Jaunākais izdevums

Cīņa ar it kā naudas atmazgāšanu ir kļuvusi par efektīvu instrumentu nerezidentu padzīšanai no Latvijas, lai šo nerezidentu naudu novirzītu citur, tai skaitā arī ofšoru zonām

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Brīvais vilnis valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris. Viņaprāt, notiekošais pasaulē ir jāvērtē pēc principa – kas šiem procesiem ir patiesie labuma ieguvēji un kāds ir labums Latvijai. Pēc A. Babra domām, mūsu politiskie līderi atgādina atkarīgo – pārvaldāmo – teritoriju nozīmētus pārvaldniekus, koloniālo aristokrātiju, nevis neatkarīgas valsts vadītājus, kuri saviem «partneriem» ir gatavi ļaut Latvijā īstenot jebkuras viņu iegribas.

Kāda ir pašreizējā situācija Latvijā valsts 100. gadadienas priekšvakarā?

Mēs pa neatkarības gadiem esam ieguvuši 10 miljardus lielu parādu, kura mums nebija un par kuru tagad pat nespējam maksāt procentus, mums aizvien ir negatīva tirdzniecības bilance, mēs esam viena no nabadzīgākajām Eiropas valstīm, liela daļa darbspējīgo brīvprātīgajā deportācijā ir pametusi valsti pēc «veiksmes stāsta», atstājot pensionāru slogu uz tā jau novājinātās ekonomikas pleciem. Pateicoties «veiksmes stāstam», tika izglābta zviedru krona un Valdis Dombrovskis realizēja savu sapni nokļūt labā amatā ES. Mēs pazaudējām cukura nozari, daudzus lielus un labus uzņēmumus, kā pēdējo var minēt Liepājas Metalurgu – vienu no lielākajiem eksportētājiem. Mums ir nesodīta OIK zagšanas shēma, veiksmīga Citadeles bankas pārdošana par sviestmaizi partneriem. Ar Edgara Rinkēviča palīdzību atteicāmies no dalības Nord Stream 2 projektā un iespēju nopelnīt šajā projektā klaji atdevām zviedriem. Mēs esam pieradināti pie ES naudām un padarīti atkarīgi, bez ES naudas injekcijas iekšējais patēriņš un budžets sabrūk uzreiz. Un tagad mums vēl atņem finanšu pakalpojumu nozari, kura bija un varēja būt būtisks atbalsts tautsaimniecībai. Caur Rīgu gāja 1% no visu pasaules dolāru darījumiem. Rīgai bija visas iespējas un liels potenciāls pēc Brexit pārņemt no Londonas lielu daļu legālo nerezidentu naudas plūsmu un godīgi pelnīt, bet mums šo iespēju atņēma ar mūsu tautas kalpu atbalstu, kas tiek uzturēti par mūsu nodokļu maksātāju naudu.

ASV FinCen ziņojums, kurā vismaz publiski nebija minēti konkrēti pierādījumi par reāliem atmazgātās naudas pārskaitījumiem, un rezultātā Latvijā trešās lielākās bankas vairs nav. ABLV Bankas īpašnieki iesniedza pašlikvidācijas priekšlikumu Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisijā, bet LTV raidījumā Rīta panorāma premjers Māris Kučinskis saka, ka šo pašlikvidāciju paredzēts saskaņot ar ASV institūcijām. Tāds paradokss – neatkarīgas valsts Latvijas, kura turklāt ir ES dalībvalsts – lēmums jāsaskaņo ar ASV. Vēl viens dīvains aspekts, ka par šādu «saskaņošanu» ar ASV institūcijām klusē (vismaz publiski nav zināms) Eiropas Centrālā banka, kuras uzraudzībā bija (ir) arī ABLV Banka. Vai tas nozīmē, ka arī šai varenajai iestādei ir «jāstāv pie ratiem», pašlaik nav skaidrs. Tomēr šie secinājumi liek mainīt sapratni par lietu kārtību pasaulē. Vēršu lasītāju uzmanību faktam, ka mums aizliedza apkalpot jebkādus nerezidentus, tai skaitā francūžus, vāciešus, amerikāņus utt., bet atļautie 5% nerezidentu ir standarta matemātiskā kļūda, tātad nekas. Nerezidentu biznesā tikai ļoti neliela daļa pārskaitījumu bija naudas atmazgāšana, principā Latvija nerezidentiem bija pievilcīga ļoti augstā banku servisa dēļ, kur mūsu konkurenti krietni atpalika.

Nacionālā apvienība, kurai, vismaz pēc nosaukuma vadoties, tā kā būtu jāaizstāv mūsu nacionālās ekonomiskās intereses, aprobežojas ar populismu, bezjēdzīgu soļošanu 16. martā, tautiešu muļķošanu, mēģinot iestāstīt, ka, karojot vācu formā, latvieši varēja iegūt neatkarību. Neveiksmīga manipulācija ar demogrāfiju. Bet toties kāds ir Nacionālajai apvienībai kopā ar Vienotību atbalsts biznesa kapračiem, maksātnespējas administratoru biznesam! Un tas arī izskaidro, kāpēc ir tāda piekrišana pašreizējiem nepatriotiskajiem procesiem. Jo vairāk un lielākas maksātnespējas, jo labāk. Kas būs pēc tam, lai risina citi. Dzīvojam šodien, kamēr varam! Valstī ir novērojama totāla politiķu bezatbildība un nesodāmība.

Paldies vismaz M. Kučinskim par drosmi pateikt to, ko daļa sabiedrības nojauš, – Latvija kā valsts de jure pastāv, bet de facto nepastāv. Tā ir skaudra patiesība, kuru negribam pieņemt, bet, tikai to pieņemot, varam saprast, kādā situācijā esam un ar ko jārēķinās nākotnē.

Ar ko tad būtu jārēķinās?

Ar to, ka ASV samazinās savu lielvaras ietekmi un pakāpeniski to nodos Ķīnai, kura jau daudzās pozīcijās, īpaši ekonomikā, apsteidz ASV. Notiek ietekmju sfēru pārdale. Pēc sankciju kara starp KF un ES tika pasliktināts abu valstu ekonomiskais potenciāls un ieguvējas no tā kļuva ASV un Ķīna. Pirms Ukrainas notikumiem, Maidana, ASV ekonomiskie rādītāji bija ar pastāvīgu kritumu, un ekonomisti jau sāka runāt par Lielās depresijas atgriešanos Amerikā, bet pēc konflikta Ukrainā, pateicoties bēgošai naudai no šīs konflikta zonas un pieguļošajām postpadomijas teritorijām, tai skaitā arī no ES, būtiski palielinājās tiešās investīcijas, kas sasniedza 3,5 triljardus dolāru gadā un kas nonāca ASV ekonomikā, kur uzreiz acīmredzami uzlaboja ASV ekonomiskos rādītājus. Lai varētu saglabāt šos rādītājus, ir jāuztur šis process, naudas plūsma. Būtisku sitienu pa šo plūsmu izdarīja Ķīna, paziņojot, ka turpmāk par naftas produktiem norēķināsies tikai juaņās. Jāsaprot, ka tas ir juaņas pieteikums pretendēt uz vadošās pasaules valūtas lomu, mazinot dolāra lomu nākotnē un attiecīgi samazinot ienesīgās regulārās dolāru emisijas (dolāru drukājamo mašīnu daudzi sauc par likumīgo naudas viltotāju). Jāsaprot, ka Amerikas Federālā rezervju sistēma uzmanīgi seko naudas plūsmām. ASV rūpējas par savu ekonomiku, bet mums jārūpējas par savu.

Ja tiks realizēts partneriem vēlamais plāns, tad Latvijā varētu nepalikt neviena banka ar nacionālo īpašnieku kapitālu. Dominēs skandināvu bankas, un kur šai sakarā skatās tautas kalpi, Nacionālā drošības padome, Nacionālā drošības komisija, Tautsaimniecības komisija utt.? Banku sektors būtiski samazināsies līdz vietējo klientu apkalpošanai, pakalpojumi un naudas resursi klientiem attiecīgi sadārdzināsies. No nacionālās ekonomikas viedokļa tas ir traģiski, jo tie projekti, nozares, kas nepatiks vai konkurēs ar mūsu partneriem, netiks finansēti vai, kā minimums, ar to tiks manipulēts. Mēs jau tāpat no investīciju viedokļa esam padarīti mazpievilcīgi.

Pasaule ir lielu pārmaiņu priekšā, un šajā pārmaiņu procesā mums primāri ir jādomā par mūsu nacionālajām interesēm, sabiedrībai tās ir skaidri jādefinē un jārealizē. Cīņā par ekonomiku partneru nav, ir tikai intereses. Lielvaras par primāro liek ekonomiku, bet mums mēģina iestāstīt pretējo.

Bet ir priekšvēlēšanu laiks, un kuri spēki veidos nākamo valdību – arī nav zināms!

Pašreizējā politiskā sistēma ir kroplīga, mums nav demokrātijas nodrošināšanai nepieciešamās varas dalīšanas, visa vara – likumdevēja, izpildvara un tiesu vara – pieder Saeimai. Ja vajag prasīt atbildību, tad nav no kā. It kā atbild visi kopā, bet konkrēti neviens. Mūsu Saeima ir izveidota pēc Veimāras Republikas parauga. Kā zinām, Veimāras Republika beidzās ar Ādolfiņu, bet Latvijas pirmskara Saeima – ar Ulmani. Ar ko beigsies šī Saeima, būs atkarīgs no mums. Kamēr nebūs politiķu un ierēdņu personīgās atbildības par vārdiem un darbiem, kamēr mēs nesodīsim nacionālo interešu nodevējus, nekas neuzlabosies. Un par visām politiķu un ierēdņu kļūdām maksās godīgais nodokļu maksātājs. Nesodamība veicina bezatbildību, bet katrai kļūdai ir vārds un uzvārds.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Arnolds Babris stāsta, kāpēc kļuva par vienu no a/s Brīvais vilnis akcionāriem

Māris Ķirsons, 26.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kvalitatīvu zivju konservu ražošanā Latvijā ir gan iespējas, gan arī izaicinājumi, ko rada gan Latvijas valstī pieņemtie lēmumi, gan arī pasaules ģeopolitiskie notikumi

To intervijā Dienas Biznesam stāsta a/s Brīvais vilnis valdes priekšsēdētājs un tagad arī līdzīpašnieks Arnolds Babris. Viņš atzīst, ka zivju pārstrādē ir sava specifika, šogad pieprasījums pēc kvalitatīviem produktiem ļāvis audzēt ražošanas apjomus un līdz ar to arī samazināt zaudējumus.

Fragments no intervijas, kas publicēta 26. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kāpēc kļuvāt par vienu no a/s Brīvais vilnis akcionāriem?

Tas, ka par uzņēmuma īpašniekiem kļūst tā vadītāji (valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris un valdes loceklis, komercdirektors Māris Trankalis), nav nekas neparasts. Tādi precedenti Latvijā jau ir bijuši, un droši vien, ka tādi būs arī nākotnē. Jāatgādina, ka 2004. gadā bija grūts brīdis uzņēmumam, kas nestrādāja jau vairāk nekā sešus mēnešus. Tad a/s Brīvais vilnis akciju daļa nonāca baņķieru brāļu Belokoņu pārziņā. 2004. gada jūnijā es kļuvu par šī uzņēmuma vadītāju (M. Trankalis vadības komandai pievienojās 2007. gadā). Mums kopā izdevās reanimēt zivju konservu ražotni un saglabāt ražošanu, šodien – 14 gadus pēc šiem notikumiem – rūpnīca turpina strādāt, šobrīd mēnesī tiek saražoti 1,6 līdz 1,7 miljoni konservu kārbu dažādu zivju konservu, no kuriem, protams, lielākā daļa ir šprotes eļļā. Šogad brāļi Belokoņi izdarīja secinājumus, ka zivju konservu ražošana nav viņu biznesa profils, un nolēma fokusēties uz finanšu pakalpojumu jomu, un piedāvāja man un M. Trankalim iegādāties viņiem piederošās šī uzņēmuma akcijas. Rezultātā vairāk nekā 90% a/s Brīvais vilnis akciju nonāca manās un M. Trankaļa rokās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Brīvais vilnis iesniedzis biržā pieteikumu par akciju izslēgšanu no regulētā tirgus

Žanete Hāka, 14.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Brīvais vilnis» iesniedzis Nasdaq Riga iesniegumu par AS «Brīvais vilnis» publiskajā apgrozībā esošo akciju izslēgšanu no regulētā tirgus, informē uzņēmums.

2019.gada 28.februārī notika AS «Brīvais vilnis» ārkārtas akcionāru sapulce, kurā tika pieņemts lēmums par AS «Brīvais vilnis» publiskajā apgrozībā esošo akciju izslēgšanu no regulētā tirgus.

2019.gada 25.aprīlī AS «Brīvais vilnis» akcionārs SIA Mūsu investīciju fonds izteica obligāto AS «Brīvais vilnis» akciju atpirkšanas piedāvājumu, kas noslēdzās 2019.gada 24.maijā.

Par akciju izslēgšanu sekos atsevišķs biržas paziņojums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

SIA Mūsu investīciju fonds pēc atpirkšanas piedāvājuma būs ieguvis 97,41% AS Brīvais vilnis akciju

Db.lv, 23.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Mūsu investīciju fonds izteiktā AS Brīvais vilnis obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma ietvaros tika piedāvāts atpirkt 81 469 sabiedrības akcijas, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Pēc akciju atpirkšanas piedāvājuma izpildes SIA Mūsu investīciju fonds rīcībā būs 3 019 205 AS Brīvais vilnis akcijas, kas veido 97,41% no sabiedrības pamatkapitāla un balsstiesīgo akciju skaita.

Db.lv jau rakstīja, ka AS Brīvais vilnis valde 28.februārī sasaukusi ārkārtas akcionāru sapulci, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Sapulcē plānots lemt par AS Brīvais vilnis akciju izslēgšanu no regulētā tirgus.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija decembrī nolēma atļaut SIA Mūsu investīciju fonds izteikt AS Brīvais vilnis obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu.

49,79% SIA Mūsu investīciju fonds pamatkapitāla pieder Arnoldam Babrim, savukārt 50,21% sabiedrības pamatkapitāla pieder Mārim Trankalim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nasdaq Riga valde 6. novembrī nolēma piemērot uzraudzības statusu AS «Brīvais vilnis», liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Birža uzraudzības statusu piemēro saskaņā ar biržas noteikumiem «Par finanšu instrumentu iekļaušanu un tirdzniecību biržas regulētajos tirgos», kas nosaka, ka birža uzraudzības statusu piemēro, ja tiek izteikts emitenta akciju atpirkšanas piedāvājums vai ir publiski paziņots par nodomu izteikt šādu piedāvājumu.

AS «Brīvais vilnis» 6. novembra paziņojumā informē, ka no akcionāra SIA «Mūsu Investīciju Fonds» ir saņemta informācija par to, ka, ņemot vērā, ka ir sasniegts Finanšu instrumentu likuma 66.panta 4.daļas 1.punktā noteiktais slieksnis obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanai, šobrīd tiek gatavots obligātais akciju atpirkšanas piedāvājums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Brīvais vilnis izveido produktu Āzijas tirgum

Jeļena Šaldajeva, 17.10.2019

Brīvais vilnis valdes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks Arnolds Babris

Foto: Maksims Frederiks Šaldajevs

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai noturētu savas pozīcijas tirgū, AS Brīvais vilnis pastāvīgi uzlabo produkcijas kvalitāti un tās daudzveidību, saglabājot ražošanas tradīcijas.

AS Brīvais vilnis uzsāk jaunu ražošanas sezonu ar apņēmību īstenot jaunas idejas. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks Arnolds Babris norāda, ka, izstrādājot jaunus produkcijas veidus, tiek ņemtas vērā ne vien garšas īpašības, bet arī ietekme uz veselību. Pateicoties termiskajai apstrādei, konservi nesatur mākslīgos pārtikas produktu konservantus, un uzņēmums nelieto garšas pastiprinātājus.

A. Babris piebilst, ka tiek uzlabota ne vien produkta garša, bet arī tā iepakojums. Brīvais vilnis sadarbībā ar Šveices uzņēmumu O Klein izstrādāja caurspīdīgo vāciņu, kurš nu jau kļūst ļoti populārs un pieprasīts. Plastmasas vāciņu ir vieglāk atvērt, un caur to ir redzams produkts. Kopā ar Vācijas kompāniju Vaidenhamer tika iegūta augstvērtīga plastmasas caurspīdīga konservu kārba, kura ir labāka par stiklu un kurā produkta garša ir labāka nekā jebkurā citā iepakojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivju pārstrādes uzņēmums AS "Brīvais vilnis" šovasar paralēli zivju apstrādei ir sācis jaunu darbības virzienu - saldēt ogas, informēja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris.

Viņš teica, ka vasaras mēnešos sezonalitātes dēļ uzņēmums nesaldē zivis. Lai saldētava nestāvētu tukša un saldējamās kameras būtu noslogotas, uzņēmums nolēmis vasarās saldēt ogas. Visa nepieciešamā dokumentācija un sertifikācija, tostarp darbam ar bioloģiskajiem produktiem, šim nolūkam ir nokārtota.

Babris piebilda, ka rudenī saldētavas telpās plānots uzstādīt arī jaunu tehnoloģisko iekārtu saldēto ogu šķirošanai. "Brīvais vilnis" ogas plāno saldēt vien vasarā, kad tās pieejamas arī Latvijas dabā. Tikmēr ziemā, kā ierasts citus gadus, uzņēmums turpinās saldētavās uzglabāt zivis. Tādējādi infrastruktūra būšot efektīvāk noslogota.

Kompānija saldētu ogu realizācijai ir piesaistījusi arī sadarbības partneri, līdz ar to par noieta iespējam nebažījas. "Paši nodrošināsim industriālo platformu, bet tie, kas pārdod un piegādā šo produkciju citiem, mums jau ir atrasti," viņš teica. "Brīvais vilnis" neizslēdz nākotnē uzsākt arī ogu tālāku pārstrādi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas universālveikals Stockmann pagājušo gadu pabeidzis ar peļņu un apgrozījuma pieaugumu par 4%

Šogad uzņēmums sācis strādāt ar jaunu biznesa modeli, noslēdzot pirmo koncesijas līgumu ar labi zināmu zīmolu Hugo Boss, kas ļaus saņemt piegādes tieši no ražotāja, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Rīgas universālveikala direktore Dace Goldmane atklāj, ka saskaņā ar kompānijas veikto aptauju lielākā daļa jeb 60% klientu izvēlas Stockmann tāpēc, ka tā sortiments ir unikāls, bet 75% atzīst, ka apkalpošana ir tāda, ko nevar saņemt nekur citur Rīgā. «Un mēs būvējam biznesu uz to, ka veikala visās nodaļās kvalitātes prasības ir vienādas, apkalpošana būs vienāda. Ideāli, ja pārdevējs jau pasaka priekšā klientam, ko vēl vajadzētu,» tā direktore.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kurzemes biznesa forumā akcentē Ventspils piemērotību LNG termināļa izveidei

Māris Ķirsons, 08.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī pašlaik par iespējamāko LNG termināļa izveides vietu tiek minēta Skultes osta, kā arī Rīgas osta, tomēr Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš norāda, ka visatbilstošākā infrastruktūra un līdz ar to arī vismazākie ieguldījumi varētu būt, ja šādu termināli izveidotu Ventspilī.

“Nav jābūvē jauna piestātne, jo tāda jau ir. Ventspils Naftā terminālim ir atbilstoši uzglabāšanas rezervuāri, ir tukšs naftas vads, kuram ir vajadzīgs tikai 4,5 km (Skultes–Inčukalna pazemes gāzes krātuves attālums ir teju 10 reizes garāks) garš savienojums ar maģistrālo gāzes vadu,” stāsta J. Vītoliņš.

LNG termināli Latvijā varētu attīstīt Skulte LNG Terminal vai Kundziņsalas dienvidu projekts 

Sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli Latvijā varētu attīstīt AS "Skulte LNG Terminal" vai...

Viņš norāda, ka Ministru prezidentam ir nosūtīta attiecīgā informācija un tā jau ir nonākusi Ekonomikas ministrijā, kurai tad jānāk ar konkrētu priekšlikumu valdībā. “Esošā sistēma var strādāt ar 70 bāru spiedienu, bet gāzei pietiek ar 55 bāriem,” par naftas infrastruktūras tehnisko atbilstību gāzei atbild. J. Vītoliņš. Ventspilī tiek īstenots arī 18,1 milj. eiro vērts katlumājas projekts, kurā paredzēts kā kurināmo izmantot atkritumus. Tam ir paredzēts 9,2 milj. eiro liels ES struktūrfondu atbalsts. Tiesa, projekta iedarbināšanas laiks ir 2023. gads.

Pēdējo gadu uzmanības fokusā IKT

Pašreizējos pārmaiņu laikos, kad būtiski pieaug izmaksas, viens no biznesa konkurētspējas stūrakmeņiem būs inovācijas, kurās arvien lielāku lomu spēlēs mākslīgais intelekts, kā arī – labvēlīgas uzņēmējdarbības vides nodrošināšana, kurā būtiska nozīme ir un būs vietējai varai - tādi secinājumi izskanēja Kurzemes biznesa forumā, kas norisinājās 26. maijā Ventspilī koncertzālē Latvija.

Pasākums organizēts projekta Nr. LV-LOCALDEV-0004 Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Kurzemes plānošanas reģionā ietvaros. Projektu līdzfinansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, izmantojot EEZ grantus programmā Vietējā attīstība, nabadzības mazināšana un kultūras sadarbība.

Pēdējos gados informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT), to dažādie risinājumi ir sava veida modes prece, turklāt tos ražo uzņēmumi, kuri atrodas ne tikai kaut kur tālu ārzemēs, bet arī tepat, Latvijā, un ne tikai Rīgā, bet arī Ventspilī, Liepājā, Valmierā, Daugavpilī u.c. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumus izstrādā ne tikai pasaules mēroga milži, bet arī nelielas kompānijas – jaunuzņēmumi.

To apliecināja arī J. Vītoliņš, norādot, ka pēdējo gadu uzmanības fokusā ir bijušas IKT. “Ventspilī ir 67 IKT uzņēmumi, kuri nodarbina vairāk nekā 600 strādājošo, un šī sektora kompāniju neto apgrozījums pārsniedz 10 milj. eiro gadā,” norādīja J. Vītoliņš. Viņš uzsvēra, ka pilsētā ir izveidota šai nozarei nepieciešamā infrastruktūra, kurā iesaistīta gan Ventspils Augstskola kā jauno speciālistu kalve, gan Ventspils Augsto tehnoloģiju parks, kura uzdevums ir nodrošināt visu nepieciešamo infrastruktūru un atbalsta pakalpojumus progresīvo risinājumu nozarei. Ventspils Augsto tehnoloģiju parka pirmsākumi meklējami pirms 17 gadiem, bet par būtisku izrāvienu uzskatāms brīdis, kad izdevās piesaistīt pirmo elektronikas sfēras uzņēmumu – Ventspils Elektronikas fabriku (šodien – HansaMatrix).

“Ja pirms 20 gadiem kāds būtu prognozējis, ka Ventspilī būs elektronikas ražotnes un IKT sfēras uzņēmumi, tas tobrīd būtu šķitis neiespējami, taču tā ir realitāte šodien,” tā J. Vītoliņš. Šodien Ventspilī atrodas arī Accenture reģionālais birojs, SIA TestDevLab struktūrvienība, mākslīgā intelekta pētniecības un risinājumu izstrādes uzņēmums SIA Asya. Kā īpašu veiksmes stāstu J. Vītoliņš minēja jaunuzņēmumu SIA Azeron, kurš nodarbojas ar inovatīvu spēļu konsoļu ražošanu un to eksportu. Jāatzīst, ka uzņēmuma pirmie prototipi izgatavoti lauku šķūnītī, savukārt jau šogad kompānija nodarbina vairāk nekā 100 darbinieku, plānojot neto apgrozījumu 4,5 milj. eiro apmērā, SIA Azeron ir uzvarējusi Ventspils Zinātnes un inovāciju centra VIZIUM telpu nomas konkursā, iegūstot tiesības strādāt šī centra telpās.

“Latvijas digitālās vides mērījumā Latvijas e-indekss 2017., 2019. un 2021. gadā Ventspils tika atzīta par labāko nacionālās nozīmes attīstības centru kategorijā, bet Ventspils digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss ir bijis 55,6, kamēr vidēji ES tas bija 52,6, attiecīgi Ventspils ierindojusies 13. vietā,” tā J. Vītoliņš. Viņš norādīja, ka jau ir veikti pasākumi (renovētas ēkas), lai radītu jaunas darba vietas tieši IKT sektorā. Ir arī pieejams grants telpu nomas izmaksu segšanai 100% apmērā pirmajā gadā vai 50% apmērā otrajā darbības gadā. No šāda granta 28 saņēmējiem 20 darbojas tieši IKT sfērā.

IKT loma pieaug

Datorprogrammēšanas SIA Asya valdes loceklis Ēvalds Urtāns atzina, ka uzņēmums ir izstrādājis sistēmu, kas automātiski analizē pārdošanas un klientu apkalpošanas zvanus, atpazīst klientu emocijas pēc sarunas intonācijas. “Klients, kurš izmantoja šo sistēmu, divu mēnešu laikā palielināja pārdošanu par 43%,” skaidroja Ē. Urtāns. Viņš gan atzina, ka jaunuzņēmums, atšķirībā no lieliem uzņēmumiem, pagaidām dedzina vairāk naudas, nekā nopelna, jo jāatrod labākais risinājums. Kā vēl vienu mākslīgā intelekta produktu min Asya radīto sistēmu, kura atpazīst dažādus bojājumus zāģmateriālos.

Ē. Urtāns atzina, ka kompānija dažādu risinājumu izstrādē sadarbosies ar Ventspilī strādājošajiem uzņēmumiem. Komunālās tehnikas ražošanas SIA Bucher Municipal uzņēmuma vadītājs Mikus Brakanskis atzina, ka ražošana balstās uz cilvēkiem, viņu kompetenci un spējām, taču tiek izmantoti arī metināšanas roboti, un tiem ir vajadzīgas attiecīgas IKT programmas, tā radot vairāk darba šīs jomas speciālistiem. Tieši tāpēc būs jautājums, kurš – liels ražošanas uzņēmums vai jaunuzņēmums – spēs piesaistīt attiecīgās jomas speciālistus.

“Rodas jautājums – kurā brīdī investēt jaunāko automatizācijas iekārtu iegādē, jo īpaši tāpēc, ka tās ir dārgas un tām ir salīdzinoši garš amortizācijas laiks, vienlaikus ņemot vērā faktu, ka ik pēc vairākiem mēnešiem tirgū tiek piedāvātas arvien gudrākas un efektīvākas iekārtas,” tā M. Brakanskis.

Viņš norādīja, ka uzņēmums investē automātiskā rezerves daļu piegādes līnijā no noliktavas uz ražošanu. Jāņem vērā, ka pirms dažiem gadiem uzņēmums jau izveidoja jaunu produktu montāžas līniju.

Virtuālās vides izrāviens

“Tehnoloģiju vīzijas 2022. gada vadmotīvs ir tikšanās metaversā (virtuālajā vidē), kas pēdējo divu Covid-19 pandēmijas gadu laikā ir piedzīvojusi ļoti strauju izaugsmi un tās doto iespēju apguvi, jo uzņēmumi bija spiesti izmantot attālinātās saziņas tehnoloģijas gan attiecībās ar darījumu partneriem, gan darbiniekiem,” skaidroja informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izstrādes un konsultāciju kompānijas Accenture Kurzemes reģiona vadītājs Guntis Čoders.

Viņš uzsvēra, ka pēdējo divu gadu notikumus IKT attīstībā nevajadzētu uztvert kā revolūciju, bet gan kā evolūciju, jo daudzas tehnoloģiskās iespējas jau bija, bet to iespējas netika ļoti plaši izmantotas. “Metaverss ir jauna veida internets, jo sākotnēji (1990. g.) bija datu internets (pirmās datu meklētājprogrammas), kam sekoja mobilās ierīces (2000. g.), kas bija pamats sociālo platformu (2010. g.) attīstībai (internets kļuva par sociālu vidi), turpinājums 2020. gadā bija lietu internets, kur savā starpā sazinās iekārtas, kam papildus vēl nākusi datu apstrāde, inteliģence, un internets kļūst par vietu, kura savieno telpas,” skaidroja G. Čoders.

Viņš norādīja, ka šādā situācijā ir jāņem vērā dažādi jautājumi: kādi ir šīs vides likumi, noteikumi, kas kuram šajā vidē pieder, kur glabājas dati, kā notiek norēķini utt. “Atkarībā no nozares metaverss mainīs visas mijiedarbības. Arī to, kā notiks darbs ar darbiniekiem, klientiem, kā nogādāsim produktus līdz patērētājiem u.tml.,” uzsvēra G. Čoders. Viņaprāt, nav vērts gaidīt, kad tehnoloģijas atnāks pie konkrēta uzņēmuma, bet gan pašam uzņēmējam ir jābūt proaktīvam. “Cilvēki baidās sākt kaut ko jaunu, tāpēc ka visbiežāk iepriekš ir apdedzinājušies – pārāk strauji un ātri ielēkuši jaunajā,” stāstīja G. Čoders. Viņš gan uzskata, ka uzņēmējiem eksperimentēt vajadzētu regulāri, bet investēt – tikai tad, kad ir pabeigta testēšana. “Sāciet ar mazumiņu un, ja izdodas, tad ieviesiet,” rekomendēja G. Čoders. Viņš norādīja, ka arvien vairāk ap mums būs programmējamās pasaules un arvien vairāk būs jaunu mašīnu, kuras piedāvās nepieredzētas iespējas. Piemēram, nesen notika virtuālais koncerts, kuru apmeklēja vairāk nekā 27 miljoni skatītāju.

Kā vēl viens piemērs tika minēts digitālais vēja parku dvīnis, kurš reālā laika režīmā simulē, kā šis parks strādā, tādējādi tā darbību efektivizējot par 20%. “Accenture kopā ar Latvijas Universitāti attīsta Quantum projektu, kas aizies pēc pieciem–septiņiem gadiem. 2021. gadā izgatavots kvantu dators spēja atrisināt vienā minūtē uzdevumu, ko superdators risinātu 10 000 gadu. Te arī ir atbilde par to, kā tik ātri varēja iegūt vakcīnu pret Covid-19, jo pirms 10 gadiem tas nebūtu iespējams,” skaidroja G. Čoders.

Ventspils domes priekšsēdētājs J. Vītoliņš vienlaikus uzskata, ka ir jāturpina attīstīt ražošanu. 2021. gadā Ventspilī strādājošo ražošanas uzņēmumu neto apgrozījums sasniedza 355 milj. eiro salīdzinājumā ar 240 milj. eiro 2020. gadā. “Ventspilī fokuss uz ražošanu tika vērsts pēc tam, kad 2002. gadā Krievija apturēja jēlnaftas transportēšanu pa cauruļvadu un Ventspils ostā pārkrauto kravu apjoms piedzīvoja būtisku samazinājumu,” atceras J. Vītoliņš. Viņš uzsvēra, ka tika radīta laba biznesa ekosistēma, kura arī ir devusi vairāk nekā 3000 darba vietu tieši ražošanā. “Ventspils jau ceturto reizi atzīta par vienu no desmit labākajām mikro pilsētām ārvalstu tiešo investīciju piesaistes stratēģijas jautājumos, šoreiz iegūstot trešo vietu,” uz vienu no veiksmes iemesliem investoru piesaistē norādīja J. Vītoliņš.

Viņš gan steidza piebilst, ka Ventspils osta vairs nav veiksmes stāsts. “Kopš Ventspils pilsētas pārstāvji ir izslēgti no ostas pārvaldības, tajā būtiski ir samazinājušies kravu apjomi. Ja 2019. gadā ostā pārkrāva 20,5 milj. t, tad 2021. gadā – vairs tikai 11,1 milj. t, un arī šogad nav labu ziņu, jo, ja piepildīsies satiksmes ministra prognozētais kritums par 2/3, tad Ventspils ostā visā gadā tiks pārkrauts tikai ap 3,9 milj. t kravu, kaut arī bija laiks, kad 3 milj. t krāva ik mēnesi,” skaidroja J. Vītoliņš. Viņš saprot, ka šāds prognozētais kravu apjoma kritums ir saistīts ar ES sankcijām pret Krievijas un Baltkrievijas uzņēmumiem un precēm, taču būtu tikai godīgi, ja to kompensētu ar atbalsta instrumentiem, kurus var iegūt no ES programmām.

“Ja šādas kravu apjoma krituma prognozes piepildīsies, tad bez darba paliks 600 līdz 700 cilvēku, un ir jābūt plānam, ko un kā darīt,” norādīja J. Vītoliņš. Viņaprāt, viens no risinājumiem ir attīstīt rūpniecību, no kuras 85% produkcijas tiek eksportēta. “Diemžēl kopš tā laika, kad valsts pārņēma savā pārziņā Ventspils brīvostas pārvaldi, tā nav uzsākusi nevienu jaunu industriālo būvju projektu. Pašlaik pašvaldība ir iniciējusi 4,3 milj. eiro vērtu projektu, kurā varētu tikt izveidotas ap 45 jaunām darbavietām. Viena darbavieta izmaksā 100 000 līdz 200 000 eiro,” norādīja J. Vītoliņš. Viņš atzīst, ka Ventspils pretendēs uz ES programmas atbalstu, lai varētu īstenot 15 milj. eiro vērto divu ražošanas ēku kompleksu izveidi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) pārtrauks administratīvās ēkas Elizabetes ielā 2, Rīgā, ekspluatāciju, nodrošinot tikai tās uzturēšanu, pavēstīja VNĪ Nekustamo īpašumu attīstības projektu pārvaldes direktors Jānis Ivanovskis-Pigits.

Viņš skaidroja, ka ēkas ekspluatācijas beigu termiņš - 1.aprīlis tika saistīts ar plānu par Ekonomikas ministrijas un to padotības iestāžu centralizācijas ieceri ēkā Elizabetes ielā 2 saskaņā ar 2018.gada valdības konceptuālo lēmumu.

Ivanovskis-Pigits norādīja, ka divu gadu laikā projekts netika apstiprināts - bija neskaidrība par projekta īstenošanas nepieciešamību. VNĪ saņēma indikācijas no lietotāja, ka lēmums tiek pārvērtēts, tādēļ faktiski šī attīstības projekta īstenošana netika uzsākta un tika meklētas alternatīvas par ēkas pielāgošanu citu iestāžu vajadzībām. 2020.gada jūnijā valdībā pieņemts lēmums par koncertzāles novietni Elizabetes ielā 2, kas VNĪ kā kapitālsabiedrībai ir saistošs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Par zivju pārstrādes uzņēmuma Brīvais vilnis īpašniekiem kļuvuši Māris Trankalis un Arnolds Babris

LETA, 05.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par zivju pārstrādes uzņēmuma «Brīvais vilnis» īpašniekiem kļuvuši kompānijas valdes loceklis un izpilddirektors Māris Trankalis un kompānijas valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris, liecina publiskotais paziņojums Oficiālās regulētās informācijas centralizētās glabāšanas sistēmā.

Paziņojumā teikts, ka SIA «A Corporation» un SIA «Baltic Finance & Capital» ir pārdevušas visas tām piederošās «Brīvā viļņa» akcijas SIA «Mūsu investīciju fonds», kura īpašnieki, pēc «Firmas.lv» datiem, ir Trankalis (50,21%) un Babris (49,79%).

Tāpat «Firmas.lv» informācija liecina, ka «A Corporation» un arī «Baltic Finance & Capital» kopš 2018.gada 24.oktobra pieder Kanādā reģistrētajai kompānijai «Nordburg Nordic L.P.», kuras patiesā labuma guvēji ir Baltkrievijas pilsonis Denis Damme un Ukrainas pilsone Anna Oniščenko.

Savukārt līdz šā gada 24.oktobrim «Baltic Finance & Capital» vienīgais īpašnieks bija «Baltic International Bank» līdzīpašnieks Valērijs Belokoņs, bet «A Corporation» vienīgais īpašnieks bija «Baltic International Bank» līdzīpašnieks Vilorijs Belokoņs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Brīvais vilnis apsver iespēju veikt alternatīvu testēšanu

LETA, 27.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivju pārstrādes uzņēmums AS "Brīvais vilnis" apsver iespēju veikt alternatīvus Covid-19 testus darbiniekiem, kuriem konstatēta inficēšanās ar vīrusu, sacīja kompānijas valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris.

Viņš pauda, ka pagaidām vēl līdz galam nav skaidrs, kā varētu tikt veikti šie testi, taču pieļāva iespēju, ka uzņēmums varētu iegādāties testus un tos veikt no Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) neatkarīga medicīniskā personāla vadībā.

Babris minēja, ka uzņēmuma darbiniekiem konstatētie Covid-19 pozitīvie testi devuši iespēju veselības ministrei Ilzei Viņķelei (AP) paziņot par masveidīgu saslimšanu uzņēmumā, taču tas, ka 70 uzņēmuma darbiniekiem konstatēts pozitīvs Covid-19 tests, bet slimība norit bez simptomiem, vēl nenozīmē, ka viņi ir slimi.

Tāpat Babris norādīja, ka uzņēmumā tiek pildītas SPKC epidemioloģiskās prasības, noraidot veselības ministres pausto, ka Covid-19 ierobežojumu neievērošana "Brīvajā vilnī" novedusi pie stingriem ierobežojumiem visā pašvaldībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? Šprotes eļļā uzņēmumā Brīvais vilnis

Māris Ķirsons, 05.10.2018

Šprotu ražošanai ir derīgas Baltijas jūras brētliņas – sardīņu sugas zivis, un reņģes – siļķu sugas zivis.

Foto: Brīvais vilnis/Māris Ķirsons

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Portāls db.lv viesojas zivju pārstrādes uzņēmumā Brīvais vilnis.

Šprotes bez konservantiem un garšas pastiprinātājiem Lavijā ražo jau sen. Pašreizējā Brīvā viļņa ražotne strādā no 1985. gada, bet uzņēmuma saknes meklējamas jau 1949. gadā.

Brīvā viļņa produktos tiek izmantotas tikai ziemas periodā noķertās zivis, jo tās ir treknas un tām ir tukši vēderi.

No kopējiem ražošanas apmēriem šprotes ir dominējošais produkts. Kopumā šogad a/s Brīvais vilnis ražošanas apjomi salīdzinājumā ar pērno gadu ir pieauguši par 20%.

Ik dienu Brīvais vilnis saražo aptuveni 80 000 (savulaik bija pat 100 000 – 130 000) konservu (kārbu skaits), no kuriem 70% ir šprotes. Zivju konservu jomā šprotēm neesot analogu. Kvalitatīvu šprotu ražošana ir ļoti sarežģīts un darbietilpīgs process, tāpēc šprotes ir delikatese.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Brīvais vilnis valde 28.februārī sasaukusi ārkārtas akcionāru sapulci, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Sapulcē plānots lemt par AS Brīvais vilnis akciju izslēgšanu no regulētā tirgus.

Db.lv jau rakstīja, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija decembrī nolēma atļaut SIA Mūsu investīciju fonds izteikt AS Brīvais vilnis obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu.

49,79% SIA Mūsu investīciju fonds pamatkapitāla pieder Arnoldam Babrim, savukārt 50,21% sabiedrības pamatkapitāla pieder Mārim Trankalim.

Atpirkšanas cena ir 0,87 eiro par vienu akciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivju pārstrādes uzņēmumā AS "Brīvais vilnis" saslimšana ar Covid-19 konstatēta 77 darbiniekiem, pavēstīja kompānijas valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris.

Viņš norādīja, ka sākotnēji uzņēmumā tika konstatēti septiņi saslimšanas gadījumi, taču, testējot darbiniekus pēc brīvprātības principa, Covid-19 konstatēts vēl 70 cilvēkiem.

Babris arī informēja, ka septiņiem darbiniekiem slimība norit ar simptomiem, bet 70 darbiniekiem nav saslimšanas simptomu.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs atzīmēja, lai gan viņš netic testa rezultātiem, visi darbinieki, kuriem ir jāievēro noteiktos drošības pasākumus, to darīs, un darbā varēs ierasties tikai pēc negatīviem testa rezultātiem.

Babris uzsvēra, ka uzņēmums turpina darbību.

"Brīvais vilnis" nodarbina kopumā apmēram 300 cilvēku.

Pērn "Brīvā viļņa" apgrozījums bija 9,458 miljoni eiro, kas ir par 26,1% vairāk nekā gadu iepriekš, kā arī uzņēmums guva peļņu 149 597 eiro apmērā pretstatā zaudējumiem 2018.gadā, liecina "Firmas.lv" informācija. Kompānijas lielākais akcionārs ir SIA "Mūsu investīciju fonds", kura dalībnieki ir Babris (49,79%) un kompānijas izpilddirektors Māris Trankalis (50,21%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

AS Brīvais Vilnis akcijas piedāvā atpirkt par 1,16 eiro par vērtspapīru

Žanete Hāka, 01.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) saņēmusi SIA Mūsu investīciju fonds iesniegumu atļaujas saņemšanai AS Brīvais vilnis obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanai, informē FKTK.

SIA Mūsu investīciju fonds pieder 97,41% AS Brīvais vilnis balsstiesīgo akciju. SIA Mūsu investīciju fonds dalībnieki ir Arnolds Babris (49,79%) un Māris Trankalis (50,21%).

Vienas akcijas atpirkšanas cena pēc prospektā sniegtās informācijas ir 1,16 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nasdaq Riga šā gada 19. jūnijā pieņēma lēmumu apstiprināt AS Brīvais vilnis pieteikumu 3 099 450 uzrādītāju akciju izslēgšanai no Baltijas Otrā saraksta, par pēdējo akciju kotācijas dienu nosakot 2019. gada 28. jūniju, liecina biržas paziņojums.

AS «Brīvais vilnis» akcionāri 2019. gada 28. februāra ārkārtas akcionāru sapulcē pieņēma lēmumu izslēgt uzņēmuma akcijas no regulētā tirgus. Tika izteikts obligātais akciju atpirkšanas piedāvājums, kas noslēdzās 2019. gada 24. maijā.

Pēc obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma izpildes SIA Mūsu investīciju fonds rīcībā ir 3 019 295 sabiedrības akciju, kas veido 97,41% no sabiedrības pamatkapitāla un balsstiesīgo akciju skaita.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

AS Brīvais vilnis pērn strādājis ar 1,122 miljonu eiro zaudējumiem

Dienas Bizness, 02.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Brīvais vilnis 2017.gadā ir strādājusi ar zaudējumiem 1,122 miljonu eiro apmērā, liecina kompānijas pārskats Nasdaq Riga.

Pārskata gada ieņēmumi ir 6,8 miljoni eiro. Apgrozījums 2017.gadā palielinājies par 25%, salīdzinot ar 2016.gadu. Sabiedrības darbības rezultātus ir ietekmējusi ekonomiskā situācija NVS valstīs un Krievijas noteiktais ekonomiskais embargo, uzkrājumu izveidošana šaubīgajiem debitoriem, kā arī konkurentu aktivitātes tirgus segmenta saglabāšanai.

2017.gadā saražoti 12,8 miljoni kārbu dažāda (159) sortimenta zivju konservu, no tā 4,6 milj. kārbu šprotes, saražoti arī 2 veidi zivju preservu un 3 veidi kaltēto brētliņu. Pārdots 13,1 miljons kārbu par 6,8 miljoniem eiro, kas ir par 30% kārbu vairāk salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Sabiedrība 2018.gadā strādā pie papildus noieta tirgus apgūšanas, inovatīvu iepakojuma veidu izmantošanas un jaunu produktu izstrādes, kā arī izmaksu optimizēšanas. AS Brīvais vilnis komercdarbības veidi ir zivju un zivju produktu pārstrāde un konservēšana, pārtikas produktu vairumtirdzniecība, kā arī pārējā citur nekvalificētā komercdarbība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Zivju konservu ražotājs Gamma-A apsver iespēju apvienoties ar kādu citu nozares uzņēmumu

LETA, 31.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivju konservu ražotāja «Gamma-A» pieļauj iespēju apvienoties ar kādu citu zivju konservu ražošanas nozares uzņēmumu, lai gan pagaidām konkrēts lēmums par konsolidāciju nav pieņemts, atzina uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Aivars Lejietis.

Viņš teica, ka zivju konservu ražošanas nozari joprojām negatīvi ietekmē ierobežotās tirgus iespējas Krievijas embargo dēļ, taču pozitīvi vērtējams, ka nozare minētajos apstākļos ir saliedējusies, kopīgi pārspriež ekonomikas aspektus, tostarp nav izslēgtas plašāka vai šaurāka mēroga dažādu nozares uzņēmumu apvienošanās. Arī «Gamma-A» šāda veida pārrunu procesā ir iesaistījusies.

«Šāds variants ir pieļaujams. Jebkura veida apvienošanās nenoliedzami atrisina kaut kādas ekonomikas problēmas, samazina izdevumus un efektivizē. Zināmu pozitīvu ekonomisko efektu tas dod, tāpēc ir vērts par to domāt, un, ja var, realizēt,» pārdomās dalījās Lejietis, vienlaikus norādot, ka konkrēts lēmums par «Gamma-A» apvienošanas ar citu kompāniju vēl nav pieņemts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Omniva investē 2,8 miljonus eiro jaunu pakomātu ierīkošanā

Db.lv, 30.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piegādes loģistikas uzņēmums Omniva 2021.gada nogalē uzsācis vērienīgu pakomātu tīkla paplašināšanu.

Kopumā investējot 2,8 miljonus eiro, uzņēmums visā Latvijā līdz februāra beigām uzstādīs 92 jaunus pakomātus.

“Pieprasījums pēc preču piegādes pakalpojumiem 2021. gadā ir gandrīz dubultojies. Līdz ar to esam uzsākuši strauju savu pakomātu tīkla paplašināšanu,” norāda Omniva vadītāja Latvijā Beāte Krauze-Čebotare.

Jauno pakomātu atrašanās vietas plānots izziņot pakāpeniski, tiklīdz jaunie pakomāti tiek nodoti ekspluatācijā. Šobrīd iecerēts, ka pakomāti tiks uzstādīti arī vismaz 25 tādās apdzīvotās vietās, kur to iepriekš nav bijis. Tāpat paplašināšanās ietvaros tiks palielināta ietilpība virknei jau esošo pakomātu ar augstāko noslodzes līmeni.

B.Krauze-Čebotare uzsver: “Mēs ļoti labi apzināmies, cik mūsu pakalpojumi ir nozīmīgi lielai Latvijas sabiedrības daļai, it īpaši turpinoties ārkārtas situācijai un tuvojoties svētkiem. Tādēļ līdztekus pakomātu paplašināšanai esam ieviesuši būtiskas izmaiņas arī mūsu darbā, pārejot uz darba režīmu 24/7 – tas nozīmē klientu atbalsta centrs atbildēs uz tālruņa zvaniem un apkalpos iesūtītos iesniegumus 24 stundas diennaktī. Arī šķirošanas un noliktavas darbinieki strādās visu diennakti, bet kurjeri sūtījumus uz pakomātiem nogādās biežāk nekā reizi diennaktī un darbu turpinās arī svētdienās.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nebanku patēriņa kreditēšana nav cēlonis visām valsts problēmām

AS «4finance» izpilddirektors Gvido Endlers, 28.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Joprojām mediju un politiskajā telpā aktuāls apspriedes objekts ir pagājušā gada oktobrī pieņemtie grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL), kurā pirmsvēlēšanu gaisotnē tika noteikti ļoti stingri ierobežojumi nebanku sektora kredītdevēju biznesam. Fakts, ka lēmējvaras līmenī sarunas turpinās, norāda uz to, ka iepriekš pieņemtie lēmumi ir bijuši nesamērīgi un sasteigti.

Nepieciešams kritiski izvērtēt līdz šim pieņemto

Varam novērot, ka pagājušā gada Saeimas vēlēšanu un nupat notikušo Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu spriedze ir norimusies. Pie valsts vadīšanas ir sēdušies jauni politiskie spēki ar jauniem pārstāvjiem un citādāku izpratni par lietu kārtību. Atbildīgajās komisijās ir nozīmēti jauni politiķi, kuri jau ir iejutušies jauno pienākumu pildīšanā. Šobrīd visām iesaistītajām pusēm, distancējoties no personīgām attieksmēm un rīcības, kuru fokusā atrodas vien politiskais kapitāls, ir iespēja racionāli sakārtot tos jautājumus, kuros iepriekš ir pieļautas kļūdas.

Arī Ekonomikas ministrija (EM) un Patērētēju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), izvērtējot iepriekš nolemto PTAL grozījumu jautājumā, atzīst, ka regulējums pēc būtības ir nekorekts, daudzas normas juridiski nav piemērojamas, daudzas ir pārspīlētas un neskaidras. Turklāt PTAL grozījumi nekādā veidā nerisina vienu no svarīgākajām problēmām valstī - iedzīvotāju zemo ienākumu un pirktspējas līmeni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Ar enerģētikas nozares ministra centieniem Latvija varētu kļūt par enerģijas eksportētājvalsti

LETA, 13.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar enerģētikas nozares ministra tēmētiem un mērķtiecīgiem centieniem Latvija turpmākajos gados varētu kļūt par enerģijas eksportētājvalsti, komentējot potenciāli jaunas enerģētikas un vides aizsardzības ministrijas izveidošanu, pauda AS "Latvenergo" padomes priekšsēdētājs Ivars Golsts.

Viņš norādīja, ka enerģētika ir lielu ilgtermiņa investīciju nozare, un ir ļoti būtiski saskaņot kopējo redzējumu un virzību, lai nenokavētu būtiskus procesus, kuri jāsāk plānot un virzīt jau šodien, lai pēc 10-15 gadu harmoniskas attīstības valsts būtu gatava tā brīža izaicinājumiem.

"Enerģētikas transformācija Latvijā ir ar ļoti lielu potenciālu, un ar nozares ministra tēmētiem un mērķtiecīgiem centieniem turpmākajos gados varam izvirzīties par enerģijas eksportētājvalsti," pauda Golsts.

"Latvenergo" pārstāvji norādīja, ka enerģētikas ministra pozīcija savulaik Latvijā jau bija, un šāda posteņa atjaunošana ir jaunā ministru kabineta kompetence, izvērtējot šādam amatam precīzi definētus stratēģiskus uzdevumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Situācija autobūves nozarē norāda uz sarežģījumiem ilgtermiņā

SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis, 15.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no globālās ekonomikas bremzēšanās iemesliem ir bijusi visaptveroša rūpniecības izaugsmes lejupslīde, taču autobūvē ir veicies īpaši slikti.

Lai gan pie vainas ir daudzi īslaicīgi faktori, situācija nozarē norāda arī uz sarežģījumiem ilgtermiņā, kur liela nozīme ir tirdzniecības kariem. Autobūves vājums atspoguļo automobiļu pārdošanas kritumu daudzviet pasaulē. Īpaši strauji pārdošanas apjomi kritušies Ķīnā (pasaules lielākais tirgus) un Indijā. Taču noiets ir rucis arī citos lielos tirgos, piemēram, ASV un eirozonā. Pieejamās aplēses liecina, ka, ņemot vērā ietekmi uz piegādes ķēdēm, notiekošais ir samazinājis pasaules IKP par 0.2%.

Sarežģījumi daļēji skaidrojami ar pagaidu faktoriem. Piemēram, Ķīnā patērētāji aizturēja jaunu auto iegādi, jo parādījās ziņas, ka varētu tikt atjaunoti nodokļu atvieglojumi. Indijas gadījumā pie vainas ir pērn ieviestie apdrošināšanas noteikumi. Tikmēr eirozonā traucējumus auto ražošanā izraisīja stingrāku emisiju noteikumu ieviešana. Šiem faktoriem izzūdot, automašīnu pārdošana un autobūve nākamgad varētu stabilizēties. Tomēr, ņemot vērā plašo rūpniecības sarežģījuma mērogu, automobiļu ražošanas atgūšanās var būt nepietiekama, lai atjaunotu globālās rūpniecības izaugsmi. Atgūšanās būs lēna, jo stingrāki kredītnosacījumi un patērētāju pārliecības mazināšanās iegrožos automobiļu pārdošanas apjomus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kur iesprūdusi aprites ekonomika Latvijā?

Māris Simanovičs - «Eco Baltia grupas» valdes priekšsēdētājs, 29.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā jau ilgstoši tiek runāts par aprites ekonomiku. Dabas resursi pasaulē izsīkst, turpretī atkritumu kalni tikai palielinās. Izskan pat tādiem apgalvojumi, ka Latvija lēnām kļūst par Eiropas atkritumu poligonu, jo nespējam tikt līdzi atkritumu pārstrādes tempiem citur Eiropā.

To savā ziņā apstiprina arī jaunākais Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Latvijas Vides raksturlielumu pārskats, kurā skaidri norādīts, ka, palielinoties iedzīvotāju labklājībai, laikā no 2004.gada līdz 2016.gadam radīto atkritumu apjoms valstī audzis vairāk nekā divas reizes. Tas nozīmē, ka ar atkritumu šķirošanu vien uz priekšu netiksim – jāsāk raudzīties uz kopējo bildi.

Sākotnēji jāvērš uzmanība uz mūsu paradumiem, ko, protams, ietekmē tas, ko varam iegādāties veikalu plauktos. Šobrīd tiek stingri noteikts apjoms, cik tirgū novietotā iepakojuma jāatgūst un jāpārstrādā, taču nav neviena nosacījuma, kas definētu to, cik lielai daļai no iepakojuma vispār jābūt pārstrādājamai. Iedzīvotāju aptaujas liecina, ka iedzīvotāji ir gatavi šķirot vairāk, taču, kamēr ražotāji un iepakotāji nav motivēti jau saknē tirgū novietot pārstrādājamu iepakojumu, būsim visai tālu no ilgtspējīga ekonomikas modeļa. Tas diemžēl atspēlējas arī uz nākamajiem atkritumu apsaimniekošanas posmiem – šķirošanu un pārstrādi. Iepakojums ir tik daudzveidīgs, veidots no dažādiem kompozītmateriāliem, ka daļa no tā jebkurā gadījumā nonāk poligonos. Pēc mūsu aplēsēm, jau iedzīvotāju šķirotajos atkritumos vien ir 10 līdz 30% atkritumu, kuri nav derīgi pārstrādei, un esam spiesti tos nogādāt apglabāšanai poligonā. Arī atkritumu dedzināšanas jaudas, ražojot enerģiju, Latvijā ir niecīgas, bet citām Eiropas valstīm pašām pietiek, ko dedzināt, tāpēc arī tā Latvijai nav opcija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Devītā konference "TechChill" šajās dienās pulcēs vairāk nekā 2000 dalībnieku, piedāvājot vairāk nekā 20 satelītpasākumus.

Šogad konferences fokusā ir tādas tēmas kā zaļās tehnoloģijas, blokķēde un 5G, kā arī Baltijas reģionā aktuāli temati - mārketings un dibinātāju pieredzes stāsti.

Šogad divu dienu skatuves programma piedāvā runas no vairāk nekā 70 runātājiem. Viņu vidū ir "Bolt" līdzdibinātājs un izpilddirektors Martins Villigs, ēdienu piegādes platformas "Wolt" līdzdibinātājs un attīstības vadītājs Juhani Mikanens (Juhani Mykkänen), "Google" zīmola un reputācijas tirgvedības vadītāja Ivana Gribavaca (Ivana Grbavac) un daudzi citi. Skatuves programma ietvers runas un diskusijas par jaunākajām tehnoloģiju tendencēm, galveno uzmanību pievēršot idejām, kurām ir potenciāls mainīt pasauli un padarīt to ilgtspējīgāku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzus uzņēmējus pandēmijas izraisītā ārkārtējā situācija ir pārsteigusi, liekot atbildēt uz jautājumu – kādu pievienoto vērtību rada mans uzņēmums?

Var gadīties, ka atbilde ir nepatīkama un kompānijas radītais produkts vai pakalpojums ir atbalstījis patēriņa kultūras radītu iluzoru vajadzību. Šie pakalpojumi ir pirmie, no kā krīzes laikā sabiedrība atsakās. Lai atgrieztos biznesa vilnī, "EM Normandie" biznesa skolas profesors un "transforms.me" dibinātājs Agnis Stibe rosina domāt par to, lai uzņēmums apmierinātu cilvēku patiesās vajadzības.

"Ir tādi pakalpojumi, kas saskaņā ar mūsu pamatvajadzībām nav nepieciešami, bet cilvēki ir pieraduši pie tiem, jo redz tos gan televīzijā, gan tiešsaistē, gan draugu, radu un kaimiņu dzīvē. Tie ir pirmie pakalpojumi, kas tagad mirst," viņš saka.

Šobrīd viņa fokusā ir transformācijas gēns, un šajos apstākļos tā pētīšanai paveras ļoti plaši horizonti. Vairāk par pārmaiņām, to izraisīto stresu un cilvēku dabisko spēju pielāgoties A. Stibe stāsta intervijā žurnālam "Dienas Bizness".

Komentāri

Pievienot komentāru