Transports un loģistika

Linkaits: Latvijas dzelzceļa vadībai jāizstrādā visiem likumiem atbilstošs jaunā biznesa modeļa risinājums

LETA, 28.07.2020

Jaunākais izdevums

"Latvijas dzelzceļa" (LDz) vadībai jāizstrādā visiem likumiem atbilstošs jaunā biznesa modeļa risinājums, otrdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

"Tas ir kompānijas vadības uzdevums izstrādāt tādus risinājumus, lai tie atbilstu visiem likumiem," sacīja ministrs, komentējot iepriekš izskanējušo informāciju, ka LDz jaunais biznesa modelis, kas paredz sniegt plašāku pakalpojumu spektru, piedāvājot arī jūras un autokravu ekspedīcijas, kā arī termināļu un noliktavu pakalpojumus, varētu būt pretrunā Valsts pārvaldes iekārtas likumam.

Ministrs uzsvēra, ka LDz ir ļoti svarīgi piesaistīt kravas. "Protams, ka visi konkurences darbības likumi ir jāievēro, bet tajā pašā laikā mums ir svarīgi dzelzceļam piesaistīt kravas. Faktiski katra tonna ir svarīga, tāpēc mums ir svarīgi, lai LDz pavērš seju pret klientu un izprot klienta vēlmes," teica Linkaits, atzīmējot, ka LDz plānotā darbības paplašināšana ļautu vairāk pievērsties iekšzemes pārvadājumiem.

Tāpat ministrs norādīja, ka ir redzama neliela tirgus atlabšana, lai gan joprojām iztrūkst pa dzelzceļu pārvadāto ogļu kravu, kā arī sarūk pārvadāto naftas produktu apmērs. "Tā jau nav, ka LDz nav ko darīt," sacīja Linkaits.

Jau vēstīts, ka, iepazīstoties ar publiski pieejamo informāciju par LDz jauno biznesa modeli, Konkurences padome konstatējusi, ka LDz ir iecerējis līdzās dzelzceļa pārvadājumiem piedāvāt arī jūras pārvadājumu un autokravu ekspedīcijas, kā arī termināļu un noliktavu pakalpojumus, kas pēc būtības ir līdzšinējās darbības paplašināšana, proti, tādu pakalpojumu sniegšana, ko kapitālsabiedrība līdz šim nav sniegusi.

Latvijas dzelzceļš jaunais biznesa modelis paredz paplašināt darbību 

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) jaunais biznesa modelis paredz sniegt plašāku pakalpojumu spektru,...

Atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumam publiska persona - valsts un pašvaldības - savu funkciju efektīvai izpildei var lemt par līdzdalības iegūšanu vai saglabāšanu kapitālsabiedrībā. Tomēr, lai to darītu, nepieciešams pamatot, ka citādā veidā nav iespējams efektīvi novērst tirgus nepilnību, radīt preces vai pakalpojumus vai pārvaldīt īpašumus, kas ir stratēģiski svarīgi valsts vai pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai vai valsts drošībai.

Tāpat ziņots, ka dzelzceļa kravu pārvadājumu apmērs šogad pirmajā pusgadā samazinājās par 47,2% salīdzinājumā ar 2019.gada attiecīgo periodu un veidoja 11,563 miljonus tonnu. Tostarp starptautisko pārvadājumu apmērs veidoja 10,925 miljonus tonnu, kas ir kritums par 48,7% salīdzinājumā ar 2019.gada attiecīgo periodu, bet iekšzemes pārvadājumu apmērs pieauga par 5,7% - līdz 638 000 tonnu.

LDz ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna "Latvijas dzelzceļš" valdošais uzņēmums. Koncernā ietilpst arī sešas meitassabiedrības - "LatRailNet", kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, "LDZ Cargo", kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmums "LDZ infrastruktūra", ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmums "LDZ ritošā sastāva serviss", apsardzes uzņēmums "LDZ apsardze", kā arī loģistikas uzņēmums "LDZ loģistika".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Latvijas dzelzceļš" finanšu līdzsvara nodrošināšanai 2020. gadā ir nepieciešams papildus finansējums no valsts budžeta aptuveni 25 milj. eiro apmērā, kā arī papildus finanšu līdzekļi 15,8 milj. eiro apmērā, lai kompensētu neattiecināmās izmaksas pilnā apmērā sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai visa 2020.gada laikā, informē uzņēmumā.

LDz skaidro, ka 2019. gads Latvijas transporta un tranzīta nozarei ir bijis sarežģīts gan globālā, gan reģionālā līmenī - dažādu ārēju faktoru rezultātā ir ievērojami samazinājušies kravu pārvadājumu apjomi. Šī situācija ir būtiski ietekmējusi visu Latvijas transporta nozari, bet visspēcīgāk tas ir skāris tranzīta jomā darbojošos uzņēmumus, t.sk., VAS "Latvijas dzelzceļš".

Arī 2020. gada pirmo divarpus mēnešu kravu pārvadājumu tendences, kā arī pašreizējie pasaules un reģiona ekonomiku potenciāli satricinošie notikumi liecina, ka situācija, kas saistīta ar kravu pārvadājumu apjomiem, būtiski neuzlabosies vai, iespējams, pat pasliktināsies.

Tādējādi, lai gan Latvijas tautsaimniecības interesēs dzelzceļa tīkla darbību nepieciešams saglabāt pilnā apjomā, neskatoties uz jau pagājušā gada nogalē uzsāktajiem striktajiem izmaksu optimizācijas un darbības efektivitātes palielināšanas pasākumiem, "Latvijas dzelzceļš" 2020. gadā nespēs īstenot finanšu līdzsvara nosacījumus, jo ieņēmumi ir samazinājušies tik būtiski, ka tie nesedz izmaksas, kuras jau šobrīd ir samazinātas iespējami zemākajā līmenī, vienlaikus neapdraudot dzelzceļa infrastruktūras kvalitāti un kustības drošību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas (EK) lēmums, kas ļauj valstij ieguldīt Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" pamatkapitālā 250 miljonus eiro, paredz Latvijai piecu līdz septiņu gadu laikā ieguldījumu atgūt, sacīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Valdība 14.jūlijā pēc atļaujas saņemšanas no EK atbalstīja 250 miljonu eiro ieguldīšanu "airBaltic" pamatkapitālā, līdzdalību uzņēmumā palielinot līdz 91%. Linkaits skaidroja, ka EK lēmums ir "ļoti biezs dokuments", bet pamata doma paredz, ka piecu līdz septiņu gadu laikā valstij ir jāatgūst "airBaltic" ieguldītie līdzekļi.

"Nosacīti ir paredzētas arī soda sankcijas, ja šie līdzekļi netiek atgūti savlaikus. Saskaņā ar lēmumu Latvijas valstij ir jāiesniedz konkrēts plāns, kā valsts šos līdzekļus atgūs. Mēs esam vienojušies, ka aviokompānijas vadība nākamo sešu mēnešu laikā nāks klajā ar detalizētu redzējumu, kā tālāk var strādāt, lai samazinātu valsts ieguldījumu "airBaltic"," teica ministrs. Jautāts, vai jau ir domas, kā valsts varētu šo naudu atgūt, Linkaits norādīja, ka jau pirms Covid-19 izraisītās krīzes "airBaltic" vadība strādāja pie akciju starptautiskā publiskā piedāvājuma jeb IPO.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinoties kravu pārvadājumu apjoma kritumam, kura lejupslīde aizsākās jau 2019. gada pirmajā pusgadā, un ņemot vērā VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) nespēju 2020. gadā nodrošināt finanšu līdzsvaru bez papildus finansējuma no valsts budžeta, LDz ir pārskatījis plānoto un uzsākto Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu finansēto projektu īstenošanas iespējas.

VAS "Latvijas dzelzceļš" Kohēzijas fonda 2014.-2020. gada plānošanas perioda 6.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt konkurētspējīgu un videi draudzīgu TEN-T dzelzceļa tīklu, veicinot tā drošību, kvalitāti un kapacitāti" ietvaros līdz šim plānoja īstenot divus cieši saistītus projektus – "Daugavpils pieņemšanas parka un tam piebraucamo ceļu attīstība" un "Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija".

VAS "Latvijas dzelzceļš" valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs skaidro: "Šo abu projektu plānošana un sagatavošana tika veikta periodā, kad pa dzelzceļa infrastruktūru tika pārvadāti 45-55 miljoni tonnu gadā. Šobrīd situācija ir būtiski mainījusies, un globālo tendenču un ģeopolitiskās situācijas radītās izmaiņas kravu pārvadājumu kopējā apjomā un kravu segmentos liek veikt korekcijas arī dzelzceļa investīciju projektos."

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Linkaits: Nākamgad ceļu remontiem arī būtu piešķirami papildu 75 miljoni eiro

LETA, 27.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad ekonomikas sildīšanai no valsts budžeta ceļu remontiem tika piešķirti papildu 75 miljoni eiro, un tādam pašam atbalstam ceļu nozarei jābūt arī nākamajā gadā, uzskata satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Runājot par aprīlī piešķirto 75 miljonu eiro izlietojumu ceļu remontiem, Linkaits stāstīja, ka pašlaik labā tempā uz priekšu virzās gan iepirkuma procesi, gan ir uzsākti jau pirmie darbi.

"Turpinās arī visi darbi, kuri attiecas uz pamatbudžeta izmantošanu ceļu remontos. Autovadītājiem līdz ar to atliek vien samierināties, ka uz ceļiem notiek remonti un darbojas luksofori," teica Linkaits.

Jautāts, vai šogad izdosies apgūt visu ceļu remontiem piešķirto papildu finansējumu, viņš arī norādīja, ka par pāris iepirkumiem Iepirkumu uzraudzības birojā ir iesniegtas sūdzības. Tādēļ atsevišķos ceļu posmos visu paredzēto finansējumu var arī neiztērēt, bet par to lielāka skaidrība varētu būt pēc kāda mēneša.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatības mazināšanai Krīzes vadības padomes un valdības kopsēdē nolemts, ka no šā gada 17.marta uz ārkārtas situācijas laiku līdz 14.aprīlim tiek apturēti visi starptautiskie avio, dzelzceļa, jūras un autobusu pasažieru pārvadājumi, kā arī tiks slēgta valsts ārējā robeža.

Ierobežojumi netiks attiecināti uz kravu pārvadājumiem.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) sestdien žurnālistiem skaidroja, ka pilnībā fiziskai kustībai tiks slēgta Eiropas Savienības (ES) ārējā robeža, bet robeža ar Igauniju un Lietuvu pati par sevi nebūs slēgta, tomēr arī uz tām nevar būt organizētu pārvadājumu. Uz to norādīja arī satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP), vēlreiz paskaidrojot, ka sauszemes robežas ar ES paliek atvērtas, izņemot starptautiskiem pasažieru pārvadājumiem, vienlaikus cilvēkiem ir jārēķinās, ka arī kaimiņvalstis nosaka dažādus ierobežojumus. Savukārt ārējās robežas tiks slēgtas, vēlreiz uzsvēra ministrs.

Tai pat laikā Kariņš skaidroja, ka Latvijas valstspiederīgajiem būs brīva iespēja atgriezties Latvijā, savukārt Latvijā esošajiem ārzemniekiem atgriezties dzimtenē. Arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) apliecinājis, ka valstspiederīgajiem un ārzemniekiem ar pastāvīgo dzīvesvietu Latvijā atļauts atgriezties, un ārzemniekiem atļauts izceļot no Latvijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vilcienu ražotāja ŠKODA VAGONKA a.s. pārstāvji prezentējuši topošo Latvijas elektrovilcienu dizainu.

Lai pārrunātu elektrovilcienu ražošanas projekta norises gaitu, 12. februārī satiksmes ministrs Tālis Linkaits tikās ar AS "Pasažieru vilciens"valdes priekšsēdētāju Rodžeru Jāni Griguli, kā arī ŠKODA VAGONKA a.s. pārstāvjiem - valdes priekšsēdētāju Martinu Bednāru (Martin Bednarz) un pārdošanas direktoru IvoGurņaku (Ivo Gurňák).

Tikšanās laikā ministrs dāvanā saņēma jauno elektrovilcienu modeli, tādējādi pirmo reizi arīdzan plašākai publikai Latvijā atrādot topošo vilcienu dizainu.Tiekoties ar Satiksmes ministrijas augstāko vadību, tika pārrunāti aktuālākie vilcienu ražošanas projekta norises jautājumi. Kā informēja ŠKODA VAGONKA a.s. pārstāvji, projekta etapi seko cits citam saskaņā ar laika plānu, kas tiek nodrošināts pateicoties ciešai projekta darba grupas sadarbībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Par Rail Baltica stacijas izbūvi lidostā cīņu turpina visi 11 kandidāti

Zane Atlāce - Bistere, 11.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā konkursa 2. posmā par būvdarbu veikšanu "Rail Baltica" stacijai starptautiskajā lidostā "Rīga" un saistītajai infrastruktūrai kvalificējušies visi 11 kandidāti no 8 valstīm: Latvijas, Vācijas, Itālijas, Spānijas, Polijas, Francijas, Turcijas un Austrijas.

Konkursa 1. posmā tika izvērtēta kandidātu kvalifikācija, bet konkursa 2. posmā kandidātiem līdz šā gada 3.augustam jāiesniedz tehniskais un finanšu piedāvājums Rail Baltica projekta īstenotājam Latvijā - SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas, informē Rita Voronkova, Attīstības un sadarbības departamenta sabiedrisko attiecību vadītāja.

2020.gada beigās plānots noslēgt līgumu ar konkursa uzvarētāju un 2021.gadā uzsākt būvdarbus.

Šajā konkursā pieredzam ļoti spraigu starptautisku konkurenci, secina Kaspars Vingris, Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs. "Pieteikušies profesionāli un pieredzējuši kandidāti no daudzām pasaules valstīm un arī no Latvijas. Iesniegti profesionāli sagatavoti kvalitatīvi pieteikumi, kas konkursa otrajam posmam ļāva kvalificēt visus 11 kandidātus. Tas dod pārliecību, ka tiks nodrošināta augsta līmeņa konkurence, kā rezultātā iesniegtie tehniskie un finanšu piedāvājumi būs konkurētspējīgi, un mums būs iespējas izvēlēties ne tikai labāko, bet arī izmaksu ziņā efektīvāko būvniecības piedāvājumu. Gribu arī izteikt pateicību kolēģiem par apjomīgo un augsti profesionālo darbu šajā saspringtajā laikā, un atrastajiem radošajiem risinājumiem, kā turpināt konkursu bez kavēšanās. Tā, piemēram, respektējot valstī izsludināto ārkārtējo stāvokli, pretendenti ar šo trases posmu nevar iepazīties klātienē. Tomēr tika rasts mūsdienīgs tehnoloģisks risinājums, un kandidāti ar objekta teritoriju varēs iepazīties, izmantojot ar dronu filmētu materiālu," norāda K.Vingris.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Iesniegta sūdzība iepirkumā par Rail Baltica stacijas būvniecību lidostā Rīga

LETA, 10.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iesniegta sūdzība iepirkumā par dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" stacijas būvniecību starptautiskajā lidostā "Rīga", liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Sūdzību iesniegusi personu apvienība "B.S.L. Infra".

Sūdzības izskatīšanas termiņš vēl nav noteikts.

"Rail Baltica" projekta ieviesēju Latvijā SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" pārstāve Rita Voronkova sacīja, ka uzņēmumam nav informācijas par sūdzības iemesliem, taču pieļāva iespēju, ka ar sūdzību personu apvienība "B.S.L. Infra" mēģina iegūt papildu laiku tehniskā un finanšu piedāvājuma iesniegšanai.

"Iepirkuma otrās kārtas dalībnieki ir starptautiski uzņēmumi, kuri ļoti aktīvi interesējas par specifikācijām un citiem nosacījumiem. Ņemot vērā, ka sazināšanās ar starptautiskiem uzņēmumiem ir ilgāka, mēs jau iepriekš pagarinājām piedāvājumu iesniegšanas termiņus. Iespējams, ka tagad tiek mēģināts iegūt vēl papildu laiku," skaidroja Voronkova.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektrovilcienu ražotājs "Škoda Vagonka" sācis Latvijai piegādājamo elektrovilcienu ražošanu, gada noslēguma preses konferencē žurnālistiem sacīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Viņš pauda, ka nemainīgs arvien palicis vilcienu piegādes termiņš, un pirmie jaunie vilcieni Latvijā varētu sākt kursēt 2022.gada maijā, tādēļ nākamajā gadā Satiksmes ministrija (SM) iesaistīsies aktīvā ražošanas procesa uzraudzībā, bet AS "Pasažieru vilciens" gatavojas sertificēšanas darbiem.

Ministrs norādīja, ka dzelzceļa jomā šogad veikts arī aktīvs darbs jaunu biļešu validatoru un kases aparātu iegūšanā, kā arī sākts 48 staciju un pieturas vietu pasažieru platformu modernizācijas projekts, ko plānots pabeigt līdz 2023.gada beigām.

"Latvijas dzelzceļš" šogad apstiprinājis biznesa modeli un vidējā termiņa darbības stratēģiju, kuras ieviešana pakāpeniski sāksies 2021.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja nākamā gada laikā Covid-19 dēļ aviopārvadājumu apjoms saglabājas ierobežotā apjomā, 2021.gada beigās var nākties atgriezties pie jautājuma par papildu finansējuma piešķiršanu lidsabiedrībai "airBaltic", trešdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Ministrs skaidroja, ka joprojām nav skaidrs, kā situācija attīstīsies turpmāk. Ja pavasarī šķita, ka Covid-19 pandēmija ir vienreizējs notikums, pēc kura situācija normalizēsies, tad vasarā jau parādījās prognozes par otro vilni rudenī un situācijas normalizēšanos pēc tam. Patlaban jau tiek prognozēts, ka situācija ar pasažieru aviopārvadājumiem var normalizēties tikai 2024.gadā, sacīja Linkaits.

"Ja nākamā gada laikā situācija nozarē uzlabosies, tad nekādu papildu atbalstu no valsts nevajadzēs. Ja pārvadājumi saglabāsies ierobežotā apjomā, tad nākamā gada beigās var nākties atgriezties pie papildus finansējuma jautājuma," skaidroja Linkaits.

Jau vēstīts, ka Eiropas Komisijas (EK) lēmums, kas ļauj valstij ieguldīt "airBaltic" pamatkapitālā 250 miljonus eiro, paredz Latvijai piecu līdz septiņu gadu laikā ieguldījumu atgūt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Linkaits: Aviācijas dzīvotspējai jālīdzsvaro vīrusa izplatības riskus un ekonomikas lejupslīdes riskus

LETA, 23.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir svarīgi izstrādāt zinātniski pamatotas vērtēšanas metodes, lai līdzsvarotu vīrusa izplatības riskus un ekonomikas lejupslīdes un sabrukuma riskus, jo aviācija bez pasažieriem nav iespējama, ceturtdien Eiropas Aviācijas samitā pauda satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Samita uzmanības centrā bija Covid-19 ietekme uz aviācijas nozari, kas pandēmijas izraisīto starptautisko pasažieru aviopārvadājumu ierobežojumu dēļ ir īpaši cietusi. Samita dalībnieki diskutēja par Covid-19 ietekmi uz aviācijas nozari un veidiem, kā efektīvi un vienlaikus videi draudzīgā veidā pārvarēt pandēmijas izraisīto krīzi. Tā kā transporta nozarei kopumā un jo īpaši aviācijai ir jāsniedz būtisks ieguldījums klimata mērķu sasniegšanā, Vācija, kas 1.jūlijā pārņēma prezidentūru ES Padomē, aicināja nozares attīstību skatīt, raugoties no klimata prizmas.

Linkaits, uzrunājot samita dalībniekus, uzsvēra, ka pandēmijas izplatības datu kvalitāte ir būtiski svarīga nozares stabilitātei un prognozējamībai, jo tieši ietekmē iespējas atjaunot aviācijas pakalpojumus uz galamērķiem, kas veido Eiropas gaisa transporta galvenos tirgus, tostarp uz trešajām valstīm. Ir svarīgi izstrādāt zinātniski pamatotas vērtēšanas metodes, lai līdzsvarotu, no vienas puses, vīrusa izplatības riskus, bet no otras - ekonomikas lejupslīdes un sabrukuma riskus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrija strādā pie tā, lai 13.maijā bez ierobežojumiem atsāktos starptautiskie pasažieru aviopārvadājumi un jūras pārvadājumi, tomēr par to vēl lems valdība, trešdien žurnālistiem pastāstīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Savukārt sauszemes robežu atvēršana, pēc ministra sacītā, plānota 18.maijā.

"Ceru, ka ar mūsu kaimiņiem Igauniju un Lietuvu izdosies vienoties, lai ļautu mūsu pilsoņiem brīvi pārvietoties kaimiņvalstīs," stāstīja ministrs, piebilstot, ka pie detaļām pašreiz strādā eksperti, turklāt noris diskusijas ar Veselības ministriju, "lai viss tiktu izdarīts pareizi".

Linkaits uzvēra, ka, atsākot starptautiskos pārvadājumu, protams, būs ierobežojumi, jo vīrusa izplatība Eiropā nav novērsta.

Vienlaikus ministrs pauda nožēlu, ka nav kopēja Eiropas Savienības (ES) regulējuma par drošības pasākumiem aviopārvadājumos, tāpēc nākas improvizēt.

Viņš arī stāstīja, ka ikviena aviokompānija ir noteikusi savus drošības ierobežojumus - daļa saka, ka pasažieriem lidmašīnās būs jānāk jau ar savām maskām, savukārt Latvijas nacionālā lidsabiedrība "airBaltic" plānojot izdalīt maskas pasažieriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) rosinās valdību atļaut pasažieru pārvadājumus uz visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, pirmdien vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma".

Šobrīd Covid-19 saslimstības pieauguma dēļ pārvadājumi Latvijā ir aizliegti uz piecām valstīm - Lietuvu, Andoru, Luksemburgu, Horvātiju un Sanmarīno. Lietuva sarakstā nokļuva aizvadītajā piektdienā, jo saslimstība ar Covid-19 pēdējo divu nedēļu laikā tur divkārt pārsniedza Eiropas vidējo rādītāju.

Ministrs skaidroja, ka Latvija ir tikai viena no divām ES valstīm, kas pie noteiktiem rādītājiem aizliedz pasažieru pārvadājumus savienības iekšienē. Pēc viņa domām, tas samazina Latvijas pārvadātāju konkurētspēju, tāpēc šāds aizliegums esot jāatceļ.

Vienlaikus Linkaits noliedza bažas, ka pārvadājumu atļaušana uz Lietuvu radītu risku slimībai straujāk izplatīties. Viņaprāt, Lietuvas iekļaušana šajā "melnajā sarakstā" tieši veicina nelegālus un gadījuma rakstura pārvadājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Pasažieru vilcienam jāizstrādā jauna koncepcija dīzeļvilcienu aizstāšanai

LETA, 12.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) uzdevis AS "Pasažieru vilciens" izstrādāt jaunu koncepciju, kas ietver arī iespējamos variantus un finansējuma veidus, lai aizstātu uzņēmuma rīcībā esošos dīzeļvilcienus ar citiem, videi draudzīgākiem vilcienu veidiem, pavēstīja ministrs.

Viņš pauda, ka pašlaik svarīgākais ir nodrošināt kvalitatīvu sabiedriskā transporta piedāvājumu Latvijas iedzīvotājiem ne tikai elektrificētajā dzelzceļa zonā, kurā 2022.gadā gaidāmi jauni vilcieni, bet arī neelektrificēto līniju zonā.

Pasažieru vilciens izbeidzis iepirkumu par astoņu jaunu dīzeļvilcienu iegādi 

AS "Pasažieru vilciens" izbeidzis pagājušā gada maijā izsludināto iepirkumu par astoņu jaunu...

Linkaits norādīja, ka saistībā ar dīzeļvilcieniem tiek izskatītas vairākas iespējas. "Vispiemērotākie Latvijas reģionālo vilcienu satiksmei būtu bimodālie vilcieni, kas var braukt gan ar elektrodzinēju vilci elektrificētās līnijās, gan ar alternatīvu degvielas veidu. Maršrutos ar mazāku pasažieru skaitu un mazāku braukšanas attālumu būtu izmantojami arī akumulatora bateriju vilcieni, piemēram, Pierīgas satiksmē. Jaunu reģionālo vilcienu iepirkuma gadījumā jaunu vilcienu piegāde iespējama ne ātrāk kā 2026.gadā," pauda satiksmes ministrs.

Linkaits skaidroja, ka patlaban notiek diskusijas par iespējamām Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma investīcijām infrastruktūras projektu īstenošanai līdz 2026.gadam, kas varētu paredzēt vilciena satiksmes attīstību Rīgā un Pierīgā.

Jau ziņots, ka "Pasažieru vilciens" izbeidza pagājušā gada maijā izsludināto iepirkumu par astoņu jaunu dīzeļvilcienu iegādi.

Projekts pārtraukts, ņemot vērā, ka Eiropas Komisijas (EK) institūcijas neatbalstīja finansējuma pārdali projektam "Pasažieru dīzeļvilcienu ritošā sastāva modernizācija", kā arī jaunu dīzeļvilcienu iegādei netika piešķirts finansējums no valsts budžeta.

Iepirkums par astoņu jaunu dīzeļvilcienu piegādi tika sākts, lai aizstātu "Pasažieru vilciena" rīcībā esošos "DR1A" modeļa vilcienus ar "Zvezda" dzinējiem.

Iepriekš "Pasažieru vilciena" izstrādātais neelektrificēto līniju biznesa modelis paredzēja pakāpenisku visu dīzeļvilcienu parka nomaiņu laika posmā no 2022. līdz 2034.gadam, sākotnēji iegādājoties astoņus jaunus dīzeļvilcienus, lai pēc iespējas ātrāk varētu aizstāt "DR1A" modeļa vilcienus, kam sekotu jaunu akumulatora vilcienu un bimodālu vilcienu iegāde.

"Pasažieru vilciena" apgrozījums 2020.gada deviņos mēnešos bija 32,142 miljoni eiro, bet kompānijas peļņa bija 795 930 eiro. Kompānija "Pasažieru vilciens" dibināta 2001.gadā. Uzņēmums ir vienīgais iekšzemes sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējs, kas pārvadā pasažierus pa dzelzceļu Latvijas teritorijā. "Pasažieru vilciens" pieder valstij.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets ceturtdienas sēdē vēl nepieņēma lēmumu par aviosatiksmes atjaunošanu. Pēc sēdes preses konferencē valdības pārstāvji kavēšanos ar aviosatiksmes atjaunošanu saistīja ar veselības apsvērumiem un nepieciešamību pēc vienota Baltijas valstu redzējuma.

Lūgts komentēt, kāpēc Ministru kabinets ceturtdien ārkārtas sēdē nepieņēma lēmumu par aviosatiksmes atjaunošanu, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) skaidroja, ka šajā jautājumā Baltijas valstis izstrādā vienotu reglamentu, kas paredzētu izkļūšanu un iekļūšanu Baltijas gaisa telpā.

"Patlaban Baltijas valstu ministrijas strādā, lai panāktu vienotu pieeju. Mēs meklējam iespējas atjaunot satiksmi koordinēti, un aviosatiksmes atjaunošana būs atkarīga no sarunām ar Lietuvu un Igauniju," skaidroja Ministru prezidents.

Savukārt veselības ministrs Ilze Viņķele (AP) uzsvēra, ka valdība ar nodomu ir saglabājusi rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu punktu, ka Latvija ir tiesīga noteikt valstis, uz kurām nav ieteicams doties. Pēc ministres teiktā, patlaban šādu valstu Eiropā ir daudz.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz 2030.gadam Latvijā plānots ieviest elektroauto lieljaudas uzlādes punktus, kas padarītu cilvēkiem ērtāku pārvietošanās procesu ar dabai draudzīgākajām automašīnām, vebinārā "Vieda iedzīvotāju mobilitāte Rīgā: potenciāls un realitāte" sacīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Tāpat ministrs kā turpmāko rīcību elektroauto segmenta attīstībai minēja uzlādes iespējas degvielas uzpildes stacijās, parastās jaudas uzlādes punktu ieviešanu publiskās stāvvietās, tostarp pie darba vietām, tirdzniecības vietām, pašvaldību iestādēm un kultūras centriem.

Atklāj jaunas e-auto uzlādes stacijas 

Šajās dienās Latvijas elektroautomobiļu ātrās uzlādes tīklu “e-mobi” papildinās vēl 40...

Linkaits skaidroja, ka vērtīga būtu arī plašāka elektroinstalāciju izveide pie daudzdzīvokļu dzīvojamajām ēkām, uzstādot parastās jaudas, un, ja iespējams, arī vidēja ātruma, uzlādes punktus.

Satiksmes ministrs norādīja, ka elektromobiļu skaits Latvijā šogad pieaudzis pieaudzis ievērojami, un šā gada septembra sākumā Latvijā reģistrēti 997 elektroauto, kas ir par 325 vairāk, nekā tas bija pērn.

Linkaits kā sasniegumu elektroauto jomā minēja arī 40 jaunu "e-mobi" uzlādes staciju uzstādīšana, kas paver vēl lielākas iespējas elektroauto īpašniekiem brīvāk pārvietoties pa dažādiem Latvijas reģioniem.

Viņš pauda arī, ka, neskatoties uz dažādiem atbalsta pasākumiem elektroautomobiļu īpašniekiem, nākamā gada sākumā plānots runāt par vēl papildu iespējām nodrošināt atbalstu, tādā veidā stimulējot vēl lielāku sabiedrības daļu, kas to pašlaik var atļauties, iegādāties elektroauto.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arī aviopārvadājumos vajadzētu ieviest sistēmu, kad klientam par nenotikušu lidojumu uzreiz neatmaksā naudu, bet gan piešķir vaučeri, otrdien Ministru kabineta sēdē atzina satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Otrdien valdība atbalstīja Ekonomikas ministrijas izstrādāto pozīciju sarunās ar Eiropas Savienības (ES) pārstāvjiem, ka jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 radītās krīzes laikā tūrisma operatoriem būtu jāļauj izsniegt klientiem vaučerus, nevis uzreiz atmaksāt naudu par neizpildītu ceļojumu.

Linkaits pauda atbalstu EM pozīcijai, norādot, ka patlaban tūrisma kompānijām ir grūti kompensēt klientiem līdzekļus par nenotikušiem ceļojumiem.

Vienlaikus satiksmes ministrs atzina, ka arī aviopārvadājumu nozare ir līdzīgā situācijā, kad pasažieri vēlas atgūt naudu par nenotikušu lidojumu, tomēr aviokompānijām patlaban šādu līdzekļu nav.

"Ja ar jautājumu par tūrismu iegūsim vienotu ES pozīciju, mēs līdzīgā veidā mēģināsim lobēt vaučeru sistēmu arī aviopārvadājumu jomā," uzsvēra Linkaits.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Transporta attīstības pamatnostādnēs līdz 2027. gadam ir izplānots, aprēķināts un apkopots, kā Latvijas infrastruktūras dalībnieki pārvietosies un cik tas viss izmaksās. Plāns ir uz sliedēm un zaļš, tikai naudas ir divreiz mazāk, nekā nozarei vajag.

Lielā transporta plāna nagla ir tās prezentētājas – Satiksmes ministrijas Valsts sekretāra vietnieces Ligitas Austrupes nosauktās summas. Pirmkārt jau pērn ministrijā aprēķināts, ka transporta un loģistikas nozarei vajag deviņus miljardus eiro, bet turpmākajos septiņos gados, iesaistot valsts, privātos un visus iespējamos Eiropas fondus, plānots sadabūt 4,4 miljardus eiro.

Vilcienus nepiemin

Transporta attīstības pamatnostādņu (TAP) prezentāciju pagājušajā nedēļā ievadīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits, uzsverot, ka transports ir stratēģiski nozīmīga tautsaimniecības nozare. “Mums ir pietiekami skaidrs, ko vēlamies sasniegt. Proti, tā ir uzlabota mobilitāte, tās ir samazinātas SEG emisijas transportā, uzlabota vides kvalitāte, nodrošināta konkurētspējīga transporta un loģistikas infrastruktūra, kā arī drošums un augsti kvalificēti speciālisti transporta nozarē. Manuprāt, notikumi attīstās dinamiski, un daudzi dokumenti ir modificēti, tādēļ ir lūgums vēlreiz pārskatīt katram savu nozari. Arī pamatnostādnēs ir atspoguļoti katras nozares galvenie mērķi, uzdevumi un vajadzības, lai periodā līdz 2027. gadam šīm vajadzībām var piemeklēt atbilstošu finansējumu. Līdz 6. novembrim ikkatram ir iespēja piedalīties sabiedriskajā apspriešanā, un es aicinu šo iespēju izmantot,” prezentācijas ievadā sacīja T. Linkaits.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pa VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) infrastruktūru šogad deviņos mēnešos pārvadāti 809 540 tonnu vietējās izcelsmes graudaugu, kas ir pēdējos desmit gados lielākais pārvadāto vietējās graudu ražas apmērs, informē LDz.

Tradicionāli graudu kulšanas, novākšanas un pārvadāšanas laiks sākas jūlijā, un šogad intensīvākais graudaugu pārvadāšanas mēnesis bija augusts, kad iekšzemē transportēti 327 540 tonnu graudaugu, savukārt septembrī apjoms bija nedaudz mazāks - 242 000 tonnu.

Salīdzinājumā ar 2019. gada augustu un septembri, pārvadājumu apjoms iekšzemē ir palielinājies par 30,5%. Kopumā aizvadītajos divos mēnešos pa "Latvijas dzelzceļa" infrastruktūru ir pārvadātas 914 300 tonnas vietējās un ārvalstu izcelsmes graudaugu.

"Šī gada graudu pārvadājumu apjoms ir patiešām rekordaugsts, un "Latvijas dzelzceļš" ir spējis to sasniegt, pateicoties mūsu spējai intensīvi strādāt un operatīvi piemēroties dažādām situācijām un arī klimata kaprīzēm. Jāuzsver arī tas, ka iekšzemē pārvadāto graudu apjoma pieaugums ir apliecinājums savstarpēji koordinētai sadarbībai starp "Latvijas dzelzceļu", ostām un graudkopības nozares pārstāvjiem," komentē VAS "Latvijas dzelzceļš" valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) izsludinātajā iepirkumā par 48 pasažieru staciju un pieturas punktu projektēšanu un būvniecību ir saņemti septiņi piedāvājumi.

Lai darbs pie apjomīgā projekta faktiskās īstenošanas varētu sākties jau šajā gadā, patlaban sāksies saņemto dokumentu atbilstības izvērtēšana.

"Viena no VAS “Latvijas dzelzceļš” prioritātēm ir dzelzceļa pasažieru infrastruktūras pakāpeniska sakārtošana, nodrošinot visiem Latvijas iedzīvotājiem un, nākotnē, arī viesiem, ērtu, pieejamu un mūsdienīgu dzelzceļa infrastruktūru. Mūsu kopīgais mērķis ir mudināt pasažierus arvien vairāk izmantot tieši vilcienu kā pārvietošanās līdzekli tuvākos un tālākos maršrutos. Esmu pārliecināts, ka šis projekts – 48 staciju un pieturas punktu modernizācija un būvniecība, kā arī iespēja pārvietoties pa mūsu izveidoto infrastruktūru jauniegādātajos pasažieru vilcienos būs nozīmīgs solis ceļā uz dzelzceļa transporta pastāvīgi pieaugošu popularitāti,” komentē VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinoties attīstībai Andrejsalā, "Riga Port City" teritorijā, VAS "Latvijas dzelzceļš" posmā Zemitāni-Rīga-Krasta uzsācis dzelzceļa infrastruktūras pārbūvi. Rezultātā no kopējā dzelzceļa tīkla ir atslēgta vēsturiskā ostas ogļu dzelzceļa stacija – "Rīgas Krasta".

Tas nozīmē, ka Andrejsalas un Andrejostas teritorija tiek pilnībā atbrīvota no ostas operācijām, atverot šīs teritorijas turpmākai attīstībai, pārtraucot ogļu piesārņojumu un vagonu troksni, ko līdz šim radīja ostas pakalpojumi Rīgas pilsētas centrā.

Paredzēta jauna SIA "Rīgas Centrālais Termināls" dzelzceļa infrastruktūras savienojuma izbūve, kas iekļauj pieslēgumu publiskai dzelzceļa infrastruktūrai, rezultātā atslēdzot Andrejsalā esošo "Rīgas Krasta" staciju un izbūvējot jaunu savienojumu uz "Rīgas Centrālā Termināla" un SIA "Signāls P" pievadceļiem.

Sliežu ceļa demontāžu un jaunā sliežu ceļa savienojuma izveidi plānots noslēgt 30. jūlijā.

Valters Māziņš,"Jaunrīgas Attīstības Uzņēmuma" valdes priekšsēdētājs, informē: "No Andrejsalas teritorijas atkāpjas osta, atbrīvojot Rīgas centru un Daugavas krastu turpmākajai nākotnes attīstībai. Tas nozīmē, ka Andrejsala "Riga Port City" attīstības projekta ietvaros tiek pilnībā atslēgta no "Latvijas dzelzceļa" infrastruktūras un turpmāk dzelzceļa sastāvi šeit vairs nekursēs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) būs nepieciešams finansiāls valsts atbalsts līdz 2025.gadam, bet katru gadu tā apjoms samazināsies, intervijā aģentūrai LETA teica LDz valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs.

Valdība šogad nolēma ieguldīt LDz pamatkapitālā 32,422 miljonus eiro, un tas bija nepieciešams, lai LDz pabeigtu uzsāktos investīciju projektus, skaidroja Kleinbergs, piebilstot, ka uzņēmums saņēmis arī avansa maksājumu finanšu līdzsvara nodrošināšanai 13 miljonu eiro apmērā.

"Pēc trešā ceturkšņa rezultātu analīzes spēsim izvērtēt, vai un cik liels finansējums šajā gadā vēl būs nepieciešams," teica Kleinbergs. Viņš stāstīja, ka pašlaik LDz aktīvi strādā pie attīstības stratēģijas un rīcības plāna izstrādes, un attīstības stratēģijā plānots, ka arī nākamajos gados līdz 2025.gadam uzņēmumam būs nepieciešams valsts atbalsts.

"Būtiski ir tas, ka LDz arī tuvākajos gados plāno pakāpeniski arvien lielākā mērā veicināt uzņēmuma efektivitāti, tādējādi arī nepieciešamība pēc valsts atbalsta LDz finanšu līdzsvara nodrošināšanai ar katru gadu samazināsies. Savukārt saskaņā ar mūsu plāniem no 2025.gada valsts atbalsts LDz vairs nebūtu nepieciešams," teica Kleinbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Latvijas valsts ceļi" (LVC) jau šogad varētu sākt iepirkumu procedūru par autoceļu atjaunošanu 2021.gadā par kopējo summu 100 miljoni eiro, informēja Finanšu ministrijā (FM).

Minētie 100 miljoni eiro būs papildus līdzekļi jau 2021.gada budžetā paredzētajam finansējumam ceļu atjaunošanai.

Ceturtdien finanšu ministra Jāņa Reira (JV) vadītā darba grupa uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam atbalstīja Satiksmes ministrijas (SM) priekšlikumu atļaut LVC jau šogad uzsākt iepirkumu procedūru valsts autoceļu atjaunošanas projektiem ar īstenošanas termiņu 2021.gadā.

Šim mērķim paredzēti 100 miljoni eiro, ar nosacījumu, ka finansējums tiek nodrošināts atbilstoši faktiskajai nepieciešamībai un projektu īstenošanas laika grafikam. FM piebilda, ka no 100 miljoniem eiro 27 miljonus eiro plānots novirzīt ceļu sakārtošanai saskaņā ar administratīvi teritoriālās reformas plānu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Baltkrievijas kravu miljoni lūkojas uz Latvijas ostām

Māris Ķirsons, 31.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltkrievija būtu gatava trīs miljonus tonnu naftas, kā arī citu produktu, pārkraut, izmantojot Latvijas ostas.

Tādu iespējamo risinājumu "Latvijas Radio 4" raidījumā "Darbojošās personas" minēja Baltkrievijas vēstnieks Latvijā Vasīlijs Markovičs. Viņš atgādināja, ka Baltkrievija nolēmusi diversificēt naftas iepirkšanu, tādējādi no Krievijas iepērkot apmēram 40%, savukārt pārējo apjomu iegādājoties no citām valstīm, šim mērķim izmantojot Ukrainas un Baltijas jūras ostas, caur katru no šiem virzieniem saņemot 30% no divām naftas pārstrādes rūpnīcām nepieciešamajām izejvielām.

Baltkrievijas iekšējam patēriņam un pat eksportam pietiktu ar vienu naftas pārstrādes uzņēmumu, taču ja jau PSRS laikos tika uzcelti divi, tad tie arī jāizmanto. Turklāt abās naftas pārstrādes rūpnīcās ir veikta modernizācija, kā rezultātā gaišo un tumšo naftas produktu lietderīgais iznākums palielinājies līdz 96%, kas, pēc vēstnieka sacītā, rada papildus ieguvumu līdz 100 ASV dolāriem, no vienas tonnas naftas. Šis augstais iznākums arī ir galvenais faktors, kādēļ arī Krievijas kompānijas izmanto Baltkrievijas naftas pārstrādes rūpnīcu pakalpojumus. Baltkrievijas vēstnieks atzina, ka savulaik ir bijušas vienošanās, ka jau no 2021. gada saimnieciskās darbības nosacījumi Krievijā un Baltkrievijā būs vienlīdzīgi taču naftas un gāzes jautājumi vienmēr palikuši aiz iekavām un tādējādi šo resursu jautājums jau ir atbīdīts uz 2025. gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomiskās krīzes pārvarēšanai Ministru kabinets konceptuāli atbalstījis 150 miljonu eiro ieguldīšanu Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" pamatkapitālā, liecina Ministru kabineta 24.marta sēdes protokols.

Vienlaikus nolemts atbalstīt "airBaltic" pamatkapitāla palielināšanu 36 140 944 eiro apmērā, uzdodot Satiksmes ministrijai steidzami sagatavot attiecīgu Ministru kabineta rīkojuma projektu, saskaņot to ar Finanšu ministriju, un iesniegt Valsts kancelejā.

Sēdes protokolā teikts, ka nolemts konceptuāli atbalstīt papildu naudas līdzekļu ieguldījumu "airBaltic" pamatkapitāla palielināšanai 150 000 000 eiro apmērā, lai nodrošinātu ekonomiskās krīzes pārvarēšanu un ekonomiskās situācijas stabilizēšanu nozarē.

Satiksmes ministrijai uzdots papildināt informatīvo ziņojumu ar detalizētu pamatojumu papildu naudas līdzekļu 150 miljonu eiro apmērā ieguldīšanai "airBaltic" pamatkapitālā, saskaņot informatīvo ziņojumu ar Finanšu ministriju un Pārresoru koordinācijas centru un iesniegt izskatīšanai Ministru kabineta sēdē.

Komentāri

Pievienot komentāru