Jaunākais izdevums

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pieļauj iespēju atteikties no "iekšzemes" Covid-19 sertifikātu izmantošanas atsevišķos gadījumos.

Premjers otrdien valdības sēdē atzīmēja, ka pašlaik Covid-19 omikrona paveids izraisījis ļoti lielu saslimšanu, kas savukārt ir izaicinājums sistēmām, vienlaikus, par laimi, tas nerada lielu noslodzi slimnīcām.

"Tas rod cilvēkos frustrāciju, kurai nevajadzētu būt. Mums ir jāstrādā, un ir lūgums nākt ar priekšlikumiem, ko darīt, lai mēs varētu šo situāciju izmainīt. Tur es domāju, ka jāstrādā visiem roku rokā cieši kopā," sacīja Kariņš.

Viņš atzīmēja, ka tāpat pašlaik valstij ir izaicinājums ar Covid-19 testēšanas kapacitātēm, jo ir novērojamas situācijas, kad cilvēki, kuri uz testu veikšanu rindā gaida nedēļu, omikrona paveida gadījumā jau testa veikšanas brīdī var uzrādīt negatīvu Covid-19 testa rezultātu. Tāpat redzami arī pretēji gadījumi - kur cilvēks, ilgi gaidot rindā, saņem pozitīvu rezultātu, tomēr šādos gadījumos tiek anulēts viņa Covid-19 sertifikāts pakalpojumu saņemšanai.

"Ja tests vēl ir pozitīvs, no tā brīža sertifikāts ir anulēts uz nedēļu, kaut gan varbūt tam cilvēkam faktiski pazūd visi simptomi. Mums rodas efekti, kuri nebija domāti un nebija paredzēti. Bet šis diemžēl nav Operatīvās vadības grupas (OVG) līmeņa jautājums, ko izrunāt. Tas ir konkrētas ministrijas un Slimību kontroles un profilakses centra [jautājums], lai, iespējams, arī kaut ko mainītu testēšanas algoritmos," norādīja Ministru prezidents.

Kā ziņots, viena no valdību veidojošajām partijām - Jaunā konservatīvā partija (JKP) - pirmdien izplatīja ziņojumu presei, kurā norādīja, ka Latvijai būtu nepieciešams mainīt Covid-19 sertifikātu izmantošanu dažādos pasākumos Latvijā. Viena no sertifikātu sistēmas pamatfunkcijām bija inficēšanās ierobežošana, taču jaunākie dati liecinot, ka Covid-19 sertifikāti šo funkciju vairs nepilda tādā veidā, kā tas sākotnēji bija iecerēts.

JKP uzskata, ka pašreizējā Covid-19 sertifikātu sistēma radot zaudējumus valsts ekonomikai, tomēr nespējot darboties kā motivators tiem senioriem, kuri vakcināciju vēl nav veikuši, uzskata partijas pārstāvji.

Reizē no otrdienas spēkā stājās Eiropas Savienības (ES) regulas prasība par digitālā Covid-19 vakcinācijas sertifikāta derīguma termiņu ieceļošanai ES dalībvalstīs, Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīs un Šveicē, kas paredz, ka tas ir derīgs deviņus mēnešus.

Prasība par deviņu mēnešu jeb 270 dienu derīguma termiņu attiecas tikai uz ieceļošanu, savukārt prasības attiecībā uz vakcinācijas sertifikāta derīguma ilgumu un izmantošanu valsts iekšzemē - ēdināšanas iestāžu apmeklēšanai, veikalu apmeklēšanai, pakalpojumu saņemšanai un citos gadījumos, kad tiek prasīts uzrādīt derīgu Covid-19 vakcinācijas sertifikātu - katra valsts nosaka individuāli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā 80 valsts ceļu posmos notiek būvdarbi un ieviesti satiksmes ierobežojumi, informē VSIA "Latvijas Valsts ceļi" (LVC).

Piektdienas pēcpusdienā intensīva satiksme var būt jūras piekrastes virzienos, kā arī Pierīgā. LVC aicina rēķināties ar papildu laiku ceļā un plānot braucienus savlaicīgi.

Dienvidkurzemes piekrastē sestdien notiks Zvejnieksvētki, arī tur jārēķinās ar lielāku transporta plūsmu.

Ar satiksmes ierobežojumiem jārēķinās uz Vidzemes un Daugavpils šosejām, kā arī uz daudziem reģionālajiem autoceļiem.

Dodoties brīvdienu braucienos, LVC aicina autovadītājus ieskatīties remontdarbu kartē LVC mājaslapā "www.lvceli.lv", kur atzīmēti visi aktuālie satiksmes ierobežojumi uz valsts autoceļiem.

Lielākie ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem:

  • uz Vidzemes šosejas (A2) no Sēnītes līdz Siguldai satiksme pa labās puses brauktuvi, ātruma ierobežojums 70 un lokāli 50 km/h. Satiksme pa vienu joslu katrā virzienā. Paredzamais remontdarbu posma šķērsošanas laiks 20 minūtes;
  • uz Vidzemes šosejas (A2) no pagrieziena uz Cēsīm (P20) līdz Rīdzenei ir seši reversās kustības posmi, ātruma ierobežojumi 50 un 70 km/h, paredzamais remontposma šķērsošanas laiks 55 minūtes;
  • uz Daugavpils šosejas (A6) Lielvārdē trijos posmos luksofori, ātruma ierobežojums 50 km/h, platuma ierobežojums 3 m, posma šķērsošanai nepieciešama pusstunda;
  • uz Daugavpils šosejas (A6) Pļaviņu apvedceļa posmā divi luksoforu posmi, ātruma ierobežojumi 70 un 50 km/h, paredzamais remontposma šķērsošanas laiks pusstunda;
  • uz autoceļa Krievijas robeža (Grebņeva)–Rēzekne–Daugavpils–Lietuvas robeža (Medumi) (A13) no Grebņevas līdz Kārsavai ātruma ierobežojums 70 un 50 km/h, četri luksoforu posmi. Paredzamais remontdarbu posma šķērsošanas laiks 45 minūtes;
  • uz autoceļa Jēkabpils-Rēzekne-Ludza-Krievijas robeža (Terehova) (A12) no Jēkabpils līdz Mežārei ātruma ierobežojumi 50 un 70 km/h, platuma ierobežojums 3,8 m. Paredzamais remontposma šķērsošanas laiks 23 minūtes.
  • uz autoceļa Krievijas robeža (Grebņeva)–Rēzekne–Daugavpils–Lietuvas robeža (Medumi) (A13) no Grebņevas līdz Kārsavai ātruma ierobežojums 70 un 50 km/h, četri luksoforu posmi. Paredzamais remontdarbu posma šķērsošanas laiks 45 minūtes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valsts autoceļu tīklā remontdarbu dēļ lielākie satiksmes ierobežojumi patlaban ir Valmieras šosejas posmā no tilta pār Gauju līdz pagriezienam uz Lielstraupi un Vidzemes šosejas posmā no pagrieziena uz Cēsīm līdz Rīdzenei, informēja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Minēto remontdarbu posmu izbraukšanai LVC aicina rēķināties aptuveni ar stundu.

Lielākais skaits remontdarbu valsts ceļu tīklā šobrīd notiek uz valsts vietējiem autoceļiem - kopumā 22 posmos. Darbi norit arī 14 reģionālo autoceļu un astoņos galveno ceļu posmos, kā arī uz 13 tiltiem uz pārvadiem.

Lielākie ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem:

  • uz Vidzemes šosejas (A2) no Sēnītes līdz Siguldai satiksmei atvērtas abas brauktuves abas brauktuves katrā virzienā. Ātruma ierobežojums 70 un lokāli 50 km/h. Paredzamais remontdarbu posma šķērsošanas laiks 20 minūtes;
  • uz Vidzemes šosejas (A2) no pagrieziena uz Cēsīm (P20) līdz Rīdzenei septiņi luksoforu posmi un apbraucamais ceļš posmā Drabeši–Vaive. Slēgta nobrauktuve uz Cēsīm (P20). Satiksme notiek pa esošo pārvadu. Ātruma ierobežojumi 50 un 70 km/h, paredzamais laiks remontposma šķērsošanas – stunda;
  • uz Valmieras šosejas (A3) no tilta pār Gauju līdz pagriezienam uz Lielstraupi (V280) četri luksoforu posmi, ātruma ierobežojums 50 un 70 km/h. Paredzamais remontposma šķērsošanas laiks 55 minūtes;
  • uz Daugavpils šosejas (A6) Lielvārdē trijos posmos luksofori, ātruma ierobežojums 50 km/h, platuma ierobežojums 3 m, posma šķērsošanai nepieciešama pusstunda;
  • uz Daugavpils šosejas (A6) Pļaviņu apvedceļa posmā divi luksoforu posmi, ātruma ierobežojumi 70 un 50 km/h, paredzamais remontposma šķērsošanas laiks pusstunda;
  • uz autoceļa Krievijas robeža (Grebņeva)–Rēzekne–Daugavpils–Lietuvas robeža (Medumi) (A13) no Grebņevas līdz Kārsavai ātruma ierobežojums 70 un 50 km/h, četri luksoforu posmi. Remontdarbu posma šķērsošanai nepieciešamas 50 minūtes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ceļu tīklā visos Latvijas reģionos turpinās intensīva būvdarbu sezona, kopumā darbi turpinās 106 posmos, informē VSIA Latvijas valsts ceļi.

Būvdarbi vienlaikus divos posmos notiek uz reģionālā autoceļa Kocēni-Limbaži-Tūja (P11) no Zeltiņiem līdz krustojumam ar vietējo autoceļu Mačkēni-Dauguļi (V218) un posmā no Limbažiem līdz Tūjasmuižai, kā arī no Sērenes līdz Zalvei uz autoceļa Sērene-Kalnieši (P86).

Sākta seguma atjaunošana autoceļa Ventspils-Piltene (P122) posmā no Tārgales līdz Piltenei.

Lielākie satiksmes ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem:

• uz Tallinas šosejas (A1) posmā no Zvejniekciema līdz Duntei ātrums ierobežots līdz 50 un 70 km/h, vienā posmā satiksmi organizē ar luksoforu un posma šķērsošana var prasīt 20 minūtes;

• uz Vidzemes šosejas (A2) posmā no Smiltenes pagrieziena līdz Grundzālei notiek seguma atjaunošana, divos posmos satiksmi organizē ar luksoforu, ātruma ierobežojums 50 un 70 km/h, remontposma šķērsošanas laiks ir 25 minūtes;

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts autoceļu tīklā būvdarbu notiek 88 autoceļu posmos, daudzviet satiksmi organizē pa vienu braukšanas joslu ar pagaidu luksoforiem. Visvairāk šādu posmu – septiņi – ir uz Vidzemes šosejas (A2) no pagrieziena uz Cēsīm (P20) līdz Rīdzenei, tur ceļā jāplāno stunda.

Uz Valmieras šosejas (A3) no Murjāņiem līdz Braslai luksoforu skaits pieaudzis līdz četriem, arī tur autovadītājiem ceļā jāplāno gandrīz stunda. Maršrutā Rīga–Valmiera (A3) pagaidu luksofors ir arī pie pagrieziena uz Cēsīm (P14).

No Valmieras līdz Rencēniem (P17) šonedēļ jau divi reversās kustības posmi ar luksoforiem, bet vēl piecos kustību regulē ar priekšrocības ceļazīmēm. Visa posma izbraukšanai jāparedz 45 minūtes.

Lielākie ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem:

  • uz Vidzemes šosejas (A2) no “Sēnītes” līdz Siguldai satiksme pa vienu joslu katrā virzienā. Ātruma ierobežojums 70 un lokāli 50 km/h. Paredzamais remontdarbu posma šķērsošanas laiks 20 minūtes;
  • uz Vidzemes šosejas (A2) no pagrieziena uz Cēsīm (P20) līdz Rīdzenei septiņi reversās kustības posmi un apbraucamais ceļš posmā Drabeši–Vaive, ātruma ierobežojumi 50 un 70 km/h, paredzamais laiks remontposma šķērsošanas – stunda;
  • uz Valmieras šosejas no tilta pār Gauju līdz pagriezienam uz Lielstraupi (V280) četri luksoforu posmi, ātruma ierobežojums 50 un 70 km/h. Paredzamais remontposma šķērsošanas laiks 55 minūtes;
  • uz Daugavpils šosejas (A6) Lielvārdē trijos posmos luksofori, ātruma ierobežojums 50 km/h, platuma ierobežojums 3 m, posma šķērsošanai nepieciešama pusstunda;
  • uz Daugavpils šosejas (A6) Pļaviņu apvedceļa posmā divi luksoforu posmi, ātruma ierobežojumi 70 un 50 km/h, paredzamais remontposma šķērsošanas laiks pusstunda;
  • uz autoceļa Krievijas robeža (Grebņeva)–Rēzekne–Daugavpils–Lietuvas robeža (Medumi) (A13) no Grebņevas līdz Kārsavai ātruma ierobežojums 70 un 50 km/h, četri luksoforu posmi. Remontdarbu posma šķērsošanai nepieciešamas 50 minūtes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ceļu tīklā patlaban būvdarbi notiek 78 posmos, turklāt sešos no tiem, lai šķērsotu būvdarbu vietu, ceļā jāpavada no 50 minūtēm līdz stundai, informēja VSIA "Latvijas Valsts ceļi".

Tāpēc autovadītāji aicināti plānot papildu laiku ceļā vai, ja iespējams, izvēlēties alternatīvu maršrutu.

Īpaši ilga gaidīšana iespējama Vidzemes šosejas (A2) posmā no pagrieziena uz Cēsīm (P20) līdz Rīdzenei, tomēr šo posmu iespējams apbraukt pa reģionālajiem autoceļiem P20 un P30.

Būvdarbu vietu ilgstoša šķērsošana paredzama arī ceļu posmos no Kārsavas līdz Grebņevai (A13), no Madonas līdz Dzelzavai (P37), no Rīgas apvedceļa (A4) līdz pagriezienam uz Tīnūžiem (P4), no Valmieras līdz Rencēniem (P17), kā arī no no Stalbes līdz Cēsīm (P14).

Lielākie ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem:

  • uz Vidzemes šosejas (A2) no “Sēnītes” līdz Siguldai satiksme abās brauktuvēs, pa vienu joslu katrā virzienā. Ātruma ierobežojums 70 un lokāli 50 km/h. Paredzamais remontdarbu posma šķērsošanas laiks 20 minūtes;
  • uz Vidzemes šosejas (A2) no pagrieziena uz Cēsīm (P20) līdz Rīdzenei ir septiņi reversās kustības posmi, ātruma ierobežojumi 50 un 70 km/h, paredzamais remontposma šķērsošanas laiks 55 minūtes;
  • uz Valmieras šosejas no tilta pār Gauju līdz pagriezienam uz Lielstraupi (V280) divi luksoforu posmi, ātruma ierobežojums 50 un 70 km/h. Paredzamais remontposma šķērsošanas laiks 45 minūtes;
  • uz Daugavpils šosejas (A6) Lielvārdē trijos posmos luksofori, ātruma ierobežojums 50 km/h, platuma ierobežojums 3 m, posma šķērsošanai nepieciešama pusstunda;
  • uz Daugavpils šosejas (A6) Pļaviņu apvedceļa posmā divi luksoforu posmi, ātruma ierobežojumi 70 un 50 km/h, paredzamais remontposma šķērsošanas laiks pusstunda;
  • uz autoceļa Krievijas robeža (Grebņeva)–Rēzekne–Daugavpils–Lietuvas robeža (Medumi) (A13) no Grebņevas līdz Kārsavai ātruma ierobežojums 70 un 50 km/h, četri luksoforu posmi. Remontdarbu posma šķērsošanai nepieciešamas 50 minūtes.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Ļaujiet strādāt, nebūs premjeram jātaisnojas

Romāns Meļņiks, Dienas Biznesa galvenais redaktors, 01.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā nedēļā Latvijas biznesu šokēja ministru prezidents Krišjānis Kariņš, televīzijā paužot birokrātisko vēstījumu: “Sabiedrība nevar mūžīgi uzturēt uzņēmējdarbību, īpaši, ja tā nav īpaši pieprasīta.”

Pēc tam gan radio taisnojās, ka esot pārprasts, atvainojās, taču, kā saka, izlietu ūdeni nesasmelsi. Ja stāsts būtu par kādu vienu teikumu, ko var izraut no konteksta, tā būtu cita lieta, taču šajā gadījumā šai tēzei bija arī pamatojums, kas atklāj domāšanas veidu.

Proti, no premjera teiktā izriet, ka tiek uzskatīts par normālu, ja kādai nozarei valsts pārvalde uzliek darbības ierobežojumus, – tas neuzliek nekādas saistības lēmumu pieņēmējiem, līdz ar to uzņēmējiem pašiem ar šo problēmu jātiek galā, un, ja netiek galā, tad paši vainīgi.

It kā valstij tās nozares, kurās Covid-19 dēļ ieviesti darbības ierobežojumi un apgrūtinājumi, nekad vairs nebūs vajadzīgas. Nav brīnums, ka tādas attieksmes dēļ ļoti daudzi ierobežotajās nozarēs nodarbinātie emigrē, uzņēmumi pārprofilējas vai pārceļ savu darbību uz valstīm, kur pret biznesu pat pandēmijas laikā saglabāta pretimnākoša attieksme.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieviešot līdzšinējos ierobežojumus, kas pārspīlēti tiek dēvēti par “lokdaunu”, no politiķu puses tika viennozīmīgi apliecināts, ka pēc 15. novembra dzīve atkal būs, tā teikt, vecajās sliedēs.

Uz žurnālistu vaicāto, vai tiešām nebūs nekādu kritēriju, saskaņā ar kuriem kaut kādi ierobežojumi varētu saglabāties, amatpersonas atbildēja izvairīgi, sakot apmēram tā: dzīvosim, redzēsim. Nu redzam. Un ne tikai to, ka iepriekšējie ierobežojumi nav bijuši tik efektīvi, kā cerēts, bet arī to, ka arī turpmākajam laikam noteiktie tādi izskatās, jo atkal aplamību pilni un diemžēl atkal tieši motivē meklēt risinājumus, lai ierobežojumus apietu.

Kāpēc? Tam var būt vairāki pamatojumi. Pirmkārt, šī ierobežojumu apiešana tiešā veidā saistāma ar sabiedrības attieksmi pret lēmumu pieņēmējiem. Neteiksim, ka tas būtu kāds protesta veids, drīzāk vēlme šos aplamību pieņēmējus, tā teikt, neņemt pierē. Pamats tam – neuzticēšanās politiķiem, ņemot vērā iepriekšējo pieredzi, neticība ierobežojumu efektivitātei, jo normas daudzos gadījumos nav bijušas pamatotas un bieži vien ir pretrunā ar veselo saprātu. Kaut vai par piemēru ņemot to, ka lielie pārtikas veikali, kas bija visiem atvērti līdz 15. novembrim, nu pēkšņi kļuvuši nevakcinētajiem bīstami un tāpēc nepieejami. Ir taču katram skaidrs, ka vīrusa izplatības mazināšanai būtisks ir nevis telpas izmērs, bet gan cilvēku blīvums un ventilācijas kapacitāte. Blīvumu var regulēt, un tas tiek darīts kaut vai ar groziņu un marķējuma uz grīdas palīdzību. Savukārt ventilācijas sistēmas tirdzniecības centros ir labākas nekā lielākajā daļā, piemēram, ministriju, nemaz nerunājot par skolām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības ministrija (VM) rosina Covid-19 testa veikšanu pirms ielidošanas prasīt arī no Spānijas, Francijas, Itālijas un Apvienotajiem Arābu Emirātiem (AAE), liecina satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) ieraksts mikroblogošanas vietnē "Twitter".

Testus arī turpmāk, tāpat kā pašlaik, plānots prasīt, valstī ieceļojot no Dānijas, Lielbritānijas un Zviedrijas.

Tikmēr obligāta testa prasību paredzēts atcelt ieceļotājiem no Beļģijas, Īrijas, Norvēģijas, Vācijas un Krievijas, vēsta Linkaits.

Ministra sniegtā informācija aģentūrai LETA liecina, ka, izvēloties konkrētās valstis, VM vērtējusi saslimstības rādītājus. Prasība par jaunajām valstīm varētu būt spēkā no 12.janvāra un visām sarakstā esošajām valstīm tikt noteikta līdz 23.janvārim.

Tāpat kā iepriekš, arī līdz 23.janvārim, VM rosina par derīgiem atzīt pēdējo 72 stundu laikā veiktu RNS testu vai pēdējo 48 stundu laikā veiktu antigēna testu, un testa rezultāts ir negatīvs, kas jāuzrāda pirms iekāpšanas transportlīdzeklī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ceļu būvdarbi pašlaik notiek 115 ceļu posmos, līdz ar to autovadītājiem jārēķinās ar virkni satiksmes organizācijas izmaiņu un ierobežojumu, informē VAS "Latvijas Valsts ceļi".'

Visā valsts teritorijā turpinās aktīva ceļu būvniecības sezona, un patlaban sākas remontdarbi uz reģionālajiem autoceļiem Kuldīga-Skrunda-Embūte (P116) starp Kuldīgu un Skrundu un Ērgļi-Jaunpiebalga-Saliņkrogs (P33) no Ērgļiem līdz Cirstiem.

Jauns luksofora posms ieviests uz reģionālā autoceļa Alūksne-Liepna (P41), kā arī Valmiera-Smiltene (P18) posmā no Jaunvāles līdz Smiltenei. Uz Rīgas apvedceļa (A5), posmā no Ķekavas apļa līdz Jelgavas šosejai (A8), vakara un nakts stundās darbosies divi luksofora posmi, sākot no šīs nedēļas, viens luksofora posms darbosies arī pa dienu.

Uz Tallinas šosejas (A1), posmā no Zvejniekciema līdz Duntei, ātrums ierobežots 50 un 70 kilometriem stundā (km/h) un vienā posmā satiksme organizēta ar luksoforu. Tāpēc posma šķērsošana var prasīt 20 minūtes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Citās valstīs Covid-19 riskus ļauj kontrolēt pašiem uzņēmējiem

Armanda Vilciņa, 10.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamēr Latvijā ieviests visaptverošs “lokdauns” jeb mājsēde, kā rezultātā apturēta vairāku nozaru darbība, daudzās citās valstīs ierobežojumi atcelti pavisam.

Lielākajā daļā Eiropas valstu uzņēmējdarbību ietekmējoši ierobežojumi šobrīd vairs nepastāv, vairākās valstīs arī Covid-19 sertifikātu pieprasīšana klientiem atstāta pašu uzņēmēju rokās un nav noteikta kā obligāta prasība. Piemēram, Skandināvijas valstīs visi pakalpojumi šobrīd pieejami ikvienam, neatkarīgi no vakcinācijas vai pārslimošanas statusa.

Līdzīgi kā Lietuvā un Igaunijā, uzrādot Covid-19 sertifikātu, praktiski nekādi ierobežojumi nepastāv arī Francijā, Itālijā, Austrijā un Vācijā. 3. novembrī Covid-19 slimnieku skaits uz miljons iedzīvotājiem Austrijā bija 605,39, Vācijā – 236,33, Francijā – 85,94, bet Itālijā – 72,02, kas ir teju 17 reizes mazāk nekā Latvijā. Šajās valstīs vakcinētie, pārslimojušie un atsevišķos gadījumos arī cilvēki, kuri var uzrādīt negatīva testa rezultātus, drīkst doties gan uz restorāniem, kafejnīcām un bāriem, gan apmeklēt dažādus kultūras pasākumus un sporta zāles. Tāpat, uzrādot sertifikātu, atļauts saņemt arī skaistumkopšanas pakalpojumus. Tajā pašā laikā vakcinācijas aptvere, vismaz divās no šīm valstīm, nav būtiski lielāka kā Latvijā, liecina Our World in Data.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Pasažieru vilciens" līgumā ar Čehijas "Škoda Vagonka" par elektrovilcienu piegādi veikti grozījumi, nosakot pirmo vilcienu piegādes termiņu 2023.gada 19.janvārī, liecina Elektroniskajā iepirkumu sistēmā (EIS) publicētie līguma grozījumi.

