Ekspluatācijā nodotas pirmās divas mājas daudzdzīvokļu projektā Dammes Liepas. Pirmajā kārtā investēti astoņi miljoni eiro (5,6 miljoni latu).

Projekts atrodas Slokas ielā 130 A.

Iedzīvotājiem pirmajā kārtā tiek piedāvāti 120 dzīvokļi no 1 līdz 4 istabām. Platība no 46,6 - 95,5 m2. Katram dzīvoklim ir izbūvēta lodžija vai balkons.

Visiem dzīvokļiem ir pilna iekšējā apdare. Māja ir aprīkota ar individuālu siltuma padevi un skaitītāju, kas ļauj izvēlēties siltuma līmeni un kontrolēt ikmēneša siltumenerģijas patēriņu. Dzīvokļu un istabu starpsienas veidotas no dzelzbetona un keramzītblokiem.

Projektu Dammes Liepas tirgū virza nekustamo īpašumu uzņēmums ORDO Agency. Nekustamo īpašumu aģentūras darbības pamatvirzieni ir investīciju projekti, māju, dzīvokļu un zemesgabalu pārdošana, māju un dzīvokļu noma, nekustamo komercīpašumu noma un pārdošana.

Imantā, Slokas ielā uzsākta jauna mājokļu kompleksa Dammes Liepas būve, kurā paredzēts izbūvēt četras septiņu vai deviņu stāvu ēkas, kurās kopumā varētu būt 284 dzīvokļi.

Dzīvokļu platības paredzētas no 46,4 līdz 95,5 kvadrātmetriem, un dzīvokļu cena būs 1500 eiro par kvadrātmetru.

«Patlaban pieprasījums pēc jauniem mājokļiem atkal aug, tomēr Rīgas centrā un tā tiešā tuvumā piedāvājumu ir maz, tādēļ iedzīvotāji arvien biežāk izvēlas savas jaunās mājvietas ārpus pilsētas centra. Turklāt ārpus centra mājokļu cenas ir arī izdevīgākas,» liecina projektu attīstošās kompānijas Ordo Agency veiktais tirgus pētījums.

«Patlaban ir īpaši izteikts pieprasījums pēc lielākiem divistabu (virs 60 kvadrātmetriem) un trīsistabu dzīvokļiem (virs 80 kvadrātmetriem) cenu kategorijā līdz 120 tūkstošiem eiro,» stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Ivars Rudzītis.

Tuvākajā laikā Rīgā tiks pabeigta vairāku jaunu dzīvojamo ēku projektu īstenošana, palielinot dažādām pircēju kategorijām atbilstošu dzīvokļu piedāvājumu, teikts jaunākajā nekustamā īpašuma kompānijas Latio mājokļu tirgus pārskatā.

«Pircēju pieprasījums pēc jauniem dzīvokļiem pēdējos gados ir pakāpeniski audzis, tādēļ labu mājokļu piedāvājums par tirgus situācijai atbilstošu cenu pilnībā pabeigtos jauno ēku projektos sarūk,» skaidro Latio Dzīvokļu un savrupmāju tirdzniecības nodaļas vadītāja Vija Gailīte.

Aktivitātes atjaunošanās sekmē gan iepriekš iesaldētu ēku būvniecības atsākšanu, gan arī jaunu projektu celtniecību. Arī daļu no banku īpašumā esošajiem jaunajiem projektiem pabeidz, savukārt citus pārdod investoriem vai attīstītājiem, kas gatavi turpināt to īstenošanu. Tuvākajā laikā Rīgas centrā un mikrorajonos tiks pabeigta vairāku dzīvojamo ēku būvniecība vai rekonstrukcija, tādējādi palielinot kā ārzemju, tā arī vietējo pircēju prasībām atbilstošu dzīvokļu piedāvājumu, saka eksperte.

Nacionālās nekustamo īpašumu attīstītāju alianses (NNĪAA) dalībnieku ieguldītās investīcijas jaunu projektu attīstīšanā Rīgā un tās tuvumā sasniegušas 1,5 miljardus eiro, informē NNĪAA.

Minētās investīcijas veido NNĪAA biedri - SIA Dekarta Property, SIA Domuss, Hanner Group, SIA Merks, AS MCITY Holdings (Modern City), SIA NCC Housing, SIA Ordo Group, SIA Pillar Management, AS Towers Construction Management un YIT Celtniecība.

«Nekustamo īpašumu projektu attīstīšana ir segments, kas piesaista vienas no lielākajām investīcijām Latvijas ekonomikā un valsts izaugsmē. Piesaistītās investīcijas pat ir daudzreiz lielākas, nekā to sniedz ražošana un citas nozares. Turklāt tām ir tieša ietekme uz saistīto nozaru, piemēram, būvniecības, būvmateriālu tirdzniecības un ražotāju, projektētāju, attīstību un tās praktiski pilnā apjomā nokļūst mūsu ekonomikā, apkārtējās vides un infrastruktūras uzlabošanā, bet ar nodokļu starpniecību - valsts kasē. Tāpēc no valsts puses ir ļoti svarīgi veidot pārdomātu un investīcijām labvēlīgu vidi, lai sekmīgi konkurētu ar Tallinu un Viļņu jaunu nekustamo īpašumu projektu īstenošanas jomā. Diemžēl šobrīd pēc jaunu projektu attīstīšanas rādītājiem Latvija atpaliek no Lietuvas un Igaunijas, jo nespēj nodrošināt tikpat konkurētspējīgu uzņēmējdarbības vidi un nosacījumus jauno projektu attīstīšanai,» norāda NNĪAA valdes loceklis Guntars Grīnvalds.

Zaudējusi festivālu Jaunais vilnis, bet ieguvusi atjaunotu Dzintaru koncertzāli, Jūrmala šogad izceļas arī ar virkni pabeigtiem dzīvojamo namu projektiem

Šogad noslēgušies projekti, kas sākti, attīstītājiem reaģējot uz nerezidentu pieaugošo interesi par īpašumu iegādi Jūrmalā, ko izraisīja termiņuzturēšanās atļauju (TUA) izsniegšana. Līdz ar izmaiņām TUA politikā, kā arī valūtas svārstībām Krievijā, kaimiņvalsts pircēju aktivitāte gan ir mazinājusies, tomēr investori turpina un plāno arvien jaunus dzīvojamo namu projektus.

Par lielāko pēdējo divdesmit gadu laikā no jauna uzbūvēto objektu Jūrmalā tiek dēvēts uzņēmēja Jūlija Krūmiņa ģimenes īstenotais Turaidas kvartāls – deviņu ēku komplekss ar 121 apartamentu Dzintaros. Būvdarbi izmaksājuši ap 20 milj. eiro, iepriekš informējusi apartamentu būvniecību un pārdošanu realizējošā SIA MC Turaida Property. 20 milj. eiro figurē kā investīciju apjoms arī dzīvokļu kompleksā Park Residences, ko attīstīja SIA Ordo Agency. Šoruden ekspluatācijā tika nodota kompleksā esošā īstermiņa un ilgtermiņa īrei paredzētā dzīvojamā ēka Park Apartments Dzintaru prospektā. Projekta būvnieks SIA Merks DB informē, ka Dzintaru prospektā 28 izbūvēts četru stāvu ēku komplekss Park Residences, ko veido trīs ēkas un 66 apartamenti, katrs ar izbūvētu balkonu vai terasi, bet Dzintaru prospektā 26 – ēka ar 27 dzīvokļiem, kas paredzēti ilgtermiņa īrei. Arī SIA Skonto būve par vienu no lielākajiem šogad pabeigtajiem projektiem min pēc SIA Dzintaru parks pasūtījuma būvēto apartamentu kompleksu Kado Karim.

Būvnieki un nekustamā īpašuma projektu attīstītāji sagatavojuši atklātu vēstuli Saeimai un valdībai, kārtējo reizi paužot atbalstu grozījumiem Būvniecības likumā.

Uzņēmēju vēstulē tiek norādīts, ka, kaut arī Latvija starptautiskajos biznesa vides reitingos ir salīdzinoši augstā pozīcijā, tās pievilcību investoru skatījumā būtiski mazina katastrofāli zemā pozīcija tieši būvatļauju izsniegšanas un to spēkā esamības dimensijā. «Kā uzņēmējiem, kuri vēlas strādāt Latvijā un redz tās attīstības perspektīvu nākotnē, mums ir kauns, ka būvatļauju jautājuma nesakārtotības dēļ mēs šajos reitingos krietni atpaliekam pat no tādām valstīm kā, piemēram, Ruanda, Gvatemala vai Mali,» teikts vēstulē.

DB jau ir ziņojis par būvuzņēmēju un nekustamā īpašuma attīstītāju prasību steidzamības veikt izmaiņas Būvniecības likumā, kas ierobežotu automātisku būvniecības procesa apturēšanu būvatļaujas apstrīdēšanas vai pārsūdzēšanas gadījumā.