Auto

Latvijas auto izsaka neuzticību savam ģenerālsekretāram

Egons Mudulis, 22.05.2012

Jaunākais izdevums

Par jauno autopārvadātāju asociācijas ģenerālsekretāru Pāvela Groševa vietā iecelts Jānis Āboltiņš.

«Pēc ilgām pārdomām piekritu ieņemt šo amatu, jo kādam šis darbs ir jādara,» DB atzina J. Āboltiņš. P. Groševs, kurš arī pats bija iesniedzis atlūgumu un kuram Latvijas auto kopsapulcē izteica neuzticību, tajā nepiedalījās. Viņa atcelšana no amata saistīta ar kooperatīvās apdrošināšanas biedrības Lauto klubs Krājbankā iestrēgušajiem līdzekļiem. Kā kopsapulcē atzina asociācijas vadība, Groševs ir nelikumīgi izmantojis Latvijas Auto un apdrošināšanas sabiedrības Latauto klubs līdzekļus, garantējot kredītus kompānijai MJ Logistic, kura pieder viņa civilsievai Jūlijai Mališevai, vēsta Nozare.lv.

DB jau rakstījis, ka pēc Krājbankas darbinieku ieteikuma Lauto direktors P. Groševs 2010.g. 13. jūlijā noslēdza līgumu ar uzņēmējai Jūlijai Mališevai piederošo, Igaunijā reģistrēto kompāniju OU MJ Logistic, paredzot, ka Lauto noguldījums 3,34 milj. eiro apmērā Krājbankā kalpos kā garantija bankas izsniegtajam kredītam MJ. Viņaprāt, Lauto ieguvums esot bijis MJ apņemšanās kompensēt Lauto līdzekļus, ja Krājbanka nespēj pildīt savas saistības. Tam bija paredzēta Krājbankas attiecīgi novērtēta ķīla – īpašumi. Savukārt J. Mališevai piederošais uzņēmums SIA Anford Capital (AC) šajā pašā datumā apliecināja gatavību izpildīt MJ un Lauto līguma noteikumus.

P. Groševs joprojām apliecina, ka AC Lauto kluba līdzkļus atdos, kaut arī ne tuvākajā nedēļās, saka J. Āboltiņš. Jautājums gan nav par labo gribu, bet uzņēmuma spējām to izdarīt. Jaunais ģenerālsekretārs iepazīsies ar līguma nosacījumiem, lai saprastu, cik tas ir reāli.

Pilnsapulcē gan nebija pārstāvēts kvorums - no aptuveni 500 dalībniekiem reģistrējušies bija 130, vēsta Nozare.lv. Tomēr, tā kā tā bija jau otrā sasauktā pilnsapulce, jo pirmajā ietrūka kvoruma, statūti ļāva pieņemt lēmumus bez kvoruma. No 127 biedriem, kas piedalījās balsojumā, par Āboltiņu nobalsoja 83. Slikto apmeklējumu jaunais ģenerālsekretārs skaidro ar to, ka biedriem galvenais ir, ka TIR karnešu izsniegšanas sistēma nav apdraudēta un turpina darboties, kaut arī Lauto kluibam ir atņemta licence. Pārvadātājiem savaīgāk šobrīd rūpēties par kravām un to, ko liet bākā, tā viņš.

DB jau rakstīja, ka Lauto klubs savulaik tika izveidots tādēļ, lai katram pārvadātājam atsevišķi nebūtu jāieskaita papildu nodrošinājums 50 tūkst. ASV dolāru apjomā, lai tas varētu pārvadāt paaugstināta riska preces, kuru saraksti ES un Krievijā atšķīrās, ietverot gan lauksaimniecības preces, gan elektroniku. Līdz Latvijas auto depozītā katram pārvadātājam bija 5000 ASV dolāru, kas nodrošināja tā saistības pret asociāciju. Izveidojot Lauto klubu, LA biedri par šiem 5000 ASV dolāriem ieguva divas pajas. Tāpat Lauto regulāri saņēma apdrošināšanas prēmijas no autopārvadātājiem – līdz Ls 2 par polisi. Līdzekļi gadu gaitā uzkrājās, jo maksimālā apdrošināšanas atlīdzība, ko Lauto jelkad izmaksāja, bija vien 20 tūkst. Ls. 2008.g. Krājbankas depozītā tika ieliktas Lauto pajas, saistību un izmaksu rezerve un pa gadiem nopelnītais.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš šā gada 1. janvāra visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs ir aizliegts dējējvistas turēt nelielos būros, tomēr 12 valstīs, tostarp arī Latvijā, dējējvistu turētāji šo jauno normu par vistu labturību neievēro, vēsa ibtimes.com.

Nelielie būri tika aizliegti, jo tie nenodrošina pat minimālas dzīvnieku labturības prasības. Būros, kuru izmantošanu ES liegusi, vistas dzīvo 550 kvadrātcentimetru platībā, kas ir mazāks laukums par A4 formāta lapu. Tāpat vistām nav pieejama dienasgaisma, šajā «laukumā» nevar nodrošināt to, lai vistas būtu nodarbinātas. ES Direktīva paredz, ka šauro būru vietā jāizmanto modernizēti būri.

ES Direktīvu par dējējvistu turēšanu bez Latvijas tiek pārkāpta arī Beļģijā, Bulgārijā, Kiprā, Francijā, Grieķijā, Unghārijā, Itālijā, Nīderlandē, Polijā, Portugālē un Spānijā.

Šā gada 26. janvārī Eiropas Komisija (EK) uzsāka procedūru pret 14 valstīm, kurās netika ievēroti jaunie dējējvistu turēšanas nosacījumi. EK noteica, ka pārkāpumiem jābūt novērstiem divu mēnešu laikā – līdz 26. martam, taču tas tika paveikts tikai divās valstīs – Lielbritānijā un Rumānijā, informē ibtimes.com.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Dzelzceļš novērš kara sekas

Uldis Andersons, 18.07.2012

Jauno dzelzceļa tiltu pār Aivieksti paredzēts pabeigt līdz šā gada beigām, šobrīd jau ir pabeigta Pērses tilta montāža. Dzelzceļa tilti ir valsts stratēģiskās nozīmes objekti, pieeja būvlaukumiem tiek stingri kontrolēta.

Vitālijs Stīpnieks, Dienas Mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar otra sliežu ceļu būvniecību Skrīveru-Krustpils posmā faktiski tiek atjaunota pirmskara dzelzceļa infrastruktūra.

Skrīveru-Krustpils posms ar vienu sliežu ceļu līdz šim veidoja Austrumu-Rietumu dzelzceļa transporta koridora šauro «pudeles kaklu». Galvenie ekonomiskie ieguvumi, izbūvējot otru sliežu ceļu, būs palielināta līnijas jauda un efektīvāka tranzītkravu plūsma Austrumu-Rietumu koridorā, ātrāki kravu un pasažieru pārvadājumi, kā arī ar mūsdienīgām satiksmes vadības un kontroles sistēmām uzlabota dzelzceļa satiksmes drošība. Optimizējot dzelzceļa kustības procesus, tiks mazināti arī sastrēgumi uz un ap autoceļiem, sola valsts a/s Latvijas dzelzceļš (LDz) vadība.

Otra sliežu ceļa izbūvē dzelzceļa posmā Skrīveri-Krustpils tiek investēti 93,4 miljoni eiro (65,6 milj. latu); 70,1% projekta izmaksu finansē Kohēzijas fonds, 29,9% - LDz. Būvdarbus objektā veic pilnsabiedrība Skonto būve, BMGS, ACB un Binders. Kopumā projektēšanai un būvniecībai atvēlētais laiks ir 38 mēneši, un, saskaņā ar līgumu, jaunajam sliežu ceļam jābūt pabeigtam līdz 2013. gada 12. oktobrim, informē pilnsabiedrības projekta vadītājs Staņislavs Baiko.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Uz sniegumu jeb veiktspēju orientēts darba apraksts un personāla piesaiste

Jūlija Lobanovska, CVO Recruitment & Simplika vadītāja Latvijā, 02.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai esat piedzīvojuši situāciju, kad uz darba sludinājumu ilgstoši nesaņemat nevienu pieteikumu vai tie nepavisam neatbilst gaidītajam? No sadarbības partneriem dzirdam par darba sludinājumiem, kas vakanču portālā bijuši aktīvi vairākus mēnešus un pat gadu (!) – sludinājumā it kā sarakstīts viss nepieciešamais, tas publicēts atbilstošos medijos, viss kā pienākas. Bet rezultāta nav.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgusies jaunās dabas infrastruktūras būvniecība dabas lieguma Liepājas ezers Zirgu salā un Golodova dambī, un objekts nodots ekspluatācijā. Līdz ar to šis dabas tūrisma infrastruktūras objekts ir pilnībā pieejams apmeklētajiem, informē Dabas aizsardzības pārvaldē (DAP).

Kopš novembra beigām Liepājas ezera Zirgu salas apmeklētājus priecē automašīnu stāvlaukums, kā arī ceļš līdz tiltam uz Golodova dambi. Pa šauro dambi ved kilometru gara pastaigu taka, kuru mērojot iespējams nokļūt arī līdz putnu vērošanas tornim. Savukārt jaunie soliņi un atkritumu urnas rada papildus ērtības.

Iepriekšminētie darbi tika īstenoti DAP īstenotā Eiropas Savienības Kohēzijas fonda projekta „Antropogēno slodzi samazinošās un informatīvās infrastruktūras izveide Natura 2000 teritorijās. IV kārta ietvaros, un tos iepirkuma procedūras rezultātā bija uzticēts veikt SIA A-Land. Līguma ietvaros tika izstrādāts arī būvprojekts.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Ne tikai gulēt, bet arī strādāt

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 11.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik lielākās ieguvējas ir tās pašvaldības, kuras var piedāvāt plašākās un ērtākās «guļamistabas».

Pierīgas miesti dāsni pārbīda savas robežas – purvainās pļavas, atbrīvotas no kārkliem un bebriem, gan plānos, gan darbos turpina pārtapšanu par mazstāvu apbūves guļamistabām darbaspēkam, kas dienas gaišo daļu pavada nevis savā novadā, bet gan darbavietā galvaspilsētā. Apkārtējās pašvaldības īpaši nelauza galvu ne par to, ka šajos guļamrajonos dzīvo cilvēki, kuru vienīgā saikne ar novadu bieži vien ir tikai nodokļu pavediens, tām saņemot 80% no iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Saņēmušas tā devu, pašvaldības izbuktē bikses un ir gatavas jaunu maksātspējīgu iedzīvotāju piesaistīšanai, pametot vēl kādu pļavas pleķi apbūvei.

Komentāri

Pievienot komentāru