Ziemeļkoreja uzsākusi daļu savu iedzīvotāju evakuāciju pazemes tuneļos, kas aprīkoti ar pārtikas rezervēm, kā arī uzsākusi autobusu un kravas automašīnu maskēšanu. Tajā pašā laikā komunistiskais režīms apstiprinājis pamiera, ar kuru 1953. gadā tika izbeigts Korejas karš, anulēšanu.

Dienvidkorejas varasiestādes šādu Ziemeļu rīcību nosaukušas par «kara drudzi» - taktiku, kuru Ziemeļkoreja piekopusi arī agrāk, lai saviem iedzīvotājiem liktu domāt, ka valsts pakļauta drīzam uzbrukumam, un tādējādi palielinātu to atbalstu režīma darbībām, raksta New York Times.

Dienvidkoreja arī noraidījusi Ziemeļu paziņojumu par pamiera līguma anulēšanu, uzsverot, ka, saskaņā ar tā noteikumiem, līgumu anulēt var tikai abas puses kopīgi. Neskatoties uz pēdējo dienu skaļajiem Ziemeļkorejas paziņojumiem, pagaidām neesot liecību, ka komunistiskais režīms būtu gatavs spert kādus dramatiskus soļus.

Dienvidkorejas Aizsardzības ministrijas pārstāvis Kims Minseoks laikrakstam norādījis, ka patlaban neesot nekādu liecību par agresīvām darbībām no Ziemeļkorejas puses. Viņš skaidroja, ka pēdējā laika Ziemeļkorejas «draudīgā retorika» paredzēta, lai izdarītu psiholoģisku spiedienu uz Dienvidkoreju, kas nesen sākusi ar ASV kopīgas militāras mācības. «Ar savām aktivitātēm Ziemeļkoreja cenšas pastiprināt savu iedzīvotāju solidaritāti un mēģina izdarīt spiedienu uz Dienvidkoreju un ASV. Ja viņi īstenos kādu provokāciju, mēs apņēmīgi atbildēsim un panāksim, ka viņi cieš daudz vairāk [nekā Dienvidkoreja],» sacīja Dienvidu Aizsardzības ministrijas pārstāvis.

Ziemeļkoreja sadusmojusies par Japānas izsludinātajām papildus sankcijām pret tās galvaspilsētu Phenjanu, raksta Voanews.com.

Ziemeļkorejas oficiālā Korejas centrālā ziņu aģentūra izplatījusi Ārlietu ministrijas paziņojumu, ka Japāna kļūdās, ja uzskata, ka tā atrastos drošā vietā, ja gadījumā karš izplatītos arī Korejas pussalā.

Tāpat paziņojumā teikts, ka Japānai nāktos saskarties ar spēcīgu triecienu, ja tā sadarbotos ar ASV.

Paziņojums izplatīts, ņemot vērā, ka Ziemeļkoreja ir aizkaitināta par jaunajām ANO sankcijām pēc tam, kad tā pagājušajā mēnesī veica savu trešo kodolizmēģinājumu.

Db.lv jau vēstīja, ka marta sākumā Ziemeļkoreja paziņoja, ka atteiksies no 1953. gadā noslēgtā pamiera līguma ievērošanas, kā arī pārtrauks ievērot neuzbrukšanas paktus, tādējādi reaģējot uz stingrākām ANO sankcijām, kuru ietvaros paredzēts stingrāk vērsties pret komunistisko režīmu. ANO sankcijas pieņēma atbildot uz februārī notikušo Ziemeļkorejas kodolizmēģinājumu un iepriekš veiktajiem rakešu izmēģinājumiem.

Viena no pēdējos gados straujāk augošajām kompānijām Austrumeiropā ir finanšu tehnoloģiju uzņēmums Eleving Group, kas darbojas 14 valstu tirgos trīs kontinentos un kuras galvenais birojs atrodas Rīgā.

Kā izdodas audzēt peļņas rādītājus par spīti pandēmijai un šā gada krīzei, Dienas Bizness jautāja Eleving Group valdes priekšsēdētājam Modestam Sudņum (Modestas Sudnius).

Jau pieejama informācija, ka esat viens no straujāk augošiem uzņēmumiem reģionā, esat gan Eiropas, gan citu kontinentu tirgos. Pastāstiet par Eleving Group, kas ir jūsu specializācija?

Eleving Group pirmsākumi meklējami Latvijā pirms nedaudz vairāk kā desmit gadiem, kad uzsākām lietotu automašīnu iegādes finansēšanu. Pamatideja bija palīdzēt cilvēkiem, kuriem nav iespējas saņemt kredītu bankā, kā arī veicināt tādu automašīnu iegādi, ko tradicionālās bankas nefinansē. Kā zinām, bankas labprātāk finansē jaunu automašīnu iegādi, tomēr ne visi tās var atļauties. Šo gadu laikā esam apguvuši daudzus pasaules tirgus un šobrīd pakalpojumus sniedzam ne vien Eiropā, bet arī tādās relatīvi eksotiskās valstīs kā Kenija, Uganda, Uzbekistāna u.c.

Latvijas uzņēmums X INFOTECH, kas pašlaik strādā vairāk nekā 25 valstīs visā pasaulē, nesen piedalījies starptautiskā izstādē Cartes 2012. Uzņēmumam ir ofiss arī Kenijā, kur tas esot īstenojis vienu no saviem skaistākajiem projektiem, bet Latvijā tas plāno arvien attīstīt sadarbību ar bankām.

(Papildināts viss teksts.)

X INFOTECH ir programmnodrošinājuma MultiPerso izstrādātājs un aktīvi strādā ārvalstu projektos. MultiPerso programmnodrošinājums nodrošina visus procesus, kas ir saistīti ar karšu, identifikācijas dokumentu un pasu ražošanu un personalizāciju (mikroshēmas kodēšana), kā arī nodrošina mobilos maksājumus. Ar MultiPerso programmas produktu uzņēmums nesen piedalījās arī starptautiskā izstādē Cartes 2012 Francijā. Pašlaik šis produkts ir ieviests Latvijas elektroniskās identifikācijas kartes (eID) projektā un arī dažās bankās Latvijā. Citās valstīs šis produkts ieviests bankās (viedkartes), valdībās institūcijās (sociālās un veselības kartes, identifikācijas dokumenti) un personalizācijas centros (viedkartes). Šajā izstādē uzņēmums piedalījās sadarbībā ar LIAA un ERAF fondiem.

Āfrikas bagātākais cilvēks, nigērietis Aliko Dangote iecerējis investēt 400 miljonus ASV dolāru cementa rūpnīcas izveidē Kenijā.

A. Dagontes kompānija Dangote Cement celtniecību Kenijā varētu sākt dažu nākamo mēnešu laikā. «Mēs esam sapratuši, ka, ja mēs Austrumāfrikā vēlamies izdarīt kaut ko patiešām lielu, tas jādara Kenijā. Mēs esam pārliecināti, ka nākamo divu ar pusi gadu laikā, mēs kļūsim par cementa nozares dominējošo spēlētāju Kenijā,» A. Dangotes sacīto citē Forbes.

Miljardieri gan Kenijā sagaida asa konkurence ar vietējām cementa kompānijām – Athi River Mining un Bamburi Cement, kas šobrīd ir lielākie savas nozares pārstāvji Austrumāfrikā. Izskanējis arī, ka A. Dagonte attīstīt savus uzņēmumus varētu arī citās Āfrikas valstīs – Kamerūnā, Etiopijā, Zambijā, Tanzānijā, Senegālā un Dienvidāfrikas republikā.

Latvijā dibinātā finanšu tehnoloģiju grupa “Eleving Group” ir piesaistījusi 7 miljonus dolāru no Verdant Capital Hybrid Fund, lai veicinātu transportlīdzekļu finansēšanas biznesu un ilgtspējīgas mobilitātes produktu ieviešanu Kenijā.

Abas puses ir parakstījušas divu līmeņu ieguldījuma līgumu, kas sastāv no subordinētā un augstākā ranga nodrošinātā aizdevuma līgumiem. Kā norāda kompānijā, piesaistītās investīcijas saņems Grupas meitasuzņēmums Mogo Auto Limited (Mogo Kenija) un ar tām ir plānots paplašināt uzņēmuma transportlīdzekļu finansēšanas portfeli.

“Mogo Kenija vietējiem uzņēmējiem piedāvā ilgtspējīgu alternatīvu mobilitātes jomā – elektriskos motociklus jeb e-bodas, kas lielākajai daļai iedzīvotāju līdz šim bija teju nepieejami ierobežoto finansējuma iespēju dēļ. Šobrīd mazie uzņēmēji, izmantojot Mogo produktu, bauda lētākas ekspluatācijas un zemākas uzturēšanas izmaksas, kas palielina viņu ienākumu līmeni no uzņēmējdarbības veikšanas. Turklāt elektrisko motociklu finansēšana veicina CO2 emisiju un trokšņa līmeņa samazināšanos pilsētās, kur joprojām dominē ar iekšdedzes dzinēju darbināmi transportlīdzekļi. E-bodu tirgus pagaidām ir neliels, taču mēs sagaidām, ka šogad notiks būtiskas pārmaiņas, un līdz gada beigām uz ceļiem varētu parādīties aptuveni 1000-3000 e-bodu. Mēs zinām, ka nākotnē mobilitāte būs elektriska, un kopā ar Verdant Capital mēs speram pirmos soļus, lai veicinātu šo pāreju Kenijā,” par piesaistītajām investīcijām teic Modests Sudņus, Eleving Group izpilddirektors.

Eiropas valstu izlūkdienesti arī cenšoties izspiegot pasaules valstu līderus, kā arī daloties ar ASV savā informācijā, Kongresam atklājuši ASV izlūkdienestu vadītāji.

ASV Kongresā izlūkdienestu vadītāji uzstājās ar ziņojumiem saistībā ar plašo izspiegošanas kampaņu, kuru organizēja Nacionālā drošības aģentūra (NSA) un detaļas par kuru atklātībā nopludināja Eduards Snoudens. Atklājies, ka ASV varasiestādes noklausījušās tuvu sabiedroto, piemēram, Vācijas kancleres Angelas Merkeles telefonsarunas.

NSA vadītājs Keits Aleksanders (Keith Alexander) Kongresam liecināja, ka mediju ziņas par izlūkdienestu aktivitātēm bijušas balstītas E. Snoudena nopludinātā materiāla nepilnīgā izpratnē, vēsta Euobserver. «Pieņēmumi, ka NSA noklausījusies desmitiem miljonu telefona sarunu Eiropā, neatbilst patiesībai,» sacījis NSA vadītājs.

ASV Nacionālās drošības aģentūra (NSA) ielauzusies tādu interneta gigantu kā Google un Yahoo komunikāciju kanālos starp datu centriem, kas izmantoti e-pastu plūsmai.

Laikraksta The Washington Post rīcībā nonākuši bijušā ASV specdienestu darbinieka Edvarda Snoudena nopludināti dokumenti, kas liecina par šādām NSA darbībām, vēsta Reuters. Dokumenti demonstrē, ka NSA daudz lielākos apmēros, nekā ticis uzskatīts līdz šim, izmantojusi likumdošanas trūkumus, kas regulē tās darbību ārvalstīs, lai veiktu ASV kompāniju izspiegošanu.

NSA darbību, kas vērsta attiecībā pret informācijas iegūšanu no Google un Yahoo, ASV regulē stingri noteikumi, taču, tā kā ievērojama daļa interneta gigantu datu centru atradusies ārvalstīs, noteiktā pārraudzība neattiekusies uz šīm darbībām. Lai veiktu e-pastu plūsmas novērošanu, NSA bija izveidojusi speciālu programmu, kurai ticis dots kodēts nosaukums MUSCULAR.

Dānija un Zviedrija trešdien paaugstinājušas draudu statusu par vienu pakāpi līdz otram augstākajam līmenim, kā pamatojumu minot paaugstinātu teroraktu risku pēc 13.novembrī notikušās asinspirts Parīzē.

Dānijas policija savu «iekšējās sagatavotības līmeni» palielinājusi līdz «ievērojami paaugstinātam», kā iemeslu minot neskaidro situāciju vairākās Eiropas valstīs.

Tomēr Dānijas izlūkdienests PET nav mainījis savu teroristu draudu novērtējumu, kurā draudi pret Dāniju atzīti par nopietniem.

Policija skaidroja, ka sabiedrība nekādas izmaiņas savā ikdienā nejutīs.

Arī Zviedrija trešdien paaugstinājusi terora draudu līmeni līdz otram augstākajam.

Zviedrijas izlūkdienests Sapo skaidroja, ka šāds lēmums pieņemts, balstoties uz Nacionālā teroristu draudu izvērtēšanas centra novērtējumu.

Sapo norādīja, ka tas ir saņēmis konkrētu informāciju un uzskata par nepieciešamu atbilstoši rīkoties.

Finanšu izlūkošanas dienests (FID) šogad izdevis rīkojumus par aizdomīgu līdzekļu iesaldēšanu 282 miljonu eiro apmērā, ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja dienesta priekšniece Ilze Znotiņa.

Tostarp jūnijā dienests iesaldējis līdzekļus 94 miljonu eiro apmērā.

Vienlaikus Znotiņa norādīja, ka, piemēram, Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde papildus FID pieņemtajiem lēmumiem par līdzekļu iesaldēšanu ir arestējusi vēl vairākus simtus miljonus eiro. "Tātad izmeklēšanas notiek daudz lielākā apmērā, nekā FID nosūta materiālus," viņa sacīja.

Savukārt, jautāta par šonedēļ izskanējušo informāciju, ka FID ir iesaldējis likvidējamās "ABLV Bank" īpašnieku Ernesta Berņa un Oļega Fiļa izveidotā labdarības fonda "Novum Riga Charitable Foundation" ("Novum Riga") līdzekļus, Znotiņa norādīja, ka izmeklēšanas interesēs nevar sniegt komentāru.

Izlūkdienests aptur bijušo ABLV īpašnieku labdarības fonda darbību 

Finanšu izlūkošanas dienests ir apturējis labdarības fonda "Novum Riga Charitable Foundation" darbību....

"Ar finanšu noziegumu izmeklēšanu ir līdzīgi kā ar zobārstniecību. Tad, kad zobārsts pietuvojas beigtā zoba kanālam, sāk sāpēt. Tad, kad procesos sāk iesaistīties nevis tikai juristi, kuriem tur noteikti ir jāiesaistās, bet arī dažāda veida publisko attiecību speciālisti, tad mēs zinām, ka esam tikuši līdz saknei, kas sāp, jo ir sabojāta," sacīja Znotiņa.

Viņa atzīmēja, ka nevalstiskās organizācijas, gluži tāpat kā jebkura cita juridiska persona, var tikt izmantota noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai, pie tam, līdz šim nevalstisko organizāciju sektors bija ļoti vāji vai pat vispār neuzraudzīts.

Labdarības organizācijas "Novum Riga" naudas līdzekļi iesaldēti vismaz uz 45 dienām. Pēc medijos minētā, dienestam radušās aizdomas, ka banku konti, kurus fonds atvēra pēc "ABLV Bank" darbības apturēšanas 2018.gadā, varētu būt izmantoti noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai.

2012. gadā dibinātā autolīzinga kompānijas Mogo, kas īsā laikā pārtapa multinacionālā un globālā uzņēmumā Eleving Group, veiksmes stāsts ir gan biznesa idejā, gan finanšu piesaistē, kur dominējošā loma ir obligāciju finansējumam.

Par uzņēmuma attīstību un izmantotajiem finanšu instrumentiem desmitgades garumā līdz 150 miljonus vērtai obligāciju emisijai un tās refinansēšanai Dienas Biznesam stāsta uzņēmuma finanšu direktors Māris Kreics. Materiāls tapis sadarbībā ar vietējā kapitāla banku - Signet Bank, aktīvāko kapitāla tirgus konsultantu Latvijā.

Eleving Group pirmsākumos bija Mogo Finance. Pastāstiet, lūdzu, īsi par uzņēmuma vēsturi un attīstību kopš tā dibināšanas! Kā izveidojās grupa, un kas tam pamatā?

Eleving Group aizsākumi ir meklējami 2012. gadā, kad tolaik ar Mogo Finance zīmolu uzsākām lietotu automašīnu finansēšanu Latvijā. Jaunā biznesa pamata ideja bija pavisam vienkārša – sniegt iespēju cilvēkiem iegādāties 9-10 gadus vecas automašīnas, proti, tādas, kuras vidējais patērētājs reāli var atļauties. Pirms vairāk nekā desmit gadiem tradicionālās bankas īsti nerāvās šādas kategorijas automašīnas finansēt, tādēļ mēs redzējām brīvu nišu, kuru ar savu produktu varētu nosegt. Pats biznesa modelis nav nekāda inovācija, jo līzings un atgriezeniskais līzings ir labi pazīstami kreditēšanas produkti jau izsenis. Inovācijas drīzāk bija šī produkta piedāvājumā, kas nozīmēja, ka spējām izteikt piedāvājumu jebkuram klientam, kurš pie mums ierodas atbilstoši viņa maksātspējai un vajadzībām. Tāpat inovatīva pieeja bija riska novērtēšanas metodē, kur jau tobrīd izmantojām mašīnmācīšanos un ar to saistītos algoritmus datu apstrādei.

Ārlietu ministrijā norisinājusies apaļā galda diskusija par biznesa iespējām Āfrikā. Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs kopīgi ar uzņēmējiem un Saeimas, LIAA, LTRK un augstskolu pārstāvjiem izvērtēja rezultātus un pieredzi, kas gūta šā gada aprīļa vizītēs Etiopijā, Kenijā un Ganā, kā arī iezīmēja perspektīvos tālākās darbības virzienus.

Diskusijas dalībnieki bija vienisprātis, ka Āfrikas kontinenta valstīs ir nozīmīgs ekonomiskās sadarbības potenciāls, un Latvijas uzņēmēji ir ieinteresēti apgūt šo valstu tirgu vai paplašināt savu darbību tajā.

Redzamākās sadarbības iestrādes ar Āfrikas reģionu Latvijai šobrīd ir lauksaimniecības un pārtikas apstrādes jomā. Vienlaikus, viesojoties Etiopijā, Kenijā un Ganā, tika arī gūta pārliecība par Latvijas eksporta potenciālu tādās jomās kā mežkopība, IKT, ķīmiskā rūpniecība (farmācija), transports un loģistika, kā arī izglītība, īpaši inženierzinātnēs. Latvijas piedāvājums atbilst šo valstu ekonomiskās attīstības prioritātēm. To sarunā apliecināja arī uzņēmēji, kuriem ir ilglaicīga darbības pieredze Āfrikā.

ASV Nacionālās drošības aģentūra (Natinal Security Agency, NSA) viena mēneša laikā Spānijā slepeni moniturējusi aptuveni 60 miljonus telefonsarunu, citējot Spānijas mediju pausto, vēsta BBC.

Šādus faktus atklāja ASV bijušais izlūkdienesta aģents, kas pašlaik patvērumu no ASV guvis Krievijā, Edvards Snoudens (Edward Snowden). Spāņu mediju rokās nonākušie slepenie dokumenti liecina, ka NSA laikā no pērnā gada 10. decembra līdz šā gada 8. janvārim ir Spānijā vākusi ziņas par telefonu numuriem un zvanītāja atrašanās vietu, tomēr ne sarunu saturu. Tāpat tiek apgalvots, ka tikuši monitorēti Spānijas pilsoņu e-pasti un teksta ziņojumi.

Baltais nams pagaidām nav komentējis laikrakstos El Pais un El Mundo publicēto informāciju par spāņu telefonzvanu monitoringu.

Tajā pašā laikā Japānas ziņu aģentūra Kyodo vēsta, ka ASV izlūkdienests lūdzis Japānas valdībai 2011. gadā palīdzēt monitorēt datus, kas pārraidīti pa optisko šķiedru kabeļiem, proti, cilvēku personīgos datus, kas tiek raidīti cauri Japānai uz Āzijas un Klusā okeāna reģiona valstīm.

Lielbritānijas specdienests Government Communications Headquarters (GCHQ) novērojis informācijas plūsmu zem jūras esošajos optiskās šķiedras komunikāciju kabeļos, tādējādi izveidojot novērošanas sistēmu, kas bijusi lielāka pat par ASV Prism.

Informāciju par Lielbritānijas izlūkdienestu programmu Tempora laikrakstam The Guardian atklājis ASV izlūkdienesta aģents Edvards Snovdens, kurš iepriekš atklātībā nodeva arī ziņas par Prism un viņa atrašanās vieta šobrīd nav zināma.

Saskaņā ar E. Snovdena atklāto, Tempora programmas ietvaros tikusi ievākta un 30 dienas uzglabāta, lai vajadzības gadījumā analizētu, gandrīz visa veida informācija, kas ceļojusi pa britu specdienesta novērotajiem komunikāciju kanāliem.

Katru dienu Tempora ievākusi informāciju aptuveni divdesmit petabitu apmērā. Novērošanas programma kontrolējusi komunikāciju caur aptuveni 200 optiskās šķiedras kabeļiem un 600 miljoniem telefona zvanu dienā. Tempora ietvaros britu izlūkdienests varējis novērot komunikāciju arī pa 46 starpatlantiskiem kabeļiem.

ASV prezidents Baraks Obama aicinājis izvērtēt valsts spiegošanas programmas, lai nodrošinātu kontroli pār tām, tādējādi reaģējot uz Eiropas valstu pārmetumiem, kuri izskanējuši, kad atklājies, ka amerikāņi veikuši plašas noklausīšanās operācijas.

B. Obama gan nav atklājis detaļas par to, cik daudz zinājis par ASV spiegošanas programmām, kuru vērienu atklājis bijušais specdienestu aģents Edvards Snoudens, nopludinot informāciju masu medijos, vēsta Euobserver.

«Mēs norādījām tām [spiegošanas programmām] virzienu, tomēr pēdējo gadu laikā attīstījās to iespējas un tādēļ es uzsākšu izvērtēšanas pasākumus, lai noskaidrotu, ko viņi spēj izdarīt,» sacījis B. Obama.

ASV prezidenta paziņojums sekojis pēc tam, kad Vācija, Francija un Spānija izsaukušas ASV vēstniekus saistībā ar atklājumiem, ka šīs valsts izlūkdienests NSA veicis plašu Eiropas iedzīvotāju izspiegošanu, tostarp noklausījies arī Vācijas kancleres Angelas Merkeles telefonu.

Pēdējos gados Eiropas Centrālā banka kopā ar ASV Federālo rezervju sistēmu īstenojusi bezatbildīgāko naudas drukāšanu modernās pasaules vēsturē, kā ietekmē pasaule ir iedzīta vēl dziļākos parādos, nekā tā bija 2008. gada krīzes laikā. Tas novedis pie pēdējos gadu desmitos nepieredzētas divciparu inflācijas, kuras slāpēšana izraisīs recesiju, kā arī valstu un korporāciju maksātnespēju.

To intervijā Dienas Biznesam saka Einars Repše, kurš no 1991. līdz 2001. gadam bija Latvijas Bankas prezidents, no 2002. līdz 2004. gadam – Ministru prezidents, pēcāk gadu – aizsardzības ministrs, bet no 2009. līdz 2010. gadam arī finanšu ministrs. Viņš uzskata, ka pašlaik ir ļoti eksistenciālas dabas jautājums: vai nu Eiropas Centrālā banka beidzot izpildīs savu tiešo pienākumu un nodrošinās stabilu eiro, vai arī eiro vienkārši izzudīs un eirozona izjuks, tās vietā nākot kaut kam labākam.

Fragments no intervijas

Kā vērtējat pašreizējo situāciju – augsta inflācija, karš Ukrainā, neprognozējama rītdiena, kas daudzus vedina uz 1991. gada notikumiem?

Izraēla ir nobažījusies, ka Irānas aģenti varētu sarīkot uzbrukumu tās sportistiem Olimpisko spēļu laikā, tādējādi «atzīmējot» četrdesmito gadskārtu kopš palestīniešu radikāļi nogalināja 11 Izraēlas sportistus Minhenes Olimpiādes laikā, vēsta ārvalstu masu saziņas līdzekļi.

Izraēlas slepeno dienestu pārstāvji ir pārliecināti, ka Eiropā darbojas Irānas aģentu šūniņas, kuras varētu veikt uzbrukumus Londonas Olimpisko spēļu laikā. Lai to nepieļautu, Izraēla brīdinājusi Lielbritāniju un nosūtījusi speciālā dienesta Shin Bet pārstāvjus, kas apsargās valsts sportistus. Savukārt Izraēlas izlūkdienests Mossad uzsācis iespējamo Irānas aģentu medības Eiropā.

Izraēla pieļauj, ka Irānas dienesti nolīguši eiropiešus, kas pārgājuši islāma ticībā, lai veiktu uzbrukumus. Starp iespējamiem teroristiem esot vācieši, zviedri un daži briti.

Db.lv jau vēstīja, ka aizvadītajā nedēļā Bulgārijā tika uzspridzināts Izraēlas tūristu autobuss. Teroraktā dzīvības zaudējuši seši, bet ievainojumus guvuši vairāk nekā 30 cilvēki, no kuriem lielākā daļa ir izraēlieši.

Sagaidāms, ka ASV prezidents Baraks Obama liks Nacionālajai Drošības aģentūrai (National Security Agency , NSA) pārtraukt ievākt datus no amerikāņu telefoniem, vēsta BBC.

Šādas ziņas sekojušas pēc vairākiem skaļiem skandāliem, kuros iesaistīta NSA.

Iepriekš mediju rokās nonākuši dokumenti, kas liecināja, ka ASV izlūkdienests spiegojis vairāku pasaules valstu, tostarp Vācijas, līderu telefonsarunas, taču nesenākās ziņas liecina, ka ik dienas NSA ievācis ap 200 miljoniem īsziņu no mobilo telefonu lietotājiem. Turklāt izspiegoti arī tādi mobilo sakaru lietotāji, kas nekad iepriekš nav pārkāpuši likumu. Dokumentus, kas to apliecina, medijiem nopludināja bijušais NSA darbinieks Edvards Snoudens (Edward Sowden), kurš pašlaik patvērumu ir radis Krievijā.

Jaunzēlandes izlūkdienests nelegāli izsekojis failu apmaiņas vietnes Megaupload dibinātāju Kimu Dotkomu, secināts oficiālā ziņojumā. Tas licis Jaunzēlandes premjeram oficiāli atvainoties vietnes dibinātājam.

Ziņojumu izveidojusi Jauzēlandes izlūkdienestu pārraudzības institūcija. Tajā secināts, ka valdības Komunikāciju un drošības birojs (GCSB) pārkāpis Jaunzēlandes likumdošanu, kas aizliedz veikt valsts pilsoņu izsekošanu, vēsta britu laikraksts The Guardian. K. Dotkoms 2010. gadā ieguva pastāvīgās uzturēšanās atļauju Jaunzēlandē.

Pārraudzības institūcijas secinājumi likuši Janzēlandes premjeram Džonam Kejam (John Key) atvainoties gan K. Dotkomam, gan arī visiem valsts iedzīvotājiem. «Darboties likumdošanas ietvaros ir GCSB atbildība,» sacīja premjers, norādot, ka valsts pievīlusi cilvēkus un nespējusi nodrošināt, ka likums tos aizsargā.

Ziemeļkoreja raķešu izmēģinājumu, kuru gaidot palielinājies sasprindzinājums Korejas pussalā, varētu veikt aprīlī vai arī jūlijā, pavēstījusi Dienvidkorejas Aizsardzības ministrija.

Dienvidkorejas izlūkdienests arī atklājis, ka komunistiskais režīms uz savu austrumu piekrasti pārvietojis jaunas balastiskās raķetes. Iepriekš vairāki eksperti prognozēja, ka Ziemeļkoreja veiks raķešu izmēģinājumu ap 15. aprīli – laiku, kad režīms svin valsts dibinātāja Kima Irsena dzimšanas dienu.

Pastāv arī bažas, ka Ziemeļkoreja raķešu izmēģinājumu varētu veikt arī 25. aprīlī (armijas dibināšanas gadadienā), vai 30. aprīlī, kad noslēgsies ASV un Dienvidkorejas kopīgās mācības. Vēl viens iespējamais datums ir 27. jūlijs, kad 1953. gadā tika noslēgts pamiers, ar kuru tika izbeigts Korejas karš.

Laikraksti The Washington Post un The Guardian pirmdien apbalvoti ar prestižo Pulicera balvu par rakstiem, kas balstīti uz bijušā ASV izlūkdienestu līdzstrādnieka Edvarda Snoudena nopludinātajiem dokumentiem.

Abi laikraksti apbalvoti visprestižākajā nominācijā «Par kalpošanu sabiedrībai».

Snoudens, kurš izpaudis Savienoto Valstu specdienestu noslēpumus, ASV apsūdzēts spiegošanā un valdības īpašuma zādzībā. Viņam piešķirts pagaidu patvērums Krievijā. Vašingtona atkārtoti aicinājusi Snoudenu atgriezties un stāties tiesas priekšā.

No Snoudena nopludinātajiem materiāliem kļuva zināms, ka ASV izlūkdienests nodarbojies ar politisko un rūpniecisko izspiegošanu iepriekš nepieredzētos apmēros un dienestu izmantotās metodes pārkāpušas personas tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.

Turcijas izlūkdienests MIT pavēstījis, ka apvērsuma mēģinājums valstī ir atvairīts un situācija atgriežas normālajās sliedēs.

Kā paziņojis Turcijas premjerministrs Binali Jildrims, situācija lielā mērā tiek kontrolēta.

Ziņu aģentūra Anadolu vēsta, ka apvērsumu izplānojis nesen no amata atceltais armijas štāba priekšnieka juridiskais padomnieks Muharems Kose.

Tajā pat laikā televīzijā uzstājušies vairāki galvenie dažādu bruņoto spēku struktūru komandieri, noraidot apvērsumu, pavēstot, ka to sarīkojusi maza grupa armijas iekšienē.

Vienlaikus Ankarā un Stambulā turpinās sadursmes starp apvērsuma atbalstītājiem un prezidentam Radžepam Tajipam Erdoanam lojālajiem spēkiem. Virs galvaspilsētas Ankaras iznīcinātājs F-16 notriecis helikopteru ar apvērsumu atbalstošām militārpersonām.

Saskaņā ar pasaules valstu iedzīvotāju aptaujām pasaulē korupmētāko valstu saraksta augšgalā ierindojas Kenija, Kamerūna, Kambodža un Ruanda.

Transparency International pētījumā uz jautājumu, vai pēdējo 12 mēnešu laikā respondents ir devis kukuli kādai institūcijai, Kenijā apstiprinoši atbildējuši 70% aptaujāto, Kamerūnā – 62%, bet Kambodžā un Ruandā – katrā pa 57% iedzīvotāju.

Jau ziņots, ka kopumā Globālās korupcijas barometrā (Global Corruption Barometer 2013) piedalījās 114 tūkstoši cilvēku 107 pasaules valstīs.

Latvijā pēdējā gada laikā 19% Latvijas iedzīvotāju ir devuši kukuļus, lietuvā – 26%, bet Igaunijā – 6%, liecina minētā pētījuma rezultāti.

Pētījums rāda, ka 51 pasaules valstī politiskās partijas tiek skatītas kā viskorumpētākā sfēra. 55% respondentu uzskata, ka valdība darbojas kādu noteiktu interešu vadīta.

Kenijas Banku Asociācija (Kenya Bankers Association, KBA) sadarbībā ar Tieto Latvia ievieš pirmo ātro maksājumu platformu Kenijā. Tā izveidota, lai uzlabotu banku darbības efektivitāti visās digitālajās platformās. Izmantojot Tieto Latvia izstrādāto platformu, asociācija varēs piedāvāt ātro maksājumu pakalpojumus vairāk nekā 45 bankām, kas ietilpst KBA. Attiecīgi asociācija kopā ar KBA meitas uzņēmumu Integrated Payments Service Limited (IPSL) kļuvusi par pirmo reāllaika starpbanku darījumu platformu Austrumāfrikas reģionā.

Pirmais produkts, ko piedāvās KBA platforma, būs inovatīvs pakalpojums privātpersonu (peer-to-peer jeb P2P) pārskaitījumiem. Šis produkts ļaus veikt tūlītējus naudas pārskaitījumus un klīringu jebkurā diennakts laikā starp jebkurām tīklā ietilpstošām bankām. Reālā laika privātpersonu pārskaitījumu pakalpojumus KBA plāno uzsākt 2017. gada pirmajā ceturksnī.

Maksājumus būs iespējams uzsākt un pabeigt jebkurā no banku piedāvātajiem digitālajiem vai analogajiem kanāliem - mobilajās bankās, internetbankās, bankomātos, veikalu maksājumu terminālos, bankas filiālēs vai pie banku aģentiem reģionos.

«Mēs nodrošinājām visus izstrādes posmus – projekta izvērtēšanu un izstrādi, visas izstrādes procesa fāzes un sekmīgu risinājuma ieviešanu. Ikviens Kenijā drīz varēs sūtīt naudu citu banku klientiem dažu sekunžu laikā, izmantojot dažādus kanālus, un valsts tādējādi kļūs par efektīvas finanšu integrācijas piemēru reģionā,» stāsta Tieto Latvia valdes loceklis Māris Ozoliņš.

Latvijā dibinātais finanšu pakalpojumu sniedzējs Eleving Group aizvadītajā gadā ir sasniedzis 60% pieaugumu koriģētās neto peļņas rādītājā, tikmēr ieņēmumu apmērs, ieskaitot komisijas maksu un ar to saistītos ieņēmumus, ir palielinājies līdz 191,1 milj. eiro, bet koriģētā EBITDA ir sasniegusi 77,2 milj. eiro.

Elastīgās nomas un transportlīdzekļu abonēšanas produkti 12 mēnešu ieņēmumos veidoja 50,4 milj. eiro, kas ir par 2% mazāk nekā attiecīgajā pārskata periodā pirms gada. Tikmēr nomas un atgriezeniskā līzinga produktu ieņēmumi sasniedza 68,0 milj. eiro, uzrādot 7% pieaugumu attiecībā pret pagājušo gadu, bet patēriņa finansēšanas produkti ieņēmumu kopējā apjomā pievienoja 72,7 milj. eiro jeb par 20% vairāk nekā gadu iepriekš.

Eleving Group koriģētā EBITDA attiecīgajā periodā sasniedza 77,2 milj. eiro, salīdzinot ar 63,9 milj. eiro pirms gada, savukārt koriģētā neto peļņa pirms valūtas svārstību ietekmes bija 29,8 milj. eiro, kas ir par 7,8 milj. eiro vairāk nekā attiecīgajā periodā 2022. gadā. Turklāt kompānija ir spējusi palielināt arī savu neto portfeli līdz 320,2 milj. eiro.