Jaunākais izdevums

Latvijā alus ražošanas nozare šobrīd ir vēsturiski zemākajā punktā, no alus ražotājvalsts esam kļuvuši par alus importētāju, intervijā aģentūrai LETA atzina Latvijas Neatkarīgo aldaru biedrības priekšsēdētājs un alus darītavas "Labietis" vadītājs Reinis Pļaviņš, piebilstot, ka 60% Latvijā izdzertā alus ir ievests.

Pēc viņa teiktā, kopš 2016.gada Latvijā izdzer vairāk importētā alus nekā vietējā, kas ir pilnīgi pretēji mazo darītāju interesēm un valstij kopumā.

"No kopumā izdzertajiem 150-160 miljoniem litru importējam 100 miljonus litru alus. Tas mums visvairāk kremt, ka pirms 150 gadiem no Latvijas alu eksportēja līdz pat Kamčatkai, visā bijušajā Krievijas impērijas teritorijā. Rīga un Latvija kopumā bija alus ražošanas centrs ar lielākajām, modernākajām un eksportspējīgākajām alus darītavām, bet šodien no tā visa ir palicis tas, ka alu ar latviskiem nosaukumiem importējam no leišiem un igauņiem. "Lielvārde", "Madona", "Lāčplēsis", "Aldaris", daļēji "Bauska" un daļēji "Mežpils" - nekas no tiem netiek ražots Latvijā," stāstīja Pļaviņš.

Biedrības vadītājs norādīja, ka Baltijas valstu tirgus ir neliels, un ražotāji savas lielās jaudas izvieto tur, kur ir izdevīgāk, attiecīgi pārējais Baltijas tirgus kļūst par patērētājiem. "Diemžēl Latvijas gadījumā divi lieli globālie spēlētāji - "Carlsberg" ("Aldaris") un "Royal Unibrew" ("Bauskas alus", "Lielvārde", "Lāčplēsis", "Līvu", "Madonas") - ir izdomājuši, ka viņiem izdevīgāk ir ražot kaimiņvalstīs un Latvijā tikai tirgot. Nesen tika publicēti dati par valstīm, kas visvairāk importē alu, un Latvija ir trešajā vietā pasaulē. Katrs iedzīvotājs, ieskaitot zīdaiņus un sirmgalvjus, katru gadu 55 eiro samaksā par alu, kas nav ražots Latvijā," atzina Pļaviņš.

Viņš stāstīja, ka tieši tādēļ gada sākumā Latvijas neatkarīgie alus darītāji apvienojās biedrībā, lai kaut nedaudz iedotu pretspēku globālajiem spēlētājiem. "Biedrības dibināšanas brīdī bijām 14 alus darītavas, tagad ir klāt nākušas vēl divas. Kopumā mums ir potenciāls biedru skaitu palielināt vēl par 10-15. Pie šī jautājuma mēs noteikti pieķersimies, jo tagad laika trūkuma dēļ citi mazie alus darītāji vēl nav personīgi uzrunāti," teica biedrības priekšsēdētājs.

Viņš arī uzsvēra, ka galvenais biedrības mērķis ir saglabāt un veicināt Latvijas alus nozares attīstību. "Pēdējos 10-15 gadus alus nozare ir gājusi mazumā gan alus patēriņš, gan vietējā alus īpatsvars kopējā patēriņā. Alus ražošanas nozare ir vecākā nozare, pieminēta jau Indriķa hronikā, alus ir apdziedāts tūkstošos tautasdziesmu, kļuvis par daļu no latviskās identitātes, tāpēc ir ļoti skumīgi, ka tā ir norietā," teica Pļaviņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Alus realizācijas apjomi svētkos palīdz alus darītavām strādāt visu gadu

LETA, 21.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alus realizācijas apjomi Jāņu laikā palīdz alus darītavām strādāt visu gadu, kad alus patēriņš un ienākumi ir ievērojami zemāki, atzina SIA "Valmiermuižas alus" īpašnieks Aigars Ruņģis.

Viņš atzīmēja, ka jūnijs alus darītājiem ir visražīgākais laiks, sasniedzot gada pārdošanas rekordus un augstāko peļņu, kas apliecina, ka alus vēl joprojām ir neatņemama Jāņu svinēšanas tradīcijas daļa. Uzņēmums jūnijā pārdod trīs reizes vairāk alu nekā janvāri un pusotru reizi vairāk nekā citos vasaras mēnešos.

Tomēr kopējais alus patēriņš Latvijā turpina samazināties - pērn par 6%, salīdzinot ar gadu iepriekš. Ruņģis prognozē, ka arī šogad Latvijā varētu samazināties kopējais alus patēriņš.

"Valmiermuižas alus" īpašnieks norādīja, ka uzņēmums, pateicoties inovācijām un jaunām garšām, turpina attīstīt brūvētā un pārdotā alus apjomu. Pērn "Valmiermuižas alus" pārdeva par 11% vairāk alu nekā gadu iepriekš, savukārt šogad pirmajos piecos mēnešos alus realizācija, salīdzinot ar pagājušo gadu, augusi par 8%. Uzņēmums 2024.gada jūnijā paredz apgrozījuma palielinājumu par 15%, salīdzinot ar jūniju pērn.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Valmiermuižas alus pērn dubultojis peļņu un sasniedzis jaunu apgrozījuma rekordu

Db.lv, 26.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alus darītava “Valmiermuižas alus” pērn piedzīvojusi vēsturiski veiksmīgāko gadu: tās apgrozījums 2023. gadā audzis par 34%, sasniedzot rekordu – 9,53 miljonus eiro, bet alus darītavas peļņa bijusi 193 000 eiro.

Lai arī pērn kopējais Latvijā izbrūvētā alus apjoms samazinājies par 15%, Valmiermuižā izbrūvēts par 11% vairāk alus nekā iepriekš, nodarbinot 111 darbinieku un nodokļos samaksājot 2,8 miljonus eiro.

“Esam ļoti gandarīti par pērn sasniegto. “Valmiermuižas alus” no pirmās dienas ir brūvēts, tiek brūvēts un tiks brūvēts tikai Latvijā, Valmiermuižā, un mūsu apgrozījuma un izaugsmes rādītāji liecina, ka arī Latvijas alus baudītāji to novērtē. Esam piedzīvojuši sarežģītus apstākļus vairāku gadu garumā. Pandēmijas izraisītos ierobežojumus nomainījuši ģeopolitiski izaicinājumi, strauja inflācija un neredzēti augsta Euribor likme. Tomēr mums ir izdevies audzēt gan izbrūvētā alus apjomu, gan apgrozījumu, un tas ļauj ar cerībām skatīties arī uz šo gadu,” pauž “Valmiermuižas alus” darītavas saimnieks Aigars Ruņģis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas dzērienu ražotājs "Panevežio alus" gatavojas atvērt alus darītavu Japānas galvaspilsētā Tokijā, otrdien vēsta biznesa ziņu portāls "Verslo žinios".

"Panevežio alus" vadītājs un akcionārs Žilvins Nemeikšis portālam pastāstīja, ka uzņēmums iegādājies ražotni Tokijā, piebilstot, ka alus ražošanas iekārtu uzstādīšana jau ir sākusies.

Nemeikšis sacīja, ka alus darītava piegādās alu Japānas augstākā līmeņa restorāniem, tostarp tādiem, kam piešķirtas "Michelin" zvaigznes.

Viņš piebilda, ka nākotnē "Panevežio alus" alus darītavas plānots atvērt arī citur Āzijā, tostarp Taivānā un Ķīnā.

15% "Panevežio alus" akciju par 165 000 eiro nesen iegādājās Japānas uzņēmums "Tokai Trade".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cēsu alus darītavā prezentēta apģērbu kolekcija #CĒlimited, kas tapusi sadarbībā ar latviešu modes dizaineri Fjodoru Podgorniju, pasaules līmeņa modes zīmola Fyodor Golan radītāju, informē Cēsu alus.

Radošā sadarbība rezultējusies apģērbu un aksesuāru kolekcijā, kas tapusi dizainerim iepazīstot Cēsu daudzveidīgo dzērienu darītavu un alus brūvēšanas pasauli. Kolekcija radīta, izmantojot ilgtspējīgu pieeju – apģērbi šūti no atkārtoti pārstrādātiem materiāliem, efektīvi izmantojot auduma atgriezumus aksesuāru šūšanai, kā arī apģērbi šūti Latvijā.

Kolekcijas galvenais iedvesmas avots ir Cēsu darītavā uz vietas izstrādātā skārdeņu prese, kas sagatavo izlietotās skārdenes nodošanai uz pārstrādi, turklāt sapresētās skārdenes veido interesantus un unikālus rakstus. Šie raksti ir uzdrukāti uz dažādiem audumiem, kas iestrādāti #CĒlimited kolekcijas apģērbos un aksesuāros. Arī lielākā daļa šo audumu atgriezumu ir izmantoti mazākos aksesuāros, piemēram, jostas somās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad “Užavas alus” svin savu 30 darba gadu jubileju. “Neskatoties uz sarežģīto ekonomisko situāciju, savā jubilejas gadā aktīvi strādājam pie jaunu garšu izveides un augstu kvalitātes standartu saglabāšanas,” informē uzņēmums.

“Sagaidot 30. jubilejas gadu, esam arī veikuši nopietnus ieguldījumus alus darītavas attīstībā, uzstādot jaunu ražošanas līniju un paplašinot noliktavu. Tādējādi esam sagatavojušie arī lielāku apjomu eksportam uz Lielbritāniju. Ceram, ka arī turpmāk attīstība būs aktīva un varēsim nodrošināt ar darbu Ventspils novada iedzīvotājus,” komentē “Užavas alus” dibinātājs un valdes loceklis Uldis Pumpurs.

Stāstot par uzņēmuma attīstības plāniem, U.Pumpurs uzsver: “Vidējā alga valstī ir palielinājusies par 12,9%. Vēlamies, lai arī mums būtu iespēja pacelt algu saviem darbiniekiem, neatpaliekot no citiem Latvijas uzņēmumiem, taču tam ir nepieciešami papildu finanšu resursi. Tas arī ir viens no būtiskiem iemesliem, kura dēļ maijā pieaugs “Užavas alus” produktu cenas.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un dzērienu ražošanas nozare Vidzemē, orientējoties uz viedo specializāciju, saskata izaugsmes iespējas nišas produktiem ar augstu pievienoto vērtību, ko sekmē arī pieprasījums pēc bioloģiskās pārtikas pasaulē.

Bioresursu ražošana ir galvenā pārtikas industrijas konkurētspējas priekšrocība Vidzemē. Pārtikas ražošanas nozarei reģionā ir ne tikai vēsturiskas tradīcijas, bet arī prasmes un jauni talanti, kuri pārtikas ražošanas specialitāti apgūst reģiona un valsts izglītības iestādēs. Nākotnē pārtikas un dzērienu ražotāji reģionā cer vairāk izmantot viedās tehnoloģijas, lai ražošanu padarītu produktīvāku un videi draudzīgāku, samazinot siltumnīcefekta gāzu emisiju negatīvo ietekmi uz klimatu, kā arī palielinātu noietu ārējos tirgos.

Vidzemē inovatīvi un eksportspējīgi nišas produktu ražotāji

Vidzemi mēdz dēvēt par Latvijas „piena šūpuli”, jo tā var lepoties ar bagātīgu piena produktu ražošanas vēsturi. Šeit strādā vieni no lielākajiem piena pārstrādes uzņēmumiem Latvijā (Smiltenes piens, Valmieras piens, Rūjienas saldējums), darbojas arī valstī nozīmīgi alus ražotāji (Valmiermuižas alus un Somijas koncernā Olvi ietilpstošais Cēsu alus). Reģionā pārstāvēti arī citi pārtikas ražotāji, piemēram, Aloja-Starkelsen, kas ir pasaulē otrais lielākais bioloģiskās kartupeļu cietes ražotājs, un KarLiz, kas izmēģina insektu miltus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz vietējiem iedzīvotājiem orientētam viesnīcu, restorānu un sabiedriskās ēdināšanas (HoReCa) segmentam klājas salīdzinoši labi, bet Vecrīgā krogiem un bāriem Covid-19 krīze turpinās, intervijā atzina Latvijas Neatkarīgo aldaru biedrības priekšsēdētājs un alus darītavas "Labietis" vadītājs Reinis Pļaviņš.

Viņš pauda, ka Covid-19 pandēmija pilnībā mainīja HoReCa segmentu un atkopšanās nav notikusi. "Jāsaprot, ka Covid-19 krīze nav beigusies, un tā pilnībā izjauca HoReCa struktūru. Bāru un restorānu nozare pirms un pēc Covid-19 ir divas dažādas nozares," teica Pļaviņš.

"Labietis" vadītājs stāstīja, ka arī viņiem bija krogs Vecrīgā, kuru Covid-19 laikā vēl centās uzturēt ar domu, ka spēs atgūties, bet pagājušajā gada novembrī tomēr bija spiesti krogu slēgt.

"Ja Vecrīgā pirms Covid-19 visas centrālās ielas bija aizņemtas un dzīvība sāka parādīties arī mazajās ielās, tad tagad dzīvība lēnām sāk atgriezties galvenajās ielās. Visās mazajās ielās kafejnīcām un restorāniem telpas stāv tukšas. Vecrīgā viss ir slikti, un tur neviens nav atguvies - tur joprojām ir kovida krīze," norādīja aldaris.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija šodien atlika priekšlikuma par alkohola norobežošanu veikalā skatīšanu, dodot laiku Ekonomikas ministrijai (EM) un Veselības ministrijai (VM) to izdiskutēt.

Paredzēts, ka par "Jaunās vienotības" (JV) deputātu Ingrīdas Circenes, Zanes Skujiņas-Rubenes un Gata Liepiņa priekšlikumu, kas paredz, ka alkoholiskie dzērieni izvietojami nodalītā tirdzniecības zāles pašapkalpošanās zonā vai izvietojami tā, ka pircēji alkoholu un to preču zīmes nevar redzēt, komisija lems nākamotrdien, 4.jūnijā. Komisija uzdeva ministrijām līdz piektdienai, 31.maijam, piedāvāt izdiskutētu likuma redakciju.

Circene sēdē pauda, ka deputātu priekšlikuma būtība ir norobežot alkoholu veikalos no pārējiem produktiem. Deputātes ieskatā, nozares iebildes par to, ka tam ir nepieciešami milzīgi līdzekļi, neatbilstot patiesībai. Piemēram, Īrijā alkohola plaukti esot ir apgriezti ar aizmuguri pret veikala zāli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aprīļa izskaņā noslēgusies Rīgas zaļākā biroju kompleksa “Verde” otrās kārtas jeb B ēkas būvniecība. Saskaņā ar Būvniecības valsts kontroles biroja lēmumu, ēka ir oficiāli nodota ekspluatācijā.

Būvdarbu pabeigšana un ēkas atvēršana nozīmē, ka ir pilnā apmērā īstenots kompleksa attīstītāja – Lietuvas investīciju pārvaldes uzņēmuma “Capitalica Asset Management” – pirmais projekts Latvijā, kura investīcijas pārsniedz 65 miljonus eiro.

"Otrās “Verde” kārtas būvniecības finalizēšana ir ļoti svarīgs notikums visiem kompleksa attīstīšanā iesaistītajiem, tostarp mūsu obligāciju turētājiem un investoriem. Veiksmīgi pārņemot B ēkas būvniecību mūsu rokās, esam pierādījuši, ka spējam efektīvi paveikt visu paši. Mēs zinām, ko darām, un to pierādām ar rezultātiem. Tāpēc turpināsim A-klases biroju kompleksu attīstīšanu nākotnē ne tikai Lietuvā, bet arī Latvijā," komentē Mindaugas Liaudanskas, “Capitalica Asset Management" vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Par energoefektīviem birojiem nomnieki gatavi maksāt vairāk

Armanda Vilciņa, 12.07.2024

Teju visās no jauna uzbūvētajās biroju ēkās īpaši piedomāts arī par energoefektivitāti un dažādiem zaļajiem risinājumiem. Tā, piemēram, New Hanza birojos, kas šobrīd, vērtējot sertificētu ekspertu izsniegtos un publiski pieejamos biroju ēku energosertifikātus saņēmis visaugstāko energoefektivitātes novērtējumu galvaspilsētā, ievietota centralizēta vadības un automatizācijas sistēma, ar kuras palīdzību ērti vadīt un kontrolēt visas tehniskās funkcijas.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A klases biroju ēkās, kas saņēmušas BREEAM vai LEED sertifikātus, nomas maksas ir vidēji par 3 līdz 5% augstākas, nekā biroju namos, kas nav sertificēti, liecina Colliers dati.

Šobrīd Baltijā sertificēti 42% jeb 1 154 000 kvadrātmetru (m2) no kopējās pieejamās biroju platības, bet Viļņā šis rādītājs sasniedz pat 56%. Tirgus eksperti atzīmē, ka nomniekiem, sevišķi starptautiskiem uzņēmumiem, mūsdienās ir augstas prasības attiecībā pret energoefektivitāti - nekustamā tirgus spēlētāji šo situāciju ļoti labi apzinās un nevēlas ierobežot sevi nomnieku izvēlē, līdz ar to pēdējo gadu laikā lielākā daļa no jauna būvēto ēku ir paredzētas sertificēšanai.

Biroji kļūst zaļāki

Pēdējos piecos gados Latvijā attīstīti vairāki nozīmīgi biroju ēku projekti, kā rezultātā 2023.gadā kopējā biroju ēku platība Rīgā jau pārsniedza 756 tūkstošus kvadrātmetru (m2), liecina CBRE dati. Sevišķi aktīvi biroju ēku būvniecībā bijuši tieši pēdējie divi, trīs gadi. Lielākais šajā laika posmā realizētais projekts Rīgā ir bijis Zunda Towers, Pārdaugavā, kas ekspluatācijā nodots 2020.gada janvārī. Otrajā vietā ierindojas biroju ēku projekts Novira Plaza, bet trešajā - Hanner attīstītais komplekss Jaunā Teika III.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ja uzņēmums nav online, tas neeksistē jeb e-komercija kā iespēja biznesam

Mantas Lomsarģis, “Wolt” vadītājs Baltijā, 10.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pāris gadus iepriekš e-komercijas attīstība uzņēmumos bieži vien bija apstākļu spiesta, jo ierobežojumi mudināja uzņēmumus meklēt jaunus risinājumus, lai nokļūtu pie saviem klientiem. Šobrīd uzņēmumu digitalizācija ir kļuvusi par teju vienīgo risinājumu, lai turpinātu attīstīt biznesu un sasniegtu arvien plašāku klientu loku.

Līdz ar iedzīvotāju paradumu maiņu, pieprasījums pēc dažādiem e-komercijas risinājumiem pieaug. Saskaņā ar Statista datiem[1], pārtikas piegādes tirgus vērtība līdz 2024. gada beigām sasniegs gandrīz 783 miljardus ASV dolāru un turpinās pieaugt arī nākamos gadus. Tas nozīmē, ka e-komercija ir kļuvusi par nozīmīgu dzinējspēku ikviena uzņēmuma attīstībā.

Mazo un vidējo uzņēmumu izaicinājums – izmaksas un iespējas

E-komercijas attīstība Latvijā joprojām ir pašā ceļa sākumā - kamēr Lietuvā tiešsaistes tirdzniecību piedāvā 38,9% uzņēmumu, Igaunijā 22,3%, Latvijā spēkus e-komercijā iemēģinājuši vien 19,7% uzņēmumu[2].

Lai gan pašreizējā e-komercijas aktivitāte Latvijas uzņēmēju vidū nav augsta, tā atspoguļo ievērojamu izaugsmes potenciālu. Ar pareizu pieeju un atbalstu Latvijas uzņēmumi var izmantot šo potenciālu, lai ne tikai noķertu, bet arī pārspētu kaimiņvalstis e-komercijas jomā. Turklāt tiešsaistes tirdzniecība ir ne tikai veids, kā paplašināt savu tirgu, bet arī kāpināt uzņēmuma ienākumus. Pērn veiktais pētījums apliecina, ka par papildus ērtībām un ātrumu lielākā daļa patērētāju (56%) ir gatavi maksāt vairāk[3].

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pārtikas cenām vajadzētu saglabāties pašreizējā līmenī, ja vien nenotiks kādi satricinājumi, intervijā atzina Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja Ingūna Gulbe.

Viņa norādīja, ka Covid-19 laikā un sākoties karam Ukrainā pārtikas cenas pasaulē pieauga ļoti, ļoti strauji.

"Tas tādēļ, ka bija mainījusies pasaules kārtība, gan dzīvē, gan biznesā. Kamēr aprodam ar jauno kārtību, visiem ir izmisums, ir jāpārkārto loģistika, kā atvest cukuru, kur dabūt iepakojumu - tas viss mainījās. Mēs to visu apguvām, tādēļ kopš pagājušā gada beigām un šā gada sākumā pārtikas cenas sāka samazināties. Cilvēki gan saka, ka nē, nekas nav mainījies, bet tā vienmēr ir bijis, ka labo mēs pamanām mazāk, bet slikto vienmēr redzam un to vairāk izceļam," sacīja Gulbe.

Viņa norādīja, ka piena produktiem cenas ir būtiski samazinājušās, tostarp pienam un sviestam gandrīz uz pusi, ja salīdzina ar dārgāko periodu. Arī saulespuķu eļļas cena ir samazinājusies divas reizes. Gada laikā lētāks ir kļuvis arī cukurs, milti, arī olas un putnu gaļa. Dārgāka ir kļuvusi kafija, tēja, banāni un olīveļļa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā konkurence banku sektorā ir kļuvusi asāka, pirmdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

"Konkurence banku jomā ir kļuvusi asāka," teica Latvijas Bankas prezidents.

Tostarp viņš uzsvēra, ka Latvijā ir 14 bankas, nevis tikai četras lielās bankas. "Ir arī daudz mazo banku, kuras pēc būtības ir jaunas bankas, jo gadus 5-6 atpakaļ nodarbojās ar biznesu ārpus Latvijas. Tagad tās ir mainījušas stratēģiju un tiešām koncentrējas uz Latviju," skaidroja Kazāks.

Vienlaikus viņš arī norādīja, ka Latvijā strādājošajām mazajām bankām vēl ir nepieciešams laiks, lai tās izaugtu, tostarp tās cenšas apvienoties, lai palielinātu jaudu, taču atsevišķos segmentos tās jau kļūst spēcīgākas.

"Ja jums gribas saasināt banku konkurenci, izmantojiet vairāk nekā četras bankas. Skatieties uz 14 [bankām]," sacīja Kazāks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Porziņģis kļūst par pirmo Latvijas basketbolistu - NBA čempionu

LETA, 18.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kristaps Porziņģis ar Bostonas "Celtics" vienību pirmdien izcīnīja Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) čempiontitulu, Porziņģim kļūstot par pirmo Latvijas basketbolistu - NBA čempionu.

Finālsērijas piektajā mačā "Celtics" savā laukumā ar 106:88 (28:18, 39:28, 19:21, 20:21) pārspēja Dalasas "Mavericks", sērijā līdz četrām uzvarām tiekot pie panākuma ar 4-1. Bostonas komandai tas ir pirmais čempiontituls kopš 2008.gada.

Porziņģis, kurš sērijas trešo maču izlaida pēdas savainojuma dēļ, iepriekšējā sērijas spēlē atradās uz rezervistu soliņa, taču laukumā nedevās, bet piektajā spēlē latvietis iesaistījās spēlē jau pirmajā ceturtdaļā.

Latvijas basketbolists kopā spēlēja 16 minūtes un piecas sekundes un, realizējot divus divu punktu metienus un vienu no diviem soda metieniem, guva piecus punktus. Viņš arī atzīmējās statistikā ar vienu atlēkušo bumbu un divām piezīmēm, iekrājot +/- rādītāju +8.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvija – pasaules čempione gan degvīna dzeršanā, gan eksportā

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam, 08.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Saeima šogad ir uzsākusi vērienīgu alkoholisko dzērienu aprites likumdošanas reformu. Pašlaik likumdošanas jaunrades darbs ir atlikts līdz septembrim. Diemžēl politiskajā diskursā izpalika izvērtējums par Latvijas specializāciju stipro alkoholisko dzērienu eksportā, kas rada nozīmīgu daļu no Latvijā radītās bagātības.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra “International Trade Center” apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2022. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju bija pirmajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no degvīna eksporta uz vienu iedzīvotāju. Savukārt, atbilstoši Pasaules Veselības organizācija (World Health Organization) apkopotajai informācijai, pēc stiprā alkohola patēriņa apjoma uz vienu par 15 gadiem vecāku iedzīvotāju Latvija arī ir pirmajā vietā pasaulē.

Alkoholisko dzērienu ražošanai ar lielāku etilspirta koncentrāciju ir sena vēsture. Tradicionālā veidā ražots alus bija ar relatīvi zemu alkohola koncentrāciju, parasti 3,5-4% etilspirta no dzēriena tilpuma, vīns – 6-11 % etilspirta no dzēriena tilpuma. Antīkajā senatnē bija zināms, kā var iegūt dzērienu ar stiprāku narkotisko iedarbību. Ja kalnu apstākļos vīnu vairākkārt sasaldēja, ik pa laikam nodalot ledu no šķidruma un sasaldējot to atkal, tad varēja iegūt dzērienu ar visai augstu etilspirta koncentrāciju. Savukārt, ja vīnam ļāva vārīties bet tā tvaikus kondensēja uz aukstas virsmas un savāca, tad varēja iegūt dzērienu ar ļoti augstu etilspirta koncentrāciju. Destilācijas process ir aprakstīts gan antīkajos, gan Bizantijas, gan arābu autoru darbos. Tomēr pirmās praktiskās tehnoloģijas koncentrētākā etilspirta dzēriena ražošanai destilācijas veidā tika attīstītas un pilnveidotas Itālijā ap 13. gadsimtu. Sākumā destilātu ieguva no vīna, bet 15. gadsimtā to sāka ražot arī no pārraudzētas labības ogļhidrātiem. Pēc šis tehnoloģijas apklāšanas degvīna ražošana izplatījās visā Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien atbalstīja grozījumus Kredītiestāžu likumā, kuru mērķis ir nodrošināt skaidrās naudas pieejamību iedzīvotājiem visā Latvijas teritorijā, nosakot minimālās prasības pakalpojumam, kura rezultātā kredītiestādes klientam ir iespējams izņemt skaidro naudu no maksājumu konta kredītiestādē.

Likumprojekta anotācijā teikts, ka Latvijā par galveno maksāšanas līdzekļa veidu arvien vairāk nostiprinās bezskaidrās naudas norēķini. Taču, neskatoties uz bezskaidrās naudas norēķinu pieaugumu, skaidrās naudas norēķini joprojām ir aktuāli - saskaņā ar Latvijas Bankas aptaujas "Maksājumu radars" datiem 2024.gada februārī skaidrās naudas maksājumi vidēji veidoja 23% no ikdienas maksājumiem.

Finanšu ministrija (FM) skaidro, ka skaidrās naudas pieejamības nozīme pieaug situācijās, kad nav pieejamas maksājumu sistēmas, savukārt skaidrās naudas infrastruktūra būtiski samazinās, tai skaitā pēdējos gados būtiski samazinājies kredītiestāžu filiāļu un norēķinu centru skaits, kuros ir iespējams saņemt skaidro naudu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija šodien atbalstīja priekšlikumu grozījumiem Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kas paredz, ka alkoholiskos dzērienus būs aizliegts pārdot personām, kuras ir jaunākas par 20 gadiem.

Patlaban alkoholu var nopirkt personas no 18 gadu vecuma.

Vienlaikus komisija atbalstīja priekšlikumu, kas paredz izņēmuma gadījumus, lai netiktu ierobežotas pilngadīgu personu darba iespējas pārtikas aprites un sabiedriskās ēdināšanas nozarē, kā arī netiktu ietekmēta profesionālās izglītības programmas praktiskās daļas apguve, kurā cita starpā izglītojamam varētu tikt uzdoti arī uzdevumi saistībā ar alkoholisko dzērienu apriti.

Latvijas Alus darītāju savienības valdes priekšsēdētājs Pēteris Liniņš apgalvoja, ka jauniešu dzeršanas problēmas Latvijā samazinās. Viņš norādīja, ka savienība tam "kategoriski iebilst", jo vecuma sliekšņa maiņai neesot leģitīms mērķis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas aktīvu pārvaldīšanas grupai Invalda INVL piederošā ieguldījumu brokeru sabiedrība INVL Financial Advisors, kas darbojas ar zīmolu INVL Family Office, ir izveidojusi filiāli Latvijā ieguldījumu padomu sniegšanai, tostarp piedāvājot turīgiem klientiem veidot Ģimenes konstitūciju, kas paredz kapitāla ilgtspēju paaudzēs.

Par to arī Dienas Biznesa jautājumi Latvijas filiāles vadītājam Andrejam Martinovam.

Kas ir INVL, kad un kur tas radies un ko dara?

AB Invalda INVL ir biržas uzņēmums. Uzņēmuma akcijas tirgo Baltijas fondu biržā Viļņā. INVL ir biržas emitents jau kopš 1995. gada. Viens no uzņēmuma darbības virzieniem ir Family Office bizness. Lietuvā ir mātes kompānija, bet šeit, Latvijā, ir filiāle. Mūsu bizness ir stingri regulēts, un kompānijai ir Lietuvas bankas izsniegta licence ieguldījumu pakalpojumiem. Latvijā mēs darbojamies kā ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāle. Mūsu galvenais pakalpojums ir ieguldījumu padomi vai rekomendācijas. Pakalpojums ir licencēts, jo tiek sniegts plašam klientu lokam. Šis investīciju padomu pakalpojuma portfelis uzņēmumā veido ap 900 miljoniem eiro. Pakalpojumu izmanto ap 700 klientu, šobrīd tie pārsvarā ir Lietuvā. Pamatā runa ir par turīgām ģimenēm, kurām uzkrājumi ir virs vidējā, teiksim, vairāki simti tūkstošu vai miljonu eiro. Viņiem arī pakalpojums ir domāts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvā pagājušajā gadā samazinājies alkohola un tabakas patēriņš, liecina Valsts datu aģentūras publicētie provizoriskie dati.

Viens Lietuvas iedzīvotājs vecumā no 15 gadiem pērn izdzēris vidēji 11 litrus tīra (simtprocentīga) alkohola, un tas ir par 0,2 litriem mazāk nekā 2022.gadā.

Mazumtirdzniecības un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi kopumā pārdeva 3,1 miljonu dekalitru degvīna, viskija, brendija un citu stipro alkoholisko dzērienu, kas ir par 0,8% mazāk nekā 2022.gadā, un 4,2 miljonus dekalitru vīna un citu raudzēto dzērienu, kas ir par 4,2% mazāk.

Tāpat kā iepriekšējā gadā, visvairāk pārdotais alkoholiskais dzēriens bija alus - 20,8 miljoni dekalitru jeb par 6% mazāk.

Alkoholiskajiem dzērieniem 2023.gada janvārī palielinot akcīzes nodokli, to cenas pērn pieauga par 10,6%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spānijas brīvdienu salās Maljorka un Ibizā sestdien stājās spēkā aizliegums publiski lietot alkoholu četrās ballīšu zonās, varasiestādēm mēģinot ierobežot tūristu antisociālo uzvedību.

Aizliegums, par kuru Baleāru salu valdība paziņoja piektdien, spēkā stājās sestdien pēc publicēšanas oficiālajā vēstnesī.

Tas nozīmē, ka četrās bēdīgi slavenās ballīšu zonās, piemēram, Maljorkas "Playa de Palma" pludmales posmos un publiskajās telpās būs aizliegta alkohola lietošana.

Gan atpūtniekiem, gan vietējiem, kurus pieķers, piemēram, ar atvērtu alus pudeli, draudēs 500-1500 eiro sods.

"Dekrēts par atbildīgu tūrismu" attiecas uz Palmas un Ljukmahora Maljorkā, kas ietver arī kūrortu "Playa de Palma" un ballīšu zonu "Magaluf". Ierobežojumi attiecas arī uz Santantoni de Portmanī Ibizā.

Katra no zonām, kurās noteikti ierobežojumi, gadā saņems četrus miljonus eiro par dekrēta izpildi. Līdzekļi tiks maksāti no tūrisma nodokļa ieņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Anglijā un Velsā slēgto krogu skaits šī gada pirmajos mēnešos pieaudzis par trešdaļu, liecina Lielbritānijas valdības statistikas dati.

2024.gada pirmo trīs mēnešu laikā nojaukti vai pārveidoti citām vajadzībām 239 krogi.

Tas nozīmē, ka mēneša laikā tiek likvidēti aptuveni 80 krogi, kas ir par 56% vairāk nekā 2023.gada pirmajā ceturksnī, kad mēnesī slēdz 51 krogu.

Nozares vadība norāda, ka to izraisa augstās elektroenerģijas un pārtikas cenas, klientu maksātspējas mazināšanās un lielā nodokļu nasta, kas uzlikta viesmīlības uzņēmumiem.

Krogu skaits, kurā iekļauti arī šobrīd nestrādājošie krogi, kas piedāvāti nomai, pagājuša gada beigās bija 39 401, bet līdz marta beigām tas sarucis līdz 39 162.

Pagājušajā gadā Anglija un Velsa zaudēja 472 krogus.

Krogu un brūžu apvienības līderi piektdien aicinājuši politiskās partijas pirms 4.jūlijā gaidāmajām parlamenta vēlēšanām nekavējoties atcelt alus nodokli un īstenot uzņēmumu ienākuma nodokļa reformu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Zemāka kreditēšana un zemāka izaugsme Latvijā ir "vistas un olas"” jautājums – vai varam pārraut šo apburto loku?

Artūrs Jukšs, Rietumu Bankas Kredītu pārvaldes vadītājs, 03.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā jau ilgāku laiku tiek spriests par kreditēšanas apjomiem un tiek meklēti iemesli, kāpēc mēs atpaliekam no kaimiņvalstīm. Un izaicinājums šajā diskusijā ir saprast cēloņsakarību un tieši tas, ka te nav acīmredzamu iemeslu rada spriedzi un neizpratni.

Proti, uz jebkuru jautājumu kreditēšanas jomā var paskatīties no vairākām pusēm – piemēram, ekonomika neaug pietiekami ātri, jo netiek pietiekami kreditēts. Vai arī netiek pietiekami kreditēts, jo ekonomika neaug pietiekami ātri. Jūs šo teikumu varat pateikt kā vien gribat un tas principiāli būs pareizi, bet risinājumu mums tas nedod.

Šajā komentārā es centīšos atrast alternatīvu skatījumu, kāpēc Latvijā patiesi ir zemāka uzņēmumu kreditēšana nekā citās Baltijas valstīs un apskatīšu dažādus aspektus. Šis komentārs viennozīmīgu atbildi nedos, bet ceru, ka tas piešķirs vismaz jaunu skatījumu uz šo “apļveida” diskusiju.

Un gribu sākt ar pieņēmumu, ka problēma nav paši Latvijas uzņēmumi, kas neradītu pietiekami ambiciozus izaugsmes plānus – mūsu uzņēmēji ne ar ko nav sliktāki par Baltijas kaimiņiem – tiem ir idejas, mērķi, prasmes un spējas. Un tikpat svarīgi, ka Latvijas bankas nav sliktākas – tās ir racionālas un vēlas pelnīt no kreditēšanas un tām nav iemesla būt būtiski piesardzīgākām kā citās Baltijas valstīs. Bet jāsāk ar situācijas apskatu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvija līdz 2040.gadam var kļūt par "Baltijas tīģeri", bet var arī vientuļi atpalikt

LETA, 22.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai līdz 2040.gadam ir iespējami četri attīstības scenāriji, sākot no Latvijas kā spēcīga Baltijas valstu centra līdz vientuļai un izolētai valstij, uzskata nesen izveidotā domnīca "Laser", kurā pamatā apvienojušies Latvijā zināmi uzņēmējdarbības pārstāvji.

Domnīcas valdes priekšsēdētāja, Latvijas Universitātes sociālo zinātņu profesora Dauņa Auera sagatavotajā ziņojumā atzīmēts, ka pēdējā desmitgadē Eiropas valstīs, tostarp Igaunijā un Lietuvā, ir vērojama stratēģiskās prognozēšanas institucionalizācija. Pirms trīsdesmit gadiem skaidra vīzija par valsts nākotni, proti, par Latvijas atgriešanos Eiropā un vietu Rietumu pasaulē, bija arī Latvijas politiķiem un sabiedrībai. Taču šobrīd Latvija citu valstu vidū izceļoties ar to, ka stratēģiska prognozēšana valsts politikas plānošanā vairs netiekot sistemātiski izmantota. Lai to stimulētu, domnīca "Laser" Latvijas politikas īstenotājiem piedāvā četrus attīstības scenārijus, kas veidoti pēc amerikāņu zinātnieka Frānsisa Fukujamas dimensiju modeļa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

British American Tobacco vadītājs Latvijā: noris fundamentāla tabakas produktu tirgus transformācija

Reklāma, 23.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viņaprāt, Latvijas tabakas tirgū viens no galvenajiem konkurentiem ir kontrabandisti, bet nozares politikas veidotāju lēmumi nereti ir pretēji citu ES valstu atziņām par efektīviem tirgus uzraudzības principiem. Vienlaikus, viņaprāt, Latvijas iedzīvotāji ir salīdzinoši atvērti inovācijām. Par to, kurā virzienā dodas tabakas tirgus šobrīd un kādi ir lielākie nozares izaicinājumi, intervijā stāsta British American Tobacco (BAT) vadītājs Latvijā Matiass Baltess (Matthias Baltes).

Vai un kādas būtiskas pārmaiņas pēdējos gados ir notikušas tabakas tirgū?

Fundamentālas. Tieši tik vienkārši un sarežģīti. Mēs runājam par nozari, kurā vairāk nekā 100 gadus tabakas lapas bija nozares galvenais un pamata produkts, bet pēdējo desmit gadu laika tas ir mainījies. Tādi produkti kā karsējamie produkti, e-cigaretes un šķidrumi principā neeksistēja. Savukārt jau šobrīd šie produkti ieņem ne tikai būtisku un augušo tirgus daļu, bet faktiski ir kļuvuši par mūsdienīgu patērētāju uzvedības sastāvdaļu. Šīs pārmaiņas nenoliedzami prasa strauju pielāgošanos un fleksibilitāti no nozares uzņēmumiem, kas ne vienmēr ir ļoti vienkārši paveicams uzdevums. Kā jau minēju, tabakas lapa 120 gadus bija pamata produktus un inercei arī biznesā mēdz būtu liela nozīme.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veicot pārdomātas investīcijas, kabelizējot elektropārvades līnijas, ir izdevies samazināt elektroenerģijas atslēgumu skaitu vairāk nekā trīs reizes no 40 000 līdz 13 000 – 14 000 gadā, turklāt perspektīvā līnijas kļūs vēl noturīgākas pret tīkla bojājumiem, kurus var nodarīt gan daba, gan arī cilvēciskais faktors.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons. Viņš norāda, ka pašlaik būtiskākais izaicinājums ir nevis inflācija, bet gan aizvien pieaugošās izkliedētās elektroenerģijas ģenerācijas jaudas un arī iecerētā virzība uz autotransporta elektrifikāciju.

Kādā stāvoklī Latvijā ir elektroenerģijas pārvades un sadales tīkli, jo īpaši, ja Eiropas Savienība un arī Latvija virzās uz elektrifikāciju?

Lai nebūtu subjektīvs skatījums par elektroenerģijas sadales tīklu stāvokli, tad šie tīkli gan no to drošības, gan tehniskajiem, gan ekonomiskajiem parametriem jāsalīdzina visās trijās Baltijas valstīs, kurām ir kopīga pagātne un šo tīklu izveides laiks, kā arī tieši tāds pats tehniskais risinājums un ir līdzīga ekonomiskā situācija. Latvijā esošie tīkli salīdzinājumā gan ar ziemeļu, gan arī dienvidu kaimiņiem izskatās salīdzinoši labi. Viens no drošības parametriem ir nepārtraukta elektroenerģijas piegāde, kuru raksturo tādi parametri kā SAIDI un SAIFI, kas parāda, cik reizes vidēji gadā un cik minūtes vidēji gadā klients paliek bez elektroenerģijas. Abos šajos rādītājos Latvijas tīkliem ir līdzīgi vai labāki rādītāji (tie svārstās gadu no gada). Taču kopumā varam teikt, ka Latvijā atslēgumu skaits ir mazāks un klienti bez elektrības vidēji dzīvojuši īsāku laiku nekā Igaunijā vai Lietuvā. Protams, nekas nestāv uz vietas un visi gan Latvijā, gan Igaunijā un Lietuvā meklē iespējas, kā samazināt elektroenerģijas padeves atslēgumu skaitu un kā samazināt minūšu daudzumu, kurās nav iespējams piegādāt elektrību. Latvijā, piemēram, kailvadi pakāpeniski tiek aizstāti ar gaisa vai zemē ieraktu vadu kabeļu līnijām. Kopš 2022. gada līniju rekonstrukcijās vairs netiek izmantoti kailvadi, un pašlaik 65% visa tīkla ir kabelizēti. Mērķis ir līdz 2031. gadam kabelizēt visu zemsprieguma tīklu. Protams, pazemes kabeļu izmaksas ir divas līdz trīs reizes augstākas nekā gaisa vadu kabeļu līniju ierīkošana, tāpēc, lai tīkla attīstības izmaksas saglabātu optimālas, variējam ar abiem šiem risinājumiem. Rezultātā Sadales tīkla līnijas jau ir kļuvušas un kļūs vēl noturīgākas pret tīkla bojājumiem, kurus var nodarīt gan daba, gan arī cilvēciskais faktors, tādējādi arī mazāk elektroenerģijas atslēgumu un īsāks laiks bez šī būtiskā energoresursa patērētājiem. Interesanti, ka pēdējos gados no Latvijas vairākkārt esam braukuši palīdzēt novērst bojājumus Igaunijas elektroenerģijas sadales tīklā. Protams, pilnībā novērst elektroenerģijas padeves traucējumus pagaidām nav iespējams, taču virzība uz to visu laiku notiek.

Komentāri

Pievienot komentāru