Eksperti

Latvijas valsts meži netiks privatizēti

Arvīds Ozols, Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktors, 20.12.2021

Jaunākais izdevums

Pēdējā laikā publiskajā telpā izskanējuši dažādi viedokļi gan par AS “Latvijas valsts meži” (LVM) pārvaldi, gan tālāko nākotni, gan Valsts meža dienesta vadības maiņu.

Kā Zemkopības ministrijas (ZM), kas ir LVM akciju turētājs, Meža departamenta vadītājs varu skaidri un droši teikt: LVM nav plānots privatizēt, LVM ir un būs stratēģiski nozīmīgs uzņēmums valsts, tātad visas Latvijas sabiedrības, īpašumā.

Pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā, sākot zemes reformu Latvijā, Saeima nolēma, ka Latvijas vēsturiskie valsts meži paliek valsts īpašums un tie nav privatizējami. Šis princips tika nostiprināts likumā. 1999. gadā šā valsts īpašuma apsaimniekošanai un aizsardzībai tika nodibināta LVM. Saeima arī noteica, ka šī akciju sabiedrība nav privatizējama un tās akcijas nav atsavināmas. Ir izveidota skaidra sistēma, kur valsts mežus – visas sabiedrības neprivatizējamu īpašumu – apsaimnieko valstij piederoša, neprivatizējama akciju sabiedrība un peļņa no šī īpašuma apsaimniekošanas arī ir valsts īpašums.

ZM konsekventi pieturas pie šī Latvijas sabiedrības noteiktā principa un neplāno nekādas atkāpes no tā arī nākotnē. Arī zemkopības ministrs Kaspars Gerhards vairākkārt norādījis, ka ir kategoriski pret valstiski un stratēģiski nozīmīgu uzņēmumu privatizāciju, tai skaitā pret LVM privatizāciju.

ZM arī kategoriski noraida nepamatotos pārmetumus, kas veltīti LVM padomes iecelšanai. Sen jau ir pagājuši laiki, kad valsts uzņēmumu padomes iecēla slēpti vai šaurā lokā. LVM padomes kandidātu vērtēšanai kapitāla daļu turētājs izveidoja nominācijas komisiju, ko vadīja Pārrersoru koordinācijas centrs (PKC) atbilstoši spēkā esošo normatīvo aktu noteiktajai kārtībai, tai skaitā iekļaujot tajā neatkarīgos komisijas locekļus. PKC vadītais process ir noticis godīgi, caurskatāmi un izsekojami. LVM padomes 70 kandidātu vērtēšana notika trīs kārtās, pēdējā no tām Nominācijas komisija kandidātiem prasīja sagatavot savu stratēģisko redzējumu par LVM attīstību nākotnē. Par visiem konkursa trešajai kārtai izvirzītajiem kandidātiem tika ievāktas atsauksmes, ko veica personāla atlases kompānija.

Kāpēc LVM padomē nav tikai meža nozares speciālisti? Tāpēc, ka LVM ir liels un stratēģiski nozīmīgs uzņēmums, kura pilnvērtīgas darbības nodrošināšanai tā vadībā nepieciešami dažādu nozaru eksperti. Šā iemesla dēļ tika meklēti piecu nozaru profesionāļi ar kompetenci uzņēmumu un komandas vadībā, meža apsaimniekošanā, vides aizsardzības un iesaistīto pušu vadībā, informācijas tehnoloģijās, korporatīvajā pārvaldībā, kā arī transporta un sakaru jomā. Šo nozaru profesionāļu apvienošana vienā komandā stiprina LVM iespējas pilnvērtīgi turpināt darbu un attīstīties ilgtermiņā, lai sasniegtu arvien jaunus, ambiciozus mērķus, sniedzot labumu valstij un sabiedrībai kopumā.

LVM virsmērķis ir īstenot uzņēmuma valdījumā nodoto valsts stratēģisko aktīvu, tai skaitā valsts meža īpašuma, ilgtspējīgu – ekonomiski izdevīgu, videi draudzīgu, sociāli atbildīgu – apsaimniekošanu un tam nepieciešamās infrastruktūras, pakalpojumu un zināšanu attīstību. Ko tas nozīmē praktiski? LVM stratēģija paredz, ka uzņēmuma darbības pamatā ir ilgtermiņa domāšana, prognozējamība un stabilitāte. Ilgtermiņa domāšana nodrošina to, ka valsts mežu daudzums Latvijā nesamazinās un nesamazināsies, uzņēmums veido stabilu un nākotnes izaicinājumiem adaptētu mežu, ar ko mūsu bērni varētu lepoties.

Meža veselība un bioloģiskā daudzveidība saglabājas ļoti augstā līmenī. Šo augsto līmeni parāda arī pirmie dabas skaitīšanas rezultāti Latvijā – LVM apsaimniekotajos mežos ir daudz vērtīgu un Eiropai nozīmīgu biotopu, ko uzņēmums kopj, lai paaugstinātu to vērtību. Prognozējamība un stabilitāte ir pamats visas meža nozares attīstībai Latvijā, kas pašlaik nodrošina ap 20 procentiem no mūsu valsts eksporta vērtības. Ekonomisko krīžu laikā LVM stabilizē koksnes tirgu, nodrošinot darbu Latvijas iedzīvotājiem.

Uzņēmuma darbības laikā valsts nodokļos un dividendēs no LVM ir saņēmusi vairāk kā 1,3 miljardus eiro, kas ir palīdzējis nodrošināt valsts ekonomisko attīstību, algas ārstiem un skolotājiem, finansējumu drošībai un sociālajai aizsardzībai, tai pat laikā saglabājot kvalitatīvu dzīves un darba vidi Latvijas lauku apvidos. Saskaņā ar starptautisku izvērtējumu, LVM ir viens no efektīvākajiem valsts mežu apsaimniekošanas uzņēmumiem Eiropā.

Visbeidzot, 2021. gada jūlija beigās pārceļot Valsts vides dienesta (VVD) ģenerāldirektora vietnieci Ainu Stašāni Valsts meža dienesta (VMD) ģenerāldirektora amatā, tika detalizēti izvērtēta A. Stašānes pieredze un kompetence VMD attīstības redzējumā, stratēģisko plānošanas dokumentu izstrādē, lēmumu īstenošanas organizēšanā, nozares attīstības mērķu noteikšanā, sarežģītu un mainīgu procesu vadīšanā. Šīs prasmes un pieredzi A. Stašāne ir apguvusi, pildot Juridiskā departamenta direktora amata pienākumus Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, kā arī pildot ģenerāldirektora vietnieka amatu VVD. Uzreiz pēc iecelšanas VMD ģenerāldirektora amatā A. Stašānes vadībā tika izstrādāta VMD jaunā stratēģija. Tāpēc ZM ir gandarīta, ka tās pārraudzīto nozaru komandai pievienojies vēl viens talantīgs, izglītots un pieredzējis darītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA “Rīgas meži” 4.aprīlī parakstīja līgumu ar SIA “Stiga RM” par kokzāģētavas “Norupe” pārdošanu.

Pārdošanas process īstenots, ievērojot labas pārvaldības principus, saskaņā ar SIA “Rīgas meži” padomes, dalībnieku sapulces un pašvaldībā lemto, kā arī atbilstoši Valsts kontroles un Konkurences padomes norādījumiem par tirgus un konkurences kropļošanas novēršanu.

Saskaņā ar noslēgto līgumu, pašvaldības uzņēmums pārdod visu kokzāģētavas biznesu kopumā, nedalot to daļās. Darījuma summa ir seši miljoni eiro (summa bez PVN). Tā tiks precizēta brīdī, kad darījums tiks pilnībā pabeigts, atbilstoši faktiskajai situācijai.

Atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam, darījums pilnībā stāsies spēkā pēc tam, kad, ievērojot šādu darījumu procedūras, tiks saņemta Konkurences padomes atļauja izpildīt šajā līgumā noteikto kokzāģētavas pārdošanas darījumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Meži Latvijā aizņem vairāk nekā 3 miljonus hektāru, no tiem teju puse pieder Latvijas valstij, bet pārējās platības – juridiskajām un fiziskajām personām.

Kuri ir lielākie mežu īpašnieki Latvijā? Lursoft apkopojis TOP 20 juridiskās personas, kurām pieder lielākās mežu platības, analizējot šo uzņēmumu pēdējo gadu finanšu rādītājus un kapitāla izcelsmi.

TOP 20 lielākajiem mežu īpašniekiem kopā pieder meži vairāk nekā 300 tūkst. ha platībā, liecina Lursoft apkopotā informācija. Astoņiem no tiem piederošo mežu platība pārsniedz 10 tūkst. ha, savukārt līderim SIA “MYRTILLUS” – pat 58,96 tūkst. ha meža.

Liela daļa no sarakstā esošajiem uzņēmumiem saistīti ar atsevišķām ārvalstu kompānijām. Tā, piemēram, ceturtā daļa no visiem TOP 20 uzņēmumiem saistīti ar zviedru kompāniju “Sodra”. Tai pieder ne tikai saraksta 1.vietā esošais SIA “MYRTILLUS”, bet arī SIA “Fragaria”, SIA “Zilupe mežs”, SIA “Sodra mežs” un SIA “Ruda”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zaļā reforma radīs desmitiem miljardu eiro lielus zaudējumus mežsaimniecībai un valsts bagātībai.

Pēdējā laikā Latvijā, neņemot vērā ievērojamo kopējo meža platību pieaugumu, ir raksturīga izteikta tendence strauji palielināt mežu platības, kurās tiek aizliegta mežsaimnieciskā darbība. 2021. gadā 107,9 tūkstošu hektāru lielās meža platībās bija pilnībā aizliegta mežsaimnieciskā darbība, bet 2022. gadā – jau 143,1 tūkstoša hektāru lielā platībā.

Šogad 5. martā Rīgā notika otrie vērienīgākie protesti pēc 2023. gada 24. aprīļa skolotāju streika gājiena. Latvijas mežsaimnieki protestēja pret valdības iecerēm liegt saimniecisko darbību simtos tūkstošu hektāru lielās meža platībās. Turklāt šie aizliegumi iecerēti bez jebkādām ieplānotām kompensācijām mežu īpašniekiem un nozarē nodarbinātajiem. Marta beigās tikai nedaudzi mediji un visai pieklusinātos toņos atainoja viena no Latvijas ietekmīgākajiem eksportējošajiem uzņēmumiem AS Latvijas finieris padomes priekšsēdētāja Ulda Biķa viedokli par centieniem izmantot valsts rīcībā esošos instrumentus, lai Latvijā iznīcinātu mežsaimniecību un kokrūpniecību gan kā saimniecības, gan kā eksporta nozari.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Latvijas Valsts meži" (LVM) padomes loceklis Kaspars Ozoliņš 17. februārī iesniedzis uzņēmumam AS "Latvijas valsts meži" paziņojumu par padomes locekļa amata atstāšanu, sociālajā tīklā Linkedin paziņojis K.Ozoliņš.

"Uzskatu, ka mana kā neatkarīga padomes locekļa pienākumu veikšana uzņēmumā AS "Latvijas valsts meži" turpmāk nav iespējama. Patstāvīgi dažādu apšaubāmas biznesa vides pārstāvju, politisko organizāciju, kā arī nepamatoti respektētu pseidoekspertu centieni dažādā un bieži prettiesiskā veidā diskreditēt gan uzņēmuma, gan tajā strādājošo darbinieku (tai skaitā padomes locekļu un manu) reputāciju man nav pieņemami. Tāpat man nav pieņemama jebkāda veida spiediena izdarīšana uz padomes locekļiem par veidu kādā būtu izlemjami tiesību aktos noteiktie tikai un vienīgi padomes kompetencē esoši lēmumi (par šāda spiediena izdarīšanu esmu informējis kapitāla daļu turētāja pārstāvi iepriekš)," vēsta K.Ozoliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kad "Zaļais kurss" nomaldās no kursa

Laima Zvejniece, LVM "Sēklas un stādi” ražošanas izpilddirektore, 10.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mežs – mūsu bagātība. Mūsu Latvijas zaļais zelts. Latvija nenoliedzami ir zaļo mežu zeme un meži ir viens no valsts galvenajiem dabas resursiem. Eiropas Savienības "Zaļais kurss" paredz trīs miljardu koku iestādīšanu līdz 2030. gadam, kas ir ļoti apsveicams plāns. Taču, ko iesākt, ja tajā pat laikā “Zaļais kurss” plāno izskaust kūdru un kūdras produktu izmantošanu lauksaimniecībā un mežsaimniecībā?

Meža nozares pārstāvji uz to norāda, ka meža stādus bez kūdras vispār nav iespējams izaudzēt. Latvijas meži ir vērtīgs un nenovērtējams resurss ekonomiskajām, vides un arī sociālajām vajadzībām. Kokapstrāde, mežizstrāde un kokrūpniecība nodrošina darbavietas un ekonomisko attīstību.

Kokmateriālu eksports veicina valsts ekonomikas izaugsmi. Meži veic svarīgu lomu dabas aizsardzībā un bioloģiskajā daudzveidībā, nodrošinot svarīgu biotopu un ekosistēmu daļu, kas ir būtiska ekosistēmu līdzsvara uzturēšanai. Mežs darbojas arī kā oglekļa piesaistītājs, jo fotosintēzes procesā koki piesaista CO2 no atmosfēras, akumulējot oglekli un atbrīvojot skābekli. Ilgtspējīgi apsaimniekotā mežā oglekļa uzkrāšanās nekad neapstājas, jo jaunie kociņi aizstāj nocirstos. Nocirstā kokā ogleklis joprojām ir piesaistīts - kā oglekli uzglabājoša „noliktava”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldības SIA "Rīgas meži" 2021.gada pirmajā pusgadā strādājis ar teju 850 000 eiro peļņu, informē uzņēmuma pārstāve Ieva Bērziņa.

Pirmā pusgada finanšu pārskats liecina, ka ir būtiski uzlaboti uzņēmuma finanšu darbības rādītāji. Proti, šajā laikā uzņēmuma apgrozījums bija 9,07 miljoni eiro un peļņa 847 000 eiro. Savukārt pērn uzņēmuma apgrozījums bija 9,83 miljoni eiro, bet peļņa - 577 000 eiro.

Kopš šā gada uzņēmums rūpīgi seko līdzi savai darbībai, jo īpaši finanšu plūsmai, ik mēnesi analizējot ieņēmumus, samazinot izmaksas, kā arī racionalizējot un optimizējot citas pozīcijas, tai skaitā administratīvās izmaksas, pamato uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Anita Skudra.

Lielākie "Rīgas mežu" ieņēmumi sešos mēnešos bija no pārdotajiem apaļkokiem un zāģmateriāliem, attiecīgi 5,7 un 2,9 miljoni eiro. Tāpat šajā laikā pārdoti vairāk nekā 500 000 koku stādu par kopējo summu 104 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

McDonald's kopā ar Rīgas mežiem uzstādījuši pirmās viedās atkritumu tvertnes

Db.lv, 25.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rūpējoties par tīru vidi, padarot ērtāku atkritumu apsaimniekošanu, īpaši galvaspilsētas centrā, restorānu ķēde "McDonald"s" sadarbībā ar SIA "Rīgas meži" uzstādījusi viedas, jaunas funkcionalitātes atkritumu tvertnes.

Tās ir aprīkotas ar mehānismu, ko darbina saules enerģija, nodrošinot gudru un ilgtspējīgu atkritumu izmešanu, saplacināšanu un apsaimniekošanu SIA "Rīgas meži" apsaimniekotajās teritorijās.

"Cilvēki labprāt bauda "McDonald"s" maltītes gan uz vietas 14 "McDonald"s" restorānos Latvijā, gan izvēlas tās līdzņemšanai un ēšanai ārpus restorāna – mājās, ielās vai parkos. Kā atbildīgam uzņēmumam mums rūp iepakojums, tādēļ "McDonald’s" stratēģijas ietvaros mērķtiecīgi izstrādājam dažādus risinājumus, kas samazina iepakojuma daudzumu un atkritumu apjomu. Šogad "McDonald"s" pirmo reizi ir apvienojis spēkus ar "Rīgas mežiem", lai kopā aicinātu iedzīvotājus atbildīgi parūpēties par izlietoto iepakojumu, iemetot tos atkritumu tvertnēs. "Rīgas mežu" apsaimniekotajos parkos uzstādītās viedās atkritumu tvertnes būs mūsdienīgs un ērts risinājums atkritumu izmešanai un mudinās cilvēkus parūpēties gan par izlietoto "McDonald"s" maltīšu iepakojumu, gan citiem atkritumiem, kopā uzturot tīru un patīkamu vidi galvaspilsētā," saka "McDonald"s" vadītājs Baltijas valstīs Vladimirs Janevskis (Vladimir Janevski).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldības SIA "Rīgas meži" kokzāģētavu "Norupe", visticamāk, pārdos, šodien preses konferencē informēja uzņēmuma padomes priekšsēdētājs Toms Auškāps.

Viņš klāstīja, ka ir iespējami trīs varianti, kā "Rīgas mežiem" izbeigt dalību kokapstrādes biznesā. Viens ir pārdot šo biznesu, otrs - iznomāt, trešais - pārdot aktīvus.

Auškāps uzsvēra, ka uzņēmuma mērķis ir atbrīvoties no kokzāģētavas maksimāli izdevīgi, līdz ar to, visticamāk, tā varētu būt uzņēmuma pārdošana.

Šis variants esot arī visdraudzīgākais 42 "Norupes" darbiniekiem, jo tādējādi, tiks noslēgta vienošanās ar nākamo īpašnieku par darbinieku saglabāšanu kokzāģētavā.

Auškāps norādīja, ka tiks dots uzdevums "Rīgas mežu" vadībai rīkot konkursu par konsultanta piesaisti labvēlīgākā scenārija atrašanai. Līdz gada beigām šis uzdevums būtu jāpaveic. Savukārt nākamgad varētu notikt jau uzņēmuma pārdošana vai "Rīgas mežu" iziešana no kokapstrādes biznesa kādā citā veidā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2024. gada valsts mežu apsaimniekotājs a/s Latvijas valsts meži (LVM) atsakās no dubultās meža apsaimniekošanas sertifikācijas un darbosies tikai vienā brīvprātīgās sertifikācijas sistēmā – PEFC.

Latvijas valsts mežu apsaimniekotājs līdz šim 12 gadus ir uzturējis dubulto meža apsaimniekošanas un koksnes piegādes ķēdes sertifikāciju — pēc FSC (Forest Stewardship Council) un PEFC (Programme for the Endorsement of Forest Certification). Pēc PEFC sistēmas Latvijā ir sertificēti aptuveni 1,75 milj. ha mežu platības valstī, bet pēc FSC sistēmas ir sertificēti līdz šim tikai 1.2 milj. ha. Sertifikācija ir brīvprātīgs process, tā tiek veikta atbilstoši sertifikācijas sistēmas apstiprinātam standartam. Latvijas normatīvi prasa īstenot ilgtspējīgu mežsaimniecību.

Vairāku faktoru rezultāts

«Lēmuma pamatā ir vairāki aspekti, proti, FSC International ar saviem lēmumiem apturējis pašlaik spēkā esošo meža apsaimniekošanas standartu darbību, tā vietā piedāvājot pagaidu meža apsaimniekošanas standartu, kurš tapis aiz Latvijas robežām un nav pat izstrādāts atbilstoši paša FSC noteiktajiem fundamentālajiem darbības principiem, jo nacionālā standarta izstrādē jābūt iesaistītiem visu triju sektoru — vides, ekonomiskā un sociālā — pārstāvjiem no Latvijas,» situāciju raksturo a/s Latvijas valsts meži mežsaimniecības direktors Andris Balodis. Viņš atgādina, ka FSC Latvijas nacionālā standarta izstrāde jau vairākus gadus ir apturēta. «Ir dīvaini, ja sertifikācijai piedāvā standartu, kurš nav atbilstoši pielāgots Latvijas klimatiskajiem un mežu augšanas un mežsaimniecības apstākļiem, kā arī tradīcijām, bet vairāk atbilst kādas ģeogrāfiski un klimatiski atšķirīgas citas teritorijas situācijai,» tā A. Balodis. Viņš savu sacīto pamato, ka FSC piedāvātajā pagaidu standartā ir ietverti starptautiskie indikatori, kuri nav pielāgoti ne tikai Latvijas situācijai, bet arī zinātnieku pētījumiem, atzinumiem un arī tradīcijām. «Ir iekļauti indikatori, par kuriem vispār Latvijā nav bijis pat diskusiju FSC Latvijas nacionālā standarta izstrādes procesā, kā arī ir vairāki indikatori kuri nav skaidri interpretējami, kas savukārt rada riskus šī standarta piemērošanas brīdī,» uz jautājumu, kas ir bijuši būtiskākie iebildumi pret piedāvāto sertifikācijas standartu, atbild A. Balodis. Viņš uzsver, ka LVM saimnieciskajā darbībā nevar pieļaut tik augstu riska pakāpi, vēl jo vairāk, ja tas caur piegāžu ķēdēm skar arī kokrūpniekus, viņu izstrādājumu tirgotājus un arī gala patērētājus — pircējus visā pasaulē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

VIDEO: Izglītība un pētniecība – ceļš uz jaunām zināšanām un tehnoloģijām

Māris Ķirsons, 11.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zinātne un pētniecība ir inovāciju pamats, kas ļauj ražot un darbus paveikt efektīvāk, tērējot mazāk resursu, vienlaikus arī radot jaunus produktus, ko piedāvāt tirgum.

Inovācijas, tehnoloģiskie risinājumi ir jebkuras nozares konkurētspējas stūrakmeņi, arī tādā sfērā kā mežsaimniecība, kurā eksperimentu pārbaude var ilgt gadiem un pat gadu desmitiem. Mežsaimniekiem svarīga ir ne tikai meža zinātnieku gadu desmitos pārbaudītu un pierādītu pētījumu izmantošana, bet arī jaunāko tehnoloģiju un risinājumu izstrāde un to ieviešana praksē, kas ļauj samazināt resursu patēriņu dažādu funkciju veikšanai.

Video saturs:

Latvijas valsts mežzinātnes institūta Silava direktors Jurģis Jansons

00:00:00 – 00:01:25 Kāda ir zinātnes un pētniecības ietekme uz mežsaimniecību?

00:01:26 – 00:04:30 Ko no zinātnes un pētniecības iegūst mežsaimnieki, koksnes pārstrādātāji un sabiedrība kopumā?

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Neizmantotas zemes apmežošana – ilgtermiņa ieguldījums

Kristaps Jēkabsons, “Ziemeļlatvijas mežsaimnieks” un “Ziemeļlatvijas meži” valdes loceklis, 30.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mežu apsaimniekošana Latvijā jau ilgāku laiku raisa diskusijas par to, vai mežu mūsu valstī kļūst vairāk vai mazāk. No vienas puses izskan viedoklis, ka meži tiek pārlieku izcirsti, no otras – ka meža zemes platība Latvijā pieaug.

Tomēr visas diskusijā iesaistītās puses ir vienisprātis: mežs ir vērtība un ilgtermiņa ieguldījums. Tāpēc rakstā vēlos koncentrēties uz meža ieaudzēšanu platībās, kur tas nav audzis līdz šim jeb apmežošanu.

Latvijas mežainums palielinās

Valsts meža dienesta apkopotie statistikas dati liecina, ka meži Latvijā klāj 3,08 miljonus hektāru jeb 52% no teritorijas. Salīdzinot – aizvadītā gadsimta divdesmitajos gados meži aptvēra 23% no valsts kopplatības. Tas nozīmē, ka simts gadu laikā mežu platība ir dubultojusies. Latvijas zaļās rotas tagad ir vairāk, ja salīdzinām arī ar aizvadītā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem. Tā, piemēram, 1994. gadā meži aizņēma 2,82 miljonus hektāru valsts teritorijas. Kopš tā laika meža platības ir pieaugušas par aptuveni 600 tūkstošiem hektāru, kas ir visnotaļ iespaidīgs skaitlis. Šāds kopējais pieaugums pārsvarā tiek skaidrots ar plašu lauksaimniecībai nerentablo zemju apmežošanu, kas tika īstenota 20. gadsimta 60.–70. gados. Otrs procesu veicinošais faktors bija agrārā reforma pēc neatkarības atgūšanas un tai sekojošā lauksaimnieciskās ražošanas sašaurināšanās. Tiek prognozēts, ka nākotnē mežu platības turpinās pieaugt, jo lauksaimniecībā neizmantotā teritorija aizaug dabiskā ceļā vai arī tā tiek apmežota mākslīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot uzlabot korporatīvo pārvaldību pašvaldības kapitālsabiedrībās, no 1. septembra SIA “Rīgas meži” darbu sāks padome - pārraudzības institūcija, kas pārstāv dalībnieka intereses sapulču starplaikā un uzrauga valdes darbību, informē Rīgas domē.

Padomes locekļa amatā ar kompetenci bioekonomikas un zemes resursu ilgtspējīgas pārvaldības jomā ievēlēts Toms Auškāps, kurš Rīgas Ekonomikas augstskolā un Latvijas Universitātē ieguvis maģistra grādu uzņēmējdarbības vadībā un vadībzinātnē, kā arī ir AS “Balticovo” valdes loceklis.

Padomes locekļa amatā ar kompetenci finanšu jautājumu un audita jomā, risku vadības un iekšējās kontroles sistēmas jomā ievēlēts Viktors Troicins, kurš Rīgas Aviācijas universitātē ieguvis bakalaura grādu ekonomikā un Rīgas Ekonomikas augstskolā - maģistra grādu uzņēmējdarbības vadībā. V. Troicins bijis SIA “Maxima Latvija” valdes loceklis, un patlaban ir OU “Tonybet” valdes priekšsēdētāja vietnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvijas Vēja enerģijas asociācijai pievienojas Latvijas valsts meži un Ventspils brīvosta

Db.lv, 22.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Vēja enerģijas asociācija turpina apvienot arvien vairāk vietējo un ārvalstu uzņēmumu. Asociācijai pievienojušies divi jauni un nozīmīgi biedri – AS “Latvijas valsts meži” un Ventspils brīvostas pārvalde.

“Esam gandarīti, ka asociācijā arvien vairāk iesaistās būtisku saistīto nozaru pārstāvji. “Latvijas valsts meži” un Ventspils brīvosta ir uzsākuši aktīvu darbu vēja enerģijas nozarē katrs savā jomā, tādēļ ir likumsakarīgi, ka zināšanas un pieredzi apvienojam, lai kopīgi virzītos uz vēja enerģijas potenciāla apgūšanu Latvijā,” stāsta Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs.

“AS “Latvijas valsts meži” novērtē iespēju iesaistīties Vēja enerģijas asociācijā, lai savstarpēji apmainītos ar informāciju, pieredzi un uzzinātu novitātes vēja enerģijas ražošanā. Mums ir svarīgi būt informētiem par aktualitātēm vēja enerģijas jomā, jo, atbilstoši valdības uzdevumam, “Latvijas valsts mežiem” ir un būs sava loma nozares attīstībā Latvijā," norāda "Latvijas valsts mežu" valdes loceklis Valdis Kalns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts mežu apsaimniekotājs a/s Latvijas valsts meži (LVM) pērn strādājis ar 242,2 miljonus eiro lielu pārskata gada peļņu, kas ir par 130.7 milj. eiro vairāk nekā tika iespēts 2021.gadā, kad tā sasniedza 111.53 miljonus eiro.

To liecina LVM akcionāru sapulces apstiprinātais auditētais 2022. gada pārskats. Tas liecina, ka uzņēmums 2022. gadu noslēdzis ar 242,2 miljonus eiro lielu pārskata gada peļņu. Šajā laika posmā uzņēmuma apgrozījums sasniedzis 566,6 miljonus eiro (405.29 milj. eiro 2021. gadā), kas ir lielākais apgrozījums uzņēmuma vēsturē.

Ieņēmumu pieaugumu, galvenokārt, ietekmējušas koksnes sortimentu pārdošanas cenas – strauji pieaugušais pieprasījums pēc koksnes produktiem Eiropā un pasaulē 2022. gadā būtiski palielināja koksnes pārdošanas cenas arī Latvijā, līdz ar to aizvadītajā gadā vidējā apaļkoksnes sortimentu cena bija par 44 % augstāka nekā 2021. gadā, savukārt šogad ir vērojams koksnes cenu kritums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

"Zaļo" aktivitātes nelabvēļu interesēs?

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam, 14.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikā no 2019. līdz 2022. gadam mežu platība procentos pret kopējo novada sauszemes platību palika nemainīga vai pat palielinājās 98,9% visu Latvijas novadu (izņemot Ķekavas un Varakļānu) sauszemes platības, tieši tāpēc nesaprotama ir ornitologu un citu nevalstisko organizāciju iesniegtā prasība Satversmes tiesā.

Februāra nogalē tikai nedaudzi mediji un visai pieklusinātos toņos atainoja viena no Latvijas visietekmīgākajiem eksportējošajiem uzņēmumiem - AS Latvijas Finieris - padomes priekšsēdētāja Ulda Biķa izmisuma pilno viedokli par centieniem izmantot valsts rīcībā esošos instrumentus, lai Latvijā iznīcinātu mežsaimniecību un kokrūpniecību gan kā saimniecības, gan kā eksporta nozari. Uldis Biķis : “Visticamāk likumdevēji, tiesu vara un izpildvara šogad pieņems lēmumus bez adekvātas kompensācijas zemes īpašniekiem būtībā nacionalizēt lielas privāto mežu teritorijas, kas savukārt krasi samazinās koksnes resursu pieejamību eksporta produktu ražošanai un novedīs pie bankrota daudzus mežsaimniecības un kokapstrādes uzņēmumus Latvijas laukos.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Koksnes resursu pieejamība — nozares attīstības stabilizators

Māris Ķirsons, 09.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valsts var spēlēt būtisku lomu meža nozares un jo īpaši tās pārstrādes segmenta – kokapstrādes – attīstībā, to īstenojot ar saprātīgu rīcību un tai atbilstošiem lēmumiem, jo īpaši tik būtiskā jautājumā kā koksnes resursu pieejamība ilgtermiņā un adekvāta rīcība tirgus nepilnību novēršanā.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā par tēmu Koksnes resursu pieejamība Latvijā kā nozares attīstības stabilizators. Latvijā koksnes resursi bija, ir un būs svarīgākais jautājums, kā īstenot saprātīgu, ekonomiski pamatotu, videi draudzīgu to ieguvi, ko ietekmē ne tikai ES Zaļais kurss, bioloģiskas daudzveidības un klimata mērķi, bet arī pašu mājās pieņemtie lēmumi, attieksme un rīcība.

Pašreizējais izaicinājums — cena

“Pašlaik būtiskākā problēma ir nevis pieejamos kubikmetros, bet gan to cenā. Lai arī pēdējā gada laikā apaļkoku cena ir kritusies no ekstrēmi augsta līmeņa uz vienkārši augstu, no privātā meža īpašnieka skatupunkta svarīgākais šajā faktā ir cena ir kritusies, un, cerot, ka tā atgriezīsies kosmosā, tie nogaida ar mežizstrādi. Savukārt AS Latvijas Valsts meži (LVM) gadījums ir īpašs, jo cenu indekss, kas bija izstrādāts pirms kara un centrālo banku bezprecedenta refinansēšanas likmju kāpuma, vienkārši nespēj absorbēt straujās tirgus svārstības. Tādēļ šobrīd ir situācija, ka LVM zāģbaļķu cenu reizinot ar divi (nepieciešamais m3 apjoms, lai saražotu vienu m3 zāģmateriālu), iegūst pašreizējo viena m3 dēļu cenu tirgū, lai gan normāli baļķa izmaksām dēlī vajadzētu būt ~60%,” situāciju skaidro Latvijas Kokrūpniecības federācijas viceprezidents Kristaps Klauss. Viņš norāda, ka skujkoku zāģmateriālu ražotāji pašlaik ekonomiski nevar samaksāt šādu apaļkoksnes cenu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Mežos trūkst darbinieku. Visas cerības uz tehnoloģijām

Mārtiņš Gūtmanis, AS “Latvijas valsts meži” Mežkopības izpilddirektors, 23.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mežkopības izaicinājumi, kas bija aktuāli pirms 10 gadiem, kad sāku vadīt LVM Mežkopības komandu, atšķiras no tiem, ar kuriem saskaramies šodien. Darba spēka trūkums, kas kļuvis aktuāls daudzās nozarēs, arvien biežāk tiek risināts, izmantojot modernās tehnoloģijas.

Pirms mazliet vairāk nekā gada uzņēmums “Latvijas valsts meži” publicēja sludinājumu par to, ka meklē un vēlas iegādāties mašinizētas stādīšanas pakalpojumu – sešus ekskavatorus, kas būtu aprīkoti ar stādīšanas galvām un attiecīgi varētu veikt stādīšanas darbus. Jā, tie aizstātu cilvēku darbu. To, protams, sludinājumā neteicām. Atbilstošu pretendentu meklēšanai izmantojām visus iespējamos komunikācijas kanālus, arī sociālos tīklus. Tieši tur parādījās komentāri, ka drīz jau reģionos uz ballēm brauks ekskavatori, jo cilvēki vairs tur nebūs… Nu bet lūdzu! Nāciet un strādājiet! Realitāte ir tāda, ka izpildīt mežsaimnieciskos plānus kļūst arvien grūtāk, jo trūkst cilvēku resursu. No vienas puses mēs baidāmies, ka tehnoloģijas atņems darbavietas. No otras – skaudrā realitāte – mežsaimniecībā trūkst darbaspēka, un nākotne šajā ziņā nesola neko labu. Vienīgais risinājums ir tehnoloģijas, un šeit gan ir diezgan plašas iespējas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Kardinālas pārmaiņas Latvijas valsts mežu valdē

Māris Ķirsons, 02.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākā mežu apsaimniekošanas uzņēmuma a/s Latvijas valsts meži (LVM) valdē vairs nestrādās valdes locekļi – Jānis Lapiņš, Toms Reiziņš un Jānis Stankevičs. Viņu vietā iecelti četri pagaidu valdes locekļus no uzņēmuma darbinieku vidus - Valdis Kalns, Māris Kuzmins, Dainis Reķelis un Ieva Rove.

To paredz LVM padomes sēdē pieņemtais lēmums. Proti, 2023. gada 2. maijā LVM padomes sēdē pieņemts lēmums, ka trīs LVM valdes locekļi – Jānis Lapiņš, Toms Reiziņš un Jānis Stankevičs, ir zaudējuši padomes uzticību, nespējot demonstrēt vienotu un saliedētu savstarpējo sadarbību, tādējādi radot riskus uzņēmuma labai korporatīvajai pārvaldībai, drošībai un attīstībai. Sekojoši šim lēmumam, LVM pagaidu padome nekavējoties atsauc šos uzņēmuma valdes locekļus.

Putniņš paliek amatā

LVM valdi turpinās vadīt Pēters Putniņš. Lai nodrošinātu uzņēmuma darbības nepārtrauktību, LVM pagaidu padome ir ievēlējusi četrus pagaidu valdes locekļus no uzņēmuma darbinieku vidus: Valdis Kalns, Māris Kuzmins, Dainis Reķelis un Ieva Rove. Vienlaikus ir uzsākts AS “Latvijas valsts meži” četru pastāvīgo valdes locekļu nominācijas process. Atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā noteiktajam, LVM valdes pagaidu locekļi ir ievēlēti uz noteiktu laiku, līdz būs noslēdzies jaunās uzņēmuma valdes nominācijas process, bet ne ilgāk kā uz vienu gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts mežu apsaimniekošanas a/s Latvijas valsts meži valsts makā samaksās 89,2 miljonus eiro, tai skaitā 71,4 milj. eiro dividendēs par valsts kapitāla izmantošanu un 17,8 milj. eiro uzņēmumu ienākuma nodoklī.

Tā nolēmusi uzņēmuma akcionāru sapulce, apstiprinot 2021. gada pārskatu. Tas liecina, ka 2021. gadu uzņēmums noslēdza ar 405,3 miljonu eiro neto apgrozījumu un 111,5 miljonu eiro peļņu pēc nodokļu nomaksas.

6 milj. t oglekļa

Uzņēmuma informācija liecina, ka 2021. gadā Latvijas koksnes pārstrādes uzņēmumiem a/s Latvijas valsts meži realizējis 6,83 milj. m3 koksnes, tajā skaitā 6,64 milj. m3 apaļkoksnes sortimentu un 0,19 milj. m3 augošu koku. Piegādātajos koksnes produktos piesaistīti 6 miljoni tonnu oglekļa.

Pērn LVM izkopa jaunaudzes 31,7 tūkst. ha platībā, kas ir nedaudz vairāk nekā 2020. gadā, kad jaunaudžu kopšana tika veikta 31,4 tūkst. ha. Savukārt mežs atjaunots un ieaudzēts 17,8 tūkst. ha, tai skaitā stādot atjaunoti 12,2 tūkst. ha.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Ilgtspējīgas mežsaimniecības formula

Māris Ķirsons, 23.12.2022

Mežsaimnieks un viens no lielākajiem mežu īpašniekiem Latvijā Edgars Dupužs.

Ekrānšāviņš no video

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mežsaimniecība Latvijā ir ilgtspējīga, jo vietās, kurās notikusi koksnes ieguve, pēc tam mērķtiecīgi tiek atjaunotas audzes, ikgadējas koksnes pieaugums pārsniedz cilvēku nocirstās un dabiski atmirušās koksnes apjomu.

Jāņem vērā, ka mežs ir salīdzinoši agresīva ekosistēma, jo vietās, kur cilvēks kaut kādu iemeslu dēļ pārstāj apstrādāt zemi, tur nekavējoties ierodas koku pioniersugas. Tā ir aizaugušas bijušās lauksaimniecības zemes, grāvji, ceļmalas, kuras, regulāri izcērtot, tiek atbrīvotas no šādiem iebrucējiem.

Meži būs varenāki

Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava direktors Jurģis Jansons uzskata, ka mežsaimniecība nevar būt neilgtspējīga, jo tad tā nav mežsaimniecība. „Jautājuma, vai naftas vai grants ieguves ir ilgtspējīgas, vienkārši nav, jo ir kaut kāds katls, kurš tiek tukšots,” skaidro J. Jansons. Viņš arī nezinot, kas īsti ir atmežošana, jo šeit grūti esot kaut ko atmežot. „Latvija ir mežu zeme, un, tiklīdz cilvēki no tās pazūd – to pamet, tā ekosistēma ieņem cilvēka vietu, kuru viņš līdz tam izmantoja pārtikas audzēšanai, dzīvošanai. Tās būtībā ir savulaik mežam atņemtās teritorijas,” tā situāciju skaidro J. Jansons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmajā pašvaldības kapitālsabiedrības SIA “Rīgas meži” padomes sēdē 2.septembrī par priekšsēdētāju ievēlēts AS "Balticovo" valdes loceklis Toms Auškāps, bet par vietnieku - AS "Augstsprieguma tīkls" padomes loceklis Aigars Ģērmanis.

“Pirmajā padomes sēdē mēs tikām iepazīstināti ar šā brīža vadības uzsāktajām pārmaiņām, kuras tiek īstenotas atbilstoši ilgtspējīgai attīstībai un sabiedrības interesēm. Iestrādes labas korporatīvās pārvaldības, risku vadības un audita jomās, kā arī izstrādātie grozījumi “Mežu apsaimniekošanas plānā”, vides izglītības programmas “Zaļā klase” attīstības koncepcijā u.c. liecina par tālredzīgu un profesionālu vadības darbu,” uzsvēra T.Auškāps.

Tostarp sēdē padome vienojās par tuvākajos divos mēnešos veicamajiem darbiem, kā prioritāti izvirzot atbilstošāko kandidātu atlasi “Rīgas Mežu” valdei, kā arī vidēja termiņa darbības stratēģijas aktualizēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki sadarbībā ar partneriem uz meža ceļa Rīgas pievārtē izmēģina jaunu tehnoloģiju ceļu atputekļošanai. Laboratoriskie testi apliecina tās efektivitāti.

Latvijā ir vairāk nekā 13 tūkst. km meža autoceļu, no kuriem lielāko daļu sedz grants un šķembas. Sausā laikā šie ceļi put, traucējot redzamību satiksmes dalībniekiem, radot neērtības un pat riskus veselībai cilvēkiem, kuri dzīvo šo ceļu tuvumā.

Meža ceļi veido gandrīz piekto daļu no visa Latvijas ceļu kopuma. Tiem ir nozīmīga loma sekmīgā mežsaimniecībā, kas ir viena no Latvijas tautsaimniecības būtiskākajām nozarēm. Ceļus aktīvi izmanto arī iedzīvotāji, lai nokļūtu mājās vai atpūstos dabā. Pēc AS «Latvijas valsts meži» pasūtījuma RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes Ceļu un tiltu katedras un Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Polimēru materiālu institūta zinātnieki pēta ilgtspējīgu un Latvijas apstākļiem jaunu atputekļošanas līdzekli uz lignosulfonātu bāzes. Projekts īstenots sadarbībā ar Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūtu, AS «Latvijas autoceļu uzturētājs» un SIA «Ceļu eksperts».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets š.g. 21. jūnija sēdē nolēma sniegt atļauju akciju sabiedrībai "Latvenergo" un akciju sabiedrībai "Latvijas valsts meži" kopuzņēmuma dibināšanai, lai stiprinātu Latvijas enerģētisko drošību un neatkarību un izveidotu stratēģiskas nozīmes lielas jaudas vēja enerģijas parkus.

Projekta mērķis ir sasniegt līdz 800 megavatu lielu jaudu vairākos lielos vēja parkos visā Latvijā, kas būs gandrīz tāda pati elektriskā jauda, kas tiek saražota mūsu lielākajā hidroelektrostacijā - Pļaviņu HES.

“Latvijas enerģētiskās neatkarības stiprināšanai, Nacionālā enerģētikas un klimata plāna mērķu izpildei un Latvijas virzībai uz klimatneitrālu enerģētiku mums ir būtiski īstenot liela mēroga stratēģiskus vēja parkus. Projekta mērķis ir gūt maksimālu labumu sabiedrībai, izmantojot sinerģiju no valstij piederošu divu stratēģisku kapitālsabiedrību aktīvu, resursu un kompetenču apvienošanas. Projekts nodrošinās būtiskas investīcijas Latvijas tautsaimniecībā, kā arī sekmēs apkārtējo reģionu ekonomisko aktivitāti. Šāda izmēra projekta atrašanās Latvijā veicinās arī ilgtermiņa pieprasījumu apkalpojošajām augsto tehnoloģiju nozarēm Latvijā,” norāda ekonomikas ministr Ilze Indriksone.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Divu valsts kapitālsabiedrību a/s Latvenergo un a/s Latvijas valsts meži kopuzņēmums SIA Latvijas vēja parki, investējot ap 980 milj. eiro, varētu saražot 2,4 TWh elektroenerģijas, kas nodrošinātu vairāk nekā 30% no Latvijas elektroenerģijas patēriņa pērn.

Elektroenerģijas cenas šogad pārspēj vienu rekordu pēc otra un jaunas, atjaunojamos energoresursus izmantojošas stacijas ir ļoti nepieciešamas, jo īpaši, ja Eiropas Zaļais kurss paredz slēgt elektrības un siltuma stacijas, kurās kā izejvielu izmanto degslānekli un ogles. Tiesa, līdz pirmajai kWh, ko saražotu SIA Latvijas vēja parki, būs vēl pāris gadi jāpagaida.

Jaunizveidotā kopuzņēmuma valdes priekšsēdētāja Ilvija Boreiko norādīja, ka pašlaik svarīgākais uzdevums ir veikt visa veida izpētes darbus, piemēram, izmērīt vēja stiprumu konkrētās potenciālajās vēja parku atrašanas vietās, izpētīt putnu un sikspārņu populācijas un atrast pievilcīgākās – izdevīgākās vēja parku izvietošanas vietas. Un tikai pēc tam varētu sākties reāli vēja parku izveides darbi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

Koka industriālo un publisko ēku Latvijā joprojām maz

Māris Ķirsons, 30.08.2022

AS Latvijas Finieris rūpnīcas Furniers gatavās produkcijas noliktava vairāk nekā 3750 m2 platībā ir viena no retajām lielizmēra koka konstrukciju industriālajām ēkām Rīgā, bet uzņēmumam tā jau ir piektā šāda industriālā celtne.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koka izmantošanā būvniecībā Latvija ir sava veida izņēmums, jo pagaidām vēl ir ļoti maz ne tikai publisko, bet arī industriālo ēku, kuras būtu būvētas no koka, kamēr Eiropā no šī dabīgā materiāla būvē ne tikai daudzstāvu ēkas, bet arī ražotnes, noliktavas un infrastruktūras objektus.

Tikko atklāta SIA REMM arhitekta Ingus Bērziņa izstrādātā un SIA Castor Construction īstenotā jaunā lielizmēra koka konstrukciju ēka, kas ir AS Latvijas Finieris rūpnīcas Furniers gatavās produkcijas noliktava, un tā ir viena no retajām lielizmēra koka konstrukciju industriālajām ēkām Rīgā.

Kārtējais objekts

AS Latvijas Finieris valdes loceklis, attīstības un pētniecības sektora vadītājs Māris Būmanis uzsvēra, ka vairāk nekā 3750 m2 lielās noliktavas būvniecība uzsākta 2021. gada pavasarī un projektā investēti 3,3 miljoni eiro. „Tā ir Latvijas Finiera stratēģija, jo šī noliktava jau ir piektais šāds projekts,” uz jautājumu, kāpēc būvē tieši no koka konstrukcijām, atbild M. Būmanis. Viņš atgādina, ka, apzinoties ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās priekšrocības, Latvijas Finieris jau pirms vairāk nekā 15 gadiem pieņēmis stratēģisku lēmumu jaunu industriālo ēku būvniecībā pēc iespējas vairāk izmantot koksnes produktus. Kopš tā laika lielizmēra līmēto koksnes konstrukciju risinājumos realizētas divas RSEZ SIA Verems attīstības kārtas, saplākšņu ražošanas cehs rūpnīcā Kohila Vineer Igaunijā, ķīmisko produktu rūpnīcas impregnēšanas cehs Bolderājā. „Tādējādi popularizējam koka būvniecību Latvijā un visā Baltijas reģionā, kas rada pienesumu tautsaimniecībai —pievienoto vērtību koksnei, turklāt koks ir CO2 krātuve,” uzsver M. Būmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru