Tehnoloģijas

Latvija gaida digitālo vakcīnu

Artis Gustovskis, Kuldīgas novada galvenais eksperts darbam ar sabiedrību un valsts institūcijām, inovāciju un tūrisma projektu vadītājs, 02.12.2021

Jaunākais izdevums

Digitālajai transformācijai Latvijā joprojām esot bērna autiņos, tomēr jau iezīmējas vairākas būtiskas problēmas, kuru risinājums, kaut arī iepriekš paredzams, vēl nav radis konkrētas aprises regulējošos dokumentos. To trūkums lielā mērā atstāj šo vitāli nozīmīgo jomu brīvprātīgu iniciatīvu līmenī.

Man ir bijusi lieliska iespēja būt klāt dažādu jaunu lietu pirmssākumos. Piemēram, deviņdesmito gadu sākumā dibināju vienu no pirmajiem tūrisma informācijas centriem Latvijā. Tolaik tūrisms sāka iegūt aktualitāti visā Eiropā, arī Latvijā sapratām, ka katrā pašvaldībā vajag šādu mazu pieturas punktu. Ar šobrīd aktuālo digitālo transformāciju ir ļoti līdzīgi. Šis process sākās jau pirms vairākiem gadiem, bet tikai tagad parādās sapratne par digitālās transformācijas būtību, jo īpaši vietējā līmenī. Tieši tāpēc nereti salīdzinu digitālo transformāciju ar toreizējo tūrisma nozares sakārtošanas sākumu.

Trīs galvenie izaicinājumi

Izaicinājumi ir vairāki – pirmais un galvenais: Latvijā trūkst regulējuma vai plāna, kas uzliktu par pienākumu vai novirzītu valsts līmeņa finansējumu digitālās transformācijas organizāciju izveidei pašvaldībās. Arī te varam saskatīt paralēles ar TIC, kas joprojām ir pašvaldību brīvprātīgi veidotas un uzturētas iestādes. Identiska situācija veidojas ar digitālo inovāciju centriem vietējā līmenī.

Eiropā šādi centri jau vairākus gadus veiksmīgi darbojas ne tikai valsts, bet arī dažādos pašvaldību atbildības līmeņos, sākot ar reģionālo un beidzot ar mazākajām municipalitātēm. Latvijā tikai nupat pieņemtas “Digitālās transformācijas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam”, kas nosaka valsts turpmāko digitālo attīstību jeb iezīmē ceļa karti tam, kā mūsdienu pieejamās tehnoloģiskās iespējas veicinās sabiedrības, tautsaimniecības un valsts pārvaldes izaugsmi, inovāciju un konkurētspēju. Jā, labi, ka mums ir šis dokuments, tas ir ļoti vajadzīgs, tomēr iezīmē tikai virzienus un atbildības jomas, bet galvenokārt tikai ministriju līmenī, digitālās inovācijas pašvaldībās atstājot katras vietvaras pašas sirdsapziņas un rocības ziņā.

Otra problēma saistībā ar digitālo transformāciju Latvijā: trūkst vīzijas par vienotu sadarbības struktūru jeb digitālo inovāciju ekosistēmu. Man ļoti patīk, kā mani draugi holandieši salīdzina inovāciju procesa izplatību ar vakcināciju. Un tiešām: kad sākās pandēmija, nodibināja vienu vakcinācijas biroju, cerot, ka tas tiks ar visu galā. Tad nāca sapratne, ka nepieciešami atbalsta punkti katrā pašvaldībā, un šī pieeja izrādījās visiedarbīgākā.

Digitalizācijā kāpjam uz tiem pašiem grābekļiem, nosakot atbildības jomas, bet ne precīzu struktūru un finansējuma plānu, respektīvi, digitalizācija, tāpat kā tūrisma veicināšana, ir brīvprātīga – tātad sliktākajā gadījumā “nekāda”, bet labākajā gadījumā – bērna autiņos.

No tā izriet nākamā problēma: ļoti daudz cilvēku Latvijā nesaprot, kāpēc digitālā transformācija vispār vajadzīga: “Es taču ar tālruni fotografēju, publicēju soctīklos un pat apstrādāju saturu. Hei, es taču visu protu!” Diemžēl Latvijas digitālās transformācijas atspoguļojums galvenajā šīs jomās indeksā (Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss, DESI) pastāvīgi krītas. Diezgan labi rādītāji sasniegti infrastruktūru līmenī, bet digitālajās zināšanās kuļamies pa pēdējām vietām, nesaprotot, ka iemaņas rīkoties ar viedierīcēm ir tālu no tā, ko var sniegt digitālā pasaule.

Atsvērt darbaroku trūkumu

Turklāt, ņemot vērā Latvijas iedzīvotāju mazo skaitu, datu analītika, viedās sistēmas un uzņēmumu digitālās pārvaldības rīki pavisam reāli atsver darbaroku trūkumu. Mazs piemērs: Kuldīgas TIC saņēmusi Eiropas atzinību par ieviesto tūristu digitālo skaitītāju, kura datiem iespējams ļoti plašs pielietojums. Tātad ieskenēt dokumentu un uzglabāt to datorā nepavisam nav digitāla pārvaldība. Digitālās transformācijas izpratnē tas nozīmētu ievadīt informāciju sistēmā, kur ar to var rīkoties no jebkura punkta pasaulē un izmantot dažādiem, arī analītikas, stratēģiskās plānošanas un modelēšanas mērķiem. Tā ir iespēja spēlēt pasaules līmeņa spēli ar “nepilnu futbolistu sastāvu”. Ir kardināli svarīgi to izmantot!

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Imunizācijas valsts padome atbalsta 5-11 gadus vecu bērnu vakcināciju pret Covid-19

LETA, 01.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Imunizācijas valsts padome (IVP) kopumā atbalsta bērnu vakcināciju pret Covid-19 vecuma grupā no 5 līdz 11 gadiem, taču atkārtoti uzsver, ka joprojām būtiskākā ir senioru un riska grupu vakcinēšana, pēc kārtējās IVP sēdes informēja tās vadītāja, profesore Dace Zavadska.

Viņa uzsver, ka senioru un riska grupu cilvēku vakcinēšana ir prioritāte gan primārajā, gan balstvakcinācijā.

Ņemot vērā patlaban pieejamo zinātnisko un uz pierādījumiem balstīto informāciju, IVP kopumā atbalsta bērnu vecumā no 5 līdz 11 gadiem vakcināciju pret Covid-19, taču pašlaik īpaši to rekomendē sākt visiem tiem bērniem, kas ietilpst kādā no riska grupām nopietnai Covid-19 gaitai. Tie, piemēram, ir bērni ar onkoloģiskām slimībām, aptaukošanos, cukura diabētu, kardiovaskulārām fona slimībām un citām hroniskām orgānu slimībām, skaidro profesore.

Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) ir reģistrējusi "Pfizer"/"BioNTech" Covid-19 vakcīnu lietošanai bērniem vecumā no 5 līdz 11 gadiem. Tas veikts, pamatojoties uz izvērtējumu no pētījuma datiem, kur šajā populācijā ieguvumi no Covid-19 vakcinācijas pārsniedz risku. Pētījumā piedalījušies 3082 bērni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Valsts atbalstam MVU digitālajai transformācijai ir jābūt atkarīgam no uzņēmuma lieluma

Ramona Rupeika-Apoga, Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesore, 21.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaule arvien vairāk virzās uz digitālo realitāti, daļēji pateicoties jaunākajai, tehnoloģiski lietpratīgākai paaudzei.

“Transformējies vai dodieties mājās!”, ir izplatīta tēma pētījumos, ziņojumos, forumos un konferencēs par to, kā uzņēmumi var saglabāt konkurētspēju šajā arvien digitālākajā pasaulē. Veicot digitālo ceļojumu, viena no lielākajām atziņām skan – ja neesat tīmeklī, tu neesi īsts jeb “if you’re not online, it’s like you don’t exist”.

LU pētījuma rezultāti par Latvijas uzņēmumu digitālo transformāciju

Lai izprastu Latvijas uzņēmumu panākumus un šķēršļus veicot digitālo transformāciju un kas ir darāms to pilnveidošanai, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes pētnieki veica pētījumu par Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) digitālās transformācijas potenciālu. Aptaujāto 433 Latvijas uzņēmumu portrets ļāva izdarīt secinājumus par digitālas transformācijas nozīmi uzņēmumu griezumā. Aptaujas laikā tika uzrunātas dažādas uzņēmumu asociācijas, kā arī uzņēmumu īpašnieki un vadītāji, noskaidrojot to iesaisti digitalizācijas procesos un digitālā transformācijā. Papildus sazinoties ar vadošajām universitātēm Lietuvā un Igaunijā, tika iegūstas 58 atbildes no Lietuvas un Igaunijas MVU, kas ļāva veikt salīdzinājumu ar citām Baltijas valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlaments (EP) devis "zaļo gaismu" sarunām ar dalībvalstīm par noteikumiem, kas regulēs lielo tiešsaistes platformu darbību Eiropas Savienībā (ES), informē EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš.

Ar Eiropas Komisijas (EK) ierosināto Digitālo tirgu tiesību aktu tiks ieviests melnais saraksts ar noteiktiem prakses veidiem, kurus piekopj lielās platformas, kas darbojas kā tā dēvētie vārtziņi jeb piekļuves kontrolieri. Saskaņā ar tiesību aktu EK varēs apsekot tirgu un piemērot sankcijas par neatbilstošu rīcību.

Parlaments 15.decembrī pieņemtajā nostājā, 642 deputātiem balsojot par, astoņiem pret un 46 atturoties, ierosināja jaunus pienākumus un aizliegumus, kas tieši piemērojami šādām platformām, lai nodrošinātu godīgu un atvērtu tirgu.

Ierosinātā regula attieksies uz lielajiem uzņēmumiem, kas sniedz tā sauktos platformas pamatpakalpojumus, kuri visvairāk pakļauti negodīgai uzņēmējdarbības praksei. Pamatpakalpojumu vidū ir tiešsaistes starpniecības pakalpojumi, sociālie tīkli, meklētājprogrammas, operētājsistēmas, tiešsaistes reklāmas pakalpojumi, mākoņdatošana un video koplietošanas pakalpojumi, kas atbilst attiecīgajiem kritērijiem, lai saņemtu vārtziņa statusu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Somijas un Baltijas ātrās ēdināšanas restorānu ķēdes “Hesburger” pārdošanas apjoms Latvijā 2021. gadā, salīdzinot ar 2020. gadu, pieaudzis par 8,55% un sasniedzis 33,1 miljonu eiro.

Lai gan Covid-19 veselības krīze ir ieilgusi, uzņēmums ir atgriezies pie straujākas izaugsmes visās Baltijas valstīs, nākotnē plānojot jaunu restorānu atvēršanu un digitālo risinājumu ieviešanu.

“Mainīgās Covid-19 situācijas dēļ aizvadītais gads ir bijis izaicinājumiem bagāts. Taču mums ir liels gandarījums, ka esam spējuši atgriezties pie straujākas izaugsmes visās Baltijas valstīs. Sākotnēji nelielu trauksmi Latvijas biznesā radīja rudenī ieviestais “lokdauns”, taču tas bija pārāk īss periods, neatstājot būtisku ietekmi uz uzņēmuma finanšu rezultātiem. Kopumā veiksmīgos rezultātus pozitīvi ietekmējusi iedzīvotāju pirktspējas stabilizēšanās. Šogad turpinājām arī jaunu akcijas produktu ieviešanu, kas izraisīja lielu atsaucību klientu vidū, tā vienlaikus veicinot pārdošanas rezultātus. Tikmēr ieguldījumus esam veikuši restorānu renovācijā Ventspilī, Liepājā un Rīgā,” stāsta “Hesburger” mārketinga un starptautiskās attīstības direktore Ieva Salmela.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Gatavo regulējumu "nomadu vīzu" ieviešanai arī Latvijā

LETA, 25.10.2021

"Augsti kvalificēti migranti samazina nevienlīdzību un pētījumi liecina, ka valstis ar atvērtāku imigrācijas politiku ir ar vidēji augstāku iekšzemes kopproduktu, zemāku bezdarba līmeni, zemākiem valdību izdevumiem un izglītotāku darbaspēku," uzrunā konferencē "Digitālā migrācija: Darbs. Nākotne. Kopiena." norādījusi iekšlietu ministre Marija Golubeva.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iekšlietu ministrija ir sākusi gatavot un ar citām valsts pārvaldes iestādēm saskaņot regulējumu tā dēvēto "nomadu vīzu" ieviešanai, informē ministrija.

"Nomadu vīza" paredz iespēju trešo valstu pilsoņiem veikt darbu pie darba devēja, kas nav reģistrēts valstī, kurā darba ņēmējs uzturas. Piemēram, Spānijas pilsonis, kurš veic darbu informācijas tehnoloģiju jomā Spānijā reģistrēta darba devēja labā, strādā attālināti no citas valsts, piemēram, no Igaunijas, kas viņam izdevusi digitālo jeb "nomadu vīzu".

Iekšlietu ministre Marija Golubeva (AP) cer, ka "nomadu vīzas" ļaus Latvijai no ārzemēm piesaistīt jaunus talantus.

"Migrācija vēsturiski ir bijusi Eiropas pieredzes integrāla daļa. Augsti kvalificēti migranti samazina nevienlīdzību un pētījumi liecina, ka valstis ar atvērtāku imigrācijas politiku ir ar vidēji augstāku iekšzemes kopproduktu, zemāku bezdarba līmeni, zemākiem valdību izdevumiem un izglītotāku darbaspēku," uzrunā konferencē "Digitālā migrācija: Darbs. Nākotne. Kopiena." norādījusi Golubeva.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Farmācijas uzņēmumi "Pfizer", "BioNTech" un "Moderna", pateicoties to izstrādātajām Covid-19 vakcīnām, kopumā ik sekundi nopelna vairāk nekā 1000 dolāru (874 eiro), kamēr pasaules nabadzīgajās valstīs vakcinācijas aptvere joprojām saglabājas zema, liecina organizācijas "People's Vaccine Alliance" veikts pētījums.

Organizācija lēš, ka šie trīs uzņēmumi šogad kopumā strādās ar 34 miljardu dolāru pirmsnodokļu peļņu, kas ir līdzvērtīgi vairāk nekā 1000 dolāru ik sekundi, 65 000 dolāru ik minūti vai 93,5 miljoniem dolāru dienā.

Pētījumā teikts, ka uzņēmumi vairumu izstrādāto Covid-19 vakcīnu pārdevuši bagātām valstīm, kamēr zemu ienākumu valstis atstātas novārtā.

"Tas ir absurds, ka tikai daži uzņēmumi ik stundu nopelna miljoniem dolāru, kamēr zemu ienākumu valstīs pret koronavīrusu pilnībā vakcinējušies tikai 2% cilvēku," norāda "People's Vaccine Alliance".

Organizācija vēsta, ka "Pfizer" un "BioNTech" zemu ienākumu valstīm nodrošinājuši mazāk nekā 1% no to kopējām vakcīnu piegādēm, bet "Moderna" piegādājusi vien 0,2%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas valdība ceturtdien atbalstīja un nosūtīja izskatīšanai parlamentā likumprojektu par vakcinācijas apdrošināšanu nolūkā mudināt cilvēkus vakcinēties un aizsargāt sevi un citus cilvēkus no bīstamām infekcijas slimībām, informēja Igaunijas Sociālo lietu ministrija.

"Izveidojot vakcinācijas apdrošināšanu, mēs vēlamies cilvēkiem sniegt skaidrību, kad viņi izlemj par vakcināciju, un atbalstīt cilvēkus, ja viņiem ir ļoti retas, bet smagas blaknes pēc vakcinācijas. Mēs vēlamies mudināt cilvēkus izlemt par labu vakcinācijai un tādējādi pasargāt sevi un citus no smagas saslimšanas," sacīja Igaunijas veselības un darba lietu ministrs Tanels Kīks.

Vakcinācijas apdrošināšanas mērķis ir vairot cilvēku uzticību vakcīnām un palielināt viņu gatavību potēties. Cilvēkiem, kuriem vakcinācijas rezultātā nodarīts būtisks kaitējums veselībai, būs iespēja pieteikties kompensācijai likumā noteiktā apmērā un atbilstoši nodarītajam kaitējumam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Produktivitātes celšana ļaus mainīt Latvijas izaugsmes trajektoriju

Inna Šteinbuka, LU Produktivitātes zinātniskā institūta “LU domnīca LV PEAK” direktore un Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja, 08.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tapis un tikko konferencē prezentēts jaunākais Latvijas produktivitātes ziņojuma projekts, kurā, ņemot vērā jaunākos pieejamos statistikas datus, tiek analizēti produktivitātes faktori un dinamika, precizēti Latvijas ekonomikas attīstības ilgtermiņa scenāriji, kā arī padziļināti ir pētīta attālinātā darba ietekme uz produktivitāti.

Ziņojumā tiek iezīmēti galvenie 2021. gada izaicinājumi un sniegtas rekomendācijas politikas veidotājiem. Konkrētu secinājumu izklāstu varēsim sniegt, kad ziņojums tiks pabeigts, tomēr ir vērts uzsvērt, ka arī vairāki 2020.gada Latvijas produktivitātes ziņojuma secinājumi ir joprojām aktuāli.

Ir svarīgi atzīmēt, ka kopš iepriekšējā ziņojuma Latvijas produktivitātes padome, ir kļuvusi par Ekonomikas ministrijas konsultatīvo institūciju, un tās analītisko kodolu veido LU Produktivitātes zinātniskais institūts “LU domnīca LV PEAK”. Tas nozīmē, ka domnīcas eksperti un pētnieki ne tikai publicē kvalitatīvus zinātniskus darbus un piedalās akadēmiskās konferencēs, bet ļoti aktīvi iesaistās valdības diskusijās un darba grupās, kā arī regulāri informē sabiedrību par paveikto.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilo sakaru operators “Tele2” kopš pandēmijas sākuma digitālajā attīstībā investējis 1,5 milj. eiro.

Uzņēmuma dati liecina, ka šobrīd jau vairāk nekā trešdaļa klientu tiek pilnībā apkalpoti digitālajā vidē – pašapkalpošanās portālā, mobilajā lietotnē un interneta mājas lapā. Turklāt gada laikā šādu klientu skaits ir palielinājies par 10%.

Ja aplūko digitālo apkalpošanas kanālu pieaugumu atsevišķi, tad visstraujāk gada laikā – par 70% – palielinājies mobilās lietotnes izmantotāju skaits.

“Pēdējā gada laikā uzņēmumi ir veikuši milzīgu lēcienu digitālo pakalpojumu attīstībā, bet klienti ir būtiski auguši digitālo prasmju jomā – turklāt to var attiecināt uz visām paaudzēm, arī senioriem. Mēs, piemēram, esam digitalizējuši faktiski visus pakalpojumus, lai klients visu varētu paveikt interneta vidē, sākot no līguma noslēgšanas un rēķina apmaksas, beidzot ar pakalpojumu pieslēgšanu, konsultācijām un ērtu produktu piegādi,” saka “Tele2” komercdirektors Raivo Rosts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija 10.septembrī saņēmusi priekšfinansējumu 13% jeb 237 miljonu eiro apmērā no kopējā Atveseļošanas fonda finansējuma apjoma 1,82 miljardu eiro.

“Esam jauna ceļa sākumā, kas ved uz labklājību. Atveseļošanas fonda investīcijas dod Latvijai paātrinājumu reformu īstenošanā, veicinot produktivitāti, ekonomikas un digitālo transformāciju, klimata mērķu sasniegšanu, nevienlīdzības mazināšanu, veselības aprūpes uzlabošanu un likuma varas stiprināšanu. Lai īstenotu plānā iekļautās 24 reformas un 61 investīciju pasākumu, strauji jāsper nākamie soļi, - Ministru kabineta noteikumu izstrāde, apspriešana ar nevalstiskajām organizācijām, sociālajiem un sadarbības partneriem, apstiprināšana valdībā, konkursu izsludināšana un projektu realizācija,” norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks, atbildīgs par ekonomiku un starptautisko tirdzniecību Valdis Dombrovskis uzsver: “Eiropas Komisijas pirmais maksājums 237 miljonu apmērā ir būtisks solis, lai Latvija atveseļotu ekonomiku pēc COVID19 izraisītās krīzes. Latvija ir starp pirmajām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kuras sagatavoja nacionālos reformu plānus, līdz ar to arī Latvija ir starp pirmajām, kas saņem maksājumu no Eiropas Atveseļošanas fonda. Kopumā Latvija saņems 1.8 miljardus eiro, lai uzlabotu dzīves kvalitāti Latvijas cilvēkiem, veidotu ekonomiku noturīgāku un uzlabotu tās konkurētspēju, ņemot vērā transformāciju uz klimata neitrālu un digitālu ekonomiku. Mēs turpināsim ciešu sadarbību ar Latvijas atbildīgajām amatpersonām un sociāliem partneriem pie plāna ieviešanas, realizējot tajā paredzētās reformas un ieguldot plānotās investīcijas. Vēlu veiksmi Latvijas ekonomikas atveseļošanas plāna ieviešanā!”

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ārkārtējā situācija Latvijā turpināsies līdz februāra beigām

LETA, 05.01.2022

Valdība plāno noteikt prasību publiskās vietās obligāti lietot medicīniskās sejas maskas vai respiratorus. Pašlaik iedzīvotāji drīkst izmantot arī vairākkārt lietojamās auduma sejas maskas.

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 omikrona paveida izplatības dēļ Latvijā izsludināto ārkārtējo situāciju pagarinās līdz 28.februārim, otrdien pēc valdošās koalīcijas partiju sadarbības sanāksmes informēja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Pašreiz spēkā esošais rīkojums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu paredz, ka tā ir spēkā līdz 11.janvārim. Vēl pirms gadumijas Veselības ministrija (VM) izteica aicinājumu ārkārtējo situāciju pagarināt par vismaz trim vai četrām nedēļām, bet tagad koalīcijas partijas vienojušās to pagarināt līdz pat februāra beigām.

Premjers skaidroja, ka valstī pamatā paliks spēkā pašlaik noteiktie ierobežojumi, tomēr tiks pastiprinātas prasības saistībā ar masku valkāšanu, vakcinācijas sertifikātu derīguma termiņu, kā arī tiks paplašināta testēšana.

Valdība plāno noteikt prasību publiskās vietās obligāti lietot medicīniskās sejas maskas vai respiratorus. Pašlaik iedzīvotāji drīkst izmantot arī vairākkārt lietojamās auduma sejas maskas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvāko pāris nedēļu laikā plānots nākt klajā ar pamatotu priekšlikumu par to, kādi vakcinācijas pret Covid-19 sertifikātu derīguma termiņi būtu jānosaka, lai nodrošinātu maksimālu vakcīnu aizsardzību, žurnālistiem sacīja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Viņš skaidroja, ka patlaban ir valstis, kur šādi termiņi jau ir noteikti, piemēram, Austrija, kur vakcinācijas sertifikāts ir derīgs 270 dienas, turklāt nesen arī Lietuva spērusi līdzīgu soli, nosakot sertifikāta derīguma termiņu - septiņi mēneši. Arī Eiropas Komisija šajā saistībā nākusi klajā ar priekšlikumu, ka ceļošanas nolūkā būtu jānosaka deviņu mēnešu vakcinācijas sertifikāta termiņš.

"Līdz ar ko arī es esmu publiski teicis, ka mums būtu vēlams pieturēties pie vienota Eiropas standarta, ja tas būs iespējams, ja šie lēmumi Eiropā tiks pieņemti gana raiti un tie atbildīs situācijai Latvijā," sacīja Pavļuts.

Tāpat ministrs norādīja, ka Latvijas gadījumā īpatnība ir liels ar vienu "Johnson&Johnson" devu vakcinēto skaits. Šai vakcīnai, kā liecinot pieejamā informācija, patlaban ir salīdzinoši mazāka aizsardzība, tāpēc Latvijā ir noteikts termiņš - astoņas nedēļas -, kad cilvēkam vajadzētu saņemt balstvakcināciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 jaunā omikrona paveida dēļ valstī izsludinātā ārkārtējā situācija tiks pagarināta līdz 28.februārim, paredz ceturtdien valdības ārkārtas sēdē apstiprinātie grozījumi rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu.

Grozījumus iesniegusī Veselības ministrija (VM) norāda, ka, lai novērstu zibensveidīgu infekcijas izplatību, ir jāturpina jau ieviestie epidemioloģiskās drošības pasākumi, un patlaban nav pieļaujama to atcelšana.

VM norāda, ka pagājušā gada nogalē pasaulē un Eiropas Savienībā (ES) strauji sāka izplatīties jaunais omikrona Covid-19 paveids. ES ir novērojams, ka katras divas dienas dubultojas omikrona gadījumu skaits, un atsevišķās valstīs jaunā omikrona izraisīto Covid-19 gadījumu skaits ir pārsniedzis delta variants izraisīto Covid-19 gadījumu skaitu.

Salīdzinot ar pērnā 2.decembri, 2.janvārī ES Covid-19 saslimstības rādītājs ir palielinājies divas reizes, bet piemēram Dānijā, kur ir augstākā omikrona izplatība un augstākā saslimstība, saslimstības rādītājs ir pieaudzis piecas reizes, Lielbritānijā un Francijā - četras reizes. Latvijā līdz 2.janvārim ir reģistrēti 644 omikrona izraisīti saslimšanas gadījumi. Tas nozīmē, ka tuvākajā laikā ir sagaidāms straujš Covid-19 saslimstības pieaugums Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Valdības sēdē lems par ārkārtējās situācijas pagarināšanu

LETA, 06.01.2022

Valdība plāno noteikt prasību publiskās vietās obligāti lietot medicīniskās sejas maskas vai respiratorus. Pašlaik iedzīvotāji drīkst izmantot arī vairākkārt lietojamās auduma sejas maskas.

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien valdības ārkārtas sēdē plkst.11 lems par ārkārtējās pagarināšanu, liecina informācija Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas (TAP) portālā.

Kā otrdien, 4.janvārī, pēc valdošās koalīcijas partiju sanāksmes norādīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), valstī izsludināto ārkārtējo situāciju paredzēts pagarināt līdz 28.februārim. Pašreiz spēkā esošais rīkojums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu paredz, ka tā ir spēkā līdz 11.janvārim.

Premjers skaidroja, ka valstī pamatā paliks spēkā pašlaik noteiktie ierobežojumi, tomēr tiks pastiprinātas prasības saistībā ar masku valkāšanu, vakcinācijas sertifikātu derīguma termiņu, kā arī tiks paplašināta testēšana.

Kariņš solīja, ka tik ilgi, kamēr spēkā būs ierobežojumi, uzņēmējiem būs pieejami finanšu atbalsta mehānismi.

Valdība plāno noteikt prasību publiskās vietās obligāti lietot medicīniskās sejas maskas vai respiratorus. Pašlaik iedzīvotāji drīkst izmantot arī vairākkārt lietojamās auduma sejas maskas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai automatizācija nogalinās telesales?

Signe Belaja, “Tele2” telepārdošanas vadītāja, 10.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas laikā ļoti spilgti sevi ir apliecinājuši dažādi attālinātie – digitālie risinājumi klientu apkalpošanā un pārdošanā. Par savu pievienoto vērtību ir atgādinājusi arī telesales jeb pārdošana pa tālruni.

Zinu, ka daudziem ir dažādi aizspriedumi par telesales darbu, taču šie mīti visticamāk ir saglabājušies no 10 un vairāk gadu senas pagātnes. Turklāt, ja liekas, ka saziņa ar klientu pa tālruni ir izmirstoša joma, tad tie ir maldi. Lai arī digitālo kanālu loma pakāpeniski pieaug, kā liecina “Tele2” un SKDS veikto aptaujas dati, 77% klientu vēl joprojām priekšroku dod zvaniem pa telefonu, lai sazinātos ar uzņēmumu.

Tas, ka pārdošana un klientu apkalpošana pa telefonu spēlē ļoti būtisku lomu, pierāda arī fakts, ka mainās veikalos strādājošo speciālistu ikdiena jeb darba pienākumi. Veikalos strādājošo darbinieku uzdevums vairs nav tikai apkalpot klientus klātienē, bet arī pa tālruni un digitālajos kanālos. Iemesls tam ir visai vienkāršs – klientu paradumi un klientu centru apmeklētība mainās, un, lai efektīvāk izmantotu resursus, pārdevējiem un klientu konsultantiem ir jāprot pārdot un apkalpot klientus dažādos kanālos. Arī “Tele2” ir ieviesusi šādu praksi, un tas ir virziens, kurā mēs dosimies arī nākotnē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Facebook ieviesīs apmācību platformu Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem

Db.lv, 04.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā 4.novembrī plānots atklāt "Facebook" apmācību platformu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem "Boost with Facebook", kurā bez maksas būs pieejami dažādi interaktīvi tiešsaistes apmācību materiāli, informē digitālās platformas pārstāvji.

Šajā vietnē būs atrodami vebināri par uzņēmumu klātbūtnes un atpazīstamības veicināšanu interneta vidē, radoša satura izveidi, kā arī dažādu Latvijas uzņēmumu efektīvas digitālo rīku lietošanas piemēri, lai palīdzētu uzņēmējiem atjaunot un stiprināt savu darbību pēc pandēmijas krīzes.

"Facebook" publiskās politikas vadītājs Centrālajā un Austrumeiropā Džeikobs Turovskis norāda, ka daudzi izaicinājumi, ar kuriem patlaban saskaras uzņēmēji, nepazudīs nekavējoties līdz ar pandēmijas dēļ noteikto ierobežojumu atcelšanu. Tādēļ kompānija vēlas palīdzēt uzņēmējiem izmantot interneta un bezmaksas "Facebook" un "Instagram" rīku potenciālu.

"Boost with Facebook" platforma tiks ieviesta šodien ar tiešraides vebināru - bezmaksas "Facebook Live" digitālo rīku apmācības "darbnīcu", kuras laikā dalībnieki uzzinās, kā veicināt uzņēmumu klātbūtnes interneta vidē izaugsmi, kā palielināt piedāvājuma atpazīstamību, kā arī par citiem digitālā mārketinga jautājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pārveidotos noteikumus Covid-19 ierobežošanai paredzēts skatīt nākamnedēļ

LETA, 21.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārveidotos noteikumus Covid-19 izplatības ierobežošanai valdībā paredzēts skatīt nākamajā nedēļā, otrdien valdības sēdē pauda Daniels Pavļuts (AP).

Valdība otrdien paredzētās izmaiņas atbalstīja konceptuāli.

Veselības ministrs norādīja, ka ar jauno regulējumu paredzēts paplašināt drošajā un daļēji drošajā līmenī sniegto pakalpojumu skaitu, proti, tos varēs saņemt tikai personas ar Covid-19 sertifikātiem vai citos gadījumos - arī personas ar negatīviem Covid-19 testu rezultātiem.

Pārveidoto noteikumu mērķis būs samazināt inficēšanās un Covid-19 pacientu skaita slimnīcās pieauguma tendenci, pirms ir notikusi slimnīcu pārslodze.

Vienlaikus Pavļuts minēja, ka pēc iespējas ir jāsaglabā ekonomiskā un sociālā aktivitāte.

Veselības ministrs pauda, ka, ja regulējumu 28.septembrī apstiprinātu Ministru kabinetā, jaunās prasības varētu stāties spēkā 11.oktobrī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Drīzumā gaidāmas apsūdzības Covid-19 vakcīnu iepirkuma kriminālprocesā, intervijā laikrakstam "Diena" sacījis ģenerālprokurors Juris Stukāns.

Kriminālprocesā tuvākajā laikā vajadzētu būt rezultātam, sacījis Stukāns, skaidrojot, ka vairākām amatpersonām tiks izvirzītas apsūdzības, visticamāk, pēc Krimināllikuma 319.panta par amatpersonu bezdarbību.

Lūgts skaidrots, vai apsūdzības gaidāmas arī politiķiem, piemēram, bijušajai veselības ministrei Ilzei Viņķelei, Stukāns atzinis, ka Viņķele procesā nopratināta, "attiecīgi ir saņemta informācija un izvērtēta". "Visi tika vērtēti. Es neprecizēšu, jo drīzumā, es domāju, janvārī, rezultātam vajadzētu būt, jo laiks bija pietiekošs. Lai nebūtu pēc tam atkal kaut kādu pārmetumu. Bet, apspriežoties ar procesa virzītāju, ar prokuroriem, viņi lietā saskata šo te bezdarbību," sacījis Stukāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē joprojām galvenā tēma ir pandēmija, un šis temats aktuāls var būt vēl ļoti ilgi. Faktiski līdz ar Covid-19 lipīgo variantu izplatīšanos sāk nostiprināties viedoklis, ka cilvēkiem jāmaina priekšstats par to, kā tie domā un uztver esošo pandēmiju.

Proti, ja agrāk tika cerēts uz to, ka pret šo visu būs kāda izšķirīga uzvara, tad tagad šādas cerības pagaist. Līdzīga domu gaita nu redzama arī dažos pasaules vadošajos biznesa medijos.

Piemēram, The Wall Street Journal (WSJ) nu raksta, ka zinātnieku labākais scenārijs Covid-19 cīņas frontē nebūt vairs neesot tā iznīcināšana. Tas drīzāk saistoties ar tādu situāciju, kad šis vīruss kļūst par tādu pašu “rutīnas slimību” kāda ir gripa vai pat ierindas saaukstēšanās. Tiek norādīts, ka šāda Covid-19 delta varianta izplatīšanās faktiski nozīmējot, ka no tā atbrīvoties ir teju neiespējami.

Rezultātā tiek klāstīts, ka cilvēkiem pret Covid-19 vīrusu un tā versijām, visticamāk, būs jāvakcinējas regulāri, kur tas savukārt tad atturēs no masveida hospitalizācijām un nāves gadījumiem. Jeb, lai Covid-19 vīruss būtu daudzmaz “maigs”, lielākajai daļai cilvēku būs nepieciešama kāda veida imunitāte, kas, pēc zinātnieku teiktā, nozīmē, ka saslimstība ar šo slimību ir vieglāka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

IT nevar pirkt kā mēbeles: ko valsts var mācīties no uzņēmumiem

Uldis Tatarčuks, Tet valdes priekšsēdētājs, 13.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākot ar jauno gadu, Latvijai, tāpat kā citām Eiropas Savienības (ES) valstīm, būs pieejami Eiropas Atveseļošanās fonda līdzekļi, un 365 miljoni – digitālajai attīstībai. Finansējums var dot spēcīgu atspērienu gan valsts e-pakalpojumu attīstīšanai, gan uzņēmumu digitalizācijai, taču svarīgi, lai nauda tiktu iztērēta patiešām efektīvi.

Latvijai salīdzinoši labi sekmējas digitālo publisko pakalpojumu sniegšanā – e-pakalpojumu klāsts un lietotāju skaits turpina palielināties. Šī gada ES Digitālās ekonomikas un sabiedrības (DESI) indeksā digitālo publisko pakalpojumu ziņā esam 10. vietā – virs ES vidējā līmeņa – tomēr jautājums, cik šie risinājumi ir klientam draudzīgi, kādos termiņos tiek ieviesti un cik tas valstij izmaksā?

Jā, valsts sektorā, iespējams, ir mazāk vietas eksperimentiem, tomēr ir vairākas lietas, ko varētu aizņemties no biznesa vides, lai sasniegtu labākus rezultātus par zemāku cenu. Ja valsti uzlūkojam kā lielu uzņēmumu ar daudziem departamentiem, tad šobrīd katram no tiem ir savas IT sistēmas, kas ir dārgi, ne vienmēr ir savstarpēji integrētas, pieprasa lielu daudzumu IT speciālistu, kuriem nevar samaksāt konkurētspējīgu atalgojumu, un gala rezultātā trūkst vienotas pārvaldības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

e-Identitātes apliecināšana un pārbaude digitālajā vidē kļūs drošāka

DB, 26.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai nodrošinātu ikvienam Latvijas iedzīvotājam iespēju droši un uzticami apliecināt savu identitāti digitālajā telpā ne tikai valsts, bet arī privātajā sektorā, Saeima trešajā lasījumā ir atbalstījusi LR Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas rosinātos grozījumus Fizisko personu elektroniskās identifikācijas likumā.

Iedzīvotāji, saņemot komersantu e-pakalpojumus, to varēs darīt ar rīkiem, kuru statuss juridiski pielīdzināts personu apliecinoša dokumenta uzrādīšanai klātienē. Latvijā šādu kvalifikāciju saņēmuši eParaksta rīki – eID karte un mobilā lietotne eParaksts mobile.

Šobrīd jau teju 300 komersantu vietnēs ir integrēta iespēja apliecināt identitāti ar eParaksta rīkiem, paredzams, ka nākamā gada laikā šis skaits būtiski pieaugs.

Kāpēc tas ir nepieciešams?

Personu apliecinošu dokumentu likums no 2023. gada paredz eID karti kā primāru personu apliecinošu dokumentu Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, kas sasnieguši 15 gadu vecumu, savukārt ārvalstīs dzīvojošajiem – no 2025. gada, bet atsevišķām personu kategorijām – no 2031. gada. Jau tuvākajos gados visiem Latvijas iedzīvotājiem būs obligāta personu apliecība (eID karte), tāpēc likumsakarīgi, ka valsts veicina arī tās pielietojuma paplašināšanos privātajā sektorā. Šobrīd daļa iedzīvotāju ikdienā autentifikācijai dažādās sistēmās un portālos izmanto arī lietotājvārdu un paroli, sociālos tīklus vai komercbanku nodrošinātos identifikācijas rīkus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai sekmētu nodarbinātības izaugsmi Kurzemes reģionā un pilnveidotu videi draudzīgus risinājumus, informācijas tehnoloģiju uzņēmums “TietoEVRY” atver jaunas biroju telpas Liepājas filiālē, Juliannas pagalmā.

Patlaban digitālo pakalpojumu un programmatūras uzņēmumā Latvijā strādā aptuveni 1000 darbinieku komanda, kas gan lokālus, gan starptautiskus projektus turpinās attīstīt no diviem birojiem – Liepājā un Rīgā, kā arī attālināti visā valsts teritorijā.

“Cilvēki izvēlas darba devējus, nevis otrādi. Uzņēmumi, kas saskata talantus, nevis resursus – mūsdienu lielākā vērtība. Tāpēc esam patiesi gandarīti, ka radām darbavietas ne vien nozares ekspertiem, bet arī cilvēkiem bez iepriekšējas pieredzes. Viņi varēs apgūt IT prasmes, valodu zināšanas un darba pieredzi ergonomiskā birojā ar modernām kopstrādes telpām un atpūtas zonu. Jāuzsver, ka nodrošinām iespēju ikvienam strādāt arī attālināti no jebkuras vietas Latvijā, piemēram, mājām, jo labvēlīga darba vide ir šodienas prioritāte,” skaidro informācijas tehnoloģiju uzņēmuma “TietoEVRY” Latvijas filiāles vadītāja Valērija Vārna.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzu gadu garumā cilvēki izmantoja papīru un tinti, lai parakstītu dokumentus. Šie laiki ir pagājuši, jo šobrīd lielākā daļa uzņēmumu gan apsver iespēju izvēlēties un izmantot, gan arī jau izmanto digitālus risinājumus. Un tie daži, kas šādu iespēju neapsver, visticamāk to nedara, jo šiem uzņēmumiem trūkst informācijas par elektroniskās parakstīšanās izmaksām. Izvērtējot iespējas pāriet no fiziskas parakstīšanās uz elektronisko parakstīšanos, cena reizēm var būt viens no svarīgākajiem vai pat svarīgākais aspekts. Patiesībā digitāls parakstīšanās process nemaz nav dārgs, kā varētu šķist. Kā tas ir iespējams?

Cik maksā fiziska dokumentu parakstīšana?

Lai labāk saprastu atšķirību starp fizisku un elektronisku parakstīšanos, pirmkārt, izvērtēsim fiziskā parakstīšanās procesa izmaksas. Vai tas tiešām ir bez maksas? Ilmārs Arsenovičs, “Dokobit” vadītājs Latvijā norāda, ka fiziskas dokumentu parakstīšanas procesā ir jāņem vērā izmaksas par papīru, drukāšanu, sūtīšanu un, kas vēl svarīgāk, - par darbaspēku, kas ir dārgākais no visiem resursiem. Taču tieši par darbaspēka izmaksām cilvēki bieži mēdz aizmirst.

Piemēram, uzņēmums mēnesī paraksta 50 dokumentu. Katrs ir drukāts uz divām lapām divos eksemplāros. Tās ir 200 papīra lapas. Šīm izmaksām jāpieskaita vēl arī izmaksas par drukāšanu. Katra lapa un tās drukāšana izmaksā 1 eirocentu. Tātad tikai papīram un drukai uzņēmums iztērē 2 eiro mēnesī. Tā ir mazākā izmaksu pozīcija. Pieņemsim, ka pusi šo dokumentu jeb 25 dokumentus nepieciešams nosūtīt klientam, partnerim vai jebkurai citai iesaistītajai pusei, izmantojot kurjera pakalpojumus. Pat, ja sūtīšanas izmaksas ir tikai 1 - 2 eiro, mēnesī uzņēmums tāpat tam iztērē vismaz 25 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā šodien sāksies Eiropas 5G ekosistēmas forums "5G Techritory", pulcējot vadošus jomas ekspertus un praktiķus no visas pasaules, informē foruma pārstāve Krista Lubiņa.

Foruma mērķis ir pārrunāt aktuālākos ar 5G ieviešanu saistītos jautājumus, uzstādīt politisko un stratēģisko dienaskārtību nākamajai dekādei.

Forums norisināsies līdz 25.novembrim. Forumu plkst.9 atklās vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP), Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) ģenerāldirektors Kaspars Rožkalns un VAS "Elektroniskie sakari" valdes priekšsēdētājs Jānis Bārda.

Šodien forumā gaidāma "Tehnoloģiju diena", kas veltīta 5G tehnoloģijām ar padziļinātām diskusijām par dažādiem tehnoloģiskiem risinājumiem, lietošanas gadījumu analīzi, tehnoloģiju demonstrējumiem un citām diskusijām.

Tikmēr 23.novembrī forumā aizvadīs "Pasaules dienu", kurā 5G līdervalstis iepazīstinās ar savu pieeju 5G ieviešanā un pielietošanā. 24.novembra "Foruma diena" būs galvenā pasākuma diena ar vadošu starptautisku jomas ekspertu uzrunām un paneļdiskusijām par aktuāliem 5G jautājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Pandēmijas iespaidā 48% mazo un vidējo uzņēmumu savu biznesu pārcēluši uz digitālo vidi

Db.lv, 22.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gandrīz puse jeb 48% Latvijas mazo un vidējo uzņēmēju (MVU) pandēmijas iespaidā savu biznesu ir pielāgojuši un daļēji vai pilnībā pārcēluši uz digitālo vidi, liecina mobilo sakaru operatora “Tele2” un pētījuma centra “Berg Research” veiktā MVU aptauja.

Šāda rīcība vairāk raksturīga uzņēmumiem ar 6-10 gadu pieredzi uzņēmējdarbībā un uzņēmumiem, kuros strādā ne vairāk par pieciem darbiniekiem.

Daļēji vai pilnīgi savu uzņēmējdarbību pārcēluši uz digitālo vidi ir tirdzniecībā (51%) un pakalpojumu jomā (48%) strādājošie uzņēmumi, bet salīdzinoši mazāk (45%) uzņēmumi, kas darbojas ražošanas nozarē.

“Liela daļa jeb 46% mazo un vidējo uzņēmumu atzīst, ka arī pēc pandēmijas turpinās biznesu organizēt digitālajā vidē, savukārt 35% uzņēmumu ir apņēmušies būtiski attīstīt savu uzņēmējdarbību digitālajā vidē. Tas nozīmē, ka liela daļa mazo un vidējo uzņēmumu, kas veido vairāk nekā 98% no Latvijas biznesa vides, pandēmijas laikā ir apzinājuši digitālās vides priekšrocības un saskata iespējas sava biznesa izaugsmei arī turpmāk. Digitālās jomas attīstīšana uzņēmumiem var būtiski paaugstināt konkurētspējas priekšrocības ne tikai Latvijā, bet arī ļaut sekmīgi uzsākt vai izvērst darbību citu valstu tirgos,” saka “Tele2” komercdirektors Raivo Rosts.

Komentāri

Pievienot komentāru