Reklāmraksti

Latio: Igaunijas Ārlietu ministrija izsludina publisku izsoli zemes gabalam Vidus ielā 2

Reklāmraksts, 11.05.2023

Jaunākais izdevums

Oficiāls paziņojums par Vidus ielu 2, Rīga, LV-1010, Latvijas Republika.

Igaunijas Republikas Ārlietu ministrija publicē šādu paziņojumu saskaņā ar Igaunijas Valsts īpašumu likuma 58. panta 1. punktu.

Igaunijas Republikas Ārlietu ministrija (turpmāk – Pārdevējs) izsludina publisku mutisku izsoli šādam nekustamajam īpašumam:

Nekustamais īpašums, kas atrodas Latvijas Republikā, Rīgā, Vidus ielā 2 (kadastra numurs 01000110018, zemes gabala platība 1108 kv.m., Valsts nekustamā īpašuma kadastra vienības apzīmējums KV1131 (turpmāk – Nekustamais īpašums). Pārdevēja īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu ir reģistrētas Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodalījumā Nr. 1741). Izsolāmā Nekustamā īpašuma sākumcena ir 1 750 000 EUR. Izsoles drošības nauda ir 5% no izsoles sākumcenas. Izsoles solis ir 10’000 EUR.

Par mutiskās izsoles dokumentiem un informāciju par Nekustamā īpašuma apskati vērsties pie kontaktpersonām: Jānis Šīns (tālrunis: +37129195740, e-pasts: [email protected]), Igors Terehovs (tālrunis: +37129933699, e- pasts: [email protected]) un Kristjans Salks (tālrunis: +3725069699, e-pasts: [email protected]).

Mutiskās izsoles dokumenti:

1) Mutiskās izsoles nolikums;

2) 1.pielikums Mutiskās izsoles nolikumam - Pirkuma līgums bez bankas aizdevuma;

3) 2.pielikums Mutiskās izsoles nolikumam - Pirkuma līgums ar bankas aizdevumu.

Izsoles pretendentiem jāreģistrējas mutiskajai izsolei, sūtot pieteikumu uz [email protected].

Reģistrācijas termiņš: 2023. gada 5.septembris.

Reģistrācijas pieteikums jāiesniedz latviešu, igauņu vai angļu valodā, un tajā jāietver šādi dati:

1) pretendenta vārds un uzvārds vai uzņēmuma nosaukums, personas kods vai reģistrācijas numurs, un pasta adrese;

2) apliecinājums par dalību Nekustamā īpašuma izsolē saskaņā ar paredzēto nolikumu;

3) pieteikumam jāpievieno maksājuma uzdevums par izsoles drošības naudas samaksu. Izsoles drošības nauda 5% apmērā no izsoles sākumcenas pretendentam ir jāiemaksā pirms pieteikuma iesniegšanas Igaunijas Republikas Finanšu ministrijas norēķinu kontā, Swedbank AS, konta numurs EE932200221023778606, atsauces Nr. 2800047423, maksājuma mērķis: “Izsoles drošības nauda par Vidus ielu 2, Rīga”. Maksājuma uzdevums, kas apliecina izsoles drošības naudas samaksu, ir jāpievieno pieteikumam par dalību izsolē.

4) pretendenta paraksts. Ja pieteikumu iesniedz juridiskas personas vai fiziskas personas pārstāvis – jāpievieno pārstāvības tiesības apliecinoša pilnvara. Pilnvara nav nepieciešama, ja juridiskas personas vārdā pieteikumu iesniedz tās likumiskais pārstāvis.

Mutiskā izsole notiks Latvijas Republikā, Rīgā, Skolas ielā 13, LV-1010, 2023. gada 12. septembrī, pl.14:00.

Izsoli rīko Latvijas Republikā reģistrēts uzņēmums SIA LATIO, reģistrācijas Nr. 41703000843, adrese Elizabetes iela 21A, Rīga, LV-1010, tālrunis: +371 67032300, e-pasts: [email protected].

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas Republikas Ārlietu ministrija publicē šādu paziņojumu saskaņā ar Igaunijas Valsts īpašumu likuma 58. panta 1. punktu.

Igaunijas Republikas Ārlietu ministrija (turpmāk – Pārdevējs) izsludina publisku mutisku izsoli šādam nekustamajam īpašumam:

Nekustamais īpašums, kas atrodas Latvijas Republikā, Rīgā, Vidus ielā 2 (kadastra numurs 01000110018, zemes gabala platība 1108 kv.m., Valsts nekustamā īpašuma kadastra vienības apzīmējums KV1131 (turpmāk – Nekustamais īpašums). Pārdevēja īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu ir reģistrētas Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodalījumā Nr. 1741). Izsolāmā Nekustamā īpašuma sākumcena ir 1 750 000 EUR. Izsoles drošības nauda ir 5% no izsoles sākumcenas. Izsoles solis ir 10’000 EUR.

Par mutiskās izsoles dokumentiem un informāciju par Nekustamā īpašuma apskati vērsties pie kontaktpersonām: Jānis Šīns (tālrunis: +37129195740, e-pasts: [email protected]), IgorsTerehovs (tālrunis: +37129933699, e- pasts: [email protected]) un Kristjans Salks (tālrunis: +3725069699, e-pasts: [email protected]).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēsais pavasaris daļēji atdzesējis darījumu tempu ar meža īpašumiem - mēneša laikā trīs reizes pieaudzis vidējais laiks, kas paiet no sludinājuma publicēšanas brīža līdz pirmajam pircēja piedāvājumam īpašumam par tirgus cenu. Izmaiņas skaidrojamas ar makroekonomisko situāciju: kokmateriālu cenas slīd lejup, bet vienlaikus pieaug procentu likmes, secina nekustamo īpašumu kompānijas Latio eksperti.

Neskatoties uz šā brīža nosacīto pauzi, kopš 2019. gada darījumu skaits ar meža zemēm un to kopsummas pakāpeniski augušas, sasniedzot pēdējo 17 gadu laikā augstāko līmenī.

Analizējot darījumu dinamiku, šoreiz Lauku īpašumu tirgus indeksā Latio apskata zemes darījumu kopsummas dažādās grupās trīs periodu griezumā - t.s. “treknajos gados”, ekonomiskās krīzes laikā 2009. gadā un 2022. gadā.

Jaunākie “Lauku īpašumu tirgus indeksa”* dati (aprīlis):Lauksaimniecība izmantojamās zemes (LIZ):

  • 33% – vidējais 1 ha lauksaimniecības zemes pārdošanas cenas pieaugums attiecībā pret 2020. gadu (2023. gada martā – 43%; februārī – 43%, janvārī – 41%);
  • 165 EUR/ ha – adekvāta vidējā lauksaimniecības zemes nomas maksa gadā Latvijā (2023. gada aprīlī -183 EUR/ ha; martā – 183 EUR/ ha; februārī – 183 EUR/ha; janvārī – 178 EUR/ha);
  • 330 EUR/ha – augstākā lauksaimniecības zemes nomas maksa gadā Latvijā (2023. gada aprīlī - 330 EUR/ha; martā 330 EUR/ha; februārī – 330 EUR/ha; janvārī – 330 EUR/ha).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pircēji, kas dārgās naudas apstākļos nevar iekrāt nepieciešamos finanšu līdzekļus pirmajai iemaksai un nevēlas mājokli vienkārši īrēt, sākuši interesēties par citu darījuma veidu – īri ar izpirkuma tiesībām, liecina nekustamo īpašumu kompānijas Latio novērojumi.

Novembrī mājokļu tirgus svaru kausi nosvērušies pircēju virzienā, radot augsni diskusijai par iespēju pārdevējam samazināt noskatītā īpašuma cenu 10-20% robežās, secināts “Latio” jaunākajā “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā”. Sevišķi tas redzams privātmāju segmentā.

Salīdzinoši lētāku īpašumu iegādei aktīvi tiek piesaistīts mazais mājokļu kredīts, palielinot to darījumu īpatsvaru, kas tiek veikti bez hipotēkas. Savukārt pircēji, kas dārgās naudas apstākļos nevar iekrāt nepieciešamos finanšu līdzekļus pirmajai iemaksai un nevēlas mājokli vienkārši īrēt, sākuši interesēties par citu darījuma veidu – īri ar izpirkuma tiesībām. Lai gan atsevišķos gadījumos tas var būt piemērots risinājums, “Latio” speciālisti iesaka savlaicīgi noskaidrot visus ar darījumu saistītos riskus, lai domstarpību gadījumā abām pusēm nebūtu jāiesaista juristi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aptuveni trešdaļu Latvijas teritorijas klāj lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ). Vidēji hektārs aramzemes Latvijā šobrīd maksā 4600 EUR/ha, savukārt Igaunijā cena ir par 4% dārgāka.

Pēc pēdējiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2020. gadā reģistrēti 69 000 ekonomiski aktīvo lauku saimniecību, kas kopumā apsaimnieko nepilnus divus miljonus hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) - jeb ~ 31 % no visas Latvijas teritorijas. Laikā no 2001. līdz 2010. gadam lauku saimniecību skaits būtiski mainījās, samazinoties par teju 41% un par 8 % palielinoties apsaimniekotajām LIZ platībām. Savukārt pēdējo četru gadu laikā LIZ platība palielinājusies vien par 38 000 hektāru jeb 2 %, kopējam saimniecību skaitam samazinoties par 950 jeb 1,4 %.

Jaunākie “Lauku īpašumu tirgus indeksa” dati (aprīlis):

Lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ):

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

30. septembrī – lielākais “Atvērto durvju dienu maratons” jaunajos projektos

Sadarbības materiāls, 26.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rudens sezonai pamazām iezogoties gan sirdīs, gan prātos, ir īstais laiks pievērsties nopietnākiem plāniem, piemēram, noskatīt ilgi meklēto īpašumu, ko saukt par īstajām mājām. Jauno projektu tirgus šobrīd ir piesātināts ar piedāvājumiem un pietiekami aktīvs arī pircēju pusē, tāpēc lielākais nekustamo īpašumu sludinājumu portāls “City24.lv” 30. septembrī piedāvā “Atvērto durvju dienu maratonu”, kur klātienē būs iespējams apskatīt vairāk nekā 20 jaunos projektus.

Iepazīsties ar dalībniekiem!

Dainas (Centrs), Merks Magnolijas (Centrs), Matīsa iela 29 (Centrs), Silvas Nami (Purvciems), Ošu 2 (Jūrmala), Kvartāls B91 2. kārta (Centrs), Ezerjugla (Jugla), Saliena Park Apartments (Piņķi), Mežciema mājas (Mežciems), Ludviķa iela 2 (Torņakalns), Ezera Solo (Mežaparks), Āpšu 4 (Torņakalns), Elijas Nami (Centrs), Mežaparka lofti (Mežaparks), Zeļļu iela 13 (Āgenskalns), Mārupes iela 6 (Āgenskalns), Lieplejas (Čiekurkalns), Amālijas iela 5A (Āgenskalns), Brīvības gatve 217 (Teika), Merks Viesturdārzs (Centrs), Jelgavas iela 65 (Torņakalns), Green Space (Piņķi), Raņķa dambis 31 (Āgenskalns).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vasara nav nesusi cerētos rezultātus nedz pārdevējiem, nedz pircējiem. Lai gan augusts bijis aktīvāks par iepriekšējiem mēnešiem, darījumu dinamika saglabājas stabila. Nekustamo īpašumu tirgus dalībnieku monumentālā pārliecība iesakņojusies uzskatā, ka cenas kuru katru brīdi kritīs vai augs – atkarībā no puses vajadzības, secina nekustamo īpašumu kompānijas Latio eksperti.

Uzņēmums norāda, ka mājokļu segmentu pašlaik notur pircēji, kas gatavi iegādāties īpašumu par saviem līdzekļiem, darījuma summai vidēji svārstoties no 40 000 līdz 60 000 eiro. Reizē turpina augt piedāvājumā esošo dzīvokļu skaits. Aizvien lielāku īpatsvaru no tiem veido īpašumi, kas pieder ārzemēs strādājošiem un dzīvojošiem Latvijas iedzīvotājiem.

Mēneša laikā iegādei pieejamo dzīvokļu skaits Rīgā pieaudzis par 15%. Kopumā augustā pārdošanā bija 4710 dzīvokļi. Par 17% pieaudzis arī īres dzīvokļu skaits, kas tomēr ir teju uz pusi mazāks nekā pārdošanā esošo dzīvokļu skaits – augustā īrei bija pieejami 2400 dzīvokļi. Jauno projektu pirmreizējā tirgū Rīgas apkaimēs augustā iegādei bija pieejami 1200 dzīvokļi – par 10% vairāk nekā jūlijā. Vidējā cena saglabājas nemainīga ne tikai pārdošanas sludinājumos (2770 EUR/ m²), bet arī faktiskajos darījumos, sastādot 2550 EUR/ m². Mēneša laikā būtiskas izmaiņas nav novērotas arī darījumu summās jauno projektu otrreizējā tirgū. Augustā cena par mājokļa kvadrātmetru jaunajā projektā apkaimēs sasniedz ap 1970 EUR/ m². Savukārt Rīgas centrā novērots neliels cenu pieaugums par 6% - no 2540 EUR/ m² jūlijā līdz 2700 EUR/ m² augustā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prevalējot pircēju tirgum, noskaņojums nekustamā īpašuma mājokļu segmentā uzlabojies. Līdz ar Eiropas Centrālās bankas lēmumiem gada izskaņā nepaaugstināt EURIBOR likmi, kā arī valdības vienošanos no šī gada atbalstīt kredītņēmējus, kas hipotekārā aizdevuma līgumu noslēguši līdz pērnā gada oktobrim, nedaudz samazinājies vidējais laiks, kas nepieciešams mājokļa pārdošanai par tirgus cenu.

Tāpat decembrī pieaudzis to dzīvokļu īpatsvars, kas pārdoti viena mēneša laikā no sludinājuma publicēšanas brīža, bet īrēt mājokli Rīgā arvien ir izdevīgāk**, nekā to iegādāties ar hipotekārā kredīta palīdzību, secināts “Latio” jaunākajā “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā”.

Darījumu vadītāji novērojuši: par spīti valstī rūkošajam iedzīvotāju skaitam, mājsaimniecību skaits turpina augt, veicinot pieprasījumu pēc labas kvalitātes mitekļiem, it īpaši galvaspilsētā un Pierīgā. Tomēr esošais mājokļu piedāvājums ekspektācijas nesasniedz.

“Mājokļu pircēju pārliecības indeksa”* dati par decembri:

  • 80 dienas – vidēji tik ilgs laiks bijis nepieciešams, lai pārdotu mājokli par tirgus cenu (84 – novembrī; 85 – oktobrī; 85 – septembrī; augustā – 87; jūlijā – 86; jūnijā – 86);
  • 8% mājokļu pārdoti viena mēneša laikā no sludinājuma publicēšanas brīža (novembrī – 6%; oktobrī – 7%; septembrī – 8%; augustā – 9%; jūlijā – 9%, jūnijā - 8%);
  • 22% pārdevēju ir prasījuši tirgus situācijai nesamērīgi augstu cenu (novembrī – 23%; oktobrī – 24%; septembrī – 25%; augustā – 45%; jūlijā – 46%, jūnijā – 48%);
  • 0% pircēju ir piedāvājuši augstāku cenu nekā norādīts sludinājumā (oktobrī – 0%; septembrī – 0%; augustā – 1%; jūlijā – 1%; jūnijā – 1%);
  • 42% darījumu notikuši bez kredītu piesaistes (novembrī – 40%; oktobrī – 30%; septembrī – 31%; augustā – 30%; jūlijā – 30%; jūnijā – 32%);
  • 11% ** - par tik izdevīgāk šobrīd mājokli ir īrēt nekā pirkt (novembrī – 9%; oktobrī – 9%; septembrī – 8%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vērtējot Latvijas valsts budžeta prioritātes nevis pēc publiskiem paziņojumiem, bet pēc mērķiem tērētās naudas, iznāk, ka dažas nozares no vārdos prioritārām kļuvušas par maznozīmīgām naudas izteiksmē. Maznozīmīgās vai visneprioritārākās jomas 2023. gada pirmajā pusē bija valsts kontrole, sociālā aizsardzība un veselības nozare.

Latvijas valdošā politiskā elite (valdība un Saeima) jau ir sākusi diskusiju par nākamā gada valsts pamatbudžetu. Dažādās publiskās diskusijās tiek debatēts tikai par to, kā pārdalīt papildus iecerētos 800 miljonus eiro un kādām būtu jābūt prioritātēm – drošībai, izglītībai vai veselībai? Tādēļ izdevniecības Dienas Bizness iniciatīvas grupa Kuram tas rūp? ieteic, spriežot par prioritātēm, paraudzīties uz jau sastrādāto pēc fakta.

Kas vairo IKP un nodokļu ieņēmumus

Atgādināšu, ka ikviens valsts iztērētais eiro atstāj ietekmi uz ekonomiku kopumā. Kad preces un pakalpojumi tiek nopirkti no uzņēmējsabiedrības, ekonomiskās sekas būs kumulatīvas. Uzņēmējam būs jāveic pirkumi no citiem uzņēmumiem – izejvielas, transporta pakalpojumi un daudz kas cits. Tiek lēsts, ka katrs šāds iztērēts eiro radīs papildu 3–4 eiro IKP pieaugumu. Neiztērēts eiro pieaugumu neradīs. Ja gandrīz katrs pirkums tiek aplikts ar PVN, tad katrs iztērētais eiro uzriez radīs 20 centu papildu ieņēmums valsts budžetā. Daļu no ienākumiem par preču un pakalpojumu ražošanu ikviens uzņēmums izmaksās algās un citos ar darbaspēku saistītos izdevumos. Atalgojumam ir būtiska ietekme gan uz ekonomikas attīstību kopumā, gan uz nodokļu ieņēmumiem valsts, pašvaldību un speciālajā budžetā. Kad darba devējs (uzņēmums, ministrija, ar valsti vai pašvaldību saistīta struktūra) palielina darbaspēka izmaksas par 100 eiro, tad no šīs summas darba devējam ir jāsamaksā 19,4 eiro valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (kas nonāks speciālajā budžetā), un bruto alga darba ņēmējam tiks aprēķināta 80,4 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vispārīgs pārmetums, ka algas valsts sektorā palielinās uz pārējās sabiedrības trūkuma rēķina, nav gluži precīzs. Algas valsts sektorā 2023. gada pirmajā pusgadā vidēji ir augušas lēnāk par inflāciju. Šāda situācija nozīmē, ka ir neliela daļa valsts algu saņēmēju, kuri sāk dzīvot labāk, taču pārējo dzīves līmenis samazinās ‒ tie ir ārsti, skolotāji un policisti.

Sabiedrības pārmetuma būtība

Latvijā ļoti daudzi ir neapmierināti ar valdības īstenoto ekonomisko politiku. Neapmierināto skaits pieauga pēc inflācijas starta pērn, ko ietekmēja apkures rēķinu pieaugums, bet šogad to pastiprināja EURIBOR likmju kāpums, kas izpaužas kā visu, ne tikai hipotekāro kredītu, ikmēneša maksājumu pieaugums. Kritizējot valdību, valsts nodokļu un izdevumu politiku, gan sociālo tīklu burbuļos, gan dažādās diskusijās tiek pausti viedokļi, ka nodokļu celšana ir vajadzīga vienīgi ierēdņu «armijas» algu celšanai un tam ir visai maz sakara ar sabiedrības vai nacionālajām interesēm.

Tāpēc ir vērts pārbaudīt, kādi 2023. gadā bija izdevumi no valsts pamatbudžeta, kas tika novirzīti atalgojumam un citām ar darbaspēku saistītajām izmaksām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējās meža īpašumu cenas Latvijā turpina pieaugt, tomēr liela daļa īpašnieku stāvus bagāti no darījuma nekļūst. Pēc nekustamo īpašumu aģentūras “Latio” apkopotā ikmēneša “Lauku īpašumu tirgus indeksa”* datiem, šī gada pirmajos mēnešos puse īpašnieku pārdevuši īpašumu zem tirgus cenas.

Tiesa, kopš decembra šādu darījumu īpatsvars samazinājies par 10%, viešot cerību, ka meža īpašnieku spēja atpazīt negodīgu darījumu risku pakāpeniski palielinās.

200 EUR/ ha robežai tuvojas arī vidējā nomas maksa par lauksaimniecībā izmantojamām zemēm (LIZ) – augstāka cena ir īpašumiem ar izdevīgu atrašanās vietu, infrastruktūru, sakārtotu meliorācijas sistēmu un citiem faktoriem. Pagaidām “Latio” nav novērojis pastiprinātu meža un LIZ īpašnieku interesi finanšu trūkuma dēļ pārdot savus īpašumus piespiedu kārtā, kā tas notika 2008. gada krīzes laikā.

Jaunākie “Lauku īpašumu tirgus indeksa”* dati (februāris):

Lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ):

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

EURIBOR debesīs kāpj straujāk nekā garā pupa – šobrīd likme sasniedz teju 3.8%. Aizņēmēju ikmēneša maksājumos tas redzams kā 20-25% pieaugums.

Salīdzinājumam: ja pirms gada par kredītu divu istabu dzīvoklim jaunajā projektā bija jāmaksā aptuveni 500 EUR, pašlaik ikmēneša kredīta summa pieaugusi par 100-200 EUR, neskaitot komunālos maksājumus. Lai gan aizņemšanās mājokļa iegādei kļuvusi krietni dārgāka, sabiedrība pamazām sāk pierast pie jaunās situācijas un meklē risinājumus, piemēram, izvēlas garāku hipotekārā apmaksas termiņu, samazinot ikmēneša maksājuma apjomu vai pārorientējas uz mazākas platības mājokļiem. Tāpat nekustamo īpašumu aģentūra “Latio” novērojusi: joprojām trešdaļa darījumu notiek bez bankas finansējuma piesaistes, izmantojot līdzekļus no mantojuma, iepriekš pārdota īpašuma vai uzkrājumiem. Darījumi par savu naudu notiek gan Rīgā, gan tās apkārtnē, gan atsevišķos reģionos, piemēram, Zemgalē. Kopš aprīļa tikai par 1% pieaudzis to mājokļu skaits, kas pārdoti mēneša laikā no sludinājuma publicēšanas brīža, secināts “Latio” jaunākajā “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā”.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Papildināta - Derīgie izrakteņi Latvijā netiek pārvaldīti ilgtspējīgi

Db.lv, 17.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā derīgie izrakteņi netiek pārvaldīti ilgtspējīgi, un tas neveicina tautsaimniecības attīstību, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā revīzijā par Latvijas derīgo izrakteņu pārvaldīšanu.

Šādai situācijai iemesli ir vairāki, tostarp trūkst visaptverošas stratēģijas zemes dzīļu izmantošanai, nav pilnīgas, kvalitatīvas un savlaicīgas informācijas par valsts derīgajiem izrakteņiem, trūkst strukturētu datu un riskos balstītu pārbaužu, normatīvie akti par derīgo izrakteņu ieguves vietu rekultivāciju ir nepilnīgi.

VK padomes locekle Inga Vilka norāda, ka "valstī nav stratēģijas jeb nākotnes redzējuma par zemes dzīļu izmantošanu, gausi tiek veidota sistēma, kas nodrošinātu pilnīgu, kvalitatīvu un savlaicīgu informāciju par valstī pieejamajiem un iegūtajiem derīgajiem izrakteņiem, bet esošā informācija netiek analizēta un izmantota lēmumu pieņemšanai. Līdz ar to uzraudzība pār derīgo izrakteņu ieguvi ir nepietiekama, vienlaikus derīgo izrakteņu ieguvējiem ir uzlikts nepamatots administratīvais slogs, ir vērojama valsts institūciju nepietiekama sadarbība".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Privātmāju piedāvājumam kļūstot arvien ierobežotākam, tuvākajā laikā varētu augt apbūves zemes iegādes darījumu skaits, secināts Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācijas (LANĪDA) organizētajā profesionāļu diskusijā.

Lēmums par zemes iegādi ietver milzīgu atbildību par savu finanšu izlietojumu, un ir svarīgi nepieļaut kļūdas, kas šo ieguldījumu padarītu mazāk vērtīgu par īpašuma potenciālo tirgus cenu nākotnē, diskusijā norādīja tās dalībnieki.

LANĪDA valdes loceklis un "Latio" valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns sacīja, ka privātmāju piedāvājums kļūst aizvien ierobežotāks, savukārt vēlme dzīvot savā mājā nekur nav pazudusi. Iegādājoties apbūves zemi, jāpatur prātā, ka 90% Latvijas teritorijas mājas būvniecības izmaksas pārsniedz tirgus vērtību, uzsvēra Šīns.

Viņš prognozēja daudz apbūves zemes iegādes darījumu pārskatāmā nākotnē un ieteica klientiem vaicāt vērtētājam ne vien apbūves gabala vērtību, bet arī maksimālo ieguldījumu apjomu mājas būvniecībā, jo tas pasargās no vilšanās, ja nāksies domāt par mājas pārdošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārmaiņu laikos ierauts ne tikai nekustamo īpašumu mājokļu segments - izmaiņas skar arī komercobjektus, piespiežot īpašniekus adaptēties esošajai tirgus situācijai.

Kamēr noslēgumam tuvojas vairāku A klases jauno biroja ēku būvniecība, pandēmijas laikā iegrieztais hibrīddarba modelis veicina pieprasījumu pēc mazākām un energoefektīvām biroju platībām. Tirgum sensitīvi reaģējot uz norisēm pasaulē, īpaši uz procentu likmju kāpumu un ģeopolitisko nenoteiktību, lielo darījumu īpatsvars sarūk, kas redzams gan pēc darījumu skaita, gan kopējās investoru pārliecības un intereses indeksa rādītājiem, secināts nekustamo īpašumu aģentūras “Latio” jaunākajā “Komercplatību tirgus pārskatā”.

Neskatoties uz samazināto intensitāti, atsevišķi apjomīgi darījumi notiek, īpašniekiem apzinoties – cerēt uz brīnumu un procentu likmju drīzu krišanos nav pamata.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Regulējumu par zemes nomu piespiedu dalītajos īpašumos atzīst par atbilstošu Satversmei, bet maksas apmēru - nē

LETA, 02.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satversmes tiesa (ST) Saeimas noteikto regulējumu par zemes nomu piespiedu dalītajos īpašumos ir atzinusi par atbilstošu Satversmei, bet ierobežoto nomas maksas apmēru - par pamatlikumam neatbilstošu, informēja ST.

Pēc vairāku gadu diskusijām, kā risināt piespiedu dalīto īpašumu problēmu, kad zeme pieder vienam īpašniekam, bet ēkas - citam, 2022.gada 1.janvārī stājās spēkā tā dēvētais piespiedu nomas maksājums jeb maksa par zemes lietošanu 4% apmērā no zemes kadastrālās vērtības. Likumiskā lietošanas maksa veido 4% gadā no lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtības. Ja 4% gadā ir mazāk par 50 eiro, lietošanas maksa ir 50 eiro gadā. Minimālā lietošanas maksa - 50 eiro gadā - nav jāreizina ar zemes vai būves kopīpašnieku skaitu.

Likumiskās zemes lietošanas tiesības stājas spēkā trīs posmos, atkarībā no situācijas. 2022.gada 1.janvārī regulējums stājas spēkā visos dalītā īpašuma gadījumos, kuros piespiedu nomas attiecības attiecīgajā brīdī netiek regulētas ar spēkā esošu līgumu vai tiesas nolēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

22. aprīlī 17 jaunajos projektos Rīgā un Pierīgā notiks atvērto durvju diena

Sadarbības materiāls, 17.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauno projektu lauciņā ”Atvērto durvju dienas maratons”, ko organizē nekustamo īpašumu sludinājumu portāls “City24.lv” sadarbībā ar nekustamo īpašumu attīstītājiem, allaž ir viens no gaidītākajiem un apmeklētākajiem pasākumiem, jo vienas dienas ietvaros iespējams klātienē apskatīt un izstaigāt vairākus projektus, lai galu galā izdarītu visdrošāko un pareizāko izvēli mājokļa iegādē. Šoreiz vienas dienas ietvaros būs iespējams viesoties 17 jaunajos projektos.

“Neskatoties uz EURIBOR likmju kāpumu un citiem faktoriem, kuri būtiski ietekmējuši jauno projektu tirgus piedāvājumu un cilvēku spēju tos iegādāties, esam novērojuši, ka interese par jauno mājokļu iegādi būtiski nemazinās. Redzamākā atšķirība ir tā, ka lēmums par īpašuma iegādi pircēja pusē šobrīd tiek pieņemts pārdomātāk un piesardzīgāk nekā agrāk. Līdz ar to, jāsaka, ka šāda veida atvērto durvju dienu pasākumi šobrīd cilvēkiem ir vajadzīgi un noderīgi vairāk kā jebkad. Tāpat interese par jaunajiem projektiem ir skaidrojama ar augstajiem energoefektivitātes rādītājiem, ko spēj piedāvāt tieši jaunuzceltie un renovētie dzīvokļu nami”, skaidro Maksis Karlins, sludinājumu portāla “City24.lv” vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spiedīgajos apstākļos pievilcīgāks kļūst otrreizējais tirgus, kura piedāvājumu lielākoties veido padomju laika būvētās sērijveida ēkas un pirmskara nami, liecina nekustamo īpašumu kompānijas Latio dati.

Nekustamo īpašumu aģentūra “Latio” februārī novērojusi pērn iesākto tendenci: EURIBOR likmes pieauguma dēļ atgriežas pircēju interese par sērijveida projektiem – uzmanības centrā ir tieši lētākie dzīvokļi.

Rīgā ēkās ar 70% nolietojumu un vairāk šogad pārdoti nepilni 2% dzīvokļu (no visiem darījumiem ar dzīvokļu īpašumiem) ar vidējo cenu 520 EUR/ m². Daļa pircēju iegādājas lētus dzīvokļus ar mērķi tos atjaunot paši, tomēr, ja jaunais mājoklis atrodas teju pirms pusgadsimta būvētā nerenovētā ēkā, jārēķinās ar tehniskā nolietojuma radītājām problēmām – tā var būt bumba ar laika degli un beigties ar kritisku avārijas situāciju.

“Mājokļu pircēju pārliecības indeksa”* dati par februāri:

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

VNĪ izsolēs pārdoti divi vēsturiski īpašumi Rīgas centrā

Db.lv, 08.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) rīkotajā izsolē pārdoti divi vēsturiski īpašumi par kopējo summu 2,93 milj. eiro, informē VNĪ.

Arhitekta Johana Daniela Felsko personīgais nams Elizabetes ielā 49 nosolīts par 1,42 milj. eiro, savukārt nekustamais īpašums Martas ielā 5 – par 1,51 milj. eiro. Ēkai Kalēju ielā 50, Rīgā izsole noslēgusies bez rezultāta un plānots rīkot atkārtotu izsoli.

"Mēs esam gandarīti par veiksmīgo rezultātu attiecībā uz izsoli Elizabetes ielā 49 un Martas ielā 5. Iegūtos līdzekļus no šo objektu izsoles plānots novirzīt VNĪ pamatportfeļa un valsts funkciju izpildei nepieciešamo nekustamo īpašumu sakārtošanai, radot ieguvumus sabiedrībai un valstij kopumā. Šie un citi izsolēs piedāvātie objekti Rīgas vēsturiskajā centrā piedāvā plašas iespējas gan komerciālai darbībai, gan dzīvojamās platības attīstīšanai. Turklāt ēku vēsturiskās fasādes, meistarīgi atjaunotas, ne tikai veicina Rīgas vēsturiskā centra attīstību, bet arī izceļ tā šarmu," norāda VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piespiedu dalīto īpašumu izbeigšanas process aktīvi ir uzsācies jau vairākās Latvijas pilsētās, to apliecina arī Valsts zemes dienestā šobrīd pašvaldību iesniegtie 19 pieteikumi par piespiedu dalīto īpašumu izbeigšanu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās, kas iesniegti atsavināmās zemes reģistrācijai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā un atsavināmās zemes atsavināšanas cenas aprēķinam.

Līdz 23. augustam Valsts zemes dienestā ir saņemti pieteikumi no Daugavpils valstpilsētas, Cēsīm, Saulkrastiem, Jelgavas, Valmieras, Liepājas valstspilsētas un Bauskas. Visvairāk pieteikumu par piespiedu dalīto īpašumu izbeigšanu daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām ir saņemts no Jelgavas - astoņi.

Pēc tam seko Daugavpils un Saulkrasti ar trīs pieteikumiem, tad Valmiera ar diviem pieteikumiem. Pa vienam pieteikumam ir saņemts no Cēsīm, Bauskas un Liepājas. Četriem pieteikumiem Valsts zemes dienests jau ir noteicis un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrējis atsavināmo zemi, aprēķinājis tās atsavināšanas cenu un nosūtījis to daudzdzīvokļu dzīvojamo māju īpašniekiem un zemes īpašniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cīņa par mežiem rezultējusies nenoteiktā pauzē. Lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) un valsts galvenās eksportpreces koksnes avots – mežu zemes – šobrīd piedzīvo krietni lēnākus tirgus tempus nekā gada sākumā, secināts “Latio” jaunākajā “Lauku īpašumu tirgus indeksā”.

Augsto kredītprocentu likmju dēļ lauksaimniekiem rodas grūtības iegādāties zemi ar bankas finansējumu, kā rezultātā pieprasījums pēc lauku zemēm samazinās. Pieprasījuma izmaiņas būtiski ietekmē vēl viens faktors, proti, augstvērtīgākās un auglīgākās LIZ tikušas pārdotas iepriekšējos gados un jaunus īpašniekus tik drīz nemeklēs. Savukārt notikumi Eiropā iespaidojuši meža īpašumu segmentu, mazinoties pieprasījumam pēc Latvijā ražotiem kokmateriāliem. Ja gada sākumā vidējā cena par meža īpašumu bija 4292 EUR/ ha, šobrīd tā noslīdējusi līdz 3306 EUR/ ha, bet kopējais darījumu skaits, salīdzinot ar pērnā gada 3.ceturksni, samazinājies par 31%.

Jaunākie “Lauku īpašumu tirgus indeksa” dati par šā gada 3. ceturksni:

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

VNĪ izsolīs trīs ēkas Rīgas vēsturiskajā centrā

Db.lv, 31.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) rīko izsoli arhitekta Johana Daniela Felsko personīgajam namam Elizabetes ielā 49, kā arī nekustamajam īpašumam ar komerciālās darbības potenciālu Martas ielā 5. Ēkai Kalēju ielā 50, Rīgā tiek rīkota atkārtota izsole.

“Šobrīd izsolē ir iespējams iegādāties būvi ar augstu vēsturiskā mantojuma statusu Elizabetes ielā 49, kas būtu vienlīdz interesants ieguldījums gan komerciāliem investoriem, gan dzīvojamo projektu attīstītājiem Rīgas pilsētas centrā. Izsolēs pieejamajos nekustamajos īpašumos iespējams veidot arīdzan ienesīgus komerciālos projektus. Kā piemēru šādam attīstības virzienam piedāvājam īpašumu Martas ielā 5, kā arī ēku Kalēju ielā 50,” informē VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

Nekustamais īpašums Elizabetes ielā 49 atrodas UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma objekta “Rīgas vēsturiskais centrs” teritorijā. Šī vēsturiskā īpašuma būvniecība uzsākta 1870. – 1880. gadā, un īpašums ticis būvēts kā arhitekta Johana Daniela Felsko personīgais nams. Ēka veidota koka konstrukcijās, bet fasādes apmestas, arhitektoniskās detaļas veidojot neorenesanses formu valodā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Zemes un dzīvokļu īpašniekiem vienots redzējums piespiedu dalītā īpašuma jautājumā

Db.lv, 14.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piespiedu dalīto īpašumu, kad zeme pieder vienam īpašniekam, bet dzīvokļi – citiem, iespējams izbeigt tikai ar valsts reālu iesaistīšanos šīs problēmas risināšanā, vienisprātis ir gan zemes, gan dzīvokļu īpašnieku pārstāvji.

Kā norāda biedrības “Zemes reformu komiteja” pārstāvis, zvērinātu advokātu biroja iLaw partneris Normunds Šlitke, zemes nomas jautājums dalītajos īpašumos ir klaji politizējies, un tikai valsts spēkos ir pielikt šai teju trīsdesmit gadus ilgušajai situācijai punktu.

Apburtā loka ceļš 13 gadu garumā valsti novedis kārtējā strupceļā 

Zemes piespiedu nomas jautājumos Latvija jau vairāk nekā 13 gadus iet pa...

2023.gada 9. februārī sapulcē (konferencē) par aktuālajiem problēmjautājumiem dalīto nekustamo īpašumu jomā gan klātienē, gan attālināti pulcējās vairāk kā četrdesmit zemes īpašnieki un viņu juridiskie pārstāvji, kuri pārrunāja jaunā zemes lietošanas tiesību regulējuma ietekmi uz paredzēto dalīto īpašumu izbeigšanas risinājumu piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas likumā, apsprieda zemes izpirkšanas problemātiku par attiecīgā brīža kadastrālo vērtību, uzklausīja informāciju par zemes īpašnieku konstitucionālajām sūdzībām Satversmes tiesā un to virzību, kā arī dzīvokļu īpašnieku viedokli par esošo situāciju un tās iespējamiem risinājumiem.

Sapulcē (konferencē) tika atgādināts, ka nevienā no bijušajām Eiropas sociālistiskā bloka valstīm piespiedu dalītais īpašums nepastāv. Latvijā pienākums maksāt nomas maksu par zemi daudzdzīvokļu māju privatizācijas procesā pārgāja uz dzīvokļu īpašniekiem. Pat neraugoties uz vairākiem Satversmes tiesas spriedumiem, kuros pēc būtības norādīts, ka atlīdzībai par zemes lietošanu ir jābūt ekonomiski pamatotai, nevis politiski motivētai, joprojām nav risinājuma, kurš neaizskartu nevienas puses intereses.

13. Saeima 2021. gada nogalē pieņēma “Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumu”.

Tomēr kā zemes, tā dzīvokļu īpašnieki uzskata, ka minētais likums situāciju neatrisinās, jo tā normas ir pārlieku smagnējas un birokrātiski sarežģītas, turklāt ir maz ticams, ka privatizēto daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašnieki spēs vienoties par zemes izpirkšanu. Lai beidzot šī gadiem ilgusī problēma tiktu atrisināta visām pusēm pieņemamā veidā, vienīgais risinājums ir valsts iesaistīšanās, – vai nu šīs zemes par to kadastrālo vērtību izpērkot, vai arī piedāvājot dzīvokļu īpašniekiem īpašus kreditēšanas noteikumus piespiedu dalītajā īpašumā esošo zemju izpirkšanai.

Biedrības “Tauta pret zemes baroniem” valdes loceklis Vladimirs Tkačenko norāda, ka tā var būt vai nu šo zemju izpirkšana, tālāk tās iznomājot dzīvokļu īpašniekiem ar izpirkšanas tiesībām, vai arī kreditēšana tādā apmērā, lai dzīvokļu īpašnieku ikmēneša maksājums būtu līdzvērtīgs pašreizējai zemes likumiskās lietošanas maksai.

Normunds Šlitke norāda: “Mums jau ir pozitīvs piemērs valsts dalībai zemes izpirkšanā un tās tālākā iznomāšanā. “Finanšu institūcija “Altum” ļoti labi un efektīvi pārvalda “Latvijas zemes fondu”, pērkot lauksaimniecībā izmantojamās zemes un tālāk tās iznomājot par vidēji par 15% no kadastrālās vērtības gadā.”

Pats būtiskākais sapulces (konferences) ieguvums ir tas, ka zemes un dzīvokļu īpašnieki pirmo reizi daudzu gadu gaitā ir spējuši vienoties par abām pusēm pieņemamu risinājumu, ko apliecināja arī dalībnieku balsojums sapulces noslēgumā. “Šobrīd visi ir nonākuši pie vienota secinājuma jautājumā, ka valstij obligāti jāpiedalās risinājumā par dalītā īpašuma izbeigšanu, – bez valsts atbalsta tas nekad nebeigsies.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijā atbilstoši oficiāliem statistikas datiem vidējā meža cena šobrīd ir aptuveni divas reizes augstāka nekā Latvijā, bet, izslēdzot uzskaites nepilnības un atšķirības, igauņi par meža hektāru saņem līdz 2000 eiro vairāk.

Tā, balstoties martā apkopotajos uzņēmuma datos, Dienas Biznesam atklāja Latio Mežu pārdošanas nodaļas vadītājs Sandijs Lūkins.

Igaunijā mežu cenas ilgstoši aug straujāk

“Igaunijā hektārs meža vidēji maksā 7702 eiro, savukārt Latvijā - tikai 3975 eiro,” konstatē S. Lūkins, piebilstot, ka augstākās mežu cenas kaimiņvalstī novērotas Harju reģionā valsts ziemeļos, kur cena par hektāru sasniedz par 9800 eiro, ka arī Jervas un Jegevas apriņķos valsts vidienē, cenām pārsniedzot 9000 eiro par hektāru. S. Lūkins uzsver, ka vidējā meža zemes cena Igaunijā pēdējā desmitgadē ir strauji palielinājusies, pat apsteidzot cenas, kas raksturīgas mežainajiem Somijas dienvidu reģioniem. Cenas pieaugums kopš 2011. gada ir 4,2 reizes. No 2019. gada līdz 2022.gadam cena pieaugusi pat par 98,6%. Salīdzinājumam – Latvijā kopš 2019. gada vidējā meža zemes cena pieaugusi par 78,7%, proti, mazāk, kas nozīmē, ka meža cenas diference starp Latviju un Igauniju ir veidojusies ilgstošā laika periodā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Tiesa noraida Yandex sūdzību par aizliegumu sniegt taksometru pakalpojumus Igaunijā

LETA/BNS, 29.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tallinas Administratīvā tiesa noraidījusi apelāciju, ar kuru Krievijas taksometru pārvadājumu platforma "Yandex", kura Krievijai noteikto sankciju dēļ bija spiesta izbeigt savu darbību Igaunijā, apstrīdēja toreizējās ārlietu ministres Evas Marijas Līmetsas rīkojumu par darbības izbeigšanu, ziņo laikraksts "Postimees".

Pagājušā gada 31.martā, ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā, Igaunijas valdība apstiprināja nacionālās sankcijas "Yandex", aizliedzot uzņēmuma darbību Igaunijā. Toreizējais ekonomikas un komunikāciju ministrs Andress Suts kā iemeslu šādam solim minēja Krievijas lēmumu, ka "Yandex" ir pienākums nodot tā apkopotos personas datus Krievijas speciālajiem dienestiem.

"Sankciju nolūks ir novērst Igaunijas lietotāju datu vākšanu un izmantošanu, ko veic Krievijas izlūkdienesti. Lai izmantotu "Yandex" lietotni, ir nepieciešams sniegt piekļuvi lielam daudzumam personas datu, kas tiek apstrādāti uzņēmuma serveros Krievijā un kas var tikt izmantoti izlūkošanas darbībās pret Igauniju un Eiropu. Pašreizējā politiskajā situācijā tas ir būtisks drauds Igaunijas drošībai," toreiz sacīja Suts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Janvāris nekustamā īpašuma mājokļu segmentā iesācies netipiski aktīvi, pircējiem meklējot potenciālos īpašumus iegādei gan dzīvokļu, gan māju piedāvājumā.

Lai gan Eiropas Centrālā banka lēmusi nepaaugstināt EURIBOR likmi, nav arī skaidru indikāciju par tās krišanos. Aizvien liela daļa pircēju atturas no lēmuma par hipotekāro kredītu – janvārī 45% darījumu notikuši bez kredītu piesaistes. Vairumā gadījumu darījumi ar mājokļiem Rīgā notiek par summu līdz 100 000 EUR. Pieaugusi interese arī par iespēju īrēt privātmājas, savukārt īpašnieki saņem piedāvājumus iegādāties īpašumu par cenu, kas ir pat divas reizes zemāka nekā objekta tirgus vērtība, secināts nekustamo īpašumu aģentūras “Latio” jaunākajā “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā”.

“Mājokļu pircēju pārliecības indeksa”* dati par janvāri:

  • 78 dienas – vidēji tik ilgs laiks bijis nepieciešams, lai pārdotu mājokli par tirgus cenu (80 – decembrī; 84 – novembrī; 85 – oktobrī; 85 – septembrī; augustā – 87; jūlijā – 86);

  • 9% mājokļu pārdoti viena mēneša laikā no sludinājuma publicēšanas brīža (decembrī – 8%; novembrī – 6%; oktobrī – 7%; septembrī – 8%; augustā – 9%; jūlijā – 9%);

  • 22% pārdevēju ir prasījuši tirgus situācijai nesamērīgi augstu cenu (decembrī – 22%; novembrī – 23%; oktobrī – 24%; septembrī – 25%; augustā – 45%; jūlijā – 46%);

  • 0% pircēju ir piedāvājuši augstāku cenu nekā norādīts sludinājumā (decembrī – 0%; novembrī – 0%; oktobrī – 0%; septembrī – 0%; augustā – 1%; jūlijā – 1%);

  • 45% darījumu notikuši bez kredītu piesaistes (decembrī – 42%; novembrī – 40%; oktobrī – 30%; septembrī – 31%; augustā – 30%; jūlijā – 30%);

  • 14% ** - par tik izdevīgāk šobrīd mājokli ir īrēt nekā pirkt (decembrī – 11%; novembrī – 9%; oktobrī – 9%; septembrī – 8%).

Komentāri

Pievienot komentāru