Reklāmraksti

Jauna, novatoriska Sennebogen kokapstrādes mašīna patērē par trešdaļu mazāk degvielas

Sadarbības materiāls, 14.09.2022

Jaunākais izdevums

Mašīnbūves uzņēmums Sennebogen Maschinenfabrik GmbH tirgū ieved ekonomiskākus Green Efficiency Drive (GED) modeļus, kas palīdz ietaupīt gandrīz 30 % degvielas.

Vācijas mašīnbūves uzņēmums Sennebogen Maschinenfabrik GmbH ražo īpaši zāģētavām un citiem baļķu apstrādātājiem paredzētas pick and carry kokapstrādes mašīnas, kurām ir īpaša pamatnes platforma un augšējā platforma jeb tornis, kas rotē 360 grādu leņķī. Sennebogen pārstāvis Matiass Ibelakers [Matthias Übelacker] stāsta, ka pēdējo divu gadu laikā tirgū ievestā modernā Green Efficiency Drive (GED) modeļa pamats ir novatoriska, elektriska pamatnes platforma, ar kuras palīdzību degvielas patēriņu izdevās samazināt par gandrīz 30 %. Tas bija iespējams, pateicoties viedajai ritošās daļas elektropiedziņas enerģijas pārvaldes sistēmai, kas iejaucas, ja tiek konstatēta neizmantota enerģija – piedziņa darbam izmanto enerģiju, kas rodas bremzējot. Rezultāts ir labāk vadāma mašīna ar mazāku motoru, kas izmanto mazāk enerģijas un mazāk piesārņo vidi – tomēr ar tādu pašu efektivitāti un efektivitāti kā iepriekšējie modeļi. Elektriskās piedziņas enerģiju dīzeļmotoram ražo ģenerators.

GED modelis, pateicoties elektropiedziņai, ir klusāks nekā iepriekš – elektropiedziņa samazina vibrāciju un troksni kabīnē, bet tajā pašā laikā mašīna ir droša un ērti izmantojama. “Pateicoties iespējai pagriezt augšējo daļu par 360 grādiem, vadītājam ir ideāls skats visos virzienos, pateicoties elektriskajam motoram, sistēma mašīnas iedarbināšanas un pozicionēšanas laikā reaģē optimāli, kas nodrošina lielāku dinamiku un precizitāti, kā arī drošu braukšanas iespēju arī slīpumos,” raksturo Ibelakers.

Sennebogen Maschinenfabrik GmbH, kas saskatīja nepieciešamību izveidot īpaši zāģētavām piemērotas kokapstrādes mašīnas, pirmo pick and carry kokapstrādes mašīnu izlaida jau 2005. gadā. “Zāģētavām piemērotā īpašā dizaina, kompaktā pick and carry kokapstrādes mašīna piedāvāja pilnīgi jaunu pieeju, jo iepriekš kokapstrādes uzņēmumi izmantoja stacionāras mašīnas, Sennebogen modelis kraušanas darbiem nav jānovieto stacionāri jeb stāvam,” stāsta Sennebogen pārstāvis Igaunijā, Risto Kipasto [Risto Kippasto] no ScanBalt Crane OÜ.

Firma ScanBalt Crane OÜ jau kopš 2000. gada ir oficiāls Sennebogen mašīnu pārstāvis visā Baltijā, viņu pieredzējusī komanda strādā Igaunijā, Lietuvā un Latvijā.

Igaunijā pick and carry apstrādes mašīnas ir maz izplatītas, lai gan, piemēram, Eiropas zāģētavās un arī kaimiņos Lietuvā un Latvijā to ir daudz vairāk.

Combiwood grupā ietilpstošā OÜ Combimill Sakala vadītājs Aimars Krēvalds [Aimar Kreevald] stāsta, ka ieraduma spēks ir liels, un Igaunijā, galvenokārt pēc Skandināvijas parauga, zāģētavās tiek izmantoti riteņu iekrāvēji. “Somija un Zviedrija attiecībā uz labu tehnisko bāzi ir vistuvāk Igaunijai, tām ir pieredze Igaunijas uzņēmumi tām uzticas, pārsvarā dažādas zāģētavu mašīnas dodas apskatīties uz turieni, tādēļ arī šādas izvēles. Turklāt riteņu iekrāvēji ir piemēroti nedaudz citiem nosacījumiem – kā pirmo ieguldījumu neprasa uzreiz asfaltu," pamato Krēvalds, kādēļ mašīna, kas ir gandrīz divreiz smagāka nekā riteņu iekrāvējs, nav paredzēta darbam mīkstā laukumā. “Sennebogen pick and carry ir labi piemērots asfalta vai cietajai virsmai, kāda mums ir.”

Konkrēti, Combiwood grupā ietilpstošais OÜ Combimill Sakala darbojas 11 ha lielajā agrākajā Suure-Jaani mežsaimniecības teritorijā. “Esam vecās mežsaimniecības šaurajos apstākļos, tāpēc mūsu zāģētavā nav daudz vietas, kur uzglabāt nepieciešamās izejvielas, un pick and carry mums ir ievērojami efektīvāks nekā tradicionālais riteņu iekrāvējs, īpaši mūsu vietas specifikas dēļ,” saka Krēvalds.

Viņš apraksta, ka, ja ar riteņu iekrāvēju bija jābrauc apkārt baļķu līnijai, lai pielāgotu un iztukšotu t. s. kabatas, ar pick and carry mašīnu materiālu var pacelt arī pāri līnijai, nekur nebraucot. “Sennebogen pick and carry ir labi sabalansēts un ar citādu uzbūvi, kas ļauj materiālu arī pacelt pāri līnijām, tas ļauj pārcelt baļķus tālāk un augstāk, un, pateicoties tam visam, ar jauno mašīnu mūsu nobrauktais attālums, salīdzinot ar iepriekšējo, ir samazinājies par aptuveni 20 procentiem.”

Mašīnai var arī pievienot piekabi, lai brauktu garākus attālumus, tomēr kompaktā, īpaša dizaina kokapstrādes mašīna galvenokārt ir paredzēta darbam laukumā. “Sennebogen 735 ir zāģētavām, papīra ražošanas nozarei, finiera ražošanas nozarei un visiem citiem uzņēmumiem, kas šķiro baļķus, paredzēta jaudīga, īpaši augstas celtspējas mašīna, ar kuru, pateicoties visu riteņu vadīšanai, baļķi var transportēt un kraut arī īpaši šauros apstākļos,” saka Sennebogen pārstāvis Matiass Ibelakers.

Tas, ka Sennebogen tirgū laida jaunu, Green Efficiency Drive (GED) pick and carry mašīnu, ar vēlmi klientiem uzlabot darbu un samazināt izmaksas, pēc Krēvalda teiktā, ir ļoti svarīgs aspekts, jo visi uzņēmēji vienmēr meklē iespējas ietaupīt un mazākus izdevumus.

Izvēloties jauno 735E GED, galvenais arguments arī bija solītais degvielas ietaupījums. “Pašlaik vēl nav gatavas mašīnas, kas strādātu ar ūdeņradi, lai gan mēs tās jau gaidām, tāpēc izdarīsim šobrīd iespējamo izvēli, lai padarītu zāģētavu ilgtspējīgāku un videi draudzīgāku. Un, ja var nopirkt mašīnu, kas ir par 30 % ekonomiskāka nekā iepriekš, tad jebkurā gadījumā ir viegli aprēķināt un izlemt. Šīs investīcijas ātri atmaksāsies," saka Krēvalds, kurš kokapstrādes jomā strādā vairāk nekā divdesmit piecus gadus.

Tā kā iepriekš izmantotajai pick and carry mašīnai jau bija daudz darba stundu – tā strādāja jau ceturto gadu – tad, kā saka Krēvalds, nebija grūti veikt izmaiņas, kas ļautu ietaupīt izmaksas. “Jo katra mašīna taču nolietojas. Un, lai gan jaunas mašīnas iegāde uzņēmumam vienmēr ir saistīta ar lielākām finansiālām izmaksām, tomēr, ja vajadzīgajā brīdī nav strādājošas mašīnas, un nav iespējams strādāt, tās ir vēl lielākas izmaksas.”

Tajā pašā laikā kokapstrādes mašīnai, saskaņā ar Krēvalda pieredzi, no autovadītāja prasa arī lielāku kvalifikāciju. “Ja ar riteņu iekrāvēju var likt strādāt vadītājam ar salīdzinoši vienkāršu apmācību, kas varbūt aizņems dažas nedēļas dienas, tad, lai pierastu pie pick and carry mašīnas, būs nepieciešams vairāk laika,” viņš turpina, piebilstot, ka pick and carry gadījumā nepieciešams vairāk vingrinājumu un analīzes, kā visefektīvāk izmantot mašīnu. “Darbs notiek augstu – kabīne ir augstāk nekā pierasts, kas nav gluži ierasts, plus jaunas darba kustības. Lai sasniegtu maksimālu degvielas ietaupījumu, vēl mašīna jāiepazīst. Daudz nozīmē autovadītāja prasmes, un, lai sasniegtu maksimumu, mašīnas apguvei nepieciešams vairāk laika, nekā mums ir bijis – mašīna strādā aptuveni mēnesi. Bet zināms ietaupījums jau ir sasniegts un mašīna ir sevi attaisnojusi," ir gandarīts Krēvalds. Starp citu, mašīna, kas tika pasūtīta, rezervējot bija sestā saražotā mašīna visā Eiropā.

OÜ Combimill Sakala strādā viena pick and carry kokapstrādes mašīna un tā apmierina galvenās vajadzības. “Šobrīd tā apmierina mūsu vajadzības, mūsu izmērs un mašīnas izmērs ir līdzsvarā. Tā kā šī nav lētākā mašīna, tad pēdējo vajadzību apmierināšanai izmantojam vienkāršāku mašīnu, ja darbu patiešām ir ļoti daudz," saka Krēvalds.

Vēl viens līdzīgs pick and carry, lai gan vecāks modelis, tiek izmantots citā Combiwood grupas zāģētavā, Combimill Reopalu, kas arī atrodas bijušajā mežsaimniecības teritorijā un šauros apstākļos.

Krēvalds arī pats ir vairākas reizes apmeklējis Sennebogen ražotni Vācijā. “Tikko apmeklējām jauno Sennebogen noliktavu un loģistikas centru, kas tikko tika pabeigts un no kurienes tiek nosūtītas rezerves daļas, tas viņiem tikko bija gatavs. Investīcijas 25 miljonu apmērā. Tas viss ir lieliski, ko viņi dara. Vairākkārt esam apmeklējuši arī Sennebogen rūpnīcu un redzējuši, kā uz vietas tiek plānotas lietas un gribas klientam sniegt drošību un būt vēl tuvāk, kādas ir noliktavas un darbības ātrumi, kā būvē un investē. Ar to arī tiek iegūta uzticība.”

Krēvalds novērtē komunikācijas personiskumu. “Tas ir vācu ģimenes uzņēmums, kas ir ļoti nodevušies biznesam un vēlas darīt lietas iespējami labi.”

Pēc viņa teiktā, ģimenes uzņēmuma mērķis vienmēr ir arī strādāt ar iespējamajiem trūkumiem. “Ja tu no viņiem pērc mašīnu, viņi no vienas puses vēlas tev parādīt arī ražošanu no virtuves puses. Bet ar to arī noteikti grib saņemt atgriezenisko saiti no klientiem,” Krēvalds norāda, ka saziņa ražotājam ir attīstīšanas sastāvdaļa. “Sazinoties ar klientiem viņi apkopo bažas un problēmas, lai iegūtu atgriezenisko saiti. Lai salabotu, ja kaut kas ir slikti, to patiešām var saukt par attīstīšanu.”

Vairāk informācijas: https://www.scanbaltcrane.com/lv/par-mums/sennebogen

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar aviācijas nozares ilgtermiņa attīstības prognozēm nākamajos desmit līdz piecpadsmit gados globālā līmenī pārvadāto pasažieru skaits dubultosies. Šobrīd Eiropas gaisa telpa un arī lidostu infrastruktūra nav gatava šādam attīstības scenārijam. Tādēļ investīcijas krīzes laikā dod priekšrocības salīdzinājumā ar konkurentiem, un pašlaik var redzēt tālredzīgo lēmumu un ieguldījumu atdevi ne tikai lidostā Rīga, bet arī nacionālās aviokompānijas airBaltic kontekstā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Satiksmes ministrijas Aviācijas departamenta direktors Artūrs Kokars. Viņš norāda, ka nākotnē aviācija saskarsies ar vairākiem izaicinājumiem, kā būtiskāko norādot spēju pielāgoties aviācijas infrastruktūras nākotnes kapacitātes vajadzībām un spēju saglabāt konkurētspēju, ieviešot Zaļā kursa iniciatīvas. Vienlaikus gaisa pārvadājumu brīvais tirgus veicina inovācijas, kuras paver jaunas biznesa iespējas, kādas līdz šim būtu grūti iedomāties. Par šīm un daudzām citām problēmām, kā arī iespējām un to risinājumiem tika runāts ikgadējā aviācijas nozares forumā.

Kāda ir pašreizējā situācija aviācijas nozarē?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas gāze" dabasgāzes tarifi mājsaimniecībām no piektdienas atkarībā no patēriņa apmēra pieaugs robežās no 65,6% līdz 89,9%, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Mājsaimniecībām, kuras patērē līdz 250 kubikmetriem dabasgāzes gadā, diferencētais tirdzniecības gala tarifs ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) un akcīzes nodokli 2022.gada otrajam pusgadam pieaugs par 65,6% - no 1,10209 eiro par kubikmetru līdz 1,8252 eiro par kubikmetru, bet mājsaimniecībām, kuras patērē no 250 līdz 500 kubikmetriem dabasgāzes, gala tarifs kāps par 74,7% - no 0,96649 eiro par kubikmetru līdz 1,6896 eiro par kubikmetru.

Vienlaikus mājsaimniecībām, kuras patērē no 500 līdz 25 000 kubikmetru dabasgāzes gadā, gala tarifs palielināsies par 89,9% - no 0,80405 eiro kubikmetrā līdz 1,52715 eiro kubikmetrā.

Savukārt maksājuma par dabasgāzi fiksētā daļa šogad otrajā pusgadā saglabāsies nemainīga, proti, sadales pakalpojuma fiksētā maksa ar PVN par atļauto slodzi līdz sešiem kubikmetriem stundā joprojām būs 3,27 eiro mēnesī, par atļauto slodzi no 6,1 līdz 10 kubikmetriem stundā - 8,99 eiro mēnesī, par atļauto slodzi no 10,1 līdz 16 kubikmetriem stundā - 14,36 eiro mēnesī, par atļauto slodzi no 16,1 līdz 25 kubikmetriem stundā - 21,91 eiro mēnesī, bet par atļauto slodzi no 25,1 līdz 40 kubikmetriem stundā - 32,55 eiro mēnesī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecība jūnijā ir pavājinājusies un dažām tās apakšnozarēm arī nākotnes prognozes nav labas, tā apstrādes rūpniecības jūnija datus vērtē banku analītiķi.

"Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka apstrādes rūpniecības jūnija dati, kā arī pirmā pusgada kopējie rezultāti no vienas puses rāda spēcīgu attīstību pirmajā pusgadā un uz globālā fona atzīstamu sniegumu arī vēl jūnijā. Taču aina dažādās apakšnozarēs ļoti kontrastē un sniedz atšķirīgus nākotnes signālus. Jūnijā attiecībā pret pērno jūniju jeb gada griezumā apstrādes rūpniecība auga par 3,1%, bet pret maiju saruka par 3,5%. Pirmajā pusgadā kopā ražošana auga par 6,5%.

Apģērbu un audumu ražošana pirmajos sešos mēnešos gada griezumā augusi par attiecīgi 5% un 6,6%, jūnijā sniegums bijis vēl labāks. Lai samazinātu piegādes riskus, daudzi tirgotāji izvieto pasūtījumus tuvāk patērētājiem, šī tendence mūsu ražotājiem vēl sniegs daudz iespēju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Degvielas cenas. Kā intereses pārstāv "mūsu" Ekonomikas ministrija un valdība?

Kristīne Lazdoviča, RTU Lietišķās ķīmijas institūta vadošā pētniece un docente, 11.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir saprotami gan mūsu valdības, gan citu dalībvalstu valdību mēģinājumi samazināt cenas, cīnīties ar augošo inflāciju, taču risinājumiem ir jābūt jēgpilniem. Īpaši, lai mazturīgo cilvēku grupas iegūtu kaut cik vērā ņemamu cenas samazinājumu.

Nesen bijām liecinieki dīvainam valdības lēmumam – no 1.jūlija attiekties no biodegvielas piejaukuma. Dīvainam – tāpēc, ka tas tika pieņemts, neņemot vērā ekspertu un mazturīgo iedzīvotāju pārstāvošo NVO viedokli un, kā turpmāk apskatīsim, bez neviena ieguvēja Latvijā. Dīvaini – jo pat (!) Ārvalstu investoru padomes un degvielas tirgotāju viedokļi tika atstāti bez ievērības.

Vienīgie ieguvēji redzami ārpus Latvijas robežām, proti, fosilās degvielas kompānijas, jo tām pieaugs tirgus daļa. Kāpēc Ekonomikas ministrija tā rīkojas, ja patiešām grib palīdzēt iedzīvotājiem, nav saprotams. Parasti valdības lēmumus varu atbalstīt (un arī vajag), jo tajos ir kaut kāda saprotama loģika. Šoreiz es drīzāk nostājos “nelaimīgās” biodegvielas pusē, jo valdības lēmumā neredzu loģiku. Tāpēc šajā rakstā nevaru nelietot zināmu ironijas un retorisku jautājumu devu – jo valdības lēmums ir tāds jocīgs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inflācijas augstākais punkts Latvijā varētu tikt sasniegts rudenī, prognozē banku analītiķi, komentējot piektdien publiskotos datus par patēriņa cenu izmaiņām jūnijā.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norāda, ka tik augsta inflācija nav bijusi kopš 90-to gadu sākuma, kad ekonomika izdzīvoja vērienīgus pārmaiņu laikus. Arī pārējās eirozonas valstīs inflācijas līmenis, kaut zemāks nekā Baltijas valstīs, ir sasniedzis daudzu pēdējo desmitgadu augstāko līmeni.

"Šobrīd var novērot visai atšķirīgas inflācijas tendenču prognozes. Tas ir saprotams, jo nenoteiktība ir ļoti augsta. Visticamāk, ka augstākais inflācijas punkts tiks piedzīvots rudenī. Nākamgad temps palēnināsies, kas nozīmē, ka sasniegtais cenu līmenis turpinās augt, bet lēnāk. To noteiks ekonomikas izaugsmes vājināšanās un tam sekojošās izmaiņas patēriņā un primāri enerģijas un pārtikas cenu dinamika," teica D.Gašpuitis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atsākt lidojumus uz Krieviju un Baltkrieviju pašlaik būtu milzīga kļūda, tāpēc mēs aktīvi meklējam iespējas, kā šos zaudētos tirgus aizstāt ar citiem, norāda Martins Gauss, AS AirBaltic Corporation (airBaltic) valdes priekšsēdētājs.

Pašlaik airBaltic ir pilnībā pārtraucis lidojumus uz Krieviju un Baltkrieviju, kā arī Ukrainu, kas nozīmē, ka Rīgas lidosta ir zaudējusi lielu daļu transfēra pasažieru, atzīmē M.Gauss, uzsverot, ka kara ietekme uz aviācijas nozari ir milzīga. Aviokompānijas visā Eiropā pašlaik cieš milzīgus zaudējumus, taču mēs ceram, ka konflikts drīz atrisināsies un mēs varēsim atkal atsākt lidojumus uz Ukrainu, to esam gatavi darīt kaut rīt, norāda M.Gauss.

Kopš mūsu pēdējās sarunas nav pagājis pat gads, taču pasaule šajā laikā piedzīvojusi neskaitāmus satricinājumus, tajā skaitā Krievijas agresiju Ukrainā. Kā šis notikums kopumā ietekmējis aviokompāniju darbu?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabasgāzes tarifs mājsaimniecībām no nākamā gada varētu kāpt nesamērīgi strauji, tāpēc valdībai noteikti būs jāvērtē tarifa maiņa, trešdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA).

Viņa uzsvēra, ka dabasgāzes tirgū saistītajiem lietotājiem jeb mājsaimniecībām tarifs tiek pārskatīts reizi pusgadā, tādējādi esošais tarifs būs spēkā līdz šā gada beigām, taču tas neatbilst tam, par cik gāze tiks iegādāta, lai to nodrošinātu iedzīvotājiem. Attiecīgi zaudējumus, kas saistīti ar gāzes piegādi šajā periodā, piegādātājs iekļaus tarifā nākamajā periodā.

"Pēc likuma, šo tarifa starpību vai varētu teikt šos zaudējumus, ir jāieliek nākamajā tarifā. Mēs redzam, ka tas būtu liels risks šim tarifam nesamērīgi kāpt. Faktiski tad šis regulētais tirgus, kas domāts, lai pasargātu mājsaimniecības, varētu kļūt nekonkurētspējīgs salīdzinājumā ar citiem piedāvājumiem pavasarī. Tāpēc šī tarifa maiņa ir noteikti jāvērtē valdībā, bet tas būs jau rudens jautājums, nevis šobrīd," sacīja Indriksone.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas katlumājām trūkst kurināmā nākamajai apkures sezonai, jo granulu un papīra eksportētājiem valsts mežu apsaimniekotājs RMK pārdod trešdaļu šķeldas, vēsta laikraksts "Postimees".

Arī privāto mežu īpašnieki lielu daļu koksnes pārdod pārstrādātājiem.

"Siltumapgādes uzņēmumiem vēl nav līgumu nepieciešamajam šķeldas apmēram," teicis Igaunijas Elektroenerģijas un siltuma asociācijas vadītājs Sīms Umbleja. Trūkstot 0,3 teravatstundu (TWh) jeb apmēram 150 000 kubikmetru koksnes.

Kā sacījis Umbleja, šķelda ir visbiežāk izmantotais kurināmais Igaunijas katlumājās, veidojot 55-60% no kopējās siltuma ražošanas. Gāzes īpatsvars ir 20%, no kā daļu tagad plānots aizvietot ar degakmens eļļu.

Asociācijas vadītājs pauda cerību, ka koksnes nodrošināšanu veicinās Igaunijas valdības koalīcijas līguma punkts, kas paredz, ka RMK prioritāri jānodrošina katlumājas ar kurināmo.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai Latvijas Banka kļūst par nedrošu informācijas avotu?

Kristaps Klauss, Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors, 19.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no populārākajām dezinformācijas izplatīšanas metodēm ir dažādu faktu un skaitļu "izraušana" no kopainas jeb kopējā konteksta un to radoša iepīšana jaunā stāstā ar pavisam citu zemtekstu.

Dažkārt šāda "mānīšanās" notiek arī neapzināti, ja cilvēks tomēr nav gluži tik liels eksperts jautājumos, par kuriem uzņēmies runāt, bet tomēr ļoti vēlas pamatot savu uzskatu pareizību. Šādos gadījumos faktus ļoti bieži vienkārši aizstāj arī emocionāli sakāpināti vēstījumi. Līdzīgu pieeju visai spilgti varējām novērot nesenajās diskusijās par meža nozari.

Bija atsevišķas iedzīvotāju grupas, kas dedzīgi iestājās pret to, ka arī Latvijā mežu īpašnieki mežistrādē turpmāk varēs izmantot līdzīga izmēra kokus, kā to, piemēram, dara mūsu kaimiņi Igaunijā. Viens no argumentiem, ko žurnālistiem klāstīja piketa organizators Jānis Balodis, bija, ka, Latvijā veidojoties jaunākiem mežiem, tajos saruks veco koku īpatsvars. Tas savukārt varot ietekmēt mežirbju populāciju, jo šie putni ligzdojot veco koku dobumos. Trauksmainais vēstījums "aizgāja tautās", neskatoties uz to, ka mežirbes ligzdo nevis koku dobumos, bet uz zemes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijā iedzīvotāju skaits turpina samazināties!

Iniciatīvas grupa: Edgars Kots, Kristīne Krūzmane, Andris Svaža, Jānis Goldbergs, Māris Ķirsons, 19.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Notikumus varēja prognozēt jau 1997. gadā. Izbraukšana bija sākusies, un turpinājās skaidri redzams iedzīvotāju skaita kritums. Aizbrauca jauni, darbaspējīgi cilvēki, palika pirmspensijas vecuma iedzīvotāji. Tāpēc arī jautājums: «Kuram tas rūp?» Cauri laikiem.

Statistika visu pasaka

Mūsu mērķis nav uzzīmēt visdrūmāko ainu Latvijas vēsturē un tad pie šī izraktā kapa raudāt, un kā pēdējo darbu izsludināt liela etnogrāfijas muzeja būvniecību. Nē! Mūsu mērķis ir atvērt acis bezdibeņa malā, ieskatīties nāvei acīs un pateikt: «Ne šajā gadsimtā!» Pateikt: «Latvija bija, ir un būs!»

Kāds ir šis bezdibenis? 1990. gadā Latvijā piedzima par 3000 bērnu vairāk nekā cilvēku nomira, bet 2021. gadā mūsu demogrāfijas saldo ir mīnus 17,2 tūkstoši cilvēku. Aina ir acīmredzama. 2021. gadā pat bija situācija, kad no valsts cilvēki praktiski vairs neaizbrauca. Nevarēja, nebija kur, pandēmijas ierobežojumi! Mēs gadā zaudējām 17 tūkstošus cilvēku no kopējā iedzīvotāju skaita, jo bērnu mums ir pārāk maz. Proti, lejupslīdošā spirāle visās dzīves jomās beidzot ir parādījusi savus zobus. Mūsu tautas demogrāfijas koks kopš 2000. gada ir pamatīgi mainījies. Vecuma grupā līdz 30 gadiem cilvēku skaits kopš 2000. gada ir samazinājies vismaz par trešdaļu. Mēs esam vairāk 40+, bet cilvēkiem pēc 40 gadiem bērni dzimst daudz retāk, Tas vien nozīmē, ka aizvien mazāk paliek jauno vecāku, kuriem būs bērni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ažiotāža un fizisko personu vēlme ar ievērojamu rezervi nodrošināties gaidāmajai apkures sezonai būtiski palielinājusi pieprasījumu pēc kokskaidu granulām, ko vietējie ražotāji nav gaidījuši, rezultātā pieaugušas kokskaidu granulu cenas ne tikai Latvijā, bet arī daudzviet Eiropā.

Pēdējo 10 gadu laikā pasaulē pieprasījums pēc kokskaidu granulām ir pieaudzis apmēram četras reizes, jo fosilie energoresursi pakāpeniski tiek aizstāti ar atjaunojamajiem, tostarp siltuma un elektroenerģijas ražošanai tiek izmantota dedzināmā koksne – lielākoties kokskaidu granulas, arī kurināmā šķelda, briketes un malka. Latvija ir viena no lielākajām kokskaidu granulu ražotājvalstīm un eksportētājām.

Pēc Krievijas invāzijas Ukrainā mainījās akcenti un daudzas Eiropas valstis (lai nefinansētu iebrucējus) atteicās no Krievijas gāzes piegādēm vai arī Krievija vienkārši pārtrauca piegādes, to motivējot ar pircēju nenokārtotiem maksājumiem (prasot norēķinus veikt rubļos). Rezultātā daudzās valstīs energostacijas samazināja Krievijas dabasgāzes patēriņu vai to pilnībā pārtrauca, cenšoties iztrūkumu kompensēt ar gāzes piegādēm no citām valstīm, bet vairākus (diversificētas) energoresursu veidus izmantojošās stacijas palielināja dedzināmās koksnes patēriņu. Vienlaikus ir noteiktas sankcijas, kuras liedz iegādāties un importēt dedzināmo koksni no Krievijas un Baltkrievijas. Tādējādi rodas laba augsne ažiotāžai un enerģētiskas koksnes cenu līmeņa ne tikai noturēšanai, bet pat tā paaugstināšanai, jo īpaši, ja pavasarī, kad noslēdzās apkures sezona, granulu un brikešu cenas iepriekšējos gados piedzīvoja kritumu, kas atkal, tuvojoties apkures sezonai, rāpās augšup. Jāņem vērā, ka ne tikai Latvijā iedzīvotāji ir tikuši aicināti mainīt savu siltumapgādes izejvielu, uzstādot granulu katlus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašmāju degvielas un alternatīvo enerģijas avotu tirgotājs “Virši” (AS “Virši-A” un ar to saistītie grupas uzņēmumi) noslēdz 2022. gada 6 mēnešu periodu un sasniedz 155 miljonus eiro lielu apgrozījumu.

Tas ir par 59,8% jeb 57,9 milj. eiro vairāk, salīdzinot ar 2021. gada 6 mēnešu rezultātiem. Savukārt uzņēmuma neto peļņa sasniedza 5,6 milj. eiro.

“Virši” EBITDA rādītājs sasniedza 6,6 milj. eiro, kas ir 47,6% pieaugums salīdzinājumā ar 2021. gada 6 mēnešu rezultātiem.

Uzņēmuma kopējie ieguldījumi 2022. gada pirmajā pusgadā ir pieauguši par 117.2% jeb vairāk kā 4.8 milj. eiro salīdzinājumā ar 2021. gada salīdzināmo periodu un sasniedza aptuveni 9 milj. eiro.

Būtiska daļa no ieguldījumiem virzīti uz tālāku uzņēmuma degvielas uzpildes staciju (DUS) tīkla paplašināšanu un modernizēšanu. 2022. gada pirmajos 6 mēnešos tīkls paplašinājies vēl par 3 uzpildes stacijām, kas atrodas Rīgā - Ulmaņa gatvē, Torņkalnā un Satekles ielā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējais degvielas cenu līmenis 2022. gada jūnijā, salīdzinot ar pērnā gada jūniju, palielinājies par 60,3%, sasniedzot augstākās cenas visā to novērojumu laikā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) sniegtā informācija.

Dīzeļdegviela šajā periodā sadārdzinājusies par 64,9%, benzīns - par 57,5%, bet auto gāze - par 30,4%. Līdzīgas tendences ir novērojamas arī lielā daļā citu Eiropas un pasaules valstu, norāda CSP.

“ES noteiktais embargo Krievijas naftai un tās produktiem netiks atcelts ne šodien, ne rīt. Tas nozīmē, ka tirgus dalībniekiem ir jāpārkārto naftas un to produktu iegāde un loģistika, globāli jāmeklē citi piegādes kanāli un atsevišķos pasaules reģionos jāpalielina naftas ieguves apjomi, lai kompensētu Krievijas naftas un to produktu daļu Eiropā. Daudz kas ir atkarīgs arī no OPEC un Amerikas Savienoto Valstu lēmumiem. Jāsaprot, ka no loģistikas izmaksu viedokļa Krievijas nafta un tās produkti Austrumeiropai bija visizdevīgākie. Piegādājot šos produktus no citiem pasaules reģioniem, loģistikas izmaksas neizbēgami pieaugs, atstājot ietekmi uz galaproduktu cenu,” stāsta Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas (LDTA) izpilddirektore Ieva Ligere, atgādinot, ka degvielas cenu pamatā veido trīs komponenti – naftas produkta cena jeb iepirkuma cena, nodokļi un mazumtirdzniecības izmaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldības SIA "Rīgas meži" kokzāģētavu "Norupe", visticamāk, pārdos, šodien preses konferencē informēja uzņēmuma padomes priekšsēdētājs Toms Auškāps.

Viņš klāstīja, ka ir iespējami trīs varianti, kā "Rīgas mežiem" izbeigt dalību kokapstrādes biznesā. Viens ir pārdot šo biznesu, otrs - iznomāt, trešais - pārdot aktīvus.

Auškāps uzsvēra, ka uzņēmuma mērķis ir atbrīvoties no kokzāģētavas maksimāli izdevīgi, līdz ar to, visticamāk, tā varētu būt uzņēmuma pārdošana.

Šis variants esot arī visdraudzīgākais 42 "Norupes" darbiniekiem, jo tādējādi, tiks noslēgta vienošanās ar nākamo īpašnieku par darbinieku saglabāšanu kokzāģētavā.

Auškāps norādīja, ka tiks dots uzdevums "Rīgas mežu" vadībai rīkot konkursu par konsultanta piesaisti labvēlīgākā scenārija atrašanai. Līdz gada beigām šis uzdevums būtu jāpaveic. Savukārt nākamgad varētu notikt jau uzņēmuma pārdošana vai "Rīgas mežu" iziešana no kokapstrādes biznesa kādā citā veidā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas kokapstrādes uzņēmuma Kronus apgrozījums 2021. gadā ir pieaudzis līdz 87 752 342 eiro, gada laikā palielinoties par 97,5% un sasniedzot uzņēmuma rekordu, informē uzņēmums.

Straujās izaugsmes pamatā bijusi drosme turpināt pirms pandēmijas aizsāktos projektus, apsteidzot konkurentus. Kronus peļņa 2021. gadā pārsniedza 10 557 315 eiro. 2020. gadu uzņēmums noslēdza ar 556 682 eiro lieliem zaudējumiem.

"Pērn, neraugoties uz tirgus izaicinājumiem un svārstībām, Kronus ir nostiprinājis savu pozīciju gan Latvijas, gan Eiropas koka iepakojuma tirgū, kā arī veiksmīgi uzsācis darbību jaunos segmentos. Tas viss kļuva iespējams, pateicoties mūsu komandas profesionālismam un drosmei rīkoties ātrāk un drosmīgāk par konkurentiem. Šogad mēs turpināsim uzsāktās iniciatīvas, kā arī pievērsīs uzmanību jaunu virzienu meklēšanai. Tāpat arī veltīsim lielu uzmanību darbinieku izaugsmei un attīstībai, kā arī uzņēmuma kultūras pamatvērtībām. Neapšaubāmi, arī šogad mēs turpināsim atbalstīt labdarības projektus," komentē Andrejs Dikins, SIA Kronus izpilddirektors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules metālapstrādes tirgus Krievijas iebrukuma Ukrainā un sankciju dēļ pēdējos mēnešos piedzīvo būtiskas svārstības un izejvielu deficītu. Reaģējot uz krīzi saistītajā nozarē, kokapstrādes uzņēmums Kronus nolēmis mainīt metāla produkcijas iepirkuma modeli un izveidos jaunu metālapstrādes ražotni savā paspārnē.

Jauna virziena izveidē līdz 2022. gada beigām tiks investēti 2,2 milj. eiro un kopumā radītas 25 jaunas darbavietas.

Pirms kara Ukrainā lielākais apjoms no visa Latvijā patērētā metāla tika iepirkts tieši no Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas. Karš un ar to saistītās sankcijas izraisīja ievērojamas problēmas daudziem vietējiem nozares uzņēmumiem. Izejvielu deficīts un sadārdzinājums, būtiskās izmaiņas piegāžu loģistikā, kā arī energoresursu cenu kāpums – tie ir tikai daži no izaicinājumiem, ar ko saskaras nozare.

“Kaut arī pamatmateriāls mūsu produkcijai ir koks, ražošanā izmantojam arī metālu. Lai pārvarētu šo krīzi un kļūtu neatkarīgāki no piegādātājiem, pieņēmām lēmumu pašu spēkiem attīstīt metālapstrādes virzienu. Jaunās ražotnes izveidei no franču un itāļu piegādātājiem iepirksim mūsdienīgas iekārtas un aprīkosim ražošanas telpas. Tāpat jau ir pasūtīta tehnika metāla ruļļu griešanai lentēs. Rēķināmies, ka 2023. gadā pārstrādāsim 47 tūkst. tonnas metāla. Nodrošināsim ar metāla produkciju un lentēm mūsu ražošanu –palešu apmaļu piederumu izgatavošanai, kā arī sniegsim augstvērtīgus metāla griešanas pakalpojumus citiem uzņēmumiem Baltijas valstīs. Pārvarot šodienas metālapstrādes sektora krīzi, kļūsim daudz stiprāki un neatkarīgāki, kā arī pozitīvi ietekmēsim Latvijas tirgus rādītājus,” skaidro SIA Kronus izpilddirektors Andrejs Dikins.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas slāpekļa minerālmēslojuma ražotājs "Achema", kas kopš pagājušā rudens strādā tikai ar trešdaļu jaudas, no 1.septembra uz laiku apturēs darbību saistībā ar nekontrolējamu minerālmēslojuma ražošanas izmaksu pieaugumu, ko rada dabasgāzes cenas kāpums.

"Achema" pagaidām turpinās ražot sveķus un tehniskās gāzes, informēja uzņēmumā.

"Pašreizējā tirgus situācijā lielākā daļa Rietumvalstu minerālmēslojuma ražotāju ir spiesti apturēt ražošanu, un "Achema" nav izņēmums," norādīja kompānijas vadītājs Ramūns Miļausks.

"Rekordaugstās dabasgāzes cenas tiešā veidā ietekmē ražošanas izmaksas, mūsu minerālmēslojuma cenas padarot konkurēt nespējīgas salīdzinājumā ar ASV un Krievijas ražotājiem," viņš paskaidroja.

Pēc Lietuvas centrālajā daļā Jonavā esošās ražotnes slēgšanas daļa darbinieku turpinās gādāt par aprīkojuma drošību, bet pārējiem tiks piešķirts atvaļinājums.

Lietuvas valsts sociālās apdrošināšanas fonda "Sodra" dati liecina, ka kompānijā ir 1250 cilvēku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izmaiņas koksnes tirgos pēc Ukrainas kara sākuma ir ievērojami palielinājušas visa veida apaļkoksnes pieprasījumu Latvijā, kas savukārt ir izveidojis deficītu mežizstrādes un apaļkoksnes pārvadājumu pakalpojumu pieejamībā.

Latvijas Kokapstrādes uzņēmēju un eksportētāju asociācijas izpilddirektors Artūrs Bukonts norāda uz problēmu, kura ietekmēs kokrūpniekus un līdz ar to arī ražošanas apjomus un eksporta ienākumus.

Piegāžu jautājums

“Valsts mežu apsaimniekošanas AS Latvijas valsts meži (LVM) nespēj izpildīt apaļkoksnes piegāžu saistības pretēji publiski izskanējušajām bažām par dramatisku mežizstrādes apjomu pieaugumu ciršanas caurmēra grozījumu dēļ, no vienas puses, un cerībām par tirgū pieejamā apjoma pieaugumu koksnei, kas tiktu izmantota enerģētikā, no otras puses. AS Latvijas valsts meži brīdina klientus par nespēju izpildīt 3. ceturkšņa plānotās piegādes, atsevišķiem uzņēmumiem ziņojot, ka laikus netiks piegādāta pat puse no to izsolēs nopirktā apjoma,” norāda A. Bukonts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) pārstāvji un AS "Latvijas valsts meži" (LVM) valde šonedēļ tikās, lai pārrunātu situāciju meža nozarē, kas būtiski mainījusies aktuālo pasaules notikumu ietekmē, un vienotos par ciešāku sadarbību nozares attīstības izaicinājumu risināšanā, liecina LVM publiskotā informācija.

Nozarē ir pieredzēts ļoti straujš un neizlīdzsvarots apaļkoksnes, zāģmateriālu un enerģētiskās koksnes cenu kāpums, ir ievērojami palielinājies visa veida apaļkoksnes pieprasījums Latvijā, kas savukārt ir radījis deficītu mežizstrādes un apaļkoksnes pārvadājumu pakalpojumu pieejamībā.

Šādu strauju pakalpojumu pieprasījuma pieaugumu Latvijas pakalpojumu sniedzēji nevar apmierināt tik īsā laikā, jo Latvijā jau vairākus gadus vērojams kvalificēta darbaspēka trūkums, tostarp arī meža nozarē ir izteikts pieredzējušu meža mašīnu operatoru un kokvedēju šoferu trūkums.

“COVID-19 pandēmija un Krievijas iebrukums Ukrainā ir ļoti ietekmējusi koksnes produktu un mežizstrādes pakalpojumu tirgu, enerģētiku un tautsaimniecības attīstību gan vietējā, gan starptautiskā mērogā. Turklāt šī gada septembrī Eiropas parlaments atbalstīja Atjaunojamās enerģijas direktīvas grozījumus, kas var nodarīt lielu kaitējumu Latvijas enerģētikai un tautsaimniecībai kopumā. Apzinoties AS “Latvijas valsts meži” lielo lomu Latvijas tautsaimniecības un meža nozares stabilizācijā, bija svarīgi gūt vienotu sapratni – kāda ir pašreizējā situācija, kā arī pārrunāt turpmāko rīcību,” pēc tikšanās atzina LKF prezidents Indulis Kovisārs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Klātesot Latvijā plaši pazīstamiem šefpavāriem Laurim Aleksejevam (36.līnija), Mārim Jansonam (Kest), Mārtiņam Sirmajam (Ramen Riga), Andrim Rūmītim (Hercogs Garden) un Kristīnei Vīksnai (Tower Cafe) svinīgi atklāts viņu pašu kopīgi radītais līdzņemšanas restorāns – Chef’s BOX – restorāns tiem, kas ceļā.

Pirmo reizi Latvijā vairāki pavāri apvienojušies, lai izveidotu vietu, kur autobraucējiem un apkārtnes iedzīvotājiem ērti – pa ceļam uz darbu vai mājām – iegādāties kvalitatīvas, teju restorāna līmeņa maltītes līdzi ņemšanai vai baudīšanai uz vietas. Chef’s BOX ēdienkartē pieejami šo šefpavāru radīti un viņu restorānos plaši iecienīti ēdieni. Neste degvielas uzpildes stacijā Mārupē, Upesgrīvas ielā, atklātais restorāns ir pirmais Latvijā, taču pavāri neslēpj, ka mērķis ir izveidot Chef’s BOX restorānu ķēdi ar vairākām vietām visā Latvijā.

"Ja Covid pandēmijai vispār bija kāds pozitīvs efekts uz restorānu jomu, tad tā ir iedvesma un spars, kas virknei pavāru pavēris jaunas iespējas – jaunus restorānus reģionos, nebijušus piegādes konceptus un citus risinājumus. Man ir prieks, ka mums kopā ar citiem kolēģiem šajā laikā ir izdevies izstrādāt un palaist pirmo vairāku pavāru sadarbības projektu. Chef’s BOX turpmāk klientiem būs gardu maltīšu vieta, bet mums – pavāriem – koprades telpa, kur izmēģināt jaunas receptes, nebijušus risinājums un pat aicināt mūsu pulkā vēl citus pavārus!" tā komentē viens no Chef’s BOX idejas autoriem, uzņēmējs, restorāna 36.līnija īpašnieks un šefpavārs Lauris Aleksejevs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Par vienu rezerves daļu cīnās desmit pretendentu

Armanda Vilciņa, 26.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas karš Ukrainā ļoti sarežģījis visas līdzšinējās piegādes ķēdes, kuras jau bija ietekmētas Covid-19 ierobežojumu dēļ, tādēļ aviācijas nozare pašlaik saskaras ar milzīgu rezerves daļu trūkumu, atzīmē Deniss Žilkins, SmartLynx Airlines operatīvais vadītājs.

Šī problēma bija aktuāla arī pirms kara sākuma, taču šobrīd cīņa par detaļām ir sīvāka nekā jebkad agrāk, norāda D.Žilkins, uzsverot, ka pašlaik uz katru pieejamo rezerves daļu pretendē aptuveni desmit aviokompānijas. Rezerves daļu krājumi izsīkst, un tirgū pieejamās detaļas savā īpašumā iegūst tikai tie komersanti, kas piegādātājam var piedāvāt augstāku cenu vai izdevīgākus līguma nosacījumus, teic SmartLynx Airlines operatīvais vadītājs, prognozējot, ka šī problēma nozarē, visticamāk, būs aktuāla vēl vismaz divus, trīs gadus.

Risinājuma nav

Aviācija ir stingri regulēta joma, kas pakļauta dažādām prasībām, tajā skaitā tehniskām, pauž D.Žilkins. “Pat pilnīgi jaunai lidmašīnai atsevišķas detaļas ir jāmaina pēc iepriekš noteikta stundu skaita vai nolidotajiem cikliem, kas nozīmē, ka arī jaunām lidmašīnām ir nepieciešamas rezerves daļas, bet to šobrīd ļoti trūkst. Gatavojoties lidojumu skaita pieaugumam pavasarī, aviokompānijas sāka pārbaudīt un apkopt lidmašīnas, kas Covid-19 laikā stāvēja dīkstāvē, kas nozīmē, ka rezerves daļas bija kritiski nepieciešamas, taču to vienkārši nebija, tādēļ daudzas lidmašīnas nevarēja atsākt lidojumus,” norāda D.Žilkins, piebilstot, ka šobrīd aviācijas nozare saskaras arī ar strauju degvielas cenu pieaugumu, kā arī darbinieku trūkumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Akceptē pašvaldības līdzdalību jaundibināmajā kapitālsabiedrībā Rīgas ostas pārvaldīšanai

LETA, 20.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komiteja šodien akceptēja Rīgas pašvaldības līdzdalību jaundibināmajā kapitālsabiedrībā Rīgas ostas pārvaldīšanai.

Kā deputātiem skaidroja pašvaldības izpilddirektors Jānis Lange, pēc šī lēmuma pašvaldība vērsīsies Konkurences padomē un Pārresoru koordinācijas centrā. Saņemot pozitīvu atzinumu no šīm iestādēm, jautājums par līdzdalības izvērtēšanu atkārtoti tiks iesniegts Rīgas domes komitejās, bet gala lēmums būs jāpieņem Rīgas domē.

Lange skaidroja, ka saskaņā ar likumu kapitālsabiedrība jādibina līdz 1.septembrim.

Plānots, ka jaunajā kapitālsabiedrībā brīvosta ieguldīs savu mantu, kas kļūs par valsts īpašumu, savukārt pašvaldība plāno ieguldīt 19 zemes vienības.

Kā norādīts informācijā Rīgas domes deputātiem, Latvijā ir desmit ostas, taču stratēģiski nozīmīgi objekti ir trīs lielākās ostas - Rīgas, Liepājas un Ventspils osta, kurām ir būtiska loma valsts drošībā un tautsaimniecībā, kā arī vietējās pašvaldības darbībā un attīstībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas lidosta ir pabeigusi publiskā iepirkuma procedūru jaunā pasažieru izlidošanas termināļa būvniecībai Viļņas lidostā.

Par uzvarētāju atzīts Eikos Statyba, kas būvēs termināli starp VIP termināli ar konferenču centru un veco pasažieru termināli. Līguma kopējā vērtība ir 41,5 miljoni eiro (bez PVN).

“Lietuvas galvenajai lidostai ir jābūt pasažieriem ērtai, jāatbilst starptautiskajiem standartiem un jāpilda savas funkcijas. Jaunais Viļņas lidostas terminālis sniegs būtisku ieguldījumu aviācijas sektora attīstībā, paverot jaunas kapacitātes iespējas. Pieaugot pasažieru plūsmai lidostā, ir svarīgi nodrošināt komfortablus un mūsdienu standartiem atbilstošus apkalpošanas apstākļus,” sacīja satiksmes un sakaru ministrs Mariuss Skuodis.

“Novērtējam publiskā sektora spēju ātri un elastīgi reaģēt mainīgajā ģeopolitiskajā un ekonomiskajā situācijā, kā arī prioritizēt šādu nozīmīgu valsts infrastruktūras projektu attīstību neatkarīgi no esošās situācijas. Uzskatām, ka pieredze, kas gūta sarežģītu konstrukciju būvniecībā, tostarp mūsu jau pabeigtajā Viļņas lidostas VIP termināļa būvniecības projektā, būtiski veicinās jaunā termināļa būvniecības veiksmīgu realizāciju,” skaidroja Eikos Statyba vadītājs Almants Čebanauskas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc naftas cenas šoka, kas sekoja Krievijas iebrukumam Ukrainā, melnā zelta vērtība noplanēja zemāk. Tiesa gan, kopš maija pirmās daļas naftas cena pasaulē atkal spītīgi kāpj, kur nu tā atkal pārraususies pāri apaļajai 120 ASV dolāru par barelu atzīmei.

Notiekošo naftas cenu frontē un to, ka daudzi, iespējams, vairs negaida kādu būtisku šī resursa un tā produktu palētināšanos, šķiet, visai labi ataino arī cenrāži degvielas uzpildes stacijās, kur benzīna cena visai pārliecinoši pārkāpusi pāri divu eiro par litru atzīmei. Tupat ir arī dīzelis.

Nesenais naftas cenas kāpums daļēji ataino jauno Eiropas sankciju paku pret Krieviju. Tās ietvaros jau šogad iecerēts atteikties no šīs valsts naftas, kas plūst pa jūru. Šī lēmuma rezultātā rodas papildu naftas piedāvājuma caurumi, kam attiecīgi seko papildu cenu pieaugums. Pagaidām pietiekami spēcīgs saglabājies arī globālais naftas pieprasījums. Turklāt straujāku Krievijas naftas pazušanu no tirgus (tas sekos tam, ka šī valsts diez vai ļoti ātri varēs pārorientēt resursu piegādi uz citiem reģioniem) īsti nevar kompensēt, jo jau gadiem nav veikti pietiekami ieguldījumi jaunā naftas atrašanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Ārvalstu tūristi otrajā ceturksnī Igaunijā izterējuši 320 miljonus eiro

LETA--BNS, 10.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrajā ceturksnī ārvalstnieki Igaunijā ieradās 946 554 braucienos un iztērēja 320 miljonus eiro, kas ir par 250 miljoniem eiro vairāk nekā aprīlī-jūnijā pērn, bet par 125 miljoniem eiro mazāk nekā 2019.gada otrajā ceturksnī, kad nozari nebija ietekmējusi Covid-19 pandēmija, liecina Igaunijas centrālās bankas aplēses.

Ārvalstu tūristu skaits aprīlī-jūnijā gada salīdzinājumā pieaudzis vairāk nekā sešas reizes. Piektdaļa tūristu Igaunijā otrajā ceturksnī ieradās no valstīm ārpus Eiropas Savienības (ES), bet 40% tūristu bija no Somijas.

Gada laikā tūristu no Somijas skaits Igaunijā pieaudzis par 330 000, bet tūristu, kas Igaunijā nakšņojuši, skaits no Latvijas sasniedzis 2019.gada otrā ceturkšņa līmeni. Tikai tūristu no Beļģijas skaits bijis lielāks nekā 2019.gada aprīlī-jūnijā, tas audzis par 3%.

Trešdaļa ārvalstnieku otrajā ceturksnī Igaunijā uzturējās vienu dienu. Vienas dienas braucienu skaits bijis sešas reizes lielāks nekā pirms gada, bet par pusi mazāks nekā 2019.gada aprīlī-jūnijā. Gandrīz 600 000 gadījumu ārvalstnieki otrajā ceturksnī Igaunijā viesojās vairākas dienas, vidēji apmeklējumam esot četras dienas ilgam. Salīdzinājumā ar pirmspandēmijas laiku ārvalstnieku braucienu ar nakšņošanu skaits Igaunijā sarucis par trešdaļu.

Komentāri

Pievienot komentāru