Lauksaimniecība

Krievija izvirza prasības Ukrainas graudu eksporta vienošanās pagarināšanai

LETA--AFP, 13.04.2023

Jaunākais izdevums

Krievija paziņojusi, ka Rietumiem jāizpilda vairāki nosacījumi, lai būtu iespējams pagarināt vienošanos par Ukrainas graudu eksportu no Melnās jūras ostām.

Vienošanās, kas ar Turcijas un ANO starpniecību tika noslēgta pagājušā gada jūlijā, devusi iespēju Ukrainai kara apstākļos eksportēt graudus, bet Krievija, kuras ekonomiku smagi skārušas Rietumu sankcijas, vairākkārt draudējusi lauzt šo vienošanos, ja netiks novākti šķēršļi Krievijas eksportam.

Krievijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka ir grūti runāt par vienošanās pagarināšanu pēc 18.maija, ja "Maskava neredz nekādu progresu".

Krievijai nav noteiktas sankcijas pārtikas un mēslojuma eksportam uz pasaules tirgiem, taču problēmas ir saistītas ar sekundārajām sankcijām, kas noteiktas kuģniecības un apdrošināšanas kompānijām, kā arī bankām.

Krievijas Ārlietu ministrija izklāstīja virkni nosacījumu Ukrainas graudu eksporta vienošanās pagarināšanai, tai skaitā prasot atļaut Krievijas Lauksaimniecības bankai atkal pieslēgties maksājuma sistēmai SWIFT.

Krievija arī pieprasījusi atsākt lauksaimniecības tehnikas un to rezerves daļu piegādes un atjaunot amonjaka sūtīšanu pa Toljati-Odesas cauruļvadu.

Krievija arī pieprasīja atcelt ierobežojumus apdrošināšanai un piekļuvei ostām, kā arī sankcijas uzņēmumiem, kas saistīti ar pārtikas un mēslošanas līdzekļu ražošanu un transportēšanu.

Vienošanās par Ukrainas graudu eksportu no Melnās jūras ostām kopš jūlija ļāvusi eksportēt vairāk nekā 27 miljonus tonnu graudu un lauksaimniecības produktu. Vienošanās tikusi divreiz pagarināta.

Kad tā tika pagarināta martā, Krievija paziņoja, ka tā paliks spēkā vēl 60 dienas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Krievijas ražojumi caur iepirkumiem varētu būt vairākās valsts un pašvaldību iestādēs

LETA, 25.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijā ražotās pārtikas preces caur publiskajiem iepirkumiem varētu būt nonākušas vairākās valsts un pašvaldību iestādēs, līdzīgi kā tas noticis "Latvijas Televīzijas" (LTV) gadījumā, kas iepriekš ziņoja par Krievijā ražotā zīmola "Greenfield" tējas piegādi.

LTV iepirkumā tēja tika piegādāta no SIA "Lanekss", kuras pārstāvji norādīja, ka tā tiek iepirkta no cita Latvijā reģistrēta uzņēmuma - SIA "Tabakas nams grupa". Pārskatot preču sortimentu, "Lanekss" konstatējis, ka tās piedāvājumā ir arī majonēzes un mērces, kuru izcelsmes valsts ir Krievija, kā arī Baltkrievijā ražotas konfektes un vafeļu tortes.

"Lanekss" valdes locekle Ņina Siliņa norādīja, ka mērces un majonēzes uzņēmums ir iepircis no SIA "Avi Trade", savukārt saldumus no Baltkrievijas piegādājis SIA "Sapnis-L".

Taujāta par to, vai Krievijā ražotās preces piegādātas ne tikai LTV, bet arī citām valsts un pašvaldības iestādēm, Siliņa pauda, ka patlaban nevar sniegt konkrētu atbildi, jo nepieciešams laiks, lai pārskatītu pārtikas piegādes sortimentu saistībā ar iepirkumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rietumi varēja darīt vairāk, lai ierobežotu Krievijas agresīvo politiku

Māris Ķirsons, 02.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nedrīkst pret visiem cilvēkiem, kuri Krievijā ir veiksmīgi attīstījuši biznesu, attiekties kā pret noziedzniekiem (iekļaut sankciju sarakstos), kuri veicinājuši, atbalstījuši pašreizējo režīmu un tā iebrukumu Ukrainā, jo tas neatbilst patiesībai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Krievijas opozīcijas (Sojuz pravih sil) politiķis Leonīds Gozmans, kurš bija apcietināts par savu pozīciju – iestāšanos pret Krievijas iebrukumu Ukrainā, kas ilgst jau gadu.

Kāpēc Krievijas biznesa elites vidū nav vienprātības, daži atbalsta vai klusē, bet citi neatbalsta Krievijas iebrukumu Ukrainā, bet nenosoda to? Vai tie, kas nosoda karu Krievijā, vienkārši nezaudēs savu biznesu?

Jautājums ir ne tikai par to, vai uzņēmējiem, kuri kritizē karu, netiks atņemti uzņēmumi (aktīvi), kurus viņi daudzus gadus ir lolojuši, bet arī tas, vai tie netiks iznīcināti. Tāpat kā uzņēmējiem citās pasaules valstīs, arī Krievijas uzņēmējiem ir atbildības apziņa par saviem darbiniekiem, par viņu radīto rūpnīcu, veikalu. Es nedomāju, ka ir daudz uzņēmēju, kas apzināti atbalstītu karu. Gluži pretēji - bizness mīl mieru, nevis karu. Jā, varbūt ir cilvēki, kas gūst labumu no kara, jo karš viņiem ir izdevīgs, bet es nedomāju, ka šī kategorija veido ievērojamu uzņēmēju daļu. Daudzi uzņēmēji šādā situācijā dod priekšroku klusēšanai un vienkārši publiski neizpauž savu negatīvo attieksmi pret karu. Galu galā aktīva pretkara nostājas izpaušana var novest pie īpašuma konfiskācijas vai gadu gaitā radītā iznīcināšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien aprit gads, kopš Krievija, turpinot jau 2014.gadā sākto agresiju, sāka plašu, pilna apmēra militāru iebrukumu Ukrainā.

Karu pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina pavēles sāka Krievijas armija, kas kopš 2021.gada marta lielā skaitā bija izvietota netālu no Ukrainas robežas ar Krieviju, Baltkrieviju un Krievijas jau 2014.gadā okupēto Krimu. Karadarbība Ukrainas austrumos norisinājās jau kopš 2014.gada, kad Krievijas anektēja Krimu un veica agresiju Ukrainas austrumos. Gadu pēc kara sākuma Putins turpina apgalvot, ka Krievija karu neesot izraisījusi un visā ir vainīgi Rietumi.

Rietumvalstis jau pirms iebrukuma ziņoja par Krievijas plāniem. ASV prezidents Džo Baidens 19.februārī paziņoja, ka Putins ir nolēmis iebrukt Ukrainā, liecina notikumu hronoloģija.

Pēc gara "vēstures traktāta" 21.februārī Putins parakstīja dekrētus par okupēto Austrumukrainas teritoriju "neatkarības" atzīšanu. Šajā pašā dienā Putins uzdeva Aizsardzības ministrijai nodrošināt, lai Krievijas bruņotie spēki "uzturētu mieru" pašpasludinātajās Doņeckas un Luhanskas "tautas republikās" (DTR un LTR), kuru "neatkarību" Krievija atzinusi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievija ierobežojusi Ukrainas pilsoņu ieceļošanu valstī no Eiropas Savienības (ES) līdz divām robežšķērsošanas vietām, tikai vienai no tām esot uz sauszemes, informē ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) birojā.

Trešdien Krievija informējusi Ārlietu ministriju, ka tā ierobežo Ukrainas pasu turētāju ieceļošanu Krievijā no trešajām valstīm tikai līdz divām robežšķērsošanas vietām.

No 16.oktobra visi Ukrainas pasu turētāji, kas vecāki par 14 gadiem, drīkstēs ieceļot Krievijā no trešām valstīm tikai divās robežšķērsošanas vietās - Šeremetjevo lidostā, kas atrodas Maskavā, un mazākajā robežkontroles punktā uz Latvijas-Krievijas robežas - Vientuļos.

Kariņš akcentē, ka Krievija turpina savu taktiku, cenšoties šķelt Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, kam ir robeža ar Krieviju. "Šāda rīcība lemta neveiksmei," solīja politiķis, uzsverot, ka Latvija saskaņos vienotu nostāju ar ES un NATO partneriem un attiecīgi rīkosies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vēlas liegt Latvijā uzturēties Krievijā un Baltkrievijā reģistrētiem transportlīdzekļiem

LETA, 22.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sniedzot atbalstu atbildīgajām nozarēm - Satiksmes un Iekšlietu ministrijām - Tieslietu ministrija (TM) iesniegs Saeimā likumprojektu tiesiskā regulējuma izmaiņām, kas liegtu Latvijā uzturēties Krievijā un Baltkrievijā reģistrētiem transportlīdzekļiem, aģentūru LETA informēja TM.

Plānotās izmaiņas paredzētu Latvijas teritorijā iebraukušo transportlīdzekļu ar Krievijas un Baltkrievijas reģistrācijas numuriem īpašniekiem uzlikt pienākumu noteiktā laikā šos transportlīdzekļus pārreģistrēt Latvijā, noteiktu sekas un transportlīdzekļu īpašnieku atbildību šo pienākumu nepildīšanas gadījumā, kā arī novērstu šo personu izvairīšanos no atbildības par ceļu satiksmes noteikumu neievērošanu.

Gadījumā, ja trīs mēnešu laikā netiktu veikta transportlīdzekļa pārreģistrācija vai izbraukšana no Latvijas, sekotu sankcijas, tostarp transportlīdzekļa konfiskācija.

"Jebkuram ciemiņam, kas ierodas Latvijā, ir jāciena mūsu valsts likumi un kārtība. Eiropas Savienības (ES) robežas šķērsošana ar Krievijā reģistrētu transportlīdzekli, līdz ar to arī atrašanās Latvijā, ir sankciju pārkāpums. Ja transportlīdzekļi ar Krievijas un Baltkrievijas numurzīmēm laicīgi netiktu pārreģistrēti, iespējams, tos varētu konfiscēt par labu Ukrainai, atbalstot tās armiju frontes līnijā," uzsvērusi ministre.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Nevajadzētu būt iecietīgiem pret uzņēmumiem, kas turpina strādāt Krievijā

LETA/BNS, 15.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas uzņēmumi, kas turpina strādāt Krievijā, rīkojas neētiski un amorāli, pret tiem nevajadzētu izturēties iecietīgi un tiem jāsaprot, ka Krievijā tiem var draudēt nacionalizācija, piektdien brīdināja Lietuvas ārlietu viceministrs Simons Šatūns.

Tā viņš Lietuvas sabiedriskajam radio komentēja izskanējušo informāciju, ka Lietuvas pārtikas produktu ražotājam "Vičiūnu grupe", kas ir zīmola "Viči" īpašnieks un kuru Ukraina ir iekļāvusi starptautisko kara sponsoru sarakstā, piederošā ražotne Kēnigsbergas (Karaļauču) apgabala Tilzītē (padomju laikā pārdēvēta par Sovetsku) "Vičīūnai-Rus" pārstāvēja Krieviju augsta līmeņa sanāksmē Maskavā ar Kubas delegāciju.

Lietuvas ārlietu viceministrs uzsvēra, ka tas ir jautājums par ētiku un morāli. "Es nezinu, cik iecietīgi mēs varam izturēties pret tādiem uzņēmumiem, kas joprojām reāli ir iesaistīti Krievijas ekonomikas veidošanā. Mūsu pozīcija ir ļoti skaidra, un ir žēl, ka daži uzņēmumi to nedzird," sacīja Šatūns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši Eiropas Komisijas skaidrojumiem un Ārlietu ministrijas sniegtajam viedoklim no šodienas plkst.18 personām ar Krievijā reģistrētiem transportlīdzekļiem liegts iebraukt Eiropas Savienībā caur Latvijas-Krievijas un Latvijas-Baltkrievijas robežšķērsošanas vietām, informēja Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Līdz šim jau bija spēkā aizliegums Eiropas Savienības robežu šķērsot kravu pārvadātājiem, proti, Krievijā reģistrētiem vilcējiem un piekabēm. Aizliegums neattiecas uz Krievijā reģistrētajiem autopārvadājumu uzņēmumiem, kuri pārvadā kravas ar autotransportu tranzītā caur Eiropas Savienību starp Kaļiņingradas apgabalu un Krieviju.

Turpmāk transportlīdzekļu, kas reģistrēti Krievijā, iebraukšana Eiropas Savienībā caur Latvijas robežšķērsošanas vietām ir aizliegta. Personām, kuras pārvietojas ar Krievijā reģistrētu transportlīdzekli, nebūs iespēja iebraukt ar to Eiropas Savienībā, šķērsojot Latvijas robežu. Personām ar šādiem transportlīdzekļiem no robežšķērsošanas vietas būs jāatgriežas atpakaļ Krievijā vai Baltkrievijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2023.gadā Krievija turpināja savus impēriskos centienus pilnībā pakļaut Ukrainu, un nekas neliecina, ka Krievija gatavojas no tā atkāpties.

Krievija savā saasinātajā draudu uztverē joprojām uzskata, ka karš ir daļa no globāla līmeņa konfrontācijas ar Rietumiem, kuri mēģina iznīcināt Krieviju. Šāda Krievijas domāšana nozīmē, ka Rietumiem jārēķinās ar ilgstošu Krievijas militāru agresiju Ukrainā. Tāpat sagaidāms, ka Krievija arī turpinās īstenos ietekmes pasākumus pret Rietumvalstīm, tostarp Latviju, arvien vairāk tiešā veidā demonstrējot savu naidīgo attieksmi, norādīts Satversmes aizsardzības biroja (SAB) 2023.gada darbības pārskatā.

Tajā uzsvērts, ka kara ietekmē Rietumvalstu sabiedrības ir kļuvušas vērīgākas un zinošākas. Cenšoties ierobežot Krievijas agresīvās darbības, Rietumvalstis pieņēmušas virkni lēmumu, piemēram, par sankcijām, propagandas mediju ierobežošanu, Krievijas izlūkošanas virsnieku izgaismošanu un izraidīšanu, enerģētiskās neatkarības stiprināšanu u.c. Tomēr Krievija nav nonākusi pilnīgā izolācijā un spēj īstenot savas intereses. Krievijas spējas kaitēt un destabilizēt ir mazinājušās, taču nav izzudušas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Sākas trīs mēnešu atskaite Krievijā reģistrēto auto pārreģistrācijai Latvijā

LETA, 15.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien stājas Saeima pieņemtie grozījumi Ceļu satiksmes likumā, kas nosaka, ka Krievijā reģistrēto transportlīdzekļu īpašniekam būs jāreģistrē transportlīdzeklis Latvijā vai jāizved tas no Latvijas ne vēlāk kā līdz nākamā gada 14.februārim.

Ar grozījumiem noteikts, ka no februāra vidus būs aizliegts Latvijā uzturēties Krievijā reģistrētiem transportlīdzekļiem.

Reizē likumā noteikti arī objektīvi izņēmuma gadījumi.

Likums nosaka, ka Krievijā reģistrēto transportlīdzekļu īpašniekam būs jāreģistrē transportlīdzeklis vai jāizved tas no Latvijas ne vēlāk kā līdz nākamā gada 14.februārim.

Krievijā reģistrēto transportlīdzekļu izmantošana ceļu satiksmē Latvijā pēc 14.februāra būs pieļaujama, ja persona Latvijas teritoriju šķērsos tranzītā. Krievijā reģistrētais transportlīdzeklis varēs šķērsot Latvijas teritoriju tranzītā tikai vienu reizi.

Gadījumā, ja transportlīdzeklis netiks reģistrēts Latvijā vai tas neizbrauks no Latvijas un ja tiks konstatēta tā neatļauta izmantošana ceļu satiksmē, transportlīdzekli konfiscēs. Plānots, ka konfiscētos transportlīdzekļus nodos Ukrainai, tādējādi sniedzot atbalstu Ukrainai cīņā ar agresorvalsti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kremlim sāk pietrūkt naudas, sākas nacionalizācija

Db.lv, 20.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kremlis sācis vērienīgu nacionalizāciju, jo, saskaņā ar Business Insider ziņoto, Krievija karam Ukrainā iztērējusi jau gandrīz pusi no Krievijas Nacionālās bagātības fonda likvīdajām rezervēm. Pēc aģentūras Bloomberg datiem fonda aktīvu apjoms kopš 2022. gada janvāra līdz 2023. gada decembrim samazinājās no 8,9 triljoniem rubļu jeb 100,4 miljardiem ASV dolāru līdz 5 triljoniem rubļu. Krievijai drīzumā varētu pietrūkt naudas, tādēļ Kremlis uzsācis privātuzņēmumu un aktīvu nacionalizāciju.

Kopš Maskavas armija gandrīz pirms diviem gadiem iebruka Ukrainā, uzņēmumu īpašnieki Krievijā arvien biežāk saskaras ar draudiem par nacionalizāciju. Iebiedēšana sākās ar pasākumiem pret ārvalstu uzņēmumiem, kas paziņoja, ka pametīs Krieviju, pēc tam vērsās pret Krievijas uzņēmējiem, kas pameta valsti, tad pret vietējiem uzņēmumiem, kas neizpildīja valsts aizsardzības līgumus, un pavisam nesen pret lielām ārvalstu korporācijām, piemēram, “Danone” un “Carlsberg”, raksta portāls Meduza.

Pagaidām nacionalizācija galvenokārt skar ar militāro rūpniecību un infrastruktūru saistītus uzņēmumus, taču īpašumi tiek konfiscēti arī personām, kas atbalstījušas Ukrainu. Kremlis raugās arī to bagāto uzņēmēju virzienā, kuri, sākoties karam, Krieviju ir atstājuši. Kā ziņo Meduza, pagājušajā mēnesī Krievijas likumdevēji nonāca ziņu virsrakstos, kad viņi ierosināja tiesību aktus, kas ļautu konfiscēt īpašumus, kuri pieder personām, kas notiesātas par noziegumiem, kuri saistīti ar pretkara darbību. Kā zināms, Krievijā par pretkara darbību var pasludināt praktiski visu – sākot no skolnieces zīmējuma līdz jebkuram izteikumam par Krievijas karu Ukrainā, kas ir pretrunā Kremļa oficiālajai nostājai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenas pasaules tirgū pirmdien pieaugušas par vairāk nekā 5% saistībā ar Saūda Arābijas, Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) un Kuveitas lēmumu samazināt naftas ieguvi.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena pieaugusi par 5,1% līdz 79,58 ASV dolāriem par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena kāpusi par 5,2% līdz 84,02 dolāriem par barelu.

Saūda Arābija, AAE un Kuveita svētdien paziņoja, ka naftas ieguve tiks samazināta kopumā par 772 000 barelu dienā. Tai skaitā Saūda Arābija apņēmusies samazināt naftas ieguvi par 500 000 barelu dienā.

Ierobežojums būs spēkā no maija līdz gada beigām.

Arī Irāka paziņojusi par naftas ieguves samazināšanu par 211 000 barelu dienā no 1.maija līdz gada beigām un Alžīrija nolēmusi samazināt naftas ieguvi par 48 000 barelu dienā.

Samazinājumi seko naftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) lēmumam oktobrī samazināt naftas ieguvi par diviem miljoniem barelu dienā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ukraina ceturtdien Šveices pārtikas un dzērienu ražotāju "Nestle" nodēvēja par "kara atbalstītāju", ņemot vērā uzņēmuma darbības turpināšanu Krievijā.

Pēc Krievijas pilna apmēra karadarbības sākšanas Ukrainā pērnā gada februārī no Krievijas tirgus aizgājuši simtiem Rietumu uzņēmumu, un Ukraina nav vairījusies publiski kritizēt tos, kas darbību šajā valstī joprojām turpina.

"Neskatoties uz Krievijas agresiju, "Nestle" turpina darbību Krievijā, agresoram piegādā preces un paplašina savu ražošanas bāzi Krievijā," ceturtdien paziņoja Ukrainas Nacionālā korupcijas novēršanas aģentūra.

Atbildot uz ziņu aģentūras AFP lūgumu komentēt, "Nestle" vien norādīja uz iepriekš publiskoto paziņojumu, kurā uzņēmums vēstījis, ka tas ievērojami samazinājis savu savu darbību Krievijā.

Uzņēmums skaidro, ka Krievijā atcēlis visas turpmākās investīcijas, apturējis reklamēšanu un pilnībā ievēro visās piemērojamās starptautiskās sankcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kas paredz liegt Latvijā uzturēties Krievijā reģistrētiem transportlīdzekļiem.

Likums nosaka, ka Krievijā reģistrēto transportlīdzekļu īpašniekam būs jāreģistrē transportlīdzeklis vai jāizved tas no Latvijas ne vēlāk kā līdz nākamā gada 14.februārim. Krievijā reģistrēto transportlīdzekļu izmantošana ceļu satiksmē Latvijā būs pieļaujama, ja persona Latvijas teritoriju šķērsos tranzītā. Krievijā reģistrētais transportlīdzeklis varēs šķērsot Latvijas teritoriju tranzītā tikai vienu reizi.

Gadījumā, ja transportlīdzeklis netiks reģistrēts Latvijā vai tas neizbrauks no Latvijas un ja tiks konstatēta tā neatļauta izmantošana ceļu satiksmē, transportlīdzekli konfiscēs. Plānots, ka konfiscētos transportlīdzekļus nodos Ukrainai, tādējādi sniedzot atbalstu Ukrainai cīņā ar agresorvalsti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ieroču ražošanā izmantojamā mangāna rūda uz Krieviju plūst caur Latvijas un Igaunijas ostām

LETA--BNS, 08.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā sākuma krasi palielinājās ieroču rūpniecībā nepieciešamās mangāna rūdas piegādes Krievijai, un kopš pagājušā gada daļa piegāžu veiktas caur Sillamē ostu, kuras operatorkompānijā puse pieder bijušajam Igaunijas premjerministram Tītam Vehi, kā arī caur Latviju, vēsta laikraksts "Postimees".

Krievija gandrīz pilnībā paļaujas uz mangāna importu. Lai gan valstī ir nelielas mangāna rezerves, to ieguve nav attīstīta industriālā līmenī. Provizoriskie dati liecina, ka 2023.gadā Krievija importē divus miljonus tonnu mangāna rūdas, kas ir rekordliels apjoms. Mangāna rūda tiek izmantota augstas kvalitātes tērauda ražošanā, kas nepieciešams ieroču stobriem, bruņumašīnām un šādu transportlīdzekļu kāpurķēdēm.

Drošības un ekonomikas eksperts Raivo Vare pieļāva, ka mangāna rūdas importa kāpums Krievijā ir saistāms ar kara vajadzībām.

Lielāko daļu mangāna rūdas Krievija importēja no Dienvidāfrikas Republikas, Gabonas, Brazīlijas un Kotdivuāras.

Dažādu iemeslu dēļ kuģi nedodas tieši uz Krievijas ostām, tādēļ kravas ar mangānu ir jāpārkrauj vilcienos, kas dodas uz Krieviju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Lietuvas pārtikas ražotāju iekļauj starptautisko kara sponsoru sarakstā

LETA/BNS, 05.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ukrainas Nacionālā korupcijas novēršanas aģentūra ceturtdien paziņoja, ka tā iekļāvusi starptautisko kara sponsoru sarakstā Lietuvas pārtikas produktu ražotāju "Vičiūnu grupe", kas ir zīmola 'Viči" īpašnieks.

"Pēc tam, kad sākās Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā, "Vičiūnu grupe" pārstāvji solīja, ka uzņēmums pametīs Krievijas tirgu, tomēr "Viči" turpina darboties Krievijā, meklē jaunus darbiniekus un maksā ievērojamus nodokļus agresora budžetā," paziņojumā norāda Ukrainas pretkorupcijas aģentūra.

"Tas bija iemesls, kādēļ Nacionālā korupcijas novēršanas aģentūra pievienoja "Vičiūnu grupe" starptautisko kara sponsoru sarakstam," teikts paziņojumā.

Pēc Maskavas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022.gada februārī simtiem Rietumu uzņēmumu pameta Krievijas tirgu. Kijeva publiski kritizē tos, kas tajā turpina darboties, iekļaujot tos kara sponsoru sarakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju dod savu rezultātu, šādu vērtējumu intervijā pauda Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV).

"Kopumā sankcijas savu rezultātu dod. Piemēram, ja mēs skatāmies uz Krievijas lielāko budžeta ieņēmumu avotu, kas ir naftas un naftas produktu eksports, tad Krievijas ieņēmumi no naftas eksporta, salīdzinot ar pagājušo gadu, šogad ir samazinājušies par apmēram trešdaļu. Tur liela ietekme ir ES noteiktajam naftas embargo un G7 noteiktajiem naftas cenu griestiem," sacīja politiķis.

Dombrovskis gan atzīmēja, ka jārēķinās ar to, ka daudzas pasaules valstis šīm sankcijām nav pievienojušās, tostarp tādas lielas valstis kā Ķīna un Indija, un līdz ar to Krievija aktīvi meklē alternatīvus noieta tirgus.

"Arī Krievijas finansiālā situācija ir samērā sarežģīta. Rubļa kurss ir krītošs, Krievijas centrālā banka to aizstāv un attiecīgi ir bijusi spiesta palielināt procentu likmes nu jau līdz 15%. Salīdzinājumam, Eiropas Centrālās bankas galvenā bāzes refinansēšanas likme pašlaik ir 4,5%. Tas arī negatīvi ietekmē Krievijas ekonomiku un iedzīvotāju pirktspēju. To ietekmē arī pietiekami augstā inflācija, kas ir vērojama Krievijā," turpināja komisārs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz plašo nosodījumu Krievijas iebrukumam Ukrainā, vien 8,5% no tiem rietumvalstu uzņēmumiem, kas pirms kara darbojās Krievijas tirgū, to ir pametuši, liecina Sanktgallenes Universitātes un Starptautiskā menedžmenta attīstības institūta (IMD) veikts pētījums.

Šie Šveices pētnieki centušies noskaidrot, cik daudz Eiropas Savienībā (ES) un G7 valstīs bāzētu uzņēmumu patiesībā pārtraukuši darbību Krievijā kopš pilna mēroga kara sākšanas Ukrainā pērnā gada februāra beigās.

Pētījumā teikts, ka laikā, kad Krievija vērsa uzbrukumu pret Ukrainu, Krievijā darbojās 1404 ES un G7 valstīs bāzētu kompāniju 2405 meitasuzņēmumi.

Līdz novembra beigām vien 120 vai aptuveni 8,5% šo uzņēmumu bija pārtraukuši vismaz viena meitasuzņēmuma darbību Krievijā.

Krievijas tirgu vairāk pametuši ASV bāzēti uzņēmumi nekā kompānijas, kas bāzētas Eiropā un Japānā. Tomēr arī ASV kompānijas kopš Ukraina kara sākuma pārdevušas vai slēgušas mazāk nekā 18% no saviem meitasuzņēmumiem Krievijā, liecina pētījums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Luksemburgas holdingkompānija “ABH Holdings” S.A., kam pieder “Sense Bank” (Ukrainā), “Alfa-Bank” un “Alfa-Insurance” (Krievijā), plāno izstāties no saviem Krievijas aktīviem.

ABH Holdings S.A. ("ABHH") direktoru padomes loceklis Endrjū Baksters (Andrew Baxter) uzsver, ka ABHH plāno izstāties pilnībā no visa biznesa Krievijā – gan banku, gan apdrošināšanas: "ABHH grupa sadarbojas gan ar Eiropas, gan citiem iesaistītajiem regulatoriem saistībā ar “Alfa-Bank” (Krievija) pārdošanas darījumu. Vienlaikus tiek pētītas arī citas iespējas, piemēram, uzņēmuma jurisdikcijas maiņa, pārstrukturēšana un atdalīšana.”

Tāpat E. Baksters norāda, ka ABHH akcionāri, uz kuriem attiecas ES sankcijas, nekādā veidā nepiedalās ABHH darbā, viņiem nav piekļuves ABHH aktīviem un viņi nevar atsavināt savas ABHH daļas, jo tās ir iesaldētas atbilstoši ar Eiropas tiesību aktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunos "Škoda Vagonka" ("Škoda") elektrovilcienus plānots sākt ekspluatēt, izmantojot Krievijā ražoto sakaru bloku "Blok" vilcienu kustības drošības sistēmu, ievērojot priekšnoteikumus drošības risku mazināšanai, pavēstīja AS "Pasažieru vilciens" pārstāve Sigita Zviedre.

Viņa skaidroja, ka jautājums par "Blok" vilcienu kustības drošības sistēmas izmantošanu elektrovilcienos ir padziļināti vērtēts ar kompetentajām iestādēm. Balstoties uz to rekomendācijām, ir izstrādāts risku mazināšanās pasākumu kopums, lai novērstu identificētos drošības riskus un nodrošinātu "Škoda" vilcienu drošu ekspluatāciju.

"Šobrīd tiek turpināts "Škoda" vilcienu ražošanas process, un elektrovilcienu ekspluatāciju ir plānots uzsākt ar "Blok" vilcienu kustības drošības sistēmu, ievērojot priekšnoteikumus drošības risku mazināšanai tās uzstādīšanas un ekspluatācijas procesā," norādīja Zviedre, piebilstot, ka vienlaikus "Pasažieru vilciens" sadarbībā ar kompetentajām iestādēm turpinās izvērtēt iespējas un papildu drošības risinājumus, lai šajos ģeopolitiskajos apstākļos pakāpeniski aizstātu Krievijas uzņēmumā izstrādātus tehniskos risinājumus ar Eiropas Savienībā (ES) vai Eiropas ekonomiskajā zonā ražotiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savienotās Valstis piemērojušas sankcijas personām un uzņēmumiem no Turcijas, Ķīnas un Apvienotajiem Arābu Emirātiem (AAE), kas tiek turēti aizdomās par Krievijas atbalstīšanu karā pret Ukrainu.

Saskaroties ar sankcijām, Krievija ir novirzījusi uz citām valstīm tehnoloģiju, aprīkojuma un citu militārajām vajadzībām nepieciešamo preču ražošanu, paļaujoties uz piegādātājiem citās valstīs, lai iegādātos šīs preces, norādīja ASV Finanšu ministrija.

"Krievija ir atkarīga no personām un organizācijām trešās valstīs, lai apgādātu savu armiju un turpinātu savu briesmīgo karu pret Ukrainu, un mēs nevilcināsimies saukt viņus pie atbildības," paziņoja ASV finanšu ministre Dženeta Jelena.

ASV Finanšu ministrija piebilda, ka Krievija ir izmantojusi "citādi likumīgas ekonomiskās attiecības" ar citām valstīm. Struktūras Ķīnā, Turcijā un AAE ir sūtījušas Krievijai divējāda lietojuma preces, piemēram, sastāvdaļas, kas ir būtiskas Krievijas ieroču sistēmām, norādīja ministrija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

CSP pārtraukusi publicēt uz Baltkrieviju un Krieviju eksportējošo uzņēmumu sarakstu

LETA, 19.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā statistikas pārvalde (CSP) pārtraukusi publicēt uz Baltkrieviju un Krieviju eksportējošo uzņēmumu sarakstu, liecina informācija statistikas pārvaldes mājaslapā.

"Lai neapdraudētu objektīvas oficiālās statistikas sagatavošanu, CSP pieņēmusi lēmumu turpmāk neveidot, neizsniegt un nepublicēt eksportējošo un importējošo uzņēmumu sarakstus uz jebkuru valsti," teikts CSP paziņojumā.

Vienlaikus CSP atzīmē, ka statistikas pārvalde turpmāk regulāri informēs sabiedrību par eksportētāju un importētāju skaitu ar konkrētām interesējošām valstīm, un šāda statistika nodrošinās pamatinformāciju darījumu ar Krieviju un Baltkrieviju uzraudzībai.

CSP paziņojumā skaidrots, ka statistikas pārvalde ir izvērtējusi ārējās tirdzniecības statistikas apkopošanas metodoloģijas aspektus, kā arī pēc eksportējošo uzņēmumu saraksta publicēšanas saņemtos uzņēmumu skaidrojumus, kas būtiski ietekmē importējošo un eksportējošo uzņēmumu sarakstu analīzi. Secināts, ka vairāki aspekti liedz izdarīt viennozīmīgus un objektīvus secinājumus par uzņēmumu importa un eksporta darījumiem bez darījuma detaļu izvērtēšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Lietuvas uzņēmums uz Krieviju eksportējis sankcijām pakļautas preces 62 miljonu eiro vērtībā

LETA/BNS, 22.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā sākuma nepilnu divu gadu laikā Krievijā nonākušas 60 kravas gandrīz 62 miljonu eiro vērtībā ar Kauņā komplektētām ūdens attīrīšanas tehnoloģijām, kas ir divējādas pielietojamības un kurām noteiktas starptautiskas sankcijas, pirmdien vēstīja Lietuvas sabiedriskās raidorganizācijas LRT pētnieciskās žurnālistikas komanda.

"Aprīkojums tika piegādāts ar starpniekpircēju Igaunijā, Slovākijā, Turcijā un Ķīnā palīdzību," atklājuši žurnālisti.

"Pieejamie eksporta dati liecina, ka tehnoloģijas tika izvestas no Kauņas, kur ir "Jurby Water Tech" ražotne, un dažos citos gadījumos preces Krievijā nonāca caur Poliju," noskaidrots pētījumā.

Lietuvas Muitas departamenta preses pārstāve Irmina Frolova-Milašiene LRT apstiprināja, ka ūdens filtrus "var uzskatīt par divējādas pielietojamības precēm, jo dažas to detaļas var izmantot arī militārajā rūpniecībā".

Dažus mēnešus pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā "Jurby Water Tech" izveidoja kompāniju Kazahstānā. 2020.gadā biznesa grupas peļņa Krievijā pieauga vairāk nekā 30 reižu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brent naftas cenu pēdējā laikā uz leju velk pesimistiskais skats uz pasaules ekonomiku. ASV naftas krājumi turpina kristies, bet Ķīnas krājumi ir sezonāli zemā līmenī. Tikmēr strauji tuvojas ES finanšu pakalpojumu aizliegums Krievijas jūras naftas pārvadāšanai 5. decembrī.

Pastāv risks, ka tiks traucēta Krievijas naftas plūsma līdz 3,2 milj. barelu apjomā. Pagaidām decembrim ir rezervēts ļoti maz Krievijas naftas kravu un sāk pieaugt ne-Krievijas naftas prēmijas.

Pagājušās nedēļas pirmajā pusē Brent naftas cena pieauga līdz ar plašu riska noskaņojuma pieaugumu, taču nedēļas beigās cenas samazinājās. Brent slēgšanas cena piektdien bija 95,77 USD. Šorīt tā atkāpās par 1.3% līdz USD 94.5 USD kopsolī ar Ķīnas akciju un industriālo metālu cenu samazināšanos.

Brent naftas tirdzniecība šajās dienās varētu atspoguļot plaša mēroga riska apetītes samazināšanos, kas pēc laika atkal atgriezīsies, dzenot cenas uz augšu. Naftas tirgus pamatā ir saspringts. ASV krājumi turpina rukt, kas apstiprina globālā deficīta priekšnosacījumu. Priekšā mums ir ES sankcijas attiecībā uz jūru piegādājamo Krievijas naftu un naftas produktiem, kas stāsies spēkā attiecīgi 5. decembrī un 5. februārī. Tāpat drīzumā jānoslēdzas ASV SPR (Strategic Petroleum Reserves) nonākšana tirgū, kas ir radījis nedaudz maldīgu priekšstatu par patieso situāciju tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Krievija pērn ievedusi ASV un Eiropā ražotas mikroshēmas miljarda ASV dolāru vērtībā

LETA/BBC, 26.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz starptautiskajām sankcijām, 2023.gadā Krievija spējusi importēt ASV un Eiropā ražotas augsto tehnoloģiju mikroshēmas miljarda ASV dolāru (918 miljonu eiro) vērtībā, vēsta ziņu aģentūra "Bloomberg", atsaucoties uz Krievijas slēgto muitas statistiku.

Aģentūras rīcībā esošie dokumenti liecina, ka kopējā pusvadītāju un integrālo shēmu importa vērtība Krievijā gada laikā bija 1,7 miljardi ASV dolāru, un vairāk nekā puse no tiem bija ASV un Eiropas Savienības uzņēmumu ražojumi.

"Bloomberg" norāda, ka nav pierādījumu, ka šie uzņēmumi pārkāpj sankciju režīmu, jo Krievija pa viltus ceļiem caur trešajām valstīm ieved sankcijām pakļautu elektroniku. Lielākā daļa šo augsto tehnoloģiju detaļu pēc tam nonāk Krievijas militārās rūpniecības ražojumos.

Gan Ukrainas, gan sabiedroto valstu amatpersonas ir pastāvīgi runājušas par to, ka Krievija turpina iegādāties sankcijām pakļautu elektroniku caur trešajām valstīm, un par nepieciešamību šos kanālus slēgt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Karstuma uzplūdiem, pavērsieniem karā un protekcionismam var būt pa spēkam iekustināt vēl vienu pārtikas inflācijas vilni

Šī vasara pasaulē varētu izvērsies pati karstākā vēsturē. Karstuma viļņi nozīmējuši arī sausumu, kas savukārt sev līdzi nesis izaicinošus apstākļus vairāku populārāko kultūraugu labai ražai.

Karsts un sauss laiks ir vērojams ne tikai Eiropā. Tāds tas ir arī ASV un Ķīnā. Rezultātā tas negatīvi ietekmē dažādu augļu, ogu un pat piena izlaidi. Vismaz šobrīd, piemēram, Eiropā tiek runāts par lielu kaitējumu olīvu un tomātu ražai. Karstuma apdegumi gan esot skāruši visu, sākot no vīnogām līdz melonēm un baklažāniem. Vēl tiek norādīts, ka šādi apstākļi negatīvi ietekmē bišu aktivitāti un tai komplektā nākošo apputeksnēšanu. Tiek, piemēram, ziņots, ka laiks ir bijis tik karsts, ka govis Dienvideiropā ražo mazāk piena. Protams, tas, cik liela negatīva ietekme būs šim sausumam, būs atkarīgs no tā, cik ilgi šādi apstākļi turpināsies.

Komentāri

Pievienot komentāru