Enerģētika

Lietuva centīsies vienoties par ātru elektrotīklu sinhronizāciju ar kontinentālo Eiropu

LETA/BNS, 08.05.2023

Jaunākais izdevums

Lietuva tehniski ir gatava ātrākais elektrotīklu sinhronizācijai ar kontinentālās Eiropas sistēmu un arī turpmāk centīsies vienoties ar Latviju un Igauniju par procesa paātrināšanu, pirmdien paziņoja Lietuvas prezidenta Gitana Nausēdas padomnieks Ķēstutis Budris.

Pēc Lietuvas prezidenta vadītās Valsts aizsardzības padomes sēdes Budris informēja, ka padome atkal izskatīs šo jautājumu pēc tam, kad enerģētikas ministrs Daiņus Kreivis būs izstrādājis detalizētu plānu.

"Kā zināms, Lietuva veiksmīgi veica [elektroapgādes sistēmas] izolētas darbības pārbaudi, kas tikai pastiprina mūsu virzību un apņēmību," sacīja Nausēdas padomnieks.

"Esam uz pareizā ceļa, esam tehnoloģiski gatavi un turpināsim strādāt ar saviem reģionālajiem partneriem - Latviju un Igauniju -, lai izpildītu lēmumus par paātrinātu sinhronizāciju ar kontinentālo Eiropu, kas tuvākajā laikā būs Valsts aizsardzības padomes darba uzmanības centrā," viņš klāstīja.

"Enerģētikas ministrs atgriezīsies ar detalizētāku un ātrāku lēmumu grafiku un plānu, kā to paveiksim," piebilda Budris.

Lietuvas parlamenta Nacionālās drošības un aizsardzības komisijas priekšsēdētājs Laurīns Kasčūns, kurš arī piedalījās pirmdien notikušajā Lietuvas Valsts aizsardzības padomes sēdē, žurnālistiem teica, ka Lietuvas interesēs ir visu trīs Baltijas valstu elektrotīklu vienlaicīga sinhronizēšana ar Rietumeiropas tīkliem.

"Visu mūsu valdības institūciju interesēs ir visu trīs Baltijas valstu [elektrotīklu] vienlaicīga sinhronizēšana pēc iespējas ātrāk," viņš sacīja, piebilstot, ka tas ir "fundamentāls un stratēģisks mērķis, kura sasniegšanai mēs izmantojam visus kanālus".

Jau vēstīts, ka Lietuvas elektrības pārvades sistēmu operators "Litgrid" 22.aprīlī pirmo reizi veica valsts elektrības sistēmas izolētas darbības pārbaudi, kas bija veiksmīga.

Lietuvas amatpersonas iepriekš paziņoja, ka veiksmīgas pārbaudes gadījumā valsts apsvērs iespēju no BRELL līguma, kas Baltijas valstis savieno ar Krievijas un Baltkrievijas elektrotīkliem, izstāties 2024.gada februārī. Amatpersonas uzsvēra, ka, palaižot garām šo iespēju, Lietuva no līguma varēs izstāties tikai 2025.gadā, kas varētu kavēt plānus ātrāk sinhronizēt tīklus ar kontinentālo Eiropu.

Lietuva ir apņēmusies līdz 2024.gada februārim sinhronizēt elektrības tīklu ar Rietumeiropu, lai gan Latvijai un Igaunijai ir šaubas par iespējām un rentabilitāti desinhronizāciju veikt ātrāk, nekā plānots iepriekš. Abu valstu pārstāvji apliecinājuši, ka lēmumu pieņems, balstoties uz maija beigās gaidāmo pētījumu par paātrinātu sinhronizāciju rezultātiem.

Pašlaik Baltijas valstu elektroapgādes sistēmas ietilpst Krievijas elektroapgādes sistēmā IPS/UPS jeb tā dēvētajā BRELL lokā, kas rada gan ģeopolitiskus, gan enerģijas drošības riskus, jo Krievija kontrolē apgādes sistēmas frekvenci un var ietekmēt Baltijas valstu elektroapgādes sistēmas darbību.

Eiropas Komisijas (EK) vērtējumā Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācija ir politiska un finansiāla prioritāte, kuras īstenošanai piešķirti vairāk nekā 1,2 miljardi eiro. 2018.gadā Baltijas valstu un EK parakstītā vienošanās noteic, ka līdz 2025.gada beigām Baltijas valstu elektrotīkli tiks sinhronizētu ar kontinentālās Eiropas sistēmu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas elektropārvades sistēmu operatori "Augstsprieguma tīkls" (AST), "Litgrid" un "Elering" parakstījuši vienošanos par Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizāciju ar kontinentālās Eiropas tīkliem 2025.gada februārī.

Vienošanās paredz, ka desinhronizācija no Krievijas kontrolētās BRELL sistēmas un sinhronizācija ar kontinentālās Eiropas tīkliem notiks 2025.gada februārī, kas ir gadu agrāk nekā bija plānots iepriekš. Lietuva vēlējās sinhronizāciju veikt jau nākamgad.

Tāpat vienošanās paredz, ka Baltijas valstis nākamvasar kopīgi paziņos par izstāšanos no BRELL līguma, kas parakstīts ar Krievijas un Baltkrievijas operatoriem.

Baltijas valstu vienošanās ar Baltkrieviju un Krieviju par tā dēvēto BRELL loku paredz, ka vienošanās automātiski tiek pagarināta katru gadu februārī, ja neviena no to parakstījušajām pusēm līdz 7.augustam jeb pusgadu līdz kārtējā vienošanās termiņa beigām nepaziņo, ka atsakās no turpmākas dalības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Atklāts pārbūvētais Latvijas – Igaunijas 330 kV starpsavienojums Valmiera - Tartu

Db.lv, 09.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas un Igaunijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatori AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) un "Elering" ir veiksmīgi noslēguši Latvijas – Igaunijas 330 kilovoltu (kV) augstsprieguma starpsavienojuma Valmiera – Tartu pārbūvi.

"Pārvades tīkla stiprināšana ar Igauniju ir viens no priekšnosacījumiem sekmīgai Baltijas elektrotīklu sinhronizācijai ar kontinentālo Eiropu, jaunās augstsprieguma līnijas atklāšana jau tagad ir uzlabojusi abu valstu elektroapgādes drošumu un devusi papildus iespējas elektroenerģijas tirgum – sagaidāms, ka cenu starpība starp Igauniju un Latviju mazināsies, jo būs lielāka iespēja importēt elektroenerģiju no Skandināvijas un eksportēt Latvijas atjaunojamo enerģiju", teica Latvijas Klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars.

"Esmu gandarīta, ka šī projekta pirmo daļu, līnijas Valmiera - Tartu pārbūvi ir izdevies paveikt laikā, un esmu pārliecināta, ka arī šī projekta otrās daļas - līnijas no Valmieras uz Tsirgulīnu Igaunijā pārbūve noritēs saskaņā ar plānu, lai sekmīgi realizētu Baltijas elektrotīklu sinhronizāciju ar kontinentālo Eiropu, neskatoties uz loģistikas un materiālu piegādes izaicinājumiem. Kopā ar uzticamajiem "Elering" kolēģiem esam veiksmīgi sadarbojušies šī projekta realizācijā", norāda AST valdes priekšsēdētāja Gunta Jēkabsone.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Nausēda aicina Rinkēviču paātrināt elektrotīklu sinhronizāciju ar kontinentālo Eiropu

LETA/BNS, 19.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas prezidents Gitans Nausēda Latvijas kolēģi Edgaru Rinkēviču aicinājis paātrināt valsts elektrotīklu sinhronizāciju ar kontinentālās Eiropas tīkliem.

"Es aicināju prezidentu paātrināt sinhronizāciju ar kontinentālās Eiropas tīkliem," pēc abu valstu prezidentu tikšanās Viļņā Nausēda teica žurnālistiem, uzsverot, ka "pilnīga atvienošanās no Krievijas un Baltkrievijas tīkliem ir mūsu visu kopīgs nozīmīgs uzdevums, un mums tas pēc iespējas ātrāk ir jāizpilda".

Lietuva no tā dēvētā BRELL elektrības loka, kurā Baltijas valstis ir savienotas ar Krieviju un Baltkrieviju, vēlētos atvienoties jau nākamgad.

Nausēda uzsvēra, ka ērtāk desinhronizāciju būtu veikt kopā ar Latviju.

"Izstāšanās [no BRELL līguma] ir iespējama jau nākamā gada sākumā, bet es arī apzinos, ka labāk to būtu darīt kopā un šajā jautājumā būt ar vienotu pozīciju. Ja pareizi saprotu, Latvijas pozīcija ir atlikt desinhronizāciju par vienu gadu un to veikt 2025.gada sākumā," teica Lietuvas prezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Satversmes aizsardzības biroja (SAB) atzinuma būvniecības uzņēmums "Monum" ar tā piesaistītajiem partneriem izslēgts no elektrības pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) bateriju sistēmu iepirkuma, vēsta LTV raidījums "De facto".

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka AST pagājušajā nedēļā parakstīja 77,07 miljonus eiro vērtu līgumu par elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēmas (BESS) piegādi un uzstādīšanu apakšstacijās Tumē un Rēzeknē ar Vācijas uzņēmumu "Rolls-Royce Solutions".

Kā vēsta LTV, iepirkuma gaitā no pretendentiem tika izslēgts par dažiem miljoniem lētāks piedāvājums no "Monum", jo sadarbību nav rekomendējis SAB, savukārt uzvarētāja piedāvājumā esot redzamas saites ar "būvnieku karteli", kas gan nav bijis pamats pretendentu izslēgt.

Kopumā pēdējā konkursā piedāvājumus iesnieguši trīs pretendenti - itāļu "Nidec ASI", Vācijā reģistrētais "Rolls-Royce Solutions" un "Monum", kas piedāvāja darbus izdarīt vislētāk - par 74,6 miljoniem eiro. Taču viņus no iepirkuma izslēdza, pamatojoties uz rekomendāciju no SAB. Atzinums bijis negatīvs nevis par pašu "Monum", bet gan tā piesaistītu partneri.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas pārvades sistēmas operators AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) atklātajā iepirkumā procedūrā par elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēmas (BESS – Battery Energy Storage System) piegādi un uzstādīšanu apakšstacijās Tumē un Rēzeknē saņēma trīs piedāvājumus un par saimnieciski visizdevīgāko tika atzīts Vācijas uzņēmuma Rolls-Royce Solutions GmbH piedāvājums.

"Bateriju sistēmas ir nozīmīgs infrastruktūras projekts Latvijas energoapgādes drošumam un stabilitātei, ļaujot nodrošināt nepieciešamās tīkla balansēšanas rezerves, kuru apjoms pēc sinhronizēšanās būtiski palielināsies. Esmu gandarīts, ka profesionālā AST iepirkumu komisijas darba rezultātā tika nodrošināta konkurence piegādātāju starpā, kas ļāva izvēlēties saimnieciski visizdevīgāko risinājumu, un nepieciešamās iekārtas nodrošinās viens no pasaules atpazīstamākajiem enerģiju uzkrājošu sistēmu ražotājiem. Būtiski, ka šim projektam esam spējuši piesaistīt Eiropas Savienības finansējumu vairāk nekā 85% apmērā," pauž AST valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Līdz 2025.gadam jālikvidē visi loģiskie apsvērumi elektrotīklu desinhronizācijas kavēšanai

LETA--BNS, 25.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz 2025.gada sākumam ir jālikvidē visi loģiskie apsvērumi, kādēļ tiek kavēta Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācija ar kontinentālās Eiropas tīkliem, paziņoja Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte.

Lietuvas sabiedriskajai raidorganizācijai viņa sacīja, ka nākamgad ir jāīsteno daži projekti un jāatrisina tehniski jautājumi. "Un tad es teiktu, ka vairs nebūs loģisku skaidrojumu, kādēļ desinhronizāciju no IPS/UPS 2025.gada sākumā atlikt," teica Lietuvas premjerministre.

Viņa pauda, ka Lietuva ir "izdarījusi praktiski visu, kas tehniskā līmenī būtu jāizdara".

Tikmēr viens no vēl īstenojamiem projektiem ir trešā elektropārvades līnija starp Igauniju un Latviju, kuru pabeigt plānots 2024.gadā.

"Un tad jebkādās turpmākās diskusijās vismaz vajadzētu būt daudz mazāk nopietnu argumentu vai nopietnāku argumentu, jo tādus projektus kā "Harmony Link" un citus noteikti var īstenot vēlāk, kad Lietuva, Latvija un Igaunija jau būs sinhronizējušas [savus elektropārvades tīklus] ar kontinentālo Eiropu," klāstīja Šimonīte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Par AS Augstsprieguma tīkls valdes priekšsēdētāju ievēlēts Rolands Irklis

Db.lv, 20.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) padome saskaņā ar nominācijas komisijas ieteikumiem 20. oktobrī par valdes priekšsēdētāju izraudzījusies Rolandu Irkli.

Plānots, ka valdes priekšsēdētājs darbu uzsāks 2023. gada 7. decembrī.

Rolanda Irkļa līdzšinējā profesionālā pieredze ietver darbu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas priekšsēdētāja un padomes locekļa amatos, kā arī valsts kontroliera amata pienākumus Valsts kontrolē, papildus darbojoties Eiropas enerģētikas regulatoru sadarbības aģentūrā (ACER) un Eiropas Enerģētikas regulatoru padomē (CEER), kā arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD). Iegūts biznesa vadības maģistra grāds (Executive MBA) Rīgas biznesa skolā (RTU).

Atlases konkursa ietvaros Rolands Irklis demonstrēja padziļinātu izpratni par enerģētikas sektoru un tā problēmjautājumiem Latvijā, kā arī visā reģionā kopumā, un raksturojams kā analītisks un stratēģisks enerģētikas nozares profesionālis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Litgrid Lietuvas elektrotīklu sinhronizācijai ar Eiropu iegādājies Ķīnā ražotu aprīkojumu

LETA--BNS, 26.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valstij piederošais elektropārvades sistēmu operators "Litgrid" ir iegādājies Ķīnā ražotu aprīkojumu, lai sinhronizētu valsts elelektropārvades tīklus ar kontinentālās Eiropas tīkliem, vēstīja Lietuvas sabiedriskā raidorganizācija LRT.

"Litgrid" ģenerāldirektors Roks Masjulis Lietuvas sabiedriskajai radiostacijai apstiprinājis tādu faktu, sakot, ka ir sarežģīti pilnībā atteikties no Ķīnas produkcijas.

"Jā, tāds aprīkojums jau ir iepirkts," radiostacijai teica Masjulis, uzsverot, ka aprīkojuma iegāde veikta pēc Vācijas uzņēmuma "Siemens", kas ir līgumuzņēmējs, prasības.

Ķīnas aprīkojums ir paredzēts, lai pieslēgtos vai atslēgtos no tīkla. Turklāt aprīkojuma iegādei nevajadzēja atsevišķu atļauju, jo Ķīnas produkti jau bija iekļauti atbilstoša aprīkojuma sarakstā, paskaidroja "Litgrid" vadītājs.

"Ja mēs uzreiz atteiktos no visiem Ķīnā ražotiem produktiem, piemēram, vadiem un citām lietām, pirmkārt, sinhronizācija notiks lēnāk, un, otrkārt, tā sadārdzināsies," teica Masjulis, atgādinot, ka pakāpeniski "Litgrid" atsakās no Ķīnā ražotas produkcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroenerģijas sadales sistēmas operators AS "Sadales tīkls" līdz 2026.gada maijam par 10,3 miljoniem eiro plāno ar saules paneļiem aprīkot līdz 700 uzņēmuma transformatoru apakšstaciju, informē "Sadales tīkla" pārstāvji.

Šāds lēmums pieņemts, lai saražotu transformatoru apakšstaciju darbināšanai nepieciešamo elektroenerģiju un šādi mazinātu kopējās operatora darbībai nepieciešamās elektroenerģijas izmaksas.

Aktivitāte tiks īstenota projekta "AS "Sadales tīkls" elektroenerģijas sadales sistēmas modernizācija" ietvaros, un tā tiks īstenota ar Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda atbalstu.

Pašlaik ir īstenots pilotprojekts, ar saules paneļiem aprīkojot divas transformatoru apakšstacijas Dobeles novadā. Tuvākajā laikā uzņēmums ar saules fotovoltu paneļu sistēmām sāks pakāpeniski aprīkot transformatoru apakšstaciju ēkas visā Latvijā. Primāri tam atlasīti divstāvu transformatori ar atbilstošām jumta konstrukcijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpmākajos gados Latvijā un visā Baltijas jūras reģionā sagaidāms būtisks atjaunojamo energoresursu (AER) saražotas enerģijas pieaugums.

Tāpēc elektroenerģijas sistēmas drošumam un stabilitātei būs nepieciešama lielāka balansēšanas jaudu iesaiste, līdz ar to Baltijas reģionā viena no prioritātēm būs balansēšanas tirgus attīstība, teikts AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) publicētajā pārvades sistēmas operatora ikgadējā novērtējuma ziņojumā.

"AER pieslēgumu straujas attīstības ietekmē Baltijas valstīm būs jāpievērš lielāka uzmanība AER ģenerācijas plānošanā, kā arī balansēšanas un regulēšanas jaudu pietiekamībai un regulēšanai, radot iespējas biznesam attīstīt jaunus produktus balansēšanas tirgus pakalpojumu nodrošināšanā," skaidro AST valdes loceklis Arnis Daugulis.

Atbilstoši Eiropas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoru tīkla (ENTSO-E) veiktajam novērtējumam, Latvijā jaudas resursu pietiekamība elektroapgādes nodrošināšanai līdz 2030. gadam ir optimāla, vienlaikus, ņemot vērā plānoto apjomīgo AER ienākšanu tirgū, visām trīs Baltijas valstīm nepieciešams kopīgi veicināt augstāku jaudas pietiekamību reģionālā līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Lietuvas un Polijas elektrokabelis Harmony Link tiks būvēts līdzās Rail Baltica

LETA/BNS, 28.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas un Polijas elektrības starpsavienojums "Harmony Link" tiks izbūvēts pa sauszemi līdzās Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līnijai "Rail Baltica", ceturtdien paziņoja Lietuvas enerģētikas ministrs Daiņus Kreivis.

"Tagad ir panākta vienošanās, ka "Harmony Link" tiks būvēts pa sauszemi, nevis jūrā, līdzās "Rail Baltica" sliedēm," Kreivis sacīja radiostacijai "Žiniu radijas".

Tas trīs reizes samazinās elektrokabeļa būvniecības izmaksas, informēja ministrs, paskaidrojot, ka kabeļa izbūves jūrā izmaksas ir gandrīz trīskāršojušās līdz 1,7 miljardiem eiro no sākotnēji lēstajiem nepilniem 800 miljoniem eiro. "Tās ir nepieņemamas izmaksas," atzina Kreivis.

"Tika atrasts risinājums, ka tas varētu iet gar dzelzceļa sliedēm, samazinot izmaksas trīs reizes, līdz sākotnējam aprēķinam, taču, lai to izdarītu, bija jāmaina virkne Eiropas dokumentu, kas prasīja politisku vienošanos starp visām pusēm," paskaidroja Lietuvas enerģētikas ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) realizētā 330kV elektrolīnijas izbūve no Valmieras uz Tsirgulīnu tuvojas noslēgumam - ir izbūvēti visi līnijas balsti un vadu montāža pabeigta vairāk kā 80% līnijas.

Valmieras - Tartu līnijas pārbūves darbi tika pabeigti jau pagājušajā vasarā.

Divu Latvijas - Igauniju starpsavienojumu pārbūve ir viens no svarīgākajiem projektiem Baltijas elektrotīklu sinhronizācijas ar Eiropu nodrošināšanai. Tas paredz pārbūvēt divas pagājušā gadsimta 60-tajos un 70-tajos gados uzbūvētās līnijas, kas 49 km garā koridorā iet paralēli. Līniju rekonstrukcija notiek, nomainot visu veco infrastruktūru, un patlaban tā jau ir pilnībā demontēta. Pārbūves ietvaros nav paredzēts mainīt elektrolīniju trasi un sprieguma līmeni - tās tiks izbūvētas kā gaisvadu 330 kV līnijas esošo 330kV gaisvadu līniju trasē, uzstādot jaunus balstus un montējot jaunus vadus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad pakāpeniski paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem, kā arī atsevišķiem naftas produktiem, kurus izmanto speciālajās ekonomiskajās zonās (SEZ) un brīvostās.

To paredz grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli", kas iekļauti 2024.gada budžeta likumprojektu pakotnē.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 2024.gada 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Savukārt par alkoholiskajiem dzērieniem par vien litru stiprā alkoholiskā dzēriena (degvīns, brendijs u.tml. ar spirta saturu 40%) cena varētu pieaugt par 0,67 eiro, sidra ar alkohola saturu līdz 6% cena varētu pieaugt par 0,07 eiro, vīna vai raudzētā dzēriena virs 6% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro un starpproduktu (vermuti) līdz 15% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti liecina, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2022. gadā saglabājies gandrīz 2021. gada līmenī: 26,5% no IKP, samazinoties tikai par -0,1 procentpunktiem.

Salīdzinoši būtiskāk ēnu ekonomika ir mazinājusies Igaunijā, savukārt Lietuvā vērojams ēnu ekonomikas apjoma pieaugums.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, kas tiek veikti Baltijas valstīs kopš 2009. gada, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā kopš 2016. gada, ar nelielu izņēmumu 2019. gadā, ir bijis ar pieaugošu tendenci: 20,7% no IKP 2016. gadā, 24,2% no IKP 2018. gadā, 25,5% no IKP 2020. gadā. 2021. gadā ēnu ekonomika Latvijā pieauga līdz 26,6% no IKP, bet 2022. gadā pavisam nedaudz mazinājās, sasniedzot 26,5% no IKP.

Salīdzinoši vairāk ēnu ekonomikas apjoms 2022. gadā ir mazinājies Igaunijā: par 1.0 procentpunktiem, salīdzinot ar 2021. gadu, sasniedzot 18,0% no IKP. Savukārt Lietuvā 2022. gadā ēnu ekonomikas apjoms ir pieaudzis par 2,7 procentpunktiem un sasniedz 25,8% no IKP. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada, kad tika uzsākts ēnu ekonomikas Baltijas valstīs pētījums. Kopumā, jaunākie pētījuma rezultāti norāda, ka ēnu ekonomikas apjoms Lietuvā ir pietuvinājies ēnu ekonomikas līmenim Latvijā, savukārt Igaunijā ēnu ekonomika ir izteikti mazāka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Baltijas energosistēma ir gatava jebkurā brīdī pāriet izolētā darbībā no BRELL loka

LETA, 14.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visa Baltijas energosistēma ir faktiski gatava jebkurā brīdī pāriet izolētā darbībā no Krievijas kontrolētā BRELL loka, intervijā sacīja AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) jaunais valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis.

Viņš norādīja, ka Krievijas provokācijas saistībā ar atslēgšanos no BRELL loka līdz 2025.gada februārim vērtē kā reālu scenāriju.

"Apzināmies, ka var notikt arī kaut kas negaidīts no kaimiņvalstu puses, var tikt iniciēta ārkārtas desinhronizācija no BRELL tīkla, kā rezultātā mums būs paātrināti jāpāriet uz sinhronizāciju ar Eiropas Savienības (ES) tīkliem. Mēs apzināmies, ka tāda iespēja pastāv, un mēs šiem scenārijiem esam gatavi," sacīja Irklis.

AST valdes priekšsēdētājs norādīja, ka ārkārtas desinhronizācijas gadījumā būs jādarbina infrastruktūra, kas pieejama ES un jābalansē tīkls.

Runājot par elektrības pieejamību gadījumā, ja Krievija Latviju priekšlaicīgi atslēdz no BRELL tīkla, Irklis sacīja, ka ģenerējošās jaudas ir pietiekamas, īpaši Latvijā, kur ir gan hidroelektrostacijas, gan termoelektrocentrāles. Tāpat visai Baltijai ir labi starpsavienojumi ar Somiju, Zviedriju un Poliju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Elektroapgādes tarifi – gaidu, realitātes un atbildību dzirnakmeņos

Kristaps Ločmelis, AS "Sadales tīkls" padomes priekšsēdētājs, 30.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19, energokrīze, karš Ukrainā un šo globālo notikumu sekas ir nokausējušas ikvienu ģimeni Latvijā. Nemitīgs cenu pieaugums maizei, pienam, elektrībai, hipotekārajam kredītam, siltumam. Bažas par savu un savu tuvinieku drošību, veselību, darba iespējām. Cik var un kad beidzot valdība kaut ko darīs, ir jautājums, kas nācis prātā ne vienam vien.

Tā vien šķiet, ka nu ir atrasts "ideālais vainīgais" - elektroenerģijas pārvades un sadales tarifi, un politiķi attiecīgi spiesti meklēt risinājumus. Mediji un sociālo tīklu telpa ir visai monolīta savā viedoklī – sadales operatora peļņa ir par lielu, izmaksas un tarifu pieaugums ir nepamatots, tātad jāsamazina. Diemžēl pamatojums ir tīri emocijās balstīts – nepatīk, neticam, negribam maksāt. Pašķetināsim konkrētāk.

Kāpēc tarifs vispār pieaug?

Sadales tarifs ir maksa, ar kuru visi sistēmas lietotāji nosedz izmaksas, kas nepieciešamas, lai uzturētu 92 000 km garu elektrotīklu (Zemes ekvatora garums ir vien 40 000 km!), ap 28 000 transformatoru apakšstaciju punktu, vienu miljonu pieslēguma vietu u.tml. Bez šīs valsts kritiskās infrastruktūras elektrības vienkārši nebūtu, jo to nebūtu iespējams piegādāt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroenerģijas sadales sistēmas operatora AS "Sadales tīkls" tarifs no šā gada 1.jūlija varētu pieaugt vidēji par 32%, savukārt elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) tarifs palielināsies par 36%, trešdien žurnālistiem pastāstīja kompāniju pārstāvji.

Kompāniju pārstāvji norādīja, ka izmaksu samazinājums "Sadales tīklam" bijis iespējams, pirmkārt, pateicoties Ministru kabineta lēmumam "Sadales tīkla" tarifā tikai daļēji iekļaut iepriekšējo periodu zaudējumus, otrkārt, saistībā ar elektroenerģijas tirgus cenu kritumu. Treškārt, būtiski samazinātas pārvades tarifa izmaksas, kas automātiski samazina sadales tarifus.

Šo faktoru ietekmē sadales tarifa vidējais pieaugums ir samazināts no sākotnēji plānotajiem 75% līdz 32% precizētajā tarifu projektā.

Tāpat kompāniju pārstāvji informēja, ka AST tarifā iekļaujamo izmaksu palielinājumu ir izdevies samazināt par 54 miljoniem eiro, tostarp 25 miljonu eiro samazinājums ir sasniegts, pateicoties elektroenerģijas cenu un to prognožu kritumam, 21 miljona eiro samazinājums ir sasniegts, pateicoties atļaujai izmantot pārslodzes maksas ieņēmumus zaudējumu segšanai, sešu miljonu eiro ietaupījums sasniegts, iepērkot jaudas rezerves, bet divu miljonu eiro samazinājums ir no citiem risinājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārvades sistēmu operatori - Latvijas "Augstsprieguma tīkls" (AST) un Igaunijas "Elering" - parakstījuši memorandu, kas paredz sākt darbu pie ceturtā Igaunijas-Latvijas elektropārvades tīkla starpsavienojuma izveides, ko plāno attīstīt starp Sāremā salu un Kurzemes piekrasti kā jūras kabeli, informē AST pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka jaunais starpsavienojums palielinās pārvades jaudu starp Igauniju un Latviju, vienlaikus veicinot arī atjaunojamo energoresursu (AER) attīstību Latvijā, Igaunijā un visā Baltijas jūras reģionā.

Pēc kompānijā skaidrotā, jaunais starpsavienojums ir plānots hibrīda izpildījumā - papildus abu valstu elektroenerģijas sistēmu savienošanai tam būs iespējams pieslēgt arī jaunas AER ražošanas jaudas gan jūrā, gan arī uz sauszemes.

"Projekts paaugstinās energosistēmas drošumu un stabilitāti un dos iespēju saņemt lielāku AER apjomu Igaunijas un Latvijas elektrotīklos, tādējādi veicinot abu valstu klimata mērķu izpildi," min AST pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas pārvades sistēmas operators AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) laika posmā līdz 2033. gadam attīstībā plāno ieguldīt 509,8 miljonus eiro, no kuriem 135,8 miljonus eiro līdzfinansēs Eiropas Savienības fondi .

"Pārvades tīkla infrastruktūrā un vadības tehnoloģijās tiek veiktas fundamentālas izmaiņas, līdz 2025.gadam Latvijas pārvades sistēma tiks pilnībā sagatavota sinhrona darba uzsākšanai ar kontinentālo Eiropu. Latvijas elektroapgādes sistēmas atvienošana no Krievijas un Baltkrievijas kontrolētā tīkla un ir pamatnosacījums Latvijas energoneatkarības nodrošināšanai. Tāpat paredzēta pakāpeniska pārvades tīkla modernizācija, uzstādot jaunas pretavārijas automātikas iekārtas, pilnveidojot starptautisko savienojumu elektroenerģijas komercuzskaiti un dispečervadības sistēmu", stāsta AST valdes loceklis Arnis Daugulis.

Lai pabeigtu apjomīgos Sinhronizācijas projekta infrastruktūras un informācijas, komunikāciju tehnoloģiju projektus, plānots ieguldīt 188,8 miljonu eiro, liecina apstiprināšanai Sabiedrisko pakalpojumu komisijā iesniegtais Latvijas pārvades sistēmas attīstības plāns 2024. – 2033. gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinot 2022. un 2023. gadu, Latvijā nodokļu jomā notikušas vien nelielas izmaiņas bez visaptverošas ietekmes uz iedzīvotāju ienākumiem, galvenokārt domājot par zemāku ienākumu saņēmējiem: palielināts maksimālais diferencētais neapliekamais minimums un minimālā darba alga. Arī Lietuva un Igaunija gada laika piedzīvojušas līdzīgas pārmaiņas, noskaidrots “Swedbank” Finanšu institūta veiktajā Baltijas valstu nodokļu sloga salīdzinājumā.

Šogad visās trīs Baltijas valstīs ir palielināts maksimālais diferencētais neapliekamais minimums – Latvijā līdz 500 eiro, Lietuvā līdz 625 eiro, bet Igaunijā līdz 654 eiro mēnesī. Arī minimālā alga pieaugusi visās trīs valstīs, attiecīgi Latvijā līdz 620 eiro, Lietuvā līdz 840 eiro, bet Igaunijā līdz 725 eiro mēnesī. Ja ņem vērā katrā valstī piemērotos nodokļus, minimālās algas saņēmējs bez reģistrētiem apgādājamiem Latvijā “uz rokas” saņem nepilnus 535 eiro, kamēr Lietuvā 633 eiro, bet Igaunijā teju 690 eiro.

Lai novērtētu, cik konkurētspējīga šobrīd ir Latvijas un kaimiņvalstu realizētā darbaspēka nodokļu politika no darbinieka un arī darba devēja skatu punkta, “Swedbank” Finanšu institūts veicis salīdzinājuma aprēķinus diviem algu līmeņiem – 750 eiro un 1500 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējais mēneša pamatalgas pieaugums organizāciju valdes locekļiem Latvijā šogad bija visaugstākais +12,6%, kamēr Lietuvā tas bija +12,5%, bet Igaunijā +11,7%, salīdzinot ar periodu pirms gada, liecina vadības konsultāciju uzņēmuma “Figure Baltic Advisory” veiktais ikgadējais Augstāko vadītāju atalgojuma pētījums.

Tajā pašā laikā, analizējot vidējo mēneša pamatalgas pieaugumu organizāciju valdes priekšsēdētājiem, vērojama atšķirīga aina – šeit augstākais pieaugums ir Lietuvā (+13,6%), kam seko Latvija (+9,2%) un Igaunija (+8,8%).

Salīdzinot gada kopējā atalgojuma izmaiņas (atalgojums ieskaitot bonusus un piemaksas) ar periodu pirms gada, pētījumā secināts, ka vidējais pieaugums valdes priekšsēdētājiem Latvijā ir +11,6%, bet valdes locekļiem +11,3%. Lietuvā tas ir +16,3% valdes priekšsēdētājiem un 14,8% valdes locekļiem, bet Igaunijā 12,0% valdes priekšsēdētājiem un 14,3% valdes locekļiem. Attiecīgi, Latvijā vērojams zemākais gada kopējā atalgojuma pieaugums gan organizāciju valdes priekšsēdētājiem, gan valdes locekļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas valsts dabasgāzes gigants "Gazprom" nonācis grūtībās, uzņēmumam nespējot kompensēt Eiropas tirgus zaudēšanu pēc Maskavas izvērstā pilna apmēra kara Ukrainā, vēstī laikraksts "Financial Times".

Pagājušā gada nogalē, kad "Gazprom" ziņoja par rekordlielu pārdošanas apjomu Ķīnā, Krievijas prezidents Vladimirs Putins bija sajūsmināts un sacīja uzņēmuma vadītājam un savam ilggadējam sabiedrotajam Aleksejam Milleram: "Tas ir lieliski, es apsveicu jūs ar jūsu darba rezultātiem."

Taču Putina uzslavas, par kurām nekavējās ziņot Krievijas propagandas mediji, ir pretrunā ar uzņēmumā valdošo krīzi, kuru izraisījusi lielākā tirgus zaudēšana.

Eiropa, pārtraucot atkarību no Krievijas gāzes, ir spējusi sagraut Maskavas cerības, ka notiks pretējais, un "Gazprom", kas bija Putina trumpis, kad viņš uzsāka atkārtotu iebrukumu Ukrainā, ir kļuvis par vienu no lielākajiem uzņēmumiem, kas kļuvis par upuri šajā karā, raksta "Financial Times".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Polijā notiekošajā konferencē "Ukrainas savienošanu ar Eiropu un pasauli - ilgtspējīgas transporta infrastruktūras un efektīvu piegādes ķēžu atjaunošana un attīstīšana" plānots pieņemt dalībnieku kopīgu paziņojumu par pasākumiem Ukrainas atbalstam un integrācijai reģiona transporta infrastruktūrā, informē Satiksmes ministrijas (SM) pārstāvji.

SM skaidro, ka kopš Krievijas militārā iebrukuma Ukrainā, pasaule dzīvo jaunā realitātē. Tradicionālās piegādes ķēdes ir pārrautas, to vietā tiek veidotas jaunas. Drošība, militārā mobilitāte, humanitārā palīdzība un atbalsts Ukrainai ir jautājumi, kas Eiropas valstīm ir jārisina nekavējoties.

Par vienotu Eiropas valstu redzējumu un atbalstu Ukrainai, attīstot savienojamību ar Eiropu, diskutē Starptautiskā transporta foruma un Polijas Infrastruktūras ministrijas organizētajā pasākumā, kas no 29. līdz 30.martam notiek Žešovā, Polijā.

SM parlamentārais sekretārs Kaspars Gerhards (NA) norāda, ka prioritāte ir attīstīt drošu un uzticamu multimodālu transporta koridoru starp Ukrainu un Eiropu, kas nodrošinātu Ukrainas eksporta un importa vajadzības. Latvijas lielās ostas un tajās esošie graudu termināli ir gatavi nodrošināt Ukrainas lauksaimniecības produktu tranzītu un uzglabāšanu. Tāpat Latvijas ostas ir gatavas nodrošināt cita veida kravu tranzītu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā enerģētikas kompānija „Ignitis Group“ šodien publicēja 2023. gada rezultātus, izziņojot apjomīgākās investīcijas uzņēmuma vēsturē, kas paredz vērienīgu atjaunīgās enerģijas projektu attīstīšanu Latvijā un Baltijā kopumā.

Uz atjaunīgajiem energoresursiem orientētā kompānija „Ignitis Group“ Latviju uzskata par vienu no svarīgākajiem atjaunīgās enerģijas attīstīšanas tirgiem Baltijas reģionā, īpaši vēja un saules enerģijas ražošanas jomā.

Saskaņā ar 2023.gada rezultātiem, pērn viss “Ignitis Group” atjaunīgās enerģijas ražošanas portfelis pieauga līdz 7,1 GW, nodrošinot līdz pat 19 TWh elektroenerģijas jaudas ģenerēšanu. Šāds elektroenerģijas apjoms ir pietiekams, lai nodrošinātu Latvijas un Lietuvas kopējo elektroenerģijas vajadzību apmierināšanu. Pašlaik “Ignitis Group” atjaunīgās enerģijas ražošanas portfelis Latvijā sasniedz 1,3 GW un pēc apjoma, tas ir otrs lielākais aiz Lietuvas 4,4 GW.

Komentāri

Pievienot komentāru