Kā liecina Valsts kasē pieejamā informācija, tad Rīgas pilsētas pašvaldības bilancē iekļauto ēku un zemes vērtība pēdējo gadu laikā ievērojami samazinājās. Tomēr tajā pašā laikā Rīgas pilsēta ir ievērojami samazinājusi ilgtermiņa saistību apjomu.

Rīgas pilsētas bilancē iekļauto nekustamo īpašumu ēku un zemes vērtība 2012. gadā pārsniedza 2,6 miljardus eiro. Pakāpeniski Rīgas pilsētai piederošo ēku un zemes vērtība samazinājās. 2019. gadā tika sasniegti 2,23 miljardi eiro.

Nākamo piecu gadu laikā Rīgas pilsētas bilancē iekļauto ēku un nekustamo īpašumu vērtība samazinājās vēl par gandrīz 390 miljoniem eiro. Jāatzīmē, ka pēdējo 10 gadu laikā ievērojami samazinājās Rīgas pilsētas pamatlīdzekļos iekļauto ēku un zemes vērtība pret Rīgā radīto iekšzemes kopproduktu (IKP). 2011. gadā Rīgas pašvaldības bilancē iekļauto pamatlīdzekļu – zemes un ēku – vērtība pārsniedza vienu ceturto daļu no Rīgā radītā IKP. Pēdējos gados Rīgas pilsētas bilancē iekļauto īpašumu vērtība bija tikai aptuveni 9% no Rīgā radītā IKP.

Investējot 4,2 miljonus eiro jaunā laboratorijā, SIA Centrālā laboratorija ievērojami – par 25% – palielinājusi rezultātu sagatavošanas ātrumu, pieaugusī testēšanas kapacitāte ļauj stundā veikt līdz pat 5000 testu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta laboratorisko izmeklējumu pakalpojumu sniegšanas SIA Centrālā laboratorija valdes priekšsēdētāja Zane Kaktiņa.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 6.maija numurā lasi:

Statistika

Eiropas preces spītē tarifu paziņojumiem

Tēma

Latvijā slepkavību līmenis – stabili augsts

Finanses

Latvija — dārgākā Baltijā

Tirdzniecība

Kurši dibinās akciju sabiedrību

Birokrātijas mazināšana

Birokrātijas mazināšanai 360 grādu skatījums

Ilgtspēja

Jāveicina ēku ilgmūžība un energoefektivitāte

Tehnoloģijas

Mērķē kļūt par vadošo viesabonēšanas eSIM pārdevēju Ziemeļeiropā

Portrets

Jevgenija Kiseļova, Colliers Baltics partnere

Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) ir izstrādājusi jaunas “Vadlīnijas energoefektivitātes uzlabošanai kultūrvēsturiskajās ēkās”, kas palīdzēs īpašniekiem, arhitektiem un apsaimniekotājiem gudri plānot ēku atjaunošanu, saglabājot to kultūrvēsturisko vērtību, vienlaikus nodrošinot ilgtspējīgu energoresursu izmantošanu.

“Energoefektivitāte kultūrvēsturiskajās ēkās nav tikai tehnisks jautājums – tā ir domāšanas maiņa. Jāskatās uz ēku kā uz sistēmu, šajā gadījumā vēsturisku ēku, kurā ir svarīgi saglabāt līdzsvaru starp vēsturisko mantojumu un mūsdienīgiem klimata un energoefektivitātes risinājumiem. Tikai tā mēs varam nodrošināt, ka mūsu mantojums tiks saglabāts arī nākamajām paaudzēm un to lietošana un komforts atbilstu mūsdienu prasībām,” uzsver VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

Vadlīnijas paredzētas kā praktisks instruments, kas palīdz pāriet no fragmentāras “ielāps uz ielāpa” prakses uz sistēmisku, datos balstītu pieeju ēku apsaimniekošanā. Tajās sniegti ieteikumi, kā izvērtēt ēku tehnisko stāvokli, kā veikt energoefektivitātes pasākumus, izvēloties piemērotas tehnoloģijas, neskarot ēku vēsturisko substanci. Dokumentā apkopota VNĪ pieredze un starptautiskā labā prakse, kā arī iekļauti piemēri no valsts īpašumu atjaunošanas projektiem, tostarp Rīgas pils kastelas rekonstrukcijas.

Daudzviet Rietumos par izplatītu praksi ir kļuvusi kādreizējo biroju kompleksu pārveidošana un pielāgošana citām funkcijām un vajadzībām – tie pārtop par daudzfunkcionālām ēkām, izglītības, ārstniecības iestādēm, labbūtības centriem. Arī Latvijā ir atsevišķi piemēri, kuri pierāda šādu drosmīgu risinājumu dzīvotspēju. Sagaidāms, ka šī tendence nākotnē pastiprināsies.

