Politika

JV un NA saņems pa diviem EP mandātiem, LA, AS, Progresīvie, Saskaņa un LPV - pa vienam

LETA, 10.06.2024

Jaunākais izdevums

Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās Latvijā uzvarējusi "Jaunā vienotība" (JV), otrajā vietā atstājot Nacionālo apvienību (NA), un abi politiskie spēki tikuši katrs pie diviem EP deputāta mandātiem, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) oficiāli publicētie provizoriskie vēlēšanu rezultāti.

Savukārt "Latvijas attīstībai" (LA), "Apvienotais saraksts" (AS), "Progresīvie", "Saskaņa" un "Latvija pirmajā vietā" (LPV) vēlēšanās ieguvušas katra pa vienam EP deputāta mandātam.

EP vēlēšanās Latvijā lielāko vēlētāju atbalstu - 25,07% - ieguvusi JV, bet otrajā vietā pēc balsu skaita ierindojas NA ar 22,08% vēlētāju balsu. Abi šie politiskie spēki būtiski atrāvušies no sekotājiem.

LA ieguvusi 9,36% vēlētāju balsu, bet AS - 8,18%. Vienlaikus "Progresīvie" ieguvuši 7,42% balsu, bet "Saskaņa" - 7,14%. Savukārt LPV ieguvusi 6,16% balsu, liecina CVK apkopotie provizoriskie vēlēšanu rezultāti.

Tikmēr pārējām partijām nav izdevies pārsniegt 5% slieksni. "Suverēnā vara" ieguvusi 2,62% vēlētāju balsu, Zaļo un zemnieku savienība - 2,28%, "Apvienība Jaunlatvieši" - 2,13%, partija "Stabilitātei" ieguvusi 1,98% vēlētāju balsu, "Centra partija" - 1,72%, "Jaunā konservatīvā partija" saņēmusi 1,5% balsu.

Savukārt zem 1% balsu saņēmusi partija "Tauta. Zeme. Valstiskums", kas ieguva 0,58% vēlētāju atbalstu, kā arī "Tautas varas spēks", kas ieguvis 0,34%, un kustība "Par!", kas saņēmusi 0,32% balsu, liecina CVK apkopotie provizoriskie vēlēšanu rezultāti.

No JV ievēlēts Valdis Dombrovskis un Sandra Kalniete, bet no NA - Roberts Zīle un Rihards Kols.

LA Eiroparlamentā pārstāvēs Ivars Ijabs, AS - Reinis Pozņaks, "Progresīvos" - Mārtiņš Staķis, "Saskaņu" - Nils Ušakovs, bet LPV - Vilis Krištopans.

Jau ziņots, ka EP vēlēšanās ir nobalsojuši 521 219 vēlētāji jeb 33,82% no kopējā balsstiesīgo iedzīvotāju skaita. EP vēlēšanās šogad varēja piedalīties 1,541 miljons Latvijas iedzīvotāju.

Šogad EP vēlēšanās vēlētāju aktivitāte ir nedaudz pārspējusi divas iepriekšējās vēlēšanas. EP vēlēšanās 2019.gadā nobalsoja 474 390 jeb 33,53% balsstiesīgo iedzīvotāju, savukārt 2014.gada EP vēlēšanās - 445 225 vēlētāji jeb 30,24%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Rosina parlamentāro izmeklēšanu par Rail Baltica projekta virzībā pieļautajām kļūdām

LETA, 06.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas opozīcijā esošo "Apvienotā saraksta" (AS), Nacionālās apvienības un "Latvija pirmajā vietā" kopā 34 deputāti rosina izveidot parlamentārās izmeklēšanu komisiju par "Rail Baltica" projekta virzībā pieļautajām kļūdām.

Komisijas izveidošanas mērķis būtu apzināt projekta īstenošanā pieļautās kļūdas, vienlaikus panākot, ka tas kļūst par prioritāru valdības jautājumu, "lai lēmumi tiktu pieņemti caurredzami un savlaicīgi, kā arī ievērojot valsts un sabiedrības intereses, ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un valsts budžetu".

Kā pirmais iesniegumu par komisijas izveidošanu parakstījis AS deputāts Andris Kulbergs, tāpat to parakstījuši parlamentārieši Jānis Vitenbergs (NA), Edgars Tavars (AS), Ilze Indriksone (NA), Edvards Smiltēns (AS), Edvīns Šnore (NA), Česlavs Batņa (AS), Rihards Kols (NA), Linda Matisone (AS), Jānis Dombrava (NA), Aiva Vīksna (AS), Edmunds Teirumnieks (NA), Edgars Putra (AS), Nauris Puntulis (NA), Māris Kučinskis (AS), Uģis Mitrevics (NA), Raimonds Bergmanis (AS), Ināra Mūrniece (NA), Ingmārs Līdaka (AS), Artūrs Butāns (NA), Aleksandrs Kiršteins (NA), Ainārs Šlesers (LPV), Edmunds Zivtiņš (LPV), Linda Liepiņa (LPV), Vilis Krištopans (LPV), Ramona Petraviča (LPV), Mārcis Jencītis (LPV), Māris Sprindžuks (AS), Andrejs Ceļapīters, Juris Viļums (AS), Lauris Lizbovskis (AS), Kristaps Krištopans (LPV), Viktorija Pleškāne un Ričards Šlesers (LPV).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latviju pārstāvošie deputāti Eiropas Parlamentā (EP) mēnesī saņems 10 377 eiro pirms nodokļu nomaksas un dažādas piemaksas, liecina informācija EP tīmekļvietnē.

Ņemot vērā, ka dalībvalstis var noteikt papildu nodevas, galīgā algas neto summa ir atkarīga no EP deputāta izcelsmes valsts nodokļu režīma. Noteikts, ka EP deputāta algas apmērs ir 38,5% no Eiropas Savienības (ES) Tiesas tiesneša pamatalgas. EP deputāta bruto mēnešalga ir 10 377 eiro. Šie līdzekļi nāk no EP budžeta un visi EP deputāti saņem vienādu algu.

Deputātu biroju algošanai EP atvēlējis 28 696 eiro mēnesī, un EP deputāti var brīvi izvēlēties darbiniekus, kam tiek maksāts no šī budžeta piešķīruma. Visi EP deputāti ir tiesīgi saņemt vienādu summu, taču viņi paši nesaņem šos līdzekļus. Viņi nedrīkst nodarbināt tuvus radiniekus, un deputātu palīgi nedrīkst iesaistīties darbībās, kas varētu radīt interešu konfliktu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 9.maijā, otrajā lasījumā skatot grozījumus Alkoholisko dzērienu aprites likumā, noraidīja priekšlikumu, kas būtu paredzējis alkoholiskos dzērienus aizliegt pārdot personām, kuras jaunākas par 20 gadiem.

Dažām no frakcijām šajā jautājumā pēc būtības bija "brīvais balsojums", deputātiem balsojot dažādi.

Par vecuma sliekšņa palielināšanu balsoja 38 deputāti no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un "Stabilitātes", kā arī daļa "Jaunās vienotības" (JV), Nacionālās apvienības (NA) un "Apvienotā saraksta" (AS) parlamentāriešu.

Pret balsoja 25 deputāti - daļa no "Progresīvajiem", "Latvija pirmajā vietā" (LPV), JV, NA un AS, kā arī atturējās 23 deputāti no lielākās daļas šo pašu partiju.

Līdz ar to parlaments lēmis pretēji iepriekš Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā lemtajam, kurā šis priekšlikums tika atbalstīts.

Patlaban alkoholu var nopirkt personas no 18 gadu vecuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Par Andrejsalas attīstītājiem sarkanā lampiņa nebija iedegusies nevienai iestādei

LETA, 05.06.2024

Rīgas mērs Vilnis Ķirsis (no labās) un Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) uzņēmējs un nekustamo īpašumu attīstītāja kompānijas "Eagle Hills Properties" vadītājs Mohameds Ali Alabbars.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Andrejsalas attīstītājiem sarkanā lampiņa nebija iedegusies nevienai iestādei, intervijā Latvijas Radio atzina Rīgas mērs Vilnis Ķirsis (JV).

Paša projekta kontekstā "lampiņa iedegusies", ieraugot ieceres vizuālās realizācijas, kur apbūves intensitāte un augstumi neatbilst pašvaldības plāniem. Tas esot parādījis investoru "pārākuma apziņu", piebilda Ķirsis.

Politiķis skaidroja, ka pirms memoranda noslēgšanas pašvaldība par investoru konsultējās ar vairākām iestādēm. "Sarkanā lampiņa atzinumos neiededzās nevienam," pauda domes vadītājs.

Viņš gan atzina, ka, privātais zemes īpašnieks var savu zemi attīstīt, kā vēlas, un vietvara nevarot neko apturēt, tomēr apbūvē būs jāņem pašvaldības noteiktie apbūves nosacījumi.

Kā ziņots, Rīgas pašvaldība pieprasīs paskaidrojumus no Andrejsalas attīstītāja un investora, nekustamo īpašumu attīstītāja kompānijas "Eagle Hills" par iespējamu patvaļīgu rīcību un noslēgtā sadarbības memoranda neievērošanu, informēja Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija šodien atbalstīja priekšlikumu grozījumiem Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kas paredz, ka alkoholiskos dzērienus būs aizliegts pārdot personām, kuras ir jaunākas par 20 gadiem.

Patlaban alkoholu var nopirkt personas no 18 gadu vecuma.

Vienlaikus komisija atbalstīja priekšlikumu, kas paredz izņēmuma gadījumus, lai netiktu ierobežotas pilngadīgu personu darba iespējas pārtikas aprites un sabiedriskās ēdināšanas nozarē, kā arī netiktu ietekmēta profesionālās izglītības programmas praktiskās daļas apguve, kurā cita starpā izglītojamam varētu tikt uzdoti arī uzdevumi saistībā ar alkoholisko dzērienu apriti.

Latvijas Alus darītāju savienības valdes priekšsēdētājs Pēteris Liniņš apgalvoja, ka jauniešu dzeršanas problēmas Latvijā samazinās. Viņš norādīja, ka savienība tam "kategoriski iebilst", jo vecuma sliekšņa maiņai neesot leģitīms mērķis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija šodien atlika priekšlikuma par alkohola norobežošanu veikalā skatīšanu, dodot laiku Ekonomikas ministrijai (EM) un Veselības ministrijai (VM) to izdiskutēt.

Paredzēts, ka par "Jaunās vienotības" (JV) deputātu Ingrīdas Circenes, Zanes Skujiņas-Rubenes un Gata Liepiņa priekšlikumu, kas paredz, ka alkoholiskie dzērieni izvietojami nodalītā tirdzniecības zāles pašapkalpošanās zonā vai izvietojami tā, ka pircēji alkoholu un to preču zīmes nevar redzēt, komisija lems nākamotrdien, 4.jūnijā. Komisija uzdeva ministrijām līdz piektdienai, 31.maijam, piedāvāt izdiskutētu likuma redakciju.

