Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija sauc pēc līdzekļiem zinātnei

2018. gada 31. oktobris plkst. 12:35
Sadaļa: Sports
Dalies ar šo rakstu

Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija (LSPA) attīsta infrastruktūru un sadarbojas ar pētniekiem, lai pilnveidotu esošās sporta tehnoloģijas un radītu platformu inovācijām

Nākamajā gadā LSPA būs sporta zinātnes un veselības laboratorija, kuras izveidē tiks investēts teju miljons eiro. Tāpat LSPA ir noslēgusi līgumu ar Rīgas Tehnisko universitāti (RTU) par sadarbību studijās, zinātnē un inovācijā. LSPA rektors Jānis Žīdens jau piecus gadus lolo sapni par nacionāla līmeņa zinātniskā sporta izpētes centra izveidošanu augstskolas paspārnē.

Lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

LSPA sporta zinātnes un veselības laboratorijas vajadzībām par 0,5 miljoniem eiro plānots iepirkt modernu aparatūru – slīdošos celiņus (tredbāni), uz kuriem sportisti savu meistarību varēs testēt arī uz skrituļslidām, zinātniski pētniecisko trenažieri (Huber) – kustīgu platformu, uz kuras sportisti var meklēt līdzsvaru un izpildīt dažādus uzdevumus, aukstumkameras, kas paredzētas, lai atjaunotos pēc lielām slodzēm, kā arī dažādus velotrenažierus. Laboratorija būs 300 m2 plaša, un tās izveidē tiks ieguldīti aptuveni 900 tūkstoši eiro. Līdzekļi tiks piesaistīti no Eiropas Savienības struktūrfondiem. «Zinātnes nozīme sportā pieaug, un ir aktualizējusies nepieciešamība zinātniekiem un sporta speciālistiem attīstīt nozarei nepieciešamos lietišķos pētījumus sporta medicīnā, psiholoģijā, inženierijā un citos aktuālajos virzienos,» skaidro J. Žīdens.

Tāpēc LSPA ir sākusi sadarbību ar RTU, kuras ietvaros tiks izstrādātas jaunas tehnoloģijas. Vieni no pirmajiem RTU zinātnisko potenciālu un laboratorijas izmantos kamaniņu, bobsleja un skeletona sportisti, uzlabojot kamanu slieču slīdamību, savukārt LSPA speciālisti sportistiem piedāvās biomehānisko kustību analīzi. Līgums paredz RTU un LSPA studentiem un docētājiem izmantot abu augstskolu pētnieciskās laboratorijas zinātniskās darbības un studiju procesa sekmēšanai, kā arī studentu un akadēmiskā personāla apmaiņu, lai iegūtu jaunas starpdisciplināras zināšanas.

J. Žīdens atzīst, – tā kā sports Latvijā nav prioritārais virziens, sporta zinātne netiek finansiāli atbalstīta. «Nauda «betonam» tika lielajām universitātēm, kurās var apgūt informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, inženierzinātnes un medicīnu. Jau pirms pieciem gadiem sāktas sarunas ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) par nacionāla līmeņa zinātniskā sporta izpētes centra izveidošanu, taču diemžēl neesam sadzirdēti. Lielākajām sporta organizācijām ir jādomā par aktuālākiem jautājumiem, piemēram, kā aizbraukt uz olimpiādi. Bez fundamentāliem ieguldījumiem sporta zinātnē cerēt uz labiem sasniegumiem sportā nav iespējams,» akcentē J. Žīdens. Viņaprāt, šāds nacionāla līmeņa pētniecības centrs būtu jāveido IZM sadarbībā ar LSPA, sporta organizācijām un citām augstskolām. Kopējās centra izmaksas tiek lēstas aptuveni 10 miljonu eiro apmērā.

Visu rakstu Fokuss uz zinātni lasiet 31. oktobra laikrakstā Dienas Bizness.

Dalies ar šo rakstu