Jaunākais izdevums

Uzņēmums «Mikrotīkls» ir ziedojis 250 000 eiro Latvijas Universitātei (LU), lai turpinātu atbalstīt dabaszinātņu, medicīnas un veselības zinātņu jomas attīstību vēl plašākā mērogā. Līdzekļi tiks izmantoti esošo augstskolas projektu turpināšanai un pilnveidošanai.

SIA «Mikrotīkls» ir Latvijas uzņēmums, kas ražo datortīklu aprīkojumu. Tā pamatprodukcija ir bezvadu iekārtas un maršrutētāji. Kopš 2015. gada LU no mecenāta SIA «Mikrotīkls» ir saņēmusi četrus ziedojumus 2 miljonu eiro apmērā (2015., 2016., 2017. un 2018. gadā), kas arī ir novirzīti dabaszinātņu, medicīnas un veselības zinātņu attīstīšanai. LU fonds šos ziedojumus administrē, kā arī seko līdzi projektu attīstībai.

Pateicoties iepriekšējiem SIA «Mikrotīkls» ziedojumiem, LU pētnieki un mācībspēki ir īstenojuši 16 projektus, tai skaitā, īstenota pirmā LU zinātnieku ekspedīcija uz Antarktiku, izveidota eksperimentāla laboratorijas kristālu audzēšanas iekārta, starpdisciplināra pētījuma ietvaros izdota grāmata «Senākie iedzīvotāji Latvijas teritorijā. No kurienes esam nākuši?», izstrādāta nieru audzēja agrīnās diagnostikas metode, tāpat realizēti vairāki projekti studiju un pētniecības vides uzlabošanai – IT radošās darbnīcas, pilnveidota pieejamā infrastruktūra Fizikas nodaļā, izveidots mūsdienīgs Eiropas līmeņa datorzinātnes studiju programmu piedāvājums u.c.

Turpinās 17 dažādu jomu ilgtermiņa projekti – LU Dabas mājā ir ierīkots Baltijā pirmais Redzes ergonomikas kabinets, kur redzes speciālisti veic unikālus redzes ergonomikas pētījumus, šobrīd tiek veidota 4.–7. klašu skolēnu dabaszinātņu, matemātikas un programmēšanas skolas programma «Prātnieku laboratorija», tiek izsekoti un raksturoti audzēju rezistento mikrošūnu veidošanās procesi, turpinās pētījumi un starptautiska sadarbība ar kardiologiem, lai mazinātu kardiovaskulāro mirstību pacientiem ar perifēro artēriju okluzīvu slimību (PAOS) perioperatīvajā periodā, tiek detalizēti izpētīti dabā esošie mikrokompartmenti, lai radītu organisku savienojumu sintēzes nanoreaktoru, tāpat tiek izmaksātas stipendijas doktorantūras studentiem dabaszinātņu, medicīnas un veselības zinātņu jomā u. c..

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Mikrotīkls atlīdzībā par ugunsgrēkā sadegušajiem krājumiem saņēmis 33,937 miljonus eiro

Lelde Petrāne, 11.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informāciju tehnoloģiju (IT) uzņēmums «Mikrotīkls» šovasar apdrošināšanas kompensācijā par pērn notikušajā ugunsgrēkā sadegušajiem krājumiem saņēmis 33,937 miljonus eiro.

Šāda informācija ietverta uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā.

Kompānijas pārstāvji atgādina, ka 2018.gada 20.augustā «Mikrotīkls» noliktavā Maskavas ielā 456, Rīgā, izcēlās ugunsgrēks, kā rezultātā nodega tajā esošie krājumi 33 970 981 eiro vērtībā. Savukārt 2019.gada 18.jūnijā uzņēmums saņēma apdrošināšanas kompensāciju par nodegušajiem krājumiem 33 937 000 eiro apmērā.

Uzņēmums pērn informēja, ka ugunsgrēka rezultātā tika būtiski iekavēta preču pieņemšana un izsūtīšana klientiem. Šos darbus pārņēma pārējās noliktavas. Savukārt jaunajā «Mikrotīkls» noliktavā Stopiņu novada «Grebzdēs», kas ekspluatācijā tika nodota pērn jūlijā, ugunsgrēka brīdī vēl nebija pilnībā pabeigti iekārtošanas darbi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Mikrotīkls saņem Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas balvu

Zane Atlāce - Bistere, 13.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA «Mikrotīkls» saņēmis Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) apbalvojumu «Intelektuālā īpašuma balva uzņēmumam» (WIPO IP Enterprise Trophy) par intelektuālā īpašuma pielietojumu uzņēmuma inovatīvu komerciālo stratēģiju atbalstam, kā arī zināšanās balstītu un uz nepārtrauktu attīstību vērstu uzņēmējdarbību, informē Patentu valdes Intelektuālā īpašuma informācijas centra pārstāve Santa Lozda.

Apbalvojumu uzņēmumam pasniedza Patentu valdes direktors Sandris Laganovskis, norādot, ka: «WIPO apbalvojums uzņēmumam Mikrotīkls vēlreiz apliecina Latvijas uzņēmēju potenciālu, kas ļauj izstrādāt jaunus, inovatīvus produktus, tos atbilstoši aizsargāt un veiksmīgi piedāvāt dažādu valstu tirgos. Man ir liels prieks šo balvu pasniegt Latvijas uzņēmumam, aicinot neapstāties pie sasniegtā.»

SIA «Mikrotīkls», kas pasaulē pazīstams ar zīmolu «MikroTik», tika dibināts 1995. gadā. Uzņēmums ir attīstījis maršrutēšanas programmatūru «RouterOS», kas parastus datorus ļauj pārveidot par interneta maršrutētājiem. Patlaban uzņēmums izstrādā bezvadu un vadu tīklu rūterus datu plūsmas pārvaldīšanai. Uzņēmuma ražotās iekārtas tiek izplatītas visā pasaulē un tās izmanto interneta pakalpojumu sniedzēji, uzņēmumi un individuāli lietotāji, kuriem jānodrošina datu plūsmu maršrutēšana, ugunsmūris, VPN, un citas pārvaldes funkcijas dažādos vadu un bezvadu datortīklos. Uzņēmuma mērķis ir nodrošināt plašam lietotāju lokam pieejamus, jaudīgus un ērti lietojamus datortīklu pārvaldes rīkus. Šobrīd uzņēmumam ir vairāk nekā 500 izplatītāju un tālākpārdevēju 145 valstīs, kas pārdod un atbalsta «MikroTik» risinājumus. «MikroTik» klientu vidū ir tādas plaši pazīstamas korporācijas un uzņēmumi, kā, piemēram, Mitsubishi Motors, Siemens, Hewlett-Packard, Ericsson, Motorola u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informāciju tehnoloģiju (IT) uzņēmums «Mikrotīkls» pērn strādāja ar 251,623 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 12,7% vairāk nekā gadu iepriekš, bet peļņa saruka par 34,7% un bija 43,256 miljoni eiro, liecina «Firmas.lv» informācija.

Gada pārskatā norādīts, ka kompānijas ieņēmumi no datu komunikāciju iekārtu pārdošanas Eiropas Savienībā un trešajās valstīs bija 238,547 miljoni eiro, ieņēmumi iekšzemē bija 4,959 miljoni eiro, bet ieņēmumi no programmatūras pārdošanas un pakalpojumu sniegšanas Eiropas Savienībā un trešajās valstīs bija 753 289 eiro.

Kā liecina gada pārskats, lielākie Eiropas Savienības noieta tirgi bija Polija, Čehija, Spānija, Itālija, Vācija, Ungārija un Lietuva. Savukārt trešajās valstīs lielākie noieta tirgi bija ASV, Apvienotie Arābu Emirāti, Krievija, Indija, Dienvidāfrika, Taizeme un Argentīna.

Pērn kompānija attīstīja jaunu produktu izstrādi un palielināja eksporta realizācijas apmērus. Savukārt peļņas rādītāji samazinājās valūtas kursa svārstību rezultātā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plašais ugunsgrēks, kas šorīt izcēlās angāra tipa ēkā pie Rumbulas, ir ierobežots, bet satiksme Maskavas ielā ir daļēji atjaunota. Aculiecinieki sociālajā tīklā Twitter ziņo, ka degusi uzņēmuma uzņēmuma Mikrotīkls, kas zināms ar zīmolu MikroTik, ēka.

Uzņēmumā portālam Db.lv apstiprināja, ka ugunsgrēks šorīt izcēlies vecajā ražotnē, kura šobrīd ir kā noliktava. iemesli pašlaik netiek minēti, dzēšanas darbi tiekot kontrolēti.

Kā aģentūru LETA informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) preses pārstāve Inta Palkavniece, plkst.7.07 šo paaugstinātas bīstamības ugunsgrēku izdevās lokalizēt. Kopējā degšanas platība bija 5480 kvadrātmetri. Ugunsdzēsēji-glābēji patlaban turpina strādāt notikuma vietā, lai ugunsgrēku pilnībā likvidētu.

Tikmēr satiksme Maskavas ielā pie Rumbulas ir daļēji atjaunota, proti, virzienā uz Rīgas centru tā notiek pa visām trim joslām, bet virzienā no Rīgas centra uz Salaspili - pa vienu no trim joslām, aģentūru LETA informēja Valsts policijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ražots Latvijā – elektronikas un būvmateriālu ražotāju sasniegumi

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 25.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savulaik kolēģis Igors Kasjanovs uzrakstīja lasītāju iemīļotu rakstu «Latvijā rūpniecība IR!» par to, ka rūpniecība Latvijā ir dzīva. Tā ir dzīva joprojām, lai gan pārmaiņu vēji dažu augstāko priedi ir lauzuši un dažam jaunam asnam ļāvuši augt spēcīgākam un zaļākam.

Tomēr šoreiz nerunāsim par visām nozarēm, aplūkosim, kā pēdējos gados mirdzējušas uz eksportu orientētās elektronikas un elektrotehnikas nozares zvaigznes, kuru ražotā produkcija ir pieprasīta visā pasaulē, un kā pašu mājās un eksporta tirgos attīstījušies būvmateriālu ražotāji. Komentārs izmantots arī «Dienas Biznesa» (DB) izdevuma «TOP500» gatavošanā, kur interesenti var atrast arī citu nozaru apskatus.

Augsto tehnoloģiju ražotāji – eksporta zvaigznes

Elektronika un elektrotehnika ierasti tiek skatītas kopā kā radniecīgas augsto tehnoloģiju nozares, kas galvenokārt orientējas uz eksportu – eksports veido vairāk nekā 90% no kopējā realizācijas apjoma. Tomēr šo nozaru attīstības tendences ir samērā atšķirīgas un ir vērts tās aplūkot atsevišķi. Eksporta novērtējumam un tālākai analīzei tiks izmantoti Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, ja nav norādīts cits avots.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Mikrotīkls (MikroTik) ir atsācis pieņemt un izsniegt preču pasūtījumus un plāno tuvākajā laikā atgriezties pie pilnas darba kapacitātes, informē uzņēmumā.

Uzņēmuma valdes loceklis Arnis Riekstiņš ir noskaņots optimistiski: «Darām visu, kas mūsu spēkos, lai ātri atgūtos. Tā kā nesen ir pabeigta jauna noliktavas ēka, strādājam, lai pēc iespējas ātrāk varētu sākt noliktavas darbību arī šajās telpās un uzņēmuma darbība tiktu atjaunota vajadzīgajā kapacitātē.»

Jau vēstīts, ka naktī uz 20. augustu vienā no Mikrotīkla Rīgas noliktavām notika ugunsgrēks. Cietušo nebija, taču tika iznīcināta daļa no tirdzniecībai paredzētajām precēm un ražošanas komponentēm. Šobrīd teritorijā aktīvi strādā izmeklētāji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Mikrotīkla devums vēža pacientiem - apliecinājums cilvēcīgumam

Ilze Žaime, 12.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bioinformātika, mākslīgais intelekts un BIO bankas, datu krātuves mainīs cilvēku uztveri par veselības jautājumiem, šādu pārliecību Džons Tallijs, IT tehnoloģiju ražotāja SIA Mikrotīkls līdzīpašnieks, pauž sarunā ar žurnālu Dienas Bizness.

Dž. Tallijs pirms pusotra gada uzrunāja vietējos speciālistus, aicinot viņus iesaistīties iniciatīvā par Latvijas bērnu ļaundabīgo audzēju izpēti.

Pēc pāris mēnešu ilgas projekta apceres tas tika uzsākts, un nedaudz vēlāk kā pēc gada pirmo mazo pacientu gēni jau tiek analizēti. Šis projekts ļaus Latvijai kļūt par vienu no retajām un vadošajām valstīm pasaulē gēnu sekvencēšanas un vēža izpētes jomā, pārliecināts ir Dž. Tallijs.

Lai gan Dž. Tallija mērķis ir DNS sekvencēšanu padarīt Latvijā pieejamu ikvienam pediatriskās onkoloģijas pacientam, iespējams, nākotnē tā būs pieejama vēl plašākam lokam.

Pediatriskā onkoloģija viņam ir tuva tēma – pirms apmēram desmit gadiem viņš personīgi un SIA Mikrotīkls atbalstīja vienu no pirmajiem gēnu sekvencēšanas projektiem Sv. Jūdas slimnīcā laikā, kad tur ārstējās viņa bērns. Lai gan viņa meita slimību neuzveica, tas ir pamudinājis Talliju palīdzēt citiem, kas cīnās ar šo pašu slimību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Džons Tallijs ievēlēts Amerikas Tirdzniecības palātas valdē

Lelde Petrāne, 13.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "Mikrotīkls" līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Džons Martins Tallijs uzsācis darbu Amerikas Tirdzniecības palātas Latvijā (ATPL) valdē, aizstājot "Radisson Blu Elizabete" un "Radisson Blu Rīdzene" viesnīcu vadītāju Džordžu Miu.

Dž. M. Tallijs amatā stājas nekavējoties un to ieņems līdz 2022.gada martam.

Dž. Miu, beidzoties saviem darba amata pienākumiem Latvijā, atstāja darbu valdē.

Dž. M. Tallijs ir strādājis Latvijas IT nozarē kopš deviņdesmito gadu vidus. Viņš ir SIA "Latnet Serviss" līdzdibinātājs, kas bija viens no interneta pamatlicējiem Latvijā. Šobrīd Dž. M. Tallijs ir datortīklu aprīkojumu ražotāja SIA "Mikrotīkls" valdes priekšsēdētājs.

Mikrotīkla devums vēža pacientiem - apliecinājums cilvēcīgumam 

Bioinformātika, mākslīgais intelekts un BIO bankas, datu krātuves mainīs cilvēku uztveri par...

"Es vēlos veicināt sadarbību starp gēnu un bioinformātikas pētniekiem un ASV tehnoloģiju uzņēmumiem, lai sekmētu veselības aprūpes un precīzijas medicīnas attīstību Latvijā, īpaši bērnu ļaundabīgo audzēju ārstēšanas jomā. Latvijas izglītības sistēma un izcili sasniegumi matemātikā un ģenētikā liecina par daudzsološām nākotnes iespējām," pauž Dž. M. Tallijs.

AmCham valdes priekšsēdētāja un prezidente Zinta Jansone akcentē: "Viņa pieredze un zināšanas tehnoloģiju, zinātnes un veselības aprūpes jomās ir liels ieguvums ATPL."

ATPL valdē turpina darbu valdes priekšsēdētāja un "Ellex Klavins" nodokļu konsultante Zinta Jansone, "Nasdaq Riga" valdes locekle Liene Dubava, "Encompass Digital Media Latvija" vadītājs Roberts Melbārdis, individuālais biedrs Pauls Miklašēvičs, Rīgas Juridiskās augstskolas direktore Ieva Rācenāja, "Microsoft" vadītāja Baltijā Renāte Strazdiņa, "Novartis Baltics" sabiedrisko attiecību un pacientu vadītāja Dita Sīle un ATPL izpilddirektore Līga Smildziņa-Bērtulsone.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Mikrotīkls, kura līdzīpašnieks ir Arnis Riekstiņš, saņēmis Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) apbalvojumu Intelektuālā īpašuma balva uzņēmumam par intelektuālā īpašuma pielietojumu uzņēmuma inovatīvu komerciālo stratēģiju atbalstam, kā arī zināšanās balstītu un uz nepārtrauktu attīstību vērstu uzņēmējdarbību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Uzņēmēji palīdz sarūpēt Bērnu slimnīcas pacientiem jaunas pidžamas

Zane Atlāce - Bistere, 30.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau vairākas nedēļas Bērnu slimnīcas Ķirurģijas nodaļas pacienti uz operāciju dodas īpašās pidžamās, kas tapušas sadarbībā ar Latvijas bērnu apģērba zīmolu HEBE un pateicoties uzņēmuma Mikrotīkls ziedojumam, informē Bērnu slimnīcas fonda vadītāja Liene Dambiņa.

Ķirurģijas nodaļā katru gadu tiek operēti gandrīz 9000 mazāki un lielāki pacienti, kuriem līdz šim bija pieejamas baltas, vienkrāsainas operāciju pidžamas. Rūpējoties, lai bērni slimnīcā justos labi, būtiski pievērst uzmanību un uzlabot dažādas ar ārstniecību saistītas lietas, tāpēc pirms pusotra gada Bērnu slimnīcas fonds sāka īstenot ieceri par jaunām operāciju pidžamām, kas bērniem radītu prieku.

«Mums ir svarīgi, lai bērns HEBE radītajā apģērbā jūtas ērti, jo īpaši tādā dzīves situācijā, kad nākas doties uz operāciju zāli. Mazais prieks, ko var radīt mīļa pidžama, ir mazs solis uz bērna iedrošināšanu lielam, svarīgam darbam,» uzsver HEBE vadītāja Inga Blumberga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informāciju tehnoloģiju uzņēmums Mikrotīkls, kura līdzīpašnieks ir Arnis Riekstiņš, pērn strādāja ar 258,7 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 2,8% vairāk nekā gadu iepriekš, bet peļņa auga 1,8 reizes un bija 79,34 miljoni eiro. Uzņēmuma attīstība tiek vērsta uz jaunu produktu izstrādi un eksporta realizācijas apjoma palielināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas miljonāru saraksta pirmajā vietā otro gadu pēc kārtas ierindots informācijas tehnoloģiju uzņēmuma Mikrotīkls līdzīpašnieks Arnis Riekstiņš, liecina Dienas Biznesa apkopojums 100 Latvijas turīgākie cilvēki. Riekstiņa bagātība lēsta 202 miljonu eiro apmērā, kas ir par 30 miljoniem eiro vairāk nekā gadu iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB projekti

Pirmoreiz par Latvijas bagātāko uzņēmēju tiek atzīts Arnis Riekstiņš

Db.lv, 04.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmoreiz par Latvijas bagātāko uzņēmēju ir atzīts uzņēmuma Mikrotīkls līdzīpašnieks Arnis Riekstiņš, - tā rāda šodien klajā nākušais Dienas Biznesa izdevums Miljonārs - 100 Latvijas turīgākie cilvēki, kas nākamnedēļ, 9. oktobrī nonāks arī mazumtirdzniecībā.

Saskaņā ar korporatīvo finanšu kompānijas Laika Stars ekspertu vērtējumu, izmantojot Lursoft informāciju, gada laikā Arņa Riekstiņa īpašumu vērtējums palielinājies par 10 miljoniem eiro, sasniedzot 172 miljonus eiro. Ilggadēji TOP 100 pirmajā vietā bijušais baņķieris Oļegs Fiļs nu tajā ieņem tikai trešo vietu: viņa īpašumu vērtējums dramatiski sarucis no 315 līdz 100 miljoniem eiro. Savukārt viņa kompanjons Ernests Bernis sarakstā ir vietu zemāk.

Kopumā Latvijas turīgāko cilvēku pirmais desmitnieks tagad izskatās šādi:

1. Arnis Riekstiņš (172 miljoni eiro)

2. Leonīds Esterkins (120 miljoni eiro)

3. Oļegs Fiļs (100 miljoni eiro)

4. Ernests Bernis (98 miljoni eiro)

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas miljonāru jaunākā saraksta pirmajā vietā ierindots informācijas tehnoloģiju uzņēmuma Mikrotīkls līdzīpašnieks Arnis Riekstiņš, kurš gadu iepriekš bija ceturtajā pozīcijā, liecina Dienas Biznesa apkopojums 100 Latvijas turīgākie cilvēki.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB projekti

Dienas Bizness iznāk iknedēļas žurnāla formātā

Dienas Bizness, 12.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdevniecība Dienas bizness ar 12.novembri izdod iknedēļas biznesa žurnālu, kas aizstās laikrakstu Dienas Bizness. Jaunais izdevums iznāks katru otrdienu un turpinās radīt saturu uzņēmējiem. Ik nedēļu intervijas, apskati, analītika un biznesa aktualitātes katru otrdienu.

«Mēs vēlamies redzēt tālāk par rītdienu, un ceram, ka tas mums izdosies. Izdosies kopā ar mūsu lasītāju – Latvijas uzņēmēju. Kopā ar lielu un varenu uzņēmēju ar miljoniem vērtu apgrozījumu, kopā ar mazu un ņipru mājražotāju. Katra uzņēmīga cilvēka viedoklis ir svarīgs, lai kopā varam celt un būvēt, lai kopā varam pelnīt un atrast ceļu uz stipru un pārtikušu Latviju,» Anita Kantāne, Dienas Bizness galvenā redaktore.

Pirmajā numurā:

- viedokļi par pašvaldības reformu,

- nedēļas notikumi un aktualitātes Latvijā un pasaulē,

- intervija ar Džonu Talliju, tehnoloģiju uzņēmuma Mikrotīkls līdzīpašnieku,

- pensiju uzkrājumu tendences Latvijā un pasaulē,

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Dabas fonda (LDF) tiešraides no aizsargājamo sugu putnu ligzdām šogad tiešsaistē vērojuši aptuveni 3,5 miljoni cilvēku, un kopējais skatījumu laiks pārsniedzis 730 000 stundas, informē LDF pārstāvji.

Iepriekšējos gados nodrošinātās tiešraides šogad papildināja divas kameras pie mazā ērgļa ligzdām, kā arī pie līdz šim nevērotas jūras ērgļa ligzdas.

Vissmagāk šogad gāja novēroto melno stārķu pārim, kas izaudzināja četrus jaunos putnus. Tāpat aizvadītā vasara bija pārbaudījums abiem jūras ērgļu pāriem, kuri cīnījās gan ar karstumu, gan barības trūkumu, gan arī piedzīvoja mazuļu izkrišanu no ligzdas. Zivjērgļa ligzdas vērošanu šogad pārtrauca negaiss, savukārt ūpja, mazo ērgļu un vistu vanaga ligzdās putni šogad tikai ciemojās, bet ligzdošanu neuzsāka.

Visvairāk skatītā tiešraide šogad, līdzīgi kā citos gados, bija jūras ērgļu ligzda Durbē - tai bija aptuveni 1,8 miljoni skatījumu. Otrajā vietā ierindojās melnā stārķa ligzdas tiešraide no Siguldas novada un jūras ērgļu ligzdas tiešraide no Ziemeļkurzemes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts arī TOP 500 izdevums, kas tapis sadarbībā ar Lursoft. Šogad tas piedāvā daudz plašāku ieskatu Latvijas tautsaimniecības norisēs, apkopojot informāciju jau par 1000 lielākajiem uzņēmumiem.

«2018. gadā 500 lielāko uzņēmumu finanšu rādītāji atspoguļoja ekonomikas tendences – kopējais apgrozījums pieaudzis, turpinot pārspēt iepriekšējo gadu rekordus. Tāpat augusi uzņēmumu kopējā peļņa. Jāatzīmē, ka 2018. gadā pieaugums bijis straujāks nekā iepriekšējā gadā un sasniedza 9,78%, kopējam apgrozījumam sasniedzot 34,25 miljardus eiro. Savukārt 1000 lielāko uzņēmumu kopējais apgrozījums sasniedz 40,56 miljardus eiro.

Vairākums topā iekļauto uzņēmumu strādājuši sekmīgi – ar peļņu. No 500 uzņēmumiem pelnošo uzņēmumu skaits ir 445, kas ir līdzīgi kā iepriekšējā topā. No 1000 uzņēmumiem ar peļņu strādājuši 888 uzņēmumi,» uzsver Žanete Hāka, izdevuma redaktore.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Meklē aviācijas nozares pārdošanas punktus

Egons Mudulis, 26.10.2018

Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) valdes loceklis Artūrs Kokars Latvijas Aviācijas domnīcas (LAD) trešajās brokastīs

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kravu pārvadājumos būtisks ir efektīvs muitas darbs un publiskā finansējuma piesaiste.

Tādus secinājumus izteica Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) valdes loceklis Artūrs Kokars Latvijas Aviācijas domnīcas (LAD) trešajās brokastīs, kur iesaistītās puses diskutēja par aviācijas kravu pakalpojumu un pārvadājumu tīkla attīstību, kā arī aviācijas kravu infrastruktūras paplašināšanu. Viņš DB uzsvēra: «Lidostā ir jāveido Muitas ekselences centrs.»

Patlaban Latvijā pamatā tiek apkalpotas četru veidu aviācijas kravu grupas: eksporta un importa preces ar augstu pievienoto vērtību, pasta un e-komercijas preces, tranzītkravas, kā arī nemilitāro kravu tranzīts Starptautisko drošības atbalsta spēku (ISAF) vajadzībām izveidotajā Ziemeļu apgādes koridorā uz Afganistānu, minēts LAD viedoklī. Kaut arī šobrīd aviācijas kravu apakšnozares radītā IKP pieaugums pārsniedz valsts vidējo IKP pieaugumu, aviācijas kravu pārvadājumu apakšnozare galvenokārt ir atkarīga no saistīto tautsaimniecības nozaru attīstības. Latvijas iespējas Austrumu–Rietumu transporta koridorā tiek izmantotas tikai daļēji, kam pamatā ir pret Krieviju piemērotās ekonomiskās sankcijas un muitas tarifu pastiprināšana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AAS "Balta" (PZU grupa) bruto parakstīto prēmiju apjoms šā gada deviņos mēnešos pieaudzis par teju 12%, sasniedzot 87,99 miljonus eiro, liecina kompānijas sniegtā informācija.

Apdrošināšanas sabiedrības peļņa šajā periodā bija 10,1 miljons eiro.

“Kopumā apdrošinātāji par pēdējo pāris gadu izaugsmi var būt gandarīti, jo nozare kopumā beidzot atgūst krīzes gados zaudēto. Pēdējos gados tirgus izaugsme mērāma ar divciparu skaitli, tomēr pēc šī gada trešā ceturkšņa Latvijas apdrošināšanas tirgus izaugsme ir 7,9%, un gada beigās šis temps piebremzē. Tāpēc esam jo īpaši gandarīti, ka spēcīgās konkurences apstākļos mūsu komandas sniegums ļāvis saglabāt Latvijas nedzīvības apdrošināšanas tirgus līderpozīciju,” stāsta Īans Kenedijs (Iain Kennedy), "Balta" valdes priekšsēdētājs.

Šī gada pirmajos deviņos mēnešos AAS Balta bruto izmaksāto atlīdzību apjoms sasniedzis 77,5 miljonus eiro (par 104% vairāk nekā gadu iepriekš), ko sekmējis gan uzņēmuma darbības apjoma pieaugums, gan līdz šim Baltijas apdrošināšanas vēsturē lielākās atlīdzības izmaksa.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Likumpārkāpumi nav bagātības priekšnoteikums

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 31.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mīti un sazvērestības teorijas, kas nāk komplektā ar absolūtu neuzticēšanos valsts institūcijām, raksturo lielas sabiedrības daļas viedokli. To apliecina arī jaunākā sabiedriskās domas aptauja, kuru veica SKDS, tajā noskaidrots, ka lielākā daļa respondentu uzskata, ka godīgā ceļā Latvijā nav iespējams kļūt bagātam.

Gribētos teikt, ka šāds viedoklis varēja dominēt mežonīgā kapitālisma laikā deviņdesmito gadu vidū un beigās. Taču vairāk nekā 25 gadus pēc neatkarības atjaunošanas uzskats, ka savā valstī bagāts var kļūt, tikai krāpjoties un zogot, ir visai traģisks. Šāds viedoklis, jādomā, sakņojas negatīvajā pieredzē par to, kā notika privatizācija, kas tiešām bija netīrs process, un daudzajos korupcijas skandālos. Tajā pašā laikā nav pamata uzskatīt, ka mūsdienās tikai tā var tikt pie turības. Lai tie nebūtu tikai tukši apgalvojumi, minēšu dažus piemērus, kas ir nevis izņēmumi, bet apstiprina likumsakarības.

Vispirms jau jārunā par daudzajiem Latvijas jaunuzņēmumiem, kas darbojas ar ļoti atzīstamiem finansiāliem panākumiem, kuru pamatā nav nedz blēdības ar nodokļiem, nedz kādas citas mahinācijas. Piemēram, Latvijas audio tehnoloģiju jaunuzņēmums Sonarworks, kura izstrādāto sērijas Reference programmatūru lieto vairāki tūkstoši studiju visā pasaulē, sākot no radošiem entuziastiem līdz pat augstākā līmeņa studijām, ar to darbojas tādi mūziķi kā Maroon 5, Coldplay, Lady Gaga u.c. Tas piecu gadu laikā ir piesaistījis investīcijas divu miljonu apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Veiksmes stāstus definējam paši

Baltic International Bank Korporatīvo finanšu pārvaldes vadītājs Oto Davidovs, 17.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd notiek darbs pie Nacionālās attīstības plāna 2021.-2027. gadam (NAP2027), kurā paredzēta banku kredītu apjomu palielināšana iekšzemes nefinanšu uzņēmumiem (atbilstoši NACE klasifikācijai A-K nozares) proporcionāli iekšzemes kopprodukta (IKP) vērtībai – paaugstinot šo rādītāju no 14% 2018. gadā līdz 23% 2027. gadā.

Saglabājoties Latvijas IKP izaugsmei, banku iekšzemes nefinanšu uzņēmumu kredītu portfelim ir jāpieaug no 4, miljardiem 2018. gadā līdz gandrīz 9 miljardiem 2027. gadā. Paredzētais pieaugums liks bankām ievērojami palielināt bilances.

Vietējā kapitāla bankas aizvien aktīvāk sevi piesaka mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) kreditēšanas tirgū, izrādot gatavību 2020. gadā nacionālajā ekonomikā izdot jaunus kredītus 220 miljonu eiro vērtībā, tomēr NAP2027 uzstādīto mērķu sasniegšanai ar to nepietiek. Lai panāktu plānoto kreditēšanas pieaugumu, ir nepieciešama ievērojama jaunu nozaru attīstība. Kuras ir perspektīvākās nozares banku skatījumā ar lielāko izaugsmes potenciālu?

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Apstrādes rūpniecība – ne cepta, ne vārīta: pavāru trūkst un katliņi - mazi

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 06.11.2018

1. attēls. Apstrādes rūpniecības apakšnozaru produkcijas apjoma indeksi 2018. g. 3.cet., g/g, % (izlaides svari, %)

Avots: CSP

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecība 3. ceturksnī saglabājusi līdzīgus izaugsmes tempus kā 2. ceturksnī. Kopumā uz pērnā gada straujā kāpuma fona varēja cerēt uz dinamiskāku nozares izaugsmi.

Galvenais šķērslis straujākai attīstībai ir piedāvājuma puses nepietiekamā kapacitāte, kas darbinieku trūkuma un augsto ražošanas jaudu noslodzes dēļ neļauj apmierināt daudzās nozarēs vērojamo augsto pieprasījumu. Uz augsto pieprasījumu norāda vairākas asociācijas (piemēram, mašīnbūves), tomēr makroekonomiskie rādītāji iezīmē izaugsmes bremzēšanos tirdzniecības partnervalstīs, kas signalizē par iespējamu ārējā pieprasījuma mazināšanos.Pēc sliktāka snieguma jūlijā apstrādes rūpniecība augustā sasparojās, bet septembris atkal licis vilties.

Tādējādi kopumā 3. ceturkšņa rezultāts nav slikts, bet arī ovācijas nerada: 0.9% izaugsme salīdzinājumā ar 2. ceturksni un 2.4% - salīdzinājumā ar pērnā gada 3. ceturksni. Šogad pieredzētas arī dažādas likstas: ugunsgrēks elektronikas flagmaņa «Mikrotīkls» noliktavā, ķīviņi par farmācijas milža «Olainfarm» vadību u.c. Lielāko vilšanos apakšnozaru dalījumā šogad sagādājusi īpatsvarā svarīgā (~15% no apstrādes izlaides) pārtikas, īpaši piena pārstrādes nozare, ar izteikti lejupvērstu attīstības dinamiku. Šajā apakšnozarē ir divi «neveiksmes stāsti»: «Baltic Dairy Board» Bauskā un «Latvian Dairy» Sērenē, kas pārtrauca maksāt par piegādāto pienu un neilgā laikā uzkrāja vairāku miljonu eiro parādus zemniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Rūpniecībai vīruss gan traucē, gan palīdz

"Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš, 03.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bija ārkārtīgi viegli uzminēt, ka statistiķi ziņos par rūpnieciskās ražošanas samazināšanos aprīlī. Tā notika, taču rezultāts ir nedaudz labāks par gaidīto.

Ir nozares, kas ir smagi cietušas. Pēc tam, kad martā jaunu auto pārdošana vairākās Eiropas valstīs gandrīz apstājās, ir loģisks arī auto daļu ražošanas kritums vairāk nekā uz pusi. Taču ir nozares, kas ir izrādījušās ieguvējas ar pandēmiju acīmredzami saistītu iemeslu dēļ.

Ķīmiskajai rūpniecībai, kurā ievērojama daļa ir spirta un mazgāšanas līdzekļu ražošana, šī ir brīnišķīga krīze - aprīlī ražošana auga par 27,5% (šeit un tālāk norādītas izmaiņas gada griezumā). Elektrisko iekārtu ražotājiem (+10%) palīdz līdzšinējās īpaši straujās attīstības inerce, gan produktu specializācija, kas ir saistīta ar publiskajiem pasūtījumiem (ielu apgaismojums, elektriskā transporta iekārtas, energoefektivitātes risinājumi). Diezgan labs rezultāts (-2,5%) ir C28 nozarē jeb "citas iekārtas", kur ir gan ražošanas iekārtas, gan citi produkti. Arī šīs nozares portfelī ir vairāki anticikliski produkti. Piemēram, "Caljan" ražo konveijerus, kurus plaši izmanto "Amazon" un līdzīgi uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB projekti

FOTO: TOP 500 uzņēmumu godināšanas ceremonija

Uldis Andersons, 30.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas 500 lielākie uzņēmumi pagājušajā gadā kopā apgrozījuši 31,2 miljardus eiro, kas ir jauns apgrozījuma rekords TOP 500 vēsturē

Jauns TOP 500 rekords sasniegts arī kopējos peļņas rādītājos – 1,9 miljardi eiro. Tā liecina Dienas Biznesa un Lursoft kopdarbībā veidotā lielāko uzņēmumu saraksta rezultāti. Diezgan interesanti ir salīdzināt šos skaitļus ar pēdējās desmitgades neveiksmīgāko periodu – 2009. gadu, kas finanšu datos iezīmēja krīzes kulmināciju.

Tad TOP 500 uzņēmumi kopā apgrozīja vien 19,7 miljardus eiro, bet nopelnīja 751,1 miljonu eiro, savukārt kopējie zaudējumi sasniedza 1,47 miljardus eiro. Attiecīgi 2017. gadā kopējie zaudējumi bija vairs tikai 99,3 miljoni eiro. Patiesībā jau šī summa ir daudzkārt mazāka, jo teju puse no visa 2017. gada kopējo zaudējumu apjoma ir viena uzņēmuma «nopelns», un tā ir AS Norvik banka, kuras kontā pērn bija mīnus 43,9 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Top jaunības eliksīrs

Kristīne Stepiņa, 01.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pētījums SIA Silvekspo radījis uztura bagātinātāju ar pretnovecošanas iedarbību, kas izgatavots no melleņu aktīvajām vielām, kuras ekstrahējuši Latvijas Universitātes (LU) jaunie zinātnieki.

Uztura bagātinātāju plānots sākt ražot jau no nākamā gada meža melleņu ražas. Lai to varētu darīt, ir jāizpēta, kā LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes (ĢZZF) Dabas resursu laboratorijas pētnieku un SIA Silvekspo kopīgi radītais jaunības eliksīrs iedarbojas uz Latvijas senioru novecošanas procesiem. Līdz šim ir veikti ogu šūnu pētījumi, pārbaudīta to aktivitāte un konstatēts, ka tie samazina iekaisuma procesus un tiem piemīt antioksidatīvā iedarbība. Uztura bagātinātāju uzņēmums plāno eksportēt gan uz Eiropas, gan uz Āzijas valstīm.

LU Dabas resursu laboratorijā tiek veikti praktiskas ievirzes pētījumi par ogās un citos dabas materiālos esošo ekstraktvielu izdalīšanu, izmantojot optimizētas un videi draudzīgas bioloģiski aktīvo vielu ekstrakcijas metodes. Šobrīd padziļināti tiek pētīta Vaccinium ģints, kurā ietilpst mellenes, zilenes, krūmmellenes, brūklenes, dzērvenes, lielogu dzērvenes un citas ogas, kas tiek aktīvi ievāktas un kultivētas Latvijā. Tiek izstrādāts Vaccinium ģints meža, purva ogu un to spiedpalieku bioloģiski aktīvo vielu profils un apskatītas pārstrādes iespējas. Pētnieki identificē ogās esošās vielu grupas vai individuālās vielas, lai noteiktu ogu bioloģisko aktivitāti. Līdz šim ir tapušas vairākas praktiskas ievirzes zinātniskās publikācijas, kas nākotnē varētu sekmēt jaunu produktu izstrādi.

Komentāri

Pievienot komentāru