Privātie investori Latvijas valstij piederošajās meža zemēs nākamajos gados veiks attiecīgus pētījumus un mājasdarbus, lai varētu izveidot vēja parkus ar maksimāli iespējamo jaudu līdz 1400 MW.
To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Latvijas Valsts meži valdes loceklis Valdis Kalns. Viņš norāda, ka ir noslēgusies pirmā vēja parku apbūves tiesību nomas izsole, kurā tika piedāvāta izpētei ap 160 000 ha liela teritorija, no kuras gandrīz puse izrādījās vēja enerģijas ražotājiem interesanta; šogad sekos nākamā izsole, kurā arī būs iespējas uz 30 gadiem nosolīt izpētes un apbūves nomas tiesības citās šim nolūkam paredzētajās teritorijās.
Fragments no intervijas
Kāda ir pašreizējā situācija ar vēja parku izveidi LVM meža zemēs?
To, ka vēja enerģija būs viens no stūrakmeņiem klimata neitralitātes sasniegšanas īstenošanas kontekstā, jau paredzēja Latvijas plānošanas dokumenti, taču papildu paātrinājumu tam piešķīra Krievijas iebrukums Ukrainā un straujais energoresursu cenu kāpums, kā arī valsts drošības, tostarp energodrošības, jautājums. Interese par iespējām LVM apsaimniekojamajās zemēs izvietot vēja parkus ir bijusi iepriekš, jau kopš 2017. gada, tomēr tikai 2023. gada vasarā tika izstrādāta un valdībā apstiprināta attiecīga normatīvā bāze, pēc kuras mums mēneša laikā bija jāpublicē karte ar visām meža zemēm, kurās varētu pētīt vēja parku ierīkošanu, kam sekoja attiecīgu zemes gabalu izpētes un apbūves tiesību izsole.
Kāpēc bija vajadzīgi tik daudzi gadi līdz pirmajai izsolei? Tāpēc, ka nebija normatīvā pamata publisku zemju izsolīšanai vēja parku attīstīšanai. Taču LVM ekspertu komanda divu mēnešu laikā izveidoja šo pirmo unikālo izsoli, lai gan līdz šim precedentu un pieredzes šādai izsolei nebija. Piedevām bija jāizstrādā komplicēts līgums, kas salāgotu dažādas intereses - vides un sabiedrības, kā arī pašvaldību teritoriālplānojuma, augstsprieguma tīkla pieejamības aspektus un elektroenerģijas ražotāja intereses attīstīt pelnošu projektu. Izpētes un apbūves tiesību izsole uz teju 160 000 ha ir noslēgusies ar konkrētiem pretendentiem līguma noslēgšanai. Kopumā izsolei pieteicās 32 pretendenti un līguma slēgšanas tiesības iegūs 13 nosolītāji ar kopējo izpētes platību 70 000 ha līdz 2054. gadam. Atbilstoši izsoles rezultātam LVM saņems ap 126 milj. eiro nomas maksu 30 gadu periodā, ja izdosies sasniegt plānoto jaudu uzstādīšanu.
Pirmais atskaites punkts gan būs pieci gadi (līdz 2029. gadam), to laikā ir jāveic attiecīga izpēte un jāizstrādā būvprojekts. Nākamajos piecos gados izpētes platībās būtībā gan nekas nemainīsies, jo turpināsies tāda pati mežsaimnieciskā un arī rekreācijas darbība, kāda tā ir bijusi līdz šim. Šajā piecgadē apbūves tiesības ieguvušais vēja parku attīstītājs īstenos sagatavošanās darbus — izpēti, IVN, saņems tehniskos noteikumus vēja turbīnu izvietošanai, atļaujas no KEM un NBS, līdz nonāks pie saskaņota būvprojekta. Pēc izpētes un projektēšanas darbu izpildes būs skaidri turbīnu būvlaukumi līdz minētajai viena hektāra platībai. Citu Eiropas valstu pieredze rāda, ka nepieciešamības pēc lielākas platības par vienu hektāru būvlaukumam nav, un tas nozīmē, ka, uzstādot 6 MW vēja turbīnas staciju 1 ha platībā, pārējos 299 ha turpināsies mežsaimnieciskā darbība. Līgumi tiek slēgti uz 30 gadiem, taču, iespējams, šis termiņš varētu pat sasniegt 50 - 70 gadus, jo valdība savulaik ir lēmusi par nepieciešamību attiecīgām izmaiņām normatīvajos aktos.
Visu interviju lasiet žurnāla Dienas Bizness 19.marta numurā!
Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.
Meklē arī lielākajās preses tirdzniecības vietās!
