Kāpēc ar algu vien vairs nepietiek? 

Mūsdienu darba tirgū alga vairs nav noteicošais darbiniekus motivējošais faktors un progresīvākais risinājums viņu noturēšanai. Darba devējiem ir rūpīgi jāstrādā, nokomplektējot viņiem konkurētspējīgāko piedāvājumu.

Kaspars Buls, mobilo sakaru operatora Bite vadītājs, 2019. gada 17. oktobris plkst. 8:37

Foto: Ieva Leiniša/LETA

To apliecina arī globālā pētījuma Mercer Talent Trends dati – 97% aptaujāto darbinieku ir svarīgi, ka viņu darba sniegums tiek novērtēts gan monetāri, gan nemateriāli. Labi vien ir, ka tā. Ja nauda šodien aizvien dominētu kā spēcīgākais faktors, uzņēmēji kļūtu maksātnespējīgi, bet darba ņēmēji agri vai vēlu tik un tā meklētu interesantākus piedāvājumus. Pašlaik Latvijā darbaspēka izmaksas aug straujāk nekā reālā darba produktivitāte. Tas nozīmē, ja darbinieku radītā pievienotā vērtība aug lēnāk nekā darbaspēka izmaksas, uzņēmumam tās nākas kompensēt uz peļņas rēķina, tā samazinoties investīciju iespējām. Uzskatu, ka investīcijām darbiniekos un viņu radītajai produktivitātei ir jābūt «veselīgā» balansā. Investīcijas ir veiksmīgs instruments darbinieku piesaistei un attīstīšanai, tomēr ir tikai pašsaprotami, ka, regulāri ieguldot darbiniekos, darba devējs vēlas saņemt no darbiniekiem un pieprasa atbilstošu produktivitātes sniegumu.

Kopumā, manuprāt, darba devējiem profesionālu darbinieku piesaiste un lojalitātes veicināšana ir kļuvusi par līdzīgu mehānismu tam, kā notiek darbs ar klientiem. Piemēram, strādājot ar klientiem, pārdodot savu produktu vai pakalpojumu ļoti sīvas konkurences apstākļos, vairs nepietiek tikai ar labu cenu. Būtiska loma ir arī augsta līmeņa servisam, kvalitātei un citiem elementiem, kam nemitīgi jāpilnveidojas.

Arī Latvijas darba tirgū notiek nemitīga cīkstēšanās par profesionāliem meistariem, tāpēc viņu piesaistei un pārvilināšanai, kā arī ilgtermiņa lojalitātes veicināšanai nepieciešama daudz komplicētāka formula, regulāri to atsvaidzinot. Ja apskatām, ko pasaulē saviem darbiniekiem piedāvā tādas kompānijas kā Amazon, Netflix, Reddit, Salesforce, Google un Facebook, darba devējiem Latvijā vēl ir kurp tiekties.

Mūsdienās darbinieku veselības apdrošināšana vairs nav ekstra.

Piemēram, Bitē jau vairākus gadus esam mērķtiecīgi strādājuši pie daudzšķautņaina piedāvājuma noformēšanas, kas vienlaikus būtu universāli pielietojams dažādām darbaspēka grupām – gan domājot par cilvēku prioritātēm dažādos vecumos, gan raugot, kas aktuāls mūsdienu dzīvesveidam, pasaules aktualitātēm u.tml. Papildu tam, ja darbinieks konkrētajā amatā nejūtas tam piemērots, mēģinām rast iespējas rotēt uz citām, viņa interesēm, spējām, pieredzei un zināšanām atbilstošākām pozīcijām.

Uzskatu, ka konkurētspējīga un caurspīdīga atalgojuma sistēma uzņēmumā, kur esi pārliecināts, ka tavs kolēģis par to pašu darbu un identiskiem darba pienākumiem saņem tieši tikpat, cik tu, neatkarīgi no dzimuma, ir svarīgs aspekts kompānijas kultūrā, vērtību skalā un «labumu grozā». Tas primāri garantē uzticēšanos darba devējam, kam ir ilgtermiņa nozīme profesionāla darbaspēka biržā. To, ko esam sasnieguši šobrīd, apliecina arī personālvadības konsultāciju un pētījumu kompānijas Fontes šī gada pētījums par taisnīgākajiem atalgojuma maksātājiem Latvijā, kuru starpā ir Bite.

Modernam darba devējam ir jāpiemīt sava veida briedumam, atbildībai un spējai preventīvi domāt par XXI gadsimta arodslimību novēršanu, tostarp pārstrādāšanos, «izdegšanu» u.tml. Tāpēc šogad Bitē esam esošo veselības apdrošināšanas polisi papildinājuši ar psihoterapeita apmeklējuma iespēju.

Mūsdienās veselības apdrošināšana ir pilnīgi adekvāta prasība vai vismaz apsverama ideja, kas nebūt vairs nav «ekstra».

Savukārt, ja iepriekš minētās iespējas ir saistošas visu vecumposmu darbiniekiem, tad darba devēja veidotas iemaksas viņu 3. līmeņa pensiju fondos, kuras esam sākuši nodrošināt šogad, ir īpaši atbilstošas vecāko paaudžu darbiniekiem, kā arī tiem, kuri tomēr arī savos trīsdesmit raugās uz nākotni tālredzīgi un atbildīgi.

Jāteic, ka neviens darba devējs nenoturēs darba ņēmēju, konstanti nepiedāvājot viņam profesionālās izaugsmes iespējas – līdzfinansētas apmācības, kursus, semināru apmeklējumus u.tml. Turklāt šī priekšrocība būs vitāli svarīga tai darbaspēka grupai, kurā šobrīd balstās lielākā daļa darba tirgus un par kuru norit visagresīvākā darba devēju sacensība. Piemēram, Bite pērn šim nolūkam investēja 100 000 eiro.

Raugoties uz to, kā nākotnē attīstīsies darba devēju sadarbības priekšlikumi darba ņēmējiem, kompāniju atbalstu darbinieku ģimenēm redzu kā vadošo tendenci darbinieku «labumu groza» veidošanā. Runa ir par tādiem ieguvumiem kā līdzfinansējums darbinieku bērnu ārstēšanās izdevumiem, vienreizējs pabalsts bērna piedzimšanas vai adopcijas gadījumā, īpašas telpas uzņēmumā barojošām māmiņām, finansiāls atbalsts aukles vai privātā bērnudārza apmaksai u.c. Tā varētu būt kaut neliela, taču nozīmīga artava demogrāfijas problēmu risināšanā, kas, starp citu, rosina arī darba tirgus un virkni citu izaicinājumu Latvijas ekonomikā.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2019. gada 11. jūnijs plkst. 10:37

Pieaugot mobilo ierīču izmantošanai cilvēku ikdienā, kā arī modernizējot un digitalizējot klientu servisa...

2019. gada 03. jūnijs plkst. 9:57

Telekomunikāciju uzņēmumi «BITES Grupa» un «Tele2» parakstījuši vienošanos par kopīga radiopiekļuves...

2019. gada 24. aprīlis plkst. 7:53

Mobilo sakaru operatora Bite Latvija, ko vada Kaspars Buls, provizoriskais konsolidētais apgrozījums pērn...

2019. gada 27. februāris plkst. 9:16

Pēdējo piecu gadu laikā klientu patērētais mobilo datu apjoms ir audzis 33...

2019. gada 26. februāris plkst. 13:57

Pieaugot bezvadu tehnoloģijas popularitātei, aizvien vairāk Latvijas iedzīvotāju kā pamata interneta...

Nepalaid garām

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts...

Izdevniecība Dienas bizness ar 12.novembri izdod iknedēļas biznesa žurnālu, kas aizstās laikrakstu...

«Man šķiet, ka šobrīd Baltija ir pats caurspīdīgākais finanšu tirgus dalībnieks visā...

Savu eko māju no salmu paneļiem Raiskuma pagastā būvē arī latviešu modele...

100 straujāk augošie uzņēmumi Latvijā pagājušajā gadā apgrozījuši 335,92 milj. eiro, un...

Viena kleita Andele Mandele kustības piekritēju rokās mēdz nomainīt pat piecas saimnieces...

No šīs sadaļas
2019. gada 14. oktobris plkst. 14:26

Viens no mūsdienu cilvēka ikdienas neatņemamiem pavadoņiem ir ātrums – komunikācijā, klientu apkalpošanā,...

2019. gada 10. oktobris plkst. 9:14

Svaigi augļi birojā, jogas nodarbības, saliedēšanas pasākumi… Arvien vairāk darba devēju...

2019. gada 09. oktobris plkst. 13:00

Naftas cenai pieaugot par 10%, patēriņa cenu līmenis Latvijā vidējā termiņā palielinās...

2019. gada 09. oktobris plkst. 10:57

Labklājības ministrija septembrī nāca klajā ar piedāvājumu veikt izmaiņas bezdarbnieku pabalstu...

2019. gada 07. oktobris plkst. 14:53

Runājot par uzņēmumu apvienošanos un iegādi (M&A), vēsturiski ir ierasts dzirdēt stāstus...

2019. gada 03. oktobris plkst. 8:33

Spējam, nespējam, drīkstam, nedrīkstam. Ko valdības lēmums samazināt bezdarbnieka pabalstu nozīmē...

2019. gada 02. oktobris plkst. 9:08

Līdztekus lielajai «novadu deķa sadiegšanai» ir būtiski realizēt arī citas reformas un...

2019. gada 27. septembris plkst. 15:29

Viens no aktuālākajiem tematiem pasaulē ekonomikas profesionāļu un politikas veidotāju vidū šobrīd...

2019. gada 27. septembris plkst. 15:14

Latvijas izglītības sistēma pamatskolas un vidusskolas posmā jau tagad piedzīvo fundamentālas...

2019. gada 26. septembris plkst. 12:00

Skarbā cīņā par investīciju piesaisti Latvija zaudē citām Eiropas valstīm ne pirmo gadu. Taču,...