Vienlaikus visu 32 elektrovilcienu piegādes gala termiņš nav mainīts.

Līguma grozījumos teikts, ka pirmie 23 vilcieni tiks piegādāti 2023.gada pirmajā pusgadā, bet pārējie deviņi elektrovilcieni tiks piegādāti līdz 2023.gada beigām.

Līguma grozījumos skaidrots, ka uzņēmuma darbību ietekmēja Covid-19 pandēmija, un tās izplatības mazināšanai noteiktie ierobežojumi.

Tāpat grozījumos norādīts, ka 2022.gada 7.martā Čehijas Tirdzniecības kameras sertifikātā par nepārvaramu varu norādīts, ka ārkārtas stāvokļa laika valstī noteiktie ierobežojumi ir radījuši apstākļus, kas negatīvi ietekmējuši "Škoda" spējas piegādāt vilcienus noteiktajos termiņos. Starp šādiem apstākļiem minēti darbaspēka, materiālu un pakalpojumu trūkums, ceļošanas ierobežojumi, karantīnas noteiktie ierobežojumi Čehijā un ārvalstu ierobežojumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējamie ierobežojumi pret Covid-19 vakcinētajiem ir lieki un demotivēs jauniešus doties vakcinēties, norādīja Latvijas Bāru asociācijas (LBA) valdes loceklis Oskars Ikstens.

Viņš skaidroja, ka lielākā daļa bāru nozarē strādājošo ir vakcinēti pret Covid-19, un arī klienti tiek pieņemti "zaļajā režīmā" jeb tad, ja tie spēj uzrādīt derīgu Covid-19 sertifikātu.

Ikstens norādīja, ka nozare kopumā uz jauniem ierobežojumiem skatās negatīvi, jo iepriekš valdība un Veselības ministrija solīja, ka pilnībā vakcinētajiem papildus ierobežojumi netiks noteikti.

"Mēs šos ierobežojumus redzam kā liekus un demotivējošus. Turklāt tie atturēs cilvēkus, tostarp jauniešus, turpmāk vakcinēties," komentēja asociācijas pārstāvis.

Vienlaikus Ikstens pauda, ka nozare apzinās, ka situācija, kas saistīta ar Covid-19 un tā izplatību, pašlaik ir slikta. Tāpat nozare atbalsta un uzteic mediķus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

10 nozares uztur finanšu un veselības ministru demisijas pieprasījumu

Db.lv, 31.01.2022

"Ne Igaunijā, ne Lietuvā nav tik strikti ierobežojumi, tāpēc gan ārvalstu kompānijas, gan arī Latvijas iedzīvotāji labprātāk pārceļ pasākumus uz mūsu kaimiņvalstīm," norāda Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Jānis Naglis.

Foto: no DB arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Desmit Latvijas tūrisma, viesu izmitināšanas un ēdināšanas, skaistumkopšanas un sporta nozares asociācijas arī pēc tikšanās ar Ministra prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) biroja pārstāvjiem uztur finanšu ministra Jāņa Reira (JV) un veselības ministra Danielu Pavļuta (AP) demisijas pieprasījumu, informē asociāciju pārstāvji.

Nozares asociācijas arī neizslēdz iespēju paplašināt demisijas pieprasījumu, ja Kariņš neuzņemsies atbildību un neatrisinās ieilgušo krīzi uzņēmējdarbībā.

Asociāciju ieskatā nav korekti visu atbildību par nozari novelt uz Ekonomikas ministriju, kas "tiešām ir aktīvi strādājusi gan pie ierobežojumu mazināšanas, gan kompensāciju mehānismu izveides, bet konsekventi netiek sadzirdēta valdībā".

Nozares asociācijas uzsver, ka, neraugoties uz ierobežojumiem, izmitināšanas un ēdināšanas nozares, tūrisma aģenti un operatori valstij 2020. un 2021.gadā nodokļos ir samaksājuši vairāk, nekā saņēmuši valsts atbalsta veidā. Proti, divu gadu laikā nozares dažādos atbalsta pasākumos saņēmušas 188 miljonus eiro, bet nodokļos samaksājušas vairāk nekā 226 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākie satiksmes ierobežojumi ceļu remontu dēļ šonedēļ ir uz Vidzemes šosejas un pie Madonas, aģentūru LETA informēja "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

LVC uzsver, ka visos valsts reģionos rit aktīva ceļu būvdarbu sezona un autovadītājiem ir jārēķinās ar satiksmes ierobežojumiem un papildu laiku ceļā.

Lielākie satiksmes ierobežojumi patlaban ir uz Vidzemes šosejas posmā no pagrieziena uz Cēsīm līdz Rīdzenei, kura šķērsošanai jārēķina gandrīz stunda, kā arī uz reģionālā ceļa starp Madonu un Dzelzavu, kur jārēķinās ar vairāk nekā stundu ceļā. Abos būvlaukumos ir vairāki reversās kustības posmi.

Darbi ir sākušies uz reģionālā autoceļa Valmiera- Rūjiena no Valmieras līdz Rencēniem. Posmā ir divi luksofori, kuru šķērsošanas laiks ir aptuveni 40 minūtes.

Citi lielākie ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem ir uz Vidzemes šosejas no Sēnītes līdz Siguldai, kur satiksme notiek pa labās puses brauktuvi un paredzamais remontdarbu posma šķērsošanas laiks ir 20 minūtes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Juridiskie aspekti: atskats uz nodarbinātības jomu 2022. gadā un 2023. gada tendences

Iveta Ceple ZAB “Ellex Kļaviņš” Vecākā eksperte, zvērināta advokāte, 13.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados īsā laika posmā esam piedzīvojuši būtiskas lietas, kādas nevarējām nedz saprātīgi prognozēt, nedz paredzēt – Covid-19 infekciju un karu Ukrainā. Notika Saeimas vēlēšanas un valdības maiņa. Tas viss, protams, ietekmēja arī nodarbinātības jomu.

Kas raksturo 2022.gada nodarbinātības jomu, raugoties jurista acīm, un kā izskatās tendences 2023.gadam?

Covid-19 ierobežojumi

Līdz 2022.gada pavasarim Latvijā tika pagarināta un ilga kārtējā 2021.gada nogalē Covid-19 pandēmijas dēļ izsludinātā ārkārtas situācija. Gada sākumā arvien bija spēkā ierobežojumi un virkne prasību attiecībā uz epidemioloģiskās drošības jautājumiem ar mērķi ierobežot Covid-19 infekcijas izplatību darbavietā. Tātad – papildus formalitātes, apgrūtinājums un izdevumi darba devējiem. Tomēr kopumā 2022.gadu raksturo pakāpeniska ierobežojumu atvieglošana un atcelšana, tajā skaitā, atkāpšanās no prasības darbiniekiem par vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta nepieciešamību (piemēram, izglītības nozarē), atstājot darba devējam tiesības noteikt darbus, kuru veikšanai vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts joprojām ir nepieciešams, kā arī prasība valkāt sejas maskas vairs tikai noteiktos darbos un vietās (piemēram, ārstniecības iestādēs).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neviena valsts nebija gatava tik straujai Covid-19 izplatībai, taču Latvija ar pandēmijas radītajām sekām tika galā salīdzinoši veiksmīgi, to intervijā DB norāda SmartLynx Airlines vadītājs Žigimants Surints (Žygimantas Surintas).

Ja salīdzina ar pārējo pasauli, ierobežojumi Latvijā aviācijas nozarē nemaz nebija tik stingri, taču tajā pašā laikā nevar noliegt, ka daži no tiem novilcināja tūristu atgriešanos šajā reģionā, uzskata Ž. Surints. Viņš atzīmē, ka šobrīd situācija aviācijas jomā ir diezgan stabila – uzņēmumi gatavojas vasaras sezonai, kas ierasti ir pelnošākais laiks, un tuvāko divu gadu laikā cer pilnībā atgūties no krīzes.

Fragments no intervijas

SmartLynx Airlines nodrošina pakalpojumus gan Eiropā un Āzijā, gan Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV). Raugoties no uzņēmējdarbības viedokļa – kurš reģions, jūsuprāt, Covid-19 krīzi pārvarējis visveiksmīgāk?

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kaislības ap saules paneļiem – kā neapdedzināties?

Ivars Zariņš, enerģētikas eksperts, 23.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visi vēl atceras OIK afēru. Mēs joprojām turpinām to apmaksāt. Bet izskatās, ka kādam kārojās kaut ko tādu atkal atkārtot. Un kāpēc gan ne – ja ir aitas, tad vienmēr uzradīsies arī cirpēji.

Šoreiz var sanākt pat divu veidu aitas – tās kuras nopirks saules paneļus, un tās kuras tos nenopirks! Kā nenokļūt cērpamo aitu barā? Lai cik tas neskanētu dīvaini, tad visvairāk kritizētie pasākumi(ierobežojumi) ir vērsti tieši uz to, lai šis cērpamo aitu bars sanāktu pēc iespējas mazāks, lai cērpamajām aitām paliktu vairāk vilnas. Tas, protams, neapmierina cirpējus – tāpēc publiskajā telpā tiek tiražēts daudz izdomājumu un puspatiesības.

Par svarīgāko, lai jūsu izvēle nepieviltu

Ir ļoti svarīgi, lai saules paneļiem paredzētā atbalsta sistēma būtu skaidri saprotama, taisnīga un ilgtspējīga - lai cilvēki, paļaujoties uz šo atbalsta sistēmu, netaptu piemānīti: vai nu tāpēc, ka nav sapratuši pareizi šo atbalsta sistēmu, vai arī ir pārrēķinājušies - paļaujoties uz to, kas vēlāk tiek izmainīts.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Veikali nav vakcinēšanas veicināšanas instruments

Romāns Meļņiks, Dienas Biznesa galvenais redaktors, 28.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atkal dzīvojam neskaidrībā par to, kādi ierobežojumi var tikt ieviesti, lai mazinātu Covid-19 izplatību, un, ja tādi tiktu ieviesti, tad uz ko tie attiektos (tikai uz nevakcinētajiem vai kaut kādā situācijā arī vakcinētajiem), vai šie ierobežojumi būs loģiski, pamatoti, saprotami, vai varbūt atkal tik vispārīgi, ka sāpīgi skars arī zema riska jomās esošos (kā pērn ziemā mēbeļu salonus, kuros ļaužu pūļi nemēdz būt).

Atslēgas vārdi tātad ir: lai būtu loģiski, pamatoti, saprotami. Un vēl arī savlaicīgi. Lai bizness tiem var pielāgoties, kaut vai neiepērkot kādas preces, ja paredzama veikalu daļēja vai pilnīga slēgšana. Un lai spēles noteikumi tik bieži nemainās, kā jau to diemžēl nācies piedzīvot. Jau pērn ar to saskārāmies, ka tikai rudens pusē, kad saslimšanas līmenis ar Covid-19 strauji kāpa, politiķi sāka spriedelēt, ko nu darīt. Toreiz visi atzina, ka rīcības scenārijiem bija jābūt izstrādātiem jau vasarā. Bet nebija.

Nu šoruden ir tāda kā deja vu sajūta, jo atkal nekas nav sagatavots, nekas nav pieņemts, un par to, kas būtu jādara, vēl tikai spriedelē, lai arī jau brīžiem šķiet, ka panikas iespaidā, jo pat vakcīnu pieejamības situācijā jau septembrī sasniegts pērnā gada nogales saslimušo skaita līmenis. Toties parādās tādas demokrātijai bīstamas tendences kā aizvien biežāk dzirdamās prasības pēc stingrākas ierobežojumu izpildes kontroles, bargākiem sodiem utt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažādu Covid-19 ierobežojumu dēļ ēdinātāji jau vairākus mēnešus cieš ievērojamus zaudējumus, pieprasījums pēc pārtikas līdzņemšanai ir liels, taču šī pakalpojuma sniegšana nav finansiāli izdevīga.

