Tagad “Bolt” klientiem Latvijā ir pieejams “Bolt Plus” abonements – ikmēneša dalības programma, kas sniedz ekskluzīvas priekšrocības un prioritāru apkalpošanu gan braucieniem “Bolt” kopbraukšanas platformā, gan ēdiena piegādēm no “Bolt Food”. Pirmajā mēnesī jaunie abonenti šo iespēju varēs izmantot bez maksas.

Ietaupi vidēji 13 eiro mēnesī uz “Bolt Food” pakalpojumiem

Ar "Bolt Plus" abonementu lietotāji var pasūtīt ēdienu un citus produktus no restorāniem un veikaliem bez piegādes maksas, ja tiek sasniegta minimālā pasūtījuma summa. Tas nozīmē vidēji 13 eiro ietaupījumu mēnesī, turklāt “Bolt Plus” pasūtījumi tiks apstrādāti prioritāri, nodrošinot ātrāku piegādi.

Restorāni un veikali, no kuriem “Bolt Plus” abonenti varēs pasūtīt maltītes un produktus bez piegādes maksas, lietotnē būs atzīmēti ar "+" simbolu. Pirmajā mēnesī jaunie abonenti šo iespēju varēs izmantot bez maksas, bet pēc tam “Bolt Plus” abonements maksās 5,99 eiro mēnesī.

Ātrāki un izdevīgāki “Bolt” braucieni

Rīgā pirmdien vairāki simti taksometru vadītāju protestē pret "Bolt" īstenoto politiku, novēroja aģentūra LETA.

Taksometru vadītāji pie automašīnām bija piestiprinājuši Latvijas karogus, kā arī pie mašīnām bija pielīmēti dažādi plakāti, tostarp ar uzrakstiem "Mēs neesam vergi", "24 stundas bez "Bolt"", "Bez mums jūs nevarat", "Pietiek mūs slaukt" un citiem saukļiem. Tāpat uz vairākām mašīnām redzama "Bolt" zīme, kas ir pārsvītrota.

Taksometru vadītāju protesta akcijas pirmdien notiek arī Daugavpilī un Jelgavā.

Licencēto pasažieru komercpārvadātāju attīstības asociācijas (LPKAA) valdes priekšsēdētāja Ella Petrova aģentūrai LETA norādīja, ka protesta braucienā Rīgā piedalījās aptuveni 300 automašīnu un pirmdien platformā nestrādā aptuveni 1000 taksometru vadītāju, izrādot protestu līdz pusnaktij.

Situācija Latvijas taksometru tirgū ir optimāla, norāda "Bolt" operāciju vadītājs Latvijā Mārcis Baķis, komentējot Latvijas taksometru nozares apgalvojumu par Igaunijas "Bolt" monopolstāvokli Latvijā.

Viņaprāt, situācija ir optimāla, jo tirgū līdzdarbojas gan tradicionālie taksometru uzņēmumi, gan digitālās platformas, turklāt ikvienam pārvadātājam ir iespēja izvēlēties piemērotāko darbības modeli.

Vienlaikus viņš sacīja, ka pasažieru pārvadājumu nozare pēdējo gadu laikā ir piedzīvojusi būtiskas izmaiņas - digitālās platformas kļūst par jauno standartu, jo tās nodrošina ērtu un caurskatāmu pakalpojumu, kā arī ļauj pasažieriem izsekot izmaksām un norēķināties bezskaidras naudas veidā, samazinot ēnu ekonomikas riskus, kas vēsturiski ir bijusi aktuāla problēma nozarē.

"Runājot par izmaksu atspoguļošanu konkrēti "Bolt" platformā, klientam noslēdzot braucienu ar kādu no partneršoferiem, brauciena rēķins no sistēmas automātiski tiek nosūtīts Valsts ieņēmumu dienestam (VID), tādējādi valsts sektoram precīzi atspoguļojot partneršofera ieņēmumus par katru veikto braucienu," skaidroja Baķis.

Konkurences padome (KP) vērtēs konkurenci Latvijas taksometru nozarē, ceturtdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja KP priekšsēdētājas pienākumu izpildītāja Ieva Šmite.

"To mēs noteikti vērtēsim padziļināti," teica Šmite, piebilstot, ka šogad 11.jūlijā KP ir saņemts attiecīgs iesniegums un tiks sākta izpēte.

Viņa arī pauda, ka pirmās indikācijas liecina, ka šobrīd Latvijas taksometru nozarē Igaunijas "Bolt" varētu būt monopolstāvoklis. Taču plašākus komentārus Šmite šobrīd nesniedza.

Latvijas Vieglo taksometru darba devēju organizācijas un Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu un transporta darbinieku arodbiedrības "LAKRS" pārstāvji iepriekš aģentūrai LETA minēja, ka Latvijas taksometru nozare iebilst pret Igaunijas "Bolt" monopolstāvokli Latvijā.

Taksometru nozares pārstāvji uzsvēra, ka Igaunijā reģistrētā kompānija "Bolt" sistemātiski "izspiež" no tirgus Latvijas taksometru uzņēmumus, nosakot spēles noteikumus, tādējādi netiek nodrošināta godīga konkurence.

Latvijā noteiktais aizliegums izmantot līzinga automašīnas taksometru pārvadājumos kavē nozares attīstību, intervijā atzina uzņēmuma "Bolt" kopbraukšanas biznesa vadītāja Latvijā Kristīne Bezerra-Kjerulfa.

Viņa sacīja, ka "Bolt" lielākā "sāpe" ir tā, ka Latvijā komercpārvadājumos nevar izmantot līzinga automašīnas, lai gan, piemēram, Igaunijā un Lietuvā šādi ierobežojumi nav noteikti.

"Auto īpašumtiesības rada augstas sākotnējās izmaksas, kas šoferiem ir jāiegulda, lai pievienotos industrijai. Šoferi, kam ir līzinga automašīna, nevar piedalīties "Bolt" platformā un zūd iespēja gūt papildu ienākumus, strādājot fleksiblas stundas," skaidroja Bezerra-Kjerulfa.

Šo ierobežojumu un birokrātiskā sloga dēļ Latvijā "Bolt" platformā darbojas divreiz mazāk partneršoferu nekā Igaunijā un gandrīz trīsreiz mazāk nekā Lietuvā.

Vienlaikus "Bolt" uzskata, ka salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības (ES) valstīm šoferiem Latvijā ir prasīts "diezgan" augsts latviešu valodas prasmju līmenis (B1), kas ir nepieciešams, lai saņemtu licences kartīti, jo citās valstīs šādu prasību nav vai ir prasīts A1 vai A2 valodas līmenis.

Ēdienu piegādes platforma "Bolt Food" ieviesis jaunu finansēšanas programmu "Bolt Food Finance", kuras mērķis ir palīdzēt mazajiem un vidējiem Latvijas uzņēmumiem ātri un vienkārši iegūt nepieciešamos līdzekļus attīstībai.

Iniciatīva tiek īstenota sadarbībā ar Vācijas uzņēmumu "Finmid".

Jaunā programma būs pieejama visiem restorāniem un veikaliem, kas sadarbojas ar "Bolt Food" platformu. Kvalificētie partneri saņems personalizētu piedāvājumu, kas balstīts uz viņu pārdošanas vēsturi platformā, un piedāvājuma pieņemšanas gadījumā līdzekļi viņiem tiks pārskaitīti 24 stundu laikā. Maksājumu modelis - fiksēts procents no ienākumiem, kas gūti caur "Bolt Food" platformu.

Piedāvājuma pieņemšanas process norisināsies tiešsaistē. Tiem "Bolt Food" partneriem, kuri būs tiesīgi pieteikties finansējumam, tiks nosūtīta detalizēta informācija e-pastā. Programmas ietvaros uzņēmumi varēs saņemt finansējumu līdz pat 30 000 eiro apmērā, bet atsevišķos gadījumos summa varēs sasniegt pat 200 000 eiro.

Līdz šim vairāk nekā 2500 ēdiena un citu preču piegādes platformas "Bolt Food" partnerkurjeri ir apguvuši kursu par minimālajām higiēnas prasībām pārtikas uzņēmumā, informē uzņēmumā.

Kursa apgūšana ir obligāta, tādējādi paredzams, ka līdz mēneša beigām sertifikātu būs saņēmuši visi aktīvie platformas partnekurjeri.

Vienlaikus "Bolt Food" turpina stiprināt kvalitātes un drošības prasības, īstenojot vairākus pasākumus, kas vērsti uz pārtikas drošību un partnerkurjeru profesionālo atbilstību darbam platformā. Tāpat "Bolt Food" sadarbojas ar Pārtikas un veterināro dienestu (PVD) un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi (PMLP), lai nodrošinātu caurskatāmu un visām prasībām atbilstošu darbības modeli.

Obligātu reģistrāciju PVD ir noslēguši visi jeb vairāk nekā 4000 "Bolt Food" partnerkurjeri. Savukārt topošajiem partnerkurjeriem pirms sadarbības sākšanas pārbaudīs reģistrācijas statusu, tādējādi kontrolējot šo personu atbilstību pārtikas drošības prasībām.

Latvijas taksometru nozare iebilst pret Igaunijas "Bolt" monopolstāvokli Latvijā, informēja Latvijas vieglo taksometru darba devēju organizācijas un Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu un transporta darbinieku arodbiedrības "LAKRS" pārstāvji.

Biedrību pārstāvji informē, ka otrdien Satiksmes ministrijā (SM) notika sanāksmē, kurā pārrunāta platformas "Bolt" ietekme uz Latvijas tirgu un pieaugošo apdraudējumu vietējiem pārvadātājiem.

Taksometru nozares pārstāvji sanāksmē uzsvēra, ka Igaunijā reģistrētā kompānija "Bolt" sistemātiski "izspiež" no tirgus Latvijas taksometru uzņēmumus, nosakot spēles noteikumus, tādējādi netiek nodrošināta godīga konkurence.

Biedrībās uzsver, ka pēdējo mēnešu laikā Rīgā reģistrēto taksometru skaits samazinājies par vairāk nekā 200 vienībām, platforma apzināti samazina tarifus licencētajiem taksometru pārvadātājiem, vienlaikus atbalstot ""baltos numurus" bez skaidriem kontroles mehānismiem, "Bolt" nosaka cenas un atlaižu politiku vienpusēji, liedzot pārvadātājiem līdzdalību un padarot neiespējamu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) korektu aprēķinu.

Lai veicinātu ceļu satiksmes drošību un samazinātu negadījumu riskus gadumijas svinību laikā, “Bolt Drive” pakalpojumi nebūs pieejami no 31. decembra plkst. 23.30 līdz 1. janvāra plkst. 7.00, savukārt “Bolt” skrejriteņu pakalpojumi – no 31. decembra plkst. 00.00 līdz 1. janvāra plkst. 8.00.

“Bolt” pārstāvji aicina lietotājus būt atbildīgiem un nesēsties pie stūres alkohola reibumā, bet par galveno pārvietošanās līdzekli izvēlēties taksometru vai sabiedrisko transportu.

“Mūsu prioritāte ir klientu un ikviena satiksmes dalībnieka drošība, tādēļ ar mērķi samazināt potenciālus negadījumus, mēs ierobežosim “Bolt Drive” pakalpojuma pieejamību Jaungada naktī. Aicinām iedzīvotājus būt saprotošiem un pēc nepieciešamības rezervēt koplietošanas automašīnu “Bolt” lietotnē iepriekš,” saka Edvīns Kažoks, “Bolt Drive” vadītājs Latvijā.

Lietotājiem, kuri veiks “Bolt Drive” automašīnas rezervāciju pirms 31. decembra plkst. 23.30, būs iespēja iesākto braucienu turpināt. Savukārt bez iepriekšējas rezervācijas automašīnas īslaicīgai izmantošanai konkrētajā laika periodā nebūs pieejamas.

Skrejriteņu operators "Bolt" ir ieviesis jaunu lietotnes rīku "ParkFinder", kas palīdz lietotājiem atrast tuvākās atļautās stāvvietas, piedāvājot vizuālos norādījumus un iespēju apskatīt to pieejamību reāllaikā, informē uzņēmumā.

Jaunais "ParkFinder" rīks ir izstrādāts, lai padarītu skrejriteņu novietošanu pilsētā ērtāku, ātrāku un organizētāku, vienlaikus samazinot arī potenciālos drošības riskus.

Turpmāk, tuvojoties brauciena beigām, "Bolt" lietotne automātiski izcels tuvākās atļautās stāvvietas - lietotājs varēs sekot navigācijai, kur redzama stāvvietu pieejamība reāllaikā, precīza adrese un vietas attēls. Savukārt, lai novērstu kļūdainu skrejriteņa novietošanu, pārpildītās vietas tiks norādītas pelēkā krāsā, un lietotāji saņems brīdinājumus, ja zona būs slēgta vai tajā nedrīkstēs pabeigt braucienu.

Kompānijā atzīmē, ka "ParkFinder" ir jaunākais papildinājums "Bolt" pieejai, kas apvieno mākslīgo intelektu, reāllaika datus un transportlīdzeklī integrētās tehnoloģijas, lai veicinātu atbildīgas novietošanas kultūru pilsētvidē.

Koplietošanas nomas pakalpojumu sniedzējs "Bolt Drive" šogad būtiski atjaunos savu autoparku Latvijā, piedāvājot lietotājiem vairāk nekā 800 jaunus transportlīdzekļus, informē kompānijā.

Jaunie autoparka papildinājumi paredz gan kompaktās klases modeļus, piemēram, "Toyota Yaris" un "Volkswagen Golf", daudzpusīgus krosoverus, piemēram, "Toyota Yaris Cross", "Toyota C-HR" un "Volkswagen T-Cross", kā arī apvidus auto, piemēram, "Volkswagen Tiguan".

"Bolt Drive" Latvijas autoparkā patlaban kopumā ir vairāk nekā 1000 nomas automašīnu, sākot no dažāda izmēra vieglajiem automobiļiem līdz pat furgoniem.

"Bolt Drive" koplietošanas automašīnas šobrīd pieejamas klientiem Rīgā, Liepājā, Ventspilī, Jūrmalā, Baltezerā, Ādažos, Carnikavā, Garciemā, Salaspilī, Ķekavā, Baložos, Medemciemā, Jaunmārupē, Vecāķos, Ikšķilē, Ogrē, Tukumā, Vangažos, Garkalnē, Siguldā, Olainē, Jelgavā un Baldonē.

Igaunijas mobilitātes tehnoloģiju kompānijas "Bolt Technology" zaudējumi pērn pieauguši līdz 102,6 miljoniem eiro, un tas ir par 11,6% vairāk nekā 2023.gadā, kad zaudējumi bija 91,9 miljoni eiro, liecina uzņēmuma gada finanšu pārskats.

"Bolt" pārdošanas ieņēmumi pērn palielinājušies par 16,9% līdz nepilniem diviem miljardiem eiro.

82% no pārdošanas ieņēmumiem tika gūti no kopbraukšanas pakalpojumiem, 9% - no piegādes pakalpojumiem un 9% - no transportlīdzekļu nomas pakalpojumiem.

Vienlaikus pamatdarbības zaudējumi bijuši 87,7 miljoni eiro jeb par 7% mazāki nekā 2023.gadā, kad tie bija 94,3 miljoni eiro.

Bruto peļņa pieaugusi par 22,7% līdz 1,12 miljardiem eiro.

2024.gadā "Bolt" iegāja tādos tirgos kā Apvienotie Arābu Emirāti, Šveice un Malaizija.

"Bolt Technology" ir mobilās lietotnes kompānija, kas strādā ar zīmoliem "Bolt" un "Hopp" un piedāvā kopbraukšanas pakalpojumus, elektrisko skrejriteņu, velosipēdu un automašīnu nomu, kā arī ēdiena un iepirkumu piegādi Eiropā, Tuvajos Austrumos un Āfrikā. Pērn uzņēmums darbojās vairāk nekā 45 valstīs un vairāk nekā 600 pilsētās. Tās klientu skaits pārsniedz 200 miljonus, bet partneršoferu un kurjeru skaits pārsniedz 4,5 miljonus. Uzņēmumam ir vairāk nekā 4000 darbinieku.

Kopbraukšanas platforma “Bolt” RIX Rīgas lidostā ievieš Baltijā pirmos “TapBox” pašapkalpošanās ekrānus, lai pasažieriem būtu iespēja pasūtīt braucienu bez lietotnes.

Šis risinājums ievērojami atvieglo mobilitāti starptautiskajiem ceļotājiem, īpaši tiem, kuri Latvijā ierodas pirmo reizi vai nevēlas meklēt piemērotu lietotni uzreiz pēc lidojuma.

“Bolt” izvietotie “TapBox” pašapkalpošanās ekrāni, kas atradīsies pie E un C ielidošanas zāļu izejām Rīgas lidostā, piedāvā vienkāršu risinājumu – pasažierim jāievada galamērķis, jāizvēlas brauciena kategorija, jānorāda savs tālruņa numurs un jāveic apmaksa. Pēc tam uzreiz tiek saņemts čeks, kurā redzams arī automašīnas numuru un aptuvenais ierašanās laiks.

“Ar “TapBox” ieviešanu mēs vēlamies parādīt, ka mobilitātei jābūt pieejamai ikvienam – neatkarīgi no tā, vai pasažierim ir viedtālrunis, internets vai lietotne. Lidosta ir pirmā vieta, kurā cilvēks gūst iespaidu par valsti, un mums ir svarīgi, lai jau no ielidošanas brīža ikvienam būtu vienkārša un moderna iespēja tikt līdz savam galamērķim. Rīgas lidosta ir pirmā Baltijā, kur ieviešam šo risinājumu, un tādējādi turpinām savu misiju padarīt pilsētas draudzīgākas cilvēkiem,” uzsver “Bolt” vadītāja Latvijā Kristīne Bezerra-Kjerulfa.

Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas “Coface” jaunākajā Baltijas lielāko uzņēmumu Top50 reitingā šogad iekļauti 28 uzņēmumi no Lietuvas, 15 — no Igaunijas un tikai septiņi — no Latvijas.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu Latvijas uzņēmumu skaits reitingā sarucis no astoņiem līdz septiņiem.

Kopumā 50 lielākie Baltijas uzņēmumi 2024. gadā apgrozījuši 69,7 miljardus eiro un nopelnījuši vairāk nekā 1,7 miljardus eiro.

Reitinga augšgalu stabilās pozīcijās aizņem Lietuvas uzņēmumi — mazumtirdzniecības uzņēmumu grupa “Vilniaus prekyba”, holdings “Maxima Grupe”, enerģētikas uzņēmumi “ORLEN Lietuva” un “Ignitis grupe”, kā arī mazumtirgotājs “Maxima LT”.

Desmitniekā iekļuvuši arī divi Igaunijas uzņēmumi: transporta un piegādes pakalpojumu sniedzējs “Bolt Technology” un enerģētikas uzņēmums “Eesti Energia”, kas ieņem attiecīgi sesto un septīto vietu.

Rīgas lidostā pērn pasažieri iegādājās 63 taksometru vaučerus, aģentūrai LETA pavēstīja Rīgas lidostā.

Savukārt laika posmā no 2024. gada aprīļa, kad lidostā tika ieviesti taksometru vaučeri, līdz 2024. gada beigām pasažieri lidostā iegādājās 122 taksometru vaučerus.

Lidostā skaidroja, ka minētais pakalpojums ir pieprasīts tikai nelielā apmērā.

Vienlaikus lidostā uzsvēra, ka taksometru pakalpojumu jomā pēdējos gados problēmas lidostā ir būtiski mazinājušās, kā arī lidosta nav saņēmusi pasažieru sūdzības par šo tēmu.

Situācijas uzlabošanos veicināja lidostas un Valsts policijas īstenotais taksometru pakalpojumu sniedzēju uzraudzības un kontroles pasākumu kopums, kā arī plašāka kopbraukšanas platformu pakalpojumu pieejamība. Piemēram, lidostā ir iekārtotas apzīmētas uzņemšanas vietas "Bolt" klientiem, kā arī lidostas ilgtermiņa autostāvvietās ir pieejami kopbraukšanas auto, atzīmēja lidostā.

Latvijas pakalpojumu eksports ir audzis strauji, tomēr kaimiņvalstīm līdzi netiekam, un plaisa ar Igauniju un Lietuvu ir palielinājusies, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomists Matīss Mirošņikovs.

Ekonomists norāda, ka Baltijas valstis kā mazas un atvērtas ekonomikas ir atkarīgas no tirdzniecības ar citām valstīm un pret tautsaimniecību apmēru tirgojas salīdzinoši daudz - Latvijas eksporta vērtība 2023.gadā bija 67% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Lietuvā un Igaunijā šis rādītājs ir pat vēl augstāks - attiecīgi 76,5% un 77,9% no IKP, savukārt Eiropas Savienībā (ES) kopumā - 51,9%.

Par spīti grūtiem laikiem preču eksportā, lielākā atšķirība starp Baltijas valstīm izveidojusies pakalpojumu eksportā - ja preču eksports visā Baltijā ir ap 50% no IKP, tad pakalpojumu eksports Latvijā ir vien 19% no IKP, salīdzinot ar Lietuvas 27% un Igaunijas 31%. Mirošņikovs uzsver, ka šī plaisa būtiski palielinājusies pēdējo gadu laikā.

Bez uzticamas un saliedētas komandas nav iespējams ne pieņemt labus lēmumus, ne sasniegt uzstādītos mērķus, domā Kristīne Bezerra-Kjerulfa, Bolt vadītāja Latvijā.

Veiksmīgs bizness Latvijā sākas ar cilvēkiem - mums ir daudz talantīgu un ambiciozu profesionāļu, tāpēc ieguldījums viņu izaugsmē un attīstībā ir būtisks, uzskata K.Bezerra-Kjerulfa. Ne mazāk svarīgi ir būt arī informētiem un elastīgiem, kā arī sekot līdzi mainīgajai biznesa videi un iniciatīvām, kas paver iespējas inovācijām. Papildus tam ļoti būtiski ir izprast pašu sabiedrību un spēt reaģēt uz tās vajadzībām. Tas palīdz plānot gan īstermiņa, gan ilgtermiņa soļus, lai nepārtraukti pilnveidotos un būtu soli priekšā citiem tirgus spēlētājiem, pārliecināta ir Bolt vadītāja Latvijā.

Novērtē izglītību

Bērnībā mans lielākais sapnis bija kļūt par veterinārārstu, jo kopš sevi atceros, mums vienmēr ir bijuši suņi, atminas K.Bezerra-Kjerulfa. “Ģimenē esošie ārsti gan mani atrunāja, sakot, ka, ja mācies par ārstu, tad jābūt cilvēku ārstam. Tas šķita negodīgi, jo man vienmēr gribējās rūpēties tieši par dzīvniekiem. Neraugoties uz to, ka šo sapni tomēr nepiepildīju, joprojām ar prieku rūpējos par dzīvniekiem. Šobrīd mājās man ir divi suņi - angļu kokerspaniels Žizele un kavaliera kinga Čārlza spaniels Fibi. Vidusskolas beigās man ļoti gribējās mācīties ārzemēs, un sākotnēji plānoju studēt diplomātiju. Pat biju gatava stāties Stokholmas Universitātē, bet izrādījās, ka Latvijas izglītības dokumentu izsniegšanas termiņi nesakrīt ar uzņemšanas laikiem, kas nozīmētu, ka man nāktos izlaist gadu. Tā kā negribēju kavēt, pēdējā brīdī iesniedzu dokumentus Koventrijas Universitātē, Lielbritānijā, un šis lēmums izrādījās ļoti vērtīgs. Programma bija plaša un daudzpusīga, sniedzot iespēju man attīstīt gan analītiskās prasmes, gan strukturēti rakstīt un domāt,” stāsta K.Bezerra-Kjerulfa.

Finansēšanas uzņēmums Capitalia veic ieguldījumu Igaunijas riska kapitāla fondā Siena, kas ir respektabls, Igaunijā dibināts tehnoloģiju uzņēmumu investīciju fonds.

Šī ieguldījuma mērķis ir veicināt kapitāla pieejamību Baltijas reģiona tehnoloģiju uzņēmumu dibinātājiem, agrīnajiem darbiniekiem un investoriem, nodrošinot tiem iespēju pārdot savas daļas uzņēmumos Siena pārvaldītajam fondam. Siena mērķis ir investēt 50 miljonus eiro tuvāko gadu laikā, iegādājoties daļas labākajos tehnoloģiju uzņēmumos Baltijā, Skandināvijā un Austrumeiropā.

Siena specializējas akciju iegādē no agrīnajiem investoriem, darbiniekiem un strauji augošo tehnoloģiju uzņēmumu dibinātājiem Baltijas reģionā. Siena līdzšinējie ieguldījumi ir bijuši tādos pazīstamos uzņēmumos kā Bolt, Skeleton, Oura, Printify un Veriff, iegūstot reputāciju kā "labākais jaunuzņēmumu indekss" Baltijā un Ziemeļvalstīs.

Biroju centru attīstītājs "Mūkusalas biznesa centrs" iegulda 10 miljonus eiro biroju ēkas Dēļu ielā 4 rekonstrukcijā un pārbūvē, informē "Mūkusalas biznesa centra" valdes priekšsēdētāja Iveta Bahmane.

Viņa skaidroja, ka projekts sadalīts trīs kārtās, jo ēkā turpina strādāt tās nomnieki. Pirmo kārtu plānots pabeigt jau decembrī, bet kopumā ēkas rekonstrukciju plānots pabeigt 2025.gada vasarā.

Projekts paredz ēkai veikt nozīmīgus uzlabojumus, tostarp logu un fasādes nomaiņu, kā arī veikt iekšējo inženiertīklu, tai skaitā dzesēšanas sistēmas, modernizāciju. Ēkā tiks uzstādīti četri energoefektīvi lifti, savukārt mansarda stāvs tiks pārbūvēts par pilnvērtīgu stāvu, palielinot kopējo ēkas iznomājamo platību līdz 12 000 kvadrātmetriem.

Uz ēkas jumta paredzēta saules elektrostacija ar jaudu 180 kilovati (kW).

Visi šie pasākumi nodrošinās ēkas kopējās energoefektivitātes uzlabošanu par 30%. Lai papildinātu ēkas funkcionalitāti un uzlabotu komfortu, tās lietotājiem tiks izveidotas arī atpūtas terases.

Interese par jauniem automobiļiem Latvijā šogad ir piedzīvojusi bumu – pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar aizvadīto gadu jaunus auto pirka par gandrīz 30 % vairāk, savukārt lietotu automobiļu segmentā ir novērojama neliela stagnācija – tirdzniecība šogad ir palielinājusies tikai par aptuveni 1 %, liecina Auto asociācijas dati.

Augšupeja ir bijusi arī Lietuvā, kur jauno automobiļu tirgus piedzīvojis 41 % kāpumu, savukārt Igaunijā, nodokļu politikas dēļ, bija novērojams pat 40 % kritums. Tostarp galvenie vieglo automobiļu tirgus virzītājspēki šogad ir juridiskās personas un līzings, kas kopā pieauguši par gandrīz 30 %. Gandrīz divas trešdaļas (64 %) no jaunajiem pasažieru automobiļiem iegādājās juridiskās personas un tikai 36 % – privātpersonas. Pie tam daļa bija lieli korporatīvi darījumi, kur jaunas pasažieru automašīnas iegādājās dažādu mobilitātes risinājumu un auto nomas pakalpojumu sniedzēji (Bolt, CityBee u. c.).

Fakts, ka iedzīvotāju vidū pieaug pieprasījums pēc autonomas un citiem mūsdienīgiem mobilitātes risinājumiem, iespējams, ir nedaudz samazinājis pieprasījumu pēc jauniem auto privātpersonu segmentā. Lai arī šeit pirmajā pusgadā novērojām 26 % pieaugumu. Otrs nozīmīgs tirgus faktors, kas šogad ir būtiski ietekmējis jauno automobiļu iegādes tirgu, ir līzinga pakalpojumu pieejamība, jo procentu likmes ir ievērojami samazinājušās un kļuvušas pievilcīgas gan uzņēmumiem, gan privātpersonām. Līdz ar to līzinga darījumu īpatsvars šā gada pirmajos sešos mēnešos ir palielinājies līdz 61,3 %, savukārt tiešie darījumi veidoja vairs tikai 38,7 %. Papildu faktors, kas veicina līzinga popularitāti, ir auto dīleru nodrošinātie vienas pieturas pakalpojumi.

Latvijā pagājušajā gadā reģistrētas kopumā 22 555 jaunas vieglās automašīnas, kas ir par 31,7% vairāk nekā 2024. gadā, liecina Auto asociācijas dati.

Populārākās pērn bija "Toyota" markas vieglās automašīnas - reģistrēts 4221 šāds spēkrats, kas ir 18,7% no visām pārdotajām jaunajām vieglajām automašīnām un par 49,8% vairāk nekā 2024. gadā.

Seko "Volkswagen" ar tirgus daļu 14,8% - pārdoti 3329 šādi spēkrati, kas ir par 68,9% vairāk nekā 2024. gadā. Trešajā vietā ir "Škoda" markas automašīnas - pārdotas 3178 šīs markas automašīnas, kas ir par 23% vairāk nekā gadu iepriekš, un to tirgus daļa veidoja 14,1%.

Ceturtajā vietā ierindojas "Peugeot" automašīnas, kuru tirgus daļa ar 1168 pārdotiem spēkratiem veidoja 5,2%. "Peugeot" pārdošanas apmēri pieauguši par 84,2%. Populārāko automašīnu marku piecinieku noslēdz "Dacia" automašīnas, kuru tirgus daļa ar pārdotiem 958 spēkratiem veidoja 4,3%, kas ir par 1,9% vairāk nekā 2024. gadā.

2024. gadā Eiropas Padome pieņēma ES Platformu darba direktīvu, iezīmējot būtiskas pārmaiņas platformu darba regulēšanā visā Eiropas Savienībā. Dalībvalstis uzsāk divu gadu procesu šīs direktīvas ieviešanai nacionālajos likumos.

Šajā kontekstā Free Trade Europa, sadarbībā ar Abillio, šī gada maijā Rīgā rīko stratēģisku darba sesiju, lai veidotu izpratni un virzību par to, kā šīs pārmaiņas tiks ieviestas Baltijā.

Baltic Future of Work Summit pulcēs kopā galvenos ieinteresētos dalībniekus – platformu uzņēmumus, politikas veidotājus, arodbiedrības, frīlancerus un juridiskos ekspertus – uz īpaši organizētu, ierobežotam dalībnieku lokam paredzētu diskusiju par darba nākotni digitālajā laikmetā Baltijā un ārpus tās.

Šī saruna ir īpaši svarīga, jo tajā tiek uzklausīti tie, kurus jaunā direktīva skars visvairāk. Tā paredz definēt, kurš uzskatāms par darba ņēmēju, un nosaka prasības pēc lielākas kontroles pār algoritmiem cilvēkresursu vadībā. Šīs pārmaiņas ietekmēs ne tikai frīlanserus un platformas, bet arī uzņēmumus dažādos mērogos, jo direktīvas formulējumi ir vispārīgi un var tikt interpretēti ļoti plaši. Ir būtiski nepieļaut, ka visi tiek automātiski uzskatīti par pilnas slodzes darbiniekiem, jotas apdraud frīlansinga modeli. Tāpat jānodrošina, lai digitālie procesi varētu darboties automatizēti, bez pastāvīgas cilvēka iesaistes, kas citādi radītu liekus izdevumus un neefektivitāti.

Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas datiem pēdējo 10 gadu laikā Latvijas jaunuzņēmumi ir piesaistījuši 620 miljonus eiro investīcijās. Lai gan starptautiskā pētniecības centra “StartupBlink” veidotais globālais jaunuzņēmumu ekosistēmas indekss liecina, ka 2025. gadā Latvija noslīdējusi par divām vietām, ierindojoties 49. vietā, starp 150 pasaules valstīm tas joprojām ir augsts vērtējums.

Lai sekmētu Latvijas jaunuzņēmumu potenciālu, dibinātājiem jāņem vērā, ka, lai gan investori un tas, ko viņi meklē jaunuzņēmumos,dzird atšķiras, lielākai daļai ir svarīgs stāsts, kas stāv aiz idejas. Regulāra un pārdomāta komunikācija, nepadošanās pēc pirmā (pirmajiem) atteikumiem un skaidrs attīstības virziens nereti var uzrunāt investorus vairāk, nekā perfekti skaitļi.

Investori raugās uz perspektīvu, nevis uz Excel tabulu

Runājot par investīcijām agrīnā stadijā, jāsaprot, ka šajā posmā idejas autoriem nav pārāk jāraizējas par skaitļiem. Ja uzņēmumam jau ir stabils apgrozījums un peļņa, loģiski rodas jautājums, kāpēc tam vispār būtu nepieciešams investors. Parasti pie eņģeļu investoriem nonāk idejas vai prototipi, kuros vēl nav skaitļu, kuros varētu droši balstīties. Tāpēc daudzi investori raugās uz perspektīvu un attīstības potenciālu, nevis uz šodienas Excel tabulu. Sākuma posmā daudz lielāka nozīme var būt emocijām un intuīcijai. Protams, katram investoram ir sava pieeja - ir tādi, kuri visu vērtē ļoti analītiski, un ir tādi, kuri, tāpat kā es, visu dzirdēto un redzēto izsver arī no emocionālā viedokļa. Tāpēc būtisks elements ir stāsts - tieši tas nereti nosaka, kāds būs investora lēmums. Investoram ir jāiedod materiāls, kas raisa pareizās emocijas un rada sajūtu, ka lēmums ir intuitīvs, pat, ja aiz tā stāv fakti. Ja stāsts nav skaidri saprotams, investors var pateikt “nē” arī tad, ja skaitļi izskatās labi.

Prāgas pilsētas dome pirmdien nolēma, ka no 2026. gada sākuma uz tās ceļiem un ietvēm būs aizliegts pārvietoties ar nomas elektriskajiem skrejriteņiem.

Šāds solis sperts, ņemot vērā daudzās iedzīvotāju sūdzības par slikti novietotiem elektriskajiem skrejriteņiem un daudzajiem negadījumiem, kuros tie iesaistīti, vēsta ziņu aģentūra ČTK.

Vairākos negadījumos ir bojāgājušie.

Pašlaik elektriskos skrejriteņus ar viedtālruņa lietotnes starpniecību var iznomāt no tādiem uzņēmumiem kā "Bolt" un "Lime", un tie ir populāri Čehijas galvaspilsētas daudzo tūristu vidū, lai ātri un ērti pārvietotos pa pilsētu.

Velosipēdus un elektriskos velosipēdus arī turpmāk būs iespējams iznomāt, un pilsētas iestādes slēgs līgumus par stāvvietu izmantošanu.

Uzņēmumiem būs jāmaksā ikmēneša maksa aptuveni viens eiro par velosipēdu.

Apgalvojums, ka mākslīgais intelekts (MI) atņems cilvēkiem darbu, vairs nav nekas jauns. Taču aizvien vairāk tam ienākot mūsu ikdienā, mainās priekšstats par to, kam īsti tas darbs tiks atņemts.

Proti, ja sākotnēji šķita, ka bez darba paliks visi vienkāršo darbu darītāji, tad tagad izskatās, ka lielāks drauds MI ir, piemēram, radošo profesiju pārstāvjiem, ko iepriekš bija grūti iedomāties. Tomēr vismaz šobrīd šis drauds ir diezgan nosacīts - sarežģītu uzdevumu risināšanai joprojām neiztikt bez cilvēka.

Ir tādas profesijas, kuru speciālisti šķiet neaizstājami. Lielākoties tas ir tāpēc, ka viņiem ir specifiskas prasmes un pieredze, kas iegūta, ieguldot daudz laika un darba. Digitālo produktu gadījumā, kas ir portāli, mobilās lietotnes, mājaslapas, biznesa rīki un citi risinājumi, varam runāt par dizaineriem un programmētājiem kā neaizstājamiem speciālistiem. Taču MI, tēlaini izsakoties, šīm profesijām ir norāvis slepenības plīvuru. Izmantojot vienkāršus rīkus, iespējams pašam tikt pie digitāla produkta pamatversijas - gan dizaina, gan strādājošas funkcionalitātes.