Valsts kontrole (VK) pēc revīzijas "Kā tiek pārvaldītas Latvijas mazās ostas?" aicina uz lielāku ieinteresētību mazo ostu attīstībā no valsts un pašvaldību puses, informē VK pārstāvji.

Revīzijas autori secinājuši, ka par mazo ostu darbību valsts mērogā ilgstoši nav bijis intereses, un arī pašvaldības kā ostu pārvalžu izveidotājas nav bijušas "uzdevumu augstumos".

Tāpat arī konstatēta virkne pārkāpumu mazo ostu pārvaldīšanā, to skaitā nepilnības iekšējās kontroles sistēmas darbā, normatīvajam regulējumam neatbilstoša rīcība.

VK skaidro, ka, lai arī mazo ostu kravu apgrozījums uz kopējā fona ir neliels, tās ir nozīmīgi loģistikas ķēdes elementi un sekmē ne tikai ostas teritorijas, bet visa reģiona attīstību, jo mazo ostu darbībā un uzņēmumos, kas saistīti ar ostas pakalpojumiem, tiek nodarbināti vietējie iedzīvotāji. Mazās ostas būtu jāpārvalda tā, lai pašvaldība, tās iedzīvotāji un komersanti gūtu maksimālu labumu no publiskajiem aktīviem - ostas akvatorijas, teritorijas un infrastruktūras.

2022. gadā Rīgas brīvostas pārvalde ostas infrastruktūras uzturēšanā un attīstībā, tostarp digitālajos risinājumos ieguldījusi teju 5 miljonus eiro.

Investīcijas veiktas esošo objektu pārbūvē un modernizācijā, jaunu objektu realizācijā, kā arī dažādos viedrisinājumos.

“Neskatoties uz dažādiem globālajiem ģeopolitiskajiem izaicinājumiem un nenoteiktību pasaules tirgos, šogad esam spējuši ne vien kāpināt kravu apgrozījumu Rīgas ostā, bet arī ieguldīt Rīgas ostas attīstībā. Investēts gan ostas dzelzceļa infrastruktūras sakārtošanā, kuģošanas kanāla padziļināšanā, gan hidrobūvju pārbūvē un jahtu infrastruktūras pilnveidošanā. Aizvien lielāku finansējumu gadu no gada ieguldām arī digitālo risinājumu testēšanai un ieviešanai, tā automatizējot ostas procesus un samazinot kravu apstrādei nepieciešamo laiku. Investīcijas ostas tehniskajā un digitālajā infrastruktūrā plānojam arī 2023. gadā,” norāda Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

Šis gads ar Krievijas uzsākto karu Ukrainā ir parādījis, ka, visticamāk, kravu plūsmas nekad, vai vismaz pārskatāmā nākotnē, vairs nebūs tādas, kādas tās bija pirms kara, norādīja Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

Viņš pauda, ka 2022.gads vērtējams kā stabils, jo neskatoties uz visiem ģeopolitiskajiem satricinājumiem, ostā pārkrauto kravu apjoms salīdzinājumā ar 2021.gadu ir pieaudzis.

"Ostu darbība vienmēr ir bijusi ekonomikas spogulis, līdz ar to jebkuras izmaiņas tirdzniecībā un preču pārvadājumos ietekmē arī Rīgas ostu. Pēdējie trīs gadi ir bijuši izaicinājumu pilni visām nozarēm. Tomēr, ja pandēmijas kontekstā mēs runājām par nozares spēju atgriezties pie ierastās kārtības, tad 2022.gads ar Krievijas uzsākto karu Ukrainā ir parādījis, ka visticamāk kravu plūsmas nekad, vai vismaz pārskatāmā nākotnē, vairs nebūs tādas pašas kā iepriekš," pauda Zeltiņš.

Rīgas ostai 2022. gads noslēdzies ar stabilu pieaugumu kravu apjoma rādītājos - kopā pārkrauti 23,5 miljoni tonnu kravu, kas pārsniedz iepriekšējā gada rezultātu par 9,4%.

“Gads ostā vērtējams kā veiksmīgs, jo, neskatoties uz visiem ģeopolitiskajiem satricinājumiem, pārkrauto kravu apjoms ir audzis. Bet Rīgas ostas stāsts jau kādu brīdi vairs nav tikai par kravām un tonnām. Neskatoties uz izaicinājumiem bagāto 2022. gadu, ostā strādājošie uzņēmumi turpināja investēt savā un ostas attīstībā. Mēs kopā esam turpinājuši veidot ostas digitālās kvalitātes un likt spēcīgus pamatus mūsu nākotnes Rīgas ostas ilgtspējai, t.sk., piedaloties inovāciju aktivitātēs un atbalstot alternatīvu energoresursu izstrādes iniciatīvas. Gads ir rādījis, ka Rīgas osta ir gatava izaicinājumiem - veidojas alternatīvas kravu piegāžu un loģistikas ķēdes caur Rīga ostu, kas vēl nespēj kompensēt kādreizējo tranzīta plūsmu, tomēr ļauj stabili un ar pārliecību raudzīties nākotnē”, aizgājušo gadu vērtē Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

Uzņēmums SIA Rīgas Brīvostas Flote 2022. gada novembrī mainīja nosaukumu uz SIA LVR Flote, tā parādot gatavību sniegt pakalpojumus visām Latvijas ostām, paaugstinot to konkurētspēju, darbības efektivitāti un atbrīvojot resursus to tiešās darbības attīstībai.

Kādi ir uzņēmuma plāni un ieceres jaunajā veidolā, to Dienas Bizness jautāja LVR Flote valdes loceklim Kasparam Ozoliņam.

Kas ir uzņēmums LVR Flote, ko tas dara un kā radies?

LVR Flote ir ostu tehnisko pakalpojumu sniedzējs. No 2010.gada līdz šā gada novembrim LVR Flote nosaukums bija Rīgas Brīvostas Flote. Savulaik Rīgas Brīvostas pārvalde nolēma, ka tehniskos pakalpojumus ostā, kas Rīgas brīvostai ir nepieciešami, varētu nodrošināt Brīvostas pārvaldei piederoša kapitālsabiedrība. To nodibināja 2010.gadā, ar laiku uzticot visus ostas tehniskos pakalpojumus šim uzņēmumam. 2010.gadā LVR Flote sāka ar ledus laušanas un velkoņu pakalpojumu sniegšanu, gadu laikā pakāpeniski attīstoties par jaudīgu tehnisko pakalpojumu sniedzēju. Šobrīd LVR Flote strādā jau ar astoņiem pakalpojumu veidiem, sākot no ostas infrastruktūras apsaimniekošanas līdz ļoti specifiskiem pakalpojumiem, kā piemēram, avārijas seku likvidācija, hidrogrāfiskie mērījumi un navigācijas līdzekļu apkalpošana.

Lai uzlabotu kravu apstrādes ātrumu un energoefektivitāti, Rīgas ostas uzņēmums SIA Jaunmīlgrāvja ostas kompānija projekta „Zaļās inovācijas ar digitalizētu kraušanas procesu” ietvaros iegādājusies jaunu ar elektrodzinēju darbināmu mobilo celtni.

Jaunais kraušanas risinājums paredz ieviest speciālu kravu apstrādes sistēmu, kas ietver integrētu un automatizētu svēršanas procesu un digitalizētu pārkraušanu un uzglabāšanu.

Projekts tiek īstenots ar Norvēģijas finanšu instrumenta finansējuma atbalstu atklāta konkursa “Zaļo inovāciju un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju produktu ieviešana ražošanā” ietvaros. Tā kopējās izmaksas ir 1,3 miljoni eiro, no kurām kā atbalsta finansējums ir 583,8 tūkstoši eiro.

Projektu plānots ieviest līdz 2024. gada pavasarim.

“Augot nepieciešamībai paaugstināt termināļa energoefektivitāti, mēs nopietni izvērtējām arī klientu vajadzības un pieprasījumu pēc jaunām tehnoloģijām. Šī projekta ieviešanas rezultātā klienti saņems labāku pakalpojumu un ietaupīs izmaksas, savukārt terminālis optimizēs kravu kraušanas procesu, vienlaikus kļūstot energoefektīvāks un videi draudzīgāks. Pēc mūsu aprēķiniem jaunais mobilais celtnis ļaus samazināt CO2 emisijas par 85%, turklāt tas ļaus apkalpot lielāka izmēra kuģus un pārkraut smagākas kravas. Ieviešot digitalizētu kraušanas sistēmu, paaugstināsies arī klientu transporta efektivitāte, samazinot kaitīgo izmešu daudzumu un izvairoties no kravas transportlīdzekļu svara pārsniegumiem,” ieguvumus no projekta realizācijas uzskaita Jaunmīlgrāvja ostas kompānija valdes loceklis Sergejs Piskunovs.

Reforma liek uzdot jautājumu, vai tajā paslēpta viltība paņemt labos aktīvus un atstāt bešā kreditorus.

Kamēr noris sarunas par jaunās valdības veidošanu, šķiet, ir atkal vērts pievērst uzmanību vienam no aizejošās valdības iesāktajiem pārmaiņu procesiem, kas profesionāļu vērtējumā nosaukts par vienu no pēdējā laikā skandalozākajiem. Runa ir par iesākto ostu reformu, kuru kā savu lozungu pieteica Jaunā konservatīvā partija (tagad – Konservatīvie), bet pēc neveiksmes vēlēšanās cenšas to nosaukt par Jaunās Vienotības iniciatīvu un karmisko uzdevumu.

Šā raksta kontekstā Diena uzdeva virkni jautājumu valsts pārvaldes pārstāvjiem par līdzšinējo pieredzi lielu, valsts administrētu uzņēmumu likvidācijas procesos, tostarp saistību kontekstā, kā arī par Valsts ieņēmumu dienesta īstenoto cīņu pret uzņēmumu aktīvu pārnešanu uz jaunu kapitālsabiedrību un attiecīgi saistību nepildīšanu pret valsti. Iepazīstoties ar jautājumiem, Valsts kases pārstāvji Dienai ieteica ar tiem vērsties Ekonomikas ministrijā, kuras pārstāvji savukārt šos jautājumus ieteica adresēt publisko aktīvu pārvaldītājam Prossessor (bijusī Privatizācijas aģentūra). Diemžēl pāradresācijas ķēdīte izrādījās par garu, tādēļ atbildes vakardienas laikā Dienai tomēr neizdevās iegūt.

Saistībā ar kara izraisītajām pārmaiņām līdzšinējos kravu pārvadājumu ceļos uz Latviju pārorientēta daļa Centrālāzijas dzelzceļa kravu, un, visticamāk, VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) sadarbībai ar šīm valstīm būs arvien lielāka nozīme arī turpmāk, norādīja LDz valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs.

Viņš skaidroja, ka šis gads LDz koncernam, tāpat kā daudziem citiem uzņēmumiem un nozarēm, ir bijis negaidīti sarežģīts. Ietekmi uz LDz darbību atstāja gan karadarbība Ukrainā un tam sekojošās piemērotās starptautiskās sankcijas Krievijai, gan citi ar šiem notikumiem saistītie globālie procesi.

"Vistiešākajā veidā tika ietekmēta kravu pārvadājumu joma, un šī ietekme turpinās - liela daļa no Krievijai un Baltkrievijai piemērotajām sankcijām stājās spēkā pakāpeniski, un arī pašlaik ir gaidāmas jaunas sankcijas. Vienlaikus jau no pirmās kara dienas LDz veic apjomīgu papildu darbu, pārbaudot sadarbības partnerus, klientus un klientu klientus. Protams, sankcionētajos kravu segmentos kravu apjoms ir nulle," skaidroja Kleinbergs.

Latvijas ostās šogad janvārī pārkrauti 4,132 miljoni tonnu kravu, kas ir par 10,3% vairāk nekā 2022.gada janvārī, liecina Satiksmes ministrijas apkopotā informācija.

Visvairāk pārkrautas beramkravas - 2,107 miljoni tonnu, kas ir pieaugums par 2,4%, salīdzinot ar 2022.gada attiecīgo mēnesi.

Tostarp ogles pārkrautas 621 400 tonnu apmērā, kas ir par 12,4% mazāk nekā gadu iepriekš, labība un labības produkti pārkrauti 534 100 tonnu apmērā, kas ir par 21,7% vairāk, koksnes šķelda pārkrauta 195 200 tonnu apmērā, kas ir samazinājums par 7,3%, bet ķīmiskās beramkravas - 26 500 tonnu apmērā, kas ir par 79,3% mazāk.

Ģenerālkravas Latvijas ostās 2023.gada janvārī pārkrautas 1,032 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 8,9% vairāk nekā gadu iepriekš.

Tostarp kravas konteineros pārkrautas 362 300 tonnu apmērā, kas ir par 5,8% vairāk nekā gadu iepriekš, kokmateriāli - 355 400 tonnu apmērā, kas ir par 15,1% vairāk, bet "roll on/roll off" jeb ro-ro kravas - 294 300 tonnu apmērā, kas ir par 13,1% vairāk.

Sliedes Andrejsalā paralēli Eksporta ielai jau noārdītas, uzbērti celiņi, kas iezīmē nākotnes ielas, graudu elevators darbu pārtraucis, un gatavs ir salas apbūves plāns. Jau 2023. gada nogalē Pētersalas iela atdursies Daugavā un, iespējams, būs redzami pirmā īres nama pamati vai pat siluets.

Tādu ainu Dienas Biznesam intervijā ieskicē SIA RigaPortCity valdes priekšsēdētājs un attīstības direktors Juris Dreimanis.

Ar konkrēti kādas teritorijas attīstību nodarbojas jūsu uzņēmums, un ko tas pārstāv?

RigaPortCity attīstāmā teritorija sākas no Vanšu tilta, tai piekrīt pašreizējais Rīgas pasažieru terminālis, jahtu centrs Andrejosta, visa Andrejsala un Eksporta ostas dienvidu teritorija. Zemesgabaliem šajā teritorijā ir dažādi īpašnieki, tomēr viņi visi ir spējuši vienoties par vienota attīstības uzņēmuma izveidi, kas arī ir SIA RigaPortCity. Kopumā ir runa par 55 hektāriem zemes, kas uzskatāma par bijušo ostas teritoriju. Uzņēmuma uzdevums ir pārraudzīt un attīstīt tā, lai ieguvēji būtu visi, arī Rīgas pilsēta – iedzīvotāji, viesi un pašvaldība, kas iegūs jaunu, izcili sakoptu pilsētas daļu.

Ventspils brīvostas valde nolēmusi virzīt izmaiņas Ventspils ostas teritorijas robežās, izslēdzot, piemēram, bērnudārzu, parku, mežu un kapsētu teritorijas. Kopā valde aicinās no brīvostas teritorijas izņemt 118 zemes īpašumus.

Šobrīd spēkā esošās Ventspils ostas robežas ar Ministru kabineta noteikumiem tika apstiprinātas 2010.gadā.

Saskaņā ar šiem noteikumiem Ventspils ostas teritorijā atrodas arī divas pirmsskolas izglītības iestādes, divas kapu teritorijas un vairākas dzīvojamās mājas, kā arī meži, parki un citas teritorijas, kuras, ņemot vērā to ģeogrāfisko stāvokli, Ventspils brīvostas pārvaldes ieskatā nevarētu tikt izmantotas ostas perspektīvai attīstībai un tāpēc būtu no brīvostas teritorijas jāizslēdz.

Ostu likums nosaka, ka ostas robežas nosaka Ministru kabinets pēc Satiksmes ministrijas, pašvaldības, ostas pārvaldes un dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja ieteikuma.

Liepājas SEZ pārvalde noslēgusi līgumu ar SIA “EKO OSTA” par Liepājas ostas Karostas kanāla sanācijas darbu veikšanu un vēsturiski piesārņoto nogulumu izņemšanu.

Saskaņā ar noslēgto līgumu sanācijas darbi jāuzsāk pēc Karosta kanāla sanācijas programmas izstrādāšanas un apstiprināšanas, bet ne vēlāk kā 2023. gada 1. aprīlī, bet jāpabeidz līdz 2023. gada 30. novembrim. Līguma ietvaros plānots izsmelt ~164 tūkst. m3 piesārņoto nogulu un līguma kopējā summa ir 3 497 260 eiro.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde turpina īstenot projektu “Vēsturiski piesārņotas vietas Liepājas ostas Karostas kanāla sanācijas darbi” ar mērķi samazināt Karostas kanāla vēsturiski piesārņoto nogulumu negatīvo ietekmi uz vidi, cilvēku veselību un Baltijas jūras ekoloģisko stāvokli. Mērķa sasniegšanai sanācijas darbu ietvaros no kanāla gultnes tiks izņemti likumdošanas normām neatbilstoši nogulumi, kuros ir ieslēgtas 400 t bīstamās ķīmiskās vielas. Projekts tiek finansēts Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.–2021.gada perioda programmas “Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide” ietvaros.

Rīgas ostā Spilves pļavās veidos lielāko saules paneļu parku Latvijā ar nominālo jaudu vismaz 100MW un plānoto elektroenerģijas izstrādi vismaz 100000MWh gadā, kas atbilst vidēji lielas Latvijas pilsētas elektroenerģijas gada patēriņam.

Tas ir pirmais solis vērienīgā Spilves industriālā parka kompleksa izveidē.

“Šis Rīgā ir līdz šim vērienīgākais projekts jaunu enerģijas avotu izveidē. Saules parks ražos zaļu enerģiju ostas un Rīgas uzņēmumiem, un, visticamāk, padarīs lētāku elektroenerģiju arī visiem Rīgas iedzīvotājiem. Rīgas osta ir lielākais industriālais parks Baltijā ar līdz šim neizmantotu ekonomisko potenciālu “Spilvē”. Strādājot ar investoriem un potenciāliem klientiem Spilves industriālā parka attīstībā, redzam potenciālu zaļās enerģijas attīstībai – vispirms saules paneļu parkam, tad ūdeņraža tehnoloģiju attīstībai. Turklāt, šodien starptautiskie ražotāji un loģistikas ķēdes pieprasa “zaļākus transporta koridorus”, un saules parks ir iespēja ostas stividoriem piedāvāt zaļu un lētu enerģiju. Vēl vairāk, tas Rīgas ostu padara par daudz konkurētspējīgāku investīciju projektiem, nekā jebkuru citu ostu reģionā. Un pāri visam - šis ir liels solis Rīgai un Latvijai enerģētiskās neatkarības virzienā,” saka Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Rīgas ostā aizvadītajā gadā, salīdzinot ar 2021. gadu, par 10% pieaudzis pārkrauto konteinerkravu apjoms, turklāt ostas lielākā konteineru stividorkompānija Baltic Container Terminal (BCT) 2022. gadā ir sasniegusi rekordaugstu kravu apgrozījuma rādītāju, par 16% pārsniedzot 2021. gadā iespēto.

Uzņēmums aizvadītajā gadā pārkrāvis 326 tūkstošus TEU (konteineru vienību), kas ir BCT vēsturiski augstākais apgrozījuma rādītājs gada ietvaros. Konteinerkravu apgrozījuma pieauguma pamatā ir ģeopolitiskās situācijas būtiskā ietekme uz globālajām loģistikas ķēdēm, kas ietekmē kravu apriti ne tikai Baltijas reģionā, bet arī faktiski visā pasaulē.

Arī Rīgas brīvostas pārvaldes tirgus analītiķi norāda, ka visu Baltijas reģiona ostu statistikas dati labi ataino kara radīto ietekmi uz konteinerkravu pārvadājumiem. Proti, Sanktpēterburgas osta, kas vienmēr ir bijusi pārliecinoši lielākā reģiona konteineru osta 2022. gadā, zaudēja 64% no konteinerkravu apjoma. Toties pieauga gan Rīgas, gan Klaipēdas, gan Tallinas ostu konteinerkravu apgrozījuma rādītāji.

Rīgas brīvostas pārvalde otrdien, 22.novembrī, izsolīs teritorijas nomas tiesības saules enerģijas parka attīstīšanai Spilves pļavās, informē Rīgas brīvostas pārvaldes pārstāvji.

Rīgas brīvostas pārvaldē norāda, ka ir noslēgusies pieteikšanās pārvaldes izsludinātajam atklātajam konkursam par teritorijas nomas tiesībām saules enerģijas parka attīstīšanai Spilves pļavās.

Rīgas ostas teritorijā paredzēts izveidot saules paneļu parku ar nominālo jaudu vismaz 100 megavatu (MW) un plānoto elektroenerģijas izstrādi vismaz 100 000 megavatstundu (MWh) gadā.

Konkursā pieteikušies vairāki dalībnieki, visi - starptautiskas kompānijas vai to pārstāvniecības Latvijā, kas savā darbībā jau realizējušas lielapjoma saules parkus arī citviet Eiropā. Plašāka informācija par pretendentiem var tikt sniegta pēc izsoles procedūras beigām.

Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Viesturs Zeps (AP) norāda, ka saules parka izveide ļaus attīstīties vairākos virzienos, pirmkārt, tā ir pieejama zaļā elektroenerģija, kuru varēs izmantot gan ostas uzņēmumi, gan arī citi uzņēmumi pilsētā, tādējādi ostas infrastruktūra kļūs zaļāka un klimatneitrālāka. Otrkārt, saules parks un zaļās enerģijas pieejamība ostas uzņēmumiem ļaus attīstīt arī citus inovatīvus alternatīvās enerģijas projektus, tostarp saistībā ar ūdeņraža ražošanu, uzglabāšanu un izmantošanas ostas un pilsētas vajadzībām. Treškārt, šādi projekti ļauj turpināt virzību uz enerģētiskās neatkarības mērķu sasniegšanu.

Kravu apgrozījums Latvijas ostās 2022. gada pirmajā pusgadā sasniedza 23,59 milj. tonnu, kas ir par 15,3% vairāk salīdzinājumā ar analogu laiku 2021. gadā, tas panākts, pateicoties ogļu apjoma pieaugumam 20,6 reizes, kā arī lielākām konteineru un roll on / roll of kravām.

To rāda Satiksmes ministrijas dati par Latvijas ostu kravu apgrozījumu. Proti, šogad Latvijas ostās ogles pārkrautas 4,44 milj. t apmērā, kamēr pērn tikai 0,21 milj. t. Jāņem gan vērā, ka pirms 10 gadiem – 2012. gadā – pārkrauto ogļu apmērs pārsniedza 12,5 milj. t. Labība un tās produkti 2022. gada pirmajos sešos mēnešos pārkrauti teju 2,8 milj. t, kas ir teju tikpat, cik pārkrauts analogā laikā pērn.

Salīdzinājumam – 2012. gada pirmajā pusgadā tika pārkrauta labība un tās produkti 1,58 milj. t apmērā. Koksnes šķelda pārkrauta 1,07 milj. t, kas arī ir līdzvērtīgs rādītājs 2021. gada sešos mēnešos iespētajam, vienlaikus 2012. gadā tika pārkrauti 0,795 milj. tonnu, bet vēl mazāks apjoms bija novērots 2015. gadā, kad šī produkta apjoms bija tikai 0,454 milj. tonnu. Vislielāko kravu apgrozījuma pieaugumu – par 25,4% – uzrāda Ventspils osta, Liepājas ostai šis pieaugums ir 15,2%, bet Rīgai – 11,5%.

Liepājas speciālajā ekonomiskajā zonā 1.februārī vienas dienas darba vizītē viesojās Kazahstānas loģistikas uzņēmuma KAZLOGISTIS delegācija kopā ar ASV Starptautiskās attīstības aģentūras USAID pārstāvjiem, lai turpinātu sarunas par Latvijas un Kazahstānas sadarbību, nodrošinot transporta koridoru starp abām valstīm un lai pārrunātu jaunu Eirāzijas transporta ceļu attīstības perspektīvas, meklējot alternatīvus kravu plūsmas koridorus.

Tāpat tika pārrunāti jautājumi par noteikto sankciju ievērošanu un vēl stingrāku kravu pārbaudi starp Centrālāziju un Eiropu.

"Mēs redzam plašas iespējas, lai eksportētu Kazahstānas preces caur Latvijas ostām t.sk. Liepāju uz Ziemeļeiropu, Skandināvijas valstīm. Jau 2022.gadā ievērojami pieauga preču apmaiņa. Ja 2021.gadā tā veidoja 58 milj. USD, tad jau 2022.gadā pēc mūsu rīcībā esošās informācijas preču apgrozījums bija 216 milj. USD vērtībā. Tās ir visdažādākās kravas - kvieši, eļļas, ogles un citas. Tās ir kravas, kurām ir visi izcelsmes dokumenti un sertifikāti, kuri apliecina, ka tās ir Kazahstānas preces," komentē Kazahstānas transporta nozares uzņēmēju savienības "KAZLOGISTICS" ģenerāldirektors Erlans Absatovs.

Rail Baltica projekta īstenotājs Latvijā – uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas izsludinājis iepirkumu, lai atklātā konkursā izvēlētos komersantu, kurš veiks Rail Baltica reģionālo staciju, infrastruktūras apkopes punktu Skultē un Iecavā un Salaspils intermodālā kravu termināļa būvprojektu ekspertīzi.

Būvprojektu ekspertīze ir profesionāla pārbaude, kuras mērķis ir sniegt izvērtējumu par būvprojekta tehniskā risinājuma atbilstību normatīvo aktu un pasūtītāja prasībām.

Ekspertīzes atzinums sniedz pārliecību par publiski pieejamu un sabiedriski nozīmīgu Rail Baltica būvju un ēku būvprojektu atbilstību drošas būves parametriem, savukārt praktiskā nozīme ir palīdzēt pasūtītājam un projektētājiem būvprojektu kvalitātes nodrošināšanā.

Darba apjoms provizoriski ietver šādu Rail Baltica būvniecības objektu izvērtējumu: apmēram 70 km dzelzceļa sliežu ceļu ap objektiem, 37 galveno ēku, 60 peronu (pasažieru un kravas), 28 km ceļu, trīs pārvadu un citu būvju projektu analīzi.Paredzamais pakalpojuma sniegšanas termiņš ir 48 mēneši no līguma parakstīšanas dienas. Pasūtītājam ir tiesības pagarināt līguma izpildes laiku par laika periodu līdz projektēšanas darbu pabeigšanai (bet ne ilgāk kā 96 mēnešus no līguma parakstīšanas dienas).

Liepājas valstspilsētas Būvvalde 24.janvārī pieņēmusi ekspluatācijā izbūvētos zvejniekiem nepieciešamās infrastruktūras objektus abpus Tirdzniecības kanālam, ko īstenoja Liepājas SEZ pārvalde LAD projekta “Zvejniekiem nepieciešamās infrastruktūras pilnveidošana Liepājas ostā – 2. kārta” ietvaros.

Vecās ostmalas pusē rekonstruētas piestātnes Nr.83, Nr.85,Nr.86 un Nr.87, savukārt Jaunliepājas pusē atjaunotas piestātnes Nr.71 un Nr.72, kā arī Atslēdznieku ielas posms. Kopumā sakārtotas piestātnes vairāk nekā 600 metru garumā - ~ 360 metri no tiem Vecliepājas pusē, savukārt ~240 metri Jaunliepājā. Tāpat sakārtots Atslēdznieku ielas posms 800 metru garumā, kas nodrošina zivju izkraušanu un zvejnieku transporta kustību uz un no piestātnes. Ostas autoceļa posms ir ieguvis cieto segumu un līdz ar to ostas teritorijā vairs nav koplietošanas autoceļi ar zemes segumu.

Darbus veica SIA “Tilts” ar kuru līgumu Liepājas SEZ pārvalde noslēdza 2021.gada 7.aprīlī par kopējo summu 2 616 525,45 eiro, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli. Atgādināsim, ka projektu ietekmēja ģeopolitiskā situācija un būvniecības izmaksu sadārdzinājums, kā rezultātā pēc ziemas tehnoloģiskā pārtraukuma 2022.gada pavasarī uzņēmums neatsāka darbus. Meklējot labāko risinājumu, lai iesākto projektu pabeigtu, Liepājas SEZ pārvalde noslēdza vienošanās ar SIA “Tilts” un darbi tika pabeigti.

Stiprinot uzņēmuma kravu pārkraušanas un uzglabāšanas kapacitāti, Rīgas Brīvostā bāzētais ostas pakalpojumu nodrošinātājs WT Terminal investējis 2,6 miljonus eiro jauna angāra izbūvē. 1,9 miljoni eiro kā līdzfinansējums piesaistīts no bankas Citadele.

WT Terminal nodarbojas ar ostas pakalpojumu sniegšanu – kravu apstrādi un glabāšanu, un starp populārākajām izejvielām ir koksnes un dažādu graudu kravas. Jaunais 3600 kvadrātmetru platībā izbūvētais angārs jau ir nodots ekspluatācijā un stiprinās uzņēmuma kapacitāti graudaugu uzglabāšanā par aptuveni 60 %.

“Šobrīd graudaugu kravas ir ļoti pieprasītas gan pasaulē aktuālo notikumu dēļ, gan arī tāpēc, ka Latvijai ir kompetence šīs kravas apstrādāt un eksportēt. Kopš jūnija mēneša kravu sūtījumi no Krievijas un Baltkrievijas ir principā apstājušies, un, protams, ka mainīt loģistikas ķēdes ražas novākšanas brīdī ir liels izaicinājums, taču šobrīd ir izdevies atrast jaunus partnerus Ukrainā, kas spēj daļēji kravu kritumu kompensēt,” atklāj WT Terminal valdes loceklis Andis Bunkšis, piebilstot, ka uzņēmuma pārkrauto kravu galveno apjomu šobrīd nodrošina vietējās realizācijas jeb Latvijā saražotās izejvielas.

Norvēģijas minerālmēslu ražotāja un izplatītāja "Yara" grupas kompānija SIA "Yara Latvija" fasēs un uzglabās minerālmēslus "Riga Nordic Terminal", informē Rīgas brīvostas pārvaldes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Liene Ozola.

Viņa informē, ka "Yara Latvija" ir sākusi ilgtermiņa stratēģisku sadarbību ar "Magnat Group", sākot "Yara" minerālmēslu pārkraušanu, fasēšanu un uzglabāšanu "Riga Nordic Terminal". Paredzētais minerālmēslu pārkraušanas un fasēšanas gada apmērs paredzēts līdz 100 000 tonnu, bet fasēšanas jauda - līdz 150 tonnām stundā.

Līdz šim minerālmēslu fasēšana nelielos apmēros tika veikta Liepājas ostas terminālī "Duna". Gatavā produkcija tika piegādāta klientiem no kaimiņvalstu ostām. "Yara" tirdzniecības vadītājs Baltijas valstīs Lauri Heimala atzīmē, ka pēdējo piecu gadu laikā "Yara" ir būtiski paaugstinājusi tirgus daļu Latvijā.

"Sadarbība ar "Riga Nordic Terminal" ir pārdomāts un nozīmīgs solis uzņēmuma turpmākai stratēģiskai attīstībai, kur galvenais fokuss ir nemainīgs - augsta produkta kvalitāte no rūpīgi izvēlētām produkta ieguves un ražošanas rūpnīcām galvenokārt Somijā, Norvēģijā, Vācijā un Dānijā," min Heimala.

Paredzēts dibināt jaunu AS "Rīgas osta", liecina Satiksmes ministrijas saskaņošanai Ministru kabinetā iesniegtais rīkojuma projekts.

Rīkojuma projekts sagatavots par jaunas AS "Rīgas osta" dibināšanu saskaņā ar Ostu likumā ietverto regulējumu un, kas turpmāk veiks Rīgas brīvostas pārvaldes pārvaldīšanas funkcijas un kļūs par likvidējamās Rīgas brīvostas pārvaldes saistību (tiesību, pienākumu un apgrūtinājumu), finanšu līdzekļu, kustamās un nekustamās mantas un lietvedības pārņēmēju.

Rīkojuma projektā teikts, ka kapitālsabiedrības "Rīgas osta" vispārējais stratēģiskais mērķis ir ilgtspējīgi, atbildīgi un ekonomiski pamatoti nodrošināt Rīgas ostas kā valsts un pilsētas attīstībai un drošībai stratēģiski nozīmīgas infrastruktūras pārvaldīšanu un attīstīšanu, sniedzot un attīstot ostas pakalpojumus ilgtspējīgi un veicinot loģistikas koridoru un rūpniecībai konkurētspējīgus pamatpakalpojumus, mazinot vides nospiedumu, kas ir stratēģiski svarīgi tautsaimniecības un Rīgas pilsētas konkurētspējai un izaugsmei.

Sankciju liegums pārkraut Krievijas un Baltkrievijas naftas produktus raisījis jautājumus par Latvijas stividorkompāniju ar labu infrastruktūru un rezervuāru parku tālāko biznesa darbības modeli un pat izdzīvošanu.

Tādu ainu iezīmē nozares spēlētāji, jo līdzšinējais biznesa modelis vairs nevar strādāt un būs jāmeklē jauns. Lai arī Krievijas naftas pārkraušanas apjomi Latvijas ostās būtiski saruka pirms vairāk nekā 20 gadiem pēc tam, kad tika apturēta tās transportēšana pa cauruļvadiem uz Ventspils ostu, un vienlaikus sāka būtiski attīstīt ostas Baltijas jūras ziemeļdaļā Ustjlugā, Primorskā, tomēr naftas produktu tranzīta apjomi sāka sarukt 2016. gadā.

“Kamēr bija iespējas (līdz spēkā stājās sankciju liegums), tikmēr daudzi pircēji ieveda Eiropā naftas produktus no Krievijas, un tie glabājas daudzos ostās esošajos termināļos, tāpēc pagaidām situācija būs mierīga, taču kāda tā būs perspektīvā, ir grūti prognozēt,” situāciju vērtē biedrības Baltijas asociācija - Transports un loģistika valdes priekšsēdētājs Ivars Landmanis. Viņš norāda, ka rezervju jautājums ir iespēja, kuru var izmantot ne tikai tie termināļi, kuri pieder tirdzniecības uzņēmumiem, bet arī tie, kuri strādājuši kā naftas produktu pārkrāvēji. Vienlaikus esošo rezervuāru izmantošanu par noliktavām ietekmēs glabājamo produktu cenas pasaules biržās. “Ir ienākušas kravas gan no Amerikas, gan Ķīnas, un ar mazākiem kuģiem pēc tam tiek vests uz citām Eiropas ostām, ir degvielas piegādes Ukrainai, bet šaurais pudeles kakls ir Lietuvas — Polijas robeža, kur mainās dzelzceļa sliežu platums, un dienvidu kaimiņi tur aizņēmuši visu tā pašreizējo kapacitāti,” uz jautājumu par termināļu darbu pašreizējos apstākļos atbild I. Landmanis.

Vienas dienas darba vizītē Liepājā 30.augustā viesojās Kazahstānas vēstnieks Latvijā Timurs Primbetovs, tiekoties ar Liepājas valstspilsētas un Liepājas SEZ pārvaldes vadību, lai pārrunātu sadarbības iespējas un preču apmaiņu ar Kazahstānu.

Jau šobrīd Liepājas ostas termināli apstrādā Kazahstānas kravas, bet kā uzsvēra Kazahstānas vēstnieks Latvijā Timurs Primbetovs, ir ļoti svarīgi esošo sadarbību paplašināt un veidot jaunus kopīgus projektus.

Ģeopolitiskā situācija ir būtiski ietekmējusi tranzītbiznesa nozari un ieviesusi būtiskas izmaiņas preču apmaiņā, loģistikas virzienos un tirgus pieprasījumā. Ieviesto sankciju dēļ Eiropā mainās preču plūsmas, kas arī izskaidro gan Uzbekistānas, gan Kazahstānas uzņēmēju interesi par Baltijas valstīs, Latviju un, protams, arī Liepājas ostu.

Kā norāda Liepājas SEZ pārvaldnieks Uldis Hmieļevskis, Latvijas -Kazahstānas attiecības ir ļoti svarīgas. “Jau šobrīd Liepājas ostā krauj Kazahstānas kravas – alumīniju, ferro sakausējumus, lauksaimniecības kravas, kas tā nokļūst Eiropā un citur pasaulē, savukārt sojas produkti, cukurs, industriālais aprīkojums no pasaules un Eiropas valstīm nonāk Kazahstānā. “Ir ļoti svarīgi tikties, rādīt Liepājas un ostas iespējas, nodrošināt informācijas apriti ar Kazahstānas vēstniecības starpniecību starp Liepājas un Kazahstānas uzņēmējiem. Katra iespēja ir jāizmanto, jo tikai tā var iegūt rezultatīvos rādītājus, kas atspoguļojas pilsētas un valsts budžetā.”

Izsludinot starptautisku konkursu investoru un attīstītāju piesaistei, lidosta “Rīga” uzsāk stratēģiski nozīmīgā RIX Airport City projekta ieviešanu.

Mērķis ir 10 gadu laikā izveidot progresīvu nākotnes lidostas pilsētu, kas sniedz ne tikai tradicionālos aviācijas pakalpojumus, bet rada vidi dažāda veida uzņēmējdarbības attīstībai, piedāvā multimodālus transporta savienojumus un dod pienesumu iedzīvotājiem un reģiona tautsaimniecībai kopumā.

“Mūsdienu lidostas ir vairāk nekā tikai aviosatiksmes pieturvietas. Līdzīgi kā agrāk ostas un dzelzceļa stacijas, mūsdienu lidostas rada ap sevi jaunas kvalitātes biznesa ekosistēmas. Stratēģiskais savienojums ar Rail Baltica ātrgaitas dzelzceļu, kas savienos Baltijas valstu galvaspilsētas ar dzelzceļa tīkliem Somijā, Polijā un Vācijā, ir lieliska iespēja lidostai “Rīga” kļūt par jaunākās paaudzes Ziemeļeiropas satiksmes, darījumu un tūrisma centru. Mūsu mērķis ir radīt uz cilvēkiem orientētu lidostas pilsētu, kas pati ir galamērķis ar vērtību – uzņēmējdarbībai, jauniem pakalpojumiem un atpūtai,” attīstības vīziju iezīmē lidostas “Rīga” valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.