Ēkas noveco, un agrāk vai vēlāk to īpašniekiem ir jādomā par ieguldījumiem modernizācijā, inženiertīklu nomaiņu un pielāgošanu aktuālajiem standartiem. Un, ja reiz jāveic apjomīgas investīcijas, ir īstais brīdis izlemt arī par turpmāko īpašuma izmantošanas veidu.

Strādājam citādi

Motivācija pārveidot biroju ēku par citas nozīmes un lietojuma objektu nebūt ne vienmēr saistīta ar pieprasījumu. Pārsvarā iemesli ir citi.

Covid-19 pandēmijā mainījās darba kārtība, kopumā tendences – kā un kādā vidē cilvēki strādā.

Senāk uzbūvētās ēkās bieži piedāvā formātu, kad cilvēki iekštelpās pavada daudz laika, iekārtojuma risinājumi atgādina fabrikas, tajās būtībā nav ietvertas socializācijas un atpūtas iespējas. Mūsdienās prasības darba videi ir citas, un kādreizējais formāts tām neatbilst.

Latvijas nekustamo īpašumu attīstītājs Renoberg Estate uzsācis vērienīgu sešu vēsturisku daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku kvartāla “Stefan's Houses” renovāciju Brīvības un Tallinas ielas stūrī.

Renovācijas rezultātā nākamo 3 gadu laikā kvartāls iegūs mūsdienīgu funkcionalitāti un estētiku, vienlaikus saglabājot tā kultūrvēsturisko nozīmi. Kopējās investīcijas projektā veido 5,1 miljonus eiro.

Kvartāla Brīvības ielā 128 un Tallinas ielā 26 ar sešām dzīvojamā ēkām, atjaunošanas laikā paredzēts saglabāt autentiskās arhitektūras iezīmes, vienlaikus pilnībā rekonstruējot ēkas modernam dzīvesveida un mūsdienīgām centra iedzīvotāju vajadzībām. Projekta gaitā ēku kompleksā plānots izveidot mūsdienīgus 67 dzīvokļus, saglabājot ēku oriģinālās detaļas un arhitektonisko šarmu. Kopējā atjaunojamā platība ir 3132 kvadrātmetri. Atjaunošanas darbi paredz fasāžu restaurāciju, inženierkomunikāciju modernizēšanu, iekšpagalmu labiekārtošanu un autostāvvietu izveidošanu, kā arī fasādes apgaismojuma uzstādīšanu, kas izcels ēku arī diennakts tumšajā laikā.

Ilgtspējīga būvniecība vairs nav tikai tendence – tā ir kļuvusi par nozares standartu, kas nosaka Latvijas un Baltijas nekustamā īpašuma tirgus attīstību. 2025. gadā vairāk nekā 60% jauno biroju ēku tiek būvētas pēc ilgtspējīgas būvniecības standartiem, kas nodrošina zemāku enerģijas patēriņu un mazāku ietekmi uz vidi, secināts CBRE Baltijas nekustamā īpašuma tirgus pārskatā 2025.

“Ilgtspējīga būvniecība vairs nav tikai tendence – tā ir kļuvusi par nozares standartu, kas nosaka Latvijas un Baltijas nekustamā īpašuma tirgus attīstību. Mūsu būvuzņēmēji ir gatavi radīt energoefektīvus un ilgtspējīgus objektus, kas atbilst augstākajiem kvalitātes un vides standartiem. 2025. gadā būvniecība būs viens no Latvijas ekonomikas izaugsmes dzinējspēkiem, un mēs prognozējam nozares pieaugumu par 4 – 5%,” pārliecināts Latvijas Būvuzņēmēju apvienības valdes priekšsēdētājs Edijs Kupčs.

Ilgtspējīga būvniecība kļūst par galveno attīstības virzienu Baltijas nekustamā īpašuma tirgū, investoru un attīstītāju uzmanība aizvien vairāk tiek vērsta uz energoefektivitāti, zaļajām sertifikācijām un ilgtspējīgiem materiāliem.

Attīstītāju interese par nekustamo īpašumu renovāciju Rīgā ir augsta, taču, ja netiks veiktas izmaiņas likumdošanā, degradēto ēku skaits Latvijas galvaspilsētā ar katru gadu tikai pieaugs, norāda Dzintars Bērziņš, nekustamā īpašuma aģentūras “1 37” vadītājs.

Viņš atzīmē, ka Rīgas nekustamo īpašumu tirgus ir sasniedzis kritisku punktu - ekonomiski pamatotu renovācijas projektu piedāvājums strauji izsīkst, bet virkne ēku joprojām stāv tukšas, jo pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošana būtiski palielina projektu gala cenu, bieži padarot tos attīstītājiem nerentablus.

“Tiklīdz ēkai nepieciešams pilns būvprojekts, piemēram, nesošo konstrukciju vai pārsegumu maiņai, īpašuma pārdošana tiek aplikta ar PVN. Tas renovācijas izmaksas palielina par 300 līdz 600 eiro kvadrātmetrā, būtiski ietekmējot arī projekta gala cenu. Līdzīgi ir ar bēniņu izbūvi - ja tiek izveidoti jauni dzīvokļi, tie tiek traktēti kā “jaunas vienības” un tiek aplikti ar PVN. Tas pats attiecas arī uz lifta izbūvi un citiem uzlabojumiem, kas objektīvi paaugstinātu īpašuma vērtību, taču šobrīd attīstītājiem uzliek vien papildu slogu,” skaidro Dz. Bērziņš, uzsverot, ka pašreiz spēkā esošie normatīvie akti apdraud arī drošību.

Jaunās paaudzes materiāli, digitālie rīki un ilgtspējīgi risinājumi maina gan projektēšanas kultūru, gan ēku kvalitāti. Latvijā šī pārmaiņu dinamika kļūst arvien redzamāka — arvien biežāk sabiedriskās, industriālās un dzīvojamās ēkas tiek projektētas ar domu par ilgtermiņu, energoefektivitāti un atbildību pret vidi.

Lai gan arhitektūra tradicionāli tiek uztverta kā mākslas un funkcionalitātes mijiedarbība, mūsdienu kvalitāti aizvien vairāk nosaka tehnoloģiskie faktori — projektēšanas kvalitāte, būvniecības process, izmantoto materiālu izcelsme un ēkas ilgtspējas rādītāji“Latvijā šajā jomā notiek pozitīvas pārmaiņas — no projektēšanas pieejas līdz pat būvniecības metodēm. Arvien biežāk ēkas top digitāli jau pirms fiziskas būvniecības, tiek modelēta enerģijas plūsma, ventilācija, materiālu ilgmūžība un izmaksu efektivitāte,” norāda arhitektūras biroja projektu direktors Pāvels Rešetņikovs.“Ainava veidojas ilgā laika posmā atspoguļojot iepriekšējās desmitgadēs dominējošās idejas, būvniecības praksi un kopumā sabiedrības dzīvesveidu un kultūru. Pēdējā desmitgadē Latvijas arhitektūras domu visspēcīgāk ietekmējusi ideja par cilvēku, kā galveno vērtību pilsētā un būvētajā vidē. Tā ir ne tikai humāna, bet arī racionāla ideja, jo gandrīz viss (ja ne viss) tiek būvēts priekš cilvēku vajadzībām. Un tieši šis skats uz cilvēka dzīvi kā vērtību kopumā, ne tikai atsevišķu praktisku vajadzību apmierināšanu, ļoti plašā mērogā liek pārvērtēt, kā mēs veidojam būvēto vidi un attiecības ar dabu. Tas tālāk arī ietekmē gan būvniecības tehnoloģijas, gan materiālus,” norāda RTU Arhitektūras un dizaina institūta vecākais jomas eksperts Rūdis Rubenis.

Aizņēmumu procentu likmēm samazinoties, pakāpeniski atjaunojas pieprasījums pēc jauniem mājokļiem, taču to trūkums, kā arī darbaspēka, būvniecības izmaksu pieaugums, inflācijas spiediens un izejmateriālu sadārdzināšanās neļauj snaust arī cenām – tās turpina augt. Pēc vairāku gadu pārtraukuma mājokļu attīstītāji atkal papildina savas zemes bankas, kas nozīmē, ka ilgtermiņā jaunu projektu attīstība turpināsies.

Vēl jaunākajā Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums lasi:

Lielākie darījumi - TOP dzīvokļu, komercēku un apbūves zemes iegādes darījumi Latvijā

Intervija

Nekustamo īpašumu tirgus premium segmentā attīstās. Latvia Sotheby’s International Realty īpašniece Ilze Mazurenko

Būvmateriālu ražošana

Ilgmūžība, arhitektu iespējas un materiāla atkārtota izmantošana – betona labākās īpašības nosauc UPB grupas uzņēmuma Dzelzsbetons MB valdes loceklis Artūrs Lukašenoks

Finansējums

Kapitāla piesaiste nekustamajiem īpašumiem aug

Projektēšana

SEP – kad liels nozīmē ātrs un efektīvs

Kreditēšana

Kredīti Latvijā joprojām dārgāki

Ilgmūžība, arhitektu iespējas un materiāla atkārtota izmantošana – betona labākās īpašības Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais īpašums nosauc UPB grupas uzņēmuma Dzelzsbetons MB valdes loceklis Artūrs Lukašenoks. Uzņēmums ir uzaudzējis gan pieredzi, gan paplašinājis tehnoloģiskās spējas, lai īstenotu vēl sarežģītākus projektus.

Fragments no intervijas

Uzņēmumam ir jau 25 gadu pieredze, apgrozījums 63 miljoni eiro un vairāk nekā 580 darbinieki. Uzņēmumam ir divas dzelzsbetona ražotnes – viena Liepājā, otra Daugavpilī. MB grupā ietilpst Dzelzsbetons MB, Daugavpils Dzelzsbetons, Transportbetons MB, Betona pētījumu centrs un Inerto materiālu serviss. Liepājā, top elementi ražotnē, kas tiek vesti uz objektiem. Tāpat gatavojam arī lielu daļu no inertiem materiāliem, pārvaldām karjerus, ražojam šķembas, smiltis un līdz pat pašam betonam. Vēl viena svarīga sastāvdaļa ir betona pētījumu centrs, kas nodrošina betona un minerālmateriālu testēšanu, rezultātu analīzi, kā arī jaunu produktu receptūru izstrādi. Ražojam ļoti plaša spektra betonu no tradicionāli zināma, sala izturīga līdz arī dekoratīvam, kam nepieciešamas pildvielu kombinācijas, piemēram, terrazzo. Spektrs, ko mēs nosedzam, ir konstrukciju elementi, piemēram, sienas, pārsegumi, kāpnes, balkoni. Otra sadaļa ir produkti, kuriem ir augstāka pievienotā vērtība, galvenokārt tās ir fasādes. Mūsu reģionā ļoti izplatīts ir trīsslāņu sienu produkts – vienā sienas elementā ir divas kārtas betona un pa vidu siltumizolācija. Tas ir ļoti efektīvs produkts, jo tas vienlaikus kalpo kā nesošā konstrukcija. Ēku būvējot, tas ir nesošs, tajā ir siltumizolācija, un tad ir klāt arī dekoratīvs ārslānis. Klienti to novērtē, jo ļoti daudz darba tiek pārnests uz rūpnīcu, nav jāveic apdare, jāliek logi, kā arī nav nepieciešama ārējā piekļuve, un tas ir svarīgi augstceltnēs vai ēkām ar apgrūtinātu piekļūšanu. Rezultātā attīstītājam ēka top jau no gataviem elementiem. Vēl no produktiem piedāvājam sienas ar dekoratīviem risinājumiem. Tāpat produkts, pie kura strādājam, ir GRC – stiklašķiedras cementa kompozīts. Tas ir atsevišķs elements, plāna čaula, bet ar to var izveidot gan formas, gan reljefus uz fasādēm. Ja runā par pašu virsmu, tad betonu var iepigmentēt, piemēram, no pelēka radīt to sarkanu. Tāpat ir grafiskā betona tehnoloģija. Mums ir svarīgs ilgtspējas virziens, tāpēc visiem galvenajiem produktiem izdota vides produktu deklarācija. Tas parāda, cik ir CO2 izmešu daudzums uz katru saražoto produktu apjomu. Mēs mācāmies no skandināvu klientiem, viņu prasībām, tāpēc es teiktu, ka Zviedrija ir visai Eiropai priekšā. Viņi uzstāda augstas un skaidras prasības katram ēkas kvadrātmetram, cik viņi vēlas redzēt izmešus.

Foto: Owood.lv / O’wood

Mājas fasādes izskats ir būtisks gan no dizaina viedokļa, gan funkcionāli, pasargājot ēku no ārējo apstākļu ietekmes. Izvēle starp dažādiem fasādes materiāliem var šķist sarežģīta – uzticēties pārbaudītām vērtībām vai dot priekšroku inovatīviem risinājumiem? Šajā rakstā ielūkosimies populārākajos fasādes apdares materiālos, īpašu uzmanību pievēršot tam, kādas priekšrocības piedāvā termo koksnes apdares dēļi!

Apdares materiāli ārsienām: kādi varianti ir pieejami?

Ilgu laiku māju apdarē dominēja dabīgā koka apdares dēļi, apmetums, ķieģeļi un senākās ēkās – arī akmens. Katram no tiem ir savas unikālās īpašības, kas gadsimtiem ilgi apliecinājušas sevi būvniecībā.

Nekustamo īpašumu attīstītājs “Vastint Latvia” ir saņēmis pirmās būvatļaujas ar projektēšanas nosacījumiem tehniskā projekta izstrādei īpašumam “Ezerparks” Čiekurkalnā, kas paredz pirmās kārtas dzīvojamo ēku un autostāvvietas būvniecību.

Tehniskā projekta izstrādi plānots pabeigt līdz nākamā gada vidum, un kā pirmos darbus attīstītājs paredz īstenot infrastruktūras izbūvi.

Attīstības īpašums “Ezerparks” (pagaidu jeb tehniskais projekta nosaukums) atrodas starp Ķīšezera, Rusova un Talejas ielām. Saņemtās būvatļaujas paredz sešu dzīvojamo ēku būvniecību ar kopumā 546 īres dzīvokļiem, kā arī daudzstāvu autostāvvietu, kurā būs vairāk nekā 600 stāvvietas un aptuveni 1200 m² komercplatību pirmajā stāvā.

“Esam gandarīti un pateicamies Pilsētas attīstības departamentam par tik ātru būvniecības dokumentācijas izskatīšanu un būvatļauju izsniegšanu zaļā koridora ietvaros. Prieks arī par sabiedrisko organizāciju iesaisti un saņemtajām pozitīvām atsauksmēm par projektu no Čiekurkalna attīstības biedrības un apvienības "Pilsēta cilvēkiem". Atsevišķs paldies Rīgas pilsētas arhitektam Pēterim Ratas par vērtīgiem priekšlikumiem jau teritorijas lokālplānojuma izstrādes gaitā. Lielākais darbs vēl tikai priekšā, taču uzņemtais starta ātrums ļauj cerēt uz to, ka jau tuvāko divu gadu laikā, mēs varētu nonākt līdz ēku būvniecībai,” norāda Romāns Astahovs, “Vastint Latvia” rīkotājdirektors.

Šonedēļ biroju ēka Talejas ielā 1, kura plašāk pazīstama kā “Valsts Ieņēmumu dienesta” (VID) mājvieta ieguvusi nosaukumu “VALSTS BIROJI”, tādējādi norādot uz nozīmīgām pārmaiņām ēkas lietotāju vidū.

Ēka kļuvusi par pirmo centralizēto valsts biroju ēku, kurā apvienoti virkne valsts pārvaldes iestāžu biroju, tādējādi veicinot gan labāku sadarbību starp iestādēm, gan efektīvu telpu izmantošanu, kas ietver arī sanāksmju un citu telpu koplietošanu, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes loceklis Andris Vārna.

Valsts biroju ēkā Talejas ielā 1 turpina mājot Valsts ieņēmuma dienests, kas attālinātā darba ietekmē laika gaitā optimizējuši izmantoto telpu platību vairāk nekā uz pusi (no sākotnējās platības), tādējādi radot iespēju arī citām iestādēm izvietot šeit birojus. Patlaban ēku apdzīvo VID, VNĪ, atsevišķas Latvijas Republikas prokuratūras struktūras, Valsts robežsardzes administrācija, Jaunsardzes centrs, atsevišķas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta centrālā aparāta struktūrvienības, kā arī Nodokļu un muitas policija, kas no 2026. gada 1. janvāra nodalās no VID un kļūst par atsevišķu Iekšlietu ministrijas padotībā esošu iestādi. Oktobrī ēkā darbu uzsākusi arī Veselības inspekcija, savukārt 2026. gadā uz valsts biroja ēku pārcelsies Ekonomikas ministrija un tās padotības iestādes – Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, Konkurences padome, Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs un Centrālā statistikas pārvalde.

Saruna ar elektrovairumtirdzniecības nozares flagmani Latvijā “Baltijas Elektro Sabiedrība” valdes priekšsēdētāju Oļegu Kolomijcevu, kurā noskaidrojam, kādas ir jaunākās tendences elektromateriālu tirgū, vai būvniecība kļūs lētāka vai dārgāka, kā jaunās tehnoloģijas sadzīvo ar mākslīgo intelektu.

Kā vērtējat nekustamā īpašuma tirgus attīstību Latvijā? Kā tas varētu attīstīties?

Nekustamā īpašuma tirgus turpina pakāpenisku attīstību gandrīz visos segmentos. Šobrīd redzam mērenu izaugsmi ar projektu skaita pieaugumu. Lielākais pieprasījums ir pēc jauniem un kvalitatīviem projektiem Rīgā un Pierīgā, kā arī turpina izaugsmi premium segments ar moderniem dzīvokļiem un privātmājām ar augstu energoefektivitāti. Pieaugošās būvniecības izmaksas un ierobežots jauno projektu piedāvājums veicina salīdzinoši augstu cenu līmeni.

Bet tirgus attīstība viennozīmīgi iet roku rokā ar banku kreditēšanas politiku. Vēl nesen redzējām, kad Euribor likmes bija būtiski pieaugušas, tas sadārdzināja kredītu un interese samazinājās. Tiklīdz situācija ar Euribor likmēm stabilizējās, jauno projektu tirgus atkal aktivizējās. Banku piesardzīgā kreditēšanas politika reģionos ietekmē arī jaunu projektu īstenošanu. Lielajās pilsētās kā Valmiera, Liepāja, Jelgava, Cēsis un citviet ar attīstītu rūpniecību un pieprasījumu pēc augsti kvalificētām darbiniekiem, saglabājas nepieciešamība pēc jauniem mājokļiem. Ja Rīgā to risina ar jaunajiem projektiem, tad reģionos jāiesaistās pašvaldībām, īstenojot zemo cenu īres namu projektus. Valmieras pašvaldība tikko nodeva ekspluatācijā pirmo projektu.

Elektrovairumtirdzniecības nozares flagmanis Latvijā “Baltijas Elektro Sabiedrība” ir uzsākusi jaunu iniciatīvu, skaidrojot nākotnes perspektīvas enerģētikas sektorā. Šoreiz sarunā ar valdes priekšsēdētāju Oļegu Kolomijcevu noskaidrojam, kur elektroenerģijas tirgus ir šobrīd un kā tas mainās. Viens ir skaidrs – šī joma strauji attīstās līdz ar mākslīgā intelekta un viedajiem tehnoloģiskajiem risinājumiem. Nākotnē varam sagaidīt gudru ēku, infrastruktūras pārvaldību, kur roku rokā būs kontrolētas izmaksas ar viedu patēriņu, bez pārmaksāšanas.

Kā raksturojiet šī brīža elektromateriālu tirgus attīstību Latvijā un Baltijā?

Baltijā varam novērot tendenci, ka valstij piederošās lielās energokompānijas samazina investīciju apjomus. Igaunijā saistībā ar “Eesti Energy” to var novērot jau otro gadu. Arī Latvijas valdība paziņojusi savus plānus 90% no “Latvenergo” peļņas ieskaitīt valsts budžetā. Ņemot vērā valsts un pašvaldību budžetu situāciju, redzam, ka publiskajā sektorā kopumā samazināsies investīciju projekti. Tāpat arī tiek kūtri apgūts Eiropas Savienības fondu finansējums. Tas likumsakarīgi ietekmēs arī nozari, un var sagaidīt, ka tuvākajos gados galvenais nozares virzītājspēks būs komercsektors un tā attīstītie projekti.

Vispieprasītākie dzīvokļi Latvijas nekustamo īpašumu tirgū ir vienistabas un divistabu dzīvokļi. Iegādāto dzīvokļu vidējā platība ir 55-60 m², kas atspoguļo plašāku tendenci Eiropas Savienībā, kurā novērojama vēlme dzīvot kompaktākos mājokļos. Pieaugot pieprasījumam pēc pilnībā aprīkotiem, ērtiem un stilīgiem dzīvokļiem, var rasties izaicinājums iekārtot īres dzīvokli tā, lai tas atbilstu dažādu cilvēku vajadzībām. IKEA uzņēmumu interjera dizainere Ilga Liberte dalās risinājumos, kurus iespējams izmantot, lai pielāgotos īrnieku mainīgajām vajadzībām.

Izvēlies universālu krāsu paleti

Lai ļautu īrniekiem personalizēt telpu, vienlaikus saglabājot īpašuma vizuālo vienotību, uzņēmumu interjera dizainere iesaka izvēlēties neitrālu un pievilcīgu krāsu paleti. Sāc ar neitrālu bāzi – baltiem, pelēkiem vai siltiem smilškrāsas toņiem. Šie toņi nodrošina mierīgu, universālu fonu, kas papildina dažādus interjera stilus, ļaujot īrniekiem viegli pievienot personiskus akcentus, neizjaucot kopējo vizuālo harmoniju.

“Izvēlies mēbeles neitrālās krāsās, lai nodrošinātu to elastīgu pielietojumu un ilgtermiņa lietojamību. Balta, pelēka vai bēša krāsa rada atturīgu pamatu, kas piemērots dažādiem īrnieku stiliem. Piemēram, lieliska izvēle ir dīvāni pelēkos vai smilšu toņos. Tādas tekstila preces kā spilveni vai pledi gaiši zilā vai zaļā krāsā nodrošina atsvaidzinošu akcentu, vienlaikus saglabājot vizuālo līdzsvaru,” iesaka uzņēmumu interjera dizainere Liberte.

Jūnijā sāksies Zolitūdes traģēdijas piemiņas vietas "Atceres dārzs" būvniecība, un tā ilgs 12 mēnešus.

Atceres dārzs tiks veidots kā gaiša piemiņas vieta, kur traģēdijā cietušie un bojāgājušo tuvinieki varēs netraucēti noturēt piemiņas brīžus, bet pārējiem iedzīvotājiem tā būs mierīgas atpūtas vieta, vienlaikus atgādinot un sniedzot informāciju par traģisko notikumu.

Risinājums tapis, respektējot biedrības "Zolitūde 21.11." pausto vīziju un vēlmes.

Idejas konceptuālā atslēga - gaiša atceres vieta, kas veltīta cilvēkiem, nevis traģēdijai, ar dziedinošas ainavas pieeju.

Zolitūdes atceres dārza ainavisko ansambli veidos Kopābūšanas laukums ar perimetrāliem apstādījumiem, ar bagātīgiem stādījumiem klāts Klusuma pakalns un priekšlaukums, kā arī dārzam piegulošais lineārais parks.

Foto: Freepik.com / freepik

Auto kondicionieris ne vien sniedz komfortu karstās vasaras dienās, bet arī palīdz uzturēt optimālu salona klimatu visa gada garumā. Diemžēl daudzi autovadītāji kondicionieri ziemā neizmanto, uzskatot, ka tas nav nepieciešams. Tomēr patiesībā tā darbība ir svarīga ne tikai komfortam, bet arī automašīnas tehniskajam stāvoklim. Lai nodrošinātu ilgstošu un efektīvu kondicioniera darbību, laiku pa laikam jāveic arī kondicionieru uzpilde un diagnostika. Kāpēc? Par to varēsi uzzināt šajā rakstā!

Trīs iemesli, kāpēc ir svarīgi lietot auto kondicionieri arī ziemā

Vai esi piedzīvojis to brīdi, kad, tuvojoties svētkiem vai uzņēmuma jubilejai, atkal jāizvēlas reklāmdāvanas, un viss šķiet jau redzēts? Krūzes, pildspalvas, kalendāri … It kā viss pareizi, bet trūkst sajūtas, ka šī dāvana tiešām pasaka kaut ko par tavu uzņēmumu.

Reklāmdāvanu pasniegšana nav tikai uzmanības žests darbiniekiem un sadarbības partneriem – tā ir daļa no zīmola stāsta. Tieši dāvanu personalizācija un kvalitatīvi apdrukas pakalpojumi ir tie, kas parastu priekšmetu pārvērš oriģinālā un jēgpilnā dāvanā – tādā, kas paliek atmiņā un rada emocijas.

Ne velti cilvēki, kam uzticēta reklāmdāvanu izvēle, ik gadu risina vienu un to pašu uzdevumu – kā atrast kvalitatīvu, vizuāli pievilcīgu un galvenais, atšķirīgu dāvanu piedāvājumu? Smelties idejas un tās īstenot palīdzēs mūsdienīgi drukas pakalpojumi un reklāmdāvanas, kas strādās zīmola labā.

Pērn darījumi ar komercīpašumiem Latvijā veikti par 133 miljoniem eiro, un tas bijis sliktākais gads vēsturē, trešdien "Baltic Real Estate Leaders Breakfast" pasākumā sacīja nekustamo īpašumu konsultāciju kompānijas "Colliers Baltics" Izpētes un analītikas nodaļas direktore Agija Vērdiņa.

Viņa skaidroja, ka pirms gada prognozes bijušas par darījumiem aptuveni 300 miljonu eiro vērtībā, bet realitāte izrādījusies sliktāka nekā prognozēts. Kopumā Baltijā darījumi veikti par aptuveni 800 miljoniem eiro.

Saskaņā ar "Colliers Baltic" prognozēm šogad darījumu apjoms Latvijā varētu būt ap 300 miljoniem eiro, bet Baltijā kopumā - aptuveni 1,1 miljarda eiro apmērā. "Colliers Baltic" Investīciju nodaļas vadītāja un partnere Anžela Koļesņikova skaidroja, ka aktivitāte darījumu tirgū atgriezusies pērn septembrī un turpinājās šī gada sākumā.

Koļesņikova sacīja, ka Baltijā investoru pieprasītākais ir tirdzniecības segments. Pieprasītas ir arī jaunas noliktavas, bet to piedāvājums ir ierobežots. Koļesņikova skaidroja, ka pirms pāris gadiem tirdzniecības platību segments bija nepopulārs, bet pērn Latvijā četri no "Top 5" darījumiem, bet Baltijā seši no "Top 10" darījumiem ir bijuši darījumi ar tirdzniecības centriem.

Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē ceturtdien Ekonomikas ministrija (EM), Labklājības ministrija (LM) un Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) vienojās par vienotu cilvēkkapitāla pārvaldības modeli darba tirgus vajadzību nodrošināšanai, informēja EM.

Tāpat tika nolemts papildināt Cilvēkkapitāla attīstības rīcības plānu 2025.-2027.gadam ar papildu pasākumiem, kā arī tika panākta vienošanās tuvākajā laikā valdībā iesniegt grozījumus Darba likumā, kas radītu elastīgu darba tirgu, sekmējot darbinieku nonākšanu darbavietās, kuras spēj piedāvāt konkurētspējīgāku atalgojumu.

NTSP sēdē Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) uzsvēra, ka ir svarīgi pieņemt lēmumus, kas veido stabilu pamatu Latvijas nākotnei - mazāk birokrātijas, efektīvāka pārvalde bez liekiem dublējumiem un atbalsts ikvienam cilvēkam visā darba dzīves laikā.

"Katram, kurš nonāk atbalsta sistēmā, jāsaņem nevis tikai padoms, bet reāls ceļš uz darbu. Strādājam ar darba devējiem un arodbiedrībām, lai veidotu cilvēkcentrisku sistēmu, jo Latvijai ir svarīga moderna, uz zināšanām balstīta ekonomika," NTSP sēdē pauda Siliņa.

Šī gada maijā Magdelēnas kvartāla attīstītājs “Vastint Latvia” pabeidzis otrās kārtas būvniecību, un ēkas veiksmīgi nodotas ekspluatācijā.

Otrās kārtas būvniecības ietvaros ir uzbūvētas divas biroju ēkas Antonijas ielā 17 un Antonijas ielā 21 ar 10 000 m2 lielām A klases biroju telpām un 1200 m² komerctelpām.

Magdelēnas kvartāls šobrīd ir vienīgais jaunais projekts Rīgas klusajā centrā, kur tiek piedāvātas augstākās klases un augstākās energoefektivitātes biroju telpas. Ēkā Antonijas ielā 17 visas pieejamās biroja platības turpmāk nomās IT uzņēmums “Atea Global Services”.

Bez biroja telpām ēkā vēl pieejamas 213 m2 lielas komerctelpas. Savukārt otrajā ēkā, Antonijas 21, 550 m2 atvēlēti restorāniem, drīzumā tiks atvērts Rimi Mini veikals, un Vastint Latvia sagaida tikpat lielu interesi arī par atlikušiem biroju stāviem, kas vēl nav rezervēti.

Preses Nama Kvartāla attīstītājs AS PN Project uzsāk piekto obligāciju programmas laidienu, piedāvājot investoriem 10 % ienesīgumu gadā ar procentu izmaksu divas reizes gadā. Projekta būvniecībā šobrīd paveikti vairāk nekā puse darbu un piesaistīta puse no obligāciju programmas finansējuma, līdz ar to projekts ieiet nākamajā attīstības posmā. Šī obligāciju laidiena ietvaros piesaistītie līdzekļi tiks izmantoti galvenokārt esošo UAB Preses Nams obligāciju refinansēšanai Lietuvā, kā arī būvniecības darbu turpināšanai.

Pieteikšanās piektajam obligāciju laidienam notiks no 2025. gada 14. līdz 31. oktobrim, un obligāciju dzēšanas termiņš ir 2027. gada 4. jūnijs. Plānotais emisijas apjoms – līdz 10 miljoniem eiro, minimālais ieguldījums – viena obligācija, kuras cena ir 1 041,9178 eiro (nominālvērtība – 1 000 eiro). Emisiju organizē Artea Bank, savukārt Orion Securities UAB un Redgate Capital AS darbojas kā pārdošanas aģenti.

Kopš obligāciju programmas uzsākšanas PN Project ir sekmīgi piesaistījis vairāk nekā 30 miljonus eiro, kas veido pusi no kopējā nepieciešamā finansējuma biroju ēkas attīstībai. Iepriekšējie laidieni finansējuši galvenos būvniecības posmus – ēkas nesošo konstrukciju pabeigšanu, fasādes montāžu un citus darbus, kas šobrīd turpinās. 2025. gada augustā obligācijas tika iekļautas Nasdaq Baltijas biržā, nodrošinot lielāku caurspīdīgumu un likviditāti investoriem.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra “International Trade Center” dati (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), tad 2024. gadā Latvija daļa pasaules ēku būvniecībai domāto krusteniski līmētu kokmateriālu eksportā bija 1,55%, bet pēc ienākumiem no eksporta uz vienu iedzīvotāju Latvija bija 2. vietā pasaulē.

Krusteniski līmēti kokmateriāli, kas tiek lietoti ēku būvniecībā, kas pazīstams arī kā CLT vai X-Lam, ir inženiertehniski veidots koksnes izstrādājumi, kuri tiek izgatavoti, līmējot vairākus masīvkoka slāņus (parasti trīs, piecus vai septiņus slāņus) šķērsvirzienā vienu uz otra. Katra slāņa kokšķiedras tekstūras virziens ir perpendikulārs pret nākamo slāni, tāpēc arī to nosaukums ir “krusteniski līmēti”. Šādi var iegūt ļoti izturīgus un stabilus koka paneļus, kurus īpaši labi var izmantot ēku konstrukciju nesošajām sienām gan apdzīvojamās, gan komerciāla un rūpnieciska rakstura ēkās. Krusteniski līmētus koka paneļus, var izmantot arī ēku nenesošajām sienām un arī grīdu segumiem.

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) pagājušajā gadā būvdarbu kontrolē sagatavojis 691 atzinumu par būvju pārbaudi, no tiem 483 gadījumos pārkāpumi nav konstatēti, bet 208 gadījumos jeb 30% pārkāpumi fiksēti, aģentūru LETA informēja BVKB pārstāvji.

No konstatētajiem pārkāpumiem deviņos gadījumos būvdarbi ir apturēti visā objektā vai tā daļā. Būvdarbu apturēšanas iemesli ir saistīti ar būvatļaujā iekļauto būvdarbu sākšanas nosacījumu neizpildi vai būvdarbu veikšanu neatbilstoši būvprojektam.

BVKB būvinspektori novērojuši, ka bieži vien būvdarbi tiek veikti atbilstoši būvprojekta izmaiņām, kuru ietekmi uz būves nesošo konstrukciju mehānisko stiprību, stabilitāti, ugunsdrošību un lietošanas drošību ir izvērtējis tikai būvprojekta izstrādātājs. Situācijās, kad būvprojekta izstrādātājs nav adekvāti novērtējis būvprojekta izmaiņu ietekmi, netiek nodrošināts neatkarīgs izvērtējums un pazeminās būvprojektēšanas uzraudzības līmenis.