No 21. oktobra līdz 14. novembrim visā Latvijā tika ieviests visaptverošs lokdauns jeb mājsēde, kuras laikā kafejnīcas un restorāni nevarēja uzņemt klientus, bet tikai izsniegt ēdienu līdzņemšanai. No 15. novembra ierobežojumi mīkstināti un ēdināšanas iestādes var strādāt zaļajā režīmā, nodrošinot apmeklētājiem distanci un ievērojot citus noteikumus. Nozares pārstāvji atzīst – šādos apstākļos nav iespējams noturēt ne apgrozījumu, ne gūt peļņu.

Jāmaina attieksme

Šobrīd pastāvošie ierobežojumi ēdināšanas nozarē ir pilnīgi nesaprotami un nepamatoti, uzskata Latvijas Restorānu biedrības viceprezidents, restorāna 36. līnija īpašnieks un šefpavārs Lauris Aleksejevs. “Nav skaidrs, kāpēc vispār nepieciešams ierobežot ēdinātāju darbību, ja mēs strādājam tikai zaļajā režīmā. Es uzskatu, ka valstij ir jāmaina sava attieksme pret nozari, jo līdz šim pastāvošie noteikumi, kas paredzēja, piemēram, būtisku darba laika ierobežojumu, bija vienkārši absurdi. Kāpēc uzreiz nevarēja ļaut strādāt līdz 23? Kāpēc šim lēmumam bija nepieciešamas trīs nedēļas? Restorānam šīs papildu divas stundas dienā sniedz iespēju būtiski palielināt ieņēmumus, kas visu šo laiku mums bija liegts. Tāpat nav saprotams, kāpēc līdz šim tika diskriminētas daudzbērnu ģimenes, kas nevarēja sēdēt kopā, jo ierobežojumi paredzēja, ka pie viena galda var atrasties ne vairāk kā četras personas. Noteikumi visu laiku mainās, un tādēļ ticība valdībai zūd. Mums solīja, ka varēsim strādāt zaļajā režīmā bez ierobežojumiem. Iegādājāmies stikla sienas, papildu iekārtas un līdzekļus, lai pilnvērtīgi varētu apkalpot klientus un organizēt banketus, kā arī motivējām visus darbiniekus vakcinēties. Pretim saņēmām tikai kārtējos aizliegumus. Tika arī solīts, ka lokdauna laikā mums būs pieejami atbalsta mehānismi, bet līdz šim vēl neesam saņēmuši subsīdijas par oktobra algām. Labākajā gadījumā šādos apstākļos varam strādāt bez zaudējumiem, par peļņu vispār nevar būt pat runas,” atzīst L. Aleksejevs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Ierobežojumi kaitē biznesam, bet nepalīdz veselībai

Armanda Vilciņa, 11.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmiju ierobežojošie pasākumi Latvijā ir bijuši vieni no stingrākajiem Eiropā, taču nav pārliecības, ka tie tiešām sniedz gaidīto rezultātu.

To intervijā DB atzīmē Stockmann grupas vadītājs, SIA Stockmann valdes priekšsēdētājs Jaris Latvanens (Jari Latvanen). Viņš uzsver, ka Ziemeļvalstis šajā situācijā ir bijušas biznesam atvērtākas, jo, piemēram, Somijā un Zviedrijā tirdzniecības centri pandēmijas laikā nav bijuši slēgti.

“Personīgi es neredzu atšķirību starp situāciju Somijā un Latvijā, kur tirdzniecības centri trīs mēnešus ir bijuši slēgti, – ir skaidrs, ka ierobežojumi traucē biznesam, bet nav pārliecības, ka tie tiešām palīdz veselībai,” secina J. Latvanens.

Fragments no intervijas

Tikko noslēdzās 2021. gads. Kāds tas bija jūsu biznesam?

Covid-19 pandēmija ir ietekmējusi visus uzņēmējus, jo mums ir nepārtraukti jāpielāgojas jauniem apstākļiem. Jebkurā gadījumā es domāju, ka šī situācija mums ir iemācījusi ātri reaģēt, būt elastīgiem un pieņemt pārmaiņas, tajā pašā laikā nezaudējot koncentrāciju uz izvirzītajiem mērķiem. Jāteic, ka Stockmann aizvadītais gads bija diezgan pozitīvs – pērn fokusējāmies uz savu stratēģisko plānu īstenošanu, kas mums arī veiksmīgi izdevās. Piemēram, Rīgā 1. septembrī durvis vaļā vēra renovētā Stockmann Delikatess nodaļa, kuras pārveidē ieguldīti 2,5 miljoni eiro. Renovācijas laikā tika radīts jauns nodaļas vizuālais tēls, kā arī ierīkota virkne nebijušu risinājumu klientu ērtībām. Ja runājam par finansiālo aspektu, protams, jāatzīst, ka tūristu skaita samazinājums ir ietekmējis mūsu veikalu apgrozījumu, īpaši Latvijā, kur pandēmijas ierobežojumi ir bijuši visstingrākie. Jebkurā gadījumā mūsu rezultāti ik ceturksni uzlabojas, taču tūristu skaita samazinājumu jūtam joprojām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība šodien lems par izejas stratēģiju no Covid-19 ierobežojumiem, pirmdien pēc valdošās koalīcijas partiju sanāksmes pauda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Valdības sēdes sākums paredzēts plkst.10, taču vispirms būs sēdes slēgtā daļa.

Atsevišķi jautājumi par Covid-19 sertifikātu turpmāku izmantošanu aizvien vēl palikuši neskaidri.

Kariņš pirmdien atzīmēja - ņemot vērā, ka nav zināms, vai un kādi Covid-19 saslimstības viļņi varētu būt nākotnē, valdības stratēģija paliek nemainīga - labākais risinājums ir vakcinēties un balstvakcinēties, lai samazinātu smagas saslimšanas risku, pauda politiķis.

Premjers arī akcentēja, ka ir jāturpina nēsāt maskas un testēties, lai saslimšanas gadījumā neietu sabiedrībā.

Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP) pozitīvi novērtēja, ka pēc divām nedēļām kopš Jaunās konservatīvās partijas aicinājuma koalīcijas kolēģiem pārskatīt Covid-19 regulējumu ir panākta vienošanās par ierobežojumu mazināšanu. Politiķe cita starpā norādīja, ka ir svarīgi, ka skolās tiek saglabāta maksimāli bieža testēšana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

UR atsaka izmaiņas patieso labuma guvēju sastāvā Uralchem Trading

Db.lv, 25.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumu reģistra valsts notārs, izskatot patieso labuma guvēju izmaiņu reģistrācijai iesniegtos dokumentus, ir pieņēmis lēmumu atteikt izmaiņu reģistrēšanu SIA Uralchem Trading patieso labuma guvēju sastāvā.

Lēmums pēc būtības nozīmē situācijas iesaldēšanu uzņēmumā, kā patieso labuma guvēju saglabājot Krievijas Federācijas pilsoni Dmitriju Mazepinu (Dmitry Mazepin), kurš ir iekļauts starptautisko sankciju sarakstā.

Tas nozīmē, ka arī turpmāk uz Dmitrija Mazepina kontrolēto uzņēmumu ķēdi tiek attiecinātas sankcijas līdzšinējā apjomā.

Patiesā labuma guvēja statuss, kas iespējams uz īpašumtiesību vai kontroles pamata, ir būtisks, jo atspoguļo patieso kontroli ne tikai pār uzņēmumu kapitāldaļām, bet arī pār visu uzņēmumu mantu, tas ir, nekustamo un kustamo (automašīnas, lidmašīnas utt.) mantU, finanšu līdzekļiem u.c.

Tieslietu ministrija atgādina, ka aktuālo informāciju par uzņēmumu un tā personām ikviens bez maksas var skatīt Uzņēmumu reģistra informācijas tīmekļvietnē https://info.ur.gov.lv

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Nosaka ierobežojumus karsējamās tabakas izstrādājumu aromatizēšanai ar smaržām vai garšām

LETA, 18.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā, ar kuriem atbilstoši Eiropas Savienības (ES) regulējumam noteikti jauni ierobežojumi aromatizētiem karsējamās tabakas izstrādājumiem.

Ar pieņemtajām izmaiņām Latvija pārņēmusi Eiropas Komisijas (EK) direktīvu, kas nosaka ierobežojumus karsējamās tabakas izstrādājumiem pievienot tādas piedevas, kas var mainīt minēto izstrādājuma smaržu vai garšu, radot raksturīgo aromātu, piemēram, mentola aromātu, aģentūrai LETA iepriekš pavēstīja Veselības ministrijā (VM).

VM skaidro, ka šie ierobežojumi tiks attiecināti visās ES dalībvalstīs. Direktīva nosaka, ka ierobežojumiem vienlaicīgi visās ES dalībvalstīs jāstājas spēkā 2023.gada 23.oktobrī.

Tabakas likumā noteikti ierobežojumi karsējamās tabakas izstrādājumiem pievienot piedevas, kas var mainīt izstrādājuma smaržu vai garšu, radot raksturīgo aromātu, piemēram, mentola aromātu vai citu. Ierobežojums neaizliedz pilnībā pievienot aromatizētājus, bet tikai ierobežo piedevu pievienošanu tādā apmērā, lai tās nerada izstrādājumam raksturīgo aromātu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Patērētāju tiesību aizsardzības organizācija ceļ trauksmi: Latvijā plāno ieviest Somijā nestrādājošus ierobežojumus

Reklāmraksts, 21.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Patērētāju tiesību aizgādniecības savienība (LPTAS) vērš atbildīgo Saeimas deputātu uzmanību, ka

tuvākajā laikā atbildīgajā Saeimas komisijā pirms 3.lasījumā parlamentā tiks skatīti ierobežojumi nikotīnaspilventiņu apritei. LPTAS norāda, ka grozījumu pamatojums balstās nu jau atceltā Somijas pieredzē unnenovēršami novedīs pie pieaugoša nelegālā tabakas produktu tirgus.

LPTAS iepriekš veiktā socioloģiskā aptaujā secināts, ka trešdaļa tabakas produktu lietotāju ir gataviiegādāties alternatīvos tabakas (nikotīna spilventiņus u.c.) produktus nelegāli, ja tie nebūs pieejami legālajātirgū, no kuriem 85% tos jau tagad meklē Latvijā nereģistrētos interneta veikalos.

“Šobrīd izskatīšanā esošie grozījumi Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektroniskosmēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā tiek pamatoti ar Somijas pieredzi, taču grozījumu virzītājiignorē apstākli, ka Somija savu pieeju atzinusi par disfunkcionālu un to atcēlusi. Mēs uzskatām, ka tabakasproduktu apritei ir jābūt stingri regulētai, bet vienlaikus regulējumam ir jābūt tādam, lai tas neradītu pretējuefektu – proti, aizliedzot produktu pieejamību vispār, liela daļa patērētāju meklēs nelegālas alternatīvas. Un,kas pats būtiskākais, tās noteikti atradīs – Somijas pieredze tam ir spilgts piemērs,” norāda LPTAS pārstāvisStaņislavs Blankenfelds.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai skaidrotu uzņēmējiem līgumsaistību izpildi nepārvaramas varas apstākļos un šo apstākļu juridisko dabu, sniegtu piemērus no tiesu prakses un atbildētu uz interesentu jautājumiem, izdevniecības “Dienas Bizness” konferenču nodaļa sadarbībā ar juridisko biroju VALDEMĀRS 26. janvārī organizē tiešsaistes semināru uzņēmējiem “Par līgumsaistību izpildi nepārvaramas varas apstākļos”.

Ar nepieciešamību risināt līgumsaistību izpildi nepārvaramos varas apstākļos un darba strīdus var saskarties ikviens uzņēmums. Pandēmijas apstākļos, kad valdības lēmumi gan tieši, gan netieši skar jebkura komersanta ierasto darbību, nereti ir radušies jautājumi, vai un kādā mērā uzņēmumi drīkst nepildīt noslēgtos līgumus.

Laikā, kad uzņēmējus ietekmē gan darbinieku saslimšana, gan valdības noteiktie ierobežojumi un starptautiska rakstura loģistikas problēmas, bieži nākas dzirdēt uzņēmēju atsauci uz nepārvaramu varu. Jāteic, ka šajā laikā atsauce ir tāda kā modes tendence, kuru bieži izmanto nepamatoti vai arī nezinot, kādu aizsardzību nepārvaramas varas gadījums līgumsaistību izpildē vispār dod.

Komentāri

Pievienot komentāru