Circene sēdē pauda, ka deputātu priekšlikuma būtība ir norobežot alkoholu veikalos no pārējiem produktiem. Deputātes ieskatā, nozares iebildes par to, ka tam ir nepieciešami milzīgi līdzekļi, neatbilstot patiesībai. Piemēram, Īrijā alkohola plaukti esot ir apgriezti ar aizmuguri pret veikala zāli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 7.maijā notiks SIA "Riga Ropax Terminal" jaunā pasažieru un ro-ro kravu termināļa metu konkursa uzvarētāju apbalvošanas ceremonija, informē "Riga RoPax Terminal" pārstāvji.

"Riga Ropax Terminal" jaunā pasažieru un ro-ro kravu termināļa metu konkursa devīžu atvēršanas sēdē par potenciālo uzvarētāju atzina pasaulslavenās arhitektes Zahas Hadidas savulaik dibināto Lielbritānijas arhitektu biroju "Zaha Hadid Architects".

"Zaha Hadid Architects" metu konkursā ieguva visaugstāko žūrijas vērtējumu - 463 no maksimālajiem 500 punktiem, tādējādi iegūstot pirmo vietu. Otro vietu konkursā ieguva Igaunijas uzņēmums "R-Konsult", saņemot 384 punktus. Savukārt trešajā vietā ar 356 punktiem ierindojās ASV arhitektu birojs "Berenblum Busch Architects".

Plānots, ka, veiksmīgi virzot projektu, jaunais terminālis pasažieriem būs pieejams 2028.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Sirin Development vēl nav izlēmis par vēršanos tiesā par 22 zemesgabalu pie lidostas īpašumtiesībām

LETA, 11.03.2024

Rīgas pašvaldībai piederoši neapbūvēti zemesgabali pie Rīgas lidostas 2022.gada 14.aprīlī tika pārdoti izsolē. Tos par 5,7 miljoniem eiro iegādājusies ar nekustamo īpašumu attīstītaju "Sirin Development" saistītais uzņēmums SIA "Cella investment 3". "Sirin Development" solīja, ka nekustamajā īpašumā tiks ieguldīti vairāk nekā 100 miljoni eiro. Plāns paredzēja, ka darbi minētajā teritorijā norisināsies vairākās kārtās, un to rezultātā taps 180 000 kvadrātmetru lielas un modernas loģistikas noliktavas.

Foto: publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas nekustamo īpašumu attīstītājs "Sirin Development" vēl nav izlēmis, vai vērsīsies tiesā par Rīgas domes lēmumu atcelt 22 zemesgabalu pie lidostas privatizāciju, aģentūrai LETA pavēstīja "Sirin Development" izpilddirektors Laurins Kuzavs.

Viņš uzsvēra, ka "Sirin Development" ir pārsteigti par šādu Rīgas domes lēmumu. Kuzavs skaidroja, ka šim projektam "Sirin Development" veltījusi daudz laika, enerģijas un ieguldījumu, iepazīstinājusi ar to Satiksmes ministriju, Rīgas domi, strādājuši ar lidostu pie pētījuma par iespējamo sinerģiju un sadarbību.

Kuzavs uzsvēra, ka šis projekts būtu bijis liels ieguvums ne tikai attīstītājam, bet arī Rīgas pilsētai - "Sirin Development" uzbūvētajā loģistikas parkā būtu izvietoti desmitiem uzņēmumu un radītas ap 1000 jaunu darba vietu. Tas viss radītu nodokļus pilsētas budžetam vairāku miljonu eiro apmērā ik gadu.

"Pagaidām šķiet, ka šajā situācijā zaudējuši visi - gan iedzīvotāji, gan pati pilsēta, gan valsts investīciju klimats. Pagaidām neesam izlēmuši, vai par šo situāciju vērsīsimies tiesā - konsultējamies ar saviem juristiem. Lēmumu pieņemsim tikai pēc visu faktoru mierīgas izsvēršanas," pauda Kuzavs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien ārlietu ministres amatā apstiprināja ilggadējo diplomāti Baibu Braži.

Braži amatam virzīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), kura diplomāti aicinājusi arī iestāties partijā "Vienotība", bet šāds lēmums pagaidām vēl nav pieņemts.

Par Braži nobalsoja 66 deputāti, pret bija 11, bet deviņi deputāti atturējās.

Atbalstu kandidātes apstiprināšanai iepriekš paudušas koalīcijas frakcijas - "Jaunā vienotība", Zaļo un zemnieku savienība un "Progresīvie". Līdzīgi arī opozīcijā esošās partijas "Apvienotais saraksts" un "Latvija pirmajā vietā" iepriekš kopumā pozitīvi novērtēja diplomātes kandidatūru. Nacionālā apvienība Braži vērtēja kopumā atzinīgi, taču balsojumā lēma atturēties un neatdot savas balsis par Braži.

Braže patlaban ir Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstniece. Iepriekš viņa bijusi NATO ģenerālsekretāra vietniece publiskās diplomātijas jautājumos, kā arī Latvijas vēstniece Lielbritānijā, Indonēzijā un Nīderlandē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kādus riskus klientiem rada zemapdrošināšana?

Jānis Abāšins, Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents, 19.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemapdrošināšana ir pastāvējusi vienmēr, taču līdz ar inflācijas straujo lēcienu pirms pāris gadiem un cenu korekcijām it visās dzīves jomās, tai skaitā būvniecībā un nekustamā īpašuma jomā, tā ir kļuvusi par sērgu Latvijas apdrošināšanas tirgū. Tā nopietni apdraud īpašnieku iespējas saņemt pietiekamas apdrošināšanas atlīdzības un atjaunot savu īpašumu.

Zemapdrošināšana diemžēl nav “slimība” tikai fizisko personu apdrošināšanas jomā, tā ir izplatīta arī juridisku personu, piemēram, lauksaimnieku, vidū.

Kas ir zemapdrošināšana?

Katrs īpašums ir apdrošināts par konkrētu atjaunošanas vai aizvietošanas vērtību – tā ir maksimālā atlīdzības summa, ko klients var saņemt, ja notiek negadījums un īpašums tiek bojāts. Ja īpašums ir apdrošināts aizvietošanas vērtībā, tad apdrošināšanas atlīdzība ir atjaunošanas izdevumi, lai veiktu apdrošinātā nekustamā īpašuma atjaunošanu tādā kvalitātē un apjomā, kādā tas bija tieši pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās. Savukārt, ja īpašums pēc negadījuma vairs nav atjaunojams, tad atlīdzības apmērs ir aizvietošanas vērtība (tirgus vērtība) tieši pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās brīža.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Darba koplīgums – veiksmīga darba pamats un papildu vērtība darbavietai

Jānis Goldbergs, 13.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē šobrīd ir sīva konkurence par labāko un spēcīgāko darbinieku piesaisti.

Digitālās transformācijas temps visās tautsaimniecības nozarēs pieaug, un IT un IKT uzņēmumi konkurē ne vien par klientiem, bet arī par labākajiem darbiniekiem. Kas ir iekārojams darba devējs un vai darba koplīgums palīdz par tādu kļūt, to intervijā Dienas Biznesam atklāja Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības PRO vadītāja Irēna Liepiņa un Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes locekle Ilze Opmane-Jēgere.

Kas ir darba koplīgums mūsdienu izpratnē?

Ilze Opmane-Jēgere: Tēlaini izsakoties, darba koplīgums ir kompromiss starp darba devēja iespējām un darbinieku visdažādākajām vajadzībām. Lai gan sarunas par koplīguma saturu risina un pats koplīgums tiek noslēgts starp uzņēmumu un arodbiedrību, koplīgumā ietvertie nosacījumi attiecas uz visiem uzņēmuma darbiniekiem un tam ir jāatspoguļo visu darbinieku intereses.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Olainfarm reiderisma lietā kriminālvajāšanu lūdz uzsākt pret piecām personām, arī Krastiņu un Velmeru

Diena.lv, 27.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms teju trim gadiem, 2021. gada 30. aprīlī, Valsts policija uzsāka izmeklēšanu lietā, kas, iespējams, kā lielākais krāpšanas un reiderisma mēģinājums jau ir iegājusi Latvijas vēsturē. Parakstot, iespējams, fiktīvu akciju atsavināšanas līgumu, lielākā a/s Olainfarm akcionāra SIA Olmafarm valdes locekle Milana Beļeviča mēģināja par vairāk nekā 40 miljoniem eiro izkrāpt SIA Olmafarm piederošo Olainfarm akciju kontrolpaketi Čehijas čaulas kompānijai Black Duck Invest a.s.

Šogad, 21.martā, izmeklēšana kriminālprocesā pabeigta un pieņemts lēmums nodot kriminālprocesa materiālus kriminālvajāšanas uzsākšanai Rīgas tiesas apgabala prokuratūrai pret piecām personām, informē Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Gita Gžibovska.

Saskaņā ar policijas iepriekš sniegto informāciju, no piecām personām trīs ir Latvijas iedzīvotāji, bet divi – Čehijas iedzīvotāji. Aizdomās turētajiem inkriminēts krāpšanas, kas izdarīta lielā apmērā organizētā grupā, mēģinājums, bet vienam no aizdomās turētajiem arī pilnvaru ļaunprātīga izmantošana un pārsniegšana mantkārīgā nolūkā.

Lai arī policija iepriekš neatklāja aizdomās turēto personu vārdus, Dienas rīcībā esošā informācija liecina, ka šīs aizdomās turētās personas varētu būt Olainfarm akciju atsavināšanas shēmā iesaistītie – bijusī Olmafarm un Olainfarm valdes locekle Milana Beļeviča, bijušie Olainfarm padomes locekļi Kārlis Krastiņš un Haralds Velmers, kā arī ar uzņēmumu Black Duck Invest saistītie Vojtehs Kačena un Tibors Bokors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iedzīvotāju ienākumi visās trīs Baltijas valstu galvaspilsētās pēdējo trīs gadu laikā ir palielinājušies - kopš 2021. gada gan Rīgā, gan Viļņā un Tallinā ievērojami augusi vidējā darba alga, tomēr šis pieaugums nav bijis vienmērīgs, norāda Swedbank.

Vērtējot ienākumus pēc nodokļu nomaksas un pieņemot, ka ģimenē ir divi bērni un abi vecāki pelna vidējo algu galvaspilsētā, visbūtiskākais kāpums pēdējo trīs gadu laikā bijis Viļņā – tur alga “uz rokas” kļuvusi par 42% lielāka. Tikmēr Rīgā attiecīgs neto algas pieaugums ar diviem reģistrētiem apgādājamajiem bijis 29%, bet Tallinā tas bijis vismērenākais – 24%. Taču kopumā Rīgas ģimenēm joprojām jārēķinās ar zemākajiem vidējiem ienākumiem Baltijas galvaspilsētu vidū, vienlaikus sadzīvojot ne ar tām zemākajām izmaksām.

Ģimenes rīcībā esošos ienākumus ietekmē ne vien alga “uz rokas”, bet arī pabalsts par bērniem, kas katrā valstī tiek piešķirts vecākiem. Arī šajā jomā Lietuva saglabā līdera pozīciju Baltijā – tur ikmēneša pabalsts par diviem bērniem ir 192 eiro, Igaunijā 160 eiro, bet Latvijā 100 eiro. Tiesa gan, Lietuvā šis pabalsts pilnībā aizstāj iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu par apgādājamo, kas Latvijā strādājošajiem tiek piemērots ikmēneša ietvaros pie algas izmaksas un Igaunijā reizi gadā kā pārmaksātā nodokļa atmaksa pēc gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas. Rezultātā ienākumu apmērs, kas paliek ģimenes rīcībā pēc ģimenes valsts pabalsta saņemšanas un darbaspēka nodokļu nomaksas, Tallinā, Viļņā un Rīgā būtiski atšķiras – attiecīgi 3576 eiro, 3127 eiro un 2655 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Aizsardzības un drošības industrija ir Latvijas ekonomikas lielā iespēja

Jānis Goldbergs, 21.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldot vienu eiro aizsardzības un drošības industrijā, atpakaļ saņemam trīs, un saprotams, ka pieprasījums tuvākajā nākotnē tikai augs. Latvijai ir jāspēj kāpināt aizsardzības un drošības iepirkumu kapacitāte, vienlaikus domājot par preču un pakalpojumu saņemšanas nepārtrauktību.

To intervijā Dienas Biznesam pauž Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle.

Fragments no intervijas

Nu jau aizvadīti divi aktīvās karadarbības gadi Ukrainā, lai arī Krievijas agresijas ievads ir desmitgades garumā. Kādi ir secinājumi par Latvijas kritisko infrastruktūru kopumā? Kas šobrīd ir fokusā, par ko būtu jārunā, ja raugāmies no pašmāju uzņēmēju iespējām, nevis no iespējas tērēt budžeta naudu iepirkumiem ārvalstīs?

Sākšu ar to, ka aizsardzības un drošības industrijā strādājošajiem uzņēmumiem šie jau ir 10 kara gadi. Daudzi no jautājumiem, kas ir nonākuši dienaskārtībā pēdējā laikā, ja domājam par biznesa darbības nepārtrauktības nodrošināšanu, piegādes ķēžu pārtraukumiem, šajā industrijā ir atrisināti jau ilgāku laika periodu, gan uz piegādātājiem, gan noieta tirgiem skatoties. Galvenie piegādātāji ir NATO dalībvalstis, un noieta tirgi tāpat ir NATO dalībvalstīs. Manuprāt, mūsu organizācija ir vienīgā no nozaru organizācijām, kas finanšu nozares sakārtošanas laikā sagatavoja savas finanšu atbilstības vadlīnijas. Proti, industrijas dalībnieki nopietni pārskatīja savas finanšu plūsmas vēl pirms aktīvās karadarbības sākuma Ukrainā. Nozares spēlētāju gatavība situācijas saasinājumam ir bijusi gana augsta. Es gribētu teikt, ka uzņēmumi, kas nodrošina Latvijā kritisko infrastruktūru, ir pietiekami veiktspējīgi visneparedzamākajos apstākļos. Piemēram, kiberdrošības jomā organizēti un labi finansēti uzbrukumi mūsu infrastruktūrai bijuši jau krietnu laiku pirms 2022. gada februāra, un infrastruktūras turētāji labi tiek galā ar izaicinājumiem. Tas, par ko būtu jādomā, ir gatavība tiešiem konvencionāliem uzbrukumiem un uzņēmumu darbības nepārtrauktība šādos apstākļos. Darbs pie šāda tipa gatavošanās jau notiek un nepārtraukti. Kritiskās infrastruktūras uzņēmumi gatavojas, sadarbojoties gan ar Aizsardzības ministriju, gan ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, iesaistoties mācībās gan praktiski, gan teorētiskā līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas tiesa Vidzemes priekšpilsētā šodien attaisnojusi bijušo Latvijas Universitātes (LU) rektoru Indriķi Muižnieku krimināllietā par pabalstu nelikumīgu izmaksu no darba aizejošajiem augstskolas darbiniekiem, noskaidroja aģentūra LETA.

Prokurors lūdza atzīt Muižnieku par vainīgu dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošanā un piemērot 31 000 eiro sodu, atņemot tiesības ieņemt valsts amatpersonas amatus valsts pārvaldē uz diviem gadiem, aģentūra LETA noskaidroja prokuratūrā.

Prokuratūra iesniegs protestu, jo valsts apsūdzībai nav ne mazāko šaubu par personas vainu un lietas materiālos esot pietiekami pierādījumi Muižnieka vainai. Patlaban ir tikai atšķirīgs pirmās instances tiesas un valsts apsūdzības vērtējums par šiem pierādījumiem, norāda iestādē.

Pirmdien ir pieprasīts pilnais spriedums. Kad tiesa to sagatavos, tad arī būs skaidrs, kurā punktā konkrēti ir atšķīries valsts apsūdzības un tiesas viedoklis par personas vainu inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, norādīja prokuratūrā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdienas Ministru kabineta sēdē konceptuāli kā variantu atbalstīja Kultūras ministrijas (KM) informatīvajā ziņojumā iekļauto scenāriju, kas paredz Tetera nama jeb "Stūra mājas" virzīšanu uz atsavināšanu un pārdošanu atklātā izsolē.

Kā informēja KM Sabiedrisko attiecību nodaļā, kultūras ministre Agnese Logina (P) uzsver, ka Latvijas Okupācijas muzeja ekspozīcijas darbība "Stūra mājā" ir KM prioritāte. Viņa atzīmē, ka politiķu dienaskārtībā jautājums par turpmāko "Stūra mājas" izmantošanu ir bijis arī pirms vairākiem gadiem, tomēr konkrēts lēmums netika pieņemts.

"Muzeja ekspozīcija aizņem 8% no kopējās ēkas platības un ir jādara viss, lai pārējā ēkas daļa nepārvēršas par graustu un muzejs turpina darbu. Arī turpmākajos gados KM nodrošinās dotāciju Latvijas Okupācijas muzeja ekspozīcijas darbības nepārtrauktībai," akcentē ministre.

"Stūra māja" ir septiņu stāvu mūra ēka ar veikala telpām pirmajā stāvā, kas celta 1912.gadā pēc arhitekta Aleksandra Vanaga izstrādāta projekta. Laika posmā no 1944.gada līdz 1991.gadam "Stūra mājā" atradās Latvijas PSR Valsts drošības komiteja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Igaunijas prezidents izsludina likumu, kas ļauj izmantot iesaldētos Krievijas aktīvus

LETA--BNS/ERR, 30.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas prezidents Alars Kariss ceturtdien izsludināja likumu, kas ļauj izmantot Krievijas fizisko un juridisko personu aktīvus, kas iesaldēti saskaņā ar starptautiskajām sankcijām, lai kompensētu Ukrainai Krievijas militārās darbības radītos zaudējumus, vēsta Igaunijas prezidenta preses dienests.

Šo likumu parlaments pieņēma 15.maijā, 65 deputātiem balsojot par, bet trim deputātiem - pret.

Rīgikogu Konstitucionālās komisijas priekšsēdētājs Hendriks Johanness Terrass iepriekš teica, ka Igaunijai šajā procesā ir celmlauža loma.

"Krievija ir agresorvalsts. Kompensācijai par tās militāro operāciju laikā nodarītajiem zaudējumiem nevajadzētu gult uz Ukrainas un tās sabiedroto pleciem. Krievija ir atbildīga par nodarīto kaitējumu, un tai būtu jāuzņemas šī atbildība," viņš sacīja.

Pēc Terrasa teiktā, lai nodrošinātu Ukrainai agresijas kara laikā nodarītā kaitējuma kompensācijas tiesisko regulējumu, var izmantot aktīvus, kas jau ir iesaldēti, pamatojoties uz starptautiskajām sankcijām, un kuru īpašnieki nekādā gadījumā nevar tos izmantot vai ar tiem rīkoties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

LM rosina bērna kopšanas pabalsta apmēru sasaistīt ar vidējiem ienākumiem

LETA, 22.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labklājības ministrija (LM) rosina no 2025.gada bērna kopšanas pabalsta apmēru sasaistīt ar ienākumu mediānu, tādējādi nodrošinot tā ikgadēju automātisku pārskatīšanu, kas nozīmētu, ka nākamgad šis pabalsts par bērnu līdz pusotram gada vecumam palielinātos no 171 līdz 377 eiro, informēja LM Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktora vietniece Linda Liepa.

Liepa skaidroja, ka bērna kopšanas pabalsta mērķis ir sniegt atbalstu naudas izmaksu veidā personām, kas kopj bērnus vecumā līdz diviem gadiem, situācijā, kad ir radušies papildu izdevumi vai kad šīs personas nespēj gūt ienākumus. Pabalsts tiek izmaksāts no valsts pamatbudžeta un līdz bērna pusotra gada vecumam tas ir 171 eiro, bet par bērnu vecumā no pusotra gada līdz diviem gadiem - 42,69 eiro.

Vecākiem, kuri ir iesaistījušies darba tirgū un ir sociāli apdrošinātas personas, sociālās apdrošināšanas sistēma bērna kopšanas atvaļinājuma laikā, papildus bērna kopšanas pabalstam, nodrošina arī tiesības uz vecāku pabalstu. Tas izveidots kā viens no valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas pabalstiem ar mērķi - novērst vai mazināt apdrošinātās personas ienākumu zaudējumu, kas rodas, jo persona bērna kopšanas dēļ nevar strādāt un tādēļ saņemt līdzšinējo darba samaksu. Vecāki var izvēlēties kopējo periodu vecāku pabalsta saņemšanai - 19 mēnešus vai 13 mēnešus, ieskaitot pēcdzemdību maternitātes pabalsta saņemšanas laiku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvijas valstij piederošajos mežos uzsāks darbu vēja parku attīstītāji

Māris Ķirsons, 20.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Privātie investori Latvijas valstij piederošajās meža zemēs nākamajos gados veiks attiecīgus pētījumus un mājasdarbus, lai varētu izveidot vēja parkus ar maksimāli iespējamo jaudu līdz 1400 MW.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Latvijas Valsts meži valdes loceklis Valdis Kalns. Viņš norāda, ka ir noslēgusies pirmā vēja parku apbūves tiesību nomas izsole, kurā tika piedāvāta izpētei ap 160 000 ha liela teritorija, no kuras gandrīz puse izrādījās vēja enerģijas ražotājiem interesanta; šogad sekos nākamā izsole, kurā arī būs iespējas uz 30 gadiem nosolīt izpētes un apbūves nomas tiesības citās šim nolūkam paredzētajās teritorijās.

Fragments no intervijas

Kāda ir pašreizējā situācija ar vēja parku izveidi LVM meža zemēs?

To, ka vēja enerģija būs viens no stūrakmeņiem klimata neitralitātes sasniegšanas īstenošanas kontekstā, jau paredzēja Latvijas plānošanas dokumenti, taču papildu paātrinājumu tam piešķīra Krievijas iebrukums Ukrainā un straujais energoresursu cenu kāpums, kā arī valsts drošības, tostarp energodrošības, jautājums. Interese par iespējām LVM apsaimniekojamajās zemēs izvietot vēja parkus ir bijusi iepriekš, jau kopš 2017. gada, tomēr tikai 2023. gada vasarā tika izstrādāta un valdībā apstiprināta attiecīga normatīvā bāze, pēc kuras mums mēneša laikā bija jāpublicē karte ar visām meža zemēm, kurās varētu pētīt vēja parku ierīkošanu, kam sekoja attiecīgu zemes gabalu izpētes un apbūves tiesību izsole.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Biznesa skicēs uzvar sēņu micēlija paneļi, augstskolas izvēles un fizioterapijas aplikācijas

Db.lv, 04.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skaņu slāpējoši sēņu micēlija paneļi, augstskolas izvēles un fizioterapijas aplikācijas – jauniešu biznesa idejas piesaista vairāk nekā 10 tūkstošus balsu.

Cīņā ar teju tūkstoš jauniešu idejām augstāko novērtējumu Swedbank ideju konkursā “Biznesa skices” saņem skaņu slāpējoši paneļi “Hushroom”, kas ražoti no sēņu micēlija, un divas aplikācijas – “Studefy”, kas palīdzēs izvēlēties piemērotāko augstskolu, un “Re:Shape” – precīzai fizioterapijas vingrinājumu veikšanai mājas apstākļos. Lai iegūtu kāroto uzvaru, konkursa finālā jaunieši piesaistījuši vairāk nekā 10 tūkstošus potenciālo klientu balsu.

“Pagājušajā gadā mana biznesa ideja iekļuva tikai pusfinālā. Tādēļ šogad laicīgi domājām citu biznesa ideju un jau novembrī sākām darboties ar sēņu micēlija akustiskajiem paneļiem. Kaut gan pirmajā mēģinājumā izgatavotie paneļi sapelēja, nenobijāmies un mērķtiecīgi centāmies vēlreiz. Šobrīd strādājam pie ceturtā prototipa veidošanas. Man vislabāk patika video veidošana, taču noteikti nākotnē noderēs arī biznesa plāna rakstīšana, kas palīdzēja ieceri salikt pa plauktiņiem. Arī balsu vākšana bija ļoti vērtīga, un mēs esam atraduši atbalstītājus visā Latvijā, aktīvi iesaistījās visa skola, skolotāji, vecāki, draugi un paziņas, kuri palīdzēja vākt balsis. Mūsu mērķis bija parādīt, ka Jelgavas 4. vidusskolā var tapt vērtīgas biznesa idejas. Aicinām jauniešus domāt par uzņēmējdarbību jau skolas laikā un priecājamies, ka Swedbank konkursā iegūtā nauda palīdzēs mums attīstīt savu biznesu,” akcentē Estere Jungfermane, viena no “Hushroom” idejas autorēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

DelfinGroup akciju publiskajā piedāvājumā pārdod akcijas par vairāk nekā 9 miljoniem eiro

Db.lv, 04.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmuma DelfinGroup lielāko akcionāru publiskais piedāvājums ir izraisījis lielu interesi Baltijas valstu investoru vidū. Akciju publiskā piedāvājuma laikā tika pārdotas uzņēmuma akcijas par vairāk nekā 9 miljoniem eiro, un tajā piedalījās vairāk nekā 1000 investoru no visas Baltijas.

Akciju publiskā piedāvājuma laikā divi DelfinGroup akcionāri – AS ALPPES Capital un SIA Curiosity Capital – piedāvāja iegādāties 8 985 000 akciju, kas veido 19,8 % no kopējā uzņēmuma akciju kapitāla. Tajā kopumā piedalījās 1 046 investori no visām Baltijas valstīm, parakstoties uz 8 293 780 akcijām 9 040 220 eiro vērtībā, kas veido 92 % no piedāvājuma apjoma. Vislielāko interesi par akciju publisko piedāvājumu izrādīja investori no Latvijas. Tostarp akciju piedāvājumā no visām Baltijas valstīm piedalījās gan mazie privātie investori, gan turīgu ģimeņu investīciju uzņēmumi (family office), gan lieli investori.

Visi investori saņems tādu akciju skaitu, uz kādu parakstījās publiskā piedāvājuma laikā. Akciju pārskaitīšanu uz ieguldītāju kontiem un norēķinus plānots veikt 6. jūnijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" pēc diviem gadiem varētu pārfinansēt 340 miljonu eiro vērtās obligācijas ar lētāku finanšu instrumentu, preses konferencē 8.maijā sacīja "airBaltic" finanšu direktors Vitolds Jakovļevs.

Komentējot obligāciju darījuma procentu likmi 14,5% apmērā, Jakovļevs norādīja, ka tie ir 49,3 miljoni eiro gadā, bet darījumā ir iestrādāta opcija, ka obligācijas var apmaksāt pēc diviem gadiem, pārfinansējot to ar lētāku instrumentu.

"Līdz ar to šie procentu maksājumi varētu aprobežoties ar diviem gadiem," papildināja Jakovļevs.

Viņš uzsvēra, ka "airBaltic" apzinās, ka tā ir augsta likme, bet vienīgā, kas patlaban aviokompānijai bija pieejama.

"Tas, protams, ir daudz vairāk nekā mēs maksājām līdz šim, kas atbilst reālajai tirgus situācijai, kad likmes un riska pakāpe ir augsta. "airBaltic" biznesa plāns paredz izaugsmi lidmašīnu flotes skaitā, kas var uzlabot rentabilitāti, tādēļ sagaidām, ka peļņas norma uzlabosies, lai apmaksātu šos procentus," sacīja Jakovļevs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējā mājsaimniecība Latvijā – tālu no vidusslāņa līmeņa.

Kad Latvijas vidējā mājsaimniecība ir iegādājusies preces un pakalpojumus par visu naudu, tā teorētiski ir iztērējusi 2783,2 eiro un nodokļos (PVN, sociālās iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodoklis) samaksājusi 2048,76 eiro. Ja preces un pakalpojumus, kas pieklājas visiem, vienkāršoti saucam par maizes klaipu, iznāk, ka vairāk nekā 2/5 no tā apēd valsts – lai visiem būtu liela drošība, laba kārtība, lieliska veselība un izcila izglītība.

Vidējā ģimene valstī mūsu izpratnē ir divi strādājošie – vecāki, kas saņem vidējo algu pēc CSP 2023. gada datiem, divi pensionāri (vecvecāki), kas saņem vidējo pensiju pēc tā paša gada statistikas, un divi bērni, kas tiek skaitīti kā apgādājamās personas. Mēs vērā ņemam tikai lielākos nodokļus – PVN, IIN un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI). Nekādi citi nodokļi vai nodevas netiek ņemti vērā. Vienkāršības labad vērā netiek ņemti arī cita veida atvieglojumi vai pabalsti, piemēram, māmiņalgas, pieņemot, ka atvieglojumi un pabalsti savstarpēji izlīdzinās ar neievērotiem nodokļiem un nodevām. Valsts pamatā ir ģimene, un mūsu mērķis ir skaidri parādīt ģimenes budžetu un saikni ar valsti. Proti, ir vērts saprast, cik katra ģimene maksā par savu valsti un cik paliek pašiem, jo stipra valsts ir stipriem pilsoņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

No 2028.gada Latvija plāno īstenot uz rezultātu vērstu vadības budžeta pieeju

LETA, 14.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2028.gada Latvija plāno īstenot uz rezultātu vērstu vadības budžeta pieeju, kas saskaņota ar attīstības plānošanu un vidēja termiņa plānošanas fiskālajiem noteikumiem, teikts Finanšu ministrijas sagatavotajā un Ministru kabinetā iesniegtajā informatīvajā ziņojumā.

FM ziņojumā norāda, ka Latvijā budžets, tā struktūra, programmas savu veidolu lielā mērā nemainīgu ir saglabājušas vairāk nekā 20 gadus, bet pa šo laiku ir notikušas būtiskas izmaiņas - ieviesti budžeta elastības instrumenti, ieviesta vidēja termiņa budžeta plānošana. Programmu budžets tika ieviests 1997.gadā, kopš tā laika atsevišķām ministrijām budžeta struktūra pēc būtības nav mainījusies, kā arī dažādiem budžeta resoriem ir dažāda budžeta detalizācija programmās un apakšprogrammās.

Tajā pašā laikā Latvijā un pasaulē notiek mērķtiecīga virzība uz rezultātu vērtēšanas pieeju, un esošais budžeta veidošanas ietvars tam esot administratīvi smagnējs un ierobežojošs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Altum noslēgti pirmie darījumi zemes izpirkšanai zem daudzdzīvokļu dzīvojamajām mājām

Db.lv, 03.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstības finanšu institūcija ALTUM noslēgusi pirmos divus līgumus par aizdevuma piešķiršanu valsts atbalsta programmā atsavināmās zemes izpirkšanai zem daudzdzīvokļu dzīvojamajām mājām.

Abas daudzdzīvokļu ēkas atrodas Saulkrastos.

Viens no darījumiem paredz zemes izpirkšanu zem astoņu dzīvokļu ēkas, kur visi īpašumi pieder fiziskām personām. Projekta kopējā summa ir 27 tūkstoši eiro, tostarp iedzīvotāju līdzdalība veido aptuveni 14 tūkstošus eiro, savukārt ALTUM aizdevums – nepilni 13 tūkstoši eiro. Ikmēneša maksājums no visiem dzīvokļiem kopumā ir nedaudz virs 70 eiro, kas ir nepini 9 eiro vienam dzīvoklim.

Otrs darījums arī noslēgts par daudzdzīvokļu mājas Saulkrastos zemes izpirkšanu, kurā atrodas 22 dzīvokļi, no kuriem viens pieder pašvaldībai. Projekta kopējās izmaksas ir 34 tūkstoši eiro, un tā izmaksas pilnībā sedz ALTUM aizdevums. Šajā darījumā ikmēneša maksājums visiem dzīvokļiem kopā ir aptuveni 190 eiro, kas ir aptuveni 9 eiro vienam dzīvoklim. Aizdevums piešķirts uz 20 gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru