Daļēji atklātībā nonākuši Eiropas Komisijas centieni tabakas nodokli izmantot kā ieņēmumu avotu nākamajam Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetam, par ko liecina viens Vācijas valdības dokuments un Zviedrijas finanšu ministres izteikumi sociālajā tīklā X. Latvijai šāds ES piedāvājums būtu rakstāms zem saukļa: “Nauda mūsu – problēmas jūsu!”

Interneta medijs Euractiv publicējis rakstu, kurā norāda, ka ES centieni parādās Vācijas valdības dokumentos, ko medijs ieguvis savā rīcībā. Proti, Eiropas Komisija apsver iespēju ieviest tabakas nodokli kā potenciālu jaunu ieņēmumu avotu nākamajam ES daudzgadu budžetam. Viena diskrēta rindkopa Vācijas Starptautisko lietu biroja Briselē ziņojumā parlamentam piemin šo jauno ideju.

Ziņojumā tiek apspriests Komisijas pirmais priekšlikumu kopums nākamajam daudzgadu finanšu ietvaram (DFI). “Var tikt apsvērti arī jauni pašu resursu avoti, piemēram, nodevas par elektroniskajiem atkritumiem vai tabaku,” dokumentā teikto citē medijs.

Izmaiņas darbaspēka nodokļos, ierobežojumi tabakas izstrādājumu iegādei, jauns modelis recepšu zāļu cenu veidošanai - šīs un vēl citas izmaiņas ietekmēs Latvijas iedzīvotāju ikdienu no 2025.gada, informē Valsts kanceleja.

Nodokļu izmaiņas

• No 2025.gada 1.janvāra darba ņēmējiem noteikta viena neapliekamā minimuma likme - 510 eiro. Tāpat vienkāršota iedzīvotāju ienākuma nodokļa sistēma, turpmāk piemērojot divas nodokļa likmes. Algām līdz 8775 eiro mēnesī nodokļa likme no 1.janvāra ir 25,5%, savukārt algām virs 8775 eiro mēnesī nodokļa likme ir 33%.

Aprēķināt savas gaidāmās neto algas apmēru par 2025.gada janvāri var, izmantojot algas kalkulatora rīku.

• Ienākumu daļai virs 200 000 eiro gadā, tajā skaitā atalgojumam, dividendēm, kapitāla pieaugumam un ienākumiem no kapitāla, kas nav kapitāla pieaugums, būs papildu iedzīvotāju ienākuma nodoklis - 3% apmērā.

• No 2025.gada tiks palielinātas akcīzes nodokļa likmes degvielai, kā arī degvielai, dabasgāzei un naftas gāzēm, ko izmanto kā kurināmo. Tāpat no jaunā gada tiks piemērots akcīzes nodoklis bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu, sākot no 8 gramiem cukura uz 100 mililitriem. Straujāks akcīzes nodokļa likmes pieaugums gaidāms alkoholiskajiem dzērieniem, to starpproduktiem, kā arī tabakas izstrādājumiem un citiem smēķēšanai paredzētiem produktiem, piemēram, elektronisko cigarešu šķidrumam.

Ik gadu Latvijas iedzīvotāji patērē aptuveni 22 000 tonnu kafijas , vienlaikus ekonomisti iezīmē inflāciju, ko lielā mērā dzen pārtika – īpaši kafijas cenu kāpuma dēļ . Lai gan mēs neierindojamies starp lielākajiem kafijas cienītājiem pasaulē, kafija ir daļa no mūsu ikdienas.

Līdz ar globālā kafijas tirgus svārstībām un iespaidīgā cenu pieauguma klimata pārmaiņu nesto izmaiņu dēļ nākas uzdot jautājumu – vai nākotnē kafiju Latvijā varēsim atļauties?

Kafijas industrijas izaicinājumi

Pasaules kafijas nozare šobrīd atrodas krustcelēs. Pieprasījums pēc kafijas aug, taču vienlaikus audzēšanas apstākļi kļūst sarežģītāki. Klimata pārmaiņas samazina kafijas ražas apjomus un ietekmē arī tās kvalitāti. Kafijas plantāciju ierīkošana, cenšoties pielāgoties pieprasījumam, bieži notiek neētiski, izcērtot tropu mežus. Turklāt kafija joprojām ir viena no visvairāk ar pesticīdiem apstrādātajām kultūrām pasaulē. Papildus vides riskiem kafijas industrija vēl arvien saskaras ar būtiskiem cilvēktiesību pārkāpumiem: bērnu darbu, piespiedu darbu, nedrošiem, pat bīstamiem darba apstākļiem un nepietiekamu atlīdzību kafijas audzētājiem. Vienlaikus – kafijas industrijas spēcīgākie spēlētāji arvien lielāku nozīmi piešķir ilgtspējai, to iezīmējot savos plānos un ieviešot darbībā.

Latvijas Neatkarīgo mežizstrādātāju asociācija aicina Satiksmes ministriju un valdību pārskatīt lēmumu par autoceļu finansējuma samazināšanu (par 17,27 miljoniem eiro) un meklēt alternatīvus budžeta optimizācijas risinājumus, kas neapdraud infrastruktūras attīstību.

Latvijas Neatkarīgo mežizstrādātāju asociācija savā vēstulē norāda, ka pēdējo piecu gadu laikā kravas transporta nozare ir saskārusies ar strauju nodokļu un nodevu pieaugumu. Lielgabarīta un smagsvara pārvadājumu atļauju izmaksas ir palielinājušās seškārt, akcīzes nodoklis degvielai pieaug ik gadu, un ceļu lietošanas nodeva (vinjete) rada papildu finansiālo spiedienu. Piemēram, kopš 2020. gada akcīzes nodoklis dīzeļdegvielai ir audzis par aptuveni 15%, bet ieguvumi ceļu infrastruktūras uzlabošanā ir minimāli, īpaši attālākajos Latvijas reģionos. “Ar vārdiem esam lepna ziemeļvalsts, bet ar darbiem ejam pretējā virzienā,” uzsver Latvijas Neatkarīgo mežizstrādātāju asociācija izpilddirektors Artūrs Bukonts. Viņš atgādina, ka saskaņā ar SIA "Latvijas Valsts ceļi" datiem, aptuveni 15% reģionālo autoceļu un gandrīz 50% vietējās nozīmes ceļu Latvijā ir sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī.

Ekonomika atkopjas lēni, patēriņš ir vājš, iedzīvotāji – piesardzīgi, bet valdība jau pievelk jostu. Lai arī centieni stiprināt valsts drošību šajā ģeopolitiskajā situācijā ir pamatoti, Igaunijas piemērs liek domāt par pieņemto lēmumu patieso cenu ilgtermiņā.

Saskaņā ar ekonomikas teoriju nodokļu celšana ir pamatota gadījumos, kad tautsaimniecība virzās augšup. Precīzāk – kad tā aug pārlieku strauji jeb “pārkarst”. Šādās situācijās nodokļi tiek izmantoti, lai ekonomiku atdzesētu.

Savukārt recesijas vai stagnācijas periodos nodokļu palielināšana parasti kavē atveseļošanos, bet lejupslīdes laikā – vēl vairāk padziļina krīzi. Ekonomisko plūsmu modelis parāda, kā preces, pakalpojumi, resursi un nauda plūst starp galvenajiem ekonomikas dalībniekiem, piemēram, mājsaimniecībām un uzņēmumiem. No šī modeļa skatupunkta raugoties, nodokļi “izvelk” naudu no tautsaimniecības, īpaši, ja runājam par importētu preču un pakalpojumu iegādi, tostarp par aizsardzības izdevumiem.

Ikviens uzņēmējs un ikviens cilvēks 2025. gadā savos maciņos izjutīs nodokļu reformas sekas: lielāka minimālā alga, fiksēts neapliekamais minimums, taču būtiski lielākas iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes, paaugstināti auto nodokļi, kā arī akcīzes nodokļu likmes degvielai, dabasgāzei, cukurotiem un arīdzan alkoholiskajiem dzērieniem.

Nodokļu likmju izmaiņas un vēl jo vairāk to ietekmi uz savu pirktspēju realitātē cilvēki sāks saprast, tikai sākoties jaunajam gadam, kā arī saņemot pirmo algu par 2025. gadā nostrādāto janvāri, kopējo nodokļu pārmaiņu ietekmes atskārsmes brīdi prognozē nodokļu eksperts Ainis Dābols. Viņaprāt, 2025. gada nodokļu reforma savā ziņā ir pielīdzināma tai, kāda Latvijā tika īstenota 2018. gadā ar vienīgo izņēmumu, ka tajā nav iesaistīts uzņēmumu ienākuma nodoklis, tā likme, aprēķināšanas metodika, kā arī maksāšanas nosacījumi.

“Valdības iecerētās un Saeimas akceptētās nodokļu sistēmas izmaiņas sadārdzinās dzīvi visiem, jo akcīzes nodokļa likmju paaugstināšana degvielai atstās ietekmi teju uz visu preču ražošanu un transportēšanu, kā arī pakalpojumu sniegšanu, kas komplektā ar valstī noteiktās minimālās algas paaugstināšanu spiedīs cenas augšup, tātad ieraudzīsim valsts radītu inflāciju,” tā A. Dābols.

Akcīzes nodoklis cigaretēm un citiem tabakas produktiem daudzām valstīm ilgstoši ir bijis stabilu un prognozējamu budžeta ieņēmumu daļa. Tiek lēsts, ka pasaulē kopumā gada nodokļu ieņēmumi no cigaretēm ir apmēram 1 triljons ASV dolāru.

Tomēr daudzās valstīs cigarešu nodokļu ieņēmumi ar katru gadu samazinās, jo krītas smēķētāju skaits. No sabiedrības veselības viedokļa tas ir priecīgs notikums. Tomēr tas reizē raisa bažas virknē valstu, kurās daudzas budžeta programmas ir kļuvušas atkarīgas no stabilajiem tabakas nodokļu ieņēmumiem. Un šobrīd ir novērojama tendence, ka daudzas valstis un politiķi tā vietā, lai piemērotos jaunajai situācijai, meklējot plašākus un stabilākus finansējuma avotus, aicina iet vienkāršāko ceļu – vēl vairāk paaugstināt tabakas nodokļu likmes, tādejādi cerot atjaunot vai pat palielināt ieņēmumus.

ASV bāzētā nodokļu politikas pētniecības centra Tax Foundation nodokļu eksperti ir ļoti skeptiski par šādas vienkāršotas pieejas dzīvotspēju, jo jebkurai nodokļu likmju paaugstināšanai ir savas robežas, ko pārkāpjot, ieņēmumus vairs nav iespējams kāpināt. Ekonomikā to dēvē par Laffer līknes loģiku.

Pēdējos mēnešos aizsāktā diskusija par cenu samazināšanu pārtikai pēc būtības ir vērtējama pozitīvi, tomēr vienlaicīgi izvēlētie virzieni un instrumenti maz ticams, ka sniegs cerēto rezultātu. Ja mērķis ir padarīt pārtikas produktus pieejamākus iedzīvotājiem, ir jāizvēlas daudz racionālāki un efektīvāki instrumenti.

Pirmkārt, Latvija ir viena no retajām Eiropas valstīm, kurā nav samazināta PVN likme pamatprodukcijai kā maizei, piena produktiem, gaļai, graudaugiem, olām un zivīm. Jāsamazina PVN likme pārtikas pamatkategorijām līdz 5 – 9% kā daudzviet Eiropā. Tas provizoriski ļautu samazināt pārtikas cenas par 12 – 16%.

Otrkārt, ļoti rūpīgi jāvērtē nodokļu likmju palielināšana un to ietekme, jo tas ir pretrunā valsts amatpersonu apgalvojumam par cenu samazināšanu pārtikai. Katru gadu pieņemtais valsts budžets Saeimā ir izaicinājums gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem, kā tikt galā ar tā radītajām papildu izmaksām. Uzņēmējiem tas nozīmē būt radošiem un atrast jaunus veidus, kā būt vēl īpašāk efektīviem un darboties ar maksimālu rentabilitāti. Bet, protams, šim ir arī limiti.

Alus ražotājs AS "Aldaris" pērn realizējis par 21,4% vairāk bezalkoholiskā alus, salīdzinot ar gadu iepriekš, ko veicināja piedāvājuma uzlabojumi un mazāka tilpuma iepakojuma izveide, informēja uzņēmumā.

Uzņēmumā norāda, ka kopumā alus tirgū pērn bija vērojama intensīva konkurence un segmentu pārdale, kā rezultātā kopējais cenas kāpums tirgū bija tikai 1%, neraugoties uz to, ka tika palielināts akcīzes nodoklis.

Nišas alus segmentā kviešu alus, alus ar dažādām garšām un citu produktu realizācijas apjomi pērn pieauguši par 14,6%, salīdzinot ar 2023.gadu, kā arī cena pieaugusi par 0,4%. Savukārt "Lager" alus segmenta pārdošanas apjomi 2024.gadā, salīdzinot ar gadu iepriekš, palielinājās par 14,3% un vērtība par 11,8%, ko ietekmēja vidējās cenas par litru samazinājums par 2,2%.

Tāpat plaša patēriņa alus segmentā uzņēmuma pārdošanas apjomi pagājušajā gadā salīdzinājumā ar gadu iepriekš pieauguši par 4,6%, bet produktu cena samazinājusies par 1,1%. Ekonomiskā alus kategorijā akcīzes pieaugums galvenokārt pievienots produktam, kas izraisīja pārdošanas apjoma kritumu par 1,3%, bet "Craft" alus segmentā pārdošanas apjomi samazinājās par 4,8% un cena pieauga par 15,5%.

Valsts budžeta izlietojumam ir jākļūst efektīvākam un jāizvērtē pašreizējo valsts izdevumu lietderība, tikšanās laikā uzsvēra Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) vadītājs Kaspars Gorkšs un Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Latvijas Bankas un LDDK vadības tikšanās laikā 11. martā pārrunāta pašreizējā valsts ekonomiskā situācija un iespējamās sekas, ja valsts budžeta izdevumi netiks optimizēti.

“Tuvākajos gados būs būtiski jāpalielina aizsardzības finansējums, un tas var prasīt valsts parāda pieaugumu. Tomēr vidējā termiņā drošību būs jāspēj finansēt no pašu ieņēmumiem. Kaimiņvalstis papildu līdzekļus aizsardzībai ir paredzējušas rast ar nodokļiem. Tomēr tas nav vienīgais finansējuma avots. ­Ir rūpīgi jāizvērtē pašreizējie valsts izdevumi, to lietderība, un atsevišķu funkciju realizācija jānodod privātajam sektoram vai jāatsakās no to realizēšanas,” uzskata Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Rīgas iedzīvotājiem jārēķinās ar dārgākiem apkures rēķiniem gan šogad, gan arī tālākajā nākotnē. Tarifu pieaugums saistīts ar to, ka "Rīgas Siltums" nepērk lētāko siltumu, kuru spēj piegādāt neatkarīgie siltuma piegādātāji, tā vietā izvēloties pirkt dārgāku siltumu no “Latvenergo”

Neatkarīgie p;iegādātāju saražotā siltuma cenas 2024. gadā un 2025. gada pirmajā pusgadā bija par 18 līdz 32% zemākas nekā "Latvenergo" tarifs. Savukārt, 2022. un 2023. gada apkures sezonā, kad gāzes cenas bija rekordaugstas, neatkarīgo ražotāju cenas bija pat divreiz zemākas. Kāpēc tad netiek pirkts lētāks siltums? Tādēļ, ka “Rīgas siltums”manipulē ar jēdzienu “atlikuma siltums”, apgalvojot "Latvenergo" piedāvātais siltums ir "atlikuma siltums", kā rezultātā, pērk dārgāku siltumenerģiju no “Latvenergo” un nepirkt lētāku no citiem ražotājiem. Eiropas Savienībā tiešām liela vērība tiek piegriezta atlikuma siltuma izmantošanai, nelaime tikai tā, ka koģenerācijas staciju radītais siltums un "Latvenergo" TEC-1 un TEC-2 tieši koģenerācijas stacijas, ražotais siltums nav uzskatāms par atlikuma siltumu. Tas ir stacijas pamatprodukts, tā to nosaka Eiropas Komisijas (EK) direktīvas un ieteikumi. EK definē “atlikuma siltumu” kā tādu siltumu, kas rodas uzņēmumos, kuri nav saistīti ar enerģētikas nozari, piemēram, datu centros, maizes ceptuvēs un veļas mazgātavās.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā pusgadā pieaudzis par 0,7%, salīdzinot ar 2024.gada attiecīgo periodu, tostarp otrajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, IKP palielinājies par 1,7% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus šogad otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, proti, šā gada pirmo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP palielinājies par 0,4%.

Faktiskajās cenās Latvijas IKP šogad pirmajā pusgadā bija 19,7 miljardu eiro apmērā, tostarp otrajā ceturksnī - 10,54 miljardi eiro.

2025.gada otrajā ceturksnī lielāko ieguldījumu pievienotās vērtībās izaugsmē devusi ne tikai apstrādes rūpniecība, bet arī būvniecība, tirdzniecība, informācijas un komunikāciju pakalpojumu nozare. Samazinājums bija elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozarē un transporta un uzglabāšanas nozarē.

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati liecina, ka 2024.gadā iekšzemes kopprodukts (IKP) samazinājās par 0,4% salīdzinājumā ar 2023.gadu. IKP faktiskajās cenās pērn bija 40,2 miljardi eiro.

2024.gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 2023.gada 4. ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētiem datiem IKP samazinājās par 0,4%. Salīdzinot ar 3. ceturksni, IKP salīdzināmajās cenās pēc sezonāli un kalendāri koriģētiem datiem palielinājies par 0,1%. Faktiskajās cenās IKP 4. ceturksnī bija 11,0 miljardi eiro.

Ražojošo nozaru pievienotā vērtība 2024.gadā samazinājās par 2,8%, bet pakalpojumu nozaru pieauga par 0,4%.

Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozares apjoms palielinājās par 3,7%, ko veicināja produkcijas apjoma palielinājums augkopībā un lopkopībā par 3,0% un mežsaimniecībā un mežizstrādē par 4,6%, bet zivsaimniecības nozarē vērojams samazinājums par 0,8%.

Aizsardzības nodrošināšanai nepieciešamais papildu finansējums ir atrodams valsts pārvaldē, bet lēmumi par izdevumu samazināšanu būs sāpīgi un visdrīzāk valdība tādus nespēs pieņemt, tādēļ tiks pārskatīti arī nodokļi, intervijā prognozēja bankas "Citadele" galvenais ekonomists Kārlis Purgailis.

Viņš atgādināja, ka jau pagājušajā gadā, veidojot šā gada budžetu, tika nolemts palielināt budžeta ienākumus, nevis mazināt izdevumus citos sektoros. Tostarp tika palielināts iedzīvotāju ienākuma nodoklis, tika izveidoti jauni nodokļi atsevišķiem sektoriem, piemēram, bankām, kā arī tika palielinātas akcīzes nodokļa likmes.

"Iespēja šādā veidā turpināt kāpināt budžeta ienākumus ir diezgan limitēta, jo tas tiešā veidā ietekmē Latvijas uzņēmumu konkurētspēju starptautiski, kā rezultātā diezgan ievērojami var ciest ekonomika, jo Latvijas ražotājiem būs grūtāk piesaistīt jaunus pasūtījumus, eksportētāji vairs nebūs tik konkurētspējīgi. Tādēļ jautājums ir, kā aizsardzību papildus finansēt, mazinot izdevumus citās sfērās," teica ekonomists.

Ministriju sagatavotajos ziņojumos Saeimas ekonomikas debatēm trūkst konkrētu plānu par nepieciešamo rīcību, lai tiktu veicināta tautsaimniecības izaugsme Latvijā. Izaicinājumi ir neapstrīdami un apsteidzošu lēmumu pieņemšanas laiks jau pagājis – Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) aicina pāriet no utopiskiem lozungiem uz skaidriem un izmērāmiem sasniedzamajiem rezultātiem noteiktos termiņos ekonomikas izaugsmes veicināšanai.

Ekonomikas ministrijas (EM) ziņojums “Par Latvijas ekonomisko attīstību” un Finanšu ministrijas (FM) “Fiskāli strukturālā plāna Progresa ziņojums” šodien Saeimā tiek izmantoti kā pamats diskusijai par Latvijas ekonomikas attīstību. Diemžēl Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati par ekonomikas rādītajiem 1.ceturksnī joprojām nav publiski pieejami (2024. gadā tie tika publicēti 30.aprīlī), līdz ar to diskusija šobrīd balstās drīzāk sentimentā un interpretācijā.

Latvijai priekšā ir ekonomiskās attīstības izaicinājumi (IKP prognozes samazinātas par 1,7% procentpunktiem, PVN un akcīzes nodokļu ieņēmumu izpilde atpaliek no plānotā, aizsardzības budžeta palielināšanai līdz 5% no IKP nepieciešami papildus līdzekļi un citu prioritāšu īstenošanas izdevumi).

Tikai adekvāti salīdzināmi dati ir izmantojami pareizu, situācijai atbilstošu lēmumu pieņemšanā.

Pēc darba devēja izmaksām Latvijā minimālā alga ir nevis valstī noteiktie 740 eiro, bet gan 914,93 eiro, kas jāņem vērā lēmumu pieņēmējiem, vērtējot Latvijas konkurētspēju Eiropā.

Ik pa laikam Latvijā tiek cilāts minimālās algas apmērs un tiek veikti salīdzinājumi ar tās lielumu citās valstīs, jo īpaši līdzinot ar Lietuvu un Igauniju. Situāciju vēl pikantāku padara fakts, ka pirms desmit gadiem – 2015. gadā – visās Baltijas valstīs oficiālā minimālā alga bija ļoti līdzīga: Igaunijā – 390 eiro; Latvijā – 360 eiro; Lietuvā – 325 eiro, bet 2025. gadā attiecīgi: 886 eiro; 740 eiro; 1038 eiro.

Daudziem ir patiesa vēlme izlīdzināt minimālās algas līmeni Baltijā, taču tiek ignorēts fakts, cik realitātē izmaksā minimālā alga darba devējam. Piemēram, 2023. gadā valstī noteiktā minimālā alga 620 eiro apmērā darba devējam reāli izmaksāja 766,62 eiro, 2024. gadā 700 eiro minimālā alga – jau 865,49 eiro, bet 2025. gadā 740 eiro patiesībā ir 914,93 eiro. Aprēķina dati rāda, ka darba devēja izmaksas (nodoklis un nodeva) virs valstī noteiktā minimālās algas apmēra 2023. gadā veidoja 146,62 eiro vairāk, 2024. gadā – 165,49 eiro un 2025. gadā jau – 174,93 eiro vairāk. Kas šo minimālās algas izmaksu apjomu palielina? Valsts noteiktā aprēķina formula, jo no valstī noteiktās minimālās algas darba devējam Latvijā ir jāmaksā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 23,59% apmērā, kas 2025. gadā ir 174,57 eiro mēnesī, kam vēl jāpieskaita uzņēmējdarbības riska valsts nodeva 0,36 eiro mēnesī.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā ceturksnī salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, samazinājies par 0,3%, salīdzinot ar 2024.gada attiecīgo periodu, aģentūrai LETA pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē.

Arī pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem Latvijas IKP 2025.gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2024.gada attiecīgo periodu, samazinājies par 0,3%.

Savukārt šogad pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - 2024.gada ceturto ceturksni - Latvijas IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, nav mainījies.

2025.gada pirmajā ceturksnī Latvijas IKP faktiskajās cenās bija bija 9,122 miljardi eiro.

Statistikas pārvaldē norāda, ka lielākais pieaugums bijis būvniecības nozarē, būtiski palielinoties inženierbūvju apmēriem.

Tāpat statistikas pārvaldē atzīmē, ka pozitīvāko kāpumu pievienotajā vērtībā devusi ne tikai būvniecība, bet arī informācijas un komunikāciju pakalpojumu nozare, izmitināšanas pakalpojumi, finanšu un apdrošināšanas nozare. Savukārt negatīvu ietekmi uz IKP šogad pirmajā ceturksnī veidoja ražošanas kritums elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozarē.

Saistībā ar diskusiju par gaidāmo “Rīgas Siltuma” tarifu celšanu, pēdējā laikā parādījušies viedokļi, ka tarifu celšana kaut kā saistīta ar siltuma iepirkšanu no privātajiem siltuma piegādātājiem Rīgā.

Tā nav vienkārši nepatiesība, tie ir centieni melnu pataisīt par baltu! Apgalvojums, ka siltuma tarifu pieaugums Rīgā ir saistīts ar to, ka “Rīgas Siltums” pērk siltumu no privātajiem piegādātājiem, bet nepērk no “Latvenergo”, ir klaja manipulācija ar faktiem.

Manipulācijas, patiesību sakot, ir veselas divas. Pirmā saistīta ar cenām – 2024. gadā un 2025. gada pirmajā pusgadā visu privāto siltuma ražotāju cenas nekad, uzsveru, nekad (!) nav bijušas augstākas par “Latvenergo” piedāvātā siltuma cenām. Neatkarīgie siltuma piegādātāji šajā periodā ir spējuši piegādāt siltumu par cenām, kas ir 18 līdz 32% lētāks par “Latvenergo” piedāvājumu. 2024. gadā neatkarīgo siltuma piegādātāju piegādātais siltums vidēji bija par 28,26% lētāks nekā “Latvenergo” siltums, bet šī gada pirmajā pusgadā – par 21,84% lētāks. Savukārt 2022.gada un 2023.gada apkures sezonā, kad gāzes cenas biržā sasniedza vēsturiskos maksimumus, neatkarīgo ražotāju cenas vidēji bija divkārt zemākas salīdzinot ar Latvenergo cenām, proti, vidēji 90 EUR/MWh salīdzinot ar pīķa cenu 188.64 EUR/MWh par Latvenergo piegādāto siltumenerģiju.