Valdošās koalīcijas deputātu rosinātā prasība mazumtirgotājiem iekļaut izcelsmes valsts karoga attēlu plauktā esošo preču aprakstos ir vēl viens trieciens vietējiem uzņēmējiem.
Vietējiem uzņēmējiem piederošie mazie veikali jau tā cīnās par izdzīvošanu asas konkurences apstākļos, bet šāda kārtība, kuras mērķis ir absolūti neskaidrs, radītu vēl papildu finansiālo un birokrātisko slogu, turklāt lielai daļai mazo veikalu nav pat atbilstošu tehnisko iespēju, lai šādu praksi ieviestu.
"Karodziņu projekts" būtu īstenojams, tikai pieprasot ražotājiem un izplatītājiem atbilstošus attēlus iekļaut produkta noformējumā. “Mazumtirgotāja atbildība ir izvietot plauktos un pārdot pircējiem atbilstoši apstiprinātus un Latvijā tirdzniecībā atļautus produktus, nevis tos noformēt.
Ieviešot kādu jaunu normu vai prasību, vienmēr galvenais jautājums ir par tās mērķi un tautsaimniecībai sniegto labumu. Šajā gadījumā mērķis ir neskaidrs – Latvijā jau šobrīd ir stingri ierobežota Krievijas un Baltkrievijas preču tirdzniecība, un par to atbild izplatītāji un importētāji. Turklāt, ar karodziņiem norādot šo valstu piederību, varētu tikt sasniegts pat pretējs efekts, jo daļa pircēju varētu ar savu pirkumu “nobalsot” par agresorvalsts produkciju. No otras puses, nekādu labumu tautsaimniecībai šis jauninājums nesniegtu, radot tikai papildu izdevumus mazumtirgotājiem, kas ir pilnīgi nepieņemami.
Aicinu likumdevējus pirms šādu iniciatīvu paušanas vispirms konsultēties ar nozares uzņēmējiem. Nav saprotams, kāpēc daži valdošās koalīcijas deputāti šādu iniciatīvu uzreiz pauž no Saeimas tribīnes, vispirms to neapspriežot ar nozares pārstāvjiem. Vienmēr esam atvērti diskusijām – kaut ko varam atbalstīt, ko citu – pamatoti noraidīt, bet tādējādi pamatā būtu izsvērti argumenti.
Mazajos lauku veikalos nereti ir situācija, kad preču zīmes raksta ar roku. Vai tiešām veikala īpašniekam, kas bieži ir arī pārdevējs, preču pieņēmējs un grāmatvedis vienā personā, ar flomāsteru būs jāzīmē dažādu valstu karodziņi? Un vai pircējs vispār tos atpazīs – atšķirs Lietuvu no Ekvadoras un Slovēniju no Slovākijas? Ko darīt, ja daļa produkta ir ražota vienā valstī, bet otra – citā?
Saeima sākusi izskatīt komisijās koalīcijas deputātu sagatavotos grozījumus Pārtikas aprites uzraudzības likumā, kas paredz veikalos cenu zīmē vai pie pārtikas produkta norādīt pārtikas ražošanas valsti, to attēlojot attiecīgās valsts karoga formā. Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka šādi grozījumi nepieciešami, "lai patērētājs spētu viegli, ērti un nepārprotami identificēt attiecīgās pārtikas preces izcelsmes valsti". Paredzēts, ka norma stātos spēkā 1. maijā.
