Būve

Konkursā par restorāna Sēnīte ēkas atjaunošanu uzvarējusi arhitekta Jāņa Ruciņa piedāvātā koncepcija

LETA, 30.01.2019

Jaunākais izdevums

Maizes un konditorejas izstrādājumu ražotāja SIA «Liepkalni» izsludinātajā ideju konkursā par restorānu kompleksa «Sēnīte» restaurāciju, pārbūvi un teritorijas attīstīšanu iesniegtas kopumā piecas idejas, bet par uzvarētāju atzīta arhitekta Jāņa Ruciņa piedāvātā koncepcija, pastāstīja «Liepkalnu» valdes priekšsēdētājs Dagnis Čākurs.

Konkursa mērķis bija iegūt piemērotāko risinājumu restorāna «Sēnīte» ēku kompleksa restaurācijai, pārbūvei un teritorijas attīstīšanai.

Čākurs teica, ka konkursā iesniegtās attīstības ideju koncepcijas novērtēja «Liepkalnu» izveidotā žūrija piecu cilvēku sastāvā. Žūrijā bija pārtikas zinātņu doktors Ivo Līdums, kinorežisors Ivars Zviedris, Rūjienas mākslas skolas direktors Jānis Galzons ar asistentu fotogrāfu Aigaru Lapiņu, kā arī divi eksperti no Latvijas Arhitektu savienības. Iesniegtās attīstības ideju koncepcijas vērtētas pēc idejas oriģinalitātes, mākslinieciskās kvalitātes, funkcionalitātes, kā arī objekta plānojuma atbilstības videi un izmantošanas mērķim.

Pēc Čākura teiktā, Ruciņa piedāvātais risinājums paredz galveno ēku ar sēnes formas kupolu atjaunot, atbilstoši Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas norādījumiem, rekonstruējot un saglabājot vasaras terasi ar koka grīdu ēkas dienvidrietumu pusē. Galvenajā ēkā varētu būt iespēja paēst un atradīsies tirdzniecības vietas, tostarp «Liepkalnu» un citu Latvijas ražotāju produkcijai. Apkārtējā teritorijā paredzēts izbūvēt multifunkcionālu laukumu atpūtai - stāvlaukumu automašīnām, kā arī treileru parku. Projekta otrajā kārtā iecerēts izveidot minigolfa laukumu un uzbūvēt jaunu moteļa ēku galvenās ēkas pagalma pusē, teritorijā tuvāk Siguldai.

Viņš teica, lai gan konkursā kopumā tika iesniegti pieci teritorijas attīstības ideju koncepcijas pieteikumi, viens iesniegtais darbs tika izslēgts no gala vērtējuma, jo neatbilda konkursa nolikuma pielikumam, paredzot iejaukties ēkas sēnes formas kupolā. Godalgas ieguva trīs attīstības ideju koncepcijas - Ruciņa projekts, kā arī arhitekta Andreja Ģelža (SIA «Brīnišķīgo projektu birojs») un SIA «Purple Corner» idejas.

Čākurs teica, ka attīstības ideju koncepciju izstrāde nebija vienkāršs uzdevums, tādējādi, iespējams, ierobežojot konkursa potenciālo dalībnieku loku. «Ja būtu bijusi drusciņ vienkāršāka tā iesniegšana un redzējuma pasniegšana, pieteikumu iesniedzēju loks droši vien būtu bijis daudz plašāks un pieteikumu būtu daudz vairāk,» sprieda «Liepkalnu» valdes priekšsēdētājs. Vienlaikus viņš teica, ka cilvēki labprāt savas idejas iesūta arī elektroniski ārpus konkursa - tās tiek apkopotas un saglabātas, pieļaujot vēlāk integrēt esošajā attīstības ideju koncepcijā interesantākos priekšlikumus.

«Liepkalnu» valdes priekšsēdētājs teica, ka starp nākamajiem «Sēnītes» atjaunošanas soļiem ir rast risinājumu, kā tai piekļūt. «Nākamgad bija plānots atjaunot valsts galvenā autoceļa Inčukalns-Valmiera attiecīgo posmu, pieņemot, ka piebrauktuves restorānam »Sēnīte« ir slēgtas. Ēkas īpašnieks sadarbībā ar mani atkārtoti veicis projektēšanu, atjaunojot iebrauktuves un izbrauktuves, kā arī kabatu, kur mašīnām stāvēt. (..) Pašlaik notiek projekta saskaņošanas process ar »Latvijas valsts ceļiem« un Inčukalna novada domi,» klāstīja Čākurs, piebilstot, ka par tālākā projekta attīstību varēs domāt tikai tad, kad ceļa posma rekonstrukcijas projekts būs saskaņots.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka «Liepkalni» bija izsludinājuši konkurss ideju iesniegšanai par restorānu kompleksa «Sēnīte» restaurāciju, pārbūvi un teritorijas attīstīšanu. Kopējais plānotais godalgu fonds bija 2000 eiro.

Tāpat vēstīts, ka 2017.gada jūlijā «Liepkalni» sociālajā tīklā «Facebook» publiskoja aicinājumu ikvienam interesentam kopīgi iegādāties kādreizējo restorāna kompleksu «Sēnīte» Inčukalna novadā. Čākurs aģentūrai LETA toreiz pastāstīja, ka viņu uzrunājuši nekustamo īpašumu realizētāji par iespēju iegādāties «Sēnīti». Čākurs īpašumu aplūkojis trīs reizes un secinājis, ka to iespējams attīstīt. Apskatot «Sēnītes» īpašumu, viņam radusies ideja par publiskas akciju sabiedrības dibināšanu, kurā ikviens varētu iegādāties akciju vai akcijas, tādējādi kļūstot par vienu no «Sēnītes» īpašniekiem.

Savulaik slavenais restorāns «Sēnīte» iekļauts aizsargājamo valsts kultūras pieminekļu sarakstā, kas nozīmē, ka padomju laika ēkas saimnieki nedrīkst nojaukt. Restorāns «Sēnīte» Vidzemes šosejas malā tika uzbūvēts pagājušā gadsimta vidū. Sākotnēji šajā vietā tika izveidota tējnīca ar koši krāsotu lapeni sēnes formā. Vēlāk šajā vietā uzbūvēja jaunu ēku kompleksu, kas tika dēvēts par sešdesmito gadu arhitektūras šedevru.

Kā liecina «Firmas.lv» informācija, SIA «Restorāns Sēnīte» likvidēta 2010.gadā. Uzņēmuma lielākie īpašnieki bija SIA «AVE Astra» un Latvijas kooperatīvo sabiedrību centrālā savienība «Turība». Pastarpināti caur uzņēmumu «AVE Astra» «Sēnītes» īpašnieki bija kādreizējais centrālās savienības «Turība» prezidents, Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidents Ivars Strautiņš un Atis Sausnītis, kurš savulaik ieņēmis vadošus amatus gan «Turībā», gan «Rīgas piena kombinātā», «Laimā», «Baltijas lāsē» u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā reģistrēta AS «Sēne», kuras patiesā labuma guvējs ir maizes un konditorejas izstrādājumu ražotāja SIA «Liepkalni» īpašnieks Dagnis Čākurs, liecina informācija «Firmas.lv».

Čākurs atgādina, ka pirms laika nāca klajā ar ideju par restorāna kompleksa «Sēnīte» attīstīšanu, dibinot publisku AS, kurā ikviens varētu iegādāties akciju vai akcijas, tādējādi kļūstot par vienu no kādreizējā restorāna kompleksa «Sēnīte» īpašniekiem. Pēc viņa teiktā, ideja par «Sēnītes» attīstīšanu joprojām nav zudusi. «Sēne» reģistrēta ar domu sniegt sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus restorānu kompleksā «Sēnīte», to veidojot kā AS, kuras personāls vienlaikus ir arī akciju turētāji.

«Ilgtermiņā esam paredzējuši nodarboties ar uzņēmējdarbību, kā starta punktu izvēloties «Sēnīti», bet tas, vai šī iecere īstenosies, ir atkarīgs no vairākiem faktoriem. Tāpēc es nevaru 100% pateikt, kāds būs šis koncepts. Vairāk vai mazāk tas būs saistīts ar mazumtirdzniecību, jo arī mūsu [«Liepkalnu»] pamatdarbība ir sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšana,» sacīja Čākurs. Vienlaikus viņš piebilda, ka kādreizējā restorāna kompleksa «Sēnīte» vietā, ņemot vērā kultūrvēstures pieminekļa statusu, būtu jāveido kas vairāk par restorānu apvienojumā ar maizes un konditorejas izstrādājumu ražotni, taču, iekams vēl nav līdz galam skaidra ideja, plašāk par to viņš pagaidām neko nevarot pastāstīt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Izsludināts ideju konkurss par restorāna Sēnīte attīstību

Zane Atlāce - Bistere, 04.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maizes un konditorejas izstrādājumu ražotājs SIA «Liepkalni» izsludinājis ideju konkursu par restorāna «Sēnīte» restaurāciju, pārbūvi un teritorijas attīstīšanu, liecina informācija uzņēmuma mājaslapā.

Konkursa priekšmets ir attīstības ideju koncepts Ēku kompleksa Restorāns Sēnīte Inčukalna novadā restaurācija, pārbūve un teritorijas attīstīšana, tajā ietverot arhitektonisko risinājumu un teritorijas labiekārtojumu. Piedāvājumi tiks vērtēti, ņemot vērā idejas oriģinalitāti un māksliniecisko kvalitāti, kā arī funkcionalitāti, objekta plānojuma atbilstību videi un izmantošanas mērķim.

Kopējais godalgu fonds ir 2000 eiro. Plānots, ka attīstības koncepcijas uzvarētājs saņems 1500 eiro, bet otrās vietas ieguvējs - 500 eiro.

Konkursā var piedalīties Latvijā vai ārvalstī reģistrēta juridiska vai fiziska persona - speciālists vai speciālisti, kā arī šādu personu apvienība jebkurā to kombinācijā. Piedāvājumi jāiesniedz līdz 2019.gada 20.janvārim «Liepkalnu» birojā, Garajā ielā 7, Valmierā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Sēnītes atjaunošanas sapnis izsapņots - objekts pārdošanā par 580 000 eiro

Zane Atlāce - Bistere, 02.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas padomju laika pērles – restorāna komplekss Sēnīte – reanimēšanas iecere ir atmesta, Db.lv pastāstīja maizes un konditorejas izstrādājumu ražotāja SIA Liepkalni īpašnieks Dagnis Čākurs.

Ar aicinājumu ikvienam interesentam kopīgi iegādāties kādreizējo restorāna kompleksu Inčukalna novadā viņš nāca klajā 2017.gadā. Pērn novembrī pat tika reģistrēta AS Sēne ar domu sniegt sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus restorānu kompleksā Sēnīte, to veidojot kā AS, kuras personāls vienlaikus ir arī akciju turētāji.

Taču objektam piešķirtā valsts pieminekļa statusa uzliktie ierobežojumi, kā arī VAS Latvijas valsts ceļi (LVC) atjaunošanas projekts ceļa posmam gar bijušo restorānu, kas paredz nojaukt esošo automašīnu stāvvietas kabatu pret Sēnītes kulinārijas ēkas daļu, tādējādi nogriežot automašīnu un gājēju piekļuvi Sēnītei daudzsološajiem plāniem pielicis punktu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Pēc šosejas atjaunošanas Sēnīte paliks bez piebraucamā ceļa

Žanete Hāka, 31.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd VAS «Latvijas valsts ceļi» atjaunošanas projekts ceļa posmam gar bijušo restorānu «Sēnīte» paredz nojaukt esošo automašīnu stāvvietas kabatu pret Sēnītes kulinārijas ēkas daļu, tādējādi nogriežot automašīnu un gājēju piekļuvi Sēnītei, liecina Liepkalnu paziņojums Facebook.

2016.gada 25.oktobrī, kafejnīcai – restorānam «Sēnīte», kurš atrodas Inčukalna novadā, tika piešķirts kultūrvēsturiskā pieminekļa statuss. Sēnīte atrodas pie viena no galvenajiem valsts autoceļiem Vidzemes pusē.

«Jau sākotnēji SIA «Liepkalni» ieskatā restorāna «Sēnīte» lielākā vērtība ir tā vēsture un kultūras pieminekļa statuss. Tomēr, lai šo objektu būtu iespējams atbilstoši attīstīt mūsdienu prasībām un saglabāt vēsturiskās piekļuves iespējas, nepietiek tikai ar mūsu vēlmi šajā graustā atkal ieviest dzīvību, bet ir arī nepieciešams valsts institūciju atbalsts, lai šis kultūrvēsturiskais piemineklis spētu atgūt tā iepriekšējo izskatu,» teikts paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maizes un konditorejas izstrādājumu ražotājs SIA "Liepkalni" dīkstāves pabalstam pieteicis 37 darbiniekus, informēja uzņēmuma īpašnieks ir Dagnis Čākurs.

Pēc viņa sacītā, iespēju robežās uzņēmums turpina ražot arī ārkārtējās situācijas apstākļos, bet dīkstāvei nācies pieteikt 37 cilvēkus, kuri bija nodarbināti uzņēmuma struktūrvienībās, kas ražo specifiskāku sortimentu ar ārkārtējā situācijā kritušos apgrozījumu. Kopējais uzņēmumā nodarbināto skaits ir apmēram 150.

Uzņēmumam pašam piederošās tirdzniecības vietas turpina strādāt arī ārkārtējā situācijā, arī produkcijas piegādes uz Igauniju nav apstājušās - preču plūsma turp turpinājusies visu šo laiku, taču ir piedzīvots apgrozījuma kritums.

Čākurs atturējās prognozēt, vai uzņēmuma darbību kā pozitīvi ietekmēs plānotā robežu atvēršana starp Baltijas valstīm, ņemot vērā, ka uzņēmumam ir ražotne un veikals Igaunijā, netālu no Pērnavas virzienā uz Rīgu, "Via Baltica'' ceļa malā. Daudz kas ir atkarīgs no pieprasījuma un tā, vai Igaunijas tirgus ekonomiski atdzīvosies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ atsevišķos valsts galveno autoceļu posmos atļautais maksimālais braukšanas ātrums uz vasaras periodu tiks palielināts līdz 100 km/h un šogad pirmo reizi arī līdz 110 km/h, informē VSIA Latvijas Valsts ceļi.

Maksimālais braukšanas ātrums 110 km/h tiek ieviests:

  • uz valsts galvenā autoceļa Rīga-Sigulda-Igaunijas robeža (Veclaicene) (A2) posmā no Tallinas šosejas (A1) līdz rekonstruētā posma beigām Sēnītē (14,30.-38,80. km);
  • uz valsts galvenā autoceļa Rīga-Ventspils (A10) posmā no Rīgas līdz Jūrmalai (13,45.-18,78. km).

Maksimālais braukšanas ātrums 100 km/h tiek ieviests:

uz Tallinas šosejas (A1) Saulkrastu apvedceļā (21,40.-26,00. km un 27,20.-44,40. km) un posmā no Jelgavkrastiem līdz Svētciemam (55,50.-71,30.km un 74,70.-81,20. km);uz Daugavpils šosejas (A6) posmā no Salaspils līdz Ikšķilei (20,86.-28,20. km);uz Jelgavas šosejas (A8) posmā no Rīgas robežas līdz satiksmes pārvadam Jelgavas apvedceļā (8,00.-39,80. km);uz valsts galvenā autoceļa Jēkabpils-Rēzekne-Ludza-Krievijas robeža (Terehova) (A12)atsevišķos posmos (16,97.-23,30. km, no 30,99.-49,10. km, no 55,40.-67,94. km un no 73,60.-94,40. km);uz valsts galvenā autoceļa Rēzeknes apvedceļš (1,02.-6,26. km);uz valsts reģionālā autoceļa Tīnūži-Koknese (P80) posmā no Kalnciema dolomīta karjerām līdz Koknesei (5,20.-60,35. km).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējs Arvīds Apfelbaums biznesu pielāgo Latvijas laikapstākļiem - vasaras periodā Daugavā piedāvā izbraucienus ar laivām un diviem vikingu kuģiem, bet ziemā - vizina ar sniega motocikla vilktām ragavām.

«Kopš studiju gadiem esmu aktīvs ūdens tūrisma piekritējs, bet mans pamata bizness ir celtniecība. Vasarās kolēģiem organizēju ūdenstūrisma pārgājienus. Sapratu, ka laivu īrei aiziet liela nauda, tāpēc laivas iegādājos pats un tā tas sākās,» biznesa pirmsākumus atceras SIA A.A. Mežmalas valdes loceklis A.Apfelbaums. Lai smailītes un kanoe laivas nestāvētu dīkā, sācis tās piedāvāt arī citiem cilvēkiem.

Uzņēmums SIA «A.A. Mežmalas» savu darbību uzsāka 2006. gada martā un nodarbojas ar tūrisma pakalpojumu sniegšanu. 2008.gadā tika izveidota ūdenstūrisma struktūrvienība «Mežmalas laivas», bet 2009.gadā darbību uzsāka struktūrvienība «Mežmalas vikings» un «Mežmalas kamanas».

Komentāri

Pievienot komentāru