Jaunākais izdevums

Latvijā arvien mazāk cilvēku ir gatavi strādāt smagu fizisku darbu, tādēļ dzelzsbetona konstrukciju ražotājam SIA "Skonto Prefab" jāpiesaista arvien vairāk viesstrādnieku, intervijā aģentūrai LETA sacīja "Skonto Prefab" valdes loceklis Mārtiņš Roze.

"Lielas investīcijas tiek ieguldītas arī cilvēkos. Mēs apmācām savus profesionāļus, kas maksā naudu, kā arī mums ir daudz viesstrādnieku. Viņi atbrauc, un divus mēnešus šis cilvēks jāapmāca, kā arī jāmaksā alga. Tā ir sava veida investīcija - investīcija ne iekārtā, bet cilvēkā," teica Roze.

Jautāts, no kurienes ir viesstrādnieki, Roze sacīja, ka pārsvarā no Uzbekistānas. Vienlaikus viņš piebilda, ka ne visiem izdodas, kas nozīmē, ka nauda ir investēta, bet neveiksmīgi.

Roze stāstīja, ka jau vismaz desmit gadus ir vērojama problēma, ka Latvijā arvien mazāk un mazāk cilvēku ir gatavi strādāt šāda veida darbu - strādāt ar betonu, strādāt rūpnīcā un ne tik tīros apstākļos.

"Tas ir fizisks darbs. Ir vietējie, kas strādā te ilgi, bet jauni cilvēki īpaši neraujas uz rūpnīcu. Cik daudz Daugavpils tehnikumā pabeidz betonētāja kvalifikāciju - gadā varbūt trīs, varbūt neviens. Būtībā arī valsts izglītības sistēma šādu arodu neapmāca. Mums nākas pašiem apmācīt. Neviens jaunietis īpaši nenāks mācīties un pēc tam strādāt šādu fiziski smagu darbu," teica Roze.

Jautāts, kādas par šādu darbu ir algas, Roze apgalvoja, ka tās ir labas, un profesionāls komplektētājs varot nopelnīt no 3-3,5 tūkstošiem eiro bruto mēnesī. Roze uzsvēra, ka tā ir divreiz lielāka alga nekā vidējā valstī, bet darbs ir smags, agri jāceļas.

"Jauni cilvēki neredz sevi šajā nozarē. Ja ir jāizvēlas, vai strādāt baltā halātā pie automatizētas līnijas un saņemt 2000 eiro mēnesī vai strādāt betona rūpnīca ar 3000 eiro algu, tad izvēle ir par labu pirmajam variantam. Tādēļ ir jāpiesaista viesstrādnieki. Viņi ir gatavi strādāt smagu fizisku darbu, jo acīmredzot nav viņiem tik labu apstākļu. Ja viņam piedāvā šādu darbu par adekvātu algu, tad to ir gatavs darīt un darīt ar atdevi," sacīja Roze.

Viņš atzina, ka neviena tehnoloģija vēl nav tā attīstījusies, lai māju varētu uzbūvēt ar datortehnikas palīdzību, un tas tomēr ir un vēl ilgu laiku paliks smags fizisks darbs.

Roze piebilda, ka "Skonto Prefab" rūpnīcā šobrīd no kopējā darbinieku skaita strādā 20-30% apmācītu, kvalificētu viesstrādnieku.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzelzsbetona un koka konstrukciju ražotāja SIA "Skonto Prefab" noslēgusi līgumu ar Zviedrijas uzņēmumu "Implenia Sverige" par dalību Stokholmas metro paplašināšanas projektā, informē "Skonto Prefab".

Līgums paredz "Skonto Prefab" dalību vairāku metro staciju izbūvēs. "Skonto Prefab" darbi būs jāpaveic līdz šī gada septembrim.

Līguma summa netiek atklāta.

Vienkāršākai šī projekta īstenošanai "Skonto Prefab" speciālisti ir izstrādājuši jaunu tehnoloģiju pazemes konstrukciju montāžas darbiem. "Skonto Prefab" valdes loceklis Mareks Krasins skaidro, ka uzņēmuma speciālisti ir izstrādājuši montāžas tehnoloģiju, kas ļauj veikt darbus ātrāk un efektīvāk nekā tradicionālās metodes, turklāt ar mazākiem ieguldījumiem specializētā aprīkojumā.

Šis līgums nostiprina "Skonto Prefab" pozīcijas Ziemeļvalstu tirgū un apliecina Latvijas inženiertehniskās kompetences atzīšanu starptautiskā līmenī.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eksporta tirgos valda panīkums un aktivitāte tikai šogad sāk pamazām atjaunoties, bet tikmēr Latvijā būvniecībā redzama spēcīga vilkme visa veida projektos un aug pieprasījums pēc saliekamā dzelzsbetona konstrukcijām, intervijā sacīja dzelzsbetona konstrukciju ražotāja SIA "Skonto Prefab" valdes loceklis Mārtiņš Roze.

Viņš skaidroja, ka pagājušais gads uzņēmumam iezīmējis strauju kritumu - pagājušajā gadā apgrozījums samazinājies no 27 miljoniem eiro līdz nepilniem 15 miljoniem eiro. Tas nozīmē, ka pagājušais gads bija ļoti izaicinošs uzņēmumam, kā arī visai būvkonstrukciju nozarei un ražotājiem.

Roze skaidroja, ka gandrīz visi būvkonstrukciju ražotāji, kuru Latvijā ir salīdzinoši daudz, bija koncentrējušies uz Skandināvijas tirgiem, kur arī bija pamata apgrozījums. "Skonto Prefab" Skandināvijā vēsturiski veidoja 70-80% no kopējā apgrozījuma, bet tur dzīvokļu būvniecības tirgus burtiski gandrīz apstājās.

Ja vēl 2023.gadā "Skonto Prefab" pabeidza jau 2022.gadā iesāktos projektus, kur būvprojekti bija gatavi un saskaņojumi saņemti, un pasūtītāji šos projektus neapstādināja, tad pēc kara sākuma Ukrainā projekti, kurus bija iespējams nopauzēt un atlikt, tika atlikti. Piemēram, izsniegto būvatļauju kritums Zviedrijā daudzdzīvokļu dzīvojamo māju projektiem bija ap 70%.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielai daļai būvniecības sektora uzņēmumu pēdējie aizvadītie gadi, Krievijas uzsāktā kara radīto tirgus apstākļu dēļ, bija īpaši izaicinoši. Būvnieki, kas izdzīvoja vai atrada jaunus darbības virzienus, šobrīd ir nostabilizējušies un 2025. gadu sagaida jau ar pozitīvām tirgus izaugsmes cerībām. Pie tam pozitīvas tendences ir novērojamas ne vien Latvijas vietējā tirgū, bet arī tuvākajos eksporta tirgos, uzver Skonto Prefab izpilddirektors Mārtiņš Roze.

Latvijas būvniecības sektora pārstrukturēšanās

Ikviens būs pamanījis, ka Latvijas būvniecības sektorā pēdējos gados ir notikušas nozīmīgas izmaiņas. Daudzu iepriekš lielo būvnieku tirgus daļa ir būtiski samazinājusies un to vārdi vairs nedominē iepirkumos un nozari raksturojošajā statistikā. Tirgus būtībā tiek no jauna pārstrukturēts, paverot izaugsmes iespējas jauniem tirgus dalībniekiem – inovatīviem un efektīvi strādājošiem uzņēmumiem, kas prot piemēroties jaunām tirgus prasībām un pastāvīgām pārmaiņām. No vecajiem nozares grandiem izdzīvos tikai tie, kas spēs pielāgoties mainīgajiem apstākļiem, adaptējoties tirgus pieprasījumam un pielāgojot tam ražošanas jaudas.