Jaunākais izdevums

Lai gan informācijas tehnoloģiju (IT) jomas profesionāļi neskaitāmās konferencēs, intervijās un daudzos rakstos kā apnicīgu mantru regulāri skandina atgādinājumu ikvienam uzņēmumam, iestādei vai organizācijai rūpēties par savu IT sistēmu drošību, joprojām ikdienas pieredze liek secināt – aizvien daudzu prātos valda uzskats, ka no zagļiem ar dzelzs durvīm un signalizāciju ir jānodrošina birojs un tajā esošie datori, bet šādu pašu drošības sistēmu aizmirstam uzstādīt birojā esošajos datoros, kuros jebkurā brīdī var ielauzties jebkurš blēdis, pat realitātē atrodoties tūkstošiem kilometru tālu no mūsu biroja.

“Savā ziņā līdzīgi sākās stāsts, ar kuru vēlos dalīties ar ikvienu, kurš joprojām turas pie pārliecības, ka nav nepieciešamības savas datorsistēmas un tajās esošos datus sargāt tikpat rūpīgi, kā savu maku, biroju vai mašīnu,” pauž IT uzņēmuma RIGA COMPUTER vadītājs Edgars Kārkliņš.

Minētais gadījums notika salīdzinoši nesenā pagātnē, un kā šādās situācijās mēdz būt – teju pašās darba dienas beigās, kad pēc padarītajiem ikdienas darbiem, E.Kārkliņš savā birojā plānoja nākamā mēneša laikā uzņēmuma darbinieku veicamās lietas.

“Tovakar dzīve šķita pat visai patīkama un mierīga. Uz jaunās tāfeles filozofiskā mierā ieskicēju darbus, kas nu kuram būtu mēneša laikā jāpaveic, kad pēkšņi iezvanījās telefons un kolēģis man diezgan tiešā tekstā paziņo: “Ir baigās ziepes!” Lai gan no šā kolēģa jau ierasts šādu frāzi ik pa laikam dzirdēt, sākotnēji pat īsti nesatraucos, atbildot viņam ar tautā ierasto frāzi: "Nu?",” atminas IT eksperts, piebilstot, ka nākamais kolēģa teikums bijis kā lādiņa eksplozija, proti, kolēģis paziņojis, ka klienta – kādas sabiedriskās organizācijas - datorsistēma ir KRIPTO, kas IT nozares speciālistu valodā ir sinonīms vārdam “nāve”.

Būtībā tas nozīmēja, ka visa klienta IT sistēma ir beigusi funkcionēt un faktiski ir zaudēti pilnīgi visi šajā sistēmā uzkrātie un glabātie dati, pilnībā paralizējot organizācijas darbību. KRIPTO izspiedējvīruss, sakriptē visus IT sistēmā esošos datus, bet uz monitora parādās informācija ar e-pasta adresi, kur jāsūta savs KRIPTO ID, lai, samaksājot hakeru pieprasīto naudas summu, saņemtu atslēgu datu atgūšanai, kas realitātē nekad nenotiek. Ierasts, ka hakeri pieprasīto naudu vēlas saņemt Bitcoin valūtā, kas savukārt nozīmē, ka ir praktiski neiespējami izsekot šo izspiedēju atrašanās vietu.

Apzinoties šā klienta IT infrastruktūras stāvokli, ka tai nav praktiski nekādas aizsardzības, jo klients neuzskatīja par svarīgu papildus padomāt par savu datu drošību, turklāt nav arī nodrošināta kvalitatīva sistēmā esošo datu dublēšana, sākotnējais secinājums bijis, ka organizācijas darbs ar to faktiski ir beidzies. “Jo KRIPTO vīruss serverī būtībā nozīmē uzņēmuma datu nāvi - tātad nopietnas sekas, jo visas grāmatvedības datubāzes, jebkuri citi dokumenti un pārējie dati faktiski ir zuduši,” skaidro E.Kārkliņš.

Pēc pirmo emociju pārvarēšanas, problēmas risināšanai nolemts piesaistīt E.Kārkliņam pazīstamo WINDOWS serveru ekspertu, kurš savā praktiskajā pieredzē ir spējis atjaunot daudzu lielu un mazu uzņēmumu it kā sākotnēji bezcerīgi zaudētus datus. “Melnā kaste atvērta, uzmanīgi lasām datus, un pamazām saprotam, ka ir pat daudz sliktāk, nekā sākotnēji šķitis, jo drīz vien saprotam, ka klienta serveri pārņēmis viens no agresīvākajiem šāda tipa izspiedējvīrusiem: RSAutil cryptor, proti, šis vīruss nekriptē datus, bet tiem maina ierakstus “heederiem” un “footeriem” , kas nozīmē, ka šāds vīruss izplatās zibenīgi un dekriptācijas programmu nav. Pirmo reizi no kolēģa dzirdēju frāzi: "Diemžēl nevarēšu palīdzēt". Tajā brīdī atkal šķita - tātad beigas,” atminas E.Kārkliņš.

Taču paralēli aizvien izmisīgajiem mēģinājumiem atrast tehnisku risinājumu E.Kārkliņš izlēmis izmēģināt veiksmi un uz norādītajiem e-pastiem uzrakstījis vēstules, izskaidrojot, ka par hakeru – izspiedēju upuri šoreiz kļuvusi bezpeļņas organizācija, kas īsteno ļoti nozīmīgus sociālus projektus cilvēkiem, kuri nonākuši patiešām grūtās dzīves situācijās.

Saņemot atbildes e-pastu no hakeriem ar prasību precizēt organizācijas statusu un pierādīt, ka tā tiešām ir bezpeļņas labdarības organizācija, E.Kārkliņš sniedzis visu pieprasīto informāciju. Sarakste ar vairākām ilgām pauzēm no hakeru puses turpinājusies daudzu stundu garumā, līdz beidzot tiek tomēr saņemta atkriptēšanas atslēga, kas aizņem pusi A4 lapas. “Protams, pārsteidzīgi nesapriecājāmies, ievadījām atslēgu, lai pārbaudītu un - tiešām dati atkriptējās, un tika atgūti pilnībā,” pauž IT eksperts.

Pēc viņa paustā, ja netiktu iegūta hakeru labvēlība, pašu spēkiem uzņēmumam klienta datus neizdotos atgūt, kas tādējādi liek vēlreiz atgādināt un mudināt ikvienas IT sistēmas īpašnieku nežēlot līdzekļus savu datu pasargāšanai no iznīcības.

“Faktiski šis stāsts attiecas uz visiem, kuri izmanto e-pastu vai web pārlūku – viens no visvienkāršākajiem un nekādas papildu izmaksas neprasošajiem pasākumiem ir - nevērt vaļā nevienu e-pastu, par kura neesat pārliecināti. Šobrīd kopā ar kolēģiem intensīvi strādājam dienu un nakti, lai visos uzņēmumos mūsu klientu datu drošību paceltu nopietnā līmenī, lai nepiedzīvotu vēlreiz tādu stresu vairāku diennakšu garumā, kā toreiz,” pauž E.Kārkliņš.

RIGA COMPUTER ir saņēmis “Datu drošības speciālista sertifikātu”, turklāt uzņēmumā strādā pieredzējuši, sertificēti datu drošības speciālisti, kuri sniedz pilnu IT jomas pakalpojumu klāstu, sākot no atbilstoši konkrētā klienta vajadzībām sakomplektētas datortehnikas piegādes līdz pat pilnīgai datorsistēmu centralizēšanai un IT infrastruktūras sakārtošanai atbilstoši GDPR prasībām.

“Mēs esam atvērti sadarbībai ar ikvienu jaunu klientu – sniedzam gan konsultācijas, gan arī uzlabojam IT Infrastruktūru atbilstoši mūsdienu prasībām, īpašu vērību pievēršot tam, lai klientu IT infrastruktūru padarītu drošāku pret izspiedējvīrusiem,” uzsver E.Kārkliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivju pārstrādes uzņēmums AS "Brīvais vilnis" šovasar paralēli zivju apstrādei ir sācis jaunu darbības virzienu - saldēt ogas, informēja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris.

Viņš teica, ka vasaras mēnešos sezonalitātes dēļ uzņēmums nesaldē zivis. Lai saldētava nestāvētu tukša un saldējamās kameras būtu noslogotas, uzņēmums nolēmis vasarās saldēt ogas. Visa nepieciešamā dokumentācija un sertifikācija, tostarp darbam ar bioloģiskajiem produktiem, šim nolūkam ir nokārtota.

Babris piebilda, ka rudenī saldētavas telpās plānots uzstādīt arī jaunu tehnoloģisko iekārtu saldēto ogu šķirošanai. "Brīvais vilnis" ogas plāno saldēt vien vasarā, kad tās pieejamas arī Latvijas dabā. Tikmēr ziemā, kā ierasts citus gadus, uzņēmums turpinās saldētavās uzglabāt zivis. Tādējādi infrastruktūra būšot efektīvāk noslogota.

Kompānija saldētu ogu realizācijai ir piesaistījusi arī sadarbības partneri, līdz ar to par noieta iespējam nebažījas. "Paši nodrošināsim industriālo platformu, bet tie, kas pārdod un piegādā šo produkciju citiem, mums jau ir atrasti," viņš teica. "Brīvais vilnis" neizslēdz nākotnē uzsākt arī ogu tālāku pārstrādi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eksperte: Partiju solījumi nodokļu jomā izsauc šermuļus

Anna Medne - Biznesa augstskolas Turība docētāja,nodokļu eksperte, 02.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no jomām, par kuru sabiedrībā bieži izskan neapmierinātība, ir nodokļu sistēma. Tuvojoties vēlēšanām, arī partiju pārstāvji nodokļu jomā sola daudz un dažādus uzlabojumus. Šogad lielākā partiju uzmanība pievērsta nekustamā īpašuma nodoklim (NĪN), taču jāsaka, ka daļa priekšvēlēšanu solījumu attiecībā uz nodokļiem izsauc šermuļus.

Izpētot to, ko savās 4000 zīmju programmas partijas sola uzlabot nodokļu jomā, var secināt, ka solījumi ir ļoti atšķirīgi. Liela daļa solījumu skar NĪN – vieni sola lielu atlaidi, citi – atcelt NĪN vienīgajam īpašumam. Varētu teikt, ka attiecībā uz NĪN partijas sacenšas vairāksolīšanā, saprotot, ka tā gandrīz ikvienam vēlētājam ir jūtīga tēma. Īpašums ir ļoti būtiska lieta mūsu dzīvēs, un partiju programmu veidotāji to apzinās. Tas, ko viņi neapzinās vai izliekas nesaprotam, ir fakts, ka tieši NĪN lielā daļā pašvaldību veido budžeta pamatu. Partijas sola atcelt NĪN vienīgajam īpašumam, bet nepiedāvā nevienu alternatīvu, ka tiks aizlāpīts budžeta robs, ko šāds lēmums radītu. Šis solījums uzskatāms par reālu tikai tad, ja politiķi nāks klajā ar konkrētiem risinājumiem pašvaldību budžeta sabalansēšanai. Vēl partijas aizmirst piebilst, ka pašvaldības jau šobrīd var lemt par atlaižu piešķiršanu NĪN.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Divi Ukrainas kalnos kāpēji lielas sniega vētras dēļ Slovākijā esošajos Tatru kalnos zaudējuši dzīvību pēc kritiena, piektdien paziņoja vietējie glābēji.

Tiek vēstīts, ka bojāgājušie ir vīrietis un sieviete, kuri vājās redzamības dēļ, piedzīvojuši kritienu Tatru kalnos, kā rezultātā zaudēja dzīvības.

Slovākijas Kalnu glābēju serviss (HZS) ceturtdien no kādas ukraiņu alpīnistu grupas saņēma ziņu, ka viņu 11 cilvēku pulkā pazudušas divas personas, kas, visticamāk, varētu atrasties tuvu Lomņicas virsotnei.

"Abi Ukrainas kalnos kāpēji - 67 gadus vecs vīrietis un 30 gadus veca sieviete - pēc kritiena no gūtajām traumām mira," teikts HZS paziņojumā, kas arī vēsta, ka glābšana notikusi tumsā ļoti nelabvēlīgos laikapstākļos.

Tikmēr Ukrainas Kalnu kāpšanas federācija atklāja, ka negadījums noticis, abiem cilvēkiem jau dodoties lejup. Plašākas detaļas gan netika atklātas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kāds vācu students, iespējams, paglābs viedtelefonus no sašķīšanas kritienā.

Viņš izgudrojis apvalku ar iebūvētiem sensoriem un astoņām pusloka atsperēm stūros, kas kalpo kā drošības spilvens.

Kad sensors sajūt kritienu, tas zibenīgi izšauj uz augšu un apakšu vērstās «kājas», un ierīce piezemējas uz tām, novēršot tiešu korpusa saskari ar zemi. Pēc kritiena atsperes var iebīdīt atpakaļ vietā.

Ālenes Universitātes students Filips Frencels jau reģistrējis patentu, un sagaidāms, ka telefona «drošības spilveni» pārdošanā varētu nonākt pavisam drīz.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrijai kā atbildīgajai institūcijai uzdots veidot valsts kopējo tēlu, kas vairāk saistīts ar eksporta virzienu un ekonomisko pievilcību.

Šodienas bildi Latvijas ekonomikā Dienas Biznesa Uzņēmēju kluba pirmajā tikšanās reizē pēc vasaras pārtraukuma ieskicē īpašais viesis – ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

Būt vai nebūt investīcijām

Bez OIK atcelšanas Ekonomikas ministrijas (EM) šī brīža dienaskārtības karstais kartupelis ir atbalsts eksportam, produktivitāte un inovācijas, ko plānots spēcināt ar dažādiem pasākumiem. Piemēram, daudzi uzņēmēji nezina, ka droši var vērsties diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecībās, lai runātu par sadarbības iespējām ārvalstīs. Tiek organizētas arī starptautiskas valsts amatpersonu vizītes. «Nesen tikāmies ar kuplu Indijas delegāciju, ko pārstāvēja arī uzņēmēji. Tā rezultātā varam runāt par iespējamām investīcijām,» gandarījumu pauž R. Nemiro. Un tieši investīciju jautājumā uzbango trauksmainas diskusijas vilnis. Tā SIA Gallusman valdes priekšsēdētājs Arnis Veinbergs vēlas precizēt, ko valsts varētu darīt, lai pozitīvā gaismā parādītu Latvijas investīciju vidi. Savukārt, akcentējot banku attieksmi, Dienas Biznesa žurnālists Māris Ķirsons puspajokam vaicā – vai maz indieši varēs atvērt kontu Latvijas bankās?

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ar tīru pārtiku uz Skandināviju

Biznesa Plāns, 19.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bioloģisko dārzeņu, augļu un ogu pārstrādes uzņēmuma Keefa īpašnieki Cešeiko ģimene produkciju ražo no pašaudzētām izejvielām.

2016. gadā Stelpes vecās pienotavas kompleksā, ko bija iegādājusies Cešeiko ģimene, tika izspiests pirmais Simply Food biezenis – ķirbju. Pēcāk SIA Keefa attīstīties palīdzēja gan Eiropas Savienības, gan Altum atbalsts. Nu jau sen aiz muguras tas laiks, kad pieredzes trūkuma dēļ ražotnē sprāga biezeņu ražošanas iekārtas, smejas ģimenes uzņēmuma līdzīpašnieks Roberts Cešeiko.

Ardievas cukuram

Pēdējie pāris gadi aizvadīti, velkot ķeksīšus pie biznesa idejas dzimšanas laikā izvirzītajiem plāniem. Sākumā Cešeiko ģimene ražoja tikai trīs veidu biezeņus, tagad produktu klāstu ir papildinājušas piecas biezsulas, bet biezeņu «ģimene» pieaugusi līdz septiņām garšām. Biznesa ideja sākotnēji bija ražot diētisku pārtiku cilvēkiem ar veselības traucējumiem, piemēram, onkoloģiskajiem pacientiem. Roberta brālis Rūdolfs ir fiziologs un strādā ar krūts vēža pacientēm, meklējot veidus, kā efektīvāk uzlabot pacienšu stāvokli ar fiziskajām aktivitātēm. Tas saistīts arī ar uzturu – mokošajām ķīmijterapijām nereti seko ēšanas traucējumi. Šādos gadījumos dabas velšu biezenis ir vienīgais, ko iespējams norīt. Paralēli ražotne iesaistījusies vairākos projektos, lai izstrādātu pētījumos pamatotu produktu cilvēkiem ar smagām veselības problēmām. Pētījumi šajā jomā turpinās. Lai ražotne nestāvētu dīkā, pašlaik uzņēmums skatienu nedaudz aizvirzījis prom no medicīnas un piedāvā savus produktus mazumtirdzniecībā ikvienam. Gadu gaitā pilnveidota produktu receptūra. Sākotnēji, lai biezeņi garšotu labāk, tiem pievienots neliels daudzums cukura, taču pašlaik ražotne ir ceļā uz to, lai no cukura izmantošanas pilnībā atteiktos. «Mūsu tehnologi strādā ļoti labi, atrod labākās attiecības starp izejvielām, «piedzenot» receptūras,» stāsta Roberts. Sulu ražošana sākusies ļoti pozitīvi, tās piegādātas arī Vecumnieku novada skolās un bērnudārzos. «Tirgus tendence prasa, lai produkta izejvielas būtu audzētas bioloģiski. Tālāk jāseko maksimāli saudzīgai izejvielu pārstrādei. Receptūrai jābūt bez jebkādām papildus pievienotām lietām – uzlabotājiem vai tamlīdzīgi, tostarp bez pievienota cukura, lai gan, protams, augļi un ogas dabiski satur cukuru,» norāda Roberts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējs Arvīds Apfelbaums biznesu pielāgo Latvijas laikapstākļiem - vasaras periodā Daugavā piedāvā izbraucienus ar laivām un diviem vikingu kuģiem, bet ziemā - vizina ar sniega motocikla vilktām ragavām.

«Kopš studiju gadiem esmu aktīvs ūdens tūrisma piekritējs, bet mans pamata bizness ir celtniecība. Vasarās kolēģiem organizēju ūdenstūrisma pārgājienus. Sapratu, ka laivu īrei aiziet liela nauda, tāpēc laivas iegādājos pats un tā tas sākās,» biznesa pirmsākumus atceras SIA A.A. Mežmalas valdes loceklis A.Apfelbaums. Lai smailītes un kanoe laivas nestāvētu dīkā, sācis tās piedāvāt arī citiem cilvēkiem.

Uzņēmums SIA «A.A. Mežmalas» savu darbību uzsāka 2006. gada martā un nodarbojas ar tūrisma pakalpojumu sniegšanu. 2008.gadā tika izveidota ūdenstūrisma struktūrvienība «Mežmalas laivas», bet 2009.gadā darbību uzsāka struktūrvienība «Mežmalas vikings» un «Mežmalas kamanas».

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kāpēc dažādība vajadzīga ne tikai šķīvī, bet arī transporta sistēmā?

Neils Balgalis, Uzņēmuma Grupa93 vadītājs, pilsētplānošanas eksperts, 14.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no mūsdienu cilvēka ikdienas neatņemamiem pavadoņiem ir ātrums – komunikācijā, klientu apkalpošanā, pārvietošanās iespējās. Daudzi no mums, vēloties kaut kur nokļūt ātri, jau ierasti izvēlas vieglo auto. Nupat uzsāktā Autotransporta direkcijas un Pasažieru vilciena kampaņa «Pamēģini sabiedrisko!» izaicina atklāt citas iespējas.

Noteikti atradīsies oponenti, kuri teiks, ka nav nekā mobilāka par personisko automašīnu. Taču mobilitāte ir ne tikai iespēja pārvietoties ātri un bez šķēršļiem (ko pagrūti izdarīt ar auto rīta un vakara sastrēgumstundās), mobilitāte ir arī daudzveidība. Un tā pilsētas labsajūtai ir ne mazāk svarīga kā sabalansēts uzturs cilvēkam.

Kā atgūt līdzsvaru pilsētas satiksmē?

Mūsu valsts trīsdesmit gadus ir dzīvojusi uz vienveidīgas «auto diētas». Līdz neatkarības atgūšanai automašīnu bija maz, jo auto bija deficīta prece un vairums iedzīvotāju to vienkārši nevarēja atļauties. Pēc 1990. gada auto ietekme nemitīgi ir tikai augusi, automašīnai kļūstot ne vien par ērtību, bet arī statusa simbolu, lielā mērā dominējot mūsu ikdienā un nosakot mūsu paradumus. Piemēram, ja es varu 45 minūtēs atbraukt ar vilcienu no Jelgavas līdz Rīgai, bet pēc tam man jāpatērē vēl tikpat daudz laika, lai nokļūtu savā galamērķī Rīgā, nebraukšu es ar vilcienu, bet sēdīšos vien savā auto.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltik Elektro ir viens no vadošajiem elektrovairumtirdzniecības uzņēmumiem Latvijā, ar 24 gadu darbības pieredzi, un jau 18 gadus ir Vācijas Würth grupas uzņēmums.

“Mūsu noliktavas sortimentā ir gan ikdienas darbos nepieciešamās preces un instrumenti, kuri paredzēti elektriķiem, montāžniekiem un gala lietotājiem, citiem nozares pārstāvjiem un speciālistiem, kā arī specifiskas un ekskluzīvas preces, par kurām konsultācijas sniegs īstena profesionāļu komanda,” akcentē uzņēmuma valdes loceklis Edgars Bergholcs.

Uzņēmums šo gadu laikā pamazām, taču mērķtiecīgi ieguvis klientu un sadarbības partneru cieņu un uzticēšanos ar profesionālismu, precizitāti un spēju atrisināt teju jebkuru klienta problēmu. Patlaban Baltik Elektro Latvijā darbojas struktūrvienības Rīgā, Jēkabpilī, Rēzeknē un Liepājā, bet šogad plānots atvērt vēl divas filiāles reģionos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada sākumā pieņemtie Ministru kabineta noteikumi par finanšu nodrošinājuma piemērošanas kārtību atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem palīdzēs sakārtot riepu apsaimniekošanas nozari Latvijā.

Šī nauda kalpos kā reāls atbalsts valstij piesārņojuma seku likvidēšanas gadījumā, kā arī mazinās negodprātīgu komersantu iespējas darboties tirgū, pārliecināta Latvijas Riepu apsaimniekošanas asociācijas (LRAA) vadītāja Tīna Lūse.

LRAA vadītājas ieskatā finanšu nodrošinājums valstij būs kā drošības spilvens situācijās, kad atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma darbības vai bezdarbības dēļ nodarīts kaitējums apkārtējai videi.

Ja šāds regulējums būtu pieņemts ātrāk, tad, piemēram, riepu kalni Čiekurkalnā pusotru gadu pēc to atklāšanas tur joprojām nestāvētu, bet valstij būtu finanšu līdzekļi, par kuriem šo teritoriju ātri un efektīvi sakopt, tādējādi novēršot draudus gan apkārtējai videi, gan tuvējās apkaimes iedzīvotāju veselībai. Un šis ir tikai viens no piemēriem, kad atbildīgajām institūcijām nevajadzētu gadiem gaidīt, kad un vai negodprātīgi uzņēmumi paši novērsīs radīto piesārņojumu, skaidro T. Lūse.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinoši lētais elektriskais skrejritenis Xiaomi MiJia M365 noderēs biroja darbiniekiem, lai ātri veiktu nelielus attālumus pilsētā

Nīkstot garā galvaspilsētas sastrēgumā un caur automašīnas logu priecājoties par saulaino dienu, neviļus pārņem domas par citādiem pārvietošanās līdzekļiem pilsētā. Kājas un velosipēds ir pārbaudīta, klasiska un patīkama alternatīva, bet, ja glītā uzvalkā regulāri jāmēro vairāki kilometri vai arī negribas nopūlēties, minot pedāļus? Te varētu noderēt ielās aizvien biežāk redzamie elektriskie skrejriteņi.

Viens no tādiem – Xiaomi MiJia M365 – uz laiku nonāca arī DB rīcībā. Vai tas tiešām varētu būt ērts ikdienas pārvietošanās līdzeklis?

Dizains

Elektroskūteris paredzēts cilvēkiem augumā no 120 līdz 200 centimetriem, tādēļ ir diezgan augsts. Tā augstākais punkts ir vairāk nekā 110 cm virs zemes. Toties – šaurs, lai lavierētu pa gājējiem pilnām ietvēm un ar stūres ragiem nevienu neaizķertu. Taču stūres augstums nav regulējams, tādēļ pirmskolas vecuma bērniem atliek žēli noskatīties, kā lielākie vizinās, jo, turot rokas augstāk par pleciem, skrejriteni vadīt pagrūti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievija neatlaidīgi īsteno savu izstrādāto stratēģiju – eksporta un importa kravas pārkraut savās ostās, savukārt Baltijas valstu ostas atstāt «sausā», pašreizējo tranzītkravu apjomu ostās pēc gadiem varēs uzskatīt par laimi.

To intervijā stāsta Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas valdes priekšsēdētājs, Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.

Viņš atzīst, ka ekonomisko situāciju Latvijā ietekmēs ne tikai iekšpolitiskie lēmumi, bet arī ārvalstīs nolemtais, jo īpaši attiecībā uz tranzītbiznesu.

Fragments no intervijas

Pērn kravu apgrozījums Latvijas ostās bija lielāks nekā 2017. gadā. Vai šī tendence saglabāsies arī šogad?

Neredzu objektīvu pamatu kravu pieaugumam ostās, kaut arī to var koriģēt jau konkrētu eksporta produktu pasaules tirgus cenas un jo īpaši Krievijas ostu kapacitāte, infrastruktūras remontdarbi. Jā, 2018. gadā visās lielajās ostās ir kravu apjoma pieaugums, kas vairāk ir savdabīgs izņēmums nekā likumsakarība. Ogļu apjomi Latvijas ostās pērn bija tāpēc, ka Krievijai savās ostās nebija kapacitātes tik daudz tās pārkraut un arī pasaules tirgus cenas veicināja to piegādes. Jāņem vērā, ka lielākā daļa kravu ir tranzīts no citām valstīm - pārsvarā no Latvijas austrumiem, un loģiski, ka tās ir Krievijas kravas. Latvijai nav pamata perspektīvā cerēt uz Krievijas izcelsmes kravām savās ostās. Ir skaidri jāapzinās, ka šīs valsts kravu apjomi mūsu ostās saruks. Proti, savulaik Krievijā vēl prezidenta Borisa Jeļcina laikā – 90. gadu vidū – tika pieņemta Krievijas flotes atdzimšanas stratēģija, kurā atsevišķa sadaļa bija atvēlēta ostu modernizācijai, attīstības koncepcija, kas paredzēja – šīs valsts kravas orientēsies uz savas valsts ostām. Šī stratēģiskā lēmuma īstenošana tika turpināta arī prezidenta Vladimira Putina laikā. Tādējādi kaimiņvalsts transporta stratēģijā Baltijas valstīm bija atvēlēta baltā plankuma loma – mūsu ostās Krievijas kravu nebūs. Vēlāk, pēc notikumiem Ukrainā, Krievija cenšas atteikties no importa – eksporta kravu pārkraušanas arī Ukrainas ostās. Protams, šo politisko uzstādījumu Krievija nav pilnībā izpildījusi, jo pieprasījums pēc kravu apstrādes Krievijas ostās joprojām pārsniedz piedāvājumu. Ir vēl kāds aspekts – Latvija ir ES dalībvalsts, bet Krievijai ar ES joprojām ir sankciju (liegumu) karš kopš 2014. gada augusta par konkrētu produktu piegādēm, tas arī ietekmē Krievijas un ES tirdzniecību, kas tikai vēl vairāk samazina nepieciešamību izmantot kravu pārkraušanai Latvijas ostas. Jāņem vērā, ka pavisam nesen bija ziņa par to, ka Ļeņingradas apgabala un Krievijas valdība parakstīja dokumentu, kas paredz Somu jūras līcī līdz 2022. gada nogalei izveidot ostu ar pārkraušanas jaudu 70 milj. t gadā. Labi, Krievijā varbūt arī šo 1,2 miljardu eiro vērto projektu neīstenos noteiktajos četros gados, bet piecos vai sešos gados noteikti. Tādējādi, piemēram, 2025. gadā līdzās lielajām Sanktpēterburgas, Primorskas un Ustjlugas ostām strādās vēl viena (780 ha platībā) ar jaudu, kas ir vairāk, nekā visas ostas Latvijā pārkrāva 2018. gadā. Raugoties no pašreizējām pozīcijām, tas nozīmē, ka pēc 2024. gada Baltijas valstu ostas lielā mērā būs «atbrīvotas» no Krievijas kravām. Tad Latvijā 2018. gadā pārkrauto Krievijas kravu apjomi šķitīs kā pasaka. Ir tikai viens nezināmais. Ja Krievijas ekonomika attīstās ar dinamiku 7-8% gadā, tad šīs valsts ostas nespēs nodrošināt visu kravu pārkraušanu, kam šāda scenārija gadījumā būtu jāpieaug aptuveni par 14–16%. Tikai šāda scenārija gadījumā būs nepieciešamība pēc Latvijas dzelzceļa, autotransporta un ostas termināļu pakalpojumiem. Taču jebkurā situācijā Baltijas valstu ostu termināļu vidū konkurence par kravām tikai pieaugs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Papildināta - KP aizliedz Maxima izmantot mazumtirdzniecības telpas Rīgā, Tērbatas ielā

Db.lv, 04.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu aizliegt SIA «Maxima Latvija» izmantot tirdzniecības telpas Rīgā, Tērbatas ielā 33/35, informē KP.

KP konstatēja, ka plānotais darījums būtiski samazinātu konkurenci konkrētajā tirgū, ierobežotu patērētāju iespējas ikdienas patēriņa preces iegādāties plašāka skaita uzņēmumu veikalos un nostiprinātu esošo mazumtirgotāju tirgus varu.

Pašlaik tirdzniecības telpas Tērbatas ielā 33/35 izmanto SIA «Essa», kas ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgū darbojas ar zīmolu «top!». Saskaņā ar KP iesniegto ziņojumu plānots, ka konkrēto telpu nomas tiesības turpmāk iegūs Maxima. Tā kā abi uzņēmumi veic līdzīga rakstura saimniecisko darbību un darījuma rezultātā viens tirgus dalībnieks pārņemtu otra aktīvus – mazumtirdzniecības telpas –, Konkurences likuma izpratnē tā ir uzņēmumu apvienošanās, kas ir paziņojama KP.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pastāv vairāki mīti saistībā ar bezkontakta maksājumu karšu drošību, kampaņas Piik un gatavs atklāšanā sacīja Hansab Grupas Karšu maksājumu risinājumu vadītājs Alars Ālumā.

Kaut arī pieaug bezkontakta karšu izmantošanas popularitāte, cilvēki aizvien izsaka bažas par savu karšu drošību, kas kavē straujāku maksājumu izaugsmi, viņš uzsvēra, piebilstot, ka pastāv vairāki mīti, kas nav taisnība.

Mīts nr.1: Zaglis var iztērēt visu manu naudu uz konta

Eksperts uzsver, ka tā nav taisnība, jo kartei limits norēķiniem bez PIN koda ir 25 eiro, turklāt arī ik pēc laika tiek prasīts PIN kods arī mazākiem maksājumiem. Tāpat tirgotājam nav pieejama uzreiz visa nauda, tā sākotnēji tiek rezervēta. Ja tomēr notikusi zādzība, jādodas uz banku un banka naudu atmaksās.

Mīts nr.2: Hakeris var nolasīt manu karti no attāluma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Īpašuma departaments izsolē ar augšupejošu soli piedāvā iegādāties neapbūvētus zemesgabalus netālu no starptautiskās lidostas «Rīga» – Grenču ielā 20 un Kazeņu ielā.

Neapbūvētie zemesgabali Grenču ielā 20, Rīgā 49890 kvadrātmetru platībā un Kazeņu ielā, Rīgā 2920 kvadrātmetru platībā atrodas Pārdaugavā – 20 minūšu brauciena attālumā no pilsētas centra, kā arī 500 metru attālumā no starptautiskās lidostas «Rīga» un 1100 metru attālumā no Kārļa Ulmaņa gatves. Neapbūvēto zemesgabalu izsoles sākumcena ir 696 500 eiro.

Zemesgabali ir piemēroti liela un vidēja apjoma daudznozaru investīciju projekta vai projektu realizācijai un ļauj tam izveidot nepieciešamo infrastruktūru (t.sk. ceļus un inženierkomunikācijas). Kā norāda Rīgas domes Īpašumu departamentā, tad ņemot vērā apkārtnes attīstību un zemesgabalu atrašanās vietu, zemesgabali ir piemēroti daudzfunkcionālu starptautisku vai reģionālu pārvadājumu un loģistikas nozares objektu, pakalpojumu centru, biroju ēku un ražotņu būvniecībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Divos sprādzienos Beirūtā vairāk nekā 100 bojāgājušie

LETA--AFP/BBC/DPA, 05.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Libānas galvaspilsētā Beirūtā otrdien notika divi spēcīgi sprādzieni, kuros dzīvību zaudējuši vairāk nekā 100 cilvēki un aptuveni 4000 ievainoti, bet vēl 100 pazuduši bez vēsts, trešdien paziņojis Libānas Sarkanais Krusts.

"Līdz šim vairāk nekā 4000 cilvēku ir ievainoti un vairāk nekā 100 zaudējuši dzīvību. Mūsu komandas turpina meklēšanas un glābšanas operācijas," paziņoja Libānas Sarkanais Krusts.

Beirūtā bez pajumtes palikuši līdz 300 000 cilvēku 

Beirūtā pēc spēcīgā sprādziena ostā bez pajumtes palikuši līdz 300 000 cilvēku,...

Vairums cietušo guvuši vidēji smagus vai smagus ievainojumus. Daudz cilvēku joprojām ir iesprostoti zem gruvešiem.

Sprādzieni notika ostas rajonā. Otrais sprādziens raidīja debesīs milzīgu oranžu ugunsbumbu, kurai sekoja triecienvilnis, kas izpostīja ostu un ēkas tās apkārtnē, izsitot ēku logus vairāku kilometru attālumā.

Sprādzieni bija ļoti spēcīgi pat pilsētai, kas pieredzējusi pilsoņkaru, pašnāvnieku sprādzienus un Izraēlas bruņoto spēku triecienus. To troksnis bija dzirdams pat Kiprā, kas atrodas Vidusjūrā vairāk nekā 200 kilometru attālumā.

Seismologi sprādzienu radīto satricinājumu pielīdzināja 3,3 magnitūdu stiprai zemestrīcei.

Šorīt no ostas turpina pacelties gaisā dūmi un pilsētas centra ielas ir pilnas drupām, bojātām automašīnām un stikliem.

Libānas premjerministrs Hasans Diabs paziņoja, ka ir eksplodējušas 2750 tonnas lauksaimniecības mēslojuma amonija nitrāta, kas sešus gadus glabājās kādā ostas noliktavā, izraisot "katastrofu jebkurā šī vārda nozīmē".

"Šodien notikušais nepaliks bez atbildības. Tie, kas ir atbildīgi par šo katastrofu, samaksās," televīzijā izsakoties par sprādzieniem, otrdien sacīja Diabs.

Arī Libānas prezidents Mišels Auns pavēstījis, ka sprāgušas 2750 tonnas amonija nitrāta, kas nedroši glabātas noliktavā.

Auns sasaucis trešdien valdības ārkārtas sēdi un paziņojis, ka jāizsludina divu nedēļu ārkārtas stāvoklis.

Libānas Vispārējās drošības dienesta vadītājs Abass Ibrahims iepriekš norādīja, ka sprādzienus varēja izraisīt "ārkārtīgi eksplozīvie materiāli", kas pirms kāda laika konfiscēti uz kāda kuģa un glabāti noliktavā ostā dažu minūšu gājiena attālumā no Beirūtas iepirkšanās un naktsdzīves rajoniem.

Kāds karavīrs no ostas ziņu aģentūrai AFP situāciju tur raksturoja kā katastrofu.

"Uz zemes guļ līķi. Ātrās palīdzības mašīnas turpina savākt mirušos," sacīja karavīrs.

Pie ostas sapulcējušies cilvēki, kuri izmisīgi vēlas iegūt ziņas par saviem tuviniekiem, kas sprādzienu brīdī atradās ostā un tās tuvumā. Arī slimnīcās sapulcējušies cilvēki, cerībā iegūt ziņas par pazudušajiem tuviniekiem.

Valsts Nacionālā ziņu aģentūra sākotnēji vēstīja, ka sprādzienus izraisījis ugunsgrēks pirotehnikas noliktavā pie Beirūtas ostas.

Izraēlas valdības amatpersona apliecināja, ka Izraēlai "nav nekāda sakara" ar šiem sprādzieniem, vēsta AP.

Internetā ievietotās fotogrāfijās bija redzams, ka postījumi nodarīti pat Beirūtas lidostas terminālī deviņus kilometrus no sprādzienu vietas.

Sprādzieni nodarīja postījumus arī ANO miera spēku UNIFIL kuģim, un vairāki to darbinieki tika ievainoti.

Slimnīcas, kas jau bija noslogotas Covid-19 pandēmijas dēļ, tagad tika pārpildītas ar ievainotajiem un Libānas Sarkanais Krusts aicināja nekavējoties ziedot asinis.

Nacionālās aizsardzības padome pasludināja Beirūtu par katastrofas zonu, un premjers Diabs aicināja Libānas sabiedrotos "atbalstīt" valsti un "palīdzēt mums izārstēt šīs dziļās brūces".

Libāna saņēma līdzjūtības apliecinājumus no visas pasaules. Palīdzību piedāvājušas ASV, Francija, Beļģija, Irāna, Persijas līča valstis un pat Libānas galvenā ienaidniece Izraēla.

Francijas prezidents Emanuels Makrons paziņojis, ka valsts uz Libānu nosūta glābēju komandu un tonnām medicīniskās palīdzības. Makrona birojs pavēstīja, ka 55 glābēji un mobilā medicīniskā vienība, kas spēj sniegt palīdzību 500 cietušajiem, Beirūtā ielidos trešdienas pēcpusdienā. Glābšanas darbos jau iesaistījušies franču karavīri, kas dien ANO spēkos Libānas dienvidos.

Čehija paziņoja, ka nosūta uz Libānu glābēju vienību ar suņiem, kas specializējusies cilvēku meklēšanā zem gruvešiem.

Libānas prezidents ir izsludinājis valstī trīs dienu sēras.

Ziņojot par sprādzieniem, Libānas laikrakstus šodien rotā tādi virsraksti kā "Apokalipse" un "Lielais sabrukums".

Libānā jau tā valda smaga ekonomiskā krīze, kas pēdējos mēnešos izraisījusi masu protestus. Tikmēr slimnīcās pieaudzis Covid-19 pacientu skaits, un pastāv bažas, ka pēc šīs katastrofas tiks piedzīvots vīrusa uzliesmojums.

Sprādzienos sagruvušas daudzas dzīvojamās mājas, potenciāli atstājot bez pajumtes lielu skaitu cilvēku laikā, kad daudzi libānieši zaudējuši darbu un savus ietaupījumus valūtas krīzes dēļ.

Radušās arī bažas par to, kā Libāna turpinās importu, ja sagrauta tās galvenā osta, un pārtikas nodrošinājumu valstī, kura uzņēmusi vairāk nekā miljonu sīriešu bēgļu.

ASV Lauksaimniecības departamenta rīcībā esošā informācija liecina, ka Libāna importē 80% no tai nepieciešamajiem kviešiem.

Ostas lielāko graudu noliktavu pārvalda Libānas Ekonomikas un tirdzniecības ministrija. Ziņu aģentūras AP video, kas uzņemts ar bezpilota lidaparātu, redzams, ka graudu noliktavas sprādzienos ir bojātas un to saturs sajaucies ar drupām un zemi.

Aplēsts, ka sagrautajās ostas noliktavās glabājās aptuveni 85% no Libānas graudu krājumiem.

ASV prezidents Donalds Tramps, atsaucoties uz ASV ģenerāļu teikto, paziņoja, ka otrdien Beirūtā notikušos sprādzienus izraisījusi "sava veida bumba".

"Tas izskatās pēc šausmīga uzbrukuma," Tramps sacīja reportieriem Baltajā namā. "Es tikos ar dažiem no mūsu dižajiem ģenerāļiem, un viņiem tā šķita."

"Tas nebija rūpnieciskas eksplozijas tipa notikums. Saskaņā ar viņu teikto - un viņiem vajadzētu zināt labāk nekā man - viņi, šķiet, domā, ka tas bija uzbrukums. Jā, tā bija sava veida bumba."'

Tramps arī piedāvāja ASV palīdzību Libānai.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Štrunts par pētniecību, galvenais, ka šmiga lētāka

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 20.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šī gada 1.jūlija par 15 procentiem plānots samazināt akcīzes nodokļa likmi stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, lēmusi Saeimas budžeta komisija.

Tikmēr sociālos tīklus jau pārpilda jociņi par šo tēmu. Piemēram, lai ieriebtu igauņiem, Latvija varētu dalīt alkoholu par velti. Tvītotāji, mazliet iesmīkņājot, bet patiesībā ļoti nopietni norāda, ka Latvijas valsts nebūt negrasās pielīdzināties Igaunijai, piemēram, zinātnes un pētniecības vai augstākās izglītības finansējuma jomā, taču akcīzi alkoholam gan samazināsim rekordātrumā.

Uz valsts amatpersonu, piemēram, premjera, kareivīgo retoriku vēsturnieks Gustavs Strenga asprātīgi atbild: «Pilnībā pievienojos! Sitīsim tos igauņus ar 0,76% no IKP pētniecībai! Jā, igauņu pārākums augstākajā izglītībā un pētniecībā totāli nav izturams! Jāsāk pētniecības finansējumu karš!» Man nav izdevies atrast nevienu nopietnu ekonomistu, ja vien par tādu neuzskata Mārtiņu Bondaru, kurš atbalstītu akcīzes samazinājumu stiprajam alkoholam. Šaubos, vai kādam ir aprēķini, vai, nemainoties Latvijas iedzīvotāju alkohola patēriņam, samazinātās akcīzes ieņēmumu sarukumu kompensēs igauņu tūristi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kriptovalūtu tirgus dalībnieki piesardzīgi, bet cer uz kāpumu.

Bitkoina cena šajā gadā palielinājusies par vairāk nekā 100%, bet analītiķu prognozes par turpmāko kriptovalūtu tirgus līdera cenas virzību krasi atšķiras.

Maijs bitkoinam bijis labākais mēnesis pēdējo divu gadu laikā – pasaules lielākās kriptovalūtas vērtība šomēnes piedzīvoja straujāko kāpumu kopš leģendārā pieauguma 2017. gadā, kad vērtība sasniedza 20 tūkstošus dolāru un neskaitāmi investori mēģināja ielēkt šajā tirgū, lai gūtu ātru peļņu, taču sekoja kritums bezdibenī, vērtībai sarūkot par vairāk nekā 70%.

Bitkoina cena patlaban turas zem 9000 dolāru līmeņa, un kopš gada sākuma tā palielinājusies par aptuveni 135%. Sekojot bitkoina cenas tendencēm, pieaugusi arī citu kriptovalūtu cena.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada septembris pasaules lielākajos finanšu tirgos izvērtās ne pārāk veiksmīgs.

Vēl rudens pirmā mēneša pašā sākumā ASV akcijas aizsniedzās līdz jaunam vēsturiskajam maksimumam. Tomēr pēc tam ceļš kļuva nelīdzenāks, un ASV akciju tirgus raksturojošā Standard & Poor's 500 indeksa vērtība samazinājās aptuveni par 10%. Septembra ietvaros zemāk planēja arī daudzu Eiropas kompāniju akciju vērtības.

Kopumā - tieši septembris atnesa spēcīgas bažas par Covid-19 otro vilni, kas daudziem licis apšaubīt agrākos visai optimistiskos pieņēmumus par “V” veida pasaules ekonomikas atkopšanos. “Finanšu tirgiem pieaugusi izpratne par to, ka bijis vien “V” veida ekonomikas “atsitiens”. Tas gan nenozīmē, ka būs arī vesela “V” veida tautsaimniecības atveseļošanās,” notiekošo The Wall Street Journal raksturo ING Bank ekonomisti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Ceļojuma pieredzes stāsts: Itālija ir kontrastu zeme

Armanda Vilcāne, 30.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Itālija savā ziņā vienmēr ir bijis mans sapņu galamērķis, kas pārsteidz ne tikai ar fantastiskām dabas ainavām un kulināriju, bet arī ar dažādību. Mērojot vien dažus desmitus kilometru, iespējams baudīt gan modes un stila metropoles krāšņumu, gan klusas kalnu pilsētiņas burvību.

Uz Itāliju četru cilvēku sastāvā devāmies decembra sākumā. Aviobiļetes, kas tika iegādātas jau septembrī, vienam cilvēkam abos virzienos izmaksāja aptuveni 60 eiro - kādam biļeti paveicās nopirkt nedaudz lētāk, kādam - dārgāk, taču kopumā lidojuma izmaksas bija ļoti zemas. Izmantojot Ryanair piedāvāto iespēju, izvēlējāmies lidot uz Bergamo lidostu, kas atrodas aptuveni 50km attālumā no Milānas.

Jau sākotnēji sapratām, ka vēlamies Itāliju apceļot ar auto, tāpēc apmēram divas nedēļas pirms ceļojuma Rentalcars.com rezervējām automašīnu, kuru uzņēmums piedāvāja saņemt turpat Bergamo lidostā. Izvēloties pilno apdrošināšanu, auto noma sešām dienām izmaksāja 176 eiro. Tāpat tikām brīdināti, ka uz vietas būs nepieciešams iemaksāt 90 eiro lielu drošības naudu. Jāpiebilst, ka auto vadītājam, kurš vēl nav sasniedzis 26 gadu vecumu, šīs izmaksas, ņemot vērā auto nomu mājaslapās pieejamo informāciju, būs krietni dārgākas. Lai gan tieši pateicoties automašīnai, īsā laikā izdevās iepazīt Itāliju no tādām šķautnēm, kas, ceļojot citādi, iespējams, paliktu nepamanītas, nevar noliegt, ka auto esamība brīžiem sagādāja arī liekas galvassāpes. Pirmās raizes sākās jau tajā brīdī, kad Latvijā apjautām, ka Rentalcars.com šajā gadījumā darbojas tikai kā starpnieks un patiesais nomas pakalpojuma sniedzējs ir uzņēmums Budget, kura reitings atsevišķās interneta vietnēs bija noslīdējis pat zem vienas zvaigznes. Saprotot, ka rezervāciju atcelt nav iespējams un nauda jau ir samaksāta, atlika vien cerēt, ka viss būs labi. Nedaudz paskrienot uz priekšu, jāatzīst, ka tik gludi gan viss negāja - jau otrajā dienā mūsu mašīna stāvvietā tika apskādēta un daļa iemaksātās drošības naudas beigās netika atgriezta. Interesanti, ka pāris desmiti eiro tika ieturēti nevis par nelielo skādi, bet gan tāpēc, ka auto it kā atgriezts ar nepilnu bāku, kas gan gluži neatbilda taisnībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Huawei" vidējās klases "P Smart" sērijas ceturtais modelis "Pro" piedāvā ekrānu bez traucēkļiem un interesantu kameras risinājumu

Jau trešo gadu pēc kārtas Ķīnas tehnoloģiju kompānija "Huawei" iesākusi, laižot klajā gados vai sirdī jaunajiem lietotājiem paredzētu "P Smart" sērijas viedtālruni. 2018.gada celmlauzim gadu vēlāk sekoja "P Smart 2019", vasarā pa vidu iespraucās "P Smart Z" ar inovatīvu izbīdāmu priekšējo fotokameru un tagad saimei pievienojas "P Smart Pro". Kādēļ gan šī vidējās klases ierīce izpelnījusies tik drīzu atjauninājumu un vai tā vispār ir pircēju uzmanības vērta?

Vidējā klase viedtālruņu tirgū ir izplūdusi visos virzienos. Tajā ražotāji pamanās iemānīt gan pablāvas ierīces, kuru galvenais trumpis ir zema cena, gan visnotaļ respektējamus produktus, kas dažās sfērās pat izaicina flagmaņus. Par spīti ambiciozajam vārdam "Pro" nosaukumā, jaunais "P Smart" ir kaut kur pa vidu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo pusotru nedēļu cenas finanšu tirgos atrodas brīvajā kritienā. Šādi strauji zaudējumi var traumēt ne tikai ieguldītāju naktsmieru, bet arī to psihi.

Pastāv pieņēmums, ka bieži vien cilvēkiem pēc lielākiem finanšu zaudējumiem ilgstoši var būt problēmas ar nepieciešamo risku uzņemšanos. Tas ir raksturīgi arī vērtspapīru tirgus dalībniekiem, kuri, piemēram, apdedzinās akciju tirgū un tajā atgriežas vien tad, kad cenas atkal uzskatāmas par augstām.

Šādā gadījumā ieguldījumi netiek veikti pareizi, jo ilgstoši ieņemtās pozīcijas var būt pārlieku konservatīvas. Tas nozīmē, ka netiek gūts pietiekams labums no akciju tirgu paša izslavētākā labuma – tā, ka šie vērtspapīri ilgākā termiņā, neskatoties uz īstermiņā visai krasajām cenu svārstībām, tendēti uz dāsnu pieaugumu. Citiem vāriem sakot - investora psihe pēc lielākiem zaudējumiem var izrādīties tik traumēta, ka tie arī jebkādus nākotnes finanšu lēmumus izdara ar neadekvāti paaugstinātu aizdomības piedevu. Tas savukārt noved pie tā, ka to atdeve no investīcijām ir mazāka, nekā gaidīts, un, iespējams, krietni mazāka, nekā tas tiem pašiem ir nepieciešams.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Konkurences padomei bija daudz efektīvāki instrumenti jautājuma risināšanai

Guntars Kokorevičs, «Tīrīga» padomes priekšsēdētājs un «Clean R» īpašnieks, 20.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējams, mēs pat nespējam novērtēt to, ka dzīvojam relatīvi tīrā un sakoptā vidē, jo tas ir tik pierasti. Mums ir tīras ielas, tīras pludmales, mēs neesam piedzīvojuši situāciju, kad māju pagalmos veidojas atkritumu kalni, kuri nedēļām ilgi netiek izvesti. Jāatzīst un jāpiekrīt, ka nesasniedzam Eiropas Savienības prasības nodrošināt efektīvu dalīto sadzīves atkritumu savākšanu, bet tas ir pieejamās infrastruktūras un sabiedrības paradumu maiņas jautājums.

Aizvadītās nedēļas nav bijušas vieglas atkritumu apsaimniekošanas nozares uzņēmumiem – ir bijis jāspēj ne tikai analizēt savstarpēji pretrunīgi juridiski lēmumi, bet arī mazāk nekā trīs dienu laikā jānodrošina atkritumu izvešana jauniem maršrutiem, kas pielīdzināmi otrai lielākajai pilsētai Latvijā – Daugavpilij. Racionāli atskatoties uz notikumu attīstību, gribu apskatīt vairākus aspektus.

Rīga – dažu minūšu attālumā no reālas atkritumu krīzes

Atkritumu apsaimniekošanas bizness nav vienkāršs. Tas prasa gan apjomīgas infrastruktūras investīcijas, gan ļoti nopietnu loģistikas plānošanu. Iedomājieties situāciju, kurā 80 smagās automašīnas vienlaikus izbrauc Rīgas ielās, savācot atkritumus no vairāk nekā 300 tūkstošiem mājsaimniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaujas mašīnas formā veidotais "DJI RoboMaster S1" piedāvā savdabīgu veidu, kā ieinteresēt bērnus programmēšanā un robotu konstruēšanā

Robotizācijai aptverot aizvien jaunas dzīves sfēras, tālredzīgākās nacionālās valstis steidz gatavot rītdienas speciālistu maiņu. Cilvēkus, kuri pratīs izgatavot, apmācīt un apieties ar robotiem. Dažviet jau bērnudārzā tiek piedāvātas robotikas un pirmo soļu programmēšanā nodarbības, un arī tehnoloģiju kompānijas dod savu artavu kopīgajā lietā.

Ar bezpilota lidaparātiem pasaules mēroga atpazīstamību ieguvusī kompānija "DJI" pērn savu produktu klāstu papildināja ar neparastu konstruktoru "RoboMaster S1". Tas palīdz dažādu vecumu interesentiem apgūt prasmes robotu būvēšanā un vadīšanā ar ieprogrammētām komandām, un delverīgus zēnus piesaista ar spēju doties tanku kaujās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons svētdien prezentējis savas Konservatīvās partijas manifestu pirms decembrī gaidāmajām britu parlamenta ārkārtas vēlēšanām, kurā sola pabeigt valsts izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), lai tā varētu izbeigt taupības pasākumus un veicināt uzplaukumu.

Jūlijā Džonsons sāka vadīt mazākuma valdību, bet tā arī nespēja panākt Brexit vienošanās apstiprinājumu britu parlamentā. Tagad viņš vēlas pārliecinošu uzvaru 12.decembrī gaidāmajās vēlēšanās.

"Kā jums zināms, ir atlikušas nepilnas trīs nedēļas līdz visizšķirošākajām vēlēšanām mūslaiku vēsturē," Džonsons sacīja, Telfordā prezentējot toriju priekšvēlēšanu manifestu.

"Izvēle nekad nav bijusi skaidrāka," viņš teica. "Pabeigt Brexit, un tad mēs varam atjaunot uzņēmēju un ģimeņu pārliecību un uzticību," Džonsons piebilda.

"Pabeigt Brexit, un tad mēs varam koncentrēt savas sirdis un prātus uz Lielbritānijas iedzīvotāju prioritātēm," viņš uzsvēra, sakot, ka "ir laiks atbrīvot visas valsts potenciālu un kalt jaunu Lielbritāniju".

Komentāri

Pievienot komentāru