Latvijā vadošais vistas gaļas produktu ražotājs AS “Ķekava Foods” apgrozījums 2024./2025. finanšu gadā sasniedza 126,5 miljonus eiro, kas ir par 12 % vairāk nekā gadu iepriekš. Finanšu gadu uzņēmums noslēdza ar 7,3 miljonu eiro tīro peļņu.

Valsts budžetā nodokļos tika iemaksāti 14,9 miljoni eiro, būtisku daļu veidojot darbaspēka nodokļiem, jo “Ķekava Foods” nodarbina aptuveni 1000 darbinieku.

Visa finanšu gada garumā uzņēmums turpināja mērķtiecīgas investīcijas attīstībā, kopējam ieguldījumu apmēram sasniedzot turpat 4 miljonus eiro. Lielākā daļa investīciju tika novirzītas putnkopībai un infrastruktūras uzlabošanai, stiprinot biodrošību, kam paralēli īstenoti ieguldījumi ražošanas efektivitātes paaugstināšanā un ilgtermiņa attīstībā.

“Pēdējie divi finanšu gadi “Ķekava Foods” ir būtisks attīstības posms pēc vairāku gadu satricinājumiem pārtikas nozarē, ko izraisīja Covid-19 pandēmija, karš Ukrainā, kā arī energoresursu un putnu barības cenu straujais kāpums. Esam gandarīti, ka mūsu stratēģija ir nesusi uzņēmumam ļoti labus rezultātus – esam būtiski uzlabojuši rentabilitāti un sasnieguši peļņu, kas ir būtisks priekšnoteikums uzņēmuma tālākai attīstībai. To izdevies panākt, pateicoties vairākām lietām. Mēs esam būtiski ieguldījuši biodrošībā, tādēļ esam izvairījušies no zaudējumiem, ar kuriem Eiropā saskārušies daudzi uzņēmumi dzīvnieku slimību, īpaši putnu gripas, uzliesmojumu dēļ. Augstie biodrošības standarti un mērķtiecīgs darbs ar ārvalstu tirgiem ļāva pēdējā finanšu gadā audzēt eksportu par vēl 10 %,” saka AS “Ķekava Foods” valdes priekšsēdētājs Andrius Pranckevičs (Andrius Pranckevičius).

AS "Ķekava Foods" zīmola "Ķekava" četru jaunu grila produktu izstrādes un testēšanas procesā investējusi 45 000 eiro, informēja uzņēmumā.

Uzņēmums izveidojis cāļa gaļas burgerus, divu veidu karsti kūpinātas cāļa gaļas mednieku desiņas, kā arī cāļa šķiņķu šašliku "Kimchi" marinādē.

Zīmola "Ķekava" pārstāve Maija Avota pamato, ka jaunie produkti izveidoti, jo cilvēki arvien biežāk meklē daudzveidīgus un ātri pagatavojamus ēdienus.

"Ķekava Foods" finanšu gadā, kas ilga no 2022.gada 1.jūlija līdz 2023.gada 30.jūnijam, strādāja ar 111,186 miljonu eiro apgrozījumu un cieta zaudējumus 1,648 miljonu eiro apmērā.

Kompānija reģistrēta 1991.gadā, un tās pamatkapitāls ir 20 432 962 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. "Ķekava Foods" lielākā īpašniece ir Lietuvas "Akola Group".

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšana putnu gaļai, kas paredzēta no šā gada 1. jūlija, varētu kļūt par nozīmīgu pavērsienu pārtikas tirgū, taču galvenais nosacījums ir, lai šis samazinājums reāli atspoguļotos gala cenā, intervijā aģentūrai LETA sacīja AS "Ķekava Foods" valdes priekšsēdētājs Andrjus Pranckevičs.

"Mums Baltijas valstīs faktiski nav pieredzes, kā šāds solis varētu ietekmēt pārtikas tirgu kopumā, tostarp gaļas tirgu. Mēs zinām, ka Polijā PVN atvieglojumi pārtikai pastāv jau daudzus gadus, un Polijas ražotāji vienmēr ir teikuši, ka tas viņiem dod noteiktas konkurences priekšrocības," minēja Pranckevičs.

Viņš uzsvēra, ka Latvijā šāds lēmums būs sava veida pārbaudījums. "Tāpēc es teiktu, ka šis ir ļoti labs un interesants eksperiments. Paldies valdībai par lēmumu to ieviest - protams, valdībai ir savi apsvērumi," teica Pranckevičs.

Uzņēmuma vadītājs atzina, ka līdz šim par PVN ietekmi bijušas plašas diskusijas. "Līdz šim ir bijušas ļoti daudz diskusiju par to, vai budžeta ieņēmumi samazināsies vai nē. Vieni eksperti saka, ka nesamazināsies, citi, ka samazināsies. Vēl citi uzskata, ka patēriņš varētu pieaugt, ja PVN samazinājums patiešām tiks pārnests uz gala cenu un patērētājs to sajutīs," stāstīja "Ķekava Foods" vadītājs.

Uzņēmuma veiksmes pamatā primāri ir laba ideja, kas nosaka biznesa virzienu, uzskata Ilze Kaparšmite, Ķekava Foods valdes locekle.

Tāpat nepieciešams arī kapitāls, kas ļauj šo ideju īstenot, kā arī cilvēki, jo tieši viņi ideju pārvērš reālā darbībā, secina I.Kaparšmite. Ne mazāk būtisks ir arī laiks, kas nepieciešams, lai uzņēmums varētu attīstīties, mācīties no kļūdām un nostiprināties. Un, protams, svarīga loma ir arī ārējiem apstākļiem – ģeopolitikai, valsts politikai, normatīvajai videi un kopējai tirgus stabilitātei, kas tieši ietekmē uzņēmuma iespējas augt un plānot nākotni, pārliecināta ir Ķekava Foods valdes locekle.

Iegūst labu izglītību

“Bērnībā es sapņoju kļūt par prezidenti. Tajā laikā man šķita, ka tas ir augstākais amats valstī – ar lielu atbildību, labu atalgojumu un plašām iespējām pieņemt lēmumus un ietekmēt procesus. Esmu uzaugusi lauku vidē, un tas lielā mērā veidojis manu raksturu un attieksmi pret darbu. Īpaši spilgti atceros gladiolu audzēšanu vecvecāku saimniecībā – nebeidzami garu dobju ravēšana bija viens no maniem pienākumiem, kas iemācīja rūpību un neatlaidību. Vasaras paskrēja nemanot, iemācot cieņu pret darbu un tā rezultātu,” atminas I.Kaparšmite, kura pēc pamatprofesijas ir juriste.“Šo izvēli izdarīju apzināti, un jau pamatskolas laikā to uztvēru kā savu vienīgo profesionālo ceļu, jo mani vienmēr ir saistījusi sarežģītu situāciju analīze, cēloņsakarību meklēšana un faktos balstītu lēmumu pieņemšana. Papildus tam esmu studējusi arī diplomātiju, kas man devis ļoti noderīgu izpratni par politiskajiem un starptautiskajiem procesiem, kā arī psiholoģiju, kas palīdzējis labāk izprast cilvēku motivāciju, uzvedību un savstarpējo mijiedarbību, īpaši strādājot komandās un vadot sarežģītas sarunas. Savukārt mana pati pirmā iegūtā profesija ir tirgzinību jomā, kas man devusi pamatzināšanas grāmatvedībā, ekonomikā, tirdzniecībā un analītikā, kā arī praktisku izpratni par uzņēmējdarbības procesiem un tirgus loģiku. Visa izglītību kombinācija man ir ļāvusi skatīties uz jautājumiem kompleksi un faktiski ir neatsverams balsts manā ikdienas darbā,” atzīst I.Kaparšmite.

Vērtējot elektroapgādes pakalpojumus, uzņēmēji īpašu uzmanību pievērš diviem būtiskiem aspektiem - pakalpojuma kvalitātei un finansiālajai konkurētspējai, norāda Sandis Jansons, AS Sadales tīkls (ST) valdes priekšsēdētājs.

Elektroapgādes sistēma ir tautsaimniecības pamats, tāpēc, veidojot un attīstot to, mēs apzināmies kvalitatīva un aktīva dialoga nozīmību, teic S.Jansons, uzsverot, ka ST darbojas gan Latvijas Darba devēju konfederācijā (LDDK), gan Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā (LTRK). „Regulāri tiekamies ar uzņēmējiem, izrunājam izaicinājumus un aktualitātes, kā arī meklējam risinājumus, lai arvien uzlabotu elektroapgādes pakalpojumus un nodrošinātu uzņēmējiem zemākas izmaksas,” skaidro ST valdes priekšsēdētājs.

Labi rādītāji

Elektroapgādes pieejamība Latvijā ir labākā Baltijas reģionā, jo mērķtiecīgi strādājam lai būtu pievilcīgi uzņēmējiem un investoriem, stāsta S.Jansons. “Aktīvi piesaistām Eiropas Savienības fondu finansējumu, kas ļauj mums izbūvēt jaunas transformatoru apakšstacijas un stiprināt esošo infrastruktūru, tādējādi palielinot ražošanas jaudu pieejamību, kā arī audzējot pakalpojuma kvalitāti. Tāpat cieši sadarbojamies gan ar pašiem uzņēmējiem un uzņēmēju organizācijām, gan pašvaldībām, elektrotīkla attīstību plānojot atbilstoši sabiedrības un uzņēmējdarbības vajadzībām,” norāda S.Jansons, uzsverot, ka to, ka Latvijā ir kvalitatīvākā elektroapgāde Baltijā, apliecina arī SAIDI rādītājs, kas ataino kopējo elektroapgādes pārtraukuma ilgumu vienam klientam gadā.“2023. gadā SAIDI Latvijā bija 268 minūtes, Lietuvā – 271 minūte, savukārt Igaunijā - 530 minūtes. Tāpat Latvijā ir arī ļoti efektīva pieeja elektrotīkla bojājumu novēršanai. Mums ir jaudīga multifunkcionālā tehnika, savas remonta brigādes un pārdomāts bojājumu novēršanas koordinācijas process, tāpēc pēc lielākām stihijām ne reizi vien esam pat atsaukušies un devušies palīgā kaimiņvalstu operatoriem pēc tam, kad pašu mājās tīkls atjaunots,” stāsta S.Jansons.

Eiropas mājputnu gaļas tirgū otro gadu pēc kārtas saglabājas izteikts deficīts, intervijā atzina AS "Ķekava Foods" valdes priekšsēdētājs Andrjus Pranckevičs.

Viņš norādīja, ka uzņēmumam 2025./2026. finanšu gada pirmā puse bijusi ļoti veiksmīga. "Ja skatāmies uz rezultātiem - gan finanšu, gan ekonomiskajiem -, tad līdz šim šis gads ir bijis ļoti labs. Finanšu gada pirmā puse ir bijusi ļoti veiksmīga un strādājam ar peļņu. Visi galvenie darbības rādītāji ir augoši, un starpposma mērķi, kas saistīti ar broileru audzēšanu, tiek sasniegti pat labāk, nekā sākotnēji plānots," sacīja Pranckevičs.

Pozitīvu ietekmi uz rezultātiem, pēc viņa teiktā, devušas zemākas cenas barībai un stabilas enerģijas cenas. Šogad barība ir lētāka nekā iepriekšējos divos gados, ko veicinājis graudu cenu kritums. Savukārt gāzes cenas saglabājušās stabilas, bet atsevišķos mēnešos pat samazinājušās.

Latvijas augstākajā izglītībā ir liels institūciju skaits, un kvalitāte tajās ir nevienmērīga. Kādā brīdī Latvijā bija aptuveni 65 augstākās izglītības iestādes – tas ir daudz valstij ar tik nelielu iedzīvotāju skaitu. Tāpēc izšķiroša nozīme ir kvalitātei – tādai, kas balstās starptautiskā un ciešā sadarbībā ar industriju un studiju saturā, kas ir pietiekami lietišķs, lai absolventi būtu gatavi darba tirgum.

Tāintervijā Dienas Biznesam teic Rīgas Ekonomikas augstskolas partnerību un stratēģijas viceprezidente, asociētā profesore Kata Fredheima (Kata Fredheim).

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 7.aprīļa numurā lasi:

DB analītika

Valstspilsētu iedzīvotāju apmierinātība ar dzīvi savā pilsētā aug

Finanses

Latvijas ekonomikas neredzamā rokas bremze

Tēma

Atbildot uz ASV jaunajiem tarifiem, Ķīna nosaka nulles tarifu likmi Āfrikas valstīm

Pārtikas ražošana

Straupe nākotni redz jaunos produktos

Mežsaimniecība

Mežu īpašniekiem lielāku brīvību Saeima nedod

Portrets

Ilze Kaparšmite, Ķekava Foods valdes locekle

Ceļvedis

Kārlis Ozoliņš, SIA Floway valdes loceklis