Kāda būs dzīve pēc Rimšēviča?

2018. gada 20. februāris plkst. 14:30
Autors: Dr.oec - Rosita Zvirgzdiņa, Biznesa augstskolas Turība profesore, Komercdarbības katedras vadītāja
Sadaļa: Eksperti
Dalies ar šo rakstu

«ABLV Bank» jautājums šobrīd ir karsts kartupelis dažāda līmeņa sarunās - ASV finanšu institūcijas Latvijas trešo lielāko banku apsūdzējušas par naudas atmazgāšanu un korupciju, turklāt tas viss tiek skatīts kontekstā ar Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča aizturēšanu aizdomās par kukuļa pieprasīšanu, izspiešanu vai pieņemšanu.

Liela mediju uzmanība, arī no ārvalstīm, un liels vietējās sabiedrības sašutums, ka varētu atkārtoties visiem labi zināmais Parex Bankas stāsts, taču ka panikai nav pamata - «ABLV Bank» nav otrais Parex, baumas par bankas maksātnespēju nav apstiprinājušās, un līdz šim pieņemtie mēri ir tikai situācijas stabilizēšanai. Tas, ka Latvijas Bankas padome ir pieņēmusi lēmumu par aizdevuma piešķiršanu «ABLV Bank» 97,5 miljonu eiro apmērā, nenozīmē, ka šie līdzekļi nāks no nodokļu maksātāju kabatām.

Banku neglābs par nodokļu maksātāju naudu

Pirmkārt, mums visiem ir jāsaprot, ka «ABLV Bank» krietni atšķiras no Parex bankas un Latvijas Krājbankas – abu pārējo banku gadījumos uzreiz bija šaubas par to likviditāti, šoreiz lielākais satraukums ir par bankas prestižu. «ABLV Bank» nav masveida banka, tā ir ļoti prestiža, attiecīgi bankas tēls arī ir sāpīgākais punkts. Bankas klienti lielākoties ir nerezidenti, tajā tikpat kā nav mūsu noguldītāju naudas, turklāt valdības vadītājs jau ir norādījis, ka valsts neieguldīs naudu «ABLV Bank» bez nodrošinājuma, bet gan tiks skatīts jautājums par likvīdu vērtspapīru ieķīlāšanu par labu Latvijas Bankai.

Tas, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) nolēma uz laiku noteikt «ABLV Bank» maksājumu ierobežojumus, liedzot veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā, ir normāla prakse, kas īstenota, lai stabilizētu situāciju. Turklāt jāatceras, ka šī banka piedāvā ļoti plaša profila pakalpojumus – tostarp virkni dokumentāro operāciju un fiduciāros darījumus.

«ABLV Bank» skandāls nedrīkst novērst uzmanību no elektrības rēķiniem

Nenoliedzami, ASV ir ietekmīgs spēlētājs pasaules finanšu tirgū un apsūdzības no šāda līmeņa smagsvara ir nopietns jautājums. Mēs to nedrīkstam ignorēt, taču jāņem vērā, ka publiskajā telpā parādās arī daudz spekulāciju un puspatiesību, turklāt ASV finanšu institūciju apsūdzības tiek izmantotas arī kā instruments pašmāju politiskajā arējā. Papildus tam noteikti jāatceras, ka šobrīd ir t.s. priekšvēlēšanu laiks, kad katrs cenšas izmantot situāciju sev par labu. Lai arī cik skaļš izvērtīsies «ABLV Bank» un Latvijas Bankas prezidenta skandāls, ļoti ceru, ka tas nenovērsīs mūsu uzmanību no citiem, tikpat būtiskiem jautājumiem, piemēram, par zemnieku elektrības rēķinu pieaugumu par 40% līdz 80%.

Banka pierādīs savu spēju uzlabot situāciju

Manuprāt, valdība rīkojas ļoti pareizi, atgādinot, ka Latvijas iedzīvotājiem nav pamata satraukumam un skaidrojot, ka citu banku klientus tas neietekmēs. «ABLV Bank» uzliktie darbības ierobežojumi paredzēti tikai tāpēc, lai mazinātu riskus, turklāt bankai ir dots laiks savas ilgtermiņa darbības pierādīšanai. Nešaubos, ka banka to arī spēs pierādīt un pamatot.

Kāda būs dzīve pēc Rimšēviča?

Kas attiecas uz apsūdzībām, kas vērstas uz Latvijas Bankas vadību, jāuzsver, ka, lai gan publiskajā telpā šie jautājumi jau ir saplūduši, tos tomēr jāskata atsevišķi. Jau ziņots, ka I. Rimšēvičam tiks noteikts aizliegums ieņemt amatu, un viņa lieta noteikti ieies Latvijas vēsturē, iespējams arī kā viena no lietām, kura tiks skatīta ļoti ilgi, tāpēc nav vērts cerēt uz drīzu atbildi, vai apsūdzības ir pamatotas un tiks pierādītas. Ņemot vērā valdības un Saeimas pārstāvju izteikumus, nav grūti secināt, ka, visticamāk, tiks atrasts instruments Latvijas bankas prezidenta atstādināšanai no amata pavisam pirms vispār lieta tiks atrisināta, tāpēc situācijas karstumā aicinu mūsu politisko eliti rūpīgi pārdomāt, kas būs I. Rimšēviča pēctecis. Situācija, kurā nāksies pārņemt bankas un lielā mērā arī visas valsts finanšu sfēras vadību, ir smaga. Nepieredzējis un nekompetents cilvēks var novest valsti uz riskantas finanšu krīzes sliekšņa. Domājot par Latvijas Bankas vadības nomaiņu, jāraugās pēc tādas personības un profesionāļa, kurš spēs stabilizēt situāciju, pieņemt drosmīgus lēmumus un atgūt Latvijas finanšu sistēmas reputāciju starptautiskajā arēnā.

Dalies ar šo rakstu