Finanses

Latvija noslēdz tehniskās sarunas par pievienošanos OECD

Žanete Hāka, 18.04.2016

Jaunākais izdevums

Latvija saņēmusi pēdējo Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) komitejas atzinumu par Latvijas gatavību pievienoties organizācijai, informē Ārlietu ministrija.

OECD Korporatīvās pārvaldības komiteja ir novērtējusi Latvijas progresu korporatīvās pārvaldības un valsts kapitālsabiedrību pārvaldības jomā un atzinusi Latvijas gatavību ieviest OECD standartus šajā jomā. OECD Korporatīvās pārvaldības komiteja turpinās sekot, kā praksē tiek ieviesta valdības apņemšanās atjaunot profesionālas un neatkarīgas padomes valsts ekonomiski nozīmīgākajās kapitālsabiedrībās līdz šī gada beigām. Kā jau ziņots, 14. aprīlī pozitīvu atzinumu sniedza arī Kukuļošanas apkarošanas starptautiskajos biznesa darījumos darba grupa.

Līdz ar to Latvija ir saņēmusi pozitīvus formālos atzinumus visās 21 komitejās, kurās tika vērtēta Latvijas atbilstība OECD standartiem un labajai praksei. Saskaņā ar iestāšanās sarunu Ceļa karti ir noslēgušās Latvijas pievienošanās OECD tehniskās sarunas.

Lai Latvija saņemtu uzaicinājumu kļūt par 35. organizācijas dalībnieci, nepieciešams OECD Padomes lēmums, ar kuru Latvija tiek uzaicināta pievienoties organizācijai. Plānots, ka OECD dalībvalstu diskusijas, kuru pamatā būs OECD komiteju formālie atzinumi, organizācijas ģenerālsekretāra sagatavots ziņojums un Latvijas iesniegtais noslēguma paziņojums par gatavību uzņemties dalībvalsts saistības, norisināsies maija mēnesī. Nākamais solis pēc OECD Padomes lēmuma būs Latvijas Republikas pievienošanās līguma OECD parakstīšana.

Kā norāda ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs: «Iestāšanās process organizācijā ir pierādījis, ka dalība OECD nav bijis pašmērķis kā dalība kārtējā starptautiskajā organizācijā, bet gan instruments kā valstij uzlabot savas politikas gandrīz ikvienā ekonomikas vai sociālajā jomā. Esam saņēmuši vērtīgas rekomendācijas, kuras atsevišķos gadījumos ir bijušas spēcīgs stimuls iekšējām reformām. Vēlos teikt milzīgu paldies visām iesaistītajām institūcijām un vairāk nekā 110 ekspertiem un politikas veidotājiem par ieguldīto darbu, ieviešot OECD rekomendācijas un veicot uzlabojumus saskaņā ar OECD labāko praksi, lai kopīgiem spēkiem noslēgtu pievienošanās procesa garāko un sarežģītāko posmu – tehniskās sarunas.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) otrdien, 28.novembrī, prezentēja savu Ekonomikas pārskatu (OECD Economic Outlook), Latvijai prognozējot ļoti spēcīgu ekonomisko izaugsmi, paredzot IKP gada pieaugumu par 5,2%, informē Finanšu ministrijā.

Jāatzīmē, ka šī prognoze ir par 1,7 procentpunktiem augstāka nekā iepriekšējā OECD prognoze, kas tika izstrādāta šā gada vidū. Arī turpmākajos gados pēc OECD vērtējuma ekonomiskā izaugsme Latvijā saglabāsies samērā strauja, IKP pieaugot par 4,2% un 3,7% attiecīgi 2018. un 2019.gadā.

OECD norāda, ka Latvijas ekonomisko izaugsmi pašreiz stimulē vairāki faktori - eksporta pieaugums, spēcīgā investīciju plūsmas atjaunošanās un noturīgais privātais patēriņš. Un, lai arī ES fondu investīciju apjoms normalizēsies, turpmākajos gados izaugsme joprojām būs spēcīga, ko noteiks privātā patēriņa un eksporta pieaugums. Privātā patēriņa kāpumu veicinās augošā darba samaksa, tai skaitā minimālās darba samaksas pieauguma rezultātā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Padome pieņēmusi lēmumu par Latvijas uzņemšanu organizācijā, sociālajā vietnē Twitter paziņojis Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V).

Viņš norādīja, ka tā ir iespēja valsts labākai attīstībai, piebilstot, ka Latvijas pievienošanās OECD jau ilgāku laiku ir bijusi viena no Latvijas prioritātēm. «Kopīgiem spēkiem esam veikuši maratona cienīgu distanci un nopelnījuši dalību tā dēvētajā labāko prakšu klubā. Kā OECD dalībvalstij kopīgi ar citām pasaules attīstītākajām ekonomikām mums būs iespēja risināt būtiskākos globālos izaicinājumus, kuru tiešās un netiešās sekas arvien vairāk ietekmē valsts iekšpolitiskos procesus,» sacīja Rinkēvičs.

Ministrs arī norādīja, ka Latvijai būs iespēja izmantot OECD dalībvalstu un ekspertu pieredzi, lai turpinātu uzlabot sniegumu teju visās tautsaimniecības nozarēs un kāpinātu Latvijas iedzīvotāju dzīves līmeni. «Dalība pasaules attīstītāko valstu organizācijā pati par sevi nav labklājības garants. Tā būs mūsu pašu atbildība nodrošināt to, ka pilnvērtīgi izmantojam dalību OECD,» izteicās ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

OECD: Latvijai ir jāturpina cīnīties ar nevienlīdzību un nabadzību

Žanete Hāka, 09.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globālās izaugsmes perspektīvas šogad ir kļuvušas vājākas, norāda Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD).

OECD publicējusi jaunākās makroekonomisko rādītāju prognozes gan pasaulei kopumā, gan valstīm atsevišķi. Tā kā šobrīd Latvija piedalās pārrunās par iestāšanos OECD valstu blokā, otro reizi šajās prognozēs ir iekļauta arī Latvija.

OECD atzīmē, ka pasaules izaugsmi lielā mērā noteica attīstības valstu negaidītā ekonomikas palēnināšanās, īpaši situācija Ķīnā, kas negatīvi ietekmējusi globālo tirdzniecību un līdz ar to arī ekonomisko aktivitāti pasaulē. Toties ir sagaidāms, ka globālo izaugsmi nākamgad un 2017. gadā stiprinās zemās patēriņa cenas un makroekonomiskās stimulēšanas pasākumi. Tādējādi saskaņā ar aktualizētajām OECD prognozēm pasaules ekonomikas izaugsme šogad sasniegs 2,9%, savukārt 2016. un 2017. gadā izaugsme kļūs spēcīgāka, pasaules IKP pieaugot par attiecīgi 3,3% un 3,6%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eksperte: Latvijā par 40% zemāks dzīves līmenis nekā vidēji OECD valstīs

Žanete Hāka, 06.06.2016

Svarīgākais rīks dzīves līmeņa uzlabošanai ir produktivitātes celšana. Ekonomists un filozofs Ādams Smits jau 1776. gadā savā darbā "Pētījums par tautu bagātības dabu un cēloņiem" argumentēja, ka viens no galvenajiem tautu bagātības vairotājiem ir darbaspēka produktivitāte. Arī nesenais OECD pētījums par produktivitātes indikatoriem liecina, ka ienākumu līmeņa atšķirības pa valstīm galvenokārt skaidrojamas ar darbaspēka produktivitātes atšķirībām. Viens no piemērotākajiem darbaspēka produktivitātes indikatoriem ir IKP uz nostrādāto stundu. Pētot OECD valstu 2014. gada produktivitātes datus redzams, ka Latvija ierindojas pat vēl zemāk, nekā mērot IKP uz iedzīvotāju. Latvijas produktivitātes līmenis ir audzis kopš 2000. gada, tomēr OECD valstu vidējam rezultātam tas tuvojas lēnākā tempā, nekā IKP uz iedzīvotāju. Līdz ar izglītības kvalitātes paaugstināšanu, uzņēmējdarbības vides sakārtošanu, spēcīgākas konkurences attīstīšanu utt. celt produktivitātes un ienākumu līmeni Latvijā var, veicinot eksporta izaugsmi un investējot infrastruktūrā.

Avots: OECD

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija savā salīdzinoši īsajā neatkarības periodā ir daudz paveikusi, un pie lieliem sasniegumiem pieskaitāms arī nesenais uzaicinājums kļūt par daļu no pasaules attīstītāko valstu apvienības – OECD (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija), norāda Latvijas Bankas ekonomiste Līva Zorgenfreija.

Taču nav arī noslēpums, ka Latvijai pārējās OECD dalībvalstis jāiedzen daudzās jomās. Viens no indikatoriem, ko ekonomisti salīdzina vispirms, ir iekšzemes kopprodukts (IKP) uz iedzīvotāju, jo tas liecina par dzīves līmeņa atšķirībām starp valstīm. Šobrīd vērojamais strukturālo reformu trūkums un iedzīvotāju novecošanās komplektā ar lēno eksporta izaugsmi un izteikti zemo investīciju līmeni neko labu par Latvijas izredzēm pārskatāmā nākotnē palielināt produktivitātes pieaugumu un noķert pārējās OECD valstis neliecina. Iestāšanās OECD var konverģences (tuvināšanās) procesu paātrināt, ja ieklausīsimies mums veltītajās rekomendācijās un ieviesīsim tās dzīvē, uzskata eksperte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

OECD: Globālās ekonomikas izaugsmes tempi ir ievērojami samazinājušies

Žanete Hāka, 21.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) prezentēja jaunāko globālās ekonomikas apskatu «OECD Economic Outlook 2019», kurā OECD eksperti novērtējuši situāciju pasaules ekonomikā, kas ļauj valstīm savlaicīgi plānot nepieciešamās izmaiņas ekonomikas politikā.

OECD eksperti Latvijas ekonomikas izaugsmi šogad un 2020. gadā prognozē 2,7% apmērā, vienlaikus akcentējot nepieciešamību kāpināt produktivitāti, lai esošajā demogrāfiskajā situācijā, emigrācijas un sabiedrības novecošanās apstākļos nodrošinātu tālāku tautsaimniecības attīstību. Līdz ar to Latvijā ir jāturpina īstenot jau uzsāktās strukturālās reformas, kas ir svarīgas ilgtspējīgas ekonomikas izaugsmes un konkurētspējas nodrošināšanai, kā arī nevienlīdzības mazināšanai.

OECD eksperti norādījuši, ka kopš 2018. gada beigām vairumā valstu vērojama ekonomikas izaugsmes tempu palēnināšanās, šogad prognozējot sasniegt IKP izaugsmi 3,2% apmērā un 2020.gadā - 3,4% apmērā. OECD īpaši norādījusi uz izaugsmes tempu palēnināšanos eirozonā, kur IKP pieaugums pēc OECD prognozēm šogad sasniegs tikai 1,2%. OECD atzīst, ka desmit gadu laikā kopš globālās krīzes valstis diemžēl nav spējušas nodrošināt labklājības pieaugumu tādā apmērā, lai ievērojami mazinātu arvien pieaugošo nevienlīdzību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dalība Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD) Latvijai ir dota avansā, uzskata Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

«Organizācijā ir paši labākie eksperti ekonomikā un citās nozarēs, un mūsu uzdevums ir maksimāli izmantot to, ka esam tik tālu tikuši,» intervijā Latvijas Radio teica Kučinskis.

Viņaprāt, dalība organizācijā ir ļoti svarīga, jo tas ļaus piesaistīt arī starptautiskās investīcijas, kā arī cels valsts reitingus.

Kučinskis uzsvēra, ka Latvija ir izpildījusi visas prasības, lai tiktu uzaicināta OECD, un šīs prasības bija nopietnas. Vienlaikus tās ir arī ļoti pareizas, jo katrai sevi cienošai valstij ir jāpieturas pie šādiem noteikumiem.

Jau vēstīts, ka OECD Padome pieņēmusi lēmumu par Latvijas uzņemšanu organizācijā. Nākamais solis pēc OECD Padomes lēmuma uzaicināt Latviju pievienoties OECD būs Latvijas Republikas pievienošanās līguma OECD parakstīšana, kas notiks Parīzē OECD ikgadējās ministru sanāksmes laikā 2.jūnijā. Pēc līguma parakstīšanas un ratifikācijas Saeimā Latvija kļūs par pilntiesīgu OECD dalībvalsti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

OECD: Latvija šogad izcēlusies kā «top reformators»

LETA, 15.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija šogad bijusi spējīgākā reformatore Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD), piektdien 2017.gada OECD pārskata par Latviju prezentācijā sacīja organizācijas ģenerālsekretārs Anhels Gurrija.

Viņš atzīmēja, ka šis ir pirmais OECD pārskats par Latvijas ekonomiku, kopš tā pievienojās organizācijai, un Latvijā 2017.gadā starp OECD dalībvalstīm izcēlusies kā "top reformators", kas ir apsveicami.

Tāpat Gurrija norādīja, ka Latvijas ekonomika veiksmīgi attīstās - budžets ir sabalansēts, valsts parāds pret iekšzemes kopproduktu (IKP) ir aptuveni 40% apmērā, kamēr OECD vidēji tas ir 100% ampērā. Arī privātā sektora parāds nav liels, finanšu tirgu pārliecība ir augsta, bezdarbs sarūk.

Vienlaikus viņš atzinīgi novērtēja Latvijas centienus palielināt nodokļu ieņēmumus, kā arī pieņemto nodokļu politikas reformu.

Gurrija uzsvēra, ka reformas nav kaut kas, ko tikai sāk un pabeidz - tam ir jābūt domāšanas viedam, visu laiku prātā paturot tālākās izmaiņas un attīstību. Attiecīgi OECD ieskatā Latvijai joprojām ir spēcīgi izaicinājumi, piemēram, produktivitāte ir zema, darbaspēka prasmes neatbilst tirgus pieprasījumam, trūkst inovāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pētījums: Reformu ziņā OECD valstīs pēdējo gadu laikā tiek novērota zināma stagnācija

Db.lv, 30.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD)Ģenerālsekretārs Anhels Gurija (Angel Gurria), prezentējot jaunāko globālās ekonomikas apskatu «OECD Economic Outlook 2018», uzsvēra, ka OECD valstu ilgtspējīgai izaugsmei nepieciešams īstenot strukturālās reformas, jo monetārās un fiskālās politikas instrumenti sāk izsmelt savu potenciālu.

Reformu ziņā OECD valstīs pēdējo gadu laikā tiek novērota zināma stagnācija, salīdzinot ar pārējām ekonomikām, piemēram, Indiju, Brazīliju un Argentīnu, kuras konsekventi īsteno strukturālās pārmaiņas. Sagaidāms, ka Indija un Ķīna tuvāko divu gadu laikā nodrošinās 50% no globālās ekonomikas izaugsmes.

Tāpēc OECD aicina valstis neapstāties pie sasniegtā un izmantot labvēlīgo tautsaimniecības izaugsmes brīdi ilgtspējīgas un iekļaujošas attīstības nodrošināšanai, investējot izglītībā, prasmju attīstībā un digitālajā infrastruktūrā, lai veicinātu produktivitātes izaugsmi un mazinātu nevienlīdzību, kā arī samazinātu ārējā parāda līmeni un veidotu fiskālos «buferus» jeb rezerves.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

TM: Latvija saņēmusi pozitīvu atzinumu gatavībai efektīvi cīnīties pret kukuļošanu

Žanete Hāka, 14.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 14.aprīlī, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Kukuļošanas apkarošanas starptautiskajos biznesa darījumos darba grupa (Pretkukuļošanas darba grupa) ir sniegusi OECD Padomei pozitīvu viedokli par Latvijas gatavību pievienoties OECD, informē Tieslietu ministrija.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs uzsver, ka OECD Pretkukuļošanas darba grupas pozitīvais novērtējums apliecina Latvijas gatavību atbilstoši OECD atzītiem standartiem efektīvi cīnīties pret kukuļošanas un naudas atmazgāšanas noziegumiem.

Pozitīvais atzinums balstās uz Pretkukuļošanas darba grupas veikto novērtējumu par Latvijai izteikto prioritāro rekomendāciju izpildes progresu. Jautājums par Latvijas paveikto pretkukuļošanas jomā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanā tika izskatīts Pretkukuļošanas darba grupas 17.marta plenārsēdē, uzklausot tieslietu ministra Dzintara Rasnača vadītās Latvijas delegācijas ziņojumu. Minētās sanāksmes laikā Pretkukuļošanas darba grupas dalībvalstis tika informētas par Latvijas paveikto, izpildot prioritārās rekomendācijas, kas tika ļoti īsā un saspringtā laika termiņā kvalitatīvi izpildītas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir otrā konkurētspējīgākā nodokļu sistēma Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu vidū, liecina jaunākais "Starptautiskais nodokļu konkurētspējas indekss", ko veidojusi ASV domnīca "Tax Foundation".

Kopējā nodokļu konkurētspējas reitingā Latvija ierindojas otrajā vietā, atpaliekot tikai no Igaunijas.

Vērtējot atsevišķas nodokļu grupas, Latvija uzņēmējdarbības nodokļu rādītājā ieņēmusi 1.vietu, patēriņa nodokļu konkurētspēja mūsu valstī ir 26.augstākā 36 OECD dalībvalstu vidū, īpašuma nodokļu rādītājā Latvija ieņem 6.vietu, personīgo nodokļu rādītājā 5.vietu, bet starptautisko nodokļu nosacījumu rādītājā Latvija ieņem 9.vietu.

Jau septīto gadu pēc kārtas par OECD dalībvalsti ar viskonkurētspējīgāko nodokļu sistēmu atzīta Igaunija. 1.vietu tā ieņem īpašuma nodokļu un personīgo nodokļu rādītājos, 2.vietā ierindojas uzņēmējdarbības nodokļu rādītājā, 9.vietā ierindojas patēriņa nodokļu izvērtējumā, bet sliktākais sniegums - 16.vieta - tai ir starptautisko nodokļu nosacījumu rādītājā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir otra konkurētspējīgākā nodokļu sistēma Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu vidū, liecina jaunākais «Starptautiskais nodokļu konkurētspējas indekss», ko veidojusi ASV domnīca «Tax Foundation».

Kopējā nodokļu konkurētspējas reitingā Latvija ierindojas otrajā vietā, atpaliekot tikai no Igaunijas.

Vērtējot atsevišķas nodokļu grupas, Latvija uzņēmējdarbības nodokļu rādītājā ieņēmusi 2.vietu aiz Igaunijas, patēriņa nodokļu konkurētspēja mūsu valstī ir 27.augstākā 35 OECD dalībvalstu vidū, īpašuma nodokļu rādītājā Latvija ieņem 6.vietu, 2.vietā ierindojas personīgo nodokļu rādītājā, bet starptautisko nodokļu nosacījumu rādītājā Latvija ieņem 5.vietu.

Jau piekto gadu pēc kārtas par OECD dalībvalsti ar viskonkurētspējīgāko nodokļu sistēmu atzīta Igaunija. 1.vietu tā ieņem uzņēmuma nodokļu, īpašuma nodokļu un personīgo nodokļu rādītājos, 5.vietā ierindojas starptautisko nodokļu nosacījumu kritērijā, bet sliktāko sniegumu - 9.vietu - uzrādījusi patēriņa nodokļu sistēmas izvērtējumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai būtu nepieciešams ievērojami palielināt minimālo pensiju apjomu un izmantot tādus pašus indeksācijas noteikumus kā nosacīto noteikto iemaksu pensiju shēmā, tādējādi samazinot veco ļaužu nabadzību un pensiju nevienlīdzību, teikts Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) izvērtējumā par Latvijas pensiju sistēmu.

OECD norāda, ka šobrīd ir ievērojamas iespējas palielināt pamata pensijas līmeni no pašreizējā līmeņa, kas veido 8% no vidējā atalgojuma, līdz OECD vidējam līmenim aptuveni 20% apmērā.

Organizācija ierosina Latvijas valdībai samazināt 15 gadu iemaksas periodu, kas nepieciešams minimālās pensijas saņemšanai, kā arī ieviest apgādnieka zaudējuma pensijas laulātajiem, pamatojoties uz rūpīgu ietekmes novērtējumu.

Tāpat OECD norāda, ka Latvijai nepieciešams pakāpeniski palielināt iemaksas, ko veic mikrouzņēmumu darbinieki, un izlīdzināt pašnodarbināto veiktās pensiju iemaksas ar tām, ko veic darba devēja algoti strādājošie.

Tāpat būtu no jauna jāiekļauj izdienas pensijas galvenajā pensiju shēmā, jo gandrīz 40% šo pensiju saņēmēju ir jaunākie par 50 gadiem un vairums no viņiem apvieno darbu ar pensiju saņemšanu. OECD uzskata, ka šādam izņēmumam ir nepietiekams pamatojums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) šodien prezentētajā jaunākajā globālās ekonomikas apskatā «OECD Economic Outlook 2018» Latvijai joprojām prognozē straujāko iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi Baltijas valstu vidū 2018.-2020. gadā, informē Ekonomikas ministrija.

Izaugsme tiek prognozēta attiecīgi 4,7% 2018. gadā, 3,9% 2019. gadā un 3,3% 2020. gadā. Salīdzinājumam, Igaunijā – 3,3% 2018. gadā, 3,5% 2019. gadā un 2,3% 2020. gadā, kamēr Lietuvā – 3,4% 2018. gadā, 2,9% 2019. gadā un 2,6% 2020. gadā.

Pārskata analīzē par Latviju OECD akcentējusi strukturālo reformu nozīmi saistībā ar darbinieku apmācību un pārkvalifikāciju, kā arī īres mājokļu tirgus attīstību, lai veicinātu darbinieku iekšējo mobilitāti, sekmētu prasmju neatbilstības novēršanu un darba tirgū pieejamo darbinieku skaita pieaugumu. OECD uzsver, ka šīs reformas ilgtermiņā palīdzēs Latvijai nodrošināt iekļaujošu izaugsmi un labklājības pieaugumu. Savukārt kā lielākie riski Latvijas IKP izaugsmei tiek norādīta investīciju tempa samazināšanās un situācija globālajā tirdzniecībā, t.sk., Brexit ietvaros, kas varētu nelabvēlīgi ietekmēt eksporta pieaugumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Indekss: Latvijā ir trešā konkurētspējīgākā nodokļu sistēma OECD

LETA, 25.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir trešā konkurētspējīgākā nodokļu sistēma Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu vidū, liecina jaunākais «Starptautiskais nodokļu konkurētspējas indekss», ko veidojusi ASV domnīca «Tax Foundation».

Kopējā nodokļu konkurētspējas reitingā Latvija ierindojas trešajā vietā, atpaliekot tikai no Igaunijas un Jaunzēlandes.

Vērtējot atsevišķas nodokļu grupas, Latvija uzņēmējdarbības nodokļu rādītājā ieņēmusi 1.vietu, patēriņa nodokļu konkurētspēja mūsu valstī ir 29.augstākā 36 OECD dalībvalstu vidū, gan īpašuma nodokļu, gan personīgo nodokļu rādītājā Latvija ieņem 6.vietu, bet starptautisko nodokļu nosacījumu rādītājā Latvija ieņem 7.vietu.

Jau sesto gadu pēc kārtas par OECD dalībvalsti ar viskonkurētspējīgāko nodokļu sistēmu atzīta Igaunija.

1.vietu tā ieņem īpašuma nodokļu un personīgo nodokļu rādītājos, 2.vietā ierindojas uzņēmējdarbības nodokļu rādītājā, 9.vietā ierindojas patēriņa nodokļu izvērtējumā, bet sliktāko sniegumu - 11.vietu - uzrādījusi starptautisko nodokļu nosacījumu rādītājā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

LKA: Banku sektors atbalsta drīzu Latvijas pievienošanos OECD

Žanete Hāka, 02.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Komercbanku asociācija, atbalstot Latvijas drīzu dalību Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD), pauž gandarījumu, ka Latvija ir pietuvojusies pievienošanās procesa noslēgumam.

Novērtējot pēdējā iestāšanās sarunu posma nozīmi, Latvijas Komercbanku asociācija (LKA) apliecina ieinteresētību sadarbībā ar valsts institūcijām turpināt aktīvu cīņu ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu, t.sk., ņemot vērā OECD rekomendācijas.

2016. gada 1. martā Ministru Kabinets izskatīja informatīvo ziņojumu Par Latvijas Republikas pievienošanās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai procesa gaitu. Banku nozari un tās atbilstību OECD prasībām analizēja Finanšu tirgu komiteja. Šīs komitejas ziņojumā tika apskatīts Latvijas finanšu tirgus, tā struktūra, Latvijas banku sistēma un kapitāla tirgus, finanšu tirgus uzraudzība un normatīvie akti, Latvijas finanšu tirgus starptautiskā integrācija, vērtēta Latvijas finanšu tirgu regulējošo normatīvo aktu atbilstība OECD juridiskajiem instrumentiem un liberalizācijas kodeksiem, kā arī vērtēti jautājumi par piekļuvi Latvijas finanšu tirgum. Ziņojuma secinājumi ir, ka Latvija kopumā atbilst OECD juridiskajiem instrumentiem finanšu tirgu jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir otrā konkurētspējīgākā nodokļu sistēma Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu vidū, liecina jaunākais "Starptautiskais nodokļu konkurētspējas indekss", ko veidojusi ASV domnīca "Tax Foundation".

Kopējā nodokļu konkurētspējas reitingā Latvija ierindojas otrajā vietā, atpaliekot tikai no Igaunijas.

Vērtējot atsevišķas nodokļu grupas, Latvija uzņēmējdarbības nodokļu rādītājā ieņēmusi 2.vietu, patēriņa nodokļu konkurētspēja mūsu valstī ir 27.augstākā OECD dalībvalstu vidū, gan īpašuma nodokļu, gan personīgo nodokļu rādītājā Latvija ieņem 5.vietu, bet starptautisko nodokļu nosacījumu rādītājā Latvija ieņem 9.vietu.

Jau astoto gadu pēc kārtas par OECD dalībvalsti ar viskonkurētspējīgāko nodokļu sistēmu atzīta Igaunija. 1.vietu tā ieņem īpašuma nodokļu un personīgo nodokļu rādītājos, 3.vietā ierindojas uzņēmējdarbības nodokļu rādītājā, 9.vietā ierindojas patēriņa nodokļu izvērtējumā, bet sliktākais sniegums - 15.vieta - tai ir starptautisko nodokļu nosacījumu rādītājā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

OECD: Bez ilgstošiem politikas centieniem un atbilstošiem resursiem ieņēmumu pieaugums Latvijā var saglabāties zem potenciāli iespējamā

LETA, 29.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bez ilgstošiem politikas centieniem un atbilstošiem resursiem Latvijai pastāv risks, ka darba produktivitāte un ieņēmumu pieaugums varētu saglabāties zem potenciāli iespējamā, kā arī sociālā vienotība varētu tikt vājināta ar augstu vai pieaugošu nevienlīdzību, jaunākajā pārskatā par Latvijas sociālo politiku secinājuši Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) eksperti.

Kā par pārskatu teikts OECD mājaslapā, iespaidīga ekonomikas izaugsme pēdējo 20 gadu laikā ir mazinājusi Latvijas ieņēmumu un produktivitātes starpību ar OECD valstīm. Tomēr neraugoties uz to, latvieši ir neapmierināti ar dzīvi un ļoti daudzi iedzīvotāji valsti ir pametuši.

Kā norāda OECD eksperti, pašreizējā sarežģītā ekonomikas situācija un ļoti lielā ienākumu atšķirība sabiedrībā rada nepieciešamību pēc vēl efektīvākas sociālās un darba tirgus politikas.

Kā aģentūru LETA informēja Labklājības ministrijas (LM) pārstāve Marika Kupče, OECD sagatavotais pārskats par Latvijas sociālo politiku tiks prezentēts ceturtdien, 31.martā, plkst.10 LM telpās, Skolas ielā 28, 6.stāvā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pedagogi Latvijā saņem uz pusi zemāku atalgojumu nekā OECD valstīs vidēji

LETA, 10.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Teju visas pedagogu grupas Latvijā saņem uz pusi zemāku atalgojumu gadā nekā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīs vidēji, teikts OECD ikgadējā izglītības pārskatā "Education at a Glance 2020".

Pēc pārskata datiem, Latvijā skolotāju vidējā faktiskā alga gadā pirmsskolas pakāpē sasniedz 16 668 eiro (19 635 ASV dolārus), kas ir krietni mazāk nekā vidējais atalgojums OECD valstīs - 32 833 eiro (38 677 ASV dolāri). Tāda pati tendence ir arī pārējās izglītības pakāpēs - arī sākumskolas pakāpē skolotāju vidējā alga Latvijā ir 21 868 eiro (25 761 ASV dolāri), bet OECD valstīs vidēji šiem pedagogiem atalgojums ir 37 303 eiro (43 942 ASV dolāri) gadā.

Pamatskolas otrajā posmā pedagogi Latvijā gadā saņem vidēji 20 980 eiro (24 714 ASV dolārus) gadā, kamēr OECD vidēji saņemtais atalgojums ir 39 241 eiro (46 225 ASV dolāri). Vispārējās vidējās izglītības pakāpē skolotāji gadā saņem vidēji 22 884 eiro, turpretī OECD valstīs vidēji šīs grupas pedagogi saņem 42 257 eiro (49 778 ASV dolārus).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas iedzīvotājiem jāuzlabo attieksme un rīcība privātajās finansēs

Žanete Hāka, 12.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien OECD finanšu pratības ekspertu struktūra INFE (International Network on Financial Education) ir publiskojusi pirmā salīdzinošā pētījuma finanšu pratībā OECD/INFE International Survey of Adult Financial Literacy Competencies rezultātus, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pārstāvji.

Latvijas iedzīvotāju finanšu pratība kopumā ir saņēmusi novērtējumu, kas ir tuvu OECD valstu vidējam vērtējumam līdzās Nīderlandei, Lietuvai un Igaunijai. Pētījumā iekļauti dati par 30 valstīm, no kurām 17 ir OECD dalībvalstis.

Nacionālajās aptaujās iegūtie rezultāti apkopoti trīs finanšu pratības kompetences kategorijās – finanšu zināšanas, uzvedība jeb praktiskā rīcība un attieksme pret finanšu lietām, tā nosakot kopējo finanšu pratības līmeni katrā valstī. Latvijas iedzīvotāju finanšu zināšanas ir saņēmušas augstāko vērtējumu – virs OECD valstu vidējā kopvērtējuma, kas ir vienā grupā ar Nīderlandi, Igauniju, Somiju, Honkongu, Koreju, Austriju, Norvēģiju un Jaunzēlandi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Latvija prezentē savu tūrisma piedāvājumu OECD konferencē Parīzē

Rūta Lapiņa, 04.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 2.-3. oktobrī Parīzē, Francijā, notika Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Augsta līmeņa konference par ilgtspējīgu un iekļaujošu tūrisma politiku un Latvijai kā jaunai OECD dalībvalstij dalība konferencē un tās ietvaros notiekošajā izstādē bija unikāla iespēja iepazīstināt Eiropas un Pasaules lielākos tūrisma nozares spēlētājus ar Latviju un mūsu dažādo tūrisma piedāvājumu, informē Ekonomikas ministrijas (EM) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena.

Konferencē piedalījās tūrisma nozares valsts institūciju, nevalstiskā sektora un uzņēmumu pārstāvji no visām OECD dalībvalstīm, t.i. 35 valstīm, tai skaitā augstākā līmeņa vadība no tādiem tūrisma nozares «milžiem» kā Accor, AirBnB Inc., Trip Advisor LLC, TUI Group un citiem.

EM atzīmē, ka konferences laikā Latvija kopā ar pārējām OECD dalībvalstīm pievienojās OECD «Paziņojumam par tūrisma politiku ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei», kas akcentē pamatprincipus OECD valstu valdību īstenotajā tūrisma politikā un iezīmē virzienus OECD darbam tūrisma jomā turpmākajos gados. Cita starpā Paziņojums pasvītro tūrisma nozares ievērojamo nozīmi uz OECD valstu ekonomiku izaugsmi un jaunu darba vietu radīšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Latvijā sievietes ar augstāko izglītību pelna vidēji par 20% mazāk nekā vīrieši

LETA, 10.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā sievietes ar augstāko izglītību pelna vidēji par 20% mazāk nekā vīrieši ar tādu pašu izglītības pakāpi, bet sievietēm ar vidējo izglītību šie ienākumi ir par 28% mazāki, salīdzinot ar vidējo izglītību ieguvušajiem vīriešiem, liecina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) veiktā pētījuma «Education at a Glance 2019» rezultāti.

Pieaugušie ar augstāko izglītību var rēķināties ar ienākumiem, kas ir par 46% lielāki nekā pieaugušajiem ar vidējo izglītību, norāda pētījuma veicēji. OECD vidēji šis rādītājs ir 57% un atšķirības no OECD vidējā tikai pieaug pieaugušajiem ar maģistra vai doktora grādu - par 64% lielāki ieņēmumi ir Latvijā, bet par 91% lielāki ieņēmumi ir OECD valstīs vidēji.

OECD ziņojumā apskatīti ekonomiskie un sociālie ieguvumi iedzīvotājiem ar augstāko izglītību, salīdzinot ar vidējo izglītību vai pamatizglītību ieguvušajiem. Tāpat kā daudzās OECD valstīs, arī Latvijā iedzīvotājiem ar augstāku izglītības pakāpi ir labākas izredzes darba tirgū. 2018.gadā 25-64 gadus vecu iedzīvotāju ar augstāko izglītību nodarbinātība sasniedza 89%, kas ir par 4% augstāk nekā OECD valstīs vidēji un par 14% augstāk nekā pieaugušajiem ar vidējo izglītību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 12. septembrī, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) publicē ikgadējo pārskatu par izglītību Education at a Glance 2017.

Jaunajā pārskatā secināts, ka Latvijas izglītības sistēmā uzsāktie un notiekošie pārmaiņu procesi atbilst laikmeta izaicinājumiem, kā arī Latvijas Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2014. – 2020. gadam definētajam mērķim: veidot kvalitatīvu un iekļaujošu izglītību personības attīstībai, cilvēku labklājībai un ilgtspējīgai valsts izaugsmei, informē Izglītības ministrija.

Latvijas izglītības sistēmas dažādi rādītāji un sasniegtie rezultāti salīdzināti ar pārējo 34 OECD dalībvalstu un vairāku organizācijas partnervalstu datiem. Pozitīvi vērtējama lielā iedzīvotāju proporcija ar pabeigtu vidējo izglītību – gandrīz 90% pieaugušo, kas ir par 10 procentpunktiem virs OECD vidējā 80% rādītāja. Tāpat pārskata dati liecina, ka Latvijā starp OECD valstīm ir bijis visaugstākais pieaugums jauniešu ar augstāko izglītību skaita proporcijā – no 22% 2015. gadā līdz 42% 2016. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ģenerālsekretāra amatā otrdien sāk darbu bijušais Austrālijas finanšu ministrs Matiass Kormans.

50 gadus vecais Kormans ir dzimis Beļģijā, taču kopš 1996.gada pastāvīgi dzīvojis Austrālijā. Viņš naturalizācijas ceļā kļuva par Austrālijas pilsoni, tomēr līdz ar to zaudēja Beļģijas pilsonību, jo Beļģijas likumi viņam neļāva to saglabāt.

Kormans ir Austrālijas Liberālās partijas biedrs. Viņš kļuva par finanšu ministru 2013.gadā, taču pagājušā gada oktobrī šo amatu atstāja, lai kandidētu uz OECD ģenerālsekretāra amatu. Šim postenim Kormans tika izraudzīts martā, pārspējot savu tuvāko konkurenti bijušo ES tirdzniecības komisāri Sesīliju Malmstremu no Zviedrijas.

Līdzšinējais OECD ģenerālsekretārs, meksikāņu ekonomists un diplomāts Hosē Anhels Gurrija nekandidēja uz ceturto termiņu šai amatā, ko viņš ieņēma kopš 2006.gada.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuva ceturtdien oficiāli kļuvusi par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalsti.

Kā paziņojis Lietuvas prezidentes Daļas Grībauskaites birojs, Francijas valdībā ceturtdien iesniegts glabāšanā Lietuvas iestāšanās konvencijas ratifikācijas dokuments.

Grībauskaite uzsvērusi, ka Lietuva ir gatava kopā ar OECD meklēt labākos risinājumus globālo ekonomikas izaicinājumu pārvarēšanai. Pēc viņas teiktā, Lietuvai ir svarīgi arī turpmāk maksimāli izmantot iespējas, ko tai paver dalība šai organizācijā, un ar ekspertu palīdzību stiprināt inovāciju politiku, palielināt darba ražīgumu un mazināt sociālo nevienlīdzību.

Kā uzsvērts īpaši izdotā OECD ekonomikas apskatā, lai gan pēdējo desmit gadu laikā ekonomikas pieaugums Lietuvā bijis jūtamāks nekā lielākajā daļā dalībvalstu, tur tomēr joprojām pastāv liela sociālā nevienlīdzība un ir nepieciešami risinājumi sabiedrības novecošanās un emigrācijas problēmām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FM: Ofšoru režīma legalizācija apdraud gan finanšu sektora stabilitāti, gan investīciju vidi Latvijā

Dienas Bizness, 28.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimā iesniegto priekšlikumu – paredzēt īpašu tirdzniecības un nodokļu režīmu nerezidentu izveidotiem «čaulas» uzņēmumiem Latvijā, kuri veic darbības ārpus Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomikas zonas, pēc būtības var uzskatīt par ofšoru režīma legalizāciju Latvijā. Finanšu ministrija (FM) uzskata, ka tas rada nopietnus riskus finanšu sektora stabilitātei, drošai un stabilai investīciju videi valstī, kā arī grauj Latvijas kā uzticama sadarbības partnera tēlu.

FM ir identificējusi šādus būtiskākos riskus tā saucamā «ofšoru nodokļa» ieviešanā:

1. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija – apkalpojot nerezidentu biznesu ir augstāks risks, ka kredītiestāde tiek iesaistīta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā vai terorisma finansēšanā. Bankām, apkalpojot klientus nerezidentus, vienmēr pastāv augstāks risks, ka kredītiestāde tiek iesaistīta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā vai terorisma finansēšanā. Strādājot ar šādiem klientiem, ir apgrūtinātas iespējas pilnībā pārliecināties par līdzekļu izcelsmi, tāpēc, nerezidentus pārreģistrējot kā rezidentus, saglabājas risks, ka kredītiestāde var tikt iesaistīta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā, terorisma finansēšanā vai šādu darbību mēģinājumā un šis risks tiek pārnests uz plašāku klientu loku (rezidentiem).

Komentāri

Pievienot komentāru