Uzticības kritums valdībai, nākotnes cerību līmeņa samazinājums, gatavība agresijai, lai kaut ko mainītu, – tie ir 2020. gada rādītāji, ko pēdējā laikā pētījis Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs (SKDS), un, lai arī tie ir labāki nekā iepriekšējā krīzē, tie ir sliktāki nekā 2019. gadā, kas savukārt bija sliktāks nekā gads iepriekš.
Skaidrot pēdējo mēnešu pētījumu rezultātus un izdarīt secinājumus Dienas Bizness aicināja SKDS direktoru Arni Kaktiņu.
Fragments no intervijas
Starptautiskā pētījumu kompānija Edelman Trust Barometer secina, ka pandēmija izgaismojusi vēl vienu krīzi. Pasaules sabiedrības ticība valdību līderiem sarukusi līdz 41%, žurnālistiem – līdz 45% un biznesa līderiem – līdz 48%. Vēl aizvien ir augsta uzticība zinātniekiem. Arī SKDS Latvijas Barometra par valdības darbību vērtējuma rādītājs krītas. Jūsu aptaujās tikai 19% sabiedrības uzskata, ka vara respektē viņu viedokli. Cik kritiski jāvērtē šis skaitlis, ja starptautiski pat 41% tiek vērtēts kā zems rādītājs?
Jau vēsturiski ļoti neliels Latvijas iedzīvotāju īpatsvars sniedz apstiprinošu atbildi, kad tos lūdzam paust savu attieksmi pret apgalvojumu “Kopumā valdība respektē sabiedrības viedokli”. Tikai 1999. un 2000. gadā šis rādītājs bija nedaudz virs 20%. Savukārt 2009. gadā fiksējām visu laiku zemāko pozitīvo atbilžu īpatsvaru – tikai 7%. Tas bija gads, kad pūlis Saeimai izdauzīja logus. Savukārt periodā kopš 2000. gada 2020. gada rādījums ir vislabākais. Tajā pašā laikā jāteic, ka ticība valdībai visu laiku ir bijusi ļoti zema, pat var teikt, ka kritiski zema. Salīdzinot ar Eiropas Savienības vecajām dalībvalstīm, Latvija vēsturiski šāda veida topos izskatās ļoti skumji Kopš 2009. gada, kad bijām absolūti antirekordisti šajā jautājumā, ir pagājis diezgan daudz laika, un ir gadi, kad dažas valstis iemanās paslīdēt zem Latvijas, jo arī citviet ir krīzes un kolīzijas, kad ticība valdībām un to darbiem pamatīgi krītas. Parasti šādām situācijām ir viegli atrodams skaidrojums, kādēļ konkrētajā valstī uzticības līmenis valdībai ir krities tik ļoti, lai būtu zemāks nekā pie mums. Parasti tie ir stāsti par dažādām krīzēm un skandāliem valstī, kas beidzas ar demonstrācijām, mašīnu dedzināšanu uz ielām un nereti – valdību demisijām. Nomainās valdība, un uzticēšanās līmenis ceļas. Latvija šajā parametrā ilgstoši atrodas tuvu klīniskās nāves stāvoklim. Valdības mainās, bet mūsu neapmierinoši zemie uzticēšanās un valdības darba vērtējumi īpaši nemainās. Mērīt uzticēšanos valdībai Latvijā ir līdzīgi kā iespraust termometru kapsētas zemē – arī tur dienas vidū, kad saule silda visvairāk, termometra stabiņš uz brīdi mazliet paceļas. Patlaban sabiedrības noskaņojuma temperatūra ir labākā pēdējos 10 gados, labāka nekā 2019. gadā, kad nebija pandēmijas un IKP pieaugums vēl bija ar plus zīmi. Savā ziņā priecē fakts, ka pandēmija šo rādītāju nav vēl vairāk sagāzusi. Taču no otras puses – rādītājs Latvijā šajā jomā ir tik slikts, ka grūti iedomāties, kam būtu jānotiek, lai tas spētu ļoti būtiski sarukt. Jo zemāk par grīdu jau nenokritīsi.
Visu interviju lasiet 9.februāra žurnālā "Dienas Bizness"!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!
