Jaunākais izdevums

Lattelecom tet elektroenerģijas pakalpojumu nepilna gada laikā izvēlējušies 20 000 klientu, kas ir divreiz vairāk, nekā sākotnēji prognozēts, turklāt šobrīd teju visi (98%) jaunie klienti izvēlas biržas cenu tarifu, informē uzņēmumā.

Biržas tarifs nozīmē, ka par patērēto elektrību jāmaksā pēc tā brīža elektrības cenas biržā, kas vidēji ir ievērojami zemāka nekā universālā un fiksētā elektrības cena. Kopumā vienā mēnesī visi 20 000 klienti par elektrību samaksāja 45 000 eiro mazāk nekā līdz šim.

«Redzam, ka klienti arvien vairāk seko stundām, kad elektrības cena biržā ir viszemākā un tieši tajā laikā plāno mājsaimniecības darbus, kas patērē vairāk elektrības, piemēram, veļas mazgāšanu, ūdens sildīšanu boilerī u.tml,» stāsta Lattelecom elektrības pakalpojuma tet vadītājs Artūrs Pielēns-Pelēns.

Lattelecom apgrozījums 2016.gadā bija 162,165 miljoni eiro, bet sasniedza 31,666 miljonus eiro.

Lattelecom 51% kapitāla daļu pieder Latvijas valstij Privatizācijas aģentūras personā, bet Skandināvijas telekomunikāciju uzņēmuma Telia Company grupas kompānijai Tilts Communications pieder 49%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lattelecom maina nosaukumu un koncentrēsies uz tehnoloģiskiem risinājumiem un izklaidi

Pēc valsts neatkarības atjaunošanas teju katrai Latvijas ģimenei telefonsakarus, interneta pieslēgumu vai televīzijas pakalpojumu nodrošināja uzņēmums Lattelecom. Tagad tas pāršķir jaunu lappusi – uzņēmums izaudzis ārpus telekomunikāciju jomas, un no 1.aprīļa tas būs zināms ar citu nosaukumu – SIA Tet. Pāreja uz jauno identitāti notiks pakāpeniski, tam vajadzētu atvieglot pierašanu pie trīsburtu vārda.

Vispirms jaunais nosaukums un zīmols ienāks uzņēmuma saziņā, ierastajos publiskajos Wi-Fi tīklos un veikalu noformējumā. Bezmaksas interneta tīkls tiks pārsaukts jau 2. aprīlī, un gandrīz 4600 vietās Latvijā atrodamie Wi-Fi piekļuves punkti turpmāk sauksies Tet-free, Tet-skola un Tet_plus. Tos lietojot pirmo reizi, ierīcē būs jānomaina tīkls un līdzšinējā Lattelecom_plus lietotājiem no jauna jāievada parole.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sakaru tehnoloģijas

FOTO: Lattelecom turpinās digitālo attīstību, līdz 2021.gadam investējot 12 miljonus eiro

LETA, 28.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Telekomunikāciju uzņēmuma «Lattelecom» konsolidētais apgrozījums pērn bija 212 miljoni eiro, kas ir par 16 miljoniem eiro jeb 8% vairāk nekā iepriekšējā gadā, savukārt tā konsolidētā peļņa - 42 miljoni eiro, pirmdien žurnālistus informēja «Lattelecom» valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis, atsaucoties uz uzņēmuma konsolidētajiem neauditētajiem datiem.

«Lattelecom» grupas apgrozījums 2017.gadā bija 195,67 miljoni eiro, savukārt tā peļņa - 40,7 miljoni eiro. Tostarp pērn EBITDA, kas ir peļņa pirms procentiem, nodokļiem un amortizācijas, sasniedza 67,9 miljonus eiro.

«Lattelecom» grupas uzņēmumi pērn valstij nodokļos nomaksāja kopumā 46 miljonus eiro. Savukārt kopējais investīciju apmērs «Lattelecom» grupā aizvadītajā gadā sasniedza 27,2 miljonus eiro.

«Lattelecom» grupas peļņa - 42 miljoni eiro - tiks izmaksāta dividendēs uzņēmuma akcionāriem - Latvijas valstij un «Telia Company».

Gulbis uzsvēra, ka «Lattelecom» apgrozījums ir palielinājies visiem uzņēmuma darbības virzieniem - datu centru pakalpojumiem, tehnikas mazumtirdzniecībai, reklāmas izvietošanai, mākoņpakalpojumiem, drošības risinājumiem un televīzijas pakalpojumiem. Straujākais ieņēmumu pieaugums 2018.gadā vērojams jaunajās biznesa līnijās, tai skaitā mākoņpakalpojumu (+109%) un drošības risinājumu (+113%) jomā. Tāpat būtisks pieaugums vērojams arī citos pakalpojumos, piemēram, mazumtirdzniecībā (+33%), datu centru nodrošināšanā (+25%), reklāmas biznesā (+22%). Aizvadītajā gadā uzņēmums turpināja palielinār arī elektrības tirgus daļas par 8%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Tet" grupas apgrozījums audzis par 7%, sasniedzot 226,3 miljonus eiro jeb rekorda rādītāju kopš 2008. gada, informē uzņēmumā.

Sasniegts arī augstākais eksporta apgrozījums uzņēmuma vēsturē - 13% no kopējā apgrozījuma, liecina Tet grupas konsolidētie neauditētie dati. Savukārt EBITDA (peļņa no pamatdarbības) saglabājusies iepriekšējā gada līmenī.

Koncerna peļņa 2018.gadā pieauga par 2,5% un bija 41,778 miljoni eiro.

2019. gadā Tet veicis 30 miljonu eiro investīcijas uzņēmuma attīstībā, valstij nodokļos nomaksāti 47,5 miljoni, kā arī 32,5 miljoni eiro izmaksāti 2018. gada dividendēs akcionāriem, tostarp Latvijas Republikai - 16,6 miljoni eiro.

Eksporta apgrozījums pieaudzis par trešdaļu, pērn sastādot 13% no kopējā apgrozījuma, kas ir par 3 procentpunktiem vairāk nekā 2018. gadā. Eksporta izaugsme balstīta datu centru pakalpojumu attīstībā, kā arī īstenojot optisko tīklu izbūvi Vācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sakaru tehnoloģijas

Telia Company: LMT un Tet neapvienošana apgrūtina abu uzņēmumu konkurētspēju

LETA, 01.10.2019

Zviedrijas telekomunikācijas kompānijas «Telia Company» (Telia) reģionālais vadītājs Latvijā Kenets Rodne.

Foto: Evija Trifanova/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības veidojošās koalīcijas lēmums neapvienot telekomunikācijas uzņēmumu «Tet» un mobilo sakaru operatoru «Latvijas mobilais telefons» (LMT) apgrūtina abu uzņēmumu konkurētspēju, atzina Zviedrijas telekomunikācijas kompānijas «Telia Company» (Telia) reģionālais vadītājs Latvijā Kenets Rodne.

«Ir žēl, ka pēc tik daudziem sadarbības un diskusiju gadiem mēs neesam spējuši rast kopīgu valodu abu uzņēmumu attīstībai. Mēs joprojām uzskatām, ka stratēģiskās koordinācijas trūkums LMT un «Tet» darbībā, novecojusi korporatīvā vadība un fiksēto un mobilo sakaru biznesa modeļu nodalīšana, kas klientiem vairs nav aktuāla un nepieciešama, darbojoties kā autonomām struktūrām apgrūtinās abu uzņēmumu konkurētspēju,» pauda Rodne.

Viņš piebilda, ka nesenās tirgus norises apstiprina, ka «Telia» paustais viedoklis nav «zīlēšana kafijas biezumos», bet ir telekomunikāciju tirgus realitāte.

«Varu atklāt, ka turpmāk «Telia» stratēģiskais uzsvars tiks likts uz mūsu ieguldījumiem uzņēmumos, kuros mums pieder vairākums - LMT un «Telia Latvija», savukārt mūsu darbs ar «Tet» būs kā ar finanšu ieguldījumu, jo uzņēmumā esam mazākuma akcionārs,» atklāja Rodne.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 1. aprīļa SIA Lattelecom oficiāli kļūs par SIA Tet, taču pāreja uz šo zīmolu būs pakāpeniska, un no klientiem neprasīs veikt papildu darbības – tā notiks automātiski, informē uzņēmums.

Sākotnēji jaunais nosaukums un zīmols tiks izmantots uzņēmuma saziņā, Wi-Fi tīklos un veikalu noformējumā. Bezmaksas Wi-Fi tīkls iegūs jaunu nosaukumu 2. aprīlī. Pakāpeniski visu aprīli jauno Tet izskatu un vārdu iegūs arī Lattelecom veikali – jau pirmajā nedēļā uz Tet pāries veikali Rīgā (t/p Alfa un Akropole), kā arī Liepājā, Cēsīs un Jēkabpilī. Savukārt aprīļa izskaņā pie lietotājiem nonāks jaunā Tet mājaslapa.

Tāpat jau šogad klienti varēs Tet lietotnē vai pašapkalpošanās portālā pieteikt sev vēlamo meistara vizītes laiku, saņemt atgādinājumu par vizīti un sekot līdzi aktuālajai informāciju par meistara tuvošanos – līdzīgi kā taksometru aplikācijās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sakaru tehnoloģijas

Lielceļš uz digitālo pasauli uzbūvēts

Jānis Vēvers, 20.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tet izveidojis superātras datu pārraides līnijas uz Viļņu un Stokholmu

Tehnoloģiju un izklaides uzņēmums Tet ierakstījis jaunu nodaļu paveikto darbu sarakstā, izveidojot vienus no ātrākajiem interneta savienojumiem Eiropā. Optiskais savienojums starp Latvijas un Lietuvas galvaspilsētām spēj piedāvāt datu pārraidi ar ātrumu līdz 100 gigabitiem sekundē. Pagājušonedēļ šāda maģistrāle atvērta arī uz Stokholmu. Šāds ātrums ļauj trīs sekundēs vienlaikus ielādēt 10 tūkst. foto vai 10 tūkst. dziesmu, vai pat 50 HD kvalitātes filmas. Pasaules mēroga tīkla izveide un attīstība arī nostiprina uzņēmuma pozīcijas interneta infrastruktūras eksportā.

Līnijas uz Viļņu uz Stokholmu ir daļa no Baltic Net, ko tagad veido jau desmit mezgli dažādās Eiropas pilsētās, tajā skaitā arī Tallinā, Helsinkos, Kauņā, Frankfurtē, Varšavā un Kijevā. Baltic Net viens no uzdevumiem ir sniegt nepieciešamo datu pārraides un interneta ātrumu bankām, lielajiem datu centriem un citiem uzņēmumiem, kuriem ir svarīgi ātri un droši nosūtīt lielus datu apjomus, kā arī dot iespēju mobilajiem operatoriem nodrošināt infrastruktūru datu pārraidei 5G tīklos nākotnē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien notikušas sarunas par telekomunikācijas uzņēmuma «Tet» (iepriekš Lattelecom) un mobilo sakaru operatora «Latvijas mobilais telefons» (LMT) apvienošanu, apstiprināja satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) padomniece komunikācijas jautājumos Aļona Zandere.

Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) skaidroja, ka abu uzņēmumu akcionāri - Satiksmes ministrija, Ekonomikas ministrija un «Telia Company» - pārsprieda jautājumus par «Tet» un LMT nākotnes perspektīvām. Nemiro sacīja, ka uzņēmumu akcionāru mērķis ir palielināt kompāniju ieņēmumus, un abu uzņēmumu optimizācija to varētu veicināt, tomēr patlaban par «Tet» un LMT apvienošanu ir pāragri spriest.

Pēc ministra teiktā, patlaban tiek izskatīti vairāki varianti par «Tet» un LMT nākotni, proti, saglabāt esošo situāciju, apvienot uzņēmumus vai kādu no uzņēmumiem pievienot otram. Paredzams, ka akcionāri līdz maija beigām veiks aprēķinus par izdevīgāko abu uzņēmumu nākotnes darbības modeli. Savukārt valdībā priekšlikums par abu uzņēmumu nākotni, pēc ministra teiktā, varētu nonākt jūnijā vai jūlijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamā gada pavasarī telekomunikāciju uzņēmums «Lattelecom» mainīs nosaukumu un zīmolu uz «tet», šodien «Lattelecom» forumā pastāstīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Viņš sacīja, ka «tet» ir zīmols, kas patlaban nodrošina elektrības biznesu, bet tagad «ar jaunu enerģiju tas būs jaunais tehnoloģiju zīmols, kas turpinās attīstīties ārvalstu tirgos».

«»Lattelecom« vienmēr ir bijis uzņēmums, ar kura radītajiem pakalpojumiem esam lepojušies valstiskā līmenī. (..) Uzņēmuma izaugsme pēdējos gados ir bijusi strauja un biznesa virzieni paplašinājušies. Līdzšinējais nosaukums vairs neatspoguļo uzņēmuma darbību. Mēs jau sen strādājam ārpus Latvijas robežām, veiksmīgi eksportējot mūsu pakalpojumus Baltijas valstīs, Ziemeļeiropā un Austrumeiropā, kā arī mūsu pakalpojumu klāsts ir krietni sazarotāks, pārsniedzot ierastās telekomunikāciju industrijas robežas,» teica Gulbis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Tet grupas apgrozījums pirmajā pusgadā pieauga par 6%

LETA, 17.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Telekomunikācijas uzņēmuma «Tet» (iepriekš «Lattelecom») grupas apgrozījums šogad pirmajā pusgadā sasniedzis 105 miljonus eiro, pieaugot par 6%, salīdzinot ar attiecīgo periodu 2018. gadā, liecina neauditētie finanšu rezultāti.

«Tet» sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Lāsma Trofimova aģentūru LETA informēja, ka laikā, kad uzņēmums mainīja nosaukumu, ir stiprināts pamatbizness un jaunie darbības virzieni, kā arī par 6% audzis eksporta pakalpojumu apgrozījums. Valsts budžetā nodokļos iemaksāti 25,8 miljoni eiro, kā arī sadalīta 2018.gada peļņa, izmaksājot dividendes akcionāriem – 32,5 miljonus eiro, tostarp 16,6 miljonus valstij.

«Gada otrajā ceturksnī esam paveikuši daudz - 1.aprīlī mainījām zīmolu un nosaukumu, darbus pie pakalpojumu pilnveides un iekšējās digitālās transformācijas turpinot joprojām, lai klientiem sniegtu pēc iespējas ērtākus, mūsdienīgākus un vienkāršāk lietojamus pakalpojumus. Hokeja faniem nodrošinājām iespēju vērot visas pasaules čempionāta spēles HD kvalitātē, līdzdarbojāmies «Tet» Rīgas maratonā un urbānās kultūras un eSporta festivālā «HyperTown». Esam investējuši «Helio iTV» un «Shortcut» attīstībā, lai klientiem nodrošinātu labāko skatīšanās pieredzi un labāko, daudzveidīgāko saturu, kā arī kopā ar Ukrainas televīziju veidojam Latvijā pirmo kopražojuma seriālu – «Markuss»,» stāstīja «Tet» valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdību veidojošā koalīcija iepriekš lēmusi patlaban nerisināt jautājumu par telekomunikāciju uzņēmumu «Tet» (iepriekš «Lattelecom») un «Latvijas Mobilais telefons» (LMT) nākotni, tikmēr minēto uzņēmumu akcionārs, Zviedrijas kompānija «Telia Company» («Telia») nolēmusi izvērtēt investīciju iespējas Latvijā.

Pēc «Telia» sniegtās informācijas, Latvijas valdība informējusi «Telia», ka tā turpmāk vairs neīstenos 2018.gadā starp iepriekšējo premjeru Māri Kunčinski (ZZS) un «Telia» prezidentu Jūhanu Dennelindu noslēgto saprašanās memorandu par «Tet» un LMT turpmāku attīstību.

Paziņojumā atgādināts, ka pērn parakstītajā memorandā bija izklāstīti «Telia» un Latvijas kopīgie mērķi attiecībā uz abām kompānijām. Tajā arī bija paredzēti pasākumi kopīgas ilgtermiņa stratēģijas izstrādei, koncentrējoties uz labas korporatīvās pārvaldības prakses īstenošanu, lēmumu pieņemšanas uzlabošanu un skaidrāku uzņēmumu darbības stratēģisko uzraudzību. Šis darbs tagad ir apturēts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Latvijas Mobilais Telefons un SIA Tet (iepriekš Lattelecom) akcionāru sarunas par abu uzņēmumu iespējamo apvienošanos radījušas virkni jautājumu un citu šajā jomā strādājošo uzņēmumu bažas.

Jau vairāk nekā desmit gadus nerimst jautājums par to, kas notiks ar diviem telekomunikāciju milžiem Latvijā – SIA Latvijas Mobilais Telefons (LMT) un SIA Lattelecom, kas ir ne tikai lieli nodokļu maksātāji (attiecīgi pērn –26,59 milj. eiro un 39,09 milj. eiro), bet arī valsts maka papildinātāji ar dividendēm. Abiem uzņēmumiem būtībā ir (juridiski gan atšķiras) vieni un tie paši īpašnieki – Latvijas valsts un Telia. Ir bijušas idejas un priekšlikumi par šo īpašumu sadali, kur viens uzņēmums paliek vienam īpašniekam, bet otrs – otram, bija priekšlikums par abu uzņēmumu apvienošanu. Tomēr neviena no šīm idejām nav guvusi atbalstu, neraugoties uz dažādiem argumentiem, kāpēc to vajadzētu darīt, jo vienmēr ir bijuši kādi svarīgi apsvērumi, kāpēc to nedarīt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Telekomunikācijas

Spītējot Covid-19, Tet izdevies uzrādīt labus rezultātus

Lelde Petrāne, 22.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, "Tet" grupas apgrozījums audzis par 8%, sasniedzot 54,4 miljonus eiro, liecina konsolidētie neauditētie dati. Par 58% audzis arī eksporta apjoms, sasniedzot 8,3 miljonus eiro.

Savukārt EBITDA (peļņa no pamatdarbības) gada pirmajā ceturksnī bija 14,9 miljoni eiro.

Straujāko pieaugumu piedzīvojusi "Shortcut" lietotne, datortehnikas apkalpošana un būvniecības bizness.

"Neskatoties uz ārkārtas situācijas radīto ekonomisko spriedzi martā, "Tet" grupas uzņēmumiem ir izdevies uzrādīt labus rezultātus, gan saglabājot pozīcijas pamatpakalpojumiem – interneta un televīzijas nozarē, gan audzējot jaunās biznesa līnijas un eksportu, arvien vairāk uzņēmumiem novērtējot IT ārpakalpojumu nozīmi un iespējas. Valstij nodokļos nomaksāti 12,5 miljoni eiro, un 32,8 miljoni eiro izmaksāti akcionāriem dividendēs par 2019. gadu, tostarp Latvijas Republikai – 16,7 miljoni eiro," informē "Tet" valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sakaru tehnoloģijas

Eksperte: LMT un Lattelecom apvienošanās gadījumā lielākais zaudētājs būs Latvija

LETA, 28.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Telekomunikāciju uzņēmumu Latvijas Mobilais telefons (LMT) un Lattelecom apvienošanās gadījumā lielākais zaudētājs būs Latvija, aģentūrai LETA sacīja konkurences tiesību advokāte un advokātu biroja Vilgerts partnere Jūlija Jerņeva.

Viņa norādīja, ka LMT un Lattelecom apvienošana no valsts kā akcionāra skatpunkta nevienā gadījumā nav ērta un izdevīga. «Apvienojot uzņēmumus, formāli nepērkot un nepārdodot kapitāldaļas, valsts var zaudēt kontroli, kamēr Telia Sonera grupa bez piepūles un papildu ieguldījumiem – iegūt akciju kontrolpaketi. Tas nozīmē arī to, ka valsts īpašumā esošo apvienotā uzņēmuma daļu vērtība, visticamāk, samazināsies,» sacīja juriste.

Viņa arī kritizēja konsultāciju kompānijas KPMG Baltics piedāvāto risinājumu. «Varētu domāt, ka KPMG ieteikums LMT un Lattelecom apvienošanas rezultātā izveidot uzņēmumu, kurā līdzīgās daļās katram no lielajiem akcionāriem – Telia Sonera grupai un Latvijas valstij, piederētu 30% līdz 40% akciju, bet pārējā akciju daļa tiktu kotēta biržā, risina zviedru dominances problēmu. Diemžēl, paraugoties rūpīgāk, šis, šķietami gudrais risinājums, izrādās «baltiem diegiem šūts»,» sacīja Jerņeva.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Drošība – datu centru panākumu atslēga

Jānis Vēvers, sadarbībā ar Lattelecom, 30.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstība ISO standartiem ir nepārprotams signāls klientiem, ka to dati Lattelecom sistēmās būs drošībā

Augsts, globāliem standartiem atbilstošs drošības līmenis palīdzējis Lattelecom tikt pie starptautiska sertifikāta par atbilstību informācijas drošības pārvaldības standartam ISO 27001, kā arī jau divus gadus stabili audzēt datu centru biznesu. 2017.gadā apgrozījuma pieaugums pret iepriekšējo gadu bija 25%, bet šogad tas būs vēl par 26% lielāks nekā pērn. Turklāt 70% veido pakalpojuma eksports, Ukrainas mākoņpakalpojumu tirgū pat ieņemot ceturto vietu.

Lattelecom ir viens no lielākajiem datu centru pakalpojumu sniedzējiem Baltijas valstīs, un 70% no uzņēmuma datu centra biznesa veido eksports. Pēc IDC tirgus pētījuma datiem, 2017. gadā uzņēmuma tirgus daļa Ukrainā bija 10% no kopējā mākoņpakalpojumu tirgus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sakaru tehnoloģijas

Papildināta - KPMG Baltics: Lattelecom un LMT jāveido kā biržā kotēts, integrēts Baltijas telekomunikāciju operators

LETA, 10.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā telekomunikācijas uzņēmumu Lattelecom un Latvijas mobilais telefons (LMT) esošās tirgus pozīcijas, tirgus attīstības tendences un potenciālo ietekmi uz konkurenci un pakalpojumu cenām, konsultāciju kompānija KPMG Baltics rekomendē izveidot vadošu un biržā kotētu integrētu Baltijas telekomunikāciju operatoru ar sabalansētu akcionāru struktūru, kas ņem vērā Latvijas iedzīvotāju intereses.

Ziņa papildināta no 7. rindkopas!

KPMG Baltics veiktajā pētījumā «Valsts stratēģijas rīcībai ar Lattelecom un LMT kapitāla daļām izstrāde» secināts, ka, ņemot vērā tirgus attīstības tendences, lai saglabātu Lattelecom un LMT nozares līderu pozīcijas, uzņēmumiem nepieciešams paplašināt pakalpojumu klāstu un nodrošināt nepieciešamās investīcijas jaunu pakalpojumu ieviešanai. Kopumā pētījumā tika analizēti astoņi rīcības pamata scenāriji.

KPMG Baltics piedāvātais risinājums paredz izveidot integrētu uzņēmumu, kurā līdzīgās daļās, balstoties uz akcionāru līgumu, Telia un Latvijas valstij katrai pusei piederēs 30-40% akciju. 30% akciju tiks piedāvāts iegādāties privātajiem akcionāriem un pensiju fondiem biržā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Lattelecom tet: Arvien vairāk klientu elektrību izvēlas pirkt par biržas cenu

Rūta Lapiņa, 03.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģijas tirgotāja Lattelecom tet, kas elektrību piedāvā nepilnu pusgadu, klientu skaits sasniedzis 10 000. Turklāt gandrīz deviņi no desmit klientiem (87%) izvēlas biržas cenu tarifus, informē Lattelecom Sabiedrisko attiecību vecākā projektu vadītāja Lāsma Trofimova.

Pēdējo trīs mēnešu laikā ir palielinājies to cilvēku skaits, kuri izvēlējušies biržas cenu tarifus – ja martā tie bija 82% klientu, tad augustā šādu izvēli izdarīja tikpat kā visi jaunie klienti (98%). Šobrīd mēneša laikā kopējais Lattelecom tet klientu elektroenerģijas patēriņš ir 1,8 miljoni kilovatstundu, un kopējais tet elektrības pakalpojuma lietotāju ietaupījums dažu mēnešu laikā ir sasniedzis jau aptuveni 60 000 eiro.

«Šī gada martā, kad ienācām elektroenerģijas tirgū, ambīcija bija sasniegt 10 000 klientu līdz gada beigām – mums to ir izdevies īstenot trīs mēnešus ātrāk, nekā plānojām. Esam pateicīgi mūsu klientiem par uzticēšanos,» stāsta Lattelecom elektrības pakalpojuma tet vadītājs Artūrs Pielēns-Pelēns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Darba datori uzņēmumiem grūtāk sasniedzami

Jānis Vēvers, 18.06.2020

Dalies ar šo rakstu

Publicitātes foto

Attālinātā darba uzplaukumā uzņēmumi saprot, ka paši nespēj apkopt darbinieku datorus, un tas rada pieprasījumu pēc ārpakalpojumu sniedzējiem.

Koronavīrusa pandēmija īsā laikā ienesa nozīmīgas korekcijas neskaitāmās nozarēs, arī informācijas tehnoloģiju un datortehnikas apkalpošanā. Pēc skarbas mācības saņemšanas uzņēmumi ir sapratuši, ka ar šo biznesa pastāvēšanai kritiski svarīgo jautājumu nedrīkst jokoties, un tagad tiecas nodot rūpes par datorsistēmām ārpakalpojuma sniedzēju rokās.

Marta vidus uzņēmumu vadītājiem un par digitālajiem risinājumiem atbildīgajiem cilvēkiem ilgi paliks atmiņā. Dažās dienās nācās atrisināt problēmas, kam nepietika apņēmības, laika un resursu gadiem ilgi, turklāt nemitīgi saskaroties ar aizvien jauniem izaicinājumiem. Runa ir par drošas digitālās vides izveidošanu uzņēmumā, kam darbinieki varētu pieslēgties arī no ārpuses un efektīvi strādāt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lattelecom grupas šī gada pirmā pusgada peļņa sasniegusi 16,7 miljonus eiro, kas ir par 10% vairāk nekā 2016. gada attiecīgajā periodā, liecina koncerna neauditētie finanšu rezultāti.

Tostarp televīzijas pakalpojumu jomā par 4% pieauguši tradicionālās televīzijas ieņēmumi. Vairāk nekā par pusi pieauguši interneta televīzijas – filmu, seriālu un tiešraižu lietotnes Shortcut ieņēmumi. Tāpat Lattelecom sācis darboties lektroenerģijas tirgū.

«Šī gada pirmajā pusgadā audzis gan pamata, gan jaunais bizness. Arī turpmāk saglabāsim uzņēmuma fokusu jaunu darbības virzienu attīstībai, vienlaikus rūpējoties par esošo pakalpojumu kvalitāti,» saka Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Tehnikas tirdzniecības ieņēmumi pieauguši par 56%. Salīdzinot ar iepriekšējā gada pirmo pusgadu, ir vairāk nekā dubultoti reklāmas izvietošanas ieņēmumi – Lattelecom pārstāvēto kanālu klāstam pievienojušies Discovery, Sony kanāli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) jautājumā par iespējamu SIA «Lattelecom» un SIA «Latvijas Mobilais telefons» (LMT) apvienošanu atbildi skandināvu telekomunikāciju uzņēmumam «Telia Company» («Telia») sola šā gada novembrī, savukārt ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) aicina ņemt vērā «Telia» pozīciju abu Latvijas uzņēmumu apvienošanas jautājumā.

Komentējot «Telia» vēstulē valdībai pausto brīdinājumu, ka, neapvienojot LMT un «Lattelecom», Skandināvijas koncerns varētu pārdot savas daļas šajos uzņēmumos, Kučinskis aģentūrai LETA sacīja, ka viņš solījis sniegt atbildi «Telia» šā gada oktobrī, bet ticamākais tas notiks novembrī, kas tiek uzskatīts par pēdējo brīdi atbildes sniegšanai.

Pēc Ministru prezidenta teiktā, patlaban Privatizācijas aģentūra (PA) aktīvi sazinās ar «Telia», bet par sarunu gaitu viņš neesot informēts.

Savukārt Ašeradens aģentūrai LETA atzina, ka viņš novērtē «Telia» veiktos «manevrus un pozīcijas maiņu» jautājumā par «Lattelecom» un LMT apvienotā uzņēmuma īpašnieku struktūru, proti, valstij apvienotajā uzņēmumā piederētu 51% akciju, lai gan sākotnēji Skandināvijas koncerns piedāvāja pārņemt apvienoto uzņēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sakaru tehnoloģijas

Eksperts par LMT un Lattelecom: Bumba ir uzņēmumu vadības pusē, lai pierādītu, kurš ir labāks

LETA, 24.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan novembra sākumā valdība nolēma neatbalstīt telekomunikāciju operatoru Latvijas Mobilais telefons (LMT) un Lattelecom apvienošanu, valdībai pie jautājuma par abu uzņēmumu nākotni būtu jāatgriežas pēc iespējas ātrāk, aģentūras LETA rīkotajā diskusijā norādīja nozares eksperti.

Luminor Group padomes priekšsēdētājs Nils Melngailis atzīmēja, ka, viņaprāt, šī jautājuma neatrisināšana pēdējo desmit gadu laikā jau ir kaitējusi telekomunikāciju nozarei. «Es arī uzskatu, ka valstij nav jākontrolē telekomunikāciju uzņēmums. Tas ir mīts, ka valsts tādējādi gādā par drošību. Visā pasaulē to dara caur regulāciju un noteikumiem. Valstij nav jāpieder uzņēmumam, lai varētu garantēt drošību. Jo valsts kā akcionārs ilgāk gaida to brīdi, kad pārdot, jo mazāk līdzekļu varēs saņemt. Manuprāt, Latvijā netrūkst vietu, kur ir nepieciešami ieguldījumi,» klāstīja Melngailis.

Tāpat viņš norādīja, ka situācija, ka uzņēmumi ir ierobežoti ģeogrāfiski un tiem ir divi īpašnieki ar atšķirīgām interesēm, nozīmē tikai to, ka uzņēmumi nevarēs sasniegt savu potenciālu. «Es domāju, ka Lattelecom un LMT turpinās strādāt un nekāda traģēdija nav notikusi. Bet netiks izmantotas arī tās iespējas, kuras varētu izmantot, ja būtu cita akcionāru struktūra. Ja uzņēmums neattīstās un neizmanto iespējas, tad vienā brīdī aiziet arī spēcīgākie vadītāji un darbinieki. Ja mēs šo situāciju atrisinātu un abus uzņēmumus atbrīvotu - vai nu apvienojot, vai citādāk - un dotu iespēju brīvi konkurēt plašākā reģionā... Tagad mēs ierobežojam tirgu un plānojam gluži kā Padomju Savienībā, pasakot, ka jūs drīkstat strādāt šeit un tajās jomās,» sacīja Melngailis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Valdība un Telia vienojas turpināt diskusijas par Lattelecom un LMT attīstības stratēģiju

LETA, 12.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) un «Telia Company» prezidents Jūhans Dennelinds parakstījuši saprašanās memorandu par SIA «Lattelecom» un SIA «Latvijas mobilais telefons» (LMT) turpmāku attīstību, aģentūru LETA informēja premjera birojā.

Lēmums par memoranda noslēgšanu apstiprināts Ministru kabinetā. Kā uzsver premjera birojā, saprašanās memorands nav uzskatāms par starptautisku līgumu, un tas nerada nevienai no pusēm nekādas tiesības un pienākumus starptautisko tiesību aspektā - šis dokuments ir nodomu protokols. Tā ir apņemšanās abām pusēm sēsties pie sarunu galda, lai izstrādātu abpusēji pievilcīgu turpmākās sadarbības, uzņēmumu «Lattelecom» un LMT attīstības stratēģiju.

Memoranda īstenošanas procesā radušās iespējamās domstarpības iesaistītās puses risināšot tikai sarunu ceļā. Savukārt finansiālie izdevumi šajā dokumentā minēto darbību veikšanai var tikt paredzēti tikai atsevišķos rakstveida līgumos starp abām pusēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmija piespieda vairākus uzņēmumus rekordātrumā pielāgoties jaunajiem apstākļiem, un tas bieži nozīmē tūlītēji pieejamus pagaidu risinājumus. Ārkārtas situācija, visticamāk, netiks pagarināta, taču eksperti brīdina par iespējamu situācijas atkārtošanos rudenī un ziemā. Tāpēc šobrīd ir īstais laiks sagatavot savu uzņēmumu darba un pakalpojumu nepārtrauktībai nākotnē, uzlabojot attālināta darba procesus.

Tehnoloģiju un izklaides uzņēmumā "Tet" vienas dienas laikā darbu no mājām uzsāka 95% no darbiniekiem, kas ikdienā strādā birojos, un uzņēmums spēja nodrošināt klientiem pakalpojumus bez dīkstāves visas ārkārtas situācija laikā. Tas bija iespējams, jo "Tet" jau savlaicīgi un mērķtiecīgi bija sācis pāreju uz "jaunās paaudzes" darbu, ieviešot viedā biroja principus darbavietā, sagatavojot darbiniekus un stiprinot IT infrastruktūras kapacitāti darbam attālināti. "Tet" apkopojis galvenos secinājumus, kas palīdzēs arī citiem uzņēmumiem, kuri nolēmuši sakārtot un uzlabot darba procesus.

"Pēdējie mēneši pierādīja, ka notikt var neiedomājamais, tādēļ uzņēmumiem, gatavojoties nākotnei, jāparedz spēja iet ārpus ierastajiem rāmjiem. Jau vairākus gadus iepriekš redzējām, ka darbiniekiem, īpaši IT jomā, ir ļoti nozīmīga neatkarība un iespēja strādāt elastīgi, tostarp arī attālināti. Tas ceļ produktivitāti un darbinieku apmierinātību. Tādēļ elastīga darba pieeju bijām pakāpeniski sākuši ieviest visā uzņēmumā jau pirms diviem gadiem, un ārkārtējās situācijas laikā tas mums ļāva nodrošināt pakalpojumu nepārtrauktību. Atbilde uz jautājumu "Vai vienas dienas laikā var pāriet uz attālinātu darbu?" ir noliedzoša. Tam ir jāgatavojas, ieviešot nepieciešamās tehnoloģijas un darbiniekiem apgūstot vajadzīgās prasmes," atzīst "Tet" valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors Juris Gulbis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau gada otrajā pusē Tet izstrādātie čatboti iegūšot spēju runāt, kas ļaus tiem gan atbildēt uz zvaniem, gan piešķirt uzņēmumam unikālu balsi

Pieņemoties prātā un iegūstot aizvien jaunas spējas, mašīnmācīšanās risinājumi kļūst biznesam aizvien pievilcīgāki. Ar klientiem loģisku sarunu uzturēt spējīgās programmas jeb čatboti angļu valodā runājošajā pasaulē jau kļuvuši par daudzu uzņēmumu neatņemamu darba kolektīva sastāvdaļu, un pārējie drīzāk prāto, kad, nevis – vai tādu ieviest. Latviešu valodā tērzējošas mašīnas vēl ir salīdzinoši jaunas un maz izplatītas, taču interese par tām aug, un vairs nav tālu līdz brīdim, kad virtuāla asistenta uzturēšana kļūs ekonomiski izdevīgāka un efektīvāka par cilvēka nodarbināšanu, ļaujot cilvēkiem veikt daudz kvalificētākus pienākumus.

Saskaņā ar pētījumu centra Forrester datiem, šobrīd jau vairāk nekā puse no Rietumu pasaules ekonomiski aktīvajiem cilvēkiem ir sarunājušies ar čatbotiem, sazinoties ar interneta veikaliem, pakalpojumu sniedzējiem vai dažādām valsts iestādēm. Liela daļa no tiem pat nav nojautuši, ka sarakstes lodziņā tekstu ģenerē dators, nevis dzīvs cilvēks, jo atbildes ir loģiskas un atbilst gaidītajam. Dažās valstīs rakstošos robotus nodarbina jau trešā daļa uzņēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Gulbis: Lattelecom turpinās iesākto darbu kā uz izaugsmi vērsts tehnoloģiju uzņēmums

LETA, 07.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Telekomunikāciju uzņēmums SIA «Lattelecom» respektē valdības šodien pieņemto lēmumu neatbalstīt SIA «Latvijas Mobilais telefons» (LMT) un «Lattelecom» apvienošanu, un turpinās iesākto darbu kā uz izaugsmi vērsts tehnoloģiju uzņēmums, aģentūrai LETA sacīja «Lattelecom» valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

«Mēs respektējam valdības pieņemto lēmumu. «Lattelecom» biznesa stratēģiju esam veidojuši, lai šodien un nākotnē iedzīvotājiem un uzņēmumiem sniegtu pasaules līmeņa pakalpojumus, nodrošinātu kvalitatīvu servisu, kā arī izpildītu akcionāru noteiktos mērķus. «Lattelecom» turpinās iesākto darbu kā uz izaugsmi vērsts tehnoloģiju uzņēmums,» uzsvēra uzņēmuma vadītājs.

Kučinskis: Iespējams, Telia tikai baidīja ar aiziešanu no Latvijas

Papildināta - LMT un Lattelecom neapvienos

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tet grupas apgrozījums 2019. gada deviņos mēnešos bijis 162,8 miljoni eiro, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn. Tas audzis par 7%, liecina grupas neauditētie finanšu rezultāti, informē uzņēmumā.

Shortcut platformas ieņēmumi auguši par 122%, strauju izaugsmi piedzīvo jaunie biznesi – elektroenerģija (142%) un mākoņpakalpojumi (123%).

«Uzņēmuma vērienīgā jaunā biznesa stratēģija, ko ieviesām līdz ar zīmola maiņu, sevi attaisno. Pieaugums vērojams arī jaunajos biznesos – par 12% audzis datu centru bizness, par 11% – drošības risinājumi. Šobrīd Tet elektrību izvēlas teju 90 tūkstoši klientu, un aizņemam jau 11% no elektrības tirgus. Elektroenerģijas apgrozījums Tet pieaudzis par 142%,» uzsver Tet valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Šajā ceturksnī tika pabeigti darbi pie jauna IT drošības pakalpojuma - darbu sāka Tet Drošības vadības centrs (Security operations center), kas pārraudzīs klientu IT infrastruktūru nepārtraukti 24 stundas diennaktī, kā arī palīdzēs identificēt un reaģēt uz kiberdrošības apdraudējumiem. Šobrīd notiek arī aktīvs darbs pie jaunās Tet mākoņpakalpojumu platformas TetCloud, kuru prezentēs 2020. gada sākumā. Salīdzinot ar iepriekšējo platformu, tai būs pieejami daudz jaudīgāki IT resursi un plašāks pakalpojumu klāsts.

Komentāri

Pievienot komentāru