Makroekonomika

LDDK skeptiska par minimālās algas celšanu; finanšu ministrs pārmet uzņēmējiem 200 latu komforta zonu

Nozare.lv, 21.03.2013

Jaunākais izdevums

Uzņēmēji un politikas veidotāji ir vienisprātis, ka, lai mazinātu sociālo nevienlīdzību, ir nepieciešams palielināt neapliekamo minimumu un atvieglojumu par apgādībā esošām personām, taču par minimālās algas kāpumu vēl tiks diskutēts, jo Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) uzskata, ka minimālās algas palielināšana nedos gaidīto efektu, un vēlas, lai neapliekamais minimums tiktu paaugstināts līdz iztikas minimumam, bet Finanšu ministrija norāda, ka tas nav reāli.

Nolūkā mazināt sociālo nevienlīdzību Finanšu un Labklājības ministrija piedāvā nākamajā gadā minimālo algu palielināt no līdzšinējiem 200 uz 225 latiem (320 eiro). Savukārt neapliekamo minimumu varētu diferencēt - lielākajām algām saglabāt pašreizējo 45 latu apmērā, bet mazākajām algām palielināt līdz 84 latiem jeb 120 eiro. Tiek piedāvāts arī palielināt atvieglojumu par apgādībā esošām personām 2014.gadā līdz 98 latiem (140 eiro).

«Šī ir ļoti svarīga izšķiršanās nākamajam gadam, tai ir jābūt galvenajai prioritātei, veidojot 2014.gada budžetu. Laikā, kad makroekonomika uzrāda labus rezultātus un krīze tiešām ir pārvarēta, straujā tempā mazinot budžeta deficītu, mums ir bijušas mazas iespējas palīdzēt iedzīvotājiem ar mazākiem ienākumiem un mazināt sociālo nevienlīdzību,» Nozare.lv rīkotā diskusijā savu uzskata pauda finanšu ministrs Andris Vilks (V).

Finanšu ministrs norādīja, ka šie piedāvājumi ir radušies, parēķinot to fiskālo telpu jeb apjomu, ko valsts varētu nākamā gada budžetā atļauties, tāpēc arī šāda kombinācija. Būtisks esot jautājums par minimālās algas palielināšanu, jo tā kādu laiku ir bijusi nemainīga.

«Tomēr redzam, ka pietiekoši liels algas saņēmēju skaits ir apstājies pie esošās 200 latu robežas, un tas, visticamāk, liecina par to, ka tas ir pietiekoši labs komforta līmenis uzņēmējiem. Acīmredzot ir nepieciešams parevidēt šo salīdzinoši zemo skaitli vismaz līdz Igaunijas līmenim. Šāds solis tiek sperts arī tāpēc, lai mazinātu ēnu ekonomiku valstī. Patlaban situācija ekonomikā ir savādāka nekā pirms diviem vai trīs gadiem, un uzņēmēji var un viņiem vajag atļauties palielināt minimālo algu,» uzskata Vilks.

Savukārt LDDK valdes priekšsēdētāja Līga Meņģelsone uzsvēra, ka par minimālo algu vēl būs sarunas Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē ar arodbiedrībām un darba devējiem.

«Problēma ir pārāk lielā sabiedrības plaisa starp cilvēkiem ar ļoti maziem ienākumiem un tiem, kas atrodas otrā ienākumu apjoma pusē. Ja šo problēmu gribam risināt un iegūt sajūtu, ka cilvēki, kuri patlaban saņem mazās algas, saņems vairāk, tad lēmums par tik niecīgu daļu pacelt tikai un vienīgi minimālo algu neko neatrisinās,» uzskata Meņģelsone.

Tāpēc LDDK piedāvājums ir iet pa soļiem, un pirmais solis būtu paaugstināt neapliekamo minimumu līdz iztikas minimumam, kas februārī, pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, bija 174 lati. Otrkārt, būtu jāpaaugstina maksa par apgādībā esošiem bērniem, jo skaitļi rāda, ka tieši strādājošās ģimenes ar bērniem ir vislielākā riska grupa. Līdz ar to LDDK piedāvājums būtu sociālās nevienlīdzības mazināšanā iet pakāpeniski, izdarot šos pirmos divus soļus, un tad ķerties pie minimālās algas paaugstināšanas, skaidroja Meņģelsone.

Finanšu ministrs gan uzskata, ka LDDK piedāvājums nav reāls, jo LDDK nav aprēķinājusi, cik miljonus latu budžetam izmaksātu piedāvājums neapliekamo minimumu paaugstināt līdz iztikas minimumam.

«Kur šādu naudu atrast? Tādas naudas budžetā vienkārši nav,» uzsvēra Vilks.

«Protams, ka sabalansēt šo piedāvājumu noteikti vajag, bet tajā pašā laikā, rēķinot negatīvo fiskālo ietekmi, ir jārēķina arī pozitīvā fiskālā ietekme. Protams, bieži vien pozitīvais multiplikatīvais efekts ir grūti pierādāms, tomēr, ja cilvēku maciņos parādās vairāk naudas, tas nozīmē, ka ģimenes spēj vairāk naudas arī izdot,» iebilda Meņģelsone.

Dzērienu ražotājas AS Latvijas Balzams valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš kopumā ļoti pozitīvi vērtē valsts vēlmi vispār iesaistīties konkurētspējīgāku apstākļu radīšanā, jo «tas palīdz ekonomikai kopumā, un ceru, ka tiks atrasta atbilde arī uz to, kur ņemt līdzekļus».

«Patlaban vairāk esam fokusējušies uz to, kā sadalīt to, kas ir, nevis raudzīties uz to, kas varētu būt, un attīstīt Latvijas ekonomiku pēc būtības. Te ir nepieciešami daudz radikālāki soļi un daudz lielākas izmaiņas, kas skar ne tikai minimālo algu, ne tikai neapliekamo minimumu, bet nodokļu sistēmu kopumā. Šie radikālie soļi būtu jebkas, kas mūs padara konkurētspējīgākus attiecībā pret mūsu kaimiņiem. Tam būtu jābūt mazākam kopējam nodokļu slogam, piemēram, vēl mazākam iedzīvotāju ienākuma nodoklim,» uzskata Āboltiņš-Āboliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 1.janvārī noteikta minimālā mēnešalga bija 22 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, no kurām Latvijā tā bija trešā zemākā, liecina ES statistikas departamenta Eurostat piektdien publicētie dati.

Latvijā - tāpat kā Lietuvā - minimālā alga pašlaik ir 380 eiro mēnesī. Mazāka tā noteikta vien Bulgārijā (235 eiro mēnesī) un Rumānijā (275 eiro mēnesī).

500 eiro mēnesī valsts noteiktā minimālā alga nepārsniedz arī Čehijā (407 eiro mēnesī), Ungārijā (412 eiro), Horvātijā (433 eiro), Slovākijā (435 eiro), Polijā (453 eiro) un Igaunijā (470 eiro).

Savukārt vislielākā minimālā mēnešalga ES pašlaik ir Luksemburgā (1999 eiro mēnesī), kam seko Īrija (1563 eiro), Nīderlande (1552 eiro), Beļģija (1532 eiro) un Vācija (1498 eiro).

Lielākā minimālā mēnešalga ES ir deviņas reizes prāvāka nekā mazākā blokā noteiktā minimālā alga, bet, izslēdzot cenu līmeņa atšķirības dažādās valstīs, lielākās un mazākās minimālās algas attiecība blokā ir 1:3, proti, Bulgārijā tā ir 501 pirktspējas paritātes standarts (PPS), bet Luksemburgā - 1659 PPS.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) piedāvā minimālās algas Eiropas Savienībā (ES) rēķināt pēc vienotiem principiem, kas gan nenozīmētu vienādu minimālo algu noteikšanu visā ES.

EK atzīmē, ka minimālā alga pastāv visās ES dalībvalstīs. 21 valstī minimālā alga ir noteikta ar likumu, bet sešās dalībvalstīs - Dānijā, Itālijā, Kiprā, Austrijā, Somijā un Zviedrijā - minimālās algas aizsardzību nodrošina tikai koplīgumi.

EK vērtējumā, lielākajā daļā dalībvalstu darba ņēmēju minimālā alga nav adekvāta vai pastāv nepilnības minimālās algas aizsardzības tvērumā. Tāpēc EK piedāvā ar direktīvu izveidot satvaru, kas uzlabošot minimālās algas adekvātumu un nodrošināšot darba ņēmēju piekļuvi minimālās algas aizsardzībai ES.

Komisijas priekšlikumā tiekot ievērots subsidiaritātes princips: tā nosaka minimālo standartu satvaru, ievēro dalībvalstu kompetences un sociālo partneru autonomiju un līgumslēgšanas brīvību algu jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Igaunijas arodbiedrības pieprasa palielināt minimālo algu

Gunta Kursiša, 06.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas Centrālā arodbiedrību apvienība pieprasījusi palielināt minimālo algu līdz 320 eiro (224 Ls) mēnesī jeb 1,9 eiro (1,34 Ls) par vienu darba stundu, ziņo ERR.

«Augstāka minimālā alga varētu palielināt iekšējo pieprasījumu un veicināt Igaunijas ekonomisko izaugsmi,» vēstulē Igaunijas Strādājošo konfederācijas vadītājam Tarmo Krīsam (Tarmo Kriis) norādīja arodbiedrību pārstāvji.

Pat, ja minimālā alga tiktu paaugstināta līdz 320 eiro mēnesī, tās reālā pirktspēja vienalga būtu zem 2008. gada līmeņa.

2012. gadā Igaunijā minimālā alga tika palielināta līdz 290 eiro (203 Ls), pirms tam pēdējo reizi minimālā alga tika palielināta 2008. gadā līdz 278 eiro (195 Ls).

Jau rakstīts, ka Latvijas valdība, arodbiedrības un darba devēji šā gada jūlijā vienojās, ka nākamgad minimālā alga saglabāsies esošajā 200 Ls līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Uzņēmēja: Pieprasām minimālo algu 3000 eiro!

Inga Zemdega Grāpe, SIA NEMO, šūšanas fabrika īpašniece un valdes priekšsēdētāja, 05.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Un kāpēc gan ne? Bet tikai tik absurds sauklis varbūt liks domāt par to, ka kaut kas te nav kārtībā.

Kad Vienotība pirmsvēlēšanu gaisotnē nāca klajā ar savu programmu, mērķis - 450 minimālā alga un 1000 eiro vidējā alga 2018. gadā, man šķita visai uzrunājošs. Daudzi uzņēmēji un es tai skaitā loģiski nodomāja, ka ekonomika tiks celta tik ļoti veiksmīgi, ka uzņēmēji attīstīsies un šīs algas ar prieku spēs maksāt. Urā, mēs tikai par!

Taču izrādās, ka nekā. Izrādās, ka mērķi ir sasniedzami nevis loģiskas attīstības ceļā, bet gan ar vieglākām metodēm – administratīvā kārtā. Tas ir nevis barot govi tā, lai izslaukums palielinātos, bet gan slaukt tikmēr, kamēr izslauc pēdējās sulas un tas nav būtiski, vai govs 2018. gadā būs beigta vai nē. Jo uz papīra viss taču būs kā solīts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Precizēta minimālā stundas tarifa likme 2014.gadā

Lelde Petrāne, 27.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Minimālā mēneša darba alga valstī no 2014.gada 1.janvāra būs 225 lati (320 euro), paredz valdībā apstiprinātās izmaiņas Ministru kabineta Noteikumos par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas tarifa likmi. Vienlaikus atbilstoši jaunajai minimālajai mēneša darba algai un 2014.gada darba laika kalendāram precizēti minimālās stundas tarifa likmju apmēri, kas nepieciešami minimālās mēneša darba algas aprēķināšanai, informē Labklājības ministrija.

Proti, pašreiz noteiktā minimālā stundas tarifa likme 2014.gadā palielināsies no Ls 1,203 līdz Ls 1,359 (1,933 euro). Savukārt pusaudžiem un tiem cilvēkiem, kuri ir pakļauti īpašam riskam, minimālā stundas tarifa likme 2014.gadā paaugstināsies no Ls 1,375 līdz Ls 1,554 (2,209 euro), jo viņiem saskaņā ar Darba likumu ir atļauts strādāt tikai septiņas stundas dienā un 35 stundas nedēļā.

Minimālo stundas tarifa likmi normāla darba laika ietvaros (40 stundas nedēļā vai 8 stundas dienā) aprēķina, bruto minimālo mēneša darba algu dalot ar vidējo darba stundu skaitu mēnesī. Savukārt vidējo darba stundu skaitu mēnesī aprēķina pēc īpašas formulas, 2014.gada darba laika kalendāra kopējo darba stundu skaitu gadā dalot ar 12 mēnešiem. Atbilstoši 2014.gada darba laika kalendāram nākamgad ir 1987 darba stundas, kas dalot ar 12 mēnešiem ir 165,58 stundas mēnesī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Iezīmējies atbalsts virzībai uz minimālās algas celšanu līdz 500 eiro

LETA, 15.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koalīcijas nodokļu politikas attīstības komitejā šodien konceptuāli iezīmējies atbalsts virzībai uz minimālās algas celšanu līdz 500 eiro no 2020.gada, nevienam neizsakot iebildumu pret šādu iespēju, šodien žurnālistiem pastāstīja Saeimas deputāts Krišjānis Feldmans (JKP).

Politiķis gan reizē uzsvēra, ka lēmums šajā jautājumā vēl nav pieņemts un ka par to vēl gaidāma saruna sadarbības sanāksmē.

Kā pastāstīja attīstības komitejas sēdes vadītājs Ints Dālderis (JV), sanāksmē uzklausīti Finanšu ministrijas scenāriji par minimālās algas celšanu līdz 470, 500 vai 550 eiro, reizē nekādi lēmumi šajā jautājumi vēl nav pieņemti.

Dālderis norādīja, ka attīstības komitejā lēmumi netiek pieņemti, jo lēmumu pieņemšana ir valdības ziņā. Līdz ar to pašlaik šis jautājums ir izrunāts, lai tālāk to apspriestu politiskajos spēkos un septembrī par to spriestu valdībā, arī uzklausot sociālos partnerus.

Politiķis skaidroja, ka neviens no politiķiem neiebilda, ka minimālā alga nākotnē ir jāceļ, bet lēmumi par laika termiņu vai naudas apmēru netika pieņemti. Viņš norādīja, ka pēdējos 10 gadus ir izmantota pieeja, ka minimālā alga ir 40-44% no vidējās algas un minimālā alga 500 eiro iekļautos šādā scenārijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

FOTO: Cik liela ir minimālā alga katrā no ES valstīm?

Žanete Hāka, 10.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības valstu vidū minimālās algas apmērs būtiski atšķiras, un šā gada sākumā reģiona zemākā un augstākā minimālā alga atšķirās gandrīz septiņas reizes, liecina "Eurostat" dati.

Janvārī zemākā minimālā alga bija Bulgārijā - 312 eiro, kam seko Latvija un Rumānija, savukārt augstākā minimālā alga ir Luksemburgā - 2142 eiro. Salīdzinājumam - ASV minimālā alga noteikta 1119 eiro mēnesī.

Minimālās algas līmeni Eiropā nav noteikušas sešas valstis - Dānija, Itālija, Kipra, Austrija, Somija un Zviedrija.

Galerijā augstāk iespējams uzzināt, cik liela minimālā alga ir 21 Eiropas Savienības valstī!

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Latvija joprojām ir valsts ar augstāko darbaspēka nodokļu slogu Baltijā

Dienas Bizness, 08.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Lai arī Latvijas nodokļu politikas mērķis ir nodokļu sloga samazinājums zemāku ienākumu guvējiem, pārējās Baltijas valstis virzās uz priekšu straujāk.

Lai gan vērienīgā nodokļu reforma nesusi virkni jauninājumus nodokļu likumdošanā, Latvija joprojām ir valsts ar augstāko darbaspēka nodokļu slogu Baltijā - secināts Swedbank Finanšu institūta veiktajā Baltijas valstu nodokļu sloga salīdzinājumā. Latvijas nodokļu politika nelutina kā darba ņēmējus, tā arī darba devējus, radot Baltijā lielākos kopējos izdevumus uz vienu darbinieku.

Latvijā 2018.gads likumdošanas jomā nesis gana daudz jaunumu, tādēļ galvu lauzīt nākas ne tikai darba algas saņēmējiem, bet arī to izmaksātājiem. Cenšoties mazināt sociālo nevienlīdzību, ir palielināta minimālā alga (no 380 eiro uz 430 eiro), mainīts neapliekamā minimuma noteikšanas un piemērošanas princips (no 60 līdz 115 eiro pērn, no 0 līdz 200 eiro šogad) un ieviestas progresīvās iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes (no 23% uz 20%, 23% vai pat 31,4% atkarībā no ienākumu apmēra). Tāpat, saskaņā ar reformas nestajām izmaiņām, palielināts atvieglojums par apgādājamo (no 175 eiro līdz 200 eiro) un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmes (no 10,5% uz 11% darba ņēmējiem un no 23,59% uz 24,09% darba devējiem).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pakāpeniski ieviesīs minimālās obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas

Dienas Bizness, 25.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai nodrošinātu darba ņēmēju, īpaši mikrouzņēmumos nodarbināto, sociālo aizsardzību, otrdien, 25. augustā, Ministru kabineta (MK) sēdē tika izskatīts priekšlikums noteikt minimālo obligāto valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu. Modelis paredz pakāpenisku minimālās obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas ieviešanu trīs gadu laikā, lai tas pilnībā darbotos jau no 2018. gada.

«Līdz šim ir noteiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, bet nav noteikts zemākais to apmērs. Tas rada divas milzīgas problēmas darba ņēmējiem, pārsvarā mikrouzņēmumu darbiniekiem, par kuriem veiktās sociālās iemaksas nav pietiekamā apmērā. Pirmkārt, šī cilvēku grupa ir neaizsargāta, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, piemēram, saslimstot, zaudējot darbu vai dodoties bērna kopšanas atvaļinājumā. Otrkārt, šie cilvēki ar savām sociālajām iemaksām nespēj nodrošināt sev pat minimālo pensijas apmēru. Tas noved pie nevienlīdzīgas situācijas, jo pārējiem nodokļu maksātājiem nākas to kompensēt no savām iemaksām, nemaz nerunājot par to, ka šī sabiedrības daļa neatbalsta arī šodienas pensionārus. Tas rada slogu arī pašvaldībām,» skaidro Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 1.janvārī noteikta minimālā mēnešalga bija 21 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstī, no kurām Latvijā tā bija ceturtā zemākā, liecina ES statistikas departamenta "Eurostat" piektdien publicētie dati.

Latvijā minimālā alga pašlaik ir 500 eiro mēnesī. Mazāka tā noteikta vien Bulgārijā (332 eiro mēnesī), Ungārijā (442 eiro mēnesī) un Rumānijā (458 eiro mēnesī).

700 eiro mēnesī valsts noteiktā minimālā alga nepārsniedz arī Horvātijā (563 eiro), Čehijā (579 eiro), Igaunijā (584 eiro), Polijā (614 eiro), Slovākijā (623 eiro) un Lietuvā (642 eiro).

Savukārt vislielākā minimālā mēnešalga ES pašlaik ir Luksemburgā (2202 eiro mēnesī), kurai seko Īrija (1724 eiro), Nīderlande (1685 eiro), Beļģija (1626 eiro) un Vācija (1614 eiro).

Lielākā minimālā mēnešalga ES ir 6,6 reizes prāvāka nekā mazākā blokā noteiktā minimālā alga, bet, izslēdzot cenu līmeņa atšķirības dažādās valstīs, lielākās un mazākās minimālās algas attiecība blokā ir 1:2,7, proti, Bulgārijā tā ir 623 pirktspējas paritātes standarti (PPS), bet Luksemburgā - 1668 PPS.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Vidējā neto darba samaksa Latvijā - 622 eiro

Lelde Petrāne, 29.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gada 3. ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa Latvijā bija 847 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2015. gada 3. ceturksni, vidējā alga palielinājās par 18 eiro jeb 2,2 %, kas ir nedaudz zemāks gada pieauguma temps kā šā gada 2. ceturksnī (3,3 %).

Privātajā sektorā vidējā mēneša bruto darba samaksa bija 828 eiro, sabiedriskajā sektorā – 885 eiro, bet vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, – 840 eiro. Gada laikā privātajā sektorā algas auga nedaudz straujāk nekā sabiedriskajā – attiecīgi 2,3 %, un 1,9 %.

2016. gada 3. ceturksnī vidējā neto darba samaksa valstī bija 622 eiro, un, salīdzinot ar pagājušā gada 3. ceturksni, tā pieauga par 1,7 %. Reālā neto darba samaksa, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu par 0,2 %, pieauga par 1,5 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Dombrovskis: tiesībsarga uzstādījums strauji celt minimālo algu nav reālistisks

Madara Fridrihsone, 26.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiesībsarga Jura Jansona uzstādījums, saskaņā ar kuru minimālā mēnešalga Latvijā, jau tuvākajā laikā būtu jāpalielina līdz 300 Ls, nav reālistisks.

To otrdien pēc valdības sēdes, kurā tika apstiprināta valdības atbildes vēstule tiesībsargam, uzsvēra Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (Vienotība).

Viņš atgādināja, ka Finanšu ministrija jau nākusi klajā ar ierosinājumu no nākamā gada minimālo mēnešalgu paaugstināt no 200 Ls līdz 225 Ls mēnesī.

Tomēr arī pret šo iniciatīvu nopietni iebildumi ir Latvijas Darba devēju konfederācijai, sacīja valdības vadītājs, norādot, ka minimālās algas celšana Latvijā ir jāveic, raugoties arī uz tendencēm tuvākajās kaimiņvalstīs – Lietuvā un Igaunijā.

Atbildot uz tiesībsarga Jura Jansona aicinājumu valdībai nekavējoties lemt par grozījumiem normatīvajos aktos, kas iespējami ātrākā periodā nodrošinātu strādājošajiem, kas saņem valsts noteikto minimālo algu, tās pieaugumu līdz iztikas minimuma līmenim, valdība norādījusi, ka Latvijā minimālo mēneša darba algu nosaka, ņemot vērā ekonomisko stāvokli valstī, darba tirgus attīstību, bezdarba līmeni un valsts budžeta iespējas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neceļot minimālo algu straujāk, iedzīvotāji turpinās doties uz valstīm, kur minimālā alga ir lielāka, šorīt kanāla LNT raidījumā 900 sekundes sacīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

Ašeradens atbalsta Labklājības ministrijas priekšlikumu celt minimālo algu par 37 eiro - no pašreizējiem 370 eiro uz 407 eiro, jo tam esot fundamentāli argumenti.

Ministrs informēja, ka šogad kopējais algu līmenis valstī augs par 5%, līdz ar to nevajadzētu būt problēmām minimālo algu celt par 20 eiro, tomēr politiskajai diskusijai jānotiek par straujāku minimālās algas celšanu.

«Jādod signāls tiem cilvēkiem, kas brauc atpakaļ, ka minimālā alga augs. Piemēram, Igaunijā minimālā alga patlaban ir 430 eiro, bet no nākamā gada tā būs 470 eiro. Līdz ar to minimālās algas starpība Latvijā un Igaunijā būs 100 eiro. Tāpēc liela daļa Latvijā strādājošo pieņem lēmumu doties strādāt uz Igauniju,» komentēja ekonomikas ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Virsstundu apmaksas sastrēgums

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 07.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā vien izskatās, ka ģenerālvienošanās noslēgšana būvniecības nozarē ir iestrēgusi uz nezināmu laiku. To «iestrēdzinājis» grozījums Darba likumā, kas ietver punktu, ka ģenerālvienošanos noslēgušie uzņēmumi varēs iekšienē vienoties par virsstundu apmaksu, bet ne mazāk kā 50% apmērā no darba algas.

Faktiski tas nozīmē to, ka daļa uzņēmumu – tie, kas noslēguši ģenerālvienošanos – varēs maksāt uz pusi mazākas piemaksas par virsstundām nekā citi uzņēmumi. Pret to protestē gana dažādi interešu grupējumi, tikai katrs savu motīvu dēļ. Piemēram, tiesībsarga iebildumi pamatojas visai populistiskos argumentos, ka tas pasliktinās šo uzņēmumu darbinieku stāvokli salīdzinājumā ar citiem strādājošajiem. Tas nekas, ka ģenerālvienošanās dēļ darbinieku minimālā alga nozarē ievērojami pārsniegs minimālo algu valstī.

Tiesībsargs savā retorikā lieto pat tik prastus argumentus kā to, ka nevar izsvērt, kāda minimālā alga nozarē ir ievērojami vairāk nekā valstī noteiktā minimālā alga. Par to tiešām var diskutēt bezgalīgi, ja ir vēlme, bet var arī ieslēgt veselo saprātu. Skaidrs, ka ģenerālvienošanos, nosakot minimālo algu nozarē, slēdz tur, kur ir liela ēnu ekonomika, aplokšņu algas, kas apgrūtina godīgu konkurenci publiskajos iepirkumos. Un, vēloties pietuvināt oficiālo minimālo algu nozarē tai, kas tiek maksāta reāli, tostarp aploksnē, skaidrs, ka nav runa par desmit vai divdesmit eiro pielikumu. Tas ir labs nozares pašregulācijas mehānisms godīgas un legālas algas virzienā, un sākt spekulēt, vai ģenerālvienošanās ietvertā minimālā alga nozarē ir pietiekami liela salīdzinājumā ar valstī noteikto, nezin vai ir prāta darbs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neišateles kantons var turpināt plānu ieviest minimālo algu, lēmusi Šveices augstākā tiesa, ziņo thelocal.ch.

Neišateles kantona iedzīvotāji par minimālās algas noteikšanu nobalsoja jau 2011. gadā, un tika pieņemts lēmums to noteikt 20 Šveices franku apmērā.

Tomēr plāna ieviešana tika apturēta, jo vairākas profesionālās organizācijas un privātpersonas to apstrīdēja tiesā. Tagad tiesa lēmusi, ka ierosinātā minimālā alga 20 franku apmērā «atbilst konstitucionālajam ekonomiskās brīvības principam un federālajiem likumiem». Kantonam ir tiesības ieviest sociālās politikas pasākumus, un minimālās algas noteikšanu daļēji motivē sociālie mērķi. Tomēr, lai nodrošinātu, ka minimālā alga neietekmē ekonomisko brīvību, tā jānosaka salīdzinoši zemā līmenī, kas atbilst šim gadījumam.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Strādājoši nabagi – Latvijas realitāte

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 08.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamais budžets būs nopietns tests valdībai. Dienvidu kaimiņi plāno celt ne tikai minimālo algu līdz 607 eiro, bet arī paaugstināt neapliekamo minimumu līdz 400 eiro. Tā tvīto ekonomists Dainis Gašpuitis, ar dienvidu kaimiņiem domājot, protams, Lietuvu.

Jāpiebilst, ka Igaunijā jau pašlaik minimālā alga ir 540 eiro, bet neapliekamais minimums – 500 eiro. Latvijā minimālā alga ir 430 eiro kombinācijā ar ļoti sarežģīto diferencēto neapliekamo minimumu, no kura visvairāk iegūst strādājošie bez apgādājamiem. Tiesa, ir arī neliels prieciņš – alkohols mums ir lētāks nekā igauņiem. Ja nopietni, tas nozīmē, ka Latvija būs Baltijas valsts ar viszemāko minimālo algu un nedraudzīgāko neapliekamā minimuma sistēmu, kas noteikti nemazina nevienlīdzību, bet padziļina strādājošo nabadzību. Jāteic, ka viena no Latvijas lielākajām problēmām, kuru ir samērā grūti atrisināt, ir strādājošo cilvēku nabadzība. Ja, saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 20% nodarbināto jeb piektā daļa saņem minimālo algu, kas uz rokas ir tikai nedaudz virs 300 eiro, tad secināms ir tikai viens: Latvijā ir vesela grupa cilvēku, kas strādā algotu darbu, taču pēc būtības atrodas uz nabadzības sliekšņa. Nenoliedzami, daļa no šiem cilvēkiem saņem algu arī aploksnē, taču ne jau visi 20%. Šiem cilvēkiem nevar arī palīdzēt ar neapliekamā minimuma celšanu, jo, nosakot to, piemēram, 500 eiro apmērā kā Igaunijā, minimālās algas saņēmēji to nevarēs izmantot pilnā apmērā, jo ir pārāk mazi ienākumi. Vispār jāteic, ka strādājošiem ar salīdzinoši zemiem ienākumiem nav iespējams palīdzēt ar fiskāliem instrumentiem. Tiklīdz neapliekamais minimums un atvieglojumi par apgādājamiem pārsniedz darba algu, tā strādājošais tos nevar izmantot pilnā apmērā. Tas pats attiecas uz attaisnotajiem izdevumiem par veselību un izglītību un uzkrājumiem trešajā pensiju līmenī. Proti, ja divu bērnu māmiņas neapliekamais minimums kopā ar atvieglojumiem par diviem bērniem ir algas apmērā vai to pārsniedz, attaisnotos izdevumus izmantot nav iespējams. Tātad ar neapliekamā minimuma un atvieglojumu par apgādājamiem celšanu vien strādājošiem ar zemiem ienākumiem palīdzēt nevar. Ir jāceļ minimālā alga, pret ko gan iebilst darba devēji. Taču, ja pašreizējos Latvijas ekonomikas apstākļos uzņēmēji apgalvo, ka minimālā alga, piemēram, 500 vai 550 eiro bruto apmērā ir pārmēru liels slogs, tad, domāju, ir visas tiesības jautāt, vai šādam biznesam ir jēga pastāvēt. Vislabākais variants, protams, ir gan minimālās algas, gan neapliekamā minimuma vienlaicīga palielināšana. Tas gan atkarīgs no budžeta iespējām. Taču jāuzsver - minimālās algas celšana ir jārisina nekavējoties. Tas nav normāli, ja strādājošs cilvēks, kas nodarbināts pilnas slodzes darbā, uz rokas saņem atalgojumu, kas ir vienāds ar Centrālās statistikas pārvaldes aprēķināto nabadzības riska slieksni. Tas jāapzinās arī uzņēmējiem un jāsaprot, ka nevar savu konkurētspēju balstīt uz nabadzības rēķina.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Minimālās mēneša darba samaksas celšanas rezultātā vēl lielākam skaitam strādājošo oficiālā alga būs mazāka par valstī noteikto, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šodien valdībā tiks skatīts noteikumu projekts par minimālās mēnešalgas apmēru un minimālās stundas tarifa likmes aprēķinu. Minimālā mēnešalga Latvijā 2016. gadā pieaugs par 10 eiro un sasniegs 370 eiro. Savukārt minimālo stundas tarifa likmi aprēķinās pēc īpašas formulas, kur valstī noteiktā minimālā mēneša darba alga tiks izdalīta ar normālā darba laika stundu skaitu mēnesī. Pašlaik minimālā stundas tarifa likme ir 2,166 eiro. Jaunā kārtība nepieciešama, lai izskaustu dažādu darba algu pa mēnešiem un citas nepilnības esošajā aprēķina sistēmā, vēstīts noteikumu projekta anotācijā. Tā nākamgad minimālā stundas tarifa likme, piemēram, piecu darba dienu un 40 stundu nedēļā atkarībā no mēneša būs no 2,01 līdz 2,20 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Minimālās algas pacelšana izdevīga politiķiem

Māris Ķirsons, 26.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Politiķiem izdevīgāka ir minimālās mēnešalgas, kas rada papildus ieņēmumus sociālajās iemaksās, nevis neapliekamā minimuma paaugstināšana, kas nepalielina darba devēju izmaksas, bet tik un tā dod lielākus ienākumus darbinieku maciņos

To rāda nodokļu eksperta un Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes locekļa Aiņa Dābola aprēķini.

«Lielāka minimālā alga nozīmē, ka darba devējiem palielinās izmaksas, nodokļos valsts iegūs vairāk un valdošie politiķi varēs pārdalīt vairāk nodokļu naudas nekā iepriekš, jo valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu apmēri pieaugs ne tikai uz minimālās algas saņēmēju rēķina, bet arī uz strādājošo darba samaksas (pašlaik ir nedaudz - 50-100 eiro - virs minimālās algas) pieauguma,» skaidro A. Dābols. Viņš norāda, ka papildu nauda, ko pārdalīt, politiķiem nerodas tad, ja tiek paaugstināts ar IIN neapliekamais minimums. «Cilvēkam būtībā ir vienalga, vai makā banknošu paliek vairāk tāpēc, ka tiek paaugstināta minimālā alga vai neapliekamais minimums, savukārt darba devējiem svarīgākais, lai netiktu palielinātas izmaksas un līdz ar to ietekmēta konkurētspēja, – tātad viņi iestāsies par neapliekamā minimuma paaugstināšanu, kas savukārt valdošajiem politiķiem samazina budžetā ienākošās naudas pārdales priekus,» tā A. Dābols. Viņš piekrīt daudzu uzņēmēju viedoklim, ka vislabākais risinājums būtu tieši ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma paaugstināšana. «Nodokļu reformas kontekstā jau ir paredzēta ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma paaugstināšana līdz 250 eiro pašreizējo 230 eiro vietā, taču ar to nepietiek,» tā A. Dābols.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

LDDK eksperts: minimālā alga kā instruments neko nerisina

Dienas Bizness, 26.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Lielā problēma ir tā, ka minimālā alga kā instruments patiesībā neko nerisina,» intervijā laikrakstam Diena sacījis Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) sociālo lietu eksperts Pēteris Leiškalns.

«Tirgus ekonomikas apstākļos vajadzētu būt tā, ka katrs pats sev nosaka minimālo algu - cilvēkam pašam ir jāzina sava kvalifikācija, jāapzinās, cik intensīvam darbam viņš ir gatavs, kādu atbildību viņš ir gatavs uzņemties. Padomāsim kaut par to vienas profesijas ietvaros: grāmatvedim var būt veicamo operāciju atbildība un attiecīgi atalgojums x un var būt nesalīdzināmi lielāks, par kādu minimālo algu kā atskaites punktu mēs varam runāt?» turpinājis LDDK eksperts.

Jautāts - varbūt amatpersonas minimālās algas jēdzienu kaut kā psiholoģiski saista ar iztikas minimumu, P. Leiškalns atbildējis: «Saprotu, bet tā nedrīkst spriest. Apskatīsim konkrētu grupu ar ļoti lielu nabadzības risku - sieviete ar diviem apgādājamiem bērniem. Mazliet vulgarizējot, tas nozīmē, ka vajadzīgi trīs iztikas minimumi. Tad ko darām - nosakām, ka šādai grupai minimālā alga ir trīs iztikas minimumi? Tā nevar. Cits variants - pensionārs, kura pensija nodrošina iztikas minimumu, bet viņš grib piestrādāt. Tad ko darām - tā kā iztikas minimums viņam ir, tad nekādu minimālo algu uz viņu vispār neattiecinām? Tā nevar. Atkārtoju - minimālā alga nav instruments. Galu galā ir daudzas valstis, kurās tādas minimālās algas vispār nav, tomēr vidējā ir krietni augstāka nekā mums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tikai pie labiem makroekonomiskajiem rādītājiem Latvijā minimālā alga varētu pieaugt līdz 375 eiro, lai gan Labklājības ministrija iesniegusi izvērtēšanai vairākus variantus, šorīt intervijā LNT raidījumam 900 sekundes sacīja labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS).

Augulis stāstīja, ka Ekonomikas un Finanšu ministrija izvērtēšanai iesniegušas vairākus variantus, kas darīts, nezinot makroekonomiskās prognozes, proti, pirmais no tiem paredz atstāt tādu pašu līmeni, kāds ir šobrīd, - 360 eiro, bet kāds cits variants paredz minimālās algas palielināšanu līdz 375 eiro.

«Tomēr, runājot par šādu minimālās algas palielinājumu, ir jāvērtē vairāki apstākļi - makroekonomiskās prognozes, kādi būs apstākļi ārpus Latvijas robežām un kāda situācija ir pie mūsu kaimiņiem Lietuvā un Igaunijā,» sacīja Augulis.

Šogad minimālā mēneša darba alga valstī pieauga no 320 eiro līdz 360 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Viņķele: Latvijā labklājība ir simboliska

Didzis Meļķis, 03.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piemērotas atskaites sistēmas trūkums neļauj saprast, kas sociālajā sistēmā īsti notiek, atzīst labklājības ministre Ilze Viņķele.

Pasaules Bankas pētījums un iztikas minimums – kad tas būs? Un kāda ir tā nozīme kā atskaites punktam, lai Latvijas sociālajā sfērā vispār kaut ko plānotu?

Neesmu vēl redzējusi starprezultātus, kas pamazām jau sāk ienākt, bet visam pētījumam jābūt gatavam maijā. Runājot par iztikas minimumu, ir skaidrs, ka šis rādītājs ir novecojis, un tajā ietvertais preču grozs neatbilst mūsdienām. Mazs piemērs – tajā nav interneta. Tāpēc Pasaules Banka pēc citu Eiropas valstu labākās prakses pieredzes Latvijai rēķina sabiedrības ienākumu mediānu – vidējo ieņēmumu līmeni, izslēdzot ekstrēmos rādītājus. Un tad ir jāvienojas par saprātīgu procentu no šīs mediānas, kas tiek uzstādīts kā jaunais iztikas minimums.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Db viedoklis: Jāceļ neapliekamais minimums, nevis minimālā alga

Dienas Bizness, 13.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Var teikt, ka valdības līmenī tiek sagatavota augsne tam, lai tiktu palielināta minimālā alga, pret ko jau ir iebilduši uzņēmēji.

Doma skan jau visnotaļ cēli - ņemot vērā, ka dārdzības līmenis pieaug, jādod iespēja iedzīvotājiem, kuru ienākumi ir ļoti zemi, saņemt vairāk naudas, tādējādi palielinot viņu pirktspēju. Realitāte šajā jomā gan ir krietni citādāka. Protams, patiesajiem minimālo algu saņēmējiem naudas «uz rokas» tādējādi kļūtu vairāk. Savukārt darba devējiem tas nozīmētu papildu izdevumu slogu bez reāla materiālā seguma. Tie, kuri praktizē minimālās algas maksāšanu oficiāli, vēl dažus simtus mēnesī saviem darbiniekiem izsniedzot aploksnē, droši vien pacenstos pārprogrammēt savu darbību tā, lai legāli skaitītos, ka cilvēki pie viņiem strādā vien uz pusslodzi. Tādējādi uz ēnu ekonomikas mazināšanos minimālās algas celšanas rezultātā vispār nav ko cerēt. Protams, nevar noliegt, ka jebkurš pasākums, kas ir vērsts uz iedzīvotāju pirktspējas palielināšanos, ir apsveicams. It īpaši jau, ņemot vērā, ka, palielinot ienākumu līmeni cilvēkiem, kas saņem ļoti mazas summas, droši var rēķināties - iegūtā nauda tiks novirzīta patēriņam, piemēram, pārtikas iegādei, nevis krāšanai «zeķē». Ir jāatrod vidusceļš jeb sabalansēts variants, kas ļautu palielināt iedzīvotāju labklājības līmeni, vienlaikus neizgriežot pamatīgu robu uzņēmēju kabatās. Un te būtu sperami divi būtiski soļi...

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Vilks: Kāpēc Latvijā, Rīgā, ir tik liels luksusa automašīnu skaits?

LETA, 10.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēnu ekonomikas mazināšanai tiek sperti pareizi soļi, rezultāta panākšanai ir jāsadarbojas ar uzņēmēju organizācijām, domā finanšu ministrs Andris Vilks (V), vienlaikus atzīstot, ka zināmā daļā uzņēmējdarbības valda dubultmorāle un tiek mānīta ne tikai valsts, bet arī nodarbinātie.

Svarīgs instruments ēnu ekonomikas legalizācijai ir minimālās algas paaugstināšana, tā būtu pakāpeniski jāpaaugstina, sacīja finanšu ministrs. Viņa vērtējumā, patlaban minimālā alga Latvijā ir zema, un vairums uzņēmumu var atļauties saprātīgu minimālās algas kāpumu - gadā par 10 eiro, 20 eiro.

Pašlaik minimālā mēneša darba alga Latvijā ir 320 eiro. «Viennozīmīgi redzam, ka tas [minimālās algas līmenis] tiek ļaunprātīgi izmantots, tas neatspoguļo reālo situāciju, bet iespēju turēt algu pie kaut kāda līmeņa,» sacīja ministrs.

Vilks vērtēja, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) iniciatīvas ēnu ekonomikas mazināšanai ir pareizā virzienā un apstāties nevajag, neskatoties uz pretestību centieniem mazināt ēnu ekonomiku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Viedoklis: Minimālās algas palielināšana negatīvi ietekmēs uzņēmumu konkurētspēju

Margarita Dunska,
Latvijas Universitātes Starptautisko ekonomisko attiecību katedras asociētā profesore, 29.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sociālie partneri ir vienojušies par minimālās darba alga palielināšanu līdz 225 latiem jeb 320 eiro. Šis jautājums ir jāskata vismaz no diviem aspektiem – sociālā un ekonomiskā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vienojas nākamgad Igaunijā minimālo algu celt līdz 584 eiro mēnesī

LETA--BNS, 19.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas Arodbiedrību konfederācijas (EAKL) un Igaunijas Darba devēju konfederācija pieņēmusi publiskā vidutāja ierosinājumu vienoties par valstī noteikto minimālo algu nākamajiem diviem gadiem, nosakot, ka nākamgad tā būs 584 eiro mēnesī, bet 2021.gadā sasniegs 40% no vidējās algas valstī.

2020.gadā minimālā alga Igaunijā būs 584 eiro mēnesī jeb 3,48 eiro stundā, paziņoja publiskais vidutājs.

Precīzu minimālās algas apmēru 2021.gadam darba devēji un darba ņēmēji noteiks nākamajā vasarā, balstoties uz jūnijā prognozētajām centrālās bankas ekonomikas prognozēm, bet tai būs jāsasniedz 40% no valstī vidējās algas.

Puses vienojās rosināt kopīgu pētījumu par minimālās algas ietekmi uz Igaunijas sociāli ekonomisko attīstību.

Vienošanos par nacionālo minimālo algu Igaunijas darba devēji un ņēmēji parakstīs pirmdien.

Pašlaik minimālā alga Igaunijā ir 540 eiro mēnesī un 3,21 eiro stundā.

Septembrī EAKL padome noraidīja plānu nākamgad minimālo algu noteikt 578 eiro mēnesī un 3,44 eiro stundā. Tā kā turpmākās sarunās puses nespēja vienoties, tika piesaistīts publisks vidutājs.

Komentāri

Pievienot komentāru