Šodien Rīgā notiks mežsaimniecības un lauksaimniecības nozares protesti, kurā vairāk nekā 700 cilvēku plāno paust nostāju pret nozaru īpašumā esošās zemes ierobežojumiem bez adekvātiem kompensēšanas mehānismiem, ja zeme tiek nodota dabas aizsardzībai.

Paredzēts, ka plkst.10 Doma laukumā notiks pulcēšanās protesta gājienam, kuru organizēs biedrība "Zemnieku saeima", plkst.11 pievienojoties Latvijas Meža īpašnieku biedrības (LMĪB) un Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) organizētajam mītiņam pie Ministru kabineta.

Plānots, ka protesta akcijā pie Ministru kabineta varētu piedalīties aptuveni 400 meža nozares pārstāvju.

Protesta mērķis ir vērst uzmanību uz ilgstoši ignorētajām problēmām, kas skar Latvijas mežu īpašniekus un meža nozarē strādājošos.

LMĪB pārstāvji norāda, ka nozare saskaras ar netaisnīgu attieksmi gan Latvijas, gan Eiropas līmenī. Tostarp viens no sāpīgākajiem jautājumiem ir par kompensācijām mežu īpašniekiem, kuru meža zemes tiek nodotas dabas aizsardzībai.

Francijas policija aizturējusi 66 cilvēkus lauksaimnieku protesta akcijā Elizejas laukos, kur rīta sastrēguma stundas laikā ar traktoriem tika bloķēta satiksme.

Lauksaimnieki Parīzē izvietoja traktorus ap Triumfa arku, ar protesta akciju vēloties "glābt Francijas lauksaimniecību", ziņo Lauksaimnieku savienība "Coordination Rurale".

Lauksaimnieki pie pieminekļa Elizejas laukos izgāza siena kaudzes.

""Coordination Rurale" simboliski un miermīlīgi pārņem Triumfa arku," organizācija paziņoja platformā "X", piebilstot, ka steidzami jārīkojas, lai glābtu "45% mūsu saimniecību, kuras ir finansiālās grūtībās".

Lauksaimnieks Aksels Masons sacīja, ka "miermīlīgi un likumpaklausīgi" no plkst.3 (plkst.4 pēc Latvijas laika) Parīzes centrālajā satiksmes apļveida krustojumā pulcējušies ap simt zemnieku.

Daļa protestējošo lauksaimnieku sastrēgumā pie Triumfa arkas esošajiem autovadītājiem pasniedza maisus ar kartupeļiem, citi pirms aizturēšanas tērzēja ar policistiem.

Virkne lauksaimnieku prasītās lietas jau ir izpildītas, pirmdien intervijā Latvijas Radio sacīja zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS), komentējot lauksaimnieku lēmumu pirmdien 16 Latvijas pilsētās rīkot protestus.

Tāpat viņš pauda viedokli, ka nav pamata pēc nedēļas lauksaimniekiem rīkot šādu protesta akciju arī Rīgā. "Domāju, ka pamatam nevajadzētu būt, jo tas, ko lauksaimnieki vēlas, jau ir izdarīts," sacīja ministrs.

Tostarp Krauze minēja, ka valdībā ir pieņemts lēmums par graudu importa aizliegumu no Krievijas un Baltkrievijas, ir sagatavoti Ministra kabineta noteikumi, kas ļaus ilgākā periodā un plašākam lokam saņemt kompensāciju, iegādājoties apdrošināšanas polisi, kā arī, lai gan kredītu procenti ir auguši, ir palielināts atbalsts kredītu procentu daļējai dzēšanai.

"Ir atsevišķas lietas, kuras ar birokrātiju nav izdarītas, bet tas arī nav tik ātri izdarāms, jo ir saistīts ar stratēģisko plānu, par ko ir jāvienojas ar Briseles ierēdņiem. Plānu var grozīt reizi gadā," teica Krauze, piebilstot, ka šobrīd tiek strādāts pie priekšlikumiem, kuri tiks virzīti.

Lauksaimnieku protesta akcijā, kas pirmdien notika 16 Latvijas pilsētās, tika iesaistītas kopumā apmēram 2000 tehnikas vienības, sacīja biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

"Kopējais iesaistīto tehnikas vienību skaits ir aptuveni 2000. Tas vien liecina, ka problēmas ir aktuālas, senas un sasāpējušas. Tādēļ ir jāieklausās gan Zemkopības ministrijai, gan valdībai kopumā, lai mums vairs nevajadzētu rīkot šādas akcijas, lai valdība sāktu kaut ko darīt," sacīja Lazdiņš.

Tostarp viņš piebilda, ka, piemēram, Jelgavas centrā pirmdien ieradās apmēram 200 tehnikas vienību.

Lazdiņš arī atzina, ka lauksaimnieku atsaucību un procesa norisi vērtē ļoti pozitīvi, lai gan pasākums tika saorganizēts ļoti īsā laikā.

Tāpat "Zemnieku saeimas" valdes priekšsēdētājs sacīja, ka tuvākajās trijās dienās varētu kļūt skaidrs, vai būs uzlabojumi.

Simtiem traktoru pirmdien bloķēja ielas joslu Prāgas centrā, lauksaimniekiem protestējot pret Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības politiku.

Tomēr protesta akcijā nepiedalās lielākās Čehijas lauksaimnieku organizācijas, kas no tās distancējās pēc tam, kad kļuva zināms, ka atsevišķi tās organizatori nesen organizējuši arī prokrieviskas demonstrācijas.

Protesta akcijas dēļ nav apturēta satiksme Prāgā, tomēr pašvaldība brīdināja cilvēkus pirmdien nebraukt uz Čehijas galvaspilsētu.

Akcijas organizatori plāno iesniegt lauksaimniecības ministram Marekam Vibornijam vēstuli ar savām prasībām. Lauksaimnieki ir īpaši neapmierināti ar ES Zaļā kursa prasībām, kas paredz ierobežot ķimikāliju lietošanu un samazināt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu izmešus. Lauksaimnieki pieprasa Čehijai izstāties no vienošanās. Daļa protestētāju pieprasa arī valdības demisiju.

Zaļā kursa prasības ir absurdas un radušās no pārāk labas dzīves, intervijā sacīja piensaimnieku kooperatīva "Piena loģistika" padomes priekšsēdētājs Jānis Ločmelis.

Viņš uzvēra, ka lauksaimnieki nav pret stingrākām vides prasībām un zaļāku domāšanu, taču Zaļā kursa prasības ir absurdas. "Mēs kā kooperatīvs un arī es individuāli kā saimnieks un cilvēks atbalstu, ka ir jābūt vides aizsardzībai, ir jābūt zaļākai domāšanai - tas viss man ir saprotams un to atbalstu, bet, iedziļinoties Zaļā kursa prasībās un noteikumos, secinu, ka bieži vien šādas lietas tiek prasītas no pārāk labas dzīves," teica Ločmelis.

Viņaprāt, absurdi ir tas, ka esam gatavi Eiropas Savienības (ES) tirgū ievest nezināmas izcelsmes produktus no trešajām pasaules valstīm, kamēr šeit sludinām Zaļo kursu, bet patērētāji grib lētāku produktu. "Mēs varam ražot produktu, kas atbilst Zaļā kursa prasībām, bet problēma ir tā, ka patērētājs nav par to gatavs maksāt. Ja noliek divus produktus plauktā, tad reti kurš paskatās, kur produkts ir ražots, noteicošā ir cenu zīme," sacīja "Piena loģistika" padomes priekšsēdētājs.

Lai protesti apstātos Latvijas reģionos un pēc nedēļas neturpinātos to II posms Rīgā, lauksaimnieki sagaida Ministru prezidentes Evikas Siliņas konkrētu atbildi par lauksaimnieku izvirzītajām prasībām un tālāku virsvadību nozares problēmu risināšanā.

Kā norāda lauksaimnieki, lielākajā daļā no prasību pilnīgas izpildes vajadzīgs visas valdības atbalsts un politiskais gribasspēks.

Šodien 16 Latvijas pilsētās notiekošajos lauksaimnieku protestos piedalās aptuveni 2000 lauksaimniecības tehnikas vienības un tūkstošiem lauksaimnieku.

Kā norāda protestu koordinators Juris Lazdiņš, "Zemnieku saeimas" valdes priekšsēdētājs, protestu mērķis ir pievērst uzmanību daudzus gadus nerisinātām problēmām lauksaimniecības nozarē Latvijā.

Mērķis "izkustināt ledu" ir sasniegts, tomēr šobrīd par konkrētu prasību izpildi iztrūkst politiskās garantijas, kuras var sniegt tikai valdības vadītāja.

Ar lauksaimniekiem proaktīvi ir runājis zemkopības ministrs Armands Krauze, šonedēļ plānota tikšanās ar Saeimas priekšsēdētāju Daigu Mieriņu, kā arī par nodokļu jautājumiem notiks saruna ar Finanšu ministrijas ierēdņiem. Diemžēl līdz pat šim brīdim dialogs nav noticis ar valdības vadītāju.

Beļģijas un citu Eiropas valstu lauksaimnieki pirmdien ar traktoriem sapulcējušies pie Eiropas Savienības (ES) ēkas Briselē, kur notika bloka lauksaimniecības ministru tikšanās.

Policija lēš, ka Beļģijas galvaspilsētas Eiropas kvartālu nobloķēja aptuveni 900 traktori. Policisti pielietoja pret protestētājiem ūdens metējus, kamēr lauksaimnieki dedzināja riepas un šāva petardes.

Beļģijas lauksaimniekiem šoreiz pievienojās kolēģi no Spānijas, Portugāles un Itālijas.

Lauksaimnieki visā Eiropā nav apmierināti ar ES lauksaimniecības politiku, "zaļo kursu" un lielo birokrātiju. Daudzās valstīs, sevišķi Polijā, spēcīgu neapmierinātību izraisījis arī lauksaimniecības produktu imports no Ukrainas. Lauksaimnieku protesti ir radījuši galvassāpes ES līderiem, kuri bažījas, ka galēji labējie tos varētu izmantot savas popularitātes kāpināšanai pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām.

Norisinājusies Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes kopsapulce, kuras ietvaros tika ievēlēta biedrības valde.

Tāpat kopsapulcē LOSP valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis sniedza atskatu uz paveikto 2023.gadā, kā arī LOSP biedrus uzrunāja zemkopības ministrs Armands Krauze, sniedzot atbildes uz biedru jautājumiem.

Zemkopības ministrs Armands Krauze: "LOSP ir nozīmīga lauksaimniecības nevalstiskā organizācija, kas pārstāv plašu Latvijas lauksaimnieku sabiedrību. Gan Zemkopības ministrijai, gan valsts iestādēm kopumā ir būtiski konsultēties ar nozares pārstāvjiem - lauksaimniekiem, nozares ekspertiem, uzklausot dažādu nozaru viedokļus attiecībā uz lauksaimniecības politiku, tās veidošanu kā Latvijas, tā arī Eiropas līmenī. Tas ir objektīvākas un iespējami labākais veids, kā gūt pilnvērtīgu informāciju par nozari - konsultējoties ar lauksaimniekiem, kas apvienojušies profesionālā organizācijā - kas spēj paust vienotu nozares viedokli - kā organizēta lauksaimnieku pilsoniskā sabiedrība. Izsaku pateicību LOSP, kas apvieno tik plašu lauksaimnieku profesionālo sabiedrību, nodrošinot atgriezenisko saiti starp nozarēm, ražotājiem un Zemkopības ministriju."

Nākamo nedēļu turpināsies sarunas ar politiķiem un atsevišķu ministriju pārstāvjiem par lauksaimnieku iesniegto prasību izpildi.

"Mums ir būtiski šobrīd turpināt, vienoties un reāli panākt visu lauksaimnieku iesniegto prasību akceptu, tāpēc nākamās nedēļas laikā turpināsim sarunas ar valdības un ierēdniecības pārstāvjiem. Vienlaikus Rīgas domē tiks iesniegti nepieciešamie dokumenti lauksaimnieku protestiem februārī galvaspilsētā, jo tuvākās nedēļas būs izšķirošas. Tuvākais laiks parādīs, vai politiķu un ierēdņu apņemšanās aktīvi strādāt visas lauksaimniecības nozares labā nav tikai īslaicīgs solījums," informē lauksaimnieku protestu koordinators, biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Viņš uzsver, ka šobrīd ir "pozitīvi piesardzīgs" par sarunu gaitu ar Zemkopības ministru un ministrijas pārstāvjiem. Kā veiksmīgu var uzskatīt šīs nedēļas tikšanos ar Saeimas priekšsēdētāju Daigu Mieriņu. Tai pat laikā pēc tikšanās ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu joprojām vēl ir "atvērti jautājumi".

Rīt, 5.martā, lauksaimniecības nozares pārstāvji pulksten 10.00 pulcēsies Doma laukumā, lai dotos protesta gājienā uz Ministru kabinetu, kur atbalstīs meža nozares pārstāvjus un paudīs savu nostāju pret lauksaimnieku īpašumā esošas zemes ierobežojumiem bez adekvātiem kompensēšanas mehānismiem.

Informē biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš: "Rīt lauksaimnieki dodas atbalstīt meža nozares pārstāvjus, jo mūs vieno viena kopīga cīņa. Tā ir prasība nepieļaut zemes lietojuma ierobežojumus nacionālā līmenī, ja tiem neseko adekvāti finanšu resursi. Savu zemi esam iegādājušies smaga darba rezultātā, nereti uzkraujot ilgstošu kredītu nastu ne tikai uz saviem, bet arī savu bērnu pleciem! Tāpēc, ja nodeva par zaļās politikas ieviešanu ir mūsu zeme, mūsu negulētās naktis, sastrādātās rokas, smagā darbā pavadīti gadi, panākumu garšai mijoties ar zaudējumu asarām-, mēs pieprasām nekavējoties izstrādāt adekvātu kompensācijas mehānismu gadījumos, kad mūsu zemei, mūsu privātīpašumam tiek noteikti liegumi!"

Simtiem lauksaimnieku pirmdienas vakarā rīkoja protestus dažādos Nīderlandes rajonos, bloķējot automaģistrāles un kurinot ugunskurus, vēstīja policija un mediji.

Šie protesti bija daļa no demonstrāciju viļņa Eiropā, kurās lauksaimnieki pieprasa zemākas degvielas nodevas, labākas lauksaimniecības produktu cenas un Eiropas Savienības (ES) vides noteikumu mīkstināšanu.

Lauksaimnieki: Ja nesagaidīsim atbalstu no premjeres, pēc nedēļas būsim Rīgā

Lai protesti apstātos Latvijas reģionos un pēc nedēļas neturpinātos to II posms...

"Ir iekurti ugunskuri un šautas petardes, un lauksaimniecības mašīnas brauc pa automaģistrāli," sociālo mediju platformā "X" rakstīja policija Gelderlandes provincē.

Policija piebilda, ka "ir īstenota rīcība", bet nepaskaidroja, vai ir veiktas aizturēšanas.

Nīderlandes un Beļģijas lauksaimnieki ir protestējuši kopš pagājušās nedēļas, pievienojoties lauksaimnieku protestu kustībai, kas janvārī sākās Francijā un pēc tam izplatījās uz Vāciju, Poliju, Rumāniju un Grieķiju.

Lauksaimnieki pauž sašutumu par pārmērīgi ierobežojošiem noteikumiem lauksaimniecībai un citām netaisnībām.

ES mēģina atbildēt uz lauksaimnieku bažām pirms šogad paredzētajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām.

Eiropas Komisija ceturtdien solīja veikt pasākumus, lai aizsargātu ES lauksaimnieku "leģitīmās intereses" tirdzniecības sarunās, tostarp "nodrošinot vienlīdzīgu spēles laukumu standartu ziņā, kad mums ir tirdzniecības vienošanās".

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien pārsvarā pieauga, sasniedzot jaunus rekordus Volstrītā, jo investorus maz uztrauca ASV sāktā izmeklēšana par Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja izteikumiem.

Volstrītas indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" pieauga par 0,2%, bet ar to pietika, lai šie indeksi sasniegtu jaunus rekordus otro tirdzniecības dienu pēc kārtas. Palielinājās arī indekss "Nasdaq Composite".

FRS vadītājs Džeroms Pauels svētdien paziņoja, ka federālie prokurori ir sākuši izmeklēšanu par viņa izteikumiem likumdevējiem un draudējuši ar apsūdzības celšanu. Pauels norādīja, ka šī izmeklēšana ir saistīta ar ASV prezidenta Donalda Trampa centieniem ietekmēt FRS monetārās politikas lēmumus.

"Kriminālapsūdzības draudi ir sekas tam, ka FRS nosaka procentu likmes, pamatojoties uz mūsu labāko novērtējumu par to, kas būs vislabākais sabiedrībai, nevis vadoties pēc prezidenta vēlmēm," sacīja Pauels.

Nenotiekot krasām pārmaiņām nozarē un politiskajā dienaskārtībā, Latvijas lauksaimniecība kā joma var tikt apdraudēta, aģentūrai LETA uzsvēra Kuldīgas novada lauksaimnieku atbalsta grupas pārstāvis, zemnieku saimniecības "Kalna Rinkas" īpašnieks Ēriks Pucens.

Pucens pavēstīja, ka Kuldīgas lauksaimnieki formulējuši vairākas savas prasības, kuras adresējuši Saeimai, Ministru kabinetam, Zemkopības ministrijai un Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijai un plāno pievienoties lauksaimnieku protesta akcijai 5.martā Rīgā.

Pucens norāda, ka jau pašlaik daudzi mazie un vidējie zemnieki ir uz izdzīvošanas robežas, izmaksas nespēj nosegt nopelnīto un "ik dienu kāds pieņem lēmumu beigt cīnīties ar vējdzirnavām" - samazināt saimniecības apjomus vai to likvidēt.

"Esam apvienojušies Kuldīgas novada lauksaimnieku grupā, pārstāvot dažādas lauksaimniecības nozares - sākot no mazām zemnieku saimniecībām līdz pat lielām, no bitēm līdz gaļas liellopiem. Turklāt mums pievienojušies arī zemnieki no dažādām Kurzemes apkaimēm," pauž atbalsta grupas pārstāvis.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nolēmis nodot Saeimai otrreizējai caurlūkošanai likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb Stambulas konvencijas, prezidents paziņojis platformā "X".

Ja Saeima likumu negrozīs, tad Valsts prezidents otrreiz ierunas vairs nevarēs celt, paredz Satversme.

Jau rakstīts, ka pagājušajā nedēļā ar opozīcijas un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) balsīm Saeimā tika pieņemts likums par Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas.

Likumprojektu iesniedza opozīcijas partija "Latvija pirmajā vietā" (LPV), bet to atbalstīja arī citas opozīcijas partijas - Nacionālā apvienība (NA), "Apvienotais saraksts" (AS) un "Stabilitātei", kā arī valdošajā koalīcijā esošās ZZS politiķi. Izstāšanos no konvencijas neatbalstīja valdošās koalīcijas partijas JV un "Progresīvie".

Par izstāšanos nobalsoja 56 deputāti, pret bija 32 JV un "Progresīvo" politiķi, bet divi deputāti - Igors Rajevs un Didzis Šmits - atturējās. Debates par likumprojektu ilga vairāk nekā 13 stundas.

Francijas lauksaimnieki piektdien ar traktoriem sabraukuši Parīzes centrā, palielinot spiedienu uz valsts prezidentu Emanuelu Makronu, kurš solījis ar viņu pārstāvjiem tikties lauksaimniecības izstādes laikā.

Lauksaimnieku arodbiedrības vēlas līdz izstādes atklāšanai sestdien saņemt rakstiskas garantijas, ka viņu sūdzības par produktu cenām un birokrātiju tiks risinātas. Pretējā gadījumā lauksaimnieki turpinās protestus.

Lauksaimnieki ir neapmierināti ar apgrūtinošajiem vides aizsardzības noteikumiem, lētu importu no valstīm ārpus Eiropas Savienības (ES) un zemajiem ienākumiem.

Francijas premjerministrs Gabriels Atāls trešdien izklāstīja galvenos pasākumus, kas iekļauti topošajā lauksaimniecības likumā. Taču tas nespēja nomierināt lauksaimniekus, un tagad visi skatieni ir pievērsti Makronam, kurš sestdien, kā ierasts prezidentiem, apmeklēs lauksaimniecības izstādi.

Polijas lauksaimnieki pirmdien bloķēja divus lielus robežšķērsošanas punktus ar Vāciju, protestējot pret lauksaimniecības produkcijas importu no valstīm, kas nav Eiropas Savienībā (ES), un pret bloka tā dēvētā zaļā kursa ierobežojumiem.

Poļu lauksaimnieki bloķējuši robežkontroles punktus arī ar Ukrainu, sūdzoties, ka imports no kara novārdzinātās kaimiņvalsts kaitē viņu ieņēmumiem. Tagad protesti turpinās arī uz Polijas rietumu robežas.

Pirmdien blokāde sākta Svecko un Gubinekas robežšķērsošanas punktos. Vietējās policijas preses pārstāvis Marcins Maludijs informēja, ka lauksaimnieku protesta akcija turpināsies līdz trešdienas vakaram.

Lauksaimnieki uz autoceļa A2 ir novietojuši traktorus, bloķējot satiksmi abos virzienos.

Pagājušajā mēnesī Polijas lauksaimnieki Slubicē īslaicīgi bloķēja autoceļu uz Vāciju. Pašlaik šis autoceļš ir atvērts, tomēr tur veidojas sastrēgumi, autovadītājiem meklējot alternatīvus maršrutus bloķētajām robežšķērsošanas vietām.

Eiropas Savienība (ES) atjaunos muitas tarifus atsevišķu Ukrainas lauksaimniecības produktu importam, otrdien vienojās sarunu dalībnieki no ES Padomes un Eiropas Parlamenta.

Vienošanās attiecas uz olām, putnu gaļu, cukuru, kukurūzu, auzām, putraimiem un medu. Nākotnē šīm precēm tiks noteikta kvota, līdz kuras sasniegšanai tās var pārdot ES bez muitas nodevas, bet kvotas pārsniegšanas gadījumā atkal stāsies spēkā muitas nodeva.

Atcelta muitas nodeva arī turpmāk attieksies uz kviešu importu. Saskaņā ar provizorisko vienošanos šie noteikumi būs spēkā līdz 2025.gada jūnijam.

Lēmums pēc sarunām Briselē tika pieņemts, pakļaujoties spiedienam, ko radījuši lauksaimnieku protesti ES valstīs.

ES 2022.gadā atcēla tarifus Ukrainas lauksaimniecības produktu importam, šādi izrādot solidaritāti, lai atbalstītu Ukrainas ekonomiku pēc Krievijas pilna apjoma iebrukuma.

Pasaules naftas cenas pirmdien pieauga pēc Ķīnas soļiem savas ekonomikas stimulēšanai, kamēr tirgus dalībnieki sekoja Sīrijas un Tuvo Austrumu neskaidrajai nākotnei.

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien mainījās dažādos virzienos, investoriem reaģējot uz politiskajām krīzēm Dienvidkorejā un Francijā un sekojot procentlikmju samazināšanas perspektīvām.

Volstrītā naftas cenas samazinājās, investoriem gaidot ASV inflācijas datu publiskošanu šonedēļ.

Zelta kā droša investīciju subjekta cena pieauga.

"Nedēļa ir sākusies uz lielākoties optimistiskas nots pēc vēlamā paziņojuma, ka Ķīnas varas iestādes plāno īstenot tālākus ekonomikas stimulus nākamajā gadā," atzīmēja "Scope Markets" analītiķis Džošua Mahonijs.

Naftas cenas pieauga par aptuveni 1,5%, tirgus dalībniekiem sekojot notikumu attīstībai Sīrijā pēc prezidenta Bašara al Asada gāšanas.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien pieauga, atsākoties tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenu kāpumam un tirgiem vāji reaģējot uz ASV prezidenta Džo Baidena izstāšanos no pārvēlēšanas kampaņas.

"Nvidia", "Broadcom" un "Texas Instruments" akciju cenas pieauga par vairāk nekā 2%.

Volstrītas indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 1,6% - straujāk nekā pārējie ASV biržu indeksi. Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi pieauga par vairāk nekā 1%.

Baidena pārsteidzošais paziņojums, ka viņš izstājas no cīņas par pārvēlēšanu amatā, dominēja ziņu ciklā, bet analītiķi viņa izstāšanās un atbalsta viceprezidentei Kemalai Herisai ietekmi uz tirgiem raksturoja kā nelielu.

Pagājušās nedēļas beigās akciju cenas bija kritušās pēc tam, kad kompānijas visā pasaulē piedzīvoja IT darbības traucējumus.

Aviosabiedrības "Delta Air Lines" akcijas cena pirmdien saruka par 3,5%, jo IT darbības traucējumi turpināja ietekmēt kompānijas darbu. "Delta Air Lines" pirmdien atcēla vairāk nekā 820 reisus.

Akciju cenas Volstrītā pirmdien pieauga, tirgus dalībniekiem reaģējot uz ziņām par lielas tērauda kompānijas iegādi un uz ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) amatpersonu piesardzīgu optimismu par procentlikmju pazemināšanu.

Eiropas un Āzijas biržās akciju cenas pārsvarā saruka, naftas cenām pieaugot pēc ziņām, ka arvien vairāk uzņēmumu izvairās no jūras kravu pārvadājumiem Sarkanajā jūrā saistībā ar Jemenas hutiešu nemiernieku uzbrukumiem kravas kuģiem.

Japānas tērauda rūpniecības uzņēmums "Nippon Steel" ir piekritis iegādāties ASV kompāniju "US Steel Corp." par 14,1 miljardu ASV dolāru, pirmdien paziņoja abi uzņēmumi. "US Steel Corp." akcijas cena pēc šī paziņojuma pieauga par vairāk nekā 26%.

Irānas atbalstītie Jemenas hutiešu nemiernieki pirmdien paziņoja, ka ir uzbrukuši diviem "ar Izraēlu saistītiem" kuģiem Sarkanajā jūrā, turpinot izdarīt spiedienu uz Izraēlu tās karā pret grupējumu "Hamās" Gazas joslā.

Akciju biržās Volstrītā pirmdien samazinājās, bet Eiropas biržās pārsvarā pieauga, savukārt sudraba un zelta cenas kritās, bet naftas cenas palielinājās.

Sudraba cena, kas iepriekš bija vairākkārt sasniegusi jaunus rekordus, pirmdien saruka par aptuveni 10%. Arī zelta un citu metālu cenas kritās.

"Kas pieaug, tam arī jākrītas, un sudraba cenas kritums ir bijis straujš, investoriem fiksējot peļņu pirms gada beigām pēc tam, kad sudraba cena 2025. gadā ir pieagusi par vairāk nekā 150%," teikts XTB analītiķes Ketlīnas Bruksas piezīmē klientiem.

Līdzīga dinamika noteica akciju cenu izmaiņas Volstrītā, kur visi trīs galvenie indeksi pirmdien kritās.

Indekss "Standard & Poor's 500", kas gada gaitā pieaudzis par vairāk nekā 17%, pirmdien saruka par 0,4%.

"Cilvēki, iespējams, šobrīd fiksē peļņu," sevišķi lielo tehnoloģiju uzņēmumu akciju jomā, sacīja "CFRA Research" analītiķis Sems Stovols.

Lietuvas lauksaimnieki ceturtdien pie parlamenta ēkas plāno piketu, lai protestētu pret valdības ieplānoto nodokļu reformu.

Kā informēja Lietuvas Graudkopju asociācija, protesta akcija tiek organizēta saistībā ar to, ka parlaments plāno pieņemt likumus, ignorējot lauksaimnieku norādes.

"Brīdinājuma protests tiek organizēts pret plānotajiem likumu grozījumiem, kuros nav ņemti vērā lauksaimnieku komentāri un konkrētu saimniecību piemēri, kā tas ietekmēs vispārējos nodokļus, iedzīvotāju ienākuma nodokli, [Valsts sociālās apdrošināšanas fonda pārvaldnieka] "SoDra" un citus nodokļus. Mūsu centieni neatrod pienācīgu uzmanību sanāksmēs ar ministrijām un parlamenta frakcijām," sociālajā medijā "Facebook" paziņoja asociācija.

"Ir acīmredzams, ka šīs valdības lēmumi virzās pēc buldozera principa," tā piebilda.

Meža īpašnieku kooperatīvo sabiedrību izaugsmei nepieciešama ilgtermiņā prognozējama, stabila uzņēmējdarbības vide, kurā valsts politika vērsta uz ilgtspējīgu un racionālu resursu izmantošanu, nevis saimnieciskās darbības ierobežojumiem, liegumiem un vienpusēju izpratni.

Tādu ainu rāda Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas meža nozares darba grupas sēde, kurā tika apspriesti aktuālie izaicinājumi meža nozares kooperatīvu attīstībā un izskanēja priekšlikumi efektīvas, ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas veicināšanai. Jāņem vērā, ka Latvijā sekmīgi darbojas arī Zviedrijas meža īpašnieku kooperatīva Sodra (kuram ir gan koksnes mehāniskās, gan ķīmiskās pārstrādes rūpnīcas) meitas kompānija, kas var kalpot kā labs piemērs arī pašmāju meža īpašnieku kooperatīviem.

Specifiskas nianses

„Ja lauksaimnieku, jo īpaši piena un graudkopības segmentos, kooperācija ir gana plaši izplatīta un šo zemnieku kooperatīviem ir pat pārstrādes jaudas, tad mežu īpašnieku kooperācija Latvijā ir tikai sava veida sākumposmā, un tāpēc par kooperācijas iespēju plašu izmantošanu vismaz pagaidām nevar runāt,” situāciju meža īpašnieku kooperācijā analizē Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis. Viņš uzsver, ka meža īpašnieku kooperācijai ir specifiskas nianses, kādu, piemēram, nav lauksaimnieku kooperatīviem. „Latvijā ir vairāk nekā 100 000 meža īpašnieku, un atkarībā no meža augšanas apstākļiem (un tajos aug atšķirīgas koku sugas) ir atšķirīgi valsts noteiktie koksnes ieguves vecumi, kas nozīmē būtībā šo resursu ieguves iespēju pašreizējam īpašniekam reizi vai labākajā - divas reizes savā mūžā baudīt sava darba augļus, kamēr graudkopji ražu novāc reizi gadā, bet piensaimnieki - katru dienu,” skaidro R. Feldmanis. Viņš uzsver, ka mežu īpašniekiem ražas novākšanas specifika arī rada papildu riskus, kuru avots ir valsts politika, proti, lēmumi par jaunu — papildu – teritoriju iekļaušanu saimnieciskās darbības pilnīga vai daļēja aizlieguma zonās. „Lauksaimnieki un arī mežsaimnieki jau gadu desmitiem klauvē pie ministriju, iestāžu vadītāju, pie politisko spēku vadītājiem durvīm par neatbilstošu kompensācijas līmeni par liegumu izmantot savu īpašumu, taču naudas valstij nav, vienlaikus arvien jaunas teritorijas tiek izstumtas no saimnieciskās aprites, kas kopumā samazina ne tikai mežu īpašnieku ienākumus, arī peļņu, bet arī valstī pieejamos koksnes resursu apmērus un arīdzan maksājamo nodokļu apmērus valsts un pašvaldību budžetā,» norāda R. Feldmanis. Gan viņa, gan daudzu mežu īpašnieku ieskatā pašlaik, kad valstij ir akūti nepieciešama papildu nauda drošībai un veselības aprūpei, valdība nedrīkst noteikt kādus jaunus saimnieciskās darbības ierobežojumus, liegumus, tieši pretēji - jāmotivē mežsaimnieki efektīvi saimniekot savos īpašumos.

Protestējot pret valdības plāniem samazināt subsīdijas lauksaimniecībai, Vācijā simtiem lauksaimnieku pirmdien ar traktoriem nobloķēja piekļuvi galvenajām ostām.

Lauksaimnieki novietoja aptuveni 100 traktorus uz stratēģiski svarīgiem ceļiem, kas ved uz Hamburgas ostas teritoriju, traucējot piekļuvi Vācijas lielākajai ostai un vienai no noslogotākajām Eiropas ostām starptautisko konteineru pārvadājumu jomā.

Ar traktoriem tika nobloķētas arī mazākās Vilhelmshāfenas un Brēmerhāfenas ostas. Brēmerhāfenas policija paziņoja, ka notiek sarunas ar lauksaimniekiem par piekļuvi ostas teritorijai.

Lauksaimnieki ar aptuveni 1500 traktoriem nobloķējuši satiksmi arī Hamburgā, paziņoja policija.

Lauksaimnieki Vācijā kopš decembra protestē pret kanclera Olafa Šolca plāniem atcelt subsīdijas lauksaimniecības nozarē. Protesti pamudināja valdību daļēji atteikties no plānotajiem samazinājumiem, solot atjaunot atlaidi transportlīdzekļu nodoklim un pakāpeniski atcelt dīzeļdegvielas subsīdijas vairāku gadu laikā, nevis uzreiz.