Jaunākais izdevums

Starptautiska finanšu konsultāciju uzņēmuma SIA “Grant Thornton Baltic” partneris Raitis Logins norāda, ka administratīvā aparāta un valsts budžeta izmaksu optimizēšanas kontekstā valdībai būtu jānāk ar priekšlikumu samazināt ministriju skaits.

Pirms trīs gadiem tika mākslīgi radīta Klimata un enerģētikas ministrija (KEM), kuras funkcijas tika pārdalītas no Ekonomikas ministrijas un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas, lai gan tās līdz tam tika ar tām veiksmīgi galā.

“Igaunijā ir mazākais iedzīvotāju skaits ar 11 ministrijām, bet Latvijā ir 14 ministriju - tikpat daudz ministriju kā Lietuvā, kur ir par miljonu vairāk iedzīvotāju. Turklāt Latvijā ir mazākais valsts budžets ar zemākajiem budžeta ieņēmumiem starp visām Baltijas valstīm – Latvijā budžeta ieņēmumi šogad plānoti 15,1 miljards eiro, kamēr Igaunijā – 17,7 miljardi eiro, Lietuvā – 17,98 miljardi eiro. Šie ir būtiski argumenti, lai izveidotu kompaktu valsts pārvaldi ar samazinātu ministriju skaitu.

Pirmais solis, kas būtu jāsper, jāatgriežas pie agrākā ministriju skaits, jo jebkura jauna ministrija rada papildu administratīvās izmaksas un birokrātiju. Ideāli būtu, ja spētu izvērtēt vēl kādu citu ministriju apvienošanu, pārdalot funkcijas, jo tādā veidā Latvija virzītos uz kompaktu un efektīvu valsts pārvaldi,” norāda Raitis Logins, starptautiska finanšu konsultāciju uzņēmuma SIA “Grant Thornton Baltic” partneris.

Uzņēmuma vērtējumā KEM ideoloģiski atbilst Ekonomikas ministrijas funkcijām. Piemēram, abas ministrijas atbild par enerģētikas politiku valstī. KEM starp 2025.gada budžeta prioritātēm min vienotu kontaktpunktu efektīvāku vēja un saules projektu īstenošanai Latvijā, atbalstu aizsargātiem lietotājiem elektroenerģijas rēķinam, atbalstu iedzīvotājiem videi draudzīgu tehnoloģiju un transportlīdzekļu iegādei, kā arī stiprināt valsts enerģētisko drošību un neatkarību. Šīs funkcijas pēc būtības sekmīgi var veikt Ekonomikas ministrija, ko tā darījusi līdz šim. Arī 2025.gada Ekonomikas ministrijas prioritātēs norādīts atbalsts elektroenerģijas izmaksu segšanai aizsargātajiem lietotājiem, finanšu atbalsts Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja enerģijas kopprojekta ELWIND attīstībai.

Ikviena iestāde nozīmē būtiskus papildus administratīvos resursus – ministrs ar biroju, valsts sekretārs un tā vietnieki ar darbiniekiem, ēkas apsaimniekošanas un uzturēšanas izmaksas, saimnieciskie izdevumi, grāmatvedība un lietvedība un daudzas citas izmaksu pozīcijas.

Diemžēl valsts pārvalde neseko atklātības politikai un nav publiski pieejama detalizēta informācija par ministriju tēriņiem, kas ietvertu atalgojumu un tehniskās izmaksas funkciju izpildei. Tiek norādīti kopējie iestādes budžeti ar finansējumu pedagogiem, ārstiem, funkciju finansējumu u.tml., kas traucē arī sabiedrībai gūt objektīvu izvērtējumu tēriņu lietderīgumam. KEM gadījumā premjera Kariņa valdība uzsvēra, ka jauna ministrija nepalielinās administratīvās budžeta izmaksas, bet šāds apgalvojums jau saknē nav patiess.

Pēc Finanšu ministrijas mājas lapā publicētās informācijas 2023. un 2024.gadā ministrijā bija 54 amata vietas gadā, bet no šī gada plānots būtiski paplašināt ministriju, tostarp pārdalot departamentus un nodaļas no Ekonomikas ministrijas un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas, sasniedzot jau deviņas reizes lielāku darbinieku skaitu – 439 amata vietas.

Tas vēlreiz apliecina, ka jāizvērtē, vai šobrīd nav jāatgriežas pie agrākā ministriju skaita un jāpievieno mākslīgi izveidotā Klimata un enerģētikas ministrija Ekonomikas ministrijai un VARAM. Iespējams, budžeta izmaksu samazināšanai jālemj par vēl citu ministriju apvienošanu, lai tādā veidā iegūtu papildu līdzekļus aizsardzībai un jēgpilni mazinātu birokrātisko valsts aparātu.

Eksperti

Problēmas ar pārpildītajām autostāvvietām Rīgas centrā nerada elektroauto, bet gan to masveidā likvidēšana

Raitis Logins, SIA “Grant Thornton Baltic” partneris,01.11.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautisks finanšu konsultāciju uzņēmums SIA “Grant Thornton Baltic” norāda, ka problēmas ar pārpildītajām maksas autostāvvietām Rīgas centrā nerada elektroauto, bet gan Rīgas domes pēdējo piecu gadu politika tās masveidā likvidēt.

Turklāt centra nepieejamība ar automašīnām ir sekmējusi situāciju, ka Rīgas centrs no “vieta biznesam” viedokļa izmirst, par ko norāda gan viesmīlības uzņēmumi un restorāni, gan arī tukšie tirdzniecības vietu skatlogi.

“Izrādās, ka pašvaldības politika piespiest cilvēkus pārsēsties no privāta transporta uz velosipēdiem un sabiedrisko transportu ir nesekmīga, bet sekas, ko maksā pati pašvaldība, nesamērīgi augstas. Ja turpināsies līdzšinējā politika, nesalāgojot visas intereses, tad būs jādomā atbalsta programmas, kā mākslīgi aizpildīt Rīgas centru ar uzņēmumiem, cilvēkiem, jo ar zaļajām zonām, riteņbraucēju joslām, kokiem podos stāvvietu vietās piepildīt to nevarēs. Citviet pasaulē galvaspilsētas centrs ir dārgākais un pieprasītākais biznesa rajons, bet Rīga pēdējā laikā izteikti zaudē savu pievilcību šajā vietā. Tā rezultātā sāk veidoties jauni aktīvā biznesa centri Rīgā un Pierīgā, galvenokārt, kur var ērti piebraukt un novietot transportlīdzekļus,” norāda Raitis Logins, finanšu konsultāciju uzņēmuma “Grant Thornton Baltic” partneris.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiska finanšu konsultāciju uzņēmuma SIA “Grant Thornton Baltic” partneris Raitis Logins norāda, ka pie šī brīža notikumu attīstības “airBaltic” uz doto brīdi vairs nav iespējams pasniegt kā veiksmes stāstu potenciālajam investoram un IPO stratēģijai un svarīgi, lai tas “gādīga saimnieka” trūkuma dēļ netiktu pārdots par “vienu eiro” jeb pazeminātu cenu.

Jāmin, ka Latvija ir vienīgā no Baltijas valstīm, kas nav spējusi līdz šim uzsākt savu kapitālsabiedrību kotēšanu biržā pretēji Igaunijas un Lietuvas valdībām, bet “kotēšana biržā” bija no valsts puses izvirzītais “airBaltic” uzdevums.

“Raugoties no finanšu ekspertu prizmas, skaidrs, ka šobrīd ir sabrucis publiski kultivētais “kāršu nams” par “airBaltic” kā veiksmīgu IPO stāstu. Jau līdz šim tas bija diezgan trausls un raisīja vairāk jautājumus nekā pārliecību par pamatotību ar augstajām obligāciju likmēm, lētāku publisko piedāvājumu u.tml., bet šobrīd dzinēju apkopes problēmas un izvēlētā stratēģija atteikties no citu lidsabiedrību lidmašīnu pagaidu nomas nozīmēs arī vietējās Baltijas sabiedrības, kas ir galvenais un lojālākais klients, uzticēšanās samazināšanos un priekšroku došanu citām lidsabiedrībām, kas rezultēsies pārdoto biļešu apjoma kritumā. Visticamāk pārskatāmā nākotnē tas būtiski atspoguļosies uz kompānijas finanšu rezultātiem, un tie vairs nebūs iepriecinoši, lai uzturētu līdzšinējo veiksmes stāstu,” norāda Raitis Logins, starptautiska finanšu konsultāciju uzņēmuma SIA “Grant Thornton Baltic” partneris.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Specialty jeb augstākās kvalitātes kafijas grauzdēšanas uzņēmums SIA Kalve Coffee (KALVE) apgrozījums 2024. gada pirmajā pusgadā kāpis par 40% salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn, savukārt peļņa augusi 2,6 reizes.

“Šogad esam spēruši ārkārtīgi būtisku soli uzņēmuma tālākā attīstībā, paziņojot par plāniem gada otrajā pusē īstenot sākotnējo publisko akciju piedāvājumu (SPP/IPO). Paralēli tam esam turpinājuši demonstrēt stabilu izaugsmi, ko atspoguļo arī KALVE finanšu rezultāti. Pirmajā pusgadā uzņēmuma peļņa jau ir gandrīz divas reizes augstāka nekā aizvadītajā gadā kopā. Esam gandarīti par revidenta pozitīvo slēdzienu, un gada pirmajos sešos mēnešos vadības komanda tika papildināta ar vairākiem būtiskiem speciālistiem, tostarp pieņemot darbā jaunu finanšu direktoru,” uzsver Gatis Zēmanis, SIA Kalve Coffee līdzdibinātājs un valdes loceklis.

“Gada pirmajos sešos mēnešos KALVE Jaunmārupes grauzdētavā esam saražojuši par 15% vairāk kafijas, tādējādi nodrošinot augstāku ražošanas efektivitāti un pārdošanas apjomus gan Latvijā, gan mūsu eksporta tirgos. Pēc vadības aplēsēm, kuras ir atspoguļotas pārskatā, prognozētais 2024. gada nozares biznesa pieaugums reģionā varētu pat sasniegt 25-30%,” papildina Zēmanis.