Lai cīnītos pret globālo sasilšanu un piesārņojuma līmeņiem, vairums pasaules attīstīto valstu vienojušās, ka nākotne pieder elektrībai, tostarp automašīnām ar elektrodzinējiem. Tā, piemēram, Norvēģija un Dienvidkoreja jau paziņojušas, ka no 2025. gada pilnībā aizliegs ar degvielu darbināmu jaunu auto tirdzniecību. Arī citas rietumvalstis iecerējušas šādu liegumu ieviest laikposmā no 2030. – 2040. gadam. Tas nozīmē, ka auto ražotājiem strauji jāmainās un jāpielāgojas. Tas patlaban jau notiek, un starp jaunajiem auto katru gadu novērojams arvien lielāks hibrīdauto un elektroauto īpatsvars.

Ekonomiskais ieguvums dārgākai mašīnai

Nav noslēpums, ka jauni hibrīdauto vai elektroauto parasti ir dārgāki nekā ar degvielu darbināmi auto. Tas tāpēc, ka tiem nepieciešams vairāk detaļu un ierīču nekā ierastajām automašīnām (piemēram, baterija, kurā uzkrāt enerģiju, modificēts dzinējs u. c.). Tomēr, ja ar šo automašīnu regulāri brauc, tās cenas starpība atmaksājas aptuveni 4-6 gadu laikā. Vispirms jāņem vērā mazākas enerģijas izmaksas. Bet vienlaikus arī valsts noteiktie nodokļi, apdrošināšanas izmaksas un pat aizdevumu procenti, ja mašīna iegādāta ar kāda finanšu pakalpojuma palīdzību - auto kredīts vai auto līzings, parasti ir zemāki tieši dabai draudzīgiem auto (ieskaitot hibrīdauto un elektroauto). Par aizdevumiem gan jāatceras, ka dažādi aizdevēji piedāvā dažādus nosacījumus un ka tieši noteiktā procentu likme var aizdevumu padarīt izdevīgu vai neizdevīgu. Vieglākais veids, kā šīs aizdevumu likmes un citus svarīgus nosacījumus salīdzināt, ir Sortter mājaslapā – kredītu salīdzināšanas portāls.

Latvijas auto tirgū ir pamats pozitīvai attīstībai; savukārt ārvalstīs ir novērojama pircēju paradumu maiņa

Automašīnu pircēji nereti ir gatavi izvēlēties neizdevīgāku līzinga finansējuma piedāvājumu, ja tas ir ātrāk un ērtāk saņemams. Tādēļ nākotnē jāsamazina laiks, kas autodīleru klientiem jāgaida, lai saņemtu apstiprinājumu par to, vai finansējums no līzinga devēja puses automašīnas iegādei ir piešķirts, jaunākās tendences autotirdzniecībā Dienas Biznesa rīkotajā Auto nozares forumā 2016 ieskicēja jomas eksperti.

Augs lēnām

Tuvākajos gados Latvijas autotirgū nav gaidāmi strauji kāpumi vai kritumi, un izaugsme būs stabila, prognozē nozares eksperti. Aizvadītais gads pasažieru automobiļu tirdzniecībā bija stabils, un pērn Latvijā kopumā pirmo reizi tika reģistrēti 16,114 tūkstoši automobiļu (pasažieru un vieglais komerctransports līdz 3,5 t), kas ir par 7% vairāk nekā 2014. gadā, liecina Auto asociācijas dati. Salīdzinājumam – Lietuvā tirgus pērn auga par 17,8%, bet Igaunijā – par 2,3%.

Līdz 2020. gadam tiks sakārtoti visi galvenie A kategorijas autoceļi. Tā Dienas Bizness, Sixt Leasing, Circle K, CSDD un Latvijas Auto asociācijas rīkotajā auto nozares forumā AUTO 2018 norādīja satiksmes ministrs Uldis Augulis.

Līdz šim nozīmīgs nozares finansējums nāca no Eiropas Savienības struktūrfondiem, taču jau 2019. gadā tas no pašreizējiem 124 milj. eiro saruks līdz 78,2 milj. eiro, bet 2020. gadā būs apaļa nulle. Tas nozīmē, ka jau pēc diviem gadiem ceļu būvniecība un atjaunošana būs pilnībā atkarīga no valsts budžeta. Jau iepriekš DB rakstīja - lai uzturētu esošo valsts autoceļu tīklu tādā stāvoklī, kādā tas ir patlaban, nodrošinot ikdienas uzturēšanu un remontdarbus tādā apjomā, lai ceļu stāvoklis nepasliktinātos, gadā būtu nepieciešami ap 700 miljoniem eiro.

U. Augulis teic, ka jau no šā gada valsts budžeta ienākumi no akcīzes nodokļa par naftas produktiem, kas pārsniegs konkrētajā gadā prognozēto, tiks novirzīti ceļu sakārtošanai un uzturēšanai. Savukārt no 2020. gada valsts budžeta programmai Valsts autoceļu fonds novirzīto finansējumu palielinās par vismaz 5% gadā, salīdzinot ar iepriekšējā gadā tai novirzīto finansējumu, pie nosacījuma, ja IKP prognoze attiecīgajam gadam pieaugs ne mazāk kā par 5%. Tas gan nerisina situāciju ar autoceļu finansējumu gadījumā, ja tiek piedzīvota ekonomiskā lejupslīde un IKP samazinās. Tieši tādēļ Satiksmes ministrijas piedāvājums ir pakāpeniski novirzīt visus ieņēmumus no transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa un autoceļu lietošanas nodevas, lielgabarīta un smagsvara pārvadājumu atļaujas izsniegšanas valsts nodevas un ieņēmumus no akcīzes nodokļa par naftas produktiem Valsts autoceļu fondam.

#Krievijā pārdots 1,46 milj. jaunu automašīnu, kas ir par desmito daļu vairāk nekā 2016. gadā

Pērn pārdots par 10,6% vairāk jaunu auto; izaugsmi tirgū sagaida arī šogad

Tādas aplēses un prognozes izsaka analītiķi no kaimiņvalsts aģentūras Avtostat. Speciālisti lēš, ka pērn Krievijā pārdots 1,46 milj. jaunu automašīnu, kas ir par desmito daļu vairāk nekā 2016. gadā. Savukārt 2018. gadam analītiķi piedāvā trīs tirgus attīstības scenārijus, kas saistīti ar naftas cenu, jo tas ir viens no noteicošajiem faktoriem kaimiņvalsts ekonomikas attīstībā, no kā atkarīgs arī autotirgus.

Saskaņā ar optimistisko scenāriju, kad naftas vidējā cena ir 75 USD par barelu, jaunu auto tirgus varētu izaugt par 20% – līdz 1,75 milj. vienību. Šāda rožaina scenārija gadījumā pārdošanas apjomi praktiski pietuvotos 2010. gada rādītājiem, kad Krievijā tika iegādāti 1,78 milj. jaunu auto. Laika periodā no 2013. līdz 2016. gadam kaimiņvalstī šajā jomā tika piedzīvots kritums, kad, piemēram, 2015. gadā bija 36% – līdz 1,49 milj. auto.

Eiropas automašīnu pārdošanas apjomi pērn sasnieguši 10 gadu augstāko līmeni, jo ekonomikas izaugsme pasaulē ir uzlabojusi patērētāju noskaņojumu, raksta Bloomberg.

Pieaugumu lielā mērā veicina tādu krosoveru kā Peugeot, Renault, Alfa Romeo un Toyota pieprasījums.

Kopējais reģistrāciju skaits pērn pieauga par 3,3% līdz 15,6 miljoniem transportlīdzekļu, liecina Eiropas Automašīnu ražošanas asociācijas dati. Šis ir lielākais skaits kopš 2007.gada, kad tika pārdoti 16 miljoni transportlīdzekļu. Decembrī gan pārdošanas apjomi sarukuši par 4,8% līdz 1,14 miljoniem transportlīdzekļu.

Visstraujāko izaugsmi pērn piedzīvoja Toyota Motor Corp ar 12%. Aizvadītajā nedēļā Japānas kompānija paziņoja, ka pieprasījums Eiropā pēc tās krosovera RAV4 hibrīda 2017.gadā ir audzis par 31%.

Renault pārdošanas apjomi Eiropā auga par 6,7%, Fiat – par 5,2%, bet Alfa Romeo – par 30%.

Kopbraukšanas platforma - Igaunijā dibinātais uzņēmums Taxify - noslēdzis investīciju raundu 175 miljonu ASV dolāru apmērā. Piesaistītās investīcijas uzņēmums ieguldīs savu tehnoloģiju attīstībā un turpinās strādāt pie risinājumiem kā pārvietoties pilsētās, galvenokārt Eiropas un Āfrikas tirgos, liecina medijiem sniegtā informācija.

Investīciju raundu vadīja starptautiskais autotirgus līderis «Daimler», kura portfelī jau ir vairāki Eiropas mobilitātes un tehnoloģiju uzņēmumi. «Daimler » pārstāvji pievienosies arī «Taxify» valdei.

Investoru vidū ir Eiropas riska kapitāla fonds «Korelya Capital» un «TransferWise» līdzdibinātājs Taavets Hinrikus, kuri pievienojas vairākiem jau esošajiem investoriem, tostarp «Didi Chuxing». Investīciju raundā «Taxify» uzņēmums novērtēts 1 miljarda ASV dolāru apmērā.

«Taxify» ir viena no straujāk augošajām braucienu izsaukšanas platformām pasaulē, to izmantojuši vairāk kā 10 miljoni pasažieru un 500 000 vadītāju vairāk nekā 25 valstīs.

Automašīnu «Mitsubishi», «Hyundai» un «Nissan» oficiālais pārstāvis Latvijā SIA «Skandi Motors» 2018. gadā palielinājis apgrozījumu par 2,3% salīdzinājumā ar 2017. gadu, taču atsevišķu negatīvu apstākļu dēļ strādājis ar zaudējumiem, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

SIA «Skandi Motors» apgrozījums pērn sasniedza 40,539 miljonus eiro, bet uzņēmuma zaudējumi bija 337 tūkstoši eiro. «Negatīvais rezultāts nav uzskatāms par kādu būtisku tendenci uzņēmuma darbībā,» sacīts SIA «Skandi Motors» gada pārskatā.

Tajā atzīmēts, ka autotirgotājs 2018. gadā norakstījis būtiskus mārketinga izdevumus, lēnas aprites rezerves daļu krājumu, kā arī vairākas citas izdevumu pozīcijas. SIA «Skandi Motors» apgrozījums, lai arī pieaudzis, nav palielinājies tik strauji kā citus gadus, galvenokārt, dēļ izmaiņām pārstāvēto auto zīmolu modeļu gammā un arvien sīvākas konkurences gandrīz visos autotirgus segmentos.

SIA «Skandi Motors» apgrozījuma izmaiņas Infogram Uz 2019. gadu SIA «Skandi Motors» raugās pozitīvi. Autotirgotājs plāno nostiprināt esošās pozīcijas gan pārdošanas, gan pēcpārdošanas segmentā.

2019. gadā Latvijas jaunu vieglo automobiļu tirgus uzrādījis stabilu 8,6% izaugsmi salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, liecina Auto Asociācijas sniegtā informācija.

Asociācija norāda, ka "tas ir ļoti labs rezultāts, ņemot vērā, ka arī 2019. gada otrajā pusē turpinājās jaunu izmešu normu izraisītas modeļu tehnisko risinājumu izmaiņas, ietekmējot piegādes, gan arī arvien sarežģītākā situācija kreditēšanas tirgū". Lielāko daļu no tirgus pieauguma veido kompaktā apvidus automobiļu klase.

2019. gads vieglo automobiļu tirgū Latvijā ir bijis ar stabilu izaugsmi gandrīz katru mēnesi. Nebūtiski reģistrāciju samazinājumi ir bijuši vien jūnijā, augustā un novembrī. Kopumā ir tikuši reģistrēti 20 939 jauni automobiļi. "Mēs beidzot pirmo reizi pēc 2008. gada esam pāri 20 tūkstošu slieksnim," vēsta Auto asociācija.

Tas gan esot stipri nosacīts panākums, jo arvien esam vairāk nekā 10 gadu attālumā no 2007. gada rezultāta. Eiropas kopējais tirgus, kā arī, piemēram, Igaunija jau vairākus gadus ir ļoti tuvu 2007.-2008. gadu tirgum un, visticamāk, to sasniegs tuvākā viena līdz divu gadu laikā, kamēr Lietuva to ir pārsniegusi jau pirms trim gadiem un turpina izaugsmi.

Latvijā nav stratēģijas, kā veicināt ilgtspējīgu autoparka attīstību

Lai arī Latvijas autotirgus jomā aizvien aktuāla tēma ir risinājumu meklēšana ilgtspējīga autoparka izveidošanai, kur viena no pamata domām ir rast iespēju ar dažādu instrumentu palīdzību veicināt autoparka vecuma samazināšanu, tomēr vecums nebūt nav galvenais iemesls, kādēļ mūsu autoparks ir vērtējams kā kritisks. Auto Asociācijas viceprezidents Ingus Rūtiņš norāda, ka Latvijas autoparks ir viens no vecākajiem ES, kam līdzināties var tikai Somijas un Norvēģijas automašīnu vidējais vecums. Tomēr viņš norāda, ka Somijas un Norvēģijas autoparks ir samērā vecs, ko ietekmē augsti nodokļi šajās valstīs, tostarp arī automašīnām. «Taču ir ļoti būtiska nianse – šajās valstīs, atšķirībā no Latvijas, arī gados vecas automašīnas ir labā tehniskā stāvoklī, jo tiek pastāvīgi koptas. Arī remontdarbiem tiek izmantotas oriģinālas un kvalitatīvas rezerves daļas. Latvijā šī aina lielākoties ir pilnīgi pretēja – vecās automašīnas arī tehniski ir novecojušas un faktiski neatbilst ne drošības, ne arī vides aizsardzības prasībām,» norāda I.Rūtiņš. «Faktiski arī ikgadējo tehnisko apskati Latvijas autoīpašnieki uzskata kā diagnostikas iespēju, kurā nosaka minimumu, ko nepieciešams automašīnai salabot, lai tā varētu turpināt piedalīties ceļu satiksmē. Manā skatījumā lielākā daļa autoīpašnieku tikai reizi gadā obligātā kārtā parūpējas par savu auto, bet pēc tam visu pārējo laiku šīs rūpes ir ļoti minimālas,» uzskata I.Rūtiņš, piebilstot, ka ziemeļvalstu autoīpašnieki pret saviem auto izturas pilnīgi citādi, pastāvīgi rūpējas par to un veic regulāras apkopes.