Jaunākais izdevums

35% Latvijas iedzīvotāju kredīta ņemšanu uzskata par principāli nepareizu, ar savu skeptisko attieksmi lielā mērā pārspējot savus ziemeļu un dienvidu kaimiņus, liecina Kantar Emor veiktā aptauja.

Par to, ka Latvijas iedzīvotāju attieksme pret aizņemšanos nav tikai vispārīga, liecina viņu nodomi – Latvijā ir vismazāk cilvēku, kas plāno ņemt kredītu tuvāko divu gadu laikā. Ja Latvijā šādu rīcību apsver 39% aptaujāto, tad Lietuvā 56% respondentu plāno aizņemties tuvākajos divos gados.

Kantar Emor pētījumu eksperts Aivars Voogs skaidro, ka ir grūti pateikt, kāpēc attiecībā pret aizņemšanos latvieši ir skeptiskāki nekā viņu kaimiņi.. «2008. un 2009. gada ekonomiskā krīze skāra Latviju un tās bankas cieta nedaudz spēcīgāk nekā Igaunijā un Lietuvā. Tas varētu būt viens no piesardzības iemesliem,» norāda A.Voogs. «Tomēr aptauja atklāj vēl kādu nozīmīgu detaļu – 22% no aptaujātajiem Latvijas iedzīvotājiem savu finansiālo problēmu risināšanai ir izmantojuši ātros kredītus. Lietuvā un Igaunijā šis skaits ir attiecīgi 13% un 6%.»

Pētnieks piebilst, ka Latvijas ekonomikā joprojām ir lielāka tā sauktā «pelēkā zona», kas nozīmē, ka, ja lielākā daļa algas netiek pārskaitīta strādājošā bankas kontā, viņam ir grūtāk izpildīt bankas noteiktos minimālās algas kritērijus, lai ņemtu kredītu. Kamēr 35% Latvijas respondentu ir nepārprotami negatīva attieksme pret aizņemšanos, 56% aptaujāto atzīst, ka viņiem nepatīk kredītu ņemšana, tomēr dažkārt tas ir neizbēgami. Tikai 9% Latvijas iedzīvotāju neiebilst pret aizņemšanos, jo, viņuprāt, tas palīdz uzlabot labklājību un ģimenes ekonomisko situāciju.

Latvijas ģimenēm, kas nākamgad plāno aizņemties, aptaujā tika jautāts, kādam mērķim tās ņems kredītu. Trešā daļa respondentu vēlas pirkt ilglaicīgas preces, 24% aizņemsies auto iegādei vai tā remontam un tikai 16% – nekustamā īpašuma iegādei. 34% aptaujāto Lietuvā vēlas nopirkt nekustamo īpašumu, savukārt igauņi ir vairāk ieinteresēti auto iegādē.

A.Voogs uzskata, ka latviešu vēlme ieguldīt naudu ilglaicīgās precēs liecina par viņu nevēlēšanos uzņemties lielas saistības. «Šīs preces parasti ir lētākas nekā nekustamais īpašums, tās var iegādāties uz nomaksu, un robs ģimenes budžetā nav tik liels,» turpina pētnieks.

Tajā pašā laikā kredītsaistības uz vienu iedzīvotāju Latvijā ir tikai par pāris simtiem eiro lielākas nekā Lietuvā. A.Voogs skaidro, ka kredītsaistības uz vienu iedzīvotāju, no zīdaiņa līdz senioram, Latvijā ir 3600 eiro, Lietuvā – 3400 eiro, Igaunijā – 7500 eiro. Pagājušajā gadā Latvijā vidējā darba samaksa bija nedaudz augstāka nekā Lietuvā – attiecīgi 926 eiro salīdzinājumā ar 836 eiro dienvidu kaimiņvalstī. Igaunijā vidējā darba alga bija 1221 eiro. «Iespējams, ka maksātspējīgākie iedzīvotāji Igaunijā un Latvijā jau ir atraduši sev piemērotas mājvietas, turpretī Lietuvā daudzi to vēl tikai plāno iegādāties,» piebilst A.Voogs.

Latvieši labprātāk izvēlas neņemt kredītus, taču viņu vidū ir arī mazāk respondentu nekā Igaunijā un Lietuvā, kuri domā, ka nepieciešams veidot uzkrājumus. Tikai 45% uzskata, ka naudas uzkrājumi ir ļoti svarīgi, savukārt Igaunijā un Lietuvā šādu viedokli pauž divas trešdaļas aptaujāto. 26% respondentu Latvijā atzīst, ka krāj naudu tikai noteiktam mērķim, savukārt 14% aptaujāto uzkrājumu veidošanu neuzskata par nepieciešamu.

Kantar Emor pirmo reizi Latvijā, Lietuvā un Igaunijā ir veicis šādu plaša mēroga aptauju par attieksmi pret finansēm. Tā atspoguļo ne tikai vispārējo ekonomisko situāciju un iedzīvotāju nākotnes mērķus, bet arī aspektus, kas saistīti ar aizdevumiem un aizņemšanās paradumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijā veiktais pētījums atklāj, ka latvieši par savām nākotnes finansēm ir optimistiskāki nekā igauņi vai lietuvieši – 41% no Latvijā aptaujātajiem iedzīvotājiem uzskata, ka viņu finansiālā situācija uzlabosies turpmākajos divos gados, ziņo tirgus izpētes kompānija Kantar Emor.

Igaunijas un Lietuvas iedzīvotāju prognozes par to, ka viņu finansiālā situācija nākotnē uzlabosies, būtiski neatšķiras – Igaunijā 37% ir noskaņoti optimistiski, savukārt Lietuvā 32%. Kantar Emor veiktajā aptaujā respondenti no visām trim Baltijas valstīm salīdzināja savus pašreizējos ekonomiskos apstākļus ar situāciju pirms gada, un aptuveni 30% no aptaujātajiem visās valstīs konstatēja, ka viņu situācija ir uzlabojusies. Progresu vairāk izjūt jauni cilvēki ar augstāku izglītības līmeni un lielākiem ienākumiem.

Kantar Emor pētījumu eksperts Aivars Voogs norāda, ka viedokļi ievērojami atšķiras jautājumā par to, vai pēdējā gada laikā ekonomiskā situācija ir pasliktinājusies. «Latvijā situācijas pasliktināšanos atzina 26% respondentu, Lietuvā – 28%, Igaunijā – 20% aptaujāto,» atklāj pētījumu eksperts. «Tajā pašā laikā 44% Latvijas iedzīvotāju apgalvo, ka viņu situācija nav mainījusies – tas ir vairāk nekā Lietuvā, bet mazāk nekā Igaunijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pat 200 km liels attālums neattur Igaunijas iedzīvotājus turpināt alkoholu iegādāties Latvijā, tādējādi būtiski ietaupot līdzekļus, kas tiktu izlietoti, iepērkoties pašu mājās.

Biznesa portālam db.lv viesojoties Sāremā, zvejnieku saimniecības «Tihemetsa» īpašniece un vadītāja Tiina Mai Latvijas žurnālistei neslēpa, ka iecienījusi iepirkšanos mūsu valstī, kā arī nodemonstrēja sava pieliekamā saturu. Tur pavērās visai īpatnējs skats - līdzās marinējumiem un ievārījumiem tur glabājas arī brangi Igaunijā ražota alus krājumi. Tas gan nav pirkts pašu valstī, bet Latvijā, pierobežā.

Jau vēstīts, ka Igaunijā 1.jūlijā par 25% tika samazināts akcīzes nodoklis alum, sidram un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, tomēr alus cenas Latvijā joprojām ir zemākas.

Sabiedriskās domas pētījumu kompānijas Kantar Emor aptaujas rezultāti, kas tika publiskoti šā gada augustā, gan parādīja, ka Igaunijas iedzīvotāju vidū samazinās interese par alkohola iegādi Latvijā, ziņoja aģentūra LETA. Augustā 11% respondentu, kas šogad iegādājušies alkoholu Latvijā, teica, ka to dara vismaz reisi mēnesī. Līdzīgā aptaujā martā tādu bija 21%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Tallink domā izvērsties arī viesnīcu un mazumtirdzniecības jomās

Egons Mudulis, 18.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tallink liek uzsvaru uz jaunu, efektīvu floti; pamatbiznesu – jūras pārvadājumus – saglabās, bet domā par izvēršanos arī viesnīcu un mazumtirdzniecības jomās.

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda AS Tallink Grupp valdes priekšsēdētājs Pāvo Nogene (Paavo Nõgene). Kompānija šogad atzīmē 30. jubileju, bet Rīgas‒Stokholmas līnijai paliek 13 gadi.

Fragments no intervijas

airBaltic tiek saukts par Latvijas nacionālo lidsabiedrību. Kā Tallink tiek uztverts Igaunijā, kā cilvēki to uzlūko?

Patiesībā Tallink ir lielākā Igaunijas kompānija ar 950 milj. eiro ieņēmumiem pērn. Esam lielākais darba devējs. Kompānijai ir 7500 darbinieku, esam labākais darba devējs privātajā sektorā, kā pērn atklāja (Kantar Emor) pētījums. Pirmo vietu kopumā ieņēma valstij piederošā enerģētikas kompānija Eesti Energia. Tallink ir sava veida nacionālais mantojums. Uzņēmums attīstījās ļoti strauji, 2006. gadā Tallink nopirka Silja Line – somu nacionālo mantojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru