Jaunākais izdevums

Atalgojums dažās kvalificētās darba nozarēs nespēj konkurēt ar nekvalificētu darbu atalgojumu, un tādējādi neattaisno izglītībā ieguldītos līdzekļus, otrdien raksta laikraksts Diena.

Tā, piemēram, ārsts Latvijā saņem vidēji 847 latus mēnesī, bet pirms tam jāiegūst akadēmiskā izglītība – bakalaura vai maģistra grāds vai profesionālā bakalaura/maģistra grāds, vai otrā līmeņa augstākā izglītība. Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes programmas ilgums ir seši gadi, bet pilna studiju maksa – ap 10 800 latiem. Vidusskolas skolotājs, kuram jāiegūst bakalaura vai maģistra grāds vai profesionālā bakalaura vai maģistra grāds, vai otra līmeņa augstākā izglītība, mēnesī saņem vidēji 534 latus. Tikmēr ražotnes strādnieka atalgojums vidēji ir 400 – 550 lati mēnesī, un šim amatam nav nepieciešams iegūt īpašu izglītību.

Valsts atzīst sasaistes trūkumu starp izglītību un darba tirgu – vairums laikraksta Diena aptaujāto ekspertu un amatpersonu atzīst, ka nepieciešams uzlabot gan izglītības kvalitāti, gan apzināt to, kā pēc studiju pabeigšanas veicas absolventiem.

Latvijā ir pietiekami daudz diplomu kaltuvju, kuru diplomus var izmantot labākajā gadījumā par tapetēm, uzskata ekonomikas zinātņu doktors, Latvijas Bankas (LB) ekonomists Oļegs Krasnopjorovs. Tajā pašā laikā viņš norāda – «ja vidusskolas beidzējs droši zina, ko dzīvē grib sasniegt un mērķtiecīgi sper soļus šajā virzienā, nav ne mazāko šaubu par viņa karjeras veiksmi, arī Latvijā».

Problēma Latvijas izglītības sistēmā slēpjas tajā, ka pārāk liels uzsvars tiek likts tieši uz teorētisko mācību apguvi, uzskata ekonomists Uldis Osis. Atalgojuma atšķirību, pēc ekonomista domām, nosaka nozaru atšķirības – publiskajā sektorā algas ir zemākas, tomēr var rēķināties ar lielāku stabilitāti – lai arī mazāks, atalgojums tiek izmaksāts regulāri, noteiktā laikā.

Valsts neērtā situācijā nostādījusi tos cilvēkus, kuri jūt aicinājumu strādāt cildenu, tomēr sliktāk atalgotu darbu – tādi ir, piemēram, ārsti un citi medicīnas darbinieki, uzskata ekonomists Jānis Ošlejs. Atalgojuma starpībā neesot vainojama izglītības sistēma, jo šīs pašas sistēmas izglītotie medicīnas darbinieki iegūst zināšanas, kas ļauj bez problēmām savā profesijā strādāt un pelnī arī Zviedrijā, pārliecināts ekonomists. «Es domāju, ka valsts vienkārši izmanto tādu cilvēku motivāciju,» norāda J. Ošlejs.

Izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis pauž – lai cilvēki varētu gūt maksimālu labumu no iegūtās izglītības, tai jābūt saistītai ar darba tirgus pieprasījumu. Tāpat viņš uzskata, ka «risinājums tam, lai cilvēki varētu strādāt atbilstoši profesijai un izglītībai, turklāt saņemt par to arī atbilstošu atalgojumu, manā skatījumā, būtu profesionālās izglītības attīstīšana».

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Augstākā izglītība gaida Junkera vitamīnus

Raivis Bahšteins, 10.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar gandrīz 600 miljonu eiro «ielāpu» zinātnes un augstākās izglītības kleitā Latvijā likteņa varā atstātās nozares varētu posties uz šajā jomā attīstīto valstu balli

Rīgas Tehniskās universitātes rektors Leonīds Ribickis rēķina, ka no plānotā 600 miljonu eiro «lētā» kredīta no Eiropas Investīciju bankas tautsaimniecība var iegūt miljardos mērāmu atdevi.

Kā iesaiste Junkera investīciju plānā veicinās augstākās izglītības attīstību un kvalitātes veicināšanu?

Iespēja izmantot lētos kredītus Junkera plāna ietvaros atbalsojas akūtajā līdzekļu nepietiekamībā augstākajai izglītībai un zinātniskajai pētniecībai, arī inovatīvajai darbībai. Pēc finansējuma no iekšzemes kopprodukta esam pēdējā vietā Eiropā kā inovāciju indeksā, tā izglītībā un zinātnē. Jau vasarā izskanēja pavisam vienkāršs priekšlikums – saskaitām, cik nepieciešams, lai sasniegtu likumā noteikto 1,5% no IKP šīm jomām, un aizņemamies šo summu ilgtermiņā. Visā pasaulē, īpaši ASV, visiem ir skaidrs, ka, ieguldot vienu ASV dolāru kvalitatīvā universitātē, atdeve sabiedrībai ir astoņi vai pat desmit dolāru, ja universitāte ir augsta līmeņa. Ieguldījums tautas izglītībā un zinātnē ir tā joma, kurā nevar aizšaut garām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izglītības reforma ir veicinājusi diskusijas ne tikai par tās lietderību, bet arī par nepieciešamajiem virzieniem. Beidzot atskan pašas izglītības nozares arvien skaļāki izteicieni par to, ka jaunieši būtu jāvirza profesionālajā izglītībā. Lai tas notiktu, ir jāpārvar vairāki šķēršļi. Lielākā problēma ir sabiedrības vēsturiskā atmiņa un ar to saistītie stereotipi, kā arī mainīgā darba vide un digitalizācija. Tam pa vidu atrodas apjucis jaunietis, kuram pēc pamatskolas jāsper solis pretim savai neskaidrajai nākotnei. Ko viņam darīt?

Uz šo jautājumu sniedz atbildi Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma direktore Maija Vanaga. Balstoties uz pašas vadītā tehnikuma piemēra, direktore piedāvā iepazīties ar četriem šķēršļiem, kas var nostāties starp jaunieti un viņa karjeras pirmajiem soļiem.

1. profesionālās izglītības šķērslis - sabiedrības vēsturiskā atmiņa

Nesen bija lasāms Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas prezidentes Ilzes Kalniņas paustais viedoklis, ka 80% skolēnu pēc pamatskolas absolvēšanas nav jāmācās vidusskolā, vēlamais sadalījums būtu divas trešdaļas profesionālajā izglītībā un viena trešdaļa – vidusskolā. Problēma ir profesionālās izglītības prestiža jautājumā, kura galvenais iemesls ir sabiedrības vēsturiskajā atmiņā esošā „profene”, kurā apmāca tikai zemi kvalificētus strādniekus. Pats dīvainākais ir tas, ka patiesībā tādas izglītības iestādes kā profesionāli tehniskā skola Latvijas izglītības sistēmā sen vairs nav. Savukārt, ja mēs apskatītu apgūstamo profesiju piedāvājumu kaut vai uz manis vadītā Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma piemēra, tās visas atbilst 3. profesionālās kvalifikācijas līmenim, kas paredz pienākumu pildīšanu, veicot tā plānošanu un organizēšanu, un tas atbilst kvalificēta speciālista pienākumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

IT nozares izglītība paver ceļu uz augošu nozari

Biznesa augstskolas "Turība" IT virziena vadītājs Jānis Pekša, 07.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurētspējīgs atalgojums un plašās karjeras iespējas IT jomā ne tikai Latvijā, bet arī ārpus tās nav mīts, bet gan realitāte.

Turklāt IT nozare pieprasa profesionāļus ar augstāko izglītību un praktiskām iemaņām. 2020. gada programmētāju aptaujas dati apliecina – 83% IT nozares pārstāvju ir apmierināti ar savu darbu un nemeklē neko citu.

46,2% IT nozares profesionāļiem ir bakalaura grāds, bet 22,8% - maģistra grāds

"Steka pārpilde" (no angļu val. "Stack Overflow") ir lielākā tiešsaistes kopiena, kas paredzēta topošiem un esošiem programmētājiem. Kopienas organizētajā aptaujā 2020. gadā piedalījās 65 000 respondenti, no tiem – 400 IT nozares pārstāvji no Latvijas. Aptauja atspoguļoja, ka 46,2% IT nozares profesionāļiem ir bakalaura grāds, bet 22,8% - maģistra grāds attiecīgajā jomā. Salīdzinot ar 2019. gadu, bakalauru skaits ir audzis par 0,9%, bet maģistru – par 0,1%. Nozare turpina pieprasīt zinošus un profesionālus speciālistus, turklāt augstākā izglītība sniedz papildus kompetences un sekmē konkurētspēju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nevarat izturēt savu vadītāju? Pie tā varētu būt vainojama arī jūsu karjeras izvēle, raksta ASV ziņu portāls The Huffington Post.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Amatpersonu deklarācijas atklāj Latvijas Bankas vadības atalgojumu

LETA, 04.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā par 153 000 eiro samazinājies Latvijas Bankas padomes un valdes kopējais atalgojums, liecina Latvijas Bankas vadības iesniegtās amatpersonu deklarācijas.

2018.gadā par 110 430 eiro saruka Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča atalgojums. Ja 2017.gadā viņa alga bija 143 614 eiro, tad 2018.gadā tie bija 33 184 eiro.

Savukārt prezidenta vietnieces Zojas Razmusas atalgojums pērn auga par 20 784 eiro - no 106 732 eiro 2017.gadā līdz 127 516 eiro pagājušajā gadā.

Atalgojums audzis arī atsevišķiem Latvijas centrālās bankas padomes locekļiem. Vitas Pilsumas atalgojums auga par 1613 eiro - no 104 426 eiro 2017.gadā līdz 106 039 eiro pagājušajā gadā. Latvijas Bankas padomes locekļa Arvila Sautiņa alga auga par 1568 eiro - no 103 834 eiro 2017.gadā līdz 105 402 eiro pērn.

Par 2250 eiro samazinājies bankas padomes locekļa Aivara Skopiņa atalgojums - no 106 443 eiro 2017.gadā līdz 104 193 eiro pērn.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija patlaban ir to Eiropas valstu starpā, kur studiju maksa par augstāko izglītību ir viena no lielākajām. Tikmēr citur augstākā izglītība ir par brīvu vai par studijām maksā vien tie, kuri nespēj nokārtot akadēmiskās saistības. Tomēr ik pa laikam notiek virzība uz bezmaksas izglītību. Šādu soli pavisam nesen spērusi Vācija, kur no šī akadēmiskā mācību gada studijas ir bez maksas. Latvijā tā pagaidām ir vien iecere, kas, visticamāk, būs atkarīga no pieejamā finansējuma, otrdien raksta laikraksts Diena.

No 968 eiro līdz 3557 eiro par pilna laika studijām pirmajā mācību gadā un no 818 eiro līdz pat 5333 eiro par studijām otrajā mācību gadā - ar šādām summām ir jārēķinās jaunajiem studentiem, kuri plāno augstāko izglītību iegūt Latvijā. Lai gan valsts piedāvā arī budžeta vietas, tās tiek nodrošinātas vien apmēram 39% studējošo. Pēc Eiropas Komisijas izglītības informācijas tīkla Eurydice jaunākā ziņojuma, rekordiste studiju maksas ziņā ir Anglija, kur studiju maksa pirmajā mācību gadā ir no 10 742 eiro līdz 11 377 eiro. Tomēr jāņem vērā, ka par studijām nav jāmaksā uzreiz, bet tikai pēc diploma saņemšanas, kad studenta ienākumi sasniedz konkrētu robežu. Salīdzinoši augsta studiju maksa ir arī Īrijā, Itālijā, Lietuvā, Ungārijā, Nīderlandē un Slovēnijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Vecāku izglītība ietekmē bērna izglītības un ienākumu līmeni nākotnē

Lelde Petrāne, 01.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tikai 14,1% iedzīvotāju, kuru vecākiem ir pamatskolas vai zemāka izglītība, nākotnē paši ir ieguvuši augstāko izglītību, turpretim – 62,8% iedzīvotāju ar augstāko izglītību arī vecākiem ir bijis šāds izglītības līmenis, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati par 2019. gadu.

Vecāku iegūtais izglītības līmenis ir svarīgs faktors, kas ietekmē viņu bērnu turpmāko sociāli ekonomisko situāciju, ko var skaidrot ar vecāku spēju finansiāli atbalstīt bērnu studijas un arī veidot bērnu izpratni par izglītības nozīmi viņu turpmākajā dzīvē.

Ja laikā, kad personām bija 14 gadi, viņu vecākiem bija pamatizglītība vai zemāka, tikai 14,1 % iedzīvotāju jau pieaugušo vecumā (25-59 gadi) ir augstākā izglītība, 68,6 % ir vidējā izglītība un 17,3 %, līdzīgi kā vecākiem, ir pamatskolas izglītība vai zemāka.

Savukārt 62,8 % bērnu, kuru vecākiem bija augstākā izglītība, arī paši to savas dzīves laikā ir ieguvuši, 34,8 % ir ieguvuši vidējo un tikai 2,4 % pamatskolas izglītību vai zemāku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pētījums: atalgojuma atšķirība starp reģioniem un Rīgu ir aptuveni 40%

Monta Glumane, 26.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomiskās izaugsmes un pieaugošā darbaspēka pieprasījuma rezultātā atalgojuma līmenis Latvijā pērn sasniedzis straujāko pieaugumu pēdējo gadu laikā, taču joprojām pastāv atšķirības starp atalgojumu Rīgā un ārpus galvaspilsētas, kā arī sievietēm un vīriešiem, secināts interneta personāla atlases uzņēmuma «CV-Online Latvia» ikgadējā atalgojuma pētījumā.

Pētījuma dati liecina, ka atalgojuma pieaugums ir bijis straujāks nekā citus gadus – tie ir 6,2%. Vidējā neto alga 2017.gadā Latvijā bija 894 eiro, bet oficiālā statistika liecina par aptuveni 24% mazāku atalgojumu. «Šeit var vilkt paralēles ar aplokšņu algām, ēnu ekonomiku, protams, ka ir arī dažādu veidu atalgojums, piemēram, autoratlīdzības un citi. Tas parāda to, ka cilvēki realitātē Latvijā pelna nedaudz vairāk nekā tiek atspoguļots oficiālajā statistikā,»stāsta «CV-Online Latvia» vadītājs Aivis Brodiņš.

Tiek prognozēts, ka šogad 40% no uzņēmumiem plāno pārskatīt atalgojumu to palielinot.

Joprojām pastāv ļoti būtiska atšķirība starp Rīgu un lielākām pilsētām un reģioniem. Atalgojums Rīgā veido turpat 970 eiro uz rokas. Tajā pašā laikā Latgalē tie ir aptuveni 600 eiro. Vidēji atšķirība starp reģioniem un Rīgu ir aptuveni 40% un tā pēdējo gadu laikā pieaugusi par 2%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

70% iedzīvotāju uzskata, ka panākumus karjerā var gūt bez augstākās izglītības

Lelde Petrāne, 24.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

70% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju ir pārliecināti, ka nav nepieciešama augstākā izglītība, lai gūtu ievērojamus panākumus karjerā, liecina darba portāla CV Market veiktā aptauja.

Aptaujā «Vai, Jūsuprāt, ir iespējams gūt ievērojamus panākumus karjerā bez augstākās izglītības?» 28% respondentu atbildējuši apstiprinoši, norādot, ka tas ir iespējams, ja ir draugi vai radi, kas palīdz iekārtoties darbā. 24% aptaujāto uzskata, ka nav nepieciešama augstākā izglītība, ja ej praksē un tās laikā sevi pierādi. Tikmēr 18% aptaujas dalībnieku šādu pārliecību pamato ar iemeslu, ka darba devēji vērtē tikai iepriekšējo pieredzi.

30% aptaujas dalībnieku gan uzskata, ka bez labas izglītības panākumus karjerā nevar gūt. 17% respondentu norādījuši, ka augstākā izglītība ir svarīgs faktors, ja vairākiem kandidātiem ir līdzīga pieredze. 9% aptaujāto atbildējuši, ka bez augstākās izglītības nevar iegūt darbu prestižā uzņēmumā. Savukārt 4% aptaujas dalībnieku uzsver, ka bez izglītības nevar iegūt nepieciešamās zināšanas, lai sasniegtu karjeras virsotnes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pētījums: Pagājušajā mācību gadā pedagogu algas pieauga 24 Eiropas valstīs

LETA, 05.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā mācību gadā pedagogu algas pieauga 24 Eiropas valstīs, liecina Eiropas Komisijas Eurydice ziņojums Pedagogu un skolu direktoru atalgojums un piemaksas 2015/2016.

2015./2016.mācību gadā pedagogu atalgojuma pieaugums piedzīvots 24 Eiropas valstīs, tomēr pārsvarā tas noticis uz vispārējās algu izlīdzināšanas rēķina. 16 valstīs sektora darbiniekiem noteiktā alga palikusi nemainīga.

Pedagogu atalgojums tikpat kā nebija mainījies Beļģijā, Francijā, Horvātijā, Luksemburgā, Polijā, Somijā, Ziemeļīrijā, Bosnijā un Hercegovinā, kā arī Latvijā.

Pēdējo septiņu gadu laikā minimālais pedagogu atalgojums palicis nemainīgs vai palielinājies vairumā Eiropas valstu. Vairāk nekā 15% palielinājums piedzīvots Beļģijas vāciski runājošajā daļā, Bulgārijā, Čehijā, Igaunijā, Lietuvā, Ungārijā, Slovākijā un Zviedrijā. Tomēr Maltā, Slovēnijā, Somijā, Lielbritānijā un Islandē atalgojums joprojām bijis zemāks par 2009.gadā fiksēto līmeni, turklāt Īrijā un Grieķijā atalgojuma līmenis kļuvis stipri zemāks, liecina ziņojums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Valmierā mēnesī darbā iekārtojas teju 150 bezdarbnieku

Dienas Bizness, 24.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Valmieras filiālē tika reģistrētas 1367 vakances, kas ir 44% no visām Vidzemes reģionā kopumā piereģistrētajām vakancēm. 2014.gadā darbā iekārtojās 1747 bezdarbnieki, vidēji mēnesī – 146 bezdarbnieki, informē Valmieras pilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību un tūrisma nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste Laura Moča.

Valmierā pieprasīti ir dažādu jomu speciālisti, sākot ar strādniekiem un beidzot ar augsti kvalificētiem inženieriem un medicīnas darbiniekiem. Liels pieprasījums visa gada garumā ir pēc darbiniekiem tirdzniecības jomā, kā arī savas jomas profesionāļiem - metinātājiem, būvinženieriem, autoatslēdzniekiem u.c. Kā apliecināja NVA Valmieras filiāles vadītāja Agra Spurdziņa, Valmiera ir ekonomiski aktīva pilsēta, uz kurieni strādāt un meklēt darbu brauc cilvēki no visas Vidzemes. Tā kā pilsēta nepārtraukti domā par attīstību, ražošanas teritoriju paplašināšanu, investoru un uzņēmumu piesaisti, arī darbavietu skaits turpina pieaugt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Sievietes veido 52 procentus no interneta auditorijas

Lelde Petrāne, 10.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Interneta izpētes un konsultāciju uzņēmums Gemius publicējis datus par Latvijas interneta auditoriju 2014. gadā. Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī aizvadītajā gadā internetā dominēja sievietes. Decembrī katra sieviete pieslēdzās internetam vidēji 107 reizes un pavadīja tajā par stundu vairāk laika nekā vīrieši. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, ir pieaudzis interneta lietotāju vecums.

Ja iepriekšējos gados lielāko daļu interneta auditorijas veidoja gados jauni cilvēki (15 līdz 34 gadi), tad aizvadītā gada tendence rāda, ka interneta lietotāju vecums pieaug. Decembrī teju puse (46 procenti) no visiem interneta lietotājiem bija vecuma grupā no 25 līdz 44 gadiem. Atskatoties uz statistikas datiem vairāku gadu griezumā, skaidri redzams, ka ievērojami sarucis interneta lietotāju skaits vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem - salīdzinot jaunāko statistiku ar pirmajiem auditorijas datiem 2006.gadā, auditorijas daļa vecumā no 15 līdz 24 gadiem ir samazinājusies par 18 procentiem.

Saskaņā ar gemiusAudience pētījuma datiem, 2014.gada decembrī sievietes veidoja 52 procentus no visas interneta auditorijas, kamēr vīrieši nedaudz mazāk - 48 procentus. Sievietes bija arī tās, kas pavadīja internetā visvairāk laika (vidēji 23 stundas un 10 minūtes no datoriem), kamēr vīrieši sērfoja internetā par stundu mazāk, vidēji 21 stundu un 49 minūtes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piedāvātās izglītības kvalitāte un diezgan zemās izmaksas ir galvenie iemesli, kāpēc studenti no Ķīnas kā vienu no saviem galamērķiem studijām izvēlas Eiropu. Lai gan 2013. gadā Latvijā studēja vien 13 jauniešu no Ķīnas, nākotnē šis skaits varētu būt lielāks, jo Ķīnas Izglītības ministrija ir gatava pastiprināt sadarbību ar Latviju. Ķīna gan nav vienīgais virziens, kur skatās Izglītības un zinātnes ministrija (IZM). Aktuāls ir viss Āzijas reģions, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Aptuveni 20 miljoni eiro - tāds ir ārvalstu studentu ikgadējais pienesums Latvijas ekonomikai. Lai gan tendences rāda, ka visvairāk uz Latviju brauc tieši studenti no Vācijas, būtiska loma ir arī Āzijas reģionam. Pēc IZM statistikas, kopumā Latvijas augstskolās šogad studē 5272 studenti no 83 valstīm. Starp tiem Āzijas valstis pārstāv 1048 studenti, visvairāk - no Krievijas, Kazahstānas un Indijas. Lielā mērā sadarbību gan veicina tieši starpvaldību un starpministriju līgumi. Latvija sadarbojas ar tādām Āzijas valstīm kā Ķīna, Koreja, Kazahstāna un Mongolija. Sarunas par sadarbības paplašināšanu ir sāktas ar Indiju un Vjetnamu, bet ar Malaiziju un Filipīnām Latvija gatavojas slēgt jaunus līgumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas komisija plāno pabeigt valsts kapitāldaļu reformu; augstāko izglītību valdes un padomes locekļiem varētu noteikt kā obligātu , trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien varētu noslēgt darbu pie Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likuma projekta izskatīšanas trešajā lasījumā.

Kopumā likumprojekta trešajam lasījumam ir iesniegts 241 priekšlikums. Tautsaimniecības komisija raitā tempā atbalstīja tos priekšlikumus, par kuriem plašākas diskusijas nav nepieciešamas, bet par pārējiem uzdeva vienoties darba grupā. Viens no neizlemtajiem jautājumiem ir par to, vai valdes un padomes locekļiem obligāta ir augstākā izglītība.«Būtu diezgan bezatbildīgi uzticēt valsts lielāko uzņēmumu vadību cilvēkam bez augstākās izglītības,» saka Z. Kalniņa-Lukaševica.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vadītāju atlasē pretendenta izglītībai ir būtiska nozīme – CV ierakstītie burti MBA vai EMBA paver ceļu uz šādu amatu

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Investēt bērnos vai jaunā ražotnē – vai varam aprēķināt ieguvumu sabiedrībai?

Ieva Tetere, SEB bankas valdes priekšsēdētāja, 01.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bērni ir mūsu nākotne – tam, domāju, piekrīt visi. Par to daudz runājam, bet vai arī darām? Protam “atskaitīties” par nobruģētām pilsētas ielām un jaunuzceltām ražotnēm, bet vai protam izmērīt atdevi investīcijām bērnos un pierādīt nodokļu maksātājiem un vēlētājiem, ka esam rīkojušies kā atbildīgi saimnieki?

Šie ieguldījumi nav tik ērti un taustāmi parādāmi kā infrastruktūras uzlabojumi.

Kāpēc mani tas satrauc? Jo nodrošinot ģimenes mēs nodrošinām ekonomiku. Šodienas ģeopolitiskajos apstākļos vairāk kā jebkad ir svarīgi, lai mums augtu kritiski domājoša, radoša un drosmīga jaunā paaudze. Finansējuma pieejamība noteikti ne vienmēr ir problēma – redzam, ka Eiropas Atveseļošanas fonds sniedz lieliskas iespējas pievērsties šai jomai, tomēr pagaidām esam apstājušies pie tā, ka primāri ieguldīsim infrastruktūrā. Vai atkal vēlamies tikai atķeksēt, ka esam īstermiņā izpildījuši Eiropas Savienības uzstādītos mērķus?

Mums šis finansējums būtu jāizmanto mērķtiecīgāk, ieguldot sabiedrības ilgtspējā – piemēram, investējot bērnos. Tā mēs varētu sasniegt pat 13% atdevi, jo cilvēki ir būtiskākais resurss, kurā vērts ieguldīt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

IZM piedāvā atteikties no budžeta vietām, vairumam studējošo liekot maksāt līdzmaksājumu

LETA, 30.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), vērtējot iespējas turpmākai augstākās izglītības finansēšanai, izskata variantu atteikties no budžeta un maksas studiju vietu sistēmas augstskolās, tā vietā ieviešot līdzmaksājumus vairumam studējošo.

Lai veicinātu augstākās izglītības pieejamību, kvalitāti un attīstību, IZM ir izstrādājusi projektu konceptuālajam ziņojumam par augstākās izglītības finansēšanu. IZM priekšlikums ir pakāpeniski, septiņu līdz desmit gadu laikā, pāriet uz pilnībā valsts finansētu augstāko izglītību, kā pārejas posmu ieviešot daļēji valsts finansēto (līdzmaksājuma) finansējuma sistēmu.

Ministrija apgalvo, ka tā piedāvā sociāli taisnīgāku modeli, kas paredz nevis budžeta un maksas vietas, bet gan daļēju valsts atbalstu visiem studējošajiem valsts augstskolās un pilnībā no valsts budžeta dotētu augstāko izglītību pēc sociālajiem kritērijiem koledžās un STEM, veselības aprūpes, pedagoģijas absolventiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Jauniešu bezdarbs strauji rūk

Mārtiņš Apinis, 14.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ekonomiskās situācijas uzlabojumi, lai arī pieticīgi, taču tomēr nav mērojami samērā mazai publikas daļai interesējošos makroekonomiskos rādītājos. Ekonomikas strādāšana ar lielākiem apgriezieniem pēdējā gada laikā ļāvusi strauji samazināt to jauniešu darba meklētāju īpatsvaru.

Latvijā augstākais jauniešu darba meklētāju īpatsvars vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem ekonomiski aktīvo jauniešu kopskaitā bija vērojams 2009.gada ceturtajā ceturksnī, bet no 2010.gada sākuma tas pakāpeniski samazinās, un šā gada otrajā ceturksnī bija 20,1%, kas ir par 11 procentpunktiem zemāks nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, par 2,8 procentpunktiem zemāks nekā pirmajā ceturksnī un par 3,1 procentpunktu mazāks nekā vidējais Eiropas Savienības jauniešu bezdarba rādītājs 23,2%.

Šā gada otrajā ceturksnī Latvijā bija 17,6 tūkst. jauniešu darba meklētāju, kas veidoja 15,4% no kopējā darba meklētāju skaita vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Lielākā daļa (79,9%) no šiem jauniešiem bija vecumā no 20 līdz 24 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes veiktā darbaspēka apsekojuma rezultāti. Lai arī jauniešu bezdarba līmenis turpina samazināties, tas joprojām ir ievērojami lielāks nekā citās vecuma grupās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) šoruden veiktā Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju aptauja par dzimumu līdztiesības situāciju Latvijā un tās dinamiku pēdējo 13 gadu laikā apliecina, ka stereotipu maiņa par dzimumu līdzvērtību praksē notiek lēni. Lai arī vairāk kā puse (65%) aptaujāto Latvijas iedzīvotāju prasības darbavietās pret sievietēm un vīriešiem atzīst kā līdzvērtīgas, joprojām būtiska sabiedrības daļa uzskata, ka darba tirgū vīrietim ir izdevīgākas pozīcijas un lielākas iespējas nekā sievietei. Stereotipi, ar kuriem visvairāk tiek sasaistīta nevienlīdzīga attieksme, ir atalgojuma samērs par vienāda apjoma un satura darbu, kā arī sociālo lomu un pienākumu sadale ģimenē.

Vienlaikus interesanti – salīdzinot ar 2001. gada aptauju, gandrīz divkārt pieaudzis to respondentu skaits, kuri uzskata, ka ar lielākiem tiesību ierobežojumiem vairāk saskaras vīrieši – no 3,6% 2001. gadā līdz 6,5% šā gada aptaujā. Turklāt šādu uzskatu pauduši gan aptaujātie vīrieši, gan arī sievietes. Savā ziņā tas varētu būt labs signāls tam, ka dzimumu līdztiesības jomā Latvijā, lai arī ļoti lēni, tomēr sāk samazināties atšķirība starp vīriešu un sieviešu tiesībām. Vienlaikus – tas vairāk varētu liecināt par to, ka sabiedrība īsti negrib pieņemt situāciju, kad sieviešu loma darba tirgū un sadzīvē kopumā kļūst līdzvērtīga vīriešu lomai, jo pārējie aptaujas dati diezgan krasi iezīmē atšķirību starp vīriešu un sieviešu iespējām mūsu sabiedrībā – vēl joprojām par sliktu sievietēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Galvenais iemesls, kāpēc darbinieki aizietu no darba, ir lielāks atalgojums (66%). Turklāt darba ņēmēju gaidas attiecībā uz vēlamo samaksu divas reizes pārsniedz vidējo algu valstī. To atklāj pētījumu kompānijas TNS veiktais pētījums par darba tirgus tendencēm.

Vēlamā strādājošo vidējā mēnešalga uz rokas ir 1122 eiro. Savukārt vidējā alga valstī pēc 2015.gada CSP datiem bija apmēram 580 eiro uz rokas (818 eiro uz papīra). Visbiežāk nosauktais vēlamais vidējais atalgojums uz rokas ir 1000 eiro. Viens no trijiem darbiniekiem (34%) pēc nodokļu nomaksas uz rokas vēlētos saņemt vairāk nekā 1000 eiro.

Jāatzīmē, ka starp darbiniekiem, kurus pēc nodokļu nomaksas apmierinātu salīdzinoši zemāks atalgojums (līdz 600 eiro uz rokas), salīdzinoši biežāk ir sievietes, darbinieki ar pamata un vidējo izglītību, strādnieki un speciālisti, tirdzniecības nozarē strādājošie, darbinieki ar salīdzinoši zemāku patreizējo atalgojumu (līdz 500 EUR uz rokas), tie, kuri nedēļā strādā līdz 39 stundām, lauku reģionos un Latgalē strādājošie, kā arī mikro uzņēmumu darbinieki (1 – 9 darbinieki).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jo augstāks ir darba meklētāju izglītības līmenis, jo lielāku atalgojumu viņi prasa par savu darbu - liecina speciālistu darba portālā cvmarket.lv reģistrēto CV datu analīze.

Ja darba meklētājs, kam ir profesionālā izglītība, arodizglītība vai pirmā un otrā līmeņa profesionālā izglītība kā vēlamo atalgojumu norāda vidēji 845 eiro pirms nodokļu samaksas, tad augstskolā bakalauru grādu ieguvis darba meklētājs prasa par 25% vairāk - vidēji 1059 eiro mēnesī.

Tāpat ir atšķirība starp augstākās izglītības grādu ieguvējiem - jo augstāka līmeņa grāds, jo lielāku atalgojumu vēlas potenciālais darbinieks. Atšķirība starp bakalauru un maģistru prasībām ir aptuveni 21% - maģistri kā vēlamo atalgojumu norāda vidēji 1285 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas. Turpretī doktora grādu ieguvušie vēlas saņemt vidēji 2300 eiro mēnesī, kas ir par 79% vairāk nekā darba meklētāji ar maģistra grādu un divreiz vairāk par darba meklētājiem ar bakalaura grādu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Skaidrojums par sabiedriski nozīmīgu ēku būvniecības procesā iesaistīto dalībnieku atbildības sadalījumu

Lelde Petrāne, 22.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā vakar vakarā notikušo traģēdiju, Zolitūdē sabrūkot veikala Maxima jumtam, kā rezultātā bojā gājis liels skaits cilvēku un patlaban tiek meklēts atbildīgais, Ekonomikas ministrija sniedz skaidrojumu par sabiedriski nozīmīgu ēku būvniecības procesā iesaistīto dalībnieku atbildības sadalījumu.

Ekonomikas ministrija šorīt nosūtījusi vēstuli Latvijas būvvaldēm (kopumā 85 būvvaldēm Latvijā), prasot tām apsekot visus būvlaukumus, kuros tiek būvētas, tai skaitā rekonstruētas vai renovētas, sabiedriski nozīmīgas publiskas ēkas. Par apsekošanas rezultātiem līdz 04.12.2013. iesniegt Ekonomikas ministrijai pārskatu par sastādītajiem atzinumiem, norādot informāciju par apsekoto būvlaukumu, būvprojektu, ēku, būvniecības dalībniekiem un konstatētajiem pārkāpumiem (ja tādi tika konstatēti).

Vienlaikus ministrija aicina būvvaldes iespēju robežās apsekot sabiedriski nozīmīgas publiskas ēkas, kuras pieņemtas ekspluatācijā pēdējo piecu gadu laikā, un iesniegt pārskatu par apsekošanas rezultātiem, norādot informāciju par apsekoto objektu un pazīmēm, kas liecina, ka būvdarbi varētu būt veikti neatbilstoši normatīvajiem aktiem (piemēram, patvaļīgā būvniecība, plaisas ēkas nesošajās konstrukcijās).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā gada laikā Latvijā strādājošo algas vidēji ir pieaugušas par septiņiem procentiem, atsevišķos amatos – pat par 20% un vairāk, tomēr atalgojuma līmenis joprojām būtiski atšķiras dažādos biznesa sektoros un reģionos, piektdien vēsta laikraksts Diena.

Šādus datus atklāj interneta personāla atlases uzņēmuma CV-Online Latvia sadarbībā ar žurnālu Kapitāls jau otro gadu veiktā atalgojuma pētījuma rezultāti, un tie sakrīt arī ar Centrālās statistikas pārvaldes apkopotajiem datiem, kas rāda, ka 2014. gadā vidējās darba samaksas kāpums (6,8%) bijis straujākais kopš Latvijas ekonomikas atkopšanās. CV-Online Latvia eksperti tomēr prognozē, ka šogad darba devēju optimisms attiecībā gan uz jaunu darbvietu izveidi, gan atalgojuma palielināšanu būs piesardzīgs un algas kāps lēnāk nekā pērn.

Augstākais vidējais mēneša neto atalgojums patlaban ir cilvēkiem, kas strādā IT, finanšu un farmācijas nozarē, bet zemākais – izglītībā, veselības aprūpē un sabiedriskajā ēdināšanā strādājošajiem. Šajos biznesa sektoros strādājošo vidējais neto atalgojums atšķiras pat līdz 55%, rāda pētījums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Visstraujāk algas pieaugušas vidējos un lielos uzņēmumos; Rīgā un Daugavpilī tās atšķiras par 60%

Zane Atlāce - Bistere, 23.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atalgojuma līmenis Latvijā pagājušā gada laikā ir mēreni pieaudzis. 2016. gadā vidējā neto darba samaksa, ieskaitot prēmijas, kopumā palielinājusies par nepilniem 5%, liecina interneta personāla atlases uzņēmuma CV-Online Latvia ikgadējais atalgojuma pētījums.

Lielākais atalgojuma pieaugums pagājušā gada laikā bijis vidējos un lielos uzņēmumos, sasniedzot 6%, turpretī mazos uzņēmumos strādājošajiem par 4%. Joprojām pastāv arī ievērojamas atšķirības vidējā atalgojumā starp Rīgā un reģionos strādājošajiem, kā arī dažādu biznesa sektoru uzņēmumu vidējo atalgojumu un tā pieaugumu gada laikā.

«Atalgojuma pieaugums pagājušā gada laikā vērojams lielākajā daļā amatu un biznesa sektoru, tomēr atsevišķās jomās vērojams arī tā samazinājums. Analizējot atalgojuma pieaugumu pēc uzņēmuma darbinieku skaita, jāsecina, ka straujākais kāpums bijis vidējos un lielos uzņēmumos – par 6%, kur vidējā alga bijusi attiecīgi 881 eiro un 891 eiro neto, savukārt mazos uzņēmumos – par 4%. Pētījumā iegūtie dati arī ļauj secināt, ka lielākās algas ir starptautiskos privātā sektora uzņēmumos – 969 eiro neto un vietējos privātā sektora uzņēmumos – 799 eiro, turpretī valsts un pašvaldību sektorā, tai skaitā to kapitālsabiedrībās, atalgojums sasniedzis vidēji 700 eiro neto,» stāsta CV-Online Latvia vadītājs Aivis Brodiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru