Jaunākais izdevums

Galvenais uzsvars nebūs uz tranzīta vai infrastruktūras jautājumiem, bet uz to, kas skar cilvēkus ikdienā kā pasažierus, autobraucējus, lai uzlabotu valsts, tās uzņēmumu sniegto pakalpojumu kvalitāti iedzīvotājiem, to sarunā ar Dienas Biznesu norāda jaunais satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Fragments no intervijas

Kam jums to vajag? Jums bija pietiekami labi apmaksāti amati (Starptautiskās lidostas «Rīga» padomes loceklis un VASAB sekretariāta vadītājs), jūs bijāt cienīts transporta eksperts. Kāpēc iet politikā, turklāt nepalikt Saeimā, bet par ministru jomā, kur ir viens vienīgs problēmu purvs?

(Smejas.) Trešdien gāju mājās no Satiksmes ministrijas un domāju, vai man to vajadzēja. Taču atbilde ir, ka tie bija konsultatīvi amati. Padomus jau var dot, bet vajag arī kādu, kas tos uzklausa un īsteno. Kad redzi, ka rīcībpolitika iet nepareizā virzienā, kad daudzas lietas netiek darītas, tad nav citas izejas kā iet un mēģināt pašam to izdarīt. Ilūziju man nav, jo esmu bijis gan ministra, gan premjera padomnieks, un, ilgus gadus strādājot valsts pārvaldē, esmu to visu redzējis no otras puses. Deklarācijā esam ierakstījuši pietiekami reālus uzdevumus, ko, atbildīgi un nopietni strādājot, četru gadu laikā var īstenot.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Kas liecina, ka šoreiz valdībai ir politiskā griba, piemēram, veikt izmaiņas lielo ostu pārvaldības jomā?

Man ir sajūta, ka Saeimas vairākuma uzstādījums uz pārmaiņām dod lielākas iespējas kaut ko darīt arī šajās smagajās nozarēs, kur, protams, ir dažādas intereses un liela pretestība izmaiņām. Arī valdībā, runājot ar koalīcijas partneriem, sajutu atbalstu smagajām reformām. Vārdos katrs varbūt saprot kaut ko savu. Kad sāksim darboties ar Ministru kabineta noteikumiem, konkrētu procedūru ieviešanu, priekšlikumiem par grozījumiem likumos, tad redzēsim, kāda būs uztvere. Droši vien būs garas diskusijas par ostu pārvaldības modeļiem un to piemērotību katrā konkrētajā gadījumā, bet vismaz ir sajūta, ka pārmaiņas ir iespējamas.

Vai šobrīd jau varat formulēt, ko reforma nenozīmēs, jo oponenti saka, ka tūlīt viss tiks privatizēts? Vai pašvaldība tiks izsviesta ārā?

Tomēr sākšu ar mērķiem, kāpēc pārmaiņas jāveic. Runa ir par efektīvāku līdzekļu izmantošanu, ostu gadījumā – efektīvāku tās rīcībā nodoto resursu izmantošanu gan no valsts, gan pašvaldības puses. Piemēram, vai noteiktas teritorijas tiek iznomātas uz tādiem noteikumiem, kas valstij un pašvaldībai dod maksimālu labumu, vai brīvostas līdzekļi tiek izmantoti tikai Ostu likumā paredzētajiem mērķiem, vai administrācija nav pārāk uzpūsta, vai administratīvās izmaksas nav neproporcionāli lielas salīdzinājumā ar citām ostām, kā ostās pieņemtie lēmumi ietekmē budžetu un skar valsts konkurētspēju un investīcijām labvēlīgu vidi. Mēs redzam, ka Rīgas brīvostā velkoņu gadījumā valstij ir nodarīti zaudējumi, bet nav neviena, kas tos uzņemtos atlīdzināt, turklāt to apmērs vēl nemaz nav pārredzams un var pieaugt. Mums jāskatās pēc mehānisma, kas šādus lēmumus varētu izslēgt vai vismaz mazināt. Viens risinājums ir ieviest tos pašus principus, kādi ir kapitālsabiedrībās. Ja attīstītākajās – OECD – valstīs ir pieņemti principi, kā darbojas lielās un mazās korporācijas, un tur tiek sabalansēti lemšanas, kontroles un atlīdzības jautājumi, tad tādi paši ir jāpiemēro ostām. Mēs esam izņēmums Baltijas jūras reģionā, kur esam izdomājuši vai, pareizāk sakot, kāds 90. gadu sākumā ielobēja šādu īpašu konstrukciju – publiskā atvasinātā persona, kura, kā Latvijas dzelzceļa (LDz) šefs Edvīns Bērziņš teica, ir kā oāze visā pārējā valstī, darbojoties pēc saviem, atsevišķiem noteikumiem. Tā varbūt bija progresīva 90. gadu sākumā, bet savu laiku ir nokalpojusi.

Vai nav risks, ka forma tiks izmainīta, bet saturs ne?

Tam ir sava daļa taisnības, ka jebkurā uzbūvē visu nosaka tajā esošie cilvēki, kuri var būt godīgi vai negodīgi, ar saviem uzstādījumiem vai principiem, bet ir jārada apstākļi, lai lēmumus varētu pieņemt atbildīgi. Ja tu balsti māju uz nepareiziem pamatiem, tad, lai cik arī skaistas sienas tu krāso, pamati satricinājuma brīdī var izļodzīties. Arī šajā gadījumā ir konstrukcija, kuras ietvaros patlaban var strādāt, bet, ja tomēr pieejam atbildīgi un skatāmies visapkārt, tad ir jautājums, kāpēc tad citās valstīs – Igaunijā, Lietuvā, Zviedrijā, Somijā un Dānijā – neviens nav izvēlējies šādu modeli. Turklāt pie esošā modeļa visi lēmumi (Ventspils un Rīgas brīvostās) tiek pieņemti puse uz pusi – četri valsts un četri pašvaldības pārstāvji. Lai cik gudrus un profesionālus cilvēkus tu neieliktu, pašvaldībai ir savā ziņā noteicošā loma lēmumu pieņemšanā, līdz ar ko labākais, kas var veidoties, ir pata situācija, un tad lēmumi netiek pieņemti vispār, kas arī nav pareizi. Tādēļ viens no deklarācijā ierakstītajiem mērķiem ir palielināt valsts ietekmi ostās, lai līdzsvars nosvērtos par labu valsts pusei lēmumu pieņemšanā.

Tad mēs nerunājam par pašvaldības izslēgšanu pilnībā?

Pašvaldībai ir sava loma ostā. Jo osta veiksmīgāka, jo labāk pašvaldības iedzīvotājiem un uzņēmējiem, tā ka savstarpēja sazobe ir vajadzīga. Katrā ostā apsaimniekošanā ir nodoti lieli pašvaldību īpašumi. Neviens negrasās noliegt, ka osta ir organiska daļa no pašvaldības teritorijas, vai mainīt loģiskās saites, kas vieno pašvaldību ar ostu.

Rietumeiropas valstu ostām ir meitasuzņēmumi, kas skraida pa pasauli, meklējot kravas. Līdz šim mūsu ostu pārvaldes atbildējušas, ka tas ir privāto komersantu ziņā. Vai, jūsuprāt, šāds risinājums nebūtu tā vērts, līdzīgi kā LDz Loģistikas gadījumā?

Jāsāk ar pirmo, proti, ka ostām jābūt aktīvākām kravu piesaistē. Otrs - ļoti labprāt redzētu koordinētu rīcību kravu piesaistē, tas ir, ka nevis katra Latvijas osta saskatītu citas kā konkurentes, bet atrastu kopīgu pozīciju kravu piesaistē, specializējoties kravu piesaistē.

Valdības deklarācijā kā nākamais minēts dzelzceļš. Tas pats jautājums – kāpēc jaunajam ministram kaut kas jāmaina?

Ja nemainītos pasaule ap mums, tad nekas nebūtu jāmaina arī LDz. Taču, pirmkārt, mainās kravu plūsmas, ģeopolitiskā situācija, kravu virzieni. Otrkārt, mēs tomēr dzīvojam 21. gadsimtā, kad svarīgs ir klients – pasažieris un kravu pārvadātājs, nevis darbība pati par sevi. Diemžēl dzelzceļš kā uzņēmums, kas padomju laikos bija kā pusmilitārs veidojums, vēl joprojām savā būtībā nav mainījies. Tur ir liels uzsvars uz procesiem, ne uz rezultātu. Deklarācija paredz izvērtēt LDz biznesa modeli, iekšējo struktūru, padarīt to dinamiskāku un atbilstošāku tirgus prasībām. Jārēķinās, ka Krievija aizvien vairāk kravu pārliek uz savām ostām. Mums ir teorētiski jāpieļauj, ka kravu plūsma kādā brīdi var būtiski samazināties, un uzņēmumam jābūt tam gatavam arī izmaksu pusē ar iespējām noteikt tādus infrastruktūras tarifus, lai kravas būtu pievilcīgi vest uz Latviju un arī iekšzemes pārvadājumos būtu izdevīgi izmantot dzelzceļu.

Kam jūs prasīsiet izvērtēt?

Te atkal nav jāizdomā divritenis. Ir gan Eiropā pieredzējuši konsultanti, gan Latvijā pieredzējuši eksperti. Ja sameklējam kvalitatīvus konsultantus, tad arī rezultāts ir kvalitatīvs. Tas ir tehnikas jautājums. Iesim cauri katram deklarācijas punktam, rakstīsim rīcības plānu, tostarp darbības kopā ar LDz vai attiecīgajiem ministrijas departamentiem, kā katru no šiem punktiem vislabāk īstenot.

Kāpēc nepieciešams elektrifikācijas projekts?

Tas ir labs jautājums. Jāsāk ar to, ka, ja skatāmies uz Eiropas dzelzceļa tīklu, tas ir elektrificēts. Arī kopējā tendence ir, ka jaunas dzelzceļa līnijas tiek celtas elektrificētas. Latvijas tīkls ir tipisks padomju mantojums, kas savulaik varbūt nav arī pietiekami modernizēts. Līdz ar to iebilst pret elektrifikāciju kā tādu nav moderni, jo tas būtu kā iebilst pret interneta izplatību. Ja skatāmies, ko dara mūsu tiešie konkurenti lietuvieši, - viņi savu līniju no Baltkrievijas robežas uz Klaipēdu elektrificē, lai tuvākajā laikā tā būtu konkurētspējīga tarifu ziņā. Skaidrs, ka Latvijai kaut kas bija jādara, projekts bija jāizstrādā, galvenās līnijas ir jāelektrificē. Cits jautājums, kā tas tika un tiek darīts. Tika pazaudēts daudz laika, izvērtējot daudzus un dažādus variantus, sākot ar ļoti ambicioziem visas Latvijas elektrifikācijas projektiem, beidzot ar tādiem, kas neatbilst faktiskajai un perspektīvajai kravu plūsmai. Es gribētu iepzīties gan ar šī projekta ekonomiski finansiālo pamatojumu, gan ar to, kā tas tiks finansēts. Tas jāskata kopā ar LDz ilgtermiņa biznesa plānu. Pēc šobrīd manā rīcībā esošās informācijas, projekts tādā apjomā, kā iecerēts patlaban, nav finansiāli paceļams.

Visu rakstu Uzsvaru maiņa lasiet piektdienas, 25.janvāra laikrakstā Dienas Bizness!

Abonē (zvani 67063333) vai

lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai risinātu ārkārtas situāciju saistībā ar Ventspils brīvostas darbu, koalīcija šodien vienojusies veidot jaunu valsts akciju sabiedrību (VAS), kas attiecīgi pārņemtu Ventspils brīvostas tiesības, pienākumus un funkcijas.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) pēc koalīcijas partiju sadarbības sanāksmes žurnālistiem pastāstīja, ka koalīcijas partijas vienojās izskatīšanai Ministru kabinetā virzīt rīkojumu par jaunas VAS dibināšanu, lai pārņemtu Ventspils brīvostas tiesības, pienākumus un funkcijas.

Tāpat panākta vienošanās, ka izskatīšanai valdībā un Saeimā tiks virzīti grozījumi likumā "Par ostām" un Ventspils brīvostas likumā, kas juridiski nodotu funkcijas jaunajai valsts AS.

"Mūsu uzdevums ir pēc iespējas ātrāk izveidot jaunu struktūru, kas būtu tiesīga slēgt līgumus gan ar nomniekiem ostas teritorijā, gan ar kuģu aģentiem, nodrošinot kuģu ienākšanu ostā," teica ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plānotās ostu pārvaldības reformas kontekstā tiks risināts apbūves tiesību jautājums, pirmdien ostu pārvaldības reformai veltītajā diskusijā atzina eksperti.

Atklājot diskusiju, satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) norādīja, ka iepriekš mainīt ostu pārvaldības principus centās valdības 2002.gadā un 2012.gadā, kas beidzās bez rezultāta, tādējādi līdzšinējā valdība cenšas veikt ostu pārvaldības reformu ar trešo piegājienu.

Ministrs norādīja, ka 1990.gados ieviestais ostu pārvaldības modelis tika izveidots, lai partijas pār tām nodrošinātu kontroli, tāpēc patlaban pienācis laiks ostas pārveidotu par kapitālsabiedrībām, tādējādi mazināto politisko ietekmi ostās. Linkaits uzsvēra, ka ostu pārvaldībā ir jānoņem politiskā ietekme, pārvaldniekus izraugoties atklātā konkursā. Ministrs piebilda, ka ostu pārvaldības maiņa neparedz mainīt "ekonomisko pusi", proti, tā neparedz mainīt nodokļus vai pārskaitīt pašvaldībām ostas gūto ieņēmumu daļu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ostu saimniecība ir palikusi viena no pēdējām nozarēm, kurā lēmumus pieņem atbilstoši vēl 20.gadsimta 90.gadu regulējumam, sacīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP), runājot par ostu reformas nepieciešamību.

Viņš norādīja, ka likums "Par ostām" pieņemts 90.gadu sākumā un kopš tiem laikiem nav īpaši mainīts.

Linkaits teica, ka likumprojekts par izmaiņām, kas pašlaik iesniegts Valsts kancelejā izskatīšanai valdībā, paredz ļaut Ministru kabinetam lemt par ostu maksu noteikšanu. Rosinātais regulējums ļautu administratīvos lēmumus pieņemt tā, lai tos varētu pārsūdzēt un tas būtu atbilstoši administratīvajam procesam. Grozījumos iekļauts nosacījums, ka katrā ostā būs jāveido konsultatīvā padome ar ostā strādājošajiem uzņēmējiem, lai Latvija varētu īstenot Eiropas Savienības (ES) Ostu regulas nosacījumus, kā arī iestrādāti nosacījumi ostu pakalpojumiem.

Ministrs skaidroja, ka likumprojekta izskatīšanu paildzinājis fakts, ka valdības koalīciju veido piecas partijas, jo izskatīšanai likumprojektam nepieciešams arī politisks atbalsts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos nav iespējams precīzi prognozēt VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) darbības attīstību, un izšķiroši svarīga ietekme uz to ir starpvalstu lēmumiem, tālākajai sankciju politikai un citiem starpvalstu sadarbības aspektiem, norādīja Satiksmes ministrijā (SM).

Otrdien Ministru kabinets (MK) izskatīja SM sagatavoto informatīvo ziņojumu par LDz turpmākās darbības nodrošināšanu. Ziņojumā iekļauti četri iespējamie LDz turpmākās darbības scenāriji, kas ir atkarīgi no ģeopolitiskās situācijas, un aprēķināts nepieciešamais valsts finansējums, lai nodrošinātu publiskās dzelzceļa infrastruktūras darbības nepārtrauktību.

SM gan neatklāj šos aprēķinus, aizbildinoties ar slepenību. Neatklājot precīzu apmēru, satiksmes ministrs Tālis Linkaits (K) Latvijas Televīzijā (LTV) norādīja, ka iespējamās dotācijas LDz darbības turpināšanai ir mērāmas desmitos miljonos eiro.

Dotācijas LDz darbības turpināšanai mērāmas desmitos miljonos eiro 

Neatklājot precīzu apmēru, satiksmes ministrs Tālis Linkaits (K) šorīt Latvijas Televīzijas raidījumā...

LDz pašlaik ir "grūti laiki", jo dzelzceļa infrastruktūra ir bijusi cieši saistīta ar Krieviju un Baltkrieviju, ar kurām sadarbība Krievijas sāktā kara Ukrainā dēļ ir krietni samazinājusies, šovakar pēc valdības sēdes norādīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV). Valdība uzklausījusi informatīvo ziņojumu, pēc kura secināts, ka LDz vadība "dara visu", lai optimizētu uzņēmuma darbību sarežģītajos apstākļos.

Vaicāts par iespējamo valsts finansiālo atbalstu LDz, Kariņš apgalvoja, ka par to valdības sēdē neesot spriests. Reizē SM turpinās sekot uzņēmuma darbībai un, ja satiksmes ministrs nāks ar kādu priekšlikumu par nepieciešamo risinājumu, tad Ministru kabinets to izskatīs, atzīmēja premjers.

Linkaita partijas biedrs, labklājības ministrs Gatis Eglītis (K) uzsvēra, ka LDz ir jāuzlabo efektivitāte, meklējot pelnīšanas iespējas apstākļos, kad samazinās kravas "no austrumiem". Šajā kontekstā ir svarīga sadarbība ar vietējiem uzņēmējiem, atzīmēja politiķis.

LDz nodrošina dzelzceļa infrastruktūras darbības nepārtrauktību un pieejamību, tostarp publiskās dzelzceļa infrastruktūras un apkalpes vietu tehnisko apkopi un atjaunošanu un drošības pārvaldības sistēmu uzturēšanu, veic investīcijas dzelzceļa infrastruktūrā un apkalpes vietās.

Saskaņā ar Eiropas Savienības un Latvijas likumdošanu valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldniekam ir jānodrošina finanšu līdzsvars, lai dzelzceļa infrastruktūra varētu darboties un nodrošināt ilgtspējīgus pārvadājumus. Ņemot vērā ārējos ģeopolitiskos apstākļus un sankciju režīmu, ir būtiski samazinājušies ieņēmumi no kravu pārvadājumiem, kas tika izmantoti kopējās dzelzceļa sistēmas uzturēšanai un finanšu līdzsvara nodrošināšanai, informē SM pārstāvji.

Rezultātā 2020. un 2021. gados LDz strādāja ar zaudējumiem, tam nebija pietiekošu paša uzņēmuma līdzekļu, kas būtu pieejami šo zaudējumu segšanai, tādējādi tika pieprasīti līdzekļi finanšu līdzsvara nodrošināšanai. Vienlaikus, pirms finanšu līdzsvara nodrošināšanai nepieciešamo līdzekļu pieprasīšanas no valsts, LDz esot veicis būtisku izmaksu optimizāciju.

Dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas izmaksu struktūrā ap 85% ir fiksētās izmaksas, kas nav atkarīgas no pārvadājumu apjomiem, tomēr LDz esot spējis samazināt pamatdarbības izmaksas par apmēram 40 miljoniem eiro jeb 24%, salīdzinot 2021. un 12019.gadu.

LDz iespēju robežās strādā pie kravu apjomu palielināšanas, uzņēmumā strādājošo skaits samazināts par gandrīz 2500 jeb par 34% no kopējā darbinieku skaita salīdzinājumā ar 2020.gada sākumu, apgalvo SM.

Kā ziņots, Linkaits iepriekš sacīja, ka katrā no izstrādātājiem scenārijiem ir aprēķināts nepieciešamais finanšu līdzekļu apmērs, kas būs jāiegulda, lai dzelzceļa infrastruktūra varētu funkcionēt.

Precīzu apmēru Linkaits nenosauca, jo tā ir ierobežotas pieejamības informācija, taču atzīmēja, ka runa ir par desmitos miljonos eiro mērāmām summām, kas būs jāpiešķir LDz. Lūgts atklāt, vai runa varētu būt par simtos miljonos mērāmām summām, Linkaits akcentēja, ka runa ir par desmitos miljonos eiro mērāmām summām katrā no četriem iespējamajiem scenārijiem.

Ministrs arī atzīmēja, ka, sākoties Krievijas iebrukumam Ukrainā, esot bijis skaidrs, ka dzelzceļš būs viens no tiem, kas cietīs visvairāk, taču patlaban varot teikt, ka sliktākais scenārijs tomēr neesot piepildījies.

Attiecībā uz situāciju tranzīta nozarē kopumā Linkaits teica, ka patlaban nozarē novērojams pieaugums, piemēram, kravu pārvadājumos tas esot 13% apmērā. Pieaugums skaidrojams ar darbu Centrālāzijas valstīs - Kazahstānā un Uzbekistānā.

Pēc Linkaita sacītā, patlaban vēl nevarot prognozēt, kāda būs gada otrā puse, jo šajā jomā esot "pietiekami liela nenoteiktība", neskatoties uz to, ka Latvijai izdevies sākt attīstīt sadarbību ar Ukrainas valdību un piesaistīt labības produktu kravas, kas gan šobrīd vēl esot mazā skaitā.

Kā ziņots, jautājums par LDz turpmākās darbības nodrošināšanu bija iekļauts valdības sēdes slēgtajā daļā, tāpēc nekādi dokumenti par par to nav pieejami.

Jau aprīlī satiksmes ministrs paziņoja, ka uzdevis LDz valdei sagatavot dažādus scenārijus dzelzceļa infrastruktūras turpmākai uzturēšanai, ieskaitot arī visnelabvēlīgāko, kurā dzelzceļa pārvadājumi ar Krieviju un Baltkrieviju tiek pārtraukti pilnībā.

Toreiz Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē Linkaits sacīja, ka šiem scenārijiem jābūt gataviem maijā, un tad Satiksmes ministrija sniegs ziņojumu valdībā, kurā tiks norādīti iespējamie infrastruktūras uzturēšanas plāni un tam nepieciešamais finansējums.

Vienlaikus Linkaits uzsvēra, ka nav plānots slēgt nevienu dzelzceļa līniju un arī visi investīciju projekti dzelzceļā tiks turpināti. Tāpat satiksmes ministrs prognozēja, ka pasažieru pārvadājumu apjoms pa dzelzceļu tikai palielināsies, ņemot vērā jauno elektrovilcienu iegādi.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) toreiz piebilda, ka valdībai būs jābūt "ļoti radošai", lai atrastu finansējumu dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanai gadījumā, ja to izmantos tikai vietējie un Baltijas pārvadātāji. Viņš norādīja, ka patlaban visus brīvos līdzekļus paredzēts virzīt valsts aizsardzības stiprināšanai.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietniece Gita Oškāja NTSP sēdē uzsvēra, ka valdībai ir būtiski pēc iespējas ātrāk pieņemt lēmumu par dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu, jo gadījumā, ja nebūs pārvadājumu no Krievijas un Baltkrievijas, netiks saņemti arī pārvadātāju maksājumi par infrastruktūru.

Vienlaikus Oškāja norādīja, ka LDz darbinieku skaits pēdējos gados jau ir vairākkārt samazināts un patlaban ir sasniedzis kritiski nepieciešamo minimumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Satiksmes ministrijas valsts sekretāra atrašanu apgrūtina esošais atalgojuma līmenis

LETA, 20.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauna Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāra meklējumus apgrūtina esošais atalgojuma līmenis, kā arī vāji organizētā ierēdniecības rotācija un kadru izaugsmes veicināšana valsts pārvaldē, atzina satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Ministrs stāstīja, ka valsts sekretāra meklējumi turpinās nemitīgi.

"Diemžēl ir jāmin divas lietas. Viena ir esošais atalgojuma līmenis augstākajai ierēdniecībai un tas attiecas ne tikai uz valsts sekretāru, bet arī uz struktūrvienību vadītājiem," teica Linkaits, piebilstot, ka tiek sludināti konkursi arī uz ministrijas komunikāciju speciālistu, juristu amatiem un pārsvarā nākas dzirdēt izsmieklu par atalgojumu, kas tiek piedāvāts.

Linkaits teica, ka tas ir īpaši izteikti, ja to salīdzina ar transporta nozari, kur ir aviācija, dzelzceļš, citi sektori ar ļoti labu algu līmeni, tostarp starptautiskā līmenī.

"Diemžēl atrast valsts sekretāru, kura atalgojums ir 2400 eiro pirms nodokļu nomaksas, ir grūti, jo cilvēki ļoti labi arī apzinās, kāds tas ir atbildības līmenis," teica ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar Eiropas Savienības (ES) noteiktajām sankcijām Krievijai sliktākajā scenārijā pa Latvijas dzelzceļu pārvadāto kravu apmērs varētu samazināties par 85%, intervijā sacīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Runājot par ES sankcijām, Linkaits teica, ka ir jāuzsver vairākas lietas - viens ir pašas sankcijas, kas tiek piemērotas gan pret juridiskām personām, gan fiziskām personām un tiem piederošiem uzņēmumiem, bet otrs ir lielo Rietumvalstu kompāniju pašu lēmums aiziet no Krievijas tirgus bez jebkādām sankcijām. Savukārt kā trešo aspektu Linkaits norādīja to, ka dažādu preču un pakalpojumu pircēji jau pašlaik izvērtē, kāda daļa no produkcijas vai pakalpojumiem tiek ražota saistībā ar Krievijas izejvielām vai saistībā ar Krieviju.

"Līdz ar to mums ir trīspakāpju sekas. Protams, tiešā veidā mēs stingri ievērojam visu sankciju režīmu gan autopārvadājumos, gan dzelzceļa pārvadājumos, analizējot, kas ir kravas saņēmējs, nosūtītājs, kam pieder krava," teica ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neatklājot precīzu apmēru, satiksmes ministrs Tālis Linkaits (K) šorīt Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" norādīja, ka iespējamās dotācijas VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) darbības turpināšanai ir mērāmas desmitos miljonos eiro.

Ministrs sacīja, ka valdība šodien slēgtajā sēdes daļā tiks iepazīstināta ar četriem iespējamās situācijas attīstības scenārijiem, un katrā no šiem izstrādātājiem scenārijiem ir aprēķināts nepieciešamais finanšu līdzekļu apmērs, kas būs jāiegulda, lai dzelzceļa infrastruktūra varētu funkcionēt.

Precīzu apmēru Linkaits nenosauca, jo tā ir ierobežotas pieejamības informācija, taču atzīmēja, ka runa ir par desmitos miljonos eiro mērāmām summām, kas būs jāpiešķir LDz. Lūgts atklāt, vai runa varētu būt par simtos miljonos mērāmām summām, Linkaits akcentēja, ka runa ir par desmitos miljonos eiro mērāmām summām katrā no četriem iespējamajiem scenārijiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Linkaits: Elektrovilcienu iepirkuma rezultāti liek domāt par Pasažieru vilciena likvidēšanu

LETA, 21.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Pasažieru vilciens» (PV) īstenotā elektrovilcienu iepirkuma rezultāti liek domāt par uzņēmuma likvidēšanu, otrdien žurnālistiem sacīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Kā vēstīts, PV, ņemot vērā Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lēmumā pausto, pārvērtējis elektrovilcienu iepirkuma konkursa pretendentu piedāvājumus, un par uzvarētāju atzinusi Čehijas uzņēmumu «Škoda Vagonka» («Škoda»).

Linkaits prognozēja, ka šis nav pēdējais lēmums minētajā iepirkumā, jo, ticamākais, tā rezultāti tiks apstrīdēti.

Tāpat ministrs atsaucās uz finanšu ministra Jāņa Reira (JV) valdības sēdē pausto par iepirkuma uzvarētāja reputācijas problēmām, tādējādi apdraudot iespēju elektrovilcienu iepirkumā izmantot Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā lidosta "Rīga" šobrīd zaudē Baltijas tranzīta mezgla statusu, atzina satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP), komentējot to, ka Ministru kabinets ceturtdien, 4.martā, vēl nelēma par lidojumu atļaušanu uz trešajām valstīm.

Viņš pauda, ka pirms krīzes visi "nopietnie" lidojumi sākotnēji ienāca Rīgā un tikai tad tika sadalīti uz pārējām Baltijas valstu lidostām, tomēr patlaban šāda sistēma nepastāv, un tas ir apzināts valdības lēmums.

Linkaits norādīja, ka viņš atbalsta tāda veida ierobežojumus starptautisko sakaru jomā, kas ir koordinēti un ko atbalsta visas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis vai vismaz valstu bloks, kas ir vienā reģionā. "Šajā konkrētajā gadījumā ir īpatnēja situācija, ka Latvija vienpusēji ir ieviesusi šādus ierobežojumus pārvadājumiem uz trešajām valstīm un ir vienīgā šāda ES dalībvalsts. Visās citās ES valstīs šādi lidojumi notiek," sacīja ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Degvielas cenas sadārdzinājuma dēļ nav plānots celt samaksu par sabiedriskā transporta biļetēm

LETA, 05.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Degvielas cenas sadārdzinājuma dēļ nav plānots palielināt maksu par sabiedriskā transporta biļetēm, intervijā Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" norādīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (K).

"Valsts fiksētās cenas gan vilcienos, gan autobusos paliks kā līdz šim," uzsvēra Linkaits.

Tāpat ministrs pauda cerību, ka šī iemesla dēļ iedzīvotāji, kuriem ir iespēja pārsēsties no automašīnām uz sabiedrisko transportu, izmantos šo iespēju.

Vienlaikus Linkaits atzīmēja, lai nepaaugstinātu maksu par sabiedriskā transporta biļetēm, sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošinātājiem būs nepieciešamas lielākas dotācijas no valsts.

Politiķis arī minēja, ka Autotransporta direkcijā pašlaik tiek vērtēti esošie līgumi ar pārvadātājiem un tas, kādā veidā koriģēt kompensācijas pārvadātājiem, kas sajūt cenu pieaugumu.

Linkaits piebilda, ka elektrovilcienu satiksmei ir noslēgts izdevīgs līgums par elektrības iegādi līdz rudenim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas (EK) lēmums, kas ļauj valstij ieguldīt Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" pamatkapitālā 250 miljonus eiro, paredz Latvijai piecu līdz septiņu gadu laikā ieguldījumu atgūt, sacīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Valdība 14.jūlijā pēc atļaujas saņemšanas no EK atbalstīja 250 miljonu eiro ieguldīšanu "airBaltic" pamatkapitālā, līdzdalību uzņēmumā palielinot līdz 91%. Linkaits skaidroja, ka EK lēmums ir "ļoti biezs dokuments", bet pamata doma paredz, ka piecu līdz septiņu gadu laikā valstij ir jāatgūst "airBaltic" ieguldītie līdzekļi.

"Nosacīti ir paredzētas arī soda sankcijas, ja šie līdzekļi netiek atgūti savlaikus. Saskaņā ar lēmumu Latvijas valstij ir jāiesniedz konkrēts plāns, kā valsts šos līdzekļus atgūs. Mēs esam vienojušies, ka aviokompānijas vadība nākamo sešu mēnešu laikā nāks klajā ar detalizētu redzējumu, kā tālāk var strādāt, lai samazinātu valsts ieguldījumu "airBaltic"," teica ministrs. Jautāts, vai jau ir domas, kā valsts varētu šo naudu atgūt, Linkaits norādīja, ka jau pirms Covid-19 izraisītās krīzes "airBaltic" vadība strādāja pie akciju starptautiskā publiskā piedāvājuma jeb IPO.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits atzinīgi vērtē Eiropas Savienības dalībvalstu panākto vienošanos, lai atvērtu ES robežas kontrolētai, epidemioloģiski drošai ceļošanai, informē Satiksmes ministrija.

ES Padomes jaunās rekomendācijas paredz iespējas ieceļot Eiropas Savienībā no trešajām valstīm vakcinētām personām, kuras vismaz 14 dienas pirms ierašanās ES ir pabeigušas vakcināciju pret Covid-19 ar kādu no vakcīnām, kas veikušas Pasaules Veselības organizācijas atzīšanas procedūru.

Grozījumi ES Padomes rekomendācijās par ceļošanu uz un no Eiropas Savienības paredz arī atcelt aizliegumu ceļot nebūtisku iemeslu dēļ un mainīt robežvērtību, pie kuras valsts tiek atzīta par epidemioloģiski drošu. Proti, lai valsti atzītu par drošu, 14 dienu kumulatīvais paziņoto Covid-19 gadījumu rādītājs turpmāk nepārsniegs 75 gadījumus uz 100 000 iedzīvotāju, – pašlaik šis rādītājs ir 25 gadījumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Dzelzceļa gada (2021) pasākumu programmas ietvaros Rīgā ceļā uz Lietuvu 21.septembrī pieturēja “Eiropas savienošanas ekspreša” Baltijas vilciens (Baltijas vilciens).

Ar vilcienu Rīgā ieradās trīs Baltijas valstu satiksmes ministri un Eiropas Komisijas pārstāvji. Viesi iepazinās ar “Rail Baltica” būvniecības darbu progresu un gaidāmajām pārmaiņām Rīgas Centrālajā stacijā. Ministri kopā ar “Rail Baltica” projekta nacionālajiem ieviesējiem sagatavoja laika kapsulu ar vēstījumu nākamajām paaudzēm, ko plānots iemūrēt stacijas ēkas pamatos.

Pagājušajā gadā, uzsākot būvniecības darbus Rīgas Centrālajā stacijā, pamatakmens likšanas pasākums tika atlikts uz laiku līdz uzlabosies epidemioloģiskā situācija. Otrdien, pildot doto solījumu, tika sagatavota laika kapsula ar vēstījumu nākotnei, ko plānots ielikt “Rail Baltica” stacijas pamatos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien ar 61 balsi apstiprināja jauno valdību, kuru vadīs parlamenta vismazākās frakcijas - «Jaunās Vienotības» (JV) - politiķis Krišjānis Kariņš.

Pret Kariņa valdību nobalsoja 39 deputāti. Kariņa valdības apstiprināšanu vienbalsīgi atbalstīja visas koalīcijas frakcijas, izņemot «KPV LV». No «KPV LV» deputātiem valdības apstiprināšanu atbalstīja 11 deputāti, bet pret nobalsoja Iveta Benhena-Bēkena, Aldis Gobzems, Linda Liepiņa, Karina Sprūde un Didzis Šmits. Pret valdības apstiprināšanu balsoja arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un «Saskaņa».

Deputāti vairāk nekā trīs stundas debatēja par šo jautājumu. Opozīcija kritizēja valdību, piemēram, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdes priekšsēdētājs Armands Krauze teica, ka valdība paliks atmiņā ar ministriem un deputātiem, kas aizmirst savus solījumus vai pat netaisās tos pildīt. «Saskaņa» Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins debatēs pauda, ka koalīcijas partiju priekšvēlēšanu solījumi bijuši fantastiski, savukārt faktiskā rīcība, kas atspoguļojas deklarācijā, - nožēlojama.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Linkaits: Nākamgad ceļu remontiem arī būtu piešķirami papildu 75 miljoni eiro

LETA, 27.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad ekonomikas sildīšanai no valsts budžeta ceļu remontiem tika piešķirti papildu 75 miljoni eiro, un tādam pašam atbalstam ceļu nozarei jābūt arī nākamajā gadā, uzskata satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Runājot par aprīlī piešķirto 75 miljonu eiro izlietojumu ceļu remontiem, Linkaits stāstīja, ka pašlaik labā tempā uz priekšu virzās gan iepirkuma procesi, gan ir uzsākti jau pirmie darbi.

"Turpinās arī visi darbi, kuri attiecas uz pamatbudžeta izmantošanu ceļu remontos. Autovadītājiem līdz ar to atliek vien samierināties, ka uz ceļiem notiek remonti un darbojas luksofori," teica Linkaits.

Jautāts, vai šogad izdosies apgūt visu ceļu remontiem piešķirto papildu finansējumu, viņš arī norādīja, ka par pāris iepirkumiem Iepirkumu uzraudzības birojā ir iesniegtas sūdzības. Tādēļ atsevišķos ceļu posmos visu paredzēto finansējumu var arī neiztērēt, bet par to lielāka skaidrība varētu būt pēc kāda mēneša.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Paralēli vilcienam kursējošos autobusu maršrutus rosina nodot vilciena operatoram

LETA, 06.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visus autobusa maršrutus, kas kursē paralēli vilcienam, būtu loģiski nodot vilciena operatoram, uzskata sabiedriskā autobusa pārvadātāja SIA «B-Bus» valdes priekšsēdētājs Vitālijs Komars.

Šogad SIA «Autotransporta direkcija» (ATD) plāno izsludināt konkursu visā Latvijā par pasažieru pārvadājumiem reģionālajā maršrutu tīklā. Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) medijos izteicies, ka valsts iespējams vairs nedotēs reģionālos autobusu maršrutus, kuros paralēli kursē pasažieru vilciens.

«Satiksmes ministra redzējums, kas vērsts uz sabiedriskā transporta attīstības nākotni reģionālajos maršrutos, ir pareizais virziens, uz kuru būtu jāiet, jo esošais maršrutu tīkls ir novecojis,» saka Komars.

Viņš norāda, ka, plānojot reformas, nevajadzētu pārāk aizrauties ar reģionālo maršrutu komercializēšanu, lai tās nenovestu pie vēl lielākiem valsts budžeta tēriņiem. «Ņemot vērā, ka vilciens apkalpos peļņu nesošus maršrutus - starppilsētu maršrutus, ļaut kādam braukt paralēli, nozīmētu - zaudēt naudu,» skaidro «B-Bus» valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Aicina ES aizliegt autokravu pārvadājumus ar Krieviju un Baltkrieviju un šo valstu kuģu ienākšanu ostās

LETA--BNS, 23.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstu un Polijas satiksmes ministri aicinājuši Eiropas Savienību (ES) aizliegt autokravu pārvadājumus ar Krieviju un Baltkrieviju, kā arī šo valstu ienākšanu ES ostās, paziņojis Lietuvas satiksmes ministrs Marjus Skuodis.

"Šodien es parakstīju trīs Baltijas valstu un Polijas satiksmes ministru kopīgu aicinājumu ES institūcijām un citiem kolēģiem ieviest ES mēroga aizliegumu autokravu pārvadājumiem uz un no Krievijas un Baltkrievijas, vienlaikus aizliedzot šo valstu kuģu ienākšanu ES ostās," sociālajā tīklā "Facebook" otrdien, 22.martā, ierakstījis Skuodis.

Ministri pauduši cerību, ka šādi aizliegumi tiks apspriesti ceturtdien, 24.martā, un piektdien, 25.martā, Briselē paredzētajā ES samitā.

"Ņemot vērā, ka Krievijas brutālā agresija Ukrainā turpinās, ES rīcība ir vajadzīga šeit un tagad. Mēs ceram, ka ES valstu un valdību vadītāji, kas tiksies Briselē ceturtdien, nešaubīsies," piebildis Skuodis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Latvijas dzelzceļš varētu atlaist vēl apmēram 600 darbiniekus

Db.lv, 31.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kravu samazinājuma dēļ VAS "Latvijas dzelzceļš" varētu tikt atlaisti vēl apmēram 600 darbinieku, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

"Pirmreizējais uzmetums liecina, ka apmēram 600 darbinieku vēl varētu atlaist," teica ministrs.

"Latvijas dzelzceļam" uzdots sagatavot attīstības pesimistisko un optimistisko scenāriju un atbilstošo rīcības programmu attiecīgā scenārija gadījumā. Konkrēts rīcības plāns varētu būt zināms maijā.

Latvijas dzelzceļš atlaidīs aptuveni 700 darbiniekus 

Izvērtējot un optimizējot uzņēmuma administratīvās un atbalsta funkcijas, kā arī tehnoloģiskos...

Dzelzceļa pārvadājumos pilnā mērā Krievijas un Baltkrievijas kravas nebūs iespējams aizstāt, taču tiekot strādāt, lai šo valstu kravas aizstātu ar citu valstu kravām, piemēram, Kazahstānas, Uzbekistānas, kā arī Ķīnas, teica ministrs.

Martā pa dzelzceļu pārvadāto kravu apmērs varētu pieaugt par apmēram 30% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, kas saistīts ar kravu īpašnieku vēlmi pēc iespējas ātrāk izvest kravas no Krievijas. "Tad, kad šī inerce beigsies, mēs ceram saglabāt tranzīta kravas, kas varētu nāk no Kazahstānas, Uzbekistānas," sacīja T.Linkaits.

No pagājušā gada rudens caur Latviju aktīvi tiek vestas ogļu kravas no Kazahstānas, kā arī Kazahstāna paziņojusi, ka līdz šim caur Sanktpēterburgas ostu Krievijā vestās kravas tiks novirzītas caur Latviju. "Pirmajām šādām kravām būtu jābūt aprīļa padsmitajos datumos Latvijā. Tad redzēsim, vai visas norunas, kas bijušas, īstenojas," teica T.Linkaits.

"Latvijas dzelzceļa" publiskotā informācija liecina, ka, ņemot vērā kravu pārvadājumu tendences, 2021.gadā turpinājās 2019.gada nogalē sāktā koncerna sabiedrību procesu pārskatīšana, kuru ietekmē samazinājās arī darbinieku skaits. 2021.gadā vidējais koncerna darbinieku skaits bija 7151 darbinieki, kas, salīdzinot ar 2020.gadu, ir par 1388 darbiniekiem mazāk.

Sliktākajā scenārijā Latvijas dzelzceļa kravu apmērs var samazināties par 85% 

Saistībā ar Eiropas Savienības (ES) noteiktajām sankcijām Krievijai sliktākajā scenārijā pa...

Linkaits iepriekš izteicies, ka saistībā ar Eiropas Savienības (ES) noteiktajām sankcijām Krievijai sliktākajā scenārijā pa Latvijas dzelzceļu pārvadāto kravu apmērs varētu samazināties par 85%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils brīvostas valde šodien lēma brīvostas pārvaldnieka amatā iecelt Andri Purmali, informēja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Pēc ministra teiktā, Purmalis līdz šim ieņēma Rīgas brīvostas pārvaldes iekšējās drošības dienesta vadītāja amatu.

Iepriekš Linkaits uzsvēra, ka pašreiz tiek darīts viss nepieciešamai, lai atbrīvotu Ventspils brīvostu no sankcionēto personu ietekmes.

"Mums nav daudz laika, ir 30 dienu periods, kurā jāveic visas darbības, lai izņemtu ostu no sankciju saraksta. Un to var izdarīt tikai tad, ja sankcionētajām personām nav nekādas ietekmes pār ostas darbību," uzsvēra Linkaits.

Jau ziņots, ka Ventspils brīvostas valde piektdien, 13.decembrī, atbrīvoja no amata ostas pārvaldnieku Imantu Sarmuli.

Ventspils brīvostas pārvaldnieka vietnieki ir Igors Udodovs un Māris Petrovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Sankciju ietekmi uz dzelzceļa kravu pārvadājumiem varēs redzēt pēc apmēram mēneša

LETA, 09.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sankciju ietekmi uz dzelzceļa kravu pārvadājumiem varēs redzēt pēc apmēram mēneša, trešdien intervijā Latvijas Radio sacīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Viņš norādīja, ka pagaidām vēl nevar pateikt, kāda īsti būs sankciju ietekme, jo ir zināma inerce, proti, kravas joprojām tiek nosūtītas piegādātājiem.

"Nosūtītāji cenšas pēc iespējas ātrāk kravas dabūt ārā no Krievijas un Baltkrievijas pa esošajiem kanāliem," sacīja ministrs, piebilstot, ka tādējādi februāra beigās novērots pat neliels pieaugums kravu pārvadājumos pa dzelzceļu.

"Mēs arī redzam, ka sankcijas stājas spēkā pakāpeniski, līdz ar to ietekme uz dzelzceļa saimniecību būs redzama apmēram mēneša laikā," teica Linkaits, piebilstot, ka tādējādi tuvākā mēneša laikā ir jāsaprot, cik daudz kravu turpinās virzīties pāri Krievijas un Baltkrievijas robežai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatības mazināšanai Krīzes vadības padomes un valdības kopsēdē nolemts, ka no šā gada 17.marta uz ārkārtas situācijas laiku līdz 14.aprīlim tiek apturēti visi starptautiskie avio, dzelzceļa, jūras un autobusu pasažieru pārvadājumi, kā arī tiks slēgta valsts ārējā robeža.

Ierobežojumi netiks attiecināti uz kravu pārvadājumiem.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) sestdien žurnālistiem skaidroja, ka pilnībā fiziskai kustībai tiks slēgta Eiropas Savienības (ES) ārējā robeža, bet robeža ar Igