Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos trīs līdz piecos gados Latvijā attīstās vīnogu lauki un stādījumi, sacīja Latvijas Vīnkopju un vīndaru biedrības (LVVB) valdes priekšsēdētājs Ričards Ivanovs.

Viņš sacīja, ka kopumā nozares tendences liecina, ka pēdējos gados pieaug vīnogu platības, kā arī veikalu plauktos parādās Latvijā ražoti vīni no pašmāju vīnogām. "Ja iepriekš mazās alkoholisko dzērienu darītavas gatavoja augļu un ogu raudzētos dzērienus, tad tagad tās taisa arī īstu vīnogu vīnu," komentēja Ivanovs.

Tāpat biedrības valdes priekšsēdētājs minēja, ka vīnogu audzēšana Latvijā ir salīdzinoši jauna nozare un par tās kopējām attīstības tendencēm precīzākas aplēses varēs paust vien pēc pieciem līdz septiņiem gadiem, kad jauno apstādīto platību stādi sāks pilnvērtīgi ražot.

Vaicāts par šī gada ražu, Ivanovs pauda, ka karstais laiks vīnogām nācis par labu, taču pašreizējie laikapstākļi, tostarp lietus un vēsais laiks, sekmējis vīnogu slimību izplatību.

Vienlaikus biedrības pārstāvis sacīja, ka Latvijā galvenokārt ražo trīs grupu vīnogas - galda vīnogas, tehniskās vīnogas, kas paredzētas vīna darīšanai, kā arī hibrīdšķirnes, kas izmantojamas gan tiešam patēriņam, gan sulu spiešanai. Tāpat Ivanovs skaidroja, ka Latvijā sastopamas arī ekoloģiskās vīnogas, kas saņēmušas sertifikātu par to audzēšanas atbilstību attiecīgajiem standartiem.

"Lai arī ir daļa audzētāju, kuriem šo sertifikātu nav, gribu piebilst, ka Latvijā jebkurā gadījumā vīnogas miglo ievērojami mazāk nekā citviet rietumos," uzsvēra biedrības pārstāvis.

Līdztekus Ivanovs minēja, ka Latvijā galda vīnogas, kas lielākoties tiek audzētas siltumnīcās, patērētājiem pieejamas jau kopš jūlija vidus, un tās būs pieejamas līdz aptuveni novembrim. Savukārt tehniskās vīnogas galvenokārt novāc rudenī, lai arī dažviet Zemgalē jau pašlaik sākta to ražas ievākšana.

Tāpat viņš iestarpināja, ka 11.septembrī Bauskas pils vecās daļas pagalmā notiks izstāde "Latvijas vīnogas 2021", kur kopumā varēs apskatīt vairāk nekā 150 šķirņu dažādās Latvijas vietās audzētu vīnogu paraugus.

Izstāde notiks jau piekto gadu pēc kārtas, un to organizē LVVB projektā "Latvijas vīna tūrisma attīstība".

LVVB ir reģistrēta 2006.gadā. Biedrības mērķis ir veicināt vīndarības un vīnkopības attīstību Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ne tikai Latvijā, bet visā Eiropas Savienībā lauksaimniecība atrodas lielu pārmaiņu priekšvakarā, par to ieviešanas ātrumu gan vēl pāragri runāt, jo visos līmeņos turpinās diskusijas.

Intervijā Dienas Biznesam zemkopības ministrs Kaspars Gerhards norāda, ka Eiropas Savienība ir izvirzījusi ļoti ambiciozus mērķus: samazināt augu aizsardzības līdzekļu un minerālmēslu lietošanu, cenšoties padarīt pārtiku bioloģiskāku, un vienlaikus samazināt siltumnīcu gāzu emisijas zemes apsaimniekošanā un lauksaimniecībā. Pašlaik svarīgākais ir izstrādāt šo mērķu iedzīvināšanas risinājumus un rast atbalsta mehānismus to sasniegšanai.

Kāda pašlaik ir situācija lauksaimniecībā Latvijā uz ES, Baltijas fona?

Kopējo situācijas novērtējumu ir salīdzinoši grūti sniegt, jo katrai lauksaimniecības nozarei ir savas stiprās un arīdzan vājās puses. Turklāt pat Latvijas mērogā ir ļoti atšķirīga situācija reģionu griezumā – gan pēc saražotās produkcijas apjoma, gan pēc saimniecību lieluma, gan pēc to ienākumiem un pat darbības jomām. Ja raugās uz lauksaimniecības produkcijas izlaidi, tad kopš Latvijas iestāšanās ES 2004. gadā tā ir pieaugusi vairāk nekā divas reizes, kas ir visstraujākā izaugsme visā Eiropas Savienībā. Vienlaikus ir cits parametrs, kurā Latvija būtiski atpaliek.

Komentāri

Pievienot komentāru