Latvijas jaunuzņēmumu nozarē sumināti šogad labākie un spilgtākie nozares spēlētāji septiņās kategorijās.

Šogad piešķirta arī viena speciālbalva, ko pasniedza Latvijas Militāro tehnoloģiju, dronu un robotikas asociācija. Pie tās tika jaunuzņēmums, kas darbojas aizsardzības nozarē. Un vēl viens jaunuzņēmums saņēma kopienas balvu.

"Es ticu, ka šie apbalvojumi ne vien sniedz gandarījumu dibinātājiem un komandām, bet arī būtiski palielina Latvijas jaunuzņēmumu atpazīstamību gan vietējā tirgū, gan starptautiski. Īpašs prieks redzēt, ka divās nominācijās uzvarējuši arī "Startup House Riga" kopienas dalībnieki. Tas tikai kārtējo reizi apliecina, ka spēcīga un atbalstoša vide ļauj uzņēmumiem attīstīties strauji un mērķtiecīgi. Šogad arī žūrijas sastāvu veidojām īpaši rūpīgi, lai būtu pārstāvētas visas organizācijas, kas aktīvi strādā Latvijas jaunuzņēmumu ekosistēmā. Šāda daudzveidīga un kompetenta žūrija ļāva nodrošināt kvalitatīvu un līdzsvarotu vērtēšanas procesu. Esam lepni par paveikto un ar jaunu enerģiju gatavi turpināt stiprināt Latvijas jaunuzņēmumu vidi," saka "Startup House Riga" vadītājs Kristians Jenčiuss.

Šā gada pirmajā pusgadā Latvijas uzņēmumi piesaistījuši 70,1 miljona eiro finansējumu, kas ir astoņas reizes vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, informēja jaunuzņēmumu vides pārstāvju organizācijā "TechChill".

Salīdzinājumā ar tādu pašu periodu pirms gada finansējums, ko spējuši piesaistīt Latvijas jaunuzņēmumi, ir pieaudzis par vairāk nekā 700%. Kopējais investīciju apjoms ir 70,1 miljons eiro, kas jau tagad pārsniedz visu 2024.gadā iespēto.

Tostarp 53,2 miljonus eiro ir piesaistījis jaunuzņēmums "Aerones". Tas ir vēja turbīnu apkopes un diagnostikas robotu ražošanas un servisa pakalpojumu sniedzējs, kas finansējumu piesaistījis, lai attīstītu ar mākslīgo intelektu (MI) darbinātus robotizētos risinājumus vēja turbīnu apkopei un inspekcijām.

Vienlaikus jaunuzņēmums "Trace.Space" piesaistījis četrus miljonus eiro. Jaunuzņēmums strādā pie prasību pārvaldības platformas inženieriem, kuri izstrādā industriālus produktus. Arī šīs investīcijas galvenokārt piesaistītas, lai integrētu MI un attiecīgi uzlabotu platformas darbību.

Jaunuzņēmumu nozare plašāk pazīstama ir vien dažus gadus, bet pēdējā laikā to plosa medijos izskanējusī informācija, ka daži neogodprātīgi uzņēmēji no Krievijas un Baltkrievijas savulaik izmantojuši tā saukto jaunuzņēmumu vīzu, lai iegūtu uzturēšanās atļauju Latvijā.

Pēc tam ir bijuši gadījumi, kad tā ir izmantota dažādiem - diemžēl, arī negodprātīgiem mērķiem. Mūsu visu attieksme pret atsevišķām kaimiņvalstīm pēc 2022. gada februāra ir mainījusies. Mainās arī fokuss attiecībā uz reģioniem, ar kuriem vēlamies sadarboties. Taču viena lieta paliek nemainīga - Latvijas ekonomikai papildspēki noder.

Negodprātīgu privilēģiju izmantošanu nav iespējams izslēgt nevienā nozarē - ne jaunuzņēmumos, ne pārtikas ražošanā, ne loģistikā. Un nav pamata uzskatīt, ka tieši jaunuzņēmumu vīzas saņēmēji ir negodprātīgāki, kā citi uzņēmēji. Šādas vīzas ir plaši izmantots atbalsta mehānisms, ko daudzas pasaules valstis lieto, lai pievilinātu inovatīvu uzņēmumu dibinātājus.

Klausoties to, kā publiskajā komunikācijā aizvien biežāk izskan vēlmes pēc nākamā vienradža, man prātā ataust multfilma no bērnības “38 papagaiļi”, kur zvēri mērīja čūsku un secināja, ka tā ir 38 papagaiļus gara. Viņi gan diezgan ātri saprata, ka var mērīt arī, piemēram, pērtiķēnos un ziloņos. Un rezultāts būs tāds pats - čūskas garums būs noskaidrots. Attiecībā uz jaunuzņēmumu ekosistēmu, vienradzis skan labi.

Taču tā nav vienīgā mērvienība, pēc kuras vērtēt jaunuzņēmumu panākumus. Pasaules un kaimiņvalstu pieredze rāda, ka arī lielas investīcijas saņēmušie bankrotē. Savukārt veiksmīgi var būt arī tie, kas attīstās salīdzinoši lēnām, investējot tikai savus līdzekļus. Gan vieni, gan otri vienradža statusu tā arī var nesasniegt. Bet vai tas tiešām liecina, ka tie nav veiksmīgi?

Pirms plašāk runājam par jaunuzņēmuma mērauklām un to veiksmes faktoriem, gribu vēl un vēlreiz uzsvērt, ka jaunuzņēmums nav vienkārši jauns uzņēmums. Diemžēl, pats termins nu jau arī priekšvēlēšanu cīņās tiek izmantots vietā un nevietā. Jaunuzņēmums ir uzņēmums ar augstas izaugsmes potenciālu, kura pamatdarbība ir saistīta ar mērogojamu biznesa modeļa ieviešanu un inovatīvu produktu izstrādi, ražošanu vai attīstību. Investīcijas tam visbiežāk ir nepieciešamas, lai nodrošinātu strauju izaugsmi. Piemēram, frizētava ir jauns uzņēmums, bet tas nav jaunuzņēmums. Lai atvērtu vēl vienu frizētavu, vajadzēs jaunas telpas un darbiniekus, bet inovatīvi tehnoloģiju uzņēmēji var savu biznesu mērogot bez vajadzības atvērt vēl vienu fizisku vietu.

Latvijas jaunuzņēmumu nomaksāto nodokļu apjoms pērn ir pieaudzis par 22%, pārsniedzot 86 miljonus eiro, un apliecinot šīs nozares arvien augošo nozīmi valsts ekonomikā. 10 lielākie nodokļu maksātāji jaunuzņēmumu nozarē pērn nodokļos nomaksājuši 48,2 miljonus eiro - tā ir vairāk nekā puse no visas nozares nomaksātajiem nodokļiem.

Šobrīd jaunākie dati par jaunuzņēmumu nomaksātajiem nodokļiem, kas ir pieejami platformā "Startupradar.lv", attiecas uz 2024. gadu. Pārliecinošs līderis ar vairāk nekā 12 miljoniem eiro nomaksātos nodokļos ir "Printful". Jāpiebilst, ka šis uzņēmums ir Latvijas vienīgais vienradzis – jaunuzņēmums, kura vērtība investīciju piesaistes rezultātā ir pārsniegusi vienu miljardu dolāru.

Otrajā vietā ar 8 miljonu eiro nodokļu iemaksām ir "Printify", kas pērn apvienojās ar "Printful".

Trešajā vietā ir bezpilota lidaparātu ražotājs "Edge Autonomy", kas nomaksāto nodokļu apjomu 2024. gadā ir spējis kāpināt par 86%, valsts budžetā iemaksājot 6 miljonus eiro. 2025. gads uzņēmumam ir bijis pilns pozitīvu pārmaiņu. Gada sākumā ASV kosmosa infrastruktūras uzņēmums "Redwire" paziņoja, ka iegādāsies globālo uzņēmumu "Edge Autonomy", kura grupā ietilpst arī Latvijas uzņēmums. Neskatoties uz to, ka uzņēmuma galvenā mītne šobrīd ir ASV, šovasar tas atklāja jaunu 10 000 m2 lielu ražotni Rīgā, tādējādi būtiski paplašinot savu darbību arī Latvijā.

Latvijas jaunuzņēmums BirgerMind ir iekļauts Pasaules Uzņēmējdarbības kausa TOP100 novatorisko uzņēmumu sarakstā, kas šogad pārstāvēs Latviju Globālajā finālā Rijādā, Saūda Arābijā.

Jaunuzņēmums BirgerMind iekļuvis Pasaules Uzņēmējdarbības kausa (Entrepreneurship World Cup – EWC) TOP100 uzņēmumu vidū, izturot konkurenci starp 16 400 pasaules uzņēmumu. Jāatzīmē, ka šogad Latvijas uzņēmums BirgerMind ir vienīgais no visas Baltijas, kas izcīnīja vietu TOP100.

No 5. līdz 9. novembrim BirgerMind piedalīsies Globālajā finālā Rijādā, Saūda Arābijā kopā ar citu 52 valstu uzņēmumu pārstāvjiem, lai turpinātu cīņu par balvu fondu viena miljona ASV dolāru apmērā.

BirgerMind ir veselības tehnoloģiju jaunuzņēmums, kas izstrādājis smadzeņu viļņu mērīšanas ierīci un programmatūru, kas smadzeņu aktivitāti spēj pārvērst tekstā, tādējādi dodot iespēju paralizētiem cilvēkiem sazināties patstāvīgi.

Latvijas jaunuzņēmums Bdetect iekļuvis Pasaules Uzņēmējdarbības kausa (Entrepreneurship World Cup – EWC) TOP100 uzņēmumu skaitā, izturot konkurenci starp vairāk nekā 10 300 pieteikumiem globālajam konkursam.

Jau ceturto gadu pēc kārtas Swedbank un partneru rīkotā Pasaules Uzņēmējdarbības kausa Latvijas nacionālā fināla uzvarētājs tiek iekļauts starp prestižākajiem dalībniekiem. No 5. līdz 8. novembrim Bdetect piedalīsies globālajā finālā Rijādā, Saūda Arābijā kopā ar 46 citu valstu uzņēmumu pārstāvjiem, lai cīnītos par balvu fondu 1.5 miljonu ASV dolāru apmērā.

Bdetect piedāvā ar mākslīgo intelektu un multispektrālo tehnoloģiju darbinātu ierīci agrīnai ādas vēža diagnostikai. Ierīce piemērota gan medicīnas profesionāļiem, gan ikvienam lietotājam, padarot diagnostiku ātrāku, precīzāku un pieejamāku.

Kaspars Eiduks, Bdetect Biznesa attīstības vadītājs norāda: “Mēs esam lepni būt starp Pasaules Uzņēmējdarbības kausa TOP100 uzņēmumiem, kas pierāda, ka inovācijas un zinātne Latvijā spēj sasniegt globālu līmeni. Ar mūsu tehnoloģiju ādas vēža agrīnai diagnostikai vēlamies ne tikai uzlabot medicīnas pieejamību, bet arī glābt dzīvības visā pasaulē. Šis sasniegums ir tikai sākums — turpināsim radīt risinājumus, kas maina nākotni”.

Latvijas jaunuzņēmums “Matchful Partners” dalībnieku kopsapulcē ir pieņēmis nozīmīgu lēmumu par turpmāko attīstību – pāreju no sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) uz akciju sabiedrību (AS), informē uzņēmums.

Šis reorganizācijas process ir daļa no attīstības stratēģijas, kas nodrošinās iespēju uzņēmumam uzrunāt lielākus investorus un paplašinās kapitāla piesaistes iespējas. Vienlaikus tas apliecina esošajiem uzņēmuma dalībniekiem, ka uzņēmums turpina sekmīgu un mērķtiecīgu izaugsmi.

Kopš dibināšanas 2023. gadā “Matchful” ir strauji attīstījies, pateicoties 165 mazo investoru ieguldījumiem, kas, līdzās dibinātāju investīcijām, ir bijis uzņēmuma finansējuma pamats. Sākot reorganizāciju, uzņēmuma pamatkapitāls tiks palielināts līdz 35 tūkstošiem eiro, lai atbilstu akciju sabiedrības statusam. “Matchful” plāno pāreju uz akciju sabiedrību veikt līdz 2025. gada martam.

Latviešu jaunuzņēmums "Trace.Space", kas ir radījis ar mākslīgo intelektu aprīkotu platformu autobūves un pusvadītāju (čipu) sistēmu inženieriem, kuri izstrādā sarežģītu industriālo produktu specifikācijas, paziņo par 4 miljonu dolāru sēklas investīciju.

Galvenais investors ir fonds "Cherry Ventures", piedaloties arī jaunizveidotajam Latvijas fondam "Outlast Fund", kas ir viens no trim ALTUM izraudzītajiem iespējkapitāla fonda pārvaldniekiem. Investīciju raundā piedalījās arī esošiem investori – "Nebular", "Fiedler Capital" un "Change Ventures". Piesaistītais finansējums tiks novirzīts produkta attīstīšanai un jaunu tirgu apgūšanai, kā arī dos iespēju "Trace Space" piesaistīt savā komandā labākos Eiropas inženierus.

Rietumeiropas ražošanas nozare šobrīd piedzīvo būtiskas izmaiņas. Ziņu virsraksti vēsta par atlaišanām, rūpnīcu slēgšanu un produktiem, kas neapmierina klientu vajadzības. Bieži problēmas sakne ir novecojuši produktu izstrādes rīki un procesi, kas kavē produktu attīstības komandu darbu. Līdz ar to - arī jaunu un inovatīvu produktu izstrādi.

Latvijas jaunuzņēmums “Viangoo” ieiet jaunā attīstības fāzē, paplašinot sadarbību ar piegādātājiem, un 2026. gadā investēs 2 miljonus eiro 50 mūsdienīgu “SCHMITZ Cargobull” puspiekabju iegādē.

Pirmās 8 puspiekabes tiks piegādātas 2026. gada februārī, ko nodrošina “Swedbank” finansējums. Piekabju iegāde ļaus turpināt uzņēmuma apgrozījuma izaugsmi arī 2026.gadā. Uzņēmuma operatīvie dati rāda, ka 2025.gada apgrozījums sasniegs 4,8 miljonus eiro, kas ir par 42% vairāk nekā pagājušā gadā.

““Viangoo” jaunās piekabes iznomās saviem sadarbības partneriem, kuri nodrošina transporta pakalpojumu platformai. Tādējādi uzņēmums nodrošināsies ar nepieciešamajiem transporta pakalpojumu resursiem, jo bieži sastopama situācija ir tieši atbilstošas beramkravu transportēšanas piekabes trūkums,” norāda “Viangoo” dibinātājs un izpilddirektors Pēteris Kļaviņš. Nākamajā gadā kopumā paredzēts iegādāties 50 piekabes, bet pirmās 8 piekabes tiks piegādātas jau 2026. gada februārī.

Latvijas jaunuzņēmums Oruga, kas izstrādā viensliedes kāpurķēdes elektrisko mobilitātes platformu, tikko uzņēma delegāciju no Ontārio provinces, Kanādā, sniedzot privātu sava pirmā produkta UNITRACK prototipa demonstrāciju Startup House Riga telpās.

Delegāciju uzņēma divi no četriem Oruga līdzīpašniekiem — Liene Vītola (COO) un Juris Kļava (CTO), kuri iepazīstināja viesus ar UNITRACK — pasaulē pirmo elektrisko viensliedes kāpurķēdes transportlīdzekli ar motocikla manevrētspēju un tankam raksturīgu veiktspēju ekstrēmos bezceļa apstākļos - smiltīs, sniegā, dubļos, akmeņos utt.

Tas paredzēts gan bezceļu braukšanas entuziastiem, gan profesionāļiem komerciālam un aizsardzības pielietojumam (dual-use), tostarp robežsardzei, glābšanas dienestiem u.c.

Vizītē ieradās Viktors Fedeli (Victor Fedeli), Ontārio provinces ekonomikas attīstības, darba vietu radīšanas un tirdzniecības ministrs, viņam pievienojās Vikrams Kurana (Vikram Khurana), Toronto Biznesa Attīstības centra (TBDC) valdes priekšsēdētājs, Nikolā Lepāžs (Nicolas Lepage), Kanādas vēstniecības vecākais reģionālais tirdzniecības pārstāvis, Ģirts Līcis, ASP Asset Management AIFP valdes loceklis un Ilze Lācgalve, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecības vadītāja Kanādā.

Uzņēmējiem Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvātajās programmās šobrīd ir pieejami 250 miljoni eiro, atklājot Eiropas Inovāciju padomes (EIC) "Scaling Club" Ambīciju forumu Rīgā, paziņoja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Ministrs norādīja, ka lielākās priekšrocības šo līdzekļu piesaistē ir tiem uzņēmumiem, kas iegulda pētniecībā un attīstībā, kā arī strādā ar inovatīviem produktiem vai pakalpojumiem. Tāpat Valainis informēja foruma dalībniekus, ka Latvijas jaunuzņēmumu vide šobrīd ir ļoti pievilcīga, piedāvājot plašas iespējas investoriem, īpaši zināšanu ietilpīgās nozarēs, piemēram, biotehnoloģijās, viedajā enerģētikā un aizsardzības industrijā.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) informē, ka trešdien Rīgā aizvadīts EIC "Scaling Club" Ambīciju forums, kas pulcēja Eiropas jauno tehnoloģiju līderus, uzņēmumus un investorus.

Foruma mērķis bija stiprināt Eiropas inovāciju ekosistēmu, paātrināt strauji augošu uzņēmumu izaugsmi un veidot starptautiskas sadarbības platformas, kas veicina Eiropas konkurētspēju globālā līmenī. Diskusijās starp uzņēmumiem, lēmumu pieņēmējiem un zinātnes organizāciju pārstāvjiem tika meklēti risinājumi, kā uzlabot Eiropas zināšanu ietilpīgo uzņēmumu konkurētspēju pasaules tirgos.

Latvijas inovāciju jaunuzņēmums SIA P-Agro Minerals kā vienīgais no Latvijas iekļuva Eiropas Komisijas Women TechEU programmā, kurā 75 000 eiro finansējumu saņēma tikai 40 no 1107 pretendentiem – pārkāpjot 4% veiksmes slieksni.

Women TechEU ir divu gadu Eiropas Savienības finansēta iniciatīva, kas atbalsta sievietes - zinātņietilpīgu uzņēmumu dibinātājas un vadītājas visā Eiropā. Programmas mērķis ir veidot dzimumu ziņā līdzsvarotāku uzņēmējdarbības ekosistēmu, stiprinot daudzveidību kā inovāciju dzinējspēku.

“Kamēr Latvija ieņem vienu no pēdējām vietā ES inovāciju reitingā - šādi Latvijas inovāciju sasniegumi ir īpaši nozīmīgi. Tie apliecina, ka arī Latvijā attīstīti, zinātnē balstīti tehnoloģiju uzņēmumi spēj veiksmīgi konkurēt visas Eiropas mērogā,” uzsver uzņēmuma līdzdibinātāja un vadītāja Annija Emersone.

“Iekļūšana šajā programmā nodrošinās piekļuvi augstākā līmeņa mentoru atbalstam, kā arī nepieciešamo 75 000 eiro granta finansējumu, lai mūsu izstrādātā tehnoloģija pēc iespējas ātrāk nonāktu tirgū,“ papildina Emersone.

Jaunuzņēmumi Rīgai 2024. gadā piesaistījuši investīcijas 21,8 miljonu eiro apmērā un nodokļos nomaksājuši 62,6 miljonus eiro, kas ir par 13 % vairāk nekā 2022. gadā, liecina Latvijas jaunuzņēmumu asociācijas “Startin.lv” apkopotie dati.

Kā skaidro Fredis Bikovs, Rīgas investīciju un tūrisma attīstības aģentūras (RITA) direktors, lai gan jaunuzņēmumu piesaistīto investīciju apjomu ir ietekmējusi ģeopolitiskā situācija, galvaspilsētā jaunuzņēmumiem ir radīta labvēlīga vide un apstākļi, kas turpinās veicināt investīciju apjoma pieaugumu turpmākajos gados. Lielākā investoru interese ir par finanšu un aizsardzības tehnoloģiju jaunuzņēmumiem, kā arī deep-tech jeb zinātniski ietilpīgu tehnoloģiju uzņēmumiem.

Jau vairāku gadu garumā Rīgā koncentrējas lielākā daļa jaunuzņēmumu, kas attīsta savu biznesu Latvijā. Galvaspilsētā reģistrēti 315 jaunuzņēmumi, un vēl 84 – Rīgas plānošanas reģionā, veidojot 80 % no kopējā Latvijā reģistrēto jaunuzņēmumu apjoma. Jaunuzņēmumi Rīgā pārstāv dažādas jomas, taču lielākoties tie ir finanšu tehnoloģiju, aizsardzības tehnoloģiju un deep-tech uzņēmumi.

Lai efektivizētu ražošanas un patēriņa jaudu pārvaldību elektrotīklā, Latvijas enerģētikas tehnoloģiju jaunuzņēmums “Engycell” sadarbībā ar AS “Sadales tīkls” izstrādājis jaunu inovāciju – elektroenerģijas uzkrātuves sistēmas (BESS ) algoritmu, kas ļauj dinamiski pārvaldīt BESS uzlādes un izlādes lēmumus atkarībā no sadales transformatora reāllaika situācijas elektrotīklā.

Pilotprojekta mērķis ir rast jaunus risinājumus, kā ar digitālām tehnoloģijām efektīvi izmantot visu tīkla kapacitāti. Ieceres fokusā ir inovatīva tehnoloģija, kura sekmē algoritma ātrdarbību un tā nostrādes ātrumu, tādējādi nodrošinot atbilstošu elektrotīkla aizsardzības mehānismu.

“Šajā gadījumā mēs izveidojām tehnoloģiju, kas risina arvien pieaugošā jaudu pieprasījuma problēmas. Piemēram, mūsdienās strauji attīstās elektroauto uzlādes staciju tīkls ar augstu elektrības pieprasījumu vakaros, kad visintensīvāk tiek lādēti elektroauto. Tas rada tīkla pārslodzes riskus, tādēļ mēs piedāvājam alternatīvu risinājumu ar uzkrājošo bateriju sistēmu un mūsu algoritmu, kas spēj nodrošināt nepieciešamās jaudas, nepārslogojot tīklu un nepārbūvējot esošo transformatoru. Tas ir finansiāli izdevīgākais un ātrākais risinājums. Nākotnē redzam, ka šo inovāciju var izmantot arī jebkura rūpnīca vai cits uzņēmums, kuri saskaras ar jaudas pārslodzēm,” norāda Egija Gailuma, jaunuzņēmuma “Engycell” viena no dibinātājām.

Rīgas ostā Kundziņsalā pirmo reizi norisinājās Latvijā radīto inovatīvo jūras tehnoloģiju demonstrācija “5G risinājumi jūrniecības nozares digitalizācijai”.

Atklājot reģiona lielāko tehnoloģiju forumu “Techritory”, tā dalībniekiem un ārvalstu mediju pārstāvjiem tika demonstrēti Latvijā izstrādātie autonomie jūras droni un laivas, gaisa un zemes droni, kā arī unikālas datu pārraides platformas, izmantojot tehnoloģiju integrāciju un drošu datu pārraidi 5G tīklā. Šie produkti un tehnoloģiskie risinājumi būtiski uzlabo jūrniecības un ostu darbības efektivitāti, kā arī veicina ostu drošību un ilgtspēju gan uz ūdens, gan sauszemes. Vienlaikus šīs tehnoloģijas apliecina Latvijas uzņēmumu spēju radīt inovatīvus produktus un risinājumus ar ievērojamu eksporta potenciālu.

Demonstrācijā piedalījās Latvijas vadošais mobilo sakaru un tehnoloģiju uzņēmums LMT, Rīgas brīvostas pārvalde un ostu tehnisko pakalpojumu sniedzējs LVR Flote kopā ar tehnoloģiju partneriem SUBmerge Baltic, Beyron, Spark Technologies un Rīgas Tehnisko universitāti. Pasākuma mērķis bija demonstrēt, kā viedās tehnoloģijas – privātie 5G tīkli, IoT (lietu interneta) risinājumi, autonomās sistēmas un reāllaika datu apmaiņa – Latvijas uzņēmumos no pilotprojektiem pārtop pilna mēroga produktos.

Jebkura biznesa pamatā primāri ir cilvēki, pārliecināta ir Agnese Veckalne-Leščinska, Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas valdes locekle un izglītības tehnoloģiju uzņēmuma Edurio operacionālā vadītāja.

Tāpat svarīga ir arī ideja un zināma deva spītības - ja mērķi ambiciozi, ļoti bieži tieši uzņēmēju pārliecība un spītība ļauj biznesam uzplaukt. Esmu redzējusi daudzus gadījumus, kad apkārtējie saka, ka tas nestrādās, taču uzņēmēji tomēr atrod risinājumus, un, neraugoties uz skepsi, virzās uz priekšu, jo tic savām idejām. Neviens jaunuzņēmums nav veiksmīgs no pirmās dienas, lai izaugtu, bieži vien ir nepieciešams kļūdīties, attīstīties un mainīties, spriež Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas valdes locekle.

Gūst pieredzi

Kad biju pavisam maza, gribēju kļūt par veterinārārsti, atminas A.Veckalne-Leščinska. “Man ļoti patika dzīvnieki un es gribēju tiem palīdzēt. Atceros, ka lasīju dažādas enciklopēdijas, kā arī daudz laika pavadīju laukos, tāpēc veterinārāsts bija viena no manām pirmajām sapņu profesijām. Pusaudžu gados savukārt vēlējos savu dzīvi saistīt ar batutu lēkšanu. Ar šo sporta veidu nodarbojos 11 gadus, taču 17 gadu vecumā nonācu pie secinājuma, ka mans sniegums neatbilst līmenim, kas nepieciešams, lai sporta karjeru turpinātu profesionāli. Lai gan batutu lēkšana ir nišas sporta veids, Latvijā šajā disciplīnā biju ļoti konkurētspējīga, tajā skaitā izlases sastāvā piedalījos arī divos pasaules čempionātos,” stāsta A.Veckalne-Leščinska, neslēpjot, ka konkrēta plāna par to, ko darīt pēc vidusskolas beigšanas, viņai nebija.

Par aizvadītā gada Rīgas labāko jauno uzņēmumu atzīts elektronikas līgumražotājs, kas specializējas prototipēšanā SIA "elProt", informē Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūras pārstāve Madara Oga.

Rīgas labākie uzņēmumi apbalvoti sešās Rīgas prioritārajās nozarēs - jaunuzņēmums, starptautiskais biznesa centrs, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas, nekustamais īpašums, ražošana ar augstu pievienoto vērtību, kā arī šī gada jaunajā kategorijā - Rīgas gada jaunais uzņēmums.

Par Rīgas gada uzņēmumu jaunuzņēmumu nozarē atzīts "Jeff App", starptautisko biznesa centru nozarē - "Circle K Business Centre", IKT nozarē - "TestDevLab", nekustamo īpašumu nozarē - "Capitalica Asset Management" projekts "Verde". Savukārt Rīgas gada uzņēmums ražošanas nozarē ar augstu pievienoto vērtību ir "Lexel Fabrika".

SIA "elProt" reģistrēta 2023.gadā. 90% uzņēmuma kapitāla daļu pieder Rinaldam Bezbailim, bet 10% - Arvim Gedušam.

Vēja parku attīstība nav tikai stāsts par zaļo enerģiju. Tā ir iespēja attīstīt jaunus uzņēmējdarbības virzienus un padarīt mūsu ekonomiku konkurētspējīgāku.

Kompānijas “EY” aprēķini liecina, ka tikai no atkrastes vēja parka “ELWIND”, kuru plānots izbūvēt Kurzemes piekrastē aptuveni 30 km no krasta, mūsu ekonomika iegūs vairāk nekā 900 miljonus eiro. Aptuveni puse no šīs summas ir attiecināma uz būvniecības periodu, bet otra puse uz parka ekspluatācijas laiku 25 gadu garumā un tas ir tikai ieguvums, ko nesīs viens vēja parks. Turklāt tas nebūt nav vienīgais ieguvums, jo, pieaugot zaļās enerģijas piedāvājumam tirgū, kritīsies arī vidējās elektroenerģijas cenas, kas būs tiešs ieguvums katram patērētājam.

Līdz ar vēja parku būvniecību Latvijā paveras ievērojamas iespējas ekonomikas izaugsmei un jaunu industriju attīstībai. Starptautiskā pieredze apliecina, ka vēja parku projekti citur pasaulē ir bijuši būtiski ekonomiskie dzinuļi, radot jaunas darba vietas un veicinot uzņēmējdarbību vairākās nozarēs.

Latvijas finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmums Handwave, kas izstrādā nākamās paaudzes biometrijas risinājumus, piesaistījis 3,65 miljonus eiro sēklas investīciju, lai globālā mērogā – sākot ar Eiropu un ASV – ieviestu maksājumu un identitātes platformu, kas balstīta uz plaukstas atpazīšanas tehnoloģiju.

Šajā finansējuma kārtā ir ietverts gan Baltijas, gan Polijas investoru atbalsts, ko vada Practica Capital ar FirstPick, Outlast Fund un Inovo.vc atbalstu. Finansējums tiks izmantots produktu izstrādei, atbilstības sertifikātu iegūšanai un pilotprojektiem mazumtirdzniecībā.

Handwave privātumu garantējošā biometriskā tehnoloģija maina veidu kā cilvēki norēķinās, apliecina savu identitāti (tostarp vecumu), aktivizē lojalitātes programmas un reģistrējas. Tā aizstāj maksājumu un lojalitātes kartes, tālruņus un pat sejas atpazīšanu ar vienkāršu plaukstas skenēšanu. Izmantojot patentētu tehnoloģiju, šis risinājums ļauj lietotājiem vienkārši piereģistrēties, noskenēt plaukstu ar sava tālruņa kameru un piesaistīt maksājumu un lojalitātes kartes, kā arī personas identitātes apliecinājuma datus drošam digitālajam makam.

ASV bāzētais B2B jeb "Bizness-biznesam" digitālā mārketinga jaunuzņēmums "7 Knots Digital" paplašināšanos Eiropā sāk no Latvijas, intervijā sacīja "7 Knots Digital" dibinātājs un īpašnieks Džeimss Kārkliņš.

"7 Knots Digital" ir dibināts Ņujorkā pirms vairāk nekā pieciem gadiem ar mērķi palīdzēt B2B uzņēmumiem, B2B medijiem un tehnoloģiju uzņēmumiem pārvērst saturu izmērāmos rezultātos. Kārkliņš sacīja, ka uzņēmums sadarbojas ar B2B medijiem, tehnoloģiju uzņēmumiem un pasākumu rīkotājiem, tostarp nozīmīgām nozares izstādēm un konferencēm, palīdzot pārvērst saturu un mārketinga kampaņas izmērāmos rezultātos.

"Mēs sākām darboties Ņujorkā, un kopš tā laika esam paplašinājušies uz Kanādu, Toronto, un tagad arī uz Rīgu, Latviju," norādīja Kārkliņš.

Viņš sacīja, ka "7 Knots Digital" mērķis ir veidot klientu bāzi Eiropā. Viņa ieskatā, Latvijā ir bilingvāli talanti, augstas digitālās un tehnoloģiju prasmes, kā arī izcilas angļu valodas zināšanas, kas uzņēmuma klientiem ir ļoti svarīgi.

Mājas apsaimniekošanas platforma DoBu, kuras pamatā ir mākslīgais intelekts un kas jau zināma kaimiņvalsts Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītāju vidū, šī gada pavasarī savu MI programmatūru piedāvās jauniem attīstības projektiem arī Latvijā.

Jaunuzņēmums jau parakstījis pirmo līgumu ar topošā Rīgas dzīvojamā rajona “Parka Kvartāls” attīstītājiem - Reterra un Invego.

DoBu palīdz nekustamo īpašumu attīstītājiem efektīvāk pārvaldīt garantijas problēmas un incidentus, vienlaikus palīdzot mājokļu īpašniekiem saņemt tūlītējas atbildes par savu jauno mājokli. Turklāt DoBu vienkāršo ziņošanu un garantijas gadījumu izsekošanu un atgādina par nepieciešamību veikt apkopi.

"Līdz šim mājokļu īpašniekiem, kuri pārvācas uz jauno māju, tika izsniegti simtiem dokumentu, kuri netika izlasīti, un tā vietā jautājumi tika uzdoti dažādām atbildīgajām pusēm, kurām bija nepieciešams ilgāks laiks, lai sniegtu atbildes. Ar mākslīgā intelekta palīdzību DoBu platforma sniedz tūlītējas atbildes uz mājokļu īpašnieku jautājumiem, pamatojoties uz viņu mājokļa specifiku un nepieciešamības gadījumā pievienojot atbilstošus rasējumus un attēlus. Tas būtiski ietaupa attīstītāju laiku un citus resursus klientu jautājumu risināšanā, un, atšķirībā no cilvēkiem, mākslīgais intelekts reaģē uzreiz un ir pieejams jebkurā diennakts laikā,” skaidro Rasmuss Merirands (Rasmus Merirand), DoBu dibinātājs, piebilstot, ka DoBu sniedz mājokļu īpašniekiem atbildes gan par ikdienišķām situācijām, gan sarežģītākiem jautājumiem.

Latvijas un Izraēlas abpusējās tirdzniecības apgrozījums tuvāko gadu laikā varētu trīskāršoties, izskanēja 6. augustā notikušajā Latvijas – Izraēlas biznesa forumā. “Mēs esam šeit, lai veidotu ciešākas saites starp abām valstīm, lai dubultotu vai pat trīskāršotu mūsu tirdzniecības apjomu,” savā uzrunā sacīja Izraēlas prezidents Īzaks Hercogs (Isaac Herzog).

Latvijas – Izraēlas biznesa foruma mērķis principā bija stiprināt abu valstu tirdzniecības saites, kas faktiski to arī nozīmē – palielināt tirdzniecības apgrozījumu starp valstīm. Augstākā amatpersona no Latvijas puses forumā bija ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

“Mēs esam atvērti kopīgiem nākotnes projektiem un aicinām Izraēlas uzņēmējus izmantot Latvijas piedāvātās iespējas - ātru lēmumu pieņemšanu un uzticamu partnerību, kas ir pamats sekmīgai ilgtermiņa sadarbībai,” forumā sacīja ministrs. Foruma formālās daļas ievadā tika parakstīti divi sadarbības memorandi: viens starp Izraēlas Eksporta institūtu un Latvijas Eksportētāju asociāciju The Red Jackets, bet otrs starp Izraēlas Ražotāju asociāciju un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru. Biznesa foruma mērķis bija stiprināt sadarbību inovāciju, ražošanas, pētniecības un augsto tehnoloģiju jomā.

15. maijā tika prezentēts Latvijas uzņēmuma “BELSS” jaunais attīstības virziens – militāro dronu izstrāde un ražošana jaunuzņēmumā “ERASER”. Doni tiks ražoti Latvijā, liekot uzsvaru uz izpēti un inovāciju izstrādi.

Izmantojot militārās industrijas uzņēmuma “BELSS” uzkrāto pieredzi, darbinieku zināšanas kā arī materiāltehnisko bāzi, tika radīts jaunuzņēmums “ERASER”, kura darbības pamatā ir militāro bezpilota lidaparātu jeb dronu pētniecība un izstrāde. Ražošana noris Latvijā, izmantojot uzņēmumā radītās komponentes un ciešā sadarbībā ar gala lietotājiem – bruņoto spēku vienībām un ekspertiem, pielāgojot tehniskos risinājumus reāliem darbības scenārijiem un lietotāju vajadzībām. “ERASER” ir piedalījies Lielbritānijas Aizsardzības ministrijas organizētajā iepirkumā Dronu koalīcijas ietvaros.

“Ņemot vērā dronu pieaugošo lomu mūsdienu karalaukā, uzņēmumā “ERASER” esam apvienojuši spēcīgu inženieru komandu, lai kopīgi attīstītu šo militārās industrijas nozari Latvijā, vienlaikus veicinot arī valsts ekonomiku. Lai Latvijas uzņēmums šajā nozarē pasaules tirgū varētu būt konkurētspējīgs un spētu pielāgoties aizsardzības nozares straujajai attīstībai un prasībām, kā galveno “ERASER” prioritāti esam noteikuši izpēti un attīstību, lai spētu nodrošināt efektīvu dronu darbību laukā,” norāda “ERASER” izpilddirektors Edgars Gauručs.

Pagājušajā gadā Baltijas uzņēmumu apvienošanās un iegādes darījumu tirgus atdzima, un Sorainen eksperti paredz, ka 2025. gadā izaugsme turpināsies. 2024. gada beigas un šā gada sākums Sorainen M&A komandai ir bijuši īpaši intensīvi, tāpēc prognozes ir optimistiskas.

Saskaņā ar Mergermarket datiem kopējais paziņoto darījumu skaits 2024. gadā, salīdzinājumā ar 2023. gadu, pieauga par 39%, bet atklāto darījumu vērtība pieauga vēl vairāk, tuvojoties rekordlielam līmenim, kas tika sasniegts2021-2022. gadā. Darījumu skaits pieauga visās Baltijas valstīs, un ievērojami palielinājās darījumu skaits ar vērtību virs 100 miljoniem eiro: 2023. gadā bija tikai trīs darījumi, bet pagājušajā gadā jau septiņi.

Sorainen eksperti sagaida, ka galvenie Baltijas M&A tirgus izaugsmes virzītājspēki šogad būs Baltijas valstu ekonomikas izaugsme, procentu likmju samazināšanās un privātā un riska kapitāla darījumu skaita pieaugums. 2023.-2024. gadā vairāki pārdošanas procesi Baltijas valstīs tika atlikti vai iesāktie apturēti ģeopolitiskās spriedzes, augsto procentu likmju vai Baltijas valstu ekonomikas lejupslīdes dēļ.