Pakalpojumi

Ķirsons: iespējams, «brauksim uz Imantu»

Dienas Bizness, 02.08.2013

Jaunākais izdevums

«Esam atnākuši pie klientiem. Ja redzēsim, ka cilvēki šeit, ārpus Rīgas centra, nāk un ka viņiem te patīk, tad vērsim vaļā arī jaunas vietas. Viņiem nebūs jābrauc uz šejieni, teiksim, no Imantas, mēs brauksim uz Imantu,» tā intervijā nedēļas žurnālam Sestdiena sacījis Gunārs Ķirsons. Tikšanās ar viņu notikusi jaunajā projektā, veikalā un bistro Ķirsons Māja, kas pirms pāris nedēļām svinīgi tika atklāts Purvciema mikrorajonā.

«Taču, lai varētu panākt to, ka cilvēki pie mums nāk, jāstrādā ar katru produktu. Piemēram, mēs esam izstrādājuši kotleti, kuru pērk. Tagad strādāsim pie tās kotletes vēl, lai tā būtu tik laba, ka cilvēks saprastu: mājās viņš tik labu nevarēs dabūt. Tur būs labākas sastāvdaļas un saderīgāka kombinācija. Aicināsim palīgā profesionāļus, piemēram, Mārtiņš Rītiņš varētu nākt, arī citi, kas atvēruši savus restorānus. Latvijā nevaram būt konkurenti, mums jābūt kolēģiem. Esam gatavi palīdzēt kādam citam un ceram, ka mums arī palīdzēs,» skaidrojis G. Ķirsons.

Jautāts, vai par iešanu ārpus Rīgas ar jauno projektu ir domājis, viņš atbildējis: «Otrajā dienā pēc atvēršanas uzaicinājām šeit Latvijas pilsētu mērus, lai viņi redz, kas šis ir par produktu. Interese bija liela. Teicām viņiem: mēs sešus mēnešus pastrādāsim te un skatīsimies, kā mums iet. Paskatieties jūs arī, vai mēs jums esam vajadzīgi. Cilvēki ārpus Rīgas grib ēst to pašu, ko Rīgā.»

Runājot par iepriekš pausto satraukumu par burgeru ēstuvju ekspansiju Latvijā, G. Ķirsons norādījis: «Mans spēks ir atzīt, ka jaunā paaudze iecienījusi burgerus un pagatavot tādu burgeru, kurš būs labāks par citu piedāvātajiem. Tas nebūs sintētiskais burgers ar garšas pastiprinātājiem.»

«Burgers jau ir tā pati sviestmaize. Varbūt mums izdosies uztaisīt sviestmaizes, kas būs lētākas, nekā iespējams uztaisīt mājās. Biznesa gaitu iesākumā man bija skaidrs, ka ārzemēs noskatītos hotdogus ieviest Latvijā ir par ātru, bet nu jau dzīves ritms ir tik ātrs, ka ātrā ēdināšana ir perspektīva nozare,» viņš atzinis.

Savukārt uz jautājumu, vai nebaidās, ka lielie burgeru ražotāji varētu viņu nospiest ar agresīvāku un dārgāku mārketinga kampaņu, G. Ķirsons atbildējis: «Tad jau viņiem ir izdevīgāk mani nopirkt.»

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Cik daudz Rīgā vēl ir ekspluatācijā nenodotu, bet labi apmeklētu objektu?

Dienas Bizness, 03.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā labi zināmais uzņēmējs Gunārs Ķirsons paziņojis, ka uz nenoteiktu laiku slēdz savu jauno ēstuvi Ķirsons Māja, jo patiesībai atbilst izskanējušās ziņas, ka šis objekts tiešām nav nodot ekspluatācijā.

Var teikt, ka konkrēto uzņēmēju turpina vajāt dažādas likstas, taču tikpat labi var apgalvot, ka ne jau par Ķirsonu ir šis stāsts. Pēc 21. novembrī piedzīvotās Zolitūdes traģēdijas aktualizējās jautājums par to, cik drošas ir dažādas pēdējo gadu laikā uzbūvētās publiski pieejamās ēkas, kurās pilnā sparā darbojas veikali, kafejnīcas, sporta zāles un tamlīdzīgi. Savukārt tagad jautājums ir par to, cik no pašreiz Rīgā strādājošajiem veikaliem, kafejnīcām, sporta zālēm vispār ir nodotas ekspluatācijā?!

Viena lieta, ja privātpersona, līdz noteiktai stadijai uzbūvējot savrupnamu, tajā pati apmetas uz dzīvi un, nenododot ekspluatācijā, mitinās tajā vēl vairākus gadus. Turklāt dara to ar apziņu, ka kuru katru brīdi var uzrasties kontrolējošo institūciju pārstāvji un sodīt viņu par šādu «dzīvesveidu». Pavisam cita lieta, ja pašvaldības līmenī tiek pieļauta situācija, ka galvaspilsētā tiek atvērta ekspluatācijā nenodota ēstuve, kurā tiek apkalpoti tūkstošiem iedzīvotāju. Principā brīdī, kad tika griezta šādas estuves sarkanā lentīte, klāt vajadzēja būt atbildīgo dienestu pārstāvjiem, kas liktu tajā pašā brīdī tikko kā atvērtās durvis ātri vien slēgt. Taču tā vietā publiskajā telpā ir bijuši apskatāmi attēli, kuros pie viena no Ķirsons Māja galdiņiem gozējas Rīgas vicemērs Andris Ameriks. Tātad principā iznāk tā – Rīgas domes vadība akceptē, ka pilsētā durvis ver ekspluatācijā nenodoti objekti. Un tas jau ir bīstami! Iemesli tam, kāpēc varēja rasties šāda situācija, ir vairāki, taču neviens no tiem nav kaut cik mierinošs. Piemēram, varam pieņemt, ka galvaspilsētas domes vadība ir bijusi tik ļoti aizņemta ar diferencētas braukšanas maksas sabiedriskajā transportā vai kāda cita tikpat apšaubāma pasākuma ieviešanu, ka tiešām būtiskiem jautājumiem nekādi nav atlicis laika. Ne mazāk interesanti būtu zināt, vai šeit tomēr nav jārunā par zināmām koruptīvām shēmām. Nu, tas pat skan paradoksāli – viens no Latvijas uzņēmējdarbības pionieriem, gūstot plašu publicitāti, atver jaunu ēstuvi, bet neviens nav pamanījis, ka tā strādā mājā, kurā joprojām drīkstētu pārvietoties vien ar aizsargķiverēm galvā... Vienkārši rodas jautājums – neviens to nepamanīja, negribēja pamanīt vai nebija ieinteresēts? Diezgan droši var arī apgalvot – ja publiski neizskanētu bažas par Ķirsons Māja nenodošanu ekspluatācijā, šī ēstuve strādātu joprojām, ko neslēpj arī pats Ķirsons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Liek pārtraukt darbību divās Vecrīgas ēkās, tai skaitā suši restorānā, kuras nav nodotas ekspluatācijā

Žanete Hāka, 03.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas būvvalde, veicot kompleksu pārbaudi pilsētas būvobjektos, konstatējusi atsevišķus pārkāpumus, informē Rīgas dome.

Pārbaudē konstatēts, ka nelikumīgi darbojas suši restorāns Tokyo, Krāmu ielā 2, jo tas vēl nav pieņemts ekspluatācijā.

Līdzīgs pārkāpums fiksēts arī Teātra ielā 3, kur bez pieņemšanas ekspluatācijā tiek izmantota administratīva ēka.

Abos objektos īpašniekiem uzdots pārtraukt nelikumīgu ēkas ekspluatāciju un tiks lemts par administratīva soda piemērošanu.

Db.lv jau rakstīja, ka uzņēmējs Gunārs Ķirsons uz nenoteiktu laiku slēdzis jauno ēstuvi Ķirsons Māja, kas līdz šim nav nodota ekspluatācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto stāsts

Kā top?: Ķirsons burgeri

Gunta Kursiša, 31.01.2014

No burgeriem Latvijā neaizbēgs - jautājums vien, kādus burgerus latvieši ēdīs un cik tie būs veselīgi, uzskata ēdināšanas pakalpojumu tīkla Lido un ēstuves Ķirsons Māja īpašnieks Gunārs Ķirsons.

Viņa ēstuvē Purvciemā šonedēļ viesojāmies, lai redzētu, kas burgeram «vēderā».

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja reiz ātrā ēdināšana ir kļuvusi populāra visā pasaulē, arī Latvijā šiem paradumiem nevarēs pretoties, taču fast food piedāvājumu var uzlabot, atsakoties no «ķīmijas» un cenšoties piedāvāt pircējiem pēc iespējas dabīgākas «sviestmaižu amerikāņu versijas», uzskata uzņēmējs Gunārs Ķirsons, kurš pērnvasar vēra vaļā ēstuvi Ķirsons Māja. Ēstuves saimnieks gan atzīst, ka pašlaik apaļmaizīšu jeb burgeru biznesā vēl neveicas kā cerēts, taču kaļ jaunus plānus, kā attīstīt šo ēdināšanas segmentu.

Jautāts par to, vai latvieši ir pieraduši pie ātrās ēdināšanas piedāvājuma, G. Ķirsons norāda, ka ēstuvi Ķirsons māja, kur nopērkami ēdieni līdzņemšanai, varētu salīdzināt ar bērnu, kurš vēl ir autiņos. Nākotnē ir paredzēts paplašināt piedāvāto produktu klāstu. Piemēram, burgeru stenda piedāvājumā klāt varētu nākt arī picas, kas, pēc G. Ķirsona vārdiem, karstas sviestmaizes vien ir, un dabīgi dzērieni. Picas plānots ieviest Ķirsons māja aptuveni pēc trim mēnešiem. Tāpat tiek kalti plāni par jaunu ēstuvju atvēršanu, un tas varētu notikt septembrī. «Sākumā gribam attīstīt vienu, un tad ķerties pie nākamā,» skaidro uzņēmējs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Ķirsons grasās agresīvi iekarot ēdināšanas tirgu

LETA, 05.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvākajos piecos gados ēdināšanas kompānija a/s Lido plāno agresīvi izvērsties tirgū, paplašinot uzņēmuma tīklu un realizējot vairākus vērienīgus projektus, sacīja uzņēmuma īpašnieks Gunārs Ķirsons.

«Kopumā apgrozījums visā firmā aug, un esam izveidojuši labu komandu, tuvākajos gados agresīvi iekarosim tirgu. Jau tuvākajā laikā tiks sākti jauni projekti, par kuriem pagaidām sīkāk atturēšos stāstīt, bet tiG. Ķirsons.

Viņš arī norādīja, ka turpmāk darbosies tikai ēdināšanas biznesā. «Iepriekšējo gadu kļūdas, pievēršoties citiem biznesiem, vairs neatkārtošu,» sacīja G. Ķirsons.

Savukārt jautāts par Lido provizoriskajiem pagājušā gada finanšu rādītājiem, G. Ķirsons atturējās tos nosaukt, tomēr norādīja, ka apgrozījums būs daudz cerīgāks, nekā iepriekš prognozēts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz 2020. gadam, piesaistot ES līdzekļus, Rīgā iecerēti nopietni satiksmes infrastruktūras uzlabošanas darbi, tostarp paredzēti jauni tuneļi.

No 2014. gada līdz 2020. gadam Rīgai no Kohēzijas fonda būs pieejami 268 milj. eiro ar 70–85% līdzfinansējuma intensitāti, DB informē Rīgas domes Satiksmes departamentā. Trīs galvenie iezīmētie projekti ir Salu tilts, kura rekonstrukciju iecerēts sākt šogad, Austrumu maģistrāle un Kreisā krasta pievedceļi ostai jeb Raņķa dambja projekts. To saraksts iesniegts izvērtēšanai Satiksmes ministrijā, no kuras vasaras vidū tiek gaidīta atbilde.

Satiksmes ministrijā DB norāda, ka valdības apstiprinātajā programmā Izaugsme un nodarbinātība 2014.–2020. gada plānošanas periodam, kas nosaka ES fondu investīciju veikšanas principus un atbalstāmās darbības, kā viens no specifiskajiem atbalsta mērķiem ir «nodrošināt nepieciešamo infrastruktūru uz Rīgas maģistrālajiem pārvadiem un novērst maģistrālo ielu fragmentāro raksturu», lai samazinātu sastrēgumus un novērstu infrastruktūras pārrāvumus pilsētas maģistrālo ielu tīklā. Cits specifiskais atbalsta mērķis – Pilsētu infrastruktūras sasaiste ar TEN-T tīklu – vērsts uz to, lai veicinātu lielo pilsētu transporta infrastruktūras integrētu sasaisti TEN-T tīklā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Lido pirmās latviešu virtuves līdzņemšanai veikala-kafejnīcas Ķirsons koncepta izveidē, kas ietver jaunu zīmolu, dizainu un sortimentu, ieguldījusi ap 200 000 eiro.

Veikala-kafejnīcas dizaina autore ir māksliniece Evija Ķirsone, ar kuru kopā izveidots koncepts, kurā var gan ērti iegādāties produktus līdzņemšanai, gan baudīt garšīgu maltīti uz vietas kafejnīcā. Papildus tradicionālajam Lido ēdienam Ķirsons piedāvā būtiskus jaunievedumus, kas radīti sadarbībā ar Lido uztura speciālisti Alisi Kindzuli - veselīgas pilngraudu sviestmaizes līdzņemšanai, ar vitamīniem bagātus kokteiļus no jogurta, augļiem un ogām, kā arī īpašus uzkodu komplektus ar pārdomātu uzturvērtību.

«Pirmie darbības rezultāti priecē ar pozitīvām atsauksmēm un liecina, ka klienti ir gatavi izmēģināt jaunumus - pirmajās Ķirsona darbības nedēļās visvairāk pieprasīti bijuši tieši veselīgie komplekti - sviestmaizes un kokteiļi,» skaidroja AS Lido valdes priekšsēdētāja Rita Auziņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Re: Baltica: «Panamas dokumentos» atrodama informācija par Lembergu, Aināru un Ernestu Gulbjiem, airBaltic jauno akcionāru, Ķirsonu un citiem

LETA, 07.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā dēvētajos «Panamas dokumentos» atrodama virkne pazīstamu Latvijas cilvēku vārdi, tostarp, Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs, uzņēmējs Ainārs Gulbis un viņa dēls, tenisists Ernests Gulbis, lidsabiedrības airBaltic jaunas investors, vācu uzņēmējs Ralfs Dīters Montāgs-Girmess, ēdināšanas uzņēmuma Lido dibinātājs Gunārs Ķirsons un citi, vēsta Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica.

Kā norāda Re:Baltica, par Latviju datubāzē ir 15 951 ieraksts. Liela daļa tāpēc, ka Panamas juristu firmas Mossack Fonseca (MF) klientiem bijuši konti nerezidentus apkalpojošās Latvijas bankās, bet ne tikai - arī skandināvu Nordea aktīvi tirgojusi ārzonu kompānijas. Daļa no patiesajiem labuma guvējiem un akcionāriem, kas norādīti kā saistīti ar Latviju, ir Krievijas un bijušo NVS valstu pilsoņi. Daļa ir plašāk nepazīstami cilvēki, kuru vārdu publiskošanai nav pamata, jo ārzonu izmantošana pati par sevi nav noziegums, secina Re:Baltica.

Saskaņā ar Re:Baltica informāciju, «Panamas dokumentos» atrodama informācija par 10 juristu biroja MF klientiem no Latvijas, 1380 Latvijas uzņēmumiem, 21 patiesā labuma guvēju un 81 akcionāru no Latvijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Divu restorānu Kirsons un ražotnes izveidē Berlīnē Lido investēs trīs miljonus eiro

LETA, 17.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Divu restorānu Kirsons un ražotnes izveidē Vācijas galvaspilsētā Berlīnē ēdināšanas kompānija AS Lido investē trīs miljonus eiro, žurnālistiem stāsta Lido īpašnieks un padomes priekšsēdētājs Gunārs Ķirsons.

Projektu galvenokārt finansē DNB banka, atzīmē Ķirsons.

Viņš arī norāda, ka Lido attīstībai Rietumeiropā ir tālejoši mērķi. Vācija kā starta vieta izvēlēta, jo Latvijas un Vācijas vēsturiskā saikne veidojusi līdzīgu ēdienu kultūru. Savukārt Berlīne ir dinamiska lielpilsēta, kur pastāv liels pieprasījums pēc daudzveidīga ēdienu piedāvājuma.

Viens no restorāniem Kirsons atrodas netālu no tūristu apskates objekta un transportmezgla Alexanderplatz - iepirkšanās centra Alex pirmajā stāvā. Otrs restorāns atrodas Šarlotes ielā, netālu no Berlīnes apskates objekta Check Point Charlie. Šis restorāns atrodas biroju ēkas pirmajā stāvā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēdināšanas kompānija AS Lido tuvāko piecu gadu laikā iecerējusi atvērt līdz 100 restorāniem, informēja Lido īpašnieks un padomes priekšsēdētājs Gunārs Ķirsons.

Viņš skaidroja, ka to būtu iespējams panākt, piesaistot investoru uzmanību Vācijā. «Piemēram, pēdējo objektu Tallinā atvērām, paši neko neieguldot. Šī objekta izveidē investēja investori no Norvēģijas.»

Jautāts, vai paplašināt restorānu tīklu nebūtu vieglāk, izmantojot franšīzes modeli, Ķirsons atzina, ka tas, iespējams, būtu vieglāk, taču viņam nav pārliecības par to, vai ar franšīzes modeli būs iespējams nodrošināt to kvalitāti, ko paredz Lido.

«Investīcijas saplānotas vēl uz vismaz trīs gadiem. Nākamgad ceram paplašināties Vācijā. Sagaidām, ka Vācijā mūs iepazīs un aicinās atvērties arī citās pilsētās,» norādīja Ķirsons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Papildināta - FOTO: Lido restorāni Kirsons Berlīnē

Dienas Bizness, 18.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas galvaspilsētā Berlīnē šodien notiek divu restorānu Kirsons atklāšana. Apmeklētājiem jaunās ēstuves būs pieejamas no 20.maija.

Kā novēroja DB, restorānu atklāšana pulcējusi daudzus viesus no Rīgas - apmeklētāju vidū ir gan eksprezidents Valdis Zatlers ar kundzi, gan Rīgas mērs Nilš Ušakovs ar kundzi, kā arī pašvaldības uzņēmuma Rīgas satiksme valdes priekšsēdētājs Leons Bemhens ar sievu.

Jau ziņots, ka divu restorānu Kirsons un ražotnes izveidē Berlīnē ēdināšanas kompānija AS Lido investē trīs miljonus eiro, pastāstīja Lido īpašnieks un padomes priekšsēdētājs Gunārs Ķirsons.

Viens no restorāniem Kirsons atrodas netālu no tūristu apskates objekta un transportmezgla Alexanderplatz - iepirkšanās centra Alex pirmajā stāvā. Otrs restorāns atrodas Šarlotes ielā, netālu no Berlīnes apskates objekta Check Point Charlie. Šis restorāns atrodas biroju ēkas pirmajā stāvā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvāko divu līdz trīs gadu laikā Vācijas galvaspilsētā Berlīnē ēdināšanas kompānija AS Lido plāno izveidot tīklu ar vismaz 15 ēdināšanas vietām, teica Lido padomes priekšsēdētājs Gunārs Ķirsons.

Taču uzņēmums Vācijā plāno attīstīties arī ārpus Berlīnes. «Divu līdz trīs gadu laikā mums būs 15 vietas, un tās būs tikai Berlīnē. Plānojam paplašināties arī ārpus tās.»

Tiesa, patlaban sīkāku informāciju par paplašināšanos Vācijā, kā arī citās Eiropas valstīs Ķirsons vēl nevarēja izpaust.

Komentējot līdz šim Berlīnē atvērto divu bistro darbību, Ķirsons bija atturīgāks, sakot, ka līdzšinējais sniegums esot vērtējams pozitīvi. Taču par finanšu rādītājiem varēšot runāt vien pēc kādiem pieciem vai sešiem mēnešiem.

«Darbu Vācijā pirmajos divos bistro vērtējam pozitīvi. Zinu droši, ka pusdienlaikā mūsu bistro Vācijā ir tik pilni, ka nav vietas, kur papīram nokrist. Par finansēm varēsim runāt pēc pieciem mēnešiem vai pusgada,» atzīmēja Ķirsons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmais jaunais zemās grīdas tramvajs uz Imantu sāks kursēt maija beigās, pastāstīja pašvaldības SIA Rīgas satiksme pārstāvis Viktors Zaķis.

Viņš informēja, ka pirmais tramvajs ir piegādāts, bet, pirms tas sāk kursēt, tas jāsagatavo un jāveic testa braucieni. Paredzēts, ka pirmais zemās grīdas tramvajs uz Imantu sāks kursēt maija beigās.

Pārējos 19 tramvajus piegādās līdz šī gada beigām.

Pērn Rīgas satiksme ar Čehijas uzņēmumu Škoda Transportation noslēdza 62,5 miljonu eiro līgumu, kas paredz 20 zemās grīdas tramvaju piegādi - 15 triju sekciju tramvajiem un pieciem četru sekciju tramvajiem. Visiem tramvajiem jābūt piegādātiem 2017.gada laikā.

Viena triju sekciju tramvaja cena ir 2,7 miljoni eiro, tas ir 31,5 metrus garš, bet četru sekciju tramvaja cena ir 3,5 miljoni eiro, tas ir 41 metru garš. Līguma kopējā summa ir 62 591 477 eiro, pirkuma atmaksas termiņš - 15 gadi no iepirkuma noslēgšanas dienas. Tramvaju garantijas laiks ir trīs gadi, bet kalpošanas laiks - 30 gadi. Visi jaunie zemās grīdas tramvaji tiks aprīkoti ar kondicionēšanas iekārtām, pielāgotu sistēmu elektroniskās norēķinu sistēmas vajadzībām, monitoriem, videonovērošanu, pasažieru skaitīšanu, apkopei nepieciešamajām rezerves daļām, kā arī citu aprīkojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Bizness turpina ar mūsdienīgu daudzdimensionālu žurnālistiku – drukātā, digitālā un klātienes formātā

Dienas Biznesa (DB) Uzņēmēju kluba īpašajās svētku brokastīs par godu laikraksta 25 gadu jubilejai pasākuma dalībnieki tika iepazīstināti ar pašas izdevniecības «atslēgas cilvēkiem» un attīstības skrejceļu. Tas tiešām ir ātrumposms, jo, kā saka DB galvenā redaktore Līva Melbārzde, jāmainās nemitīgi un visu laiku jāpiedāvā kaut kas jauns. Tā šodien pie abonentiem nonāk jaunais žurnāls Biznesa Plāns, kas, pārdomāti tapināts, vēsta par norisēm Latvijas reģionos. Pirmais numurs ir veltīts Vidzemei. «Lauzīsim mītu, ka reģionos nekas nenotiek un nav iespējams. Interesanto stāstu atspoguļojums – savādāks, nekā ierasts līdz šim,» bilst L.Melbārzde.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No pirmdienas, 5. jūnija uz Imantu sākuši kursēt zemās grīdas tramvaji, kas pasažierus apkalpo jaunatklātajā 1. tramvaja maršrutā Imanta – Jugla, informē uzņēmumā Rīgas satiksme.

Simboliskajā pirmajā reisā šodien uz Imantu izbrauca arī pirmais zemās grīdas tramvajs, kas tika piegādāts Rīgai šī gada aprīlī.

Rīgas satiksmes rīcībā pašlaik ir 27 zemās grīdas tramvaji, kas kursē 1., 6. un 11. tramvaja maršrutā. Pārējos 19 zemās grīdas tramvajus plānots saņemt šī gada laikā. Jauno tramvaju kopējā vērtība ir 62,5 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Gunārs Ķirsons: Lido plāno celt cenas, bet Latvijas iedzīvotājiem tas tiks kompensēts

Lelde Petrāne, 19.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, atklājot jaunāko restorānu Rīgā, tirdzniecības centrā Damme, Lido padomes priekšsēdētājs Gunārs Ķirsons uzsvēra, ka, neraugoties uz to, ka pieaug produktu, piemēram, piena un sviesta cenas, Lido cenas neceļ, jo «mīl Latvijas iedzīvotājus».

«Tautai Latvijā šobrīd nav vairāk naudas,» sacīja G. Ķirsons. Viņš skaidroja, ka visur tiekot celtas cenas, bet Lido, lai arī var mazāk pelnīt, tās celšot tad, kad Latvijā darba algas būs tādas kā, piemēram, Vācijā un Francijā.

Vēlāk sarunā ar biznesa portālu db.lv G. Ķirsons gan atzina, ka tiek plānots cenas paaugstināt par desmit procentiem, bet vienlaikus ieviest Lido lojalitātes karti, kas Latvijas iedzīvotājiem šo kāpumu kompensētu. «Lai maksā ārzemnieki,» sacīja G. Ķirsons. Viņš atzina, ka pēdējā gada laikā dažiem ēdieniem cenas ir «nedaudz pamainītas», piemēram, pankūkām par 20 centiem. Tas esot darīts pirmoreiz piecu gadu laikā, taču citiem ēdieniem, piemēram, pākšaugiem, tās varētu «palaist zemāk». Lido pašlaik izstrādā lojalitātes kartes ieviešanas plānu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Jaunais Dammes Lido atšķiras ar grilēšanas galdiem

Lelde Petrāne, 19.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Imantā atklātais Lido restorāns tirdzniecības centrā Damme atšķirsies ar jaunu konceptu - tajā vakaros apmeklētājiem tiks piedāvāti grili. Šis koncepts gan vēl ir izstrādes stadijā un tiks piedāvāts nākotnē.

Kā biznesa portālam db.lv pastāstīja dizainere Evija Ķirsone, Lido padomes priekšsēdētāja Gunāra Ķirsona meita, kura veidojusi jaunā Dammes Lido interjeru, šīs idejas pirmsākumi meklējami nu jau slēgtajā restorānā Staburags.

FOTO: Atklāj jauno Imantas Lido restorānu

Dammes Lido vairāki galdi ir aprīkoti ar tvaika nosūcējiem līdz ar to apmeklētājiem būs iespējams turpat restorānā iegādāties maltīti un, pēc savas gaumes, pašiem pie galda to pagatavot. Visu nepieciešamo grilēšanai iekārtos Lido darbinieki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kanāla RīgaTV 24 raidījumā «TOP5» tika apspriesta ziņa par Latvijas un Igaunijas iekļaušanu Ukrainas transfertcenu kontrolējamo valstu sarakstā. Šo ziņu raidījumā komentēja Ārlietu un Finanšu ministrijas, kā arī laikraksta «Dienas Bizness» žurnālists Māris Ķirsons. Valsts iestādes Ukrainas lēmumu vērtēja kā nepamatotu, savukārt M. Ķirsons norādīja, ka pie vainas varētu būt Latvijā ieviestā nodokļu reforma.

M. Ķirsons izteica bažas, ka Ukraina pieņēmusi lēmumu, balstoties uz ziņām par jauno nodokļu politiku: «Latvijā ar 1. janvāri spēkā ir reinvestētās peļņas neaplikšana. Vai šis nav tas iemesls, ko mēs neesam izskaidrojuši cienījamiem ukraiņu politiķiem, kas pieņēma šādu lēmumu?»

Viņš uzskata, ka valsts iestādēm situācija ir jālabo nekavējoties, jo Latvijas iekļaušana «ofšoru» sarakstā var kaitēt Latvijas uzņēmējiem. «Ja tiks stiepta gumija, tad principā Latvijas ieguldījumiem un biznesam ir jārēķinās ar pamatīgiem izmaksu pieaugumiem - tiem, kas strādā ar Ukrainu,» sacīja Ķirsons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums «Lido» šogad plāno ieguldīt 700 000 līdz 800 000 eiro bistro «Vērmanītis» rekonstrukcijā, pastāstīja kompānijas lielākais īpašnieks un padomes priekšsēdētājs Gunārs Ķirsons.

«Nākamnedēļ uz mēnesi, pusotru slēgsim «Vērmanīti», lai atvērtu to pirms Dziesmu svētkiem un apmeklētājiem būtu pieejama ātrāka, efektīvāka apkalpošana un būtu skaistāk,» teica Ķirsons.

Viņš arī atzina, ka pagaidām šajā gadā nav plānots atvērt jaunas «Lido» ēdināšanas iestādes. Savukārt uz jautājumu, vai šogad varētu tikt slēgts kāds no «Lido» restorāniem, Ķirsons atturējās atbildēt, iekams nav aizvadīta valdes un padomes sēde, kas plānota piektdien, 11.maijā, kurā varētu tikt pieņemti kādi lēmumi šajā kontekstā.

Tāpat Ķirsons pastāstīja, ka «Lido» šogad pārskata cenu politiku, lai ēdināšanas iestāžu apmeklētājiem būtu pieejami ēdieni par zemākām cenām. «Strādājam pie jaunas, efektīvākas sistēmas, lai cilvēkiem varētu pārdot produkciju lētāk. Strādājam arī pie kvalitātes paaugstināšanas,» viņš teica, piebilstot, ka visu šo pasākumu rezultātā uzņēmums plāno piesaistīt vairāk apmeklētāju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Kaimiņš: Nevarēju vairāk runāt par OIK, jo atrados kamerā

Sandris Točs, speciāli DB, 27.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Piecas dienas pēc manas pret Rasnaču vērstās runas es tiku arestēts. Nevis demisionēja Rasnačs, bet apcietināja Kaimiņu,» sarunā ar DB rezumē Latvijas Republikas Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš

Jūs aizturēja Saeimas sēdes sākumā. Kas bija tas, ko jūs nepateicāt?

Vispirms es izstāstīšu, ko es pateicu. Iepriekšējā Saeimas sēdē pirms manas aizturēšanas es uzkāpu tribīnē. Galvenā lieta man bija pateikt, ka tie, kas balsos «pret» Rasnača demisiju, atturēsies vai izraus savas kartes no balsošanas mašīnas, tie atbalsta maksātnespējas administratoru mafiju Latvijā. Tas bija ar piemēriem, kāpēc tas tā ir. Tad pēkšņi tajā Saeimas sēdē tika izsludināts pārtraukums līdz nākamās nedēļas trešdienai.

Varbūt tomēr atgādiniet, ko minējāt savā slavenajā runā?

Es pateicu zināmo faktu, ka tieslietu ministrs Rasnačs Facebook mierīgi lielās ar debiju supošanā tās dienas vakarā, kad tika nošauts Mārtiņš Bunkus, un neuzņemas nekādu - ne morālo, ne politisko atbildību. Neveic savus ministra pienākumus. Uzskata, ka viss ir labi. Šo runu jūs varat paskatīties manā Fb laika joslā 14.jūnijā, ja interesē. Taču es pieprasīju vēl vienu demisiju, kas ir, manuprāt, absolūti nepieciešama. Ašeradena kungam. Trīs mēnešus iepriekš, kad es 8.martā uzkāpu tribīnē, toreiz es teicu: Ašeradena kungs, es nebalsošu par jūsu demisiju, jo jūs no šīs tribīnes solījāt, ka OIK ir negodīgs nodoklis, kurš nedrīkst būt, un ka jūs atbildēsiet pēc lietas būtības, un ka šī lieta Latvijā tiks izbeigta. Šis slēptais OIK nodoklis. Ašeradena kungam bija trīs mēneši. Ir rakstīti kopā, ja es nemaldos, 19 pieprasījumi. Bet Saeimas pieprasījumu komisijā tie visi ir noraidīti. Ašeradena kungam nav bijis jāatbild uz šiem jautājumiem. Tā vietā Ašeradena kungs sasauca darba grupu ar 35 cilvēkiem par valsts naudu. Noīrēja ārpakalpojumu par valsts naudu, nedomāju, ka tas bija lētākais. Kas tā bija par firmu? Ernst&Young, man liekas. Tātad 35 cilvēki un Ernst&Young ies un pārbaudīs spēkstacijas. Rezultātā nupat Ašeradens iznāca un pateica: esam secinājuši, ka ar OIK neko nevar izdarīt, to nevar izbeigt, bet, redziet, mēs darba grupā esam baigi strādājuši. Nu mēs redzam arī, kā tika izvēlēts VID ģenerāldirektora amata kandidāts Skujiņš, kur vesela darba grupa, vesela komisija sēdēja. Arī ne par mazu valsts naudu. Bet Aldis Gobzems vienkārši piecpadsmit minūtes pasēdēja internetā. Un saraka visas šīs te shēmas, no kurienes nāk Skujiņš, Martinsona kungs un viss pārējais šajā sakarā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēdināšanas uzņēmuma AS «Lido» nākotnē varētu pamest Vācijas tirgu, taču gala lēmums vēl nav pieņemts, un patlaban kompānija turpina analizēt savas kļūdas un iespējas šajā tirgū, sacīja «Lido» padomes priekšsēdētājs Gunārs Ķirsons.

«Neesam nolēmuši šo tirgu pamest, bet veicam tā izpēti, pārrunas un analizējam savas iespējas,» sacīja Ķirsons, atzīstot, ka tiek pieļauta iespēja, ka «Lido» varētu aiziet no Vācijas tirgus, taču gala lēmums nav pieņemts.

Komentējot līdzšinējo darbību Vācijā, Ķirsons norādīja, ka «Lido» patlaban Berlīnē ir divas ēdināšanas iestādes, no kurām vienai veicas samērā labi - tā dubultojusi apgrozījumu kopš darbības uzsākšanas. Otrai - Šarlotes ielā - klājies slikti, un to būtu jāslēdz ciet. Tāpat kompānijai ir ražotne Berlīnē, kuru gan plānots pārcelt uz citu apdzīvotu vietu Vācijā, jo iecere Berlīnē atvērt 12 restorānus esot kļūda, tostarp lielās ēnu ekonomikas dēļ Vācijas galvaspilsētā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēdināšanas uzņēmums Lido maina dizaina konceptu un tuvākajos gados plāno paplašināties gan visā Latvijā, gan Skandināvijas virzienā

Līdz ar 55 miljonus eiro vērtās tirdzniecības centra Alfa piebūves atklāšanu durvis tajā vēris arī ēdināšanas zīmola Lido jaunā dizaina restorāns, kurā ieguldīti 2 miljoni eiro. Uzņēmums ēdināšanas nozarē darbojas jau 32 gadus un šogad piedzīvojis vizuālas pārmaiņas.

Jaunais dizaina koncepts ir inovatīvs, taču vienlaikus veidots tā, lai saglabātu Lido gaisotni un latviskumu. Tāpat padomāts par to, lai pārsteigtu restorāna apmeklētājus, piemēram, izvietoti ekrāni, kuros tiek rādītas krāsainas reklāmas, kā arī akvāriji. Jauno dizaina konceptu veidojusi Lido saimnieka Gunāra Ķirsona meita, interjera dizainere Evija Ķirsone-Slavinska.

«Šajā gadsimtā viss iet strauji uz priekšu. Es gribu teikt kā mans mazdēls, kuram esmu pārmetis, ka viņš nevar uztaisīt makšķeri: es govi arī neprotu slaukt un negribu. Šodien viņam tas nav vairs vajadzīgs, šodien visu dara tehnika un tehnoloģijas. Mums ir jāiet līdzi. Mūsdienu jaunatne to redz citādi. Ja agrāk es vilku kļošenes un mamma man aizliedza, tad mans tēvs mammai teica, ka tie ir citi laiki. To pašu es vēlos pateikt arī šodien. Tagad ir citi laiki, mums ir jāiet līdzi. Kā Rainis teica: pastāvēs, kas pārvērtīsies! Mēs maināmies, un mēs izdzīvosim. Mēs redzam, ka jaunatnei un visiem iedzīvotājiem gribas ātrāk, veselīgāk un garšīgāk. Tas ir tas, ko mēs darām,» stāsta Lido padomes priekšsēdētājs Gunārs Ķirsons. Viņš norāda, ka, mainot uzņēmuma interjera konceptu, vēlas parādīt, ka ir jābūt līdzās tam, kas notiek pasaulē. «Arī mode mainās, sievietes agrāk nevarēja staigāt biksēs, uzsmēķēt uz ielas vai bučoties, tad šodien to visu var darīt,” norāda G.Ķirsons. Viņš atzīst, ka arī citi Lido piedzīvos dizaina pārmaiņas. Tās tiks veiktas brīdī, kad būs nepieciešams remonts. Arī turpmāk uzņēmums sekos un ies līdzi modernām lietām. “Ritenis vienmēr būs ritenis, bet tas būs modernāks,» domā G.Ķirsons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Juris Ulmanis: Lietoju podziņu telefonu, jo pats vēlos kontrolēt savu dzīvi

Kristīne Stepiņa, 27.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jēga ir sasniegt mērķi, tikt līdz otram galam, paveikt to, kas eventuāli nav paveicams, izdarīt to, ko nevar izdarīt – izpildīt neiespējamo misiju.

Tā grāmatā Uz Grenlandi – pēc pērlēm atzīst uzņēmējs, zemessargs un pasniedzējs Juris Ulmanis, kurš savā pirmajā polārajā ekspedīcijā ir sajuties kā īsts pērļu zvejnieks. Viņš kopā ar leģendārajiem latviešu alpīnistiem Teodoru Ķirsi un Imantu Zaulu ir uzkāpis vairākās pasaules virsotnēs un sapņo pievarēt arī pašu augstāko – Everestu.

Fragments no intervijas

Daudzi jūs saista ar pirmajiem mobilajiem telefoniem. Kā kļuvāt par ASV kompānijas Motorola Baltijas pārstāvniecības vadītāju?

Kad Arizonas Starptautiskajā menedžmenta skolā ieguvu savu otro maģistra grādu starptautiskajā biznesa vadībā, meklēju darbu. Nelielajā latviešu kopienā bija viens kungs, kurš strādāja Motorolā. Viņš man sarunāja darba interviju. Tā sāku strādāt šajā kompānijā par tirgus analītiķi.

Komentāri

Pievienot komentāru