Eksperti

Kas ir Latvijas jaunā cilvēkkapitāla attīstības stratēģija "tautsaimniecības izrāvienam"?

Andris Bite, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents, 27.02.2024

Jaunākais izdevums

Kad esi noskumis un īsti nezini, ko darīt, bet vēlies parunāt - sasauc darba grupu. Vai uzraksti stratēģiju.

Mums Latvijā ir dažādas spēcīgas tradīcijas: Dziesmusvētki, sēņošanas trakums rudenī, pazīstam caurvēju, un pie tradīcijām pieder arī vēlme ikvienu sarežģītāku jautājumu skatīt darba grupās un risināt “stratēģiski”. Stratēģijas, kad beidzot uzrakstītas, nemēdz būt īsas - tām plaši ir jāatspoguļo ilgais un grūtais darba grupu process, tās nedrīkst būt arī pārāk vienkāršas, teiksim, kā šis raksts. Laba stratēģija, saskaņā ar “tradīcijām”, ir sarežģītā valodā, tai nav fokusa, tā sola vienlīdz izpatikt ikvienam, bet nevienu tomēr līdz galam neapmierināt. Jo citādi kāds apvainosies. Tāpat tā noteikti nedrīkst būt kritiska, jo atkal jau - kāds var apvainoties, un “stratēģijās nevajag lieku pesimismu”.

Kopš 2023. gada vidus Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) kopā ar valsts pārvaldes iestādēm un sociālajiem partneriem ir aktīvi un konstruktīvi iesaistījusies dažādās plānošanas, izpētes un attīstības scenāriju sadarbības grupās, lai Ekonomikas ministrija, Labklājības ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, kā arī to padotības iestādes izveidotu vienotu, efektīvi vadāmu un uz skaidriem pārmaiņu rezultātiem orientētu cilvēkkapitāla attīstības stratēģiju.

Stratēģiju, kurā beidzot tiktu definētas ministriju atbildības un lomas, integrēti plānotas investīcijas, skaidri vienojoties par pārdomātām, jēgpilnām rīcībām ar skaidriem mērķiem un izmērāmiem sasniedzamajiem rezultātiem. Kā sociālais partneris, mēs ieguldām savu laiku un intelektuālos resursus, jo ticam, ka Latvijas ekonomikas attīstībai ir nepieciešami ieguldījumi darbaspēkā, mūsu cilvēku zināšanās, prasmēs un personīgajā veiktspējā.

Tāpēc cilvēkkapitāla attīstības jautājums nedrīkst palikt dokumentu vai amatu nosaukumos: ikvienam darba devējam vajag gudrus, motivētus un darba tirgus tuvākās nākotnes vajadzībām gatavus darbiniekus, kuri palīdz celt un stiprināt Latvijas ekonomiku. Arī valsts pārvaldei ir nepieciešami vēl jaudīgāki darbinieki, lai īstenotu sabiedrībai nepieciešamās reformas. Attīstīts cilvēkresurss nozīmē, ka vairāk pelnīt var ikviens: gan strādājošie, gan uzņēmēji, gan Latvijas ekonomika. Vai pareizās mērķauditorijas? Vai pareizie “pasākumi”? Vai pareizie mērķi un rezultāti?

Nesen Valsts kontrole nāca klajā ar negaidīti asu revīzijas ziņojumu “Vai pieaugušo izglītība sasniedz tai izvirzītos mērķus un atbilst darba tirgus vajadzībām?". Tajā bez liekas iejūtības secināts, ka, ja arī ES fondu ieguldījumi pieaugušo izglītībā ir sasnieguši dažādus procesa mērķus, “jo ir īstenotas aktivitātes par 164 milj. euro”, tomēr šie ieguldījumi pēc būtības nav līdzējuši atrisināt pašu galveno sabiedrības - darba ņēmēju un darba devēju - problēmu: lai ikvienam darbspējīgam iedzīvotājam Latvijā ir darba tirgum pietiekamas prasmes, kuras izmantot cienīga atalgojuma saņemšanai. Un lai darba devējiem nav jāsacenšas par lielāko darba roku un prātu iztrūkumu.

Atliek piekrist, ka dažādo aktivitāšu ieguldījumi diemžēl nav sasnieguši īstos adresātus: cilvēkus ar nepabeigtu izglītību, cilvēkus bez kvalifikācijas, cilvēkus ar zemu vai novecojušu kvalifikāciju. Tos, kuri joprojām nerunā valsts valodā un tālab nevar iesaistīties nedz sabiedrības dzīvē, ne darba tirgū. Izlietotie ES fondu ieguldījumi palīdzēja tiem, kuri jau atrodas pietiekami labā dzīves situācijā un spēj paši atrast un izvēlēties mācības, kas, iespējams, palīdzēs profesionālajai attīstībai vai karjeras maiņai vai, gluži vienkārši, noder personīgo karjeras instrumentu portfelī. Rezultāts statistikā ir tāds, ka mēs mācāmies daudz, piemēram, pieaugušo ar augstāko izglītību īpatsvarā Latvija veiksmīgi apsteidz tādas valstis kā Poliju un Austriju, bet diemžēl mūsu investīcijas nav devušas gaidīto rezultātu, jo lai gan izglītības rādītāji ir augsti, mūsu prasmes - zemākas.

Pieaugušo izglītības programmu saturs, programmu mainīgā kvalitāte, cikliskais piedāvājums un finansēšanas modeļi diemžēl neatbilst darba devēju šodienas un nākotnes vajadzībām un neļauj uzlūkot šo iespēju kā biznesa instrumentu. Un vienlaikus - šis investīciju apjoms tā arī nenodrošina nozarēm un uzņēmumiem nepieciešamās specifiskās prasmes, kas saistītas ar atšķirīgu digitālo transformāciju, ar ekonomikas un biznesa modeļu izmaiņām, ar jaunām tehnoloģiju un ražošanas metodēm, visbeidzot - ar izvērtētu digitalizācijas ietekmi uz nozarēm. Mēs joprojām investējam, lai motivētu, nevis investējam motivētajos.

Valsts resori joprojām publiskā atbalsta jomā mācību pasākumus orientē uz iedzīvotājiem ar nepietiekamu izglītības līmeni, bet kurus diemžēl nespēj sasniegt. Saskaņā ar Valsts kontroles datiem, Latvijā ir ap 300 000 šādu cilvēku, taču darba devēji nenogurstoši atkārto, ka pirms mācību pasākumu īstenošanas šai iedzīvotāju grupai (ilgstoši bezdarbnieki, dažādas sociāli atstumtas sabiedrības grupas, cilvēki pēc soda izciešanas, dažādās atkarībās iestigušie, cilvēki bez valsts valodas zināšanām, migranti) ir nepieciešams jēgpilns un precīzs sociālais un mentoringa atbalsts, lai radītu motivāciju vispār atgriezties darba tirgū un pamatotu nepieciešamo mācību izvēli un mērķtiecīgi virzītu ikvienu tālākos procesos.

Turklāt pieeja no vairāku resoru puses mēģināt sasniegt nesasniedzamos un cilvēkus, kuriem vispirms ir nepieciešams spēt funkcionēt sociālajā sistēmā, pēc tam - darba tirgū, faktiski izslēdz no pieaugušo izglītības ievērojamu iedzīvotāju grupu. Tie ir cilvēki, kuriem jau ir iegūta pamata, profesionālā vai pat augstākā izglītība, bet trūkst šī brīža prasībām aktuālas kvalifikācijas vai prasmju, lai turpinātu savu nodarbinātību, iespējams, šī brīža Latvijas tautsaimniecības eksportspējīgākajās nozarēs. Vai tautsaimniecības izrāvienam mājas darbs ir izpildīts?

Tomēr vissvarīgākais cilvēkkapitāla attīstības plānošanas pieejā - valsts ir aizmirsusi, ka ekonomisko izrāvienu mazām, dinamiskām valstīm veicina nozaru “vienradži” - uzņēmumi, kas apsteidz citus ar drosmīgu inovāciju īstenošanu. “Vienradži” rodas tur, kur pulcējas talanti, tur, kur ir uzkrātas zināšanas, notiek eksperimenti un kur notiek sadarbība starp dažādu profilu profesionāļiem. Arī mums ir veiksmes stāsti farmācijā, kokrūpniecībā, elektronikā, metālapstrādē. Viena uzņēmuma vai nozares veiksme veido klasteri ap sevi, tā dzen attīstības vektoru un rada pavisam citu izaugsmes dinamiku kopumā.

Cilvēkkapitāla attīstības kontekstā - mēs esam par nabadzīgu, lai ikvienam pienestu klāt un uzinstalētu sevis labāko versiju konkurētspējai šodienas un nākotnes darba tirgū. Taču mums pietiek gudrības un resursu, lai mērķtiecīgi atbalstītu stiprākos, motivētākos, perspektīvākos un gatavākos. Tiem, kam jāpalīdz atgriezties dzīvē, mēs vispirms palīdzam atgūt pamatus ar tieši šim nolūkam paredzētām sociālo instrumentu programmām. Darba devēji norāda, ka valstiskums nepieder katram atsevišķam resoram. Valsts attīstība mums visiem ir kopīga.

Uzliekot augstas gaidas uzņēmējdarbības atdevei, tieši tādu pašu atbildības līmeni un atdevi attiecībā uz tautsaimniecības attīstības resursu pieejamību uzņēmēji sagaida arī no valsts pārvaldes, tāpēc 2024. gada 27. februārī darba devēju vārdā esmu aicinājis ministru prezidenti Eviku Siliņu uz nekavējošu rīcību šī mājasdarba izpildei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

LDDK šā gada prioritātes būs cilvēkkapitāla attīstība un konkurētspējīgas uzņēmējdarbības vides izveide

LETA, 16.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) šā gada prioritātes būs cilvēkkapitāla attīstība, konkurētspējīgas uzņēmējdarbības vides izveide, kā arī sociālā dialoga stiprināšana, piektdien LDDK rīkotajā pasākumā pavēstīja organizācijas prezidents Andris Bite.

Viņš norādīja, ka cilvēkkapitāls Latvijā netiek pietiekami attīstīts un izmantots, tāpēc šajā gadā plānots likt uzsvaru uz šī procesa attīstīšanu, tostarp darba tirgū piesaistot tos resursu, kas ir uz vietas.

Bites ieskatā Latvijā ir pietiekami daudz darbaspēka rezervju, tomēr "katrai pusei ir jāiziet no komforta zonas". Kā piemēru Bite minēja, ka darba tirgū varētu iesaistīt jauniešus, starp kuriem ir liels procents bezdarbnieku, pensionārus, ilgstošos bezdarbniekus, kā arī cilvēkus ar invaliditāti. Tomēr nepieciešamas vairākas izmaiņas, tostarp arī motivējošas sistēmas, kas varētu sniegt pienesum Latvijai.

Runājot par konkurētspējīgas uzņēmējdarbības vides izveidi, Bite sacīja, ka "tas lielā mērā ir valsts jautājums - kā pārliecināsim, ka konkurētspējīgas vides attīstība ir absolūti nepieciešama, lai attīstītos".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivju pārstrādes uzņēmuma SIA "Karavela" līdzīpašnieks un valdes loceklis Andris Bite reģistrējis jaunu uzņēmumu SIA "Fishteh", liecina informācija "Firmas.lv".

Uzņēmums reģistrēts 11.martā, un tā pamatkapitāls ir 2800 eiro.

Atlantijas ielā, kur norādīta "Fishteh" juridiskā adrese, reģistrēti arī citi uzņēmumi, kuros Bite ir līdzīpašnieks. Piemēram, AS "Strops investīcijas", "Karavela" un SIA "Kaija Seafood".

Ar Biti aģentūrai LETA sazināties neizdevās.

Jau ziņots, ka "Karavela" 2022.gadā strādāja ar 72,063 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 20,3% vairāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus kompānijas peļņa palielinājās par 39,1% un bija 4,958 miljoni eiro.

"Karavela" ir reģistrēta 2001.gadā, un tās pamatkapitāls ir 2,499 miljoni eiro. Uzņēmuma lielākais īpašnieks ir "Strops investīcijas" (67,14%), kura patiesā labuma guvēji ir Andris Bite, Jānis Bite un Pēteris Bite, kā arī 20% "Karavela" kapitāla pieder Jānim Endelei, bet 12,86% īpašnieks ir Andris Bite.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas banku sektorā ir nepieciešami jauni tirgus spēlētāji vai jāveido valsts kapitāla banka

LETA, 27.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kreditēšanas attīstībai Latvijas banku sektorā ir nepieciešami jauni tirgus spēlētāji vai jāveido valsts kapitāla banka, piektdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Andris Bite.

Viņš norādīja, ka Latvijā kreditēšanas jomā situācija joprojām nav pozitīva. "Slimība ir ielaista un, manuprāt, zāles, ar kurām to mēģina ārstēt, diez vai ir pareizās," sacīja Bite, skaidrojot, ka kūtrajā kreditēšanā nav vainīgas tikai bankas, tikai uzņēmumi vai tikai valsts.

Tostarp Bite skaidroja, ka Latvijā ilgus gadus valsts veidotā uzņēmējdarbības vide bija ne īpaši konkurētspējīga, kas liedza izveidoties pietiekami spēcīgiem uzņēmumiem ar labu kapitālu un eksporta tirgiem. Vienlaikus banku sektorā spēlētāju skaits samazinājās.

"Zināms komforta stāvoklis, kādā šīs bankas nokļuva, kontrolējot tirgu, noveda pie tā, ka neviens no šīs nozares negrib riskēt," teica LDDK prezidents, piebilstot, ka tādējādi Latvijas ekonomika ir attīstījusies daudz lēnāk nekā kaimiņvalstīs, kā arī Latvija šobrīd nevar izkļūt no šī "apļa".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn izveidotās valdības saudzēšanas periods ir beidzies, un turpmāk nevalstiskās organizācijas sagaida konkrētas rīcības, piektdien Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) biedru kopsapulcē sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Andris Bite.

Viņš pauda, ka iepriekšējās valdības laikā daudz tika runāts par sociālā dialoga trūkumu ar valsti, taču tagad šajā jomā situācija vismaz ar Ekonomikas ministriju uzlabojusies. "Domāju, ka saudzēšanas periods jaunajai valdībai ir beidzies. Jāsāk tiešām prasīt darbus un šie darba plāni ir, bet jautājums ir - kā mēs tos realizēsim," norādīja Bite.

Cita starpā Bite izcēla birokrātiskā sloga mazināšanas jautājumu, kā arī LTRK un LDDK kopīgi definēto mērķi veicināt Latvijas uzņēmēju konkurētspēju pasaules tirgos, piemēram, salāgojot nodokļu slogu ar kaimiņvalstīm. "Gadiem Latvijas nodokļu likmes ir bijušas augstākas nekā konkurentvalstīs tepat aiz robežas. Mēs gadiem strādājām biznesa vidē, kurā bijušas augstākas izmaksas, dēļ dažādām obligāto iepirkumu komponenšu afērām un tamlīdzīgi," skaidroja Bite.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kreditēšanu veicinās banku kapitāla palielināšana un uzņēmumu eksportspējas stiprināšana

LETA, 19.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kreditēšanu Latvijā var veicināt banku kapitāla palielināšana un uzņēmumu eksportspējas stiprināšana, ceturtdien Latvijas Bankas rīkotajās ekspertu sarunās "Kā risināt ieilgušās tautsaimniecības finansēšanas problēmas?" atzina diskusijas dalībnieki.

Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents, zivju pārstrādes uzņēmuma SIA "Karavela" valdes loceklis un līdzīpašnieks Andris Bite atzina, ka patlaban situācija ar finansējuma pieejamību nav veselīga, un, ja tā neuzlabosies, tad "pļurināsimies tāpat vien uz priekšu, arvien vairāk atpaliekot no kaimiņiem".

Bite sacīja, ka uzņēmumiem nofinansēties ikdienas darbībai nav problēmu, taču pilnībā izpaliek iespēja finansēt kvantitatīvi lielākus projektus. Tāpat Bite sacīja, ka mazajiem un vidējiem uzņēmumiem kvalificēšanās iespēja kredītiem ir vājāka, bet uzņēmējiem bieži vien nav izpratnes, kas tieši viņu uzņēmumos neatbilst banku prasībām. Tāpēc būtu nepieciešams darbs ar uzņēmumiem šajā jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Bite samazinājis savu līdzdalību zivju pārstrādes uzņēmumā Karavela

LETA, 22.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite samazinājis savu līdzdalību zivju pārstrādes uzņēmumā SIA "Karavela", liecina "Firmas.lv" informācija.

"Karavela" īpašniekos izmaiņas pēdējo divu mēnešu laikā veiktas divas reizes.

Oktobrī Andris Bite samazināja savu daļu īpatsvaru no 80% līdz 41,43%. Viņa daļas tika pārdalītas Pēterim Bitem (28,29%) un Jānim Bitem (10,29%).

Jāņa Endeles daļa uzņēmumā palika nemainīta - 20%.

Savukārt decembrī Andris Bite savu dalību uzņēmumā samazināja līdz 12,86%. Viņa daļas, kopā ar Pēterim un Jānim Bitēm piederošajām daļām tika pārdalītas jaundibinātajai AS "Strops investīcijas". Kompānijai pieder vairākums, jeb 67,14% "Karavela" īpašumdaļu.

Izmaiņas Uzņēmumu reģistrā iegrāmatotas 18.decembrī.

"Strops investīcijas" reģistrēta 2023.gada 30.novembrī. Tās pamatkapitāls ir 39,234 miljoni eiro. Kompānijai "Strops investīcijas" pieder 70% SIA "MB Invest", 67,14% SIA "Karavela", 77,37% SIA "Kaija Seafood" un 50% SIA "Atlantijas metāla serviss". "Strops investīciju" patiesie labuma guvēji ir Jānis, Pēteris un Andris Bites.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir jāsāk strādāt pie 2025.gada valsts budžeta, veidojot to par izaugsmes budžetu, pirmdien Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Andris Bite.

LDDK vadītājs norādīja, ka kopumā darba devēji atbalsta 2024.gada valsts budžeta prioritāti - drošību, jo esošajā ģeopolitiskajā situācijā tas ir saprotami un nepieciešami.

Vienlaikus Bite uzsvēra, ka 2024.gada budžets joprojām ir "dalīšanas budžets", tāpēc aicināja jau savlaicīgi sākt darbu pie 2025.gada valsts budžeta, lai beidzot varētu izveidot izaugsmes budžetu. "Arī šajos grūtajos globālās recesijas apstākļos ir jāatrod veidi, kā ekonomika var nopelnīt naudu," uzsvēra Bite.

Viņš arī pauda viedokli, ka valdībai kopā ar sociālajiem partneriem ir jāsāk diskusija, kā ekonomikai nopelnīt vairāk naudas, kuru pēc tam varētu sadalīt sociālajām un citām vajadzībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

10. novembrī no plkst. 10.00 Ventspilī, zinātnes centra “VIZIUM” telpās notika viziuminārs “Atjaunīgā enerģija Latvijas ekonomikai. Vai saules un vēja parki Latvijā samazinās maksājumus par elektrību?”, kas pulcēs uzņēmējus un nozaru ekspertus, lai meklētu risinājumus enerģētikas nozares transformācijai un tās ietekmei uz Latvijas ekonomiku.

Pasākuma laikā dalībniekiem bija iespēja iepazīties ar dažādu nozaru ekspertu viedokļiem, piedalīties diskusijā par atjaunīgās enerģijas izmantošanu Latvijā, kā arī tīkloties un neformāli tikties ar uzņēmējdarbības līderiem un enerģētikas nozares ekspertiem.

NORISES LAIKS: 2023. gada 10. novembris, plkst.: 10:00 – 16:00

PASĀKUMA VIETA: Zinātnes centrs “VIZIUM” (Rūpniecības iela 2, Ventspils)

Pasākumu organizē Ventspils valstspilsētas pašvaldība, sadarbībā ar Ventspils brīvostu un Zaļo un Viedo Tehnoloģiju Klasteri.

PROGRAMMA

1. daļa

Latvijas energosistēmas attīstība atjaunīgās enerģijas kontekstā

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomiskā izaugsme ir bijusi viena no visstraujākajām Austrumeiropā līdz 2008. gada recesijai, bet pēc tam ekonomikas motoram kaut kā uzrāvienam ir pietrūcis.

Tā dēļ kaimiņvalstis Igaunija un īpaši Lietuva aizsteigušās priekšā. Tam cēloņus vieglāk izteikt, citējot Raini: «Gūt var ņemot, gūt var dodot, dodot gūtais neatņemams.» Tāds ir rezultāts, ja politika ir vien ņemt virs mēra, – beigās nekam vairs nepietiek. Šādu atpalicības ainu Saeimas Ilgtspējas attīstības komisijas sēdē, balstoties uz Eurostat datiem, rādīja LDDK. Šokējoši vai varbūt likumsakarīgi – Latvijā ir otra vājākā izaugsme jauno ES dalībvalstu vidū, kamēr šī čempionāta uzvarētāja ir Malta ar 219,4% lielu pieaugumu 2022. gadā salīdzinājumā ar 2005. gadu. Rumānija, Bulgārija, Slovākija, Slovēnija, Kipra, Čehija, Ungārija uzrāda augstāku rezultātu nekā Latvija. Te nepalīdz atziņa, ka Latvijas sniegums 136,7% ir nedaudz augstāks nekā vidēji ES – 124,8%, jo Latvijai kā vienai no «jaunajām» ES dalībvalstīm zemās starta pozīcijas dēļ izaugsmes līmenim jābūt daudz augstākam. Tomēr tas ir teju visvājākais.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zūdot darbvietām, iznīkst arī apdzīvotu vietu ekosistēmas. Latvija ir vienīgā valsts Baltijā, kurā nodarbināto skaits 2022. gadā ir par 91 200 mazāks, nekā tas bija 2005. gadā, savukārt Igaunijā nodarbināto skaits ir teju par 56 000, bet Lietuvā par 31 300 lielāks nekā pirms 17 gadiem.

Šādu pārsteidzošu un šokējošu ainu Saeimas Ilgtspējas attīstības komisijas sēdē, balstoties uz Eurostat datiem, rādīja Latvijas Darba devēju konfederācija. Nodarbināto skaita izmaiņu dinamika rāda, ka visās Baltijas valstīs ekonomiskā recesija, kas izpaudās 2009.–2010. gadā, būtiski samazināja strādājošo skaitu – Latvijā pat par 220 600, Lietuvā par 198 200, bet Igaunijā par 95 300, tomēr jau 2011. gadā atsākās darbinieku skaita pieaugums. Igaunija tā dēvēto pirmskrīzes līmeni sasniedza jau teju 2017. gadā, Lietuva to pārsniedza tikai 2022. gadā, bet Latvija vēl pat nav pietuvojusies 2008. gada strādājošo skaitam (1,055 miljoni cilvēku). Nereti, bet pamatoti darba ņēmēju skaita samazinājumi tiek skaidroti ar inovācijām, tehnoloģisko progresu, zinātniski tehnisko revolūciju. Labi, bet vai tad Igaunija un Lietuva ir stāvējusi ārpus tehnoloģiju progresa? Nē, nav! Spriežot pēc IKP uz vienu strādājošo, var secināt pretējo – tās mūs ir apsteigušas. Iespējams, atbildes jāmeklē Baltijas valstu politiku atšķirībās, valdošo politiķu pieņemtajos un arī nepieņemtajos lēmumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Stāsts par biksēm, kas izmainīja pasauli

Db.lv, 27.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kinoteātrī Forum Cinemas nosvinēta Staņislava Tokalova un Jura Kursieša režisētā seriāla “Padomju džinsi” pirmo divu sēriju pirmizrāde.

“Padomju džinsi” ir stāsts par biksēm, kas izmainīja pasauli, un tas būs skatāms kinoteātros visā Latvijā no 1. marta.

Seriāla scenāriju rakstīja Staņislavs Tokalovs, Teodora Markova un Valdemars Kalinovskis, balstoties uz trim patiesiem stāstiem. “Padomju džinsi” ir traģikomisks stāsts par brīvdomātājiem un konformistiem, par attiecībām un izvēlēm, par robežu un pasaules atvēršanos. Un par biksēm, kas izmainīja pasauli! Septiņdesmito gadu izskaņā – laikā, kad visā PSRS ir izvērsta pati sīvākā propaganda pret rietumu kultūru – kādā Latvijas psihiatriskajā slimnīcā kvēls rokmūzikas fans ir izveidojis veiksmīgu un nelegālu pagrīdes džinsu ražotni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Signet Bank Kapitāla tirgus akadēmija

Signet Bank aicina Vidzemes reģiona uzņēmējus uz vienas dienas akadēmiju par kapitāla tirgus finanšu instrumentu izmantošanu biznesa attīstībā

Db.lv, 11.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietējā investīciju banka, Signet Bank, šajā gadā turpina īstenot 2023. gadā veiksmīgi uzsākto ilgtermiņa sabiedrisko projektu – pirmo “Kapitāla tirgus akadēmiju” Latvijā, un paplašina tās mērogu, uzsākot akadēmiju īstenošanu arī Latvijas lielākajās reģionālajās pilsētās. Signet Bank “Kapitāla tirgus akadēmija” ir bezmaksas izglītojošs projekts, kas piemērots Latvijas uzņēmumu īpašniekiem un uzņēmumu vadītājiem, kuri interesējas par finansējuma piesaisti ar kapitāla tirgus instrumentiem.

“Kapitāla tirgus akadēmijas” mērķis ir sniegt iespēju vietējiem uzņēmējiem vairot savas zināšanas un gūt atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem par finansējuma piesaisti kapitāla tirgū, vienlaikus iedrošinot izmantot kapitāla tirgus piedāvātās iespējas.

Aicinām Vidzemes reģiona uzņēmējus un uzņēmuma vadītājus uz vienas dienas “Kapitāla tirgu akadēmiju”, 22. martā no plkst. 9:00 līdz 14:30 Vidzemes koncertzālē “Cēsis”, kurā nozares profesionāļi un Latvijas uzņēmēji dalīsies teorētiskās un praktiskās zināšanās par finansējuma piesaisti, izmantojot kapitāla tirgus finanšu instrumentus – akciju un obligāciju emisijas:

  • kādās situācijās ir vērts domāt par finansējuma piesaisti kapitāla tirgū;
  • kādi mājas darbi ir jāveic uzņēmumam, kas vēlas piesaistīt finansējumu kapitāla tirgū;
  • kāds ir finansējuma piesaistes process un cik ilgu laiku tas aizņem;
  • ko sagaida investori;
  • kā maksimāli izmantot kapitāla tirgus priekšrocības sava uzņēmuma labā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējdarbības attīstība pieprasa kapitāla piesaisti, un obligāciju emisija ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā iegūt nepieciešamos finanšu līdzekļus. Lai gan var rasties pārdomas par šāda veida finansēšanas instrumentu izmantojumu – tas ir svarīgs un perspektīvs risinājums, kuru noteikti vērts apsvērt, lai sasniegtu finansiālo stabilitāti un izaugsmi.

Pēdējo gadu laikā Latvijas kapitāla tirgus piedzīvojis pozitīvu izaugsmi – kopš 2020. gada jau vairāk nekā 40 Latvijas uzņēmumi ar obligāciju emisijām, kā arī akciju kotāciju biržā, sava biznesa attīstībai ir piesaistījuši ap 1 miljardu eiro. Tas tikai apliecina, ka ambicioziem vietējiem uzņēmējiem ir labas iespējas piesaistīt finansējumu savu izaugsmes plānu realizācijai, izmantojot kapitāla tirgus piedāvātas iespējas.

Taču, neskatoties uz salīdzinoši pozitīvo vietējo uzņēmumu interesi un kapitāla tirgus izaugsmi – Latvijas uzņēmumi, salīdzinājumā ar citām attīstītajām valstīm, šobrīd ļoti maz izmanto alternatīvos finansējuma avotus, tostarp kapitāla tirgus instrumentus. Līdz ar ko, vietējie uzņēmumi ir lielā mērā atkarīgi no banku finansējuma pieejamības, kas ierobežo gan pašu uzņēmumu, gan valsts ekonomiskās izaugsmes attīstības potenciālu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izmaiņas nodokļu pamatnostādnēs nav politisks rīks, bet gan veids, kā stiprināt valsts ekonomiku un vecināt konkurētspēju, tādēļ Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) aicina Finanšu ministriju, tās koordinētās darba grupas locekļus un koalīcijas partnerus vienoties par vienu no piedāvātajiem darbaspēka nodokļu scenārijiem un pilnveidot to atbilstoši nospraustajiem ekonomiskajiem mērķiem.

Valdības rīcības plānā (36.1.pasākumā) ir minēts, ka līdz šī gada 31. maijam, sadarbībā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem (t.sk. LDDK), tiks izstrādātas vidēja termiņa valsts nodokļu politikas pamatnostādnes, apņemoties nodrošināt ekonomisko izaugsmi atbalstošu nodokļu politiku, kas stimulē darbaspēka mobilizāciju, investīcijas produktivitātes pieaugumā un kapitāla uzkrāšanos.

Svarīgi, lai Finanšu ministrija un koalīcijas partneri vienotos par Latvijas ekonomikai tik nepieciešamajām izmaiņām nodokļu regulējumā un virzītos uz to apstiprināšanu. Nu jau apritējis gads, kopš Finanšu ministrijā tiek organizēta Nodokļu pilnveidošanas darba grupa, lai izstrādātu vidēja termiņa valsts nodokļu politikas pamatnostādnes. Šajā laikā darba grupas ietvaros darbojušies dažādi eksperti, un ir ieguldīts milzīgs darbs un resursu apjoms gan no pašas Finanšu ministrijas, gan no iesaistītajiem partneriem, salīdzinot dažādas izvēles un meklējot optimālos risinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Virsstundu apmaksas likme pārāk augsta

Db.lv, 07.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) aicina Labklājības ministriju nekavējoties virzīt sagatavotos grozījumus Darba likumā par virsstundu piemaksas apmēru.

Augusta izskaņā LDDK nosūtījusi vēstuli Labklājības ministrijai (LM), atkārtoti vēršot uzmanību uz iepriekš rosinātajiem un apspriestajiem darba devēju priekšlikumiem par grozījumiem Darba likumā. LDDK norāda uz nepieciešamību risināt Latvijas uzņēmējdarbības konkurētspēju veicinošus piecus prioritāros jautājumus: virsstundu apmaksa; dīkstāves regulējums; nepilnais summētais darba laiks; darba līguma uzteikšana darbinieku arodbiedrības biedram; koplīguma spēks laikā.

“Nepieciešams tāds darba apmaksas noteikumu regulējums, kas atbilst realitātei, kurā dzīvojam, un iedarbojas uz izaicinājumiem, ar ko saskaramies. Darba likumam ir jābūt ekonomiski pamatotam un tādam, ko Latvijas uzņēmēji spētu izpildīt, negraujot savu konkurētspēju Baltijas valstu vidū, un kas neveicinātu ēnu ekonomikas īpatsvaru,” pamato LDDK prezidents Andris Bite.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā kreditēšanas aktivitāte attiecībā pret tautsaimniecības apmēru pēc globālās finanšu krīzes ir sarukusi vairāk nekā trīs reizes, secināts "Finanšu pieejamības pārskatā 2023", informē Latvijas Bankas pārstāvji.

Vēl 2011.gadā izsniegto kredītu atlikums bija tuvu 90% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet 2023.gada otrajā ceturksnī tas bija tikai 27,1% no IKP.

Lai gan sākotnēji pēc globālās finanšu krīzes pārmērīgu parādsaistību samazināšanās bija pamatota, kreditēšana turpināja būt vāja, arī neraugoties uz mājsaimniecību, uzņēmumu un valsts finansiālās situācijas būtisko uzlabošanos. Ilgstoša un nozīmīga kreditēšanas apjoma krituma iemesli ir meklējami gan finansējuma piedāvājuma, gan arī pieprasījuma pusē, skaidrots pārskatā.

Latvijas Banka sagatavojusi "Finanšu pieejamības pārskatu 2023", kurā detalizēti izvērtēta kreditēšanas un citu finansēšanas avotu situācija Latvijā, kā arī analizēti faktori, kas ierobežojuši finansējuma pieejamību Latvijā pēdējo 10-15 gadu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Ventspilī norisināsies atjaunīgās enerģijas jautājumiem veltīts pasākums

Db.lv, 27.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils Valstspilsētas pašvaldība un Ventspils Brīvostas pārvalde sadarbībā ar biedrību “Zaļo un Viedo Tehnoloģiju Klasteris” 10. novembrī no pl. 10.00 Ventspilī, zinātnes centra “VIZIUM” telpās īsteno viziumināru “Atjaunīgā enerģija Latvijas ekonomikai.

Vai saules un vēja parki Latvijā samazinās maksājumus par elektrību?”. Lai piedalītos pasākumā, jāaizpilda reģistrēšanās anketa šeit.

“Ventspils Latvijas mērogā ir unikāls piemērs – pilsēta pēdējo 20 gadu laikā ir piedzīvojusi iespaidīgu industriālo izaugsmi un pierādījusi savu ekonomisko potenciālu. Apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide ir pieaugusi 50 reizes! Šādu rezultātu esam sasnieguši ar mērķtiecīgu industrializācijas programmu, ko pašvaldība aizsāka 2002. gadā. Savukārt 2022. gadā Ventspils ir uzsākusi jaunu industrializācijas programmu, izstrādāts projekts jaunam, vairākus simtus hektārus plašam industriālajam parkam investoru un rūpniecības vajadzībām. Tādējādi nākamo 20 gadu laikā Ventspils kļūs par Eiropas zaļo un digitālo tehnoloģiju izstrādes un ražošanas centru. Pašvaldība turpina realizēt investīciju piesaistes stratēģiju, attīsta pielāgotu industriālo infrastruktūru, atbalsta jaunos talantus un ievieš biznesa atbalsta pasākumus. Ventspils ir īstā vieta jūsu investīcijām!” uzsver Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru