Ministru kabineta sēdē otrdien, 21. jūnijā atbalstīti Tieslietu ministrijas izstrādātie grozījumi Zemesgrāmatu likumā, Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā un likumā Par nekustamā īpašuma nodokli, lai pilnvērtīgi ieviestu Civillikumā paredzēto jauno tiesību institūtu – apbūves tiesību no 2017. gada 1. janvāra.

Apbūves tiesība ir ar līgumu piešķirta mantojama un atsavināma lietu tiesība, kas nodrošina iespēju apbūves tiesību ieguvējam (apbūves tiesīgajam) būvēt nedzīvojamas ēkas vai inženierbūves uz citai personai (zemes gabala īpašniekam) piederošas zemes un lietot tās kā īpašniekam šīs tiesības spēkā esamības laikā. Apbūves tiesības termiņš nedrīkst būt mazāks par desmit gadiem, un no tās izrietošā lietu tiesība ir nodibināta un spēkā tikai pēc apbūves tiesības ierakstīšanas zemesgrāmatā.

Apbūves tiesība atbilstoši 2015. gada 5. martā Saeimā pieņemtajiem un Tieslietu ministrijas sagatavotajiem grozījumiem Civillikumā būs izmantojama vienīgi nedzīvojamo ēku vai inženierbūvju būvniecībai. Līdz ar to zemesgrāmatā nebūs nostiprināma apbūves tiesība un apbūves tiesības izmaiņas attiecībā uz dzīvojamo māju. Proti, minētie grozījumi Civillikumā nepieļauj dzīvojamo ēku būvniecību brīvprātīgā dalītā īpašuma veidā un ir vērsti uz to, lai noteiktu tiesisko regulējumu tiem gadījumiem, kad ekonomiski izdevīgāk ir iegūt zemes apbūves tiesību, nevis iegūt zemi īpašumā ar mērķi to apbūvēt, piemēram, komercdarbības veikšanas nolūkos.

Saeima ceturtdien trešajā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Civillikumā, kas paredz risināt dalītā īpašuma problēmu, ieviešot tā dēvēto apbūves tiesību. Jaunais civiltiesiskais institūts regulēs personas tiesības uz sveša zemes gabala celt un lietot nedzīvojamas ēkas un inženierbūves, informē Saeimas Preses dienests.

Pašreizējais normatīvais regulējums, kas pieļauj dzīvojamo ēku atrašanos uz nomātas zemes, ir radījis daudz problēmu un apgrūtinājumu gan zemes, gan mājokļu īpašniekiem. Ir gadījumi, kad ģimene, kas nopirkusi dzīvokli ēkā, kas būvēta uz nomātas zemes, pēc nomas līguma beigām var zaudēt savu mājokli. Līdz ar apbūves tiesības ieviešanu šādas situācijas vairs nebūs iespējamas, jo uz svešas zemes uz līguma pamata varēs celt un lietot vienīgi nedzīvojamas ēkas un būves, iepriekš skaidroja par likumprojekta virzību atbildīgās Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš.

Ar apbūves tiesību saprot ar līgumu piešķirtu mantojamu un atsavināmu lietu tiesību celt un lietot uz sveša zemes gabala nedzīvojamu ēku vai inženierbūvi kā īpašniekam šīs tiesības spēkā esamības laikā. Persona varēs iegūt zemes apbūves tiesību, piemēram, komercdarbības veikšanai.

Valsts sekretāru sanāksmē ceturtdien, 2016. gada 21. janvārī izsludināti Tieslietu ministrijas ( TM) izstrādātie grozījumi Zemesgrāmatu likumā, Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā un likumā Par nekustamā īpašuma nodokli, kuri precizē normatīvo regulējumu attiecībā uz Civillikumā ieviesto jauno apbūves tiesības normu, informē TM.

2015. gada 5. martā Saeimā tika pieņemti Tieslietu ministrijas sagatavotie grozījumi Civillikumā par apbūves tiesības normas ieviešanu, jo pašreizējais normatīvais regulējums, kas pieļauj dzīvojamo ēku atrašanos uz nomātas zemes, ir radījis daudz problēmu un apgrūtinājumu gan zemes, gan mājokļu īpašniekiem. Piemēram, var būt gadījumi, kad ģimene, kas nopirkusi dzīvokli ēkā, kas būvēta uz nomātas zemes, pēc nomas līguma beigām var zaudēt savu mājokli. Līdz ar apbūves tiesības ieviešanu šādas situācijas vairs nebūs iespējamas, jo uz svešas zemes uz līguma pamata varēs celt un lietot vienīgi nedzīvojamas ēkas un būves, piemēram, komercdarbības veikšanai.

Ceturtdien, 2. novembrī, Saeima 1. lasījumā pieņēma Tieslietu ministrijas izstrādāto likumprojektu «Grozījumi Civilprocesa likumā», kas paredz būtiskas izmaiņas kārtībā, kādā īstenojams piespiedu izpildes līdzeklis – piedziņas vēršana uz parādnieka kustamo mantu, piedziņas vēršana uz apbūves tiesību, kā arī grozījumus saistībā ar zvērinātu tiesu izpildītāju veikto dokumentu piegādi.

Likumprojekta grozījumi veikti ar mērķi attīstīt izpildu procesu, veidojot to mūsdienīgu, efektīvu un atbilstošu esošajai sociālekonomiskajai situācijai.

Izmaiņas paredzētas attiecībā uz parādniekam piederošas kustamas mantas izsoļu organizēšanu elektroniskajā vidē.Elektroniskas formas izsoļu plašāka ieviešana spriedumu izpildē, tās attiecinot arī uz kustamas mantas izsolēm, veicinās godīgas konkurences veidošanos izsoles dalībnieku vidū, kā arī ļaus izsoles procesu vienkāršot, padarīt to pieejamāku un ekonomiskāku. Kustamas mantas izsoles notiks elektronisko izsoļu vietnē:https://izsoles.ta.gov.lv.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs, atzīmējot vienu no būtiskākajiem ieguvumiem elektroniskās formas izsoļu attiecināšanā uz kustamas mantas izsolēm, uzsver, ka, pateicoties jaunajai izsoļu kārtībai, samazināsies arī krāpšanas risks, līdz ar to ieguvēji būs gan kreditori, gan parādnieki, gan valsts kopumā.

Tiešo ārvalstu investīciju kritumam Latvijā pēdējos gados ir vairāki iemesli – ārvalstu investorus biedē ne tikai tādas ilgstoši neatrisinātas problēmas kā ēnu ekonomika, korupcija, maksātnespējas procesa ļaunprātīgas izmantošanas riski un Latvijas neparedzamā nodokļu vide, bet arī trūkumi būvniecības regulējumā.

Pēdējo gadu laikā nepieciešamība uzlabot ar būvniecību saistīto normatīvo regulējumu un investīciju vidi noteikta par vienu no Latvijai sasniedzamajiem mērķiem. Jāuzsver gan, ka būvniecība ir jāskata kopā ar teritoriālo plānošanu, jo būvniecība ir teritorijas plānojuma īstenošana dabā. Līdz ar to arī mērķis būtu pilnveidot ar teritoriālo plānošanu un būvniecību saistītos normatīvos aktus, radot efektīvu, vienotu un prognozējamu teritoriālās plānošanas mehānismu, kā arī palielināt prognozējamību un skaidrību attiecībā uz procedūrām un termiņiem, kas investoriem jāievēro, attīstot investīciju projektus.

Pašlaik spēkā esošais būvniecības regulējums būtiski apgrūtina gan būvniecības procesā iesaistīto ikdienas darbu, gan ar to tieši nesaistītu nozaru - rūpniecības, lauksaimniecības, tirdzniecības un publisko pakalpojumu nākotnes attīstību. Lielais administratīvais slogs, atšķirīgās likuma interpretācijas un sadrumstalotais valsts institūciju atbildību sadalījums būvniecības procesu ir padarījis teju neparedzamu, kavējot iesākto projektu realizāciju un atturot no jaunu projektu uzsākšanas. Pat tie ārvalstu investori, kas neplāno tieši ieguldīt jaunu objektu būvniecībā, bet vēlas veikt investīcijas citu nozaru uzņēmumos Latvijā, apzinās, ka agri vai vēlu tās rezultēsies būvniecībā, piemēram, paplašinot uzņēmuma darbību un būvējot jaunu ražotni, biroja ēku vai liellopu novietni. Izvērtējot iespējamos riskus un to, ka laika periods, kas šķirs būvprojektu no objekta pieņemšanas ekspluatācijā, nav prognozējams, investori kļūst piesardzīgi un nereti izlemj mainīt savus investīciju plānus.

Ostu komersantus pārstāvošās biedrības uzsver, ka pašlaik Satiksmes ministrijas (SM) virzītajai ostu reformai pastāv būtiski šķēršļi, lai likumprojekts tā pašreizējā (atjaunotā) redakcijā tiktu virzīts apstiprināšanai Ministru kabineta sēdē bez Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes ārkārtas sēdes sasaukšanas.

Atklātā vēstulē trīs lielo ostu (Rīgas, Ventspils un Liepājas) komersantus pārstāvošās biedrības, vēršoties pie Ministru kabineta (MK), Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes locekļiem, koalīcijas attīstības komitejas dalībniekiem un citām atbildīgajām amatpersonām, rosina Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu sasaukt ārkārtas Padomes sēdi, lai lemtu par Satiksmes ministrijas (SM) izstrādātā likumprojekta “Grozījumi Likumā par ostām” turpmāko virzību un izstrādi atbilstoši vienotai izpratnei par Latvijas ostu turpmāko attīstību.

Padome ir tā institūcija, kura Ministru prezidenta, šīs institūcijas priekšsēdētāja, uzraudzībā īsteno valsts politiku ostu attīstībā un koordinē visu ostu darbību. Turklāt viens no tās galvenajiem uzdevumiem ir izvērtēt politikas plānošanas dokumentus un normatīvo aktu projektus, kas ietekmē Latvijas ostu, tranzīta un loģistikas sektora attīstību, un sniegt atzinumu par tiem. Diemžēl Padome nav sasaukta jau kopš pagājušā gada, lai gan Nolikums to paredz reizi ceturksnī, norāda komersanti - Latvijas Stividorkompāniju asociācijas vadītājs Uldis Papāns, Rīgas brīvostas pārvaldes pārstāvis Dainis Babulis, Liepājas ostas nomnieku asociācijas vadītājs Jānis Ēlerts un biedrības “Baltijas asociācija – Transports un Loģistika” valdes locekļi Ivars Landmanis un Aivars Gobiņš.

Starptautiskajā metu konkursā «TabFab radošā kvartāla pilnīgas izbūves arhitektoniskā vīzija» saņemti sešpadsmit piedāvājumi, informēja konkursa žūrijas priekšsēdētāja, VAS «Valsts nekustamie īpašumi» valdes locekle Kitija Gruškevica.

Konkursa darbu iesniegšanas termiņš noslēdzās 26. novembrī. Metus vispirms vērtēs tehniskā komisija – pieaicināti neatkarīgi eksperti, kuri sagatavos atzinumu par iesniegto metu atbilstību nolikumā un projektēšanas programmā noteiktajām tehniskajām prasībām.

Pēc tam darbu sāks konkursa žūrijas komisija, kas darbus vērtēs laikā no 3. līdz 5. decembrim, kad arī jānosaka godalgoto vietu ieguvēji.

«Saņemtais piedāvājumu skaits atbilst konkursa specifikai un nolikuma sarežģītībai. Galu galā TabFab kā teritorija ir daļa no UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļautā objekta »Rīgas vēsturiskais centrs« un daļa no valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa »Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs« tiešā tuvuma, to aizsardzības jeb t.s. bufera zonas. Turklāt būtiski ir ne tikai radoši un mūsdienīgi atrisināt kvartāla attīstību – vēl ir jāņem vērā tā nākotnes lietotāju vajadzības,» uzsvēra K. Gruškevica.