Kā vienu no valsts budžeta izdevumu mazināšanas pasākumiem Evikas Siliņas valdība ir iezīmējusi izdienas pensiju sistēmas pārskatīšanu. Tas ir jautājums, kuram jau ilgstoši ir trūkusi politiskā apņemšanās un drosme, kā rezultātā arvien vairāk palielinās sistēmas atrautība no reālās situācijas.

Jau 2020. gadā Valsts kontrole ziņoja, ka valsts uzņemto saistību apmērs izdienas pensiju izmaksai nākotnē ir sasniedzis vismaz 4,5 miljardus eiro un, ka pie šādas situācijas attīstības, nepārskatot jau pastāvošās izdienas pensiju sistēmu, nākotnē tās var kļūt par teju vai nepanesamu slogu valsts budžetam.

Attēls Nr.1.Avots: Labklājības ministrija*

Dati par VSAA uzskaitē esošām izdienas pensijām un Aizsardzības ministrijas dati par militārpersonu izdienas pensijām, neieskaitot pensijas valsts drošības iestāžu amatpersonām.

Tam ir vairāki iemesli, taču kopš spēkā esošās izdienas pensiju sistēmas ieviešanas, pensiju vecuma kritērijs nav ilgstoši pārskatīts un izdienas pensiju saņēmēju loks, laikam ejot, ir būtiski paplašinājies. Turklāt, vispārējās pensijas saņēmējiem, neraugoties uz ievērojami garāku vidējo stāžu un ievērojami īsāku prognozējamo pensijas saņemšanas periodu, nekā izdienas pensijas saņēmējiem, pensijas ir ievērojami mazākas (sk.att.Nr.2).

Izdienas pensiju politika Latvijā nav sakārtota, tā neatbilst pensiju politikas būtībai un ir netaisnīga pret vecuma pensiju saņēmējiem.

Tā revīzijā par valsts saimnieciskā gada pārskatu secinājusi Valsts kontrole (VK), kas aplēsusi, ka desmit gadu laikā izdienas pensijām izmaksājamā summa gandrīz dubultojusies un augusi par 32,5 miljoniem eiro.

Revidenti informēja, ka Latvijā pastāv izdienas pensiju politika, kas dod tiesības vairākās profesijās strādājošajiem, piemēram, militārpersonām, diplomātiem, prokuroriem, tiesnešiem, iekšlietu nozares darbiniekiem, valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka māksliniekiem un citu profesiju pārstāvjiem, saņemt izdienas pensiju pirms vispārējā pensionēšanās vecuma.

"Izdienas pensiju politika ir netaisnīga pret vecuma pensijas saņēmējiem, jo dod iespēju saņemt lielāku pensiju, kuras apmērs nav atkarīgs no uzkrātā pensijas kapitāla, un ļauj turpināt strādāt profesijā, no kuras darbaspēju mazināšanās un sociālās bīstamības dēļ darbinieks ir pensionējies. Gadu gaitā izdienas pensiju saņēmēju loks ir audzis, tomēr visaptveroša izvērtējuma par izdienas pensiju sistēmā iekļaujamām profesijām nav bijis," uzsvēruši VK revidenti.

Vairāku nozaru arodbiedrības nav mierā ar šobrīd rosinātajām izmaiņām izdienas pensiju sistēmā, tādēļ netiek izslēgta arī vēršanās Satversmes tiesā (ST).

Ceturtdien notika Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) organizēta preses konference, kurā veselības, kultūras un iekšlietu nozares arodbiedrību pārstāvji izklāstīja savas pozīcijas par izdienas pensijām.

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētāja vietniece Līga Bāriņa norādīja, ka arodbiedrība par izdienas pensiju piešķiršanu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) brigāžu darbiniekiem cīnījās sešus gadus un beidzot tas tika panākts 2016.gadā.

Viņa uzsvēra, ka izdienas pensiju jautājumā šiem darbiniekiem kaut ko izmainīt nav iespējams, jo viņu slodze ir pietiekami augsta. "Ja vēlēsies mainīt spēles noteikumus, tas ļoti ietekmēs NMPD darbu," teica Bāriņa. Viņa atgādināja, ka darbinieku trūkums ir liels visā veselības nozarē, māsu trūkums, pēc Bāriņas teiktā, ir pat katastrofāls. "Nozarei likt vēl slogu virsū, manuprāt, ir diezgan netaisni," viņa pauda.

Sākot ar 2027.gadu, no izdienas pensiju saņēmēju loka tiks izslēgtas visas profesijas, kuras nav saistītas ar regulāru veselības un dzīvības apdraudējumu, vienlaikus neskarot šobrīd izdienas profesijās nodarbinātos, kuriem gan būs jārēķinās ar augstākām prasībām darba stāžam un potenciāli arī koriģētu izdienas pensijas apjomu, paredz otrdien valdībā konceptuāli atbalstītais Valsts kancelejas informatīvais ziņojums par izdienas pensiju sistēmas reformu.

No izdienas pensiju profesiju loka plānots izslēgt prokurorus, tiesnešus (paredzot speciālo pensiju), diplomātus, baleta māksliniekus, leļļu teātra aktierus, cirka māksliniekus, kora māksliniekus, orķestra māksliniekus, solistus vokālistus, teātra aktierus (paredzot atbalstu pārkvalifikācijai citā profesijā), kā arī visus amatus un profesijas, kurās personas darba (dienesta) pienākumu izpilde nav saistīta ar regulāru veselības un dzīvības apdraudējumu, tai skaitā atbalsta funkciju veicējus, paredz VK priekšlikums. Tas būs saistoši tikai tām personām, kuras konkrētajā profesijā sāks strādāt pēc 2026.gada beigām.

Tai pat laikā Valsts kancelejas izstrādātais piedāvājums paredz izdienas profesijās nodarbinātajām personām, kuras 2027.gada 1.janvārī jau atrodas dienestā vai darba attiecībās (izņemot personas, kuras 2027.gada 1.janvārī būs ieguvušas tiesības uz izdienas pensiju), pakāpeniski palielināt izdienas pensijas saņemšanai nepieciešamo minimālo vecumu un darba stāžu.

No 2027.gada varētu būt vairākas kategorijas, uz kurām vairs neattiektos izdienas pensiju sistēma, šodien pēc Stratēģiskās vadības tematiskās komitejas sēdes žurnālistiem norādīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Viņa norādīja, ka tiek turpināta politiskā diskusija par to, kā varētu sakārtot ilgstoši nemainītu izdienas pensiju sistēmu. Tostarp Siliņa atzīmēja, ka daudzās nozarēs, kam šobrīd pienākas izdienas pensijas, atalgojums pēdējo gadu laikā ir pieaudzis, bet izdienas pensiju saņemšanā izmaiņu nav bijis.

Premjere uzsvēra, ka jāatrod veids, kā izdienas pensiju sistēmu padarīt vienlīdzīgāku attiecībā pret pārējiem Latvijas iedzīvotājiem, kuriem pienākas un pienāktos vecuma pensijas. Piemēram, vecuma pensijās šobrīd atvietojuma līmenis, pēc Siliņas teiktā, ir vidēji 40% no atalgojuma, kas tika saņemts, savukārt izdienas pensiju saņēmējiem tie ir vidēji 80-90%.

Ministrijām sadarbojoties ar Valsts kanceleju, pašlaik tiek vērtēts jautājums par izdienas pensijas vecuma celšanu, 23.septembrī pēc valdošās koalīcijas partiju sadarbības sanāksmes teica finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Atbildot uz jautājumu, vai tiek vērtēta izdienas pensiju vecuma celšana, Ašeradens norādīja, ka pieņemts Ministru kabineta protokollēmums, kurā paredzētas vairākas lietas.

Panākta vienošanās un tiek gatavotas izmaiņas, kas attieksies uz amatpersonām, kurām ir speciālā dienesta pakāpe, proti, karavīriem būs iespēja turpināt dienestu, saņemot izdienas pensiju.

Ašeradens paskaidroja, ka pašlaik, pienākot izdienas pensijas vecumam, izdienas pensijas saņēmēji pamet dienestu. Vienlaikus viņi sāk strādāt citās drošības struktūrās, kurās nav šādu izdienas pensiju.

"Ja viņi ir spējīgi izpildīt savus pienākumus, kādēļ viņi nevarētu palikt un turpināt darbu dienestā," piebilda Ašeradens.

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) ir uzsākusi pārskatīt 2011.gadā piešķirtās un pārrēķinātās vecuma, izdienas un apgādnieka zaudējuma pensijas, piemērojot koriģētos algu indeksus, informē VSAA.

Pensijas apmērs tiek pārskatīts no 2017.gada 1.janvāra un, ja tas ir lielāks par iepriekš saņemto pensijas apmēru, tad ne vēlāk kā līdz 2017.gada 30.jūnijam VSAA izmaksās pārskatītās pensijas starpību un uz pensionāra deklarētās dzīves vietas adresi nosūtīs lēmumu par jauno pensijas apmēru.

VSAA vērš uzmanību, ka pārskatīšanas rezultātā ne visu pensiju apmēri mainīsies.

Vecuma pensijas apmērs tiks saglabāts iepriekšējā apmērā ja vecuma pensija bija piešķirta minimālajā apmērā, un pārskatīšanas rezultātā aprēķinātais vecuma pensijas apmērs nesasniedz minimālo apmēru; vecuma pensija piešķirta iepriekš saņemtās invaliditātes vai izdienas pensijas apmērā, un pārskatīšanas rezultātā aprēķinātais vecuma pensijas apmērs nesasniedz iepriekš saņemtās invaliditātes vai izdienas pensijas apmēru; vecuma pensija, kas piešķirta pirms 2011.gada, katru gadu ir pārrēķināta par papildus uzkrāto pensijas kapitālu.

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā veikti, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas nosaka sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Nākotnē izdienas pensijas apliecības varēs saņemt plašāks izdienas pensiju saņēmēju loks, pieprasot tās personīgi, pa pastu vai elektroniski, informē Labklājības ministrijas (LM) pārstāvji.

Turpmāk izdienas pensijas apliecības līdztekus iekšlietu jomas pārstāvjiem varēs saņemt arī kultūras darbinieki, diplomāti, prokurori, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonas, kurām piešķirta izdienas pensija.

To paredz grozījumi Ministru kabineta noteikumos Izdienas pensijas saņēmēja apliecības izsniegšanas kārtība, kas ceturtdien izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē.

Šobrīd, lai saņemtu apliecību, cilvēkam Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) nodaļā klātienē jāuzrāda personu apliecinošs dokuments un jāiesniedz fotogrāfija. Turpmāk plānots, ka iesniegumu varēs nosūtīt pa pastu vai iesniegt elektroniski. Papildu iesniegumam cilvēkam ir jāiesniedz arī fotogrāfija (3 x 4 cm).

2016. gadā pakāpeniski uzsāks pensiju (vecuma, apgādnieka zaudējuma, izdienas pensiju, kas piešķirtas saskaņā ar nolikumu Par izdienas pensijām) pārrēķinu cilvēkiem, kuriem pensija piešķirta vai pārrēķināta 2010. gadā, informē Labklājības ministrija (LM).

Pārrēķins turpināsies līdz 2016. gada augustam.

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) pārrēķinās tās pensijas, kas ir piešķirtas vai pārrēķinātas laikā no 2010. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 31. decembrim, proti, kuru aprēķināšanā piemērots 2009. gada negatīvais apdrošināšanas iemaksu algas kapitāla indekss.

VSAA pārskatīs pensijas, ņemot vērā to piešķiršanas secību 2010. gadā. Tas nozīmē, ka vispirms pārskatīs tās pensijas, kas piešķirtas vai pārrēķinātas 2010. gada pirmajā ceturksnī, pēc tam secīgi arī tās pensijas, kas piešķirtas nākamajos gada periodos.

2010. gadā piešķirtās pensijas pārskatīs, pārrēķinot pensijas kapitālu, proti, 2009. gada negatīvā kapitāla indeksa vietā piemērojot skaitli 1. Šīs pensijas VSAA pārskatīs līdz 2016. gada augustam. Ja pensija pēc pārskatīšanas būs lielāka nekā iepriekš, tad pensijas starpību par laika posmu no 2016. gada 1. janvāra līdz mēnesim, kad VSAA reāli veiks konkrētās pensijas pārskatījumu, cilvēks saņems pēc lēmuma pieņemšanas, bet ne vēlāk kā 2016. gada augustā.

Ar izdienas pensiju sistēmas maiņu Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) vēlas atjaunot vienlīdzību attiecībā pret pārējiem vecuma pensijas saņēmējiem.

Trešdien Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" premjere sacīja, ka saistībā ar nepieciešamību taupīt valsts budžeta līdzekļus ir pacelts "sen grūti stāvošs" jautājums par izdienas pensijām.

"Ir skaidrs, ka arī šai sistēmai ir jāmainās, jo vecuma pensiju vecums ir pacelts jau labu laiku atpakaļ, bet izdienas pensiju vecums nav celts. Mēs neplānojam no tiem, kas saņem, neko atņemt, bet ir skaidrs, ka šī sistēma ir jāmaina, jo iekšā ir daudz nevienlīdzības," sacīja politiķe.

Viņa uzsvēra, ka attiecība pret visiem citiem vecuma pensionāriem vienlīdzība un taisnīgums ir jāatjauno. Tāpēc šis jautājums viņas dienas kārtībā ir "ļoti augstu".

Amatpersona atgādināja, ka izdienas pensijas saņem ne tikai iekšlietu sistēmas darbinieki, bet arī tiesneši, prokurori, diplomāti, baleta, kultūras nozares darbinieki. "Mēs nevaram atļauties, ka prokurors 50 gados pamet darbu. Viņam nav ne jāiet ugunī, ne jādzēš ugunsgrēks," pārliecināta Siliņa.

2020 gada 1.oktobrī notiks pensiju un atlīdzību indeksācija un tiks palielinātas pensijas un atlīdzības vai to daļu apmērs, kas nepārsniedz 454 eiro, informē Labklājības ministrija.

Tas nozīmē, ka tiks indeksēts viss pensijas un atlīdzības apmērs, ja tas nepārsniedz 454 eiro. Savukārt tām pensijām un atlīdzībām, kuras ir lielākas par 454 eiro, indeksēs daļu no piešķirtās summas - jau pieminētos 454 eiro. Palielinājums būs atkarīgs gan no pensijas un atlīdzības apmēra, gan piemērojamā indeksa. Izņēmums ir politiski represētie, cilvēki ar I grupas invaliditāti un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki, kuriem tiks indeksēts viss pensijas apmērs.

Pensiju indeksācijas mērķis ir nodrošināt piešķirto pensiju un atlīdzību aizsardzību pret pirktspējas krišanos un panākt to vērtības nezaudēšanu.

Šajā gadā izdienas, invaliditātes, apgādnieka zaudējuma pensijām un atlīdzībām tiks piemērots indekss - 1,0380.

Šā gada 1.oktobrī plānots indeksēt visas pensijas (bez piemaksas), ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un 25% no apdrošināšanas iemaksu algas indeksa, informē Labklājības ministrija (LM).

Pensijas vai tās daļas apmērs, kas tiks pakļauts pensiju indeksācijai, šogad būs 285 eiro jeb 200 lati. Turpmākajos gados pensijas vai tās daļas apmērs būs vienāds ar 50% no iepriekšējā kalendārā gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī.

Ja kopējais faktisko patēriņa cenu un iemaksu algas indekss būs mazāks par skaitli 1, valsts pensijas nepārskatīs. Ja apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procenti būs lielāki par 15%, iemaksu algas indeksa noteikšanai piemēros 15%. Savukārt, ja pensijas pārskatīšanai kārtējā gadā aprēķinātais pensijas apmērs būs mazāks par iepriekšējā gadā pārskatīšanai noteikto pensijas apmēru, tad pārskatīs iepriekšējā gadā noteikto pensijas apmēru.

Šā gada 1.oktobrī indeksēs visas pensijas (bez piemaksas), ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un 25% no apdrošināšanas iemaksu algas indeksa, paredz otrdien valdībā apstiprinātie grozījumi likumā «Par valsts pensijām» un «Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām».

Grozījumi vēl jāpieņem Saeimā.

Pensijas vai tās daļas apmērs, kas tiks pakļauts pensiju indeksācijai, 2014.gadā būs 285 eiro jeb 200 lati. Turpmākajos gados pensijas vai tās daļas apmērs būs vienāds ar 50% no iepriekšējā kalendāra gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī.

Ja kopējais faktisko patēriņa cenu un iemaksu algas indekss būs mazāks par skaitli 1, valsts pensijas nepārskatīs. Ja apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procenti būs lielāki par 15%, iemaksu algas indeksa noteikšanai piemēros 15%. Savukārt, ja pensijas pārskatīšanai kārtējā gadā aprēķinātais pensijas apmērs būs mazāks par iepriekšējā gadā pārskatīšanai noteikto pensijas apmēru, tad pārskatīs līdz iepriekšējā gadā noteiktajam pensijas apmēram.

2019. gada 1. oktobrī notiks pensiju un atlīdzību indeksācija un tiks palielinātas pensijas un atlīdzības vai to daļu apmērs, kas nepārsniedz 420 eiro, informē Labklājības ministrija.

Tas nozīmē, ka tiks indeksēts viss pensijas un atlīdzības apmērs, ja tas nepārsniedz 420 eiro. Savukārt tām pensijām un atlīdzībām, kuras ir lielākas par 420 eiro, indeksēs daļu no piešķirtās summas – jau pieminētos 420 eiro. Palielinājums būs atkarīgs gan no pensijas un atlīdzības apmēra, gan piemērojamā indeksa. Izņēmums ir politiski represētie, cilvēki ar I grupas invaliditāti un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki, kuriem tiks indeksēts viss pensijas apmērs.

Labklājības ministre Ramona Petraviča komentē: «Šī būs lielākā pensiju indeksācija pēdējo gadu laikā, ko nodrošina Latvijas ekonomikas attīstība.»

Pensiju indeksācijas mērķis ir nodrošināt piešķirto pensiju un atlīdzību aizsardzību pret pirktspējas krišanos un panākt to vērtības nezaudēšanu.

Inflācijas kompensēšanai Labklājības ministrija (LM) piedāvā dažādus atbalsta mehānismus sabiedrības mazaizsargātajām grupām, tai skaitā tiek rosināts mainīt pabalstu apmērus un izmaksas nosacījumus.

Krievijas sāktā kara pret Ukrainu dēļ pašlaik visā pasaulē, tostarp Latvijā, ir vērojama strauja inflācija, tostarp augot gan energoresursu, gan pārtikas cenām. Šādos apstākļos arī Latvijas valdība domā par mehānismiem, kā kompensēt straujo cenu kāpumu, tostarp tiek uzsvērts, ka īpaši nepieciešams mērķēts atbalsts sabiedrības nabadzīgākajai un sociāli vismazāk aizsargātajai daļai, norāda LM.

Ministrijas izstrādātajā un valdībai iesniegtajā informatīvajā ziņojumā noteikts, ka no nākamā gada paredzēts palielināt trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksni 50% no minimālās ienākumu mediānas, attiecīgi veidojot 313 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 219 eiro pārējām personām mājsaimniecībā. Patlaban trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis ir 272 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 190 eiro pārējām personām mājsaimniecībā.

Indeksācijas rezultātā dažādas pensijas, pabalsti un atlīdzības pieaugs par 4,12 līdz 15,68 eiro, liecina Labklājības ministrijas (LM) aprēķini.

Šā gada rudenī plānotā pensiju indeksācija skars ne tikai vecuma vai izdienas pensijas saņēmējus, bet arī invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensijas, apbedīšanas pabalsta, darbaspēju zaudējuma atlīdzības un atlīdzības par apgādnieka zaudējumu saņēmējus.

Ņemot vērā datus par patēriņa cenu indeksu, kā arī Finanšu ministrijas (FM) prognozes par tā lielumu līdz 2016.gadam un FM prognozes par nodarbinātības tendencēm, tiek plānots, ka minētās pensijas, pabalsti un atlīdzības tiks pārskatītas, piemērojot indeksu 1,03. Pērn indeksācijai tika piemērots koeficients 1,04.

LM aprēķini liecina, ka vismazāk pieaugs apgādnieka zaudējuma pensija - par vidēji 4,12 eiro, savukārt lielākais pielikums tiek prognozēts pabalstam laulātā nāves gadījumā - vidēji 15,68 eiro un apbedīšanas pabalstam - 13,39 eiro.

Saeima trešdien, 8.jūlijā, galīgajā lasījumā pieņēma deputātu iesniegto likumprojektu, kas paredz izdienas pensijas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) darbiniekiem, informē Saeimas Preses dienests.

Izdienas pensiju saņems NMPD ārstniecības personas un neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes personas, kuras nav ārstniecības personas, ja to izdienas stāžs ir ne mazāks par 20 gadiem un tās sasniegušas 55 gadu vecumu.

Pamatojot izdienas pensiju nepieciešamību, likumprojekta autori iepriekš norādījuši, ka NMPD darbinieku darba vide un apstākļi pielīdzināmi darba apstākļiem, kādos savus pienākumus pilda Iekšlietu ministrijas padotības iestāžu nodarbinātie, kuri veic operatīvo darbību, tostarp glābšanas darbus; ātrās palīdzības darbinieki tiek pakļauti citu personu agresīvai rīcībai. Šie riski pielīdzināmi arī pārējām nodarbināto grupām, kuras jau šobrīd saņem izdienas pensijas.

Saeima ceturtdien otrajā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā «Par valsts pensijām», kas paredz jaunu kārtību pensiju indeksācijai, informē Saeimas Preses dienests.

Saskaņā ar piedāvātajām izmaiņām šī gada 1.oktobra indeksācijai tiks pakļauta tā pensijas daļa, kas nepārsniedz 285 eiro. Savukārt politiski represētajām personām, cilvēkiem ar pirmās grupas invaliditāti un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem valsts pensijas tiks pārskatītas pilnā apmērā.

Iepriekš pensijas indeksēja 2013.gada 1.septembrī, pensijām, kas nepārsniedza 200 latus, piemērojot indeksu 1,04.

Saskaņā ar likuma grozījumiem turpmāk indeksāciju piemēros noteiktai pensijas daļai, ņemot vērā gan patēriņa cenu indeksu, gan arī daļu no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procentiem.

Šā gada 1.oktobrī indeksēs visas pensijas (bez piemaksas) un atlīdzības, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un 25% no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procentiem. Indeksācijā piemēros indeksu 1,0274, informē Labklājības ministrija (LM).

«Dati liecina, ka inflācija šogad ir bijusi zema – 0,63%. Tāpēc nosakot indeksu redzam, ka jaunā pieeja pensiju indeksācijā ņemt vērā ne tikai patēriņa cenu pieaugumu, bet arī 25% no apdrošināšanas iemaksu algas pieauguma, ir bijusi pareiza un pamatota. Pretējā gadījumā indekss būtu zemāks, līdz ar to arī pensijas apmēra pieaugums būtu salīdzinoši mazāks. Vienlaikus ir skaidrs, ka nākamajā pensiju indeksācijā ir jāņem vērā vismaz 50% no vidējā algu pieauguma, lai tomēr pensijas palielināšanu tuvinātu vidējam algu pieaugumam valstī,» uzsver labklājības ministrs Uldis Augulis.

Palielinās (indeksēs) pensijas un atlīdzības vai to daļu, kas nepārsniedz 285 eiro. Tātad pensijām un atlīdzībām, kas mazākas par 285 eiro, indeksēs visu apmēru. Savukārt tām pensijām un atlīdzībām, kuras lielākas par 285 eiro, indeksēs daļu no pensijas vai atlīdzības jeb 285 eiro.

Sākta pensiju (vecuma, apgādnieka zaudējuma, izdienas pensiju, kas piešķirtas saskaņā ar nolikumu Par izdienas pensijām) pārskatīšana cilvēkiem, kuriem pensija piešķirta vai pārrēķināta 2010. gadā, informē Labklājības ministrija (LM).

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) pārskatīs tās pensijas, kas ir piešķirtas vai pārrēķinātas laikā no 2010. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 31. decembrim. Proti, pārskatīs pensijas, kuru aprēķināšanā piemērots 2009. gada negatīvais apdrošināšanas iemaksu algas kapitāla indekss.

«Tiesiski ir atrisināts jautājums, kad strauju darba tirgus svārstību ietekmē, tiek būtiski ietekmēts pensijas apmērs. Turpmāk negatīva kapitāla indeksa gadījumā piemēros izlīdzināšanas metodi. Tas nozīmē, ka negatīvos indeksus aizstās ar skaitli 1 līdz laikam, kad negatīvo un pozitīvo indeksu reizinājums būs lielāks par skaitli 1,» atzīst labklājības ministrs Jānis Reirs.

Šogad 1.oktobrī tiks indeksētas pensijas un atlīdzības vai to daļu apmērs, kas nepārsniedz 382 eiro, un kopumā šim mērķim budžetā ir paredzēti 30 miljoni eiro, preses konferencē pastāstīja labklājības ministrs Jānis Reirs (V).

Pēc indeksācijas vidējais pensijas pieaugums būs 18,27 eiro, bet maksimālais palielinājums - līdz 27,5 eiro, pastāstīja Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Jana Muižniece.

Tiks indeksēts viss pensijas un atlīdzības apmērs, ja tas nepārsniedz 382 eiro. Savukārt tām pensijām un atlīdzībām, kuras ir lielākas par 382 eiro, indeksēs daļu no piešķirtās summas - 382 eiro. Palielinājums būs atkarīgs gan no pensijas un atlīdzības apmēra, gan piemērojamā indeksa. Izņēmums ir politiski represētās personas, personas ar 1.grupas invaliditāti un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki, kuriem tiks indeksēts viss pensijas apmērs.

Šogad 1.oktobrī tiks indeksētas pensijas vai to daļas, kas nepārsniedz 1488 eiro, atkarībā no darba stāža tās palielinot robežās no 6,35% līdz 7,87%, piektdien preses konferencē informēja Labklājības ministrijas (LM) pārstāvji.

Vecuma pensiju indeksācijā tiks piemēroti dažādi indeksi, kas atkarīgi no cilvēka uzkrātā apdrošināšanas stāža. Jo lielāks apdrošināšanas stāžs, jo lielāku vecuma pensijas pieaugumu cilvēks var sagaidīt. Cilvēkiem, kuru apdrošināšanas stāžs ir līdz 29 gadiem, vecuma pensijām šogad piemēros indeksu 1,0635, respektīvi, palielinās par 6,35%. Par stāžu no 30 līdz 39 gadiem piemēros indeksu 1,0686, par stāžu no 40 līdz 44 gadiem indekss būs 1,0737, bet par·45 un vairāk gadu stāžu piemēros indeksu 1,0787.

Piemēram, ja vecuma pensijas piešķirtais apmērs ir 600 eiro, tad pensionārs ar apdrošināšanas stāžu līdz 29 gadiem saņems par 38,10 eiro lielāku pensiju, par stāžu no 30 līdz 39 gadiem - par 41,16 eiro lielāku pensiju, par stāžu no 40 līdz 44 gadiem - par 44,22 eiro lielāku pensiju, bet, ja nostrādāti ir vairāk nekā 45 gadi, tad pie šādas pensijas klāt tiks saņemti 47,22 eiro.

Šogad 1.oktobrī tiks indeksētas pensijas un atlīdzības vai to daļa, kas nepārsniedz 683 eiro, aģentūra LETA uzzināja Labklājības ministrijā (LM).

Līdz ar to pensijas un atlīdzības, kas nav lielākas par 683 eiro, tiks indeksētas pilnā apmērā.

Faktiskais pensijas vai atlīdzības palielinājums būs atkarīgs gan no pensijas un atlīdzības apmēra, gan piemērojamā indeksa.

Izņēmums ir politiski represētie, cilvēki ar pirmās grupas invaliditāti un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki, kuriem tiks indeksēts viss pensijas apmērs.

Indeksētas tiks vecuma, izdienas, invaliditātes un apgādnieku zaudējuma pensijas un atlīdzības, kuras piešķirtas vai pārrēķinātas līdz 2024.gada 30.septembrim.

Atbilstoši likumam "Par valsts pensijām" arī šogad 1.oktobrī notiks pensiju indeksācija, piemērojot koeficientu, kas atkarīgs no darba apdrošināšanas stāža, aģentūru LETA informēja LM Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciālists Egils Zariņš.

Koalīcija šodien vienojusies vēl neskatīt grozījumus likumā Par valsts pensijām, jo vēlas tos sadalīt vairākos posmos.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) šodien medijiem pavēstīja, ka Labklājības ministrijas (LM) piedāvājumu varētu sadalīt vairākos posmos un virzīt uz priekšu to sadaļu, kas būtiski neskar nākamā gada budžetu.

Grozījumi likumā Par valsts pensijām paredz turpmāk izslēgt iespēju pensiju aprēķināšanā piemērot negatīvus kapitāla indeksus, šādi novēršot iespējamas negatīvas sekas nākotnes pensionāriem.

Kā skaidro LM, pensijas apmēru ietekmē no konkrētas personas atkarīgi apstākļi, proti, veiktās sociālās apdrošināšanas iemaksas, darba stāžs un pensionēšanās vecums, kā arī no iedzīvotāja neatkarīgs rādītājs - iepriekšējā gada kapitāla indekss, kas katru gadu mainās un pensijas aprēķināšanā tiek piemērots tikai vienu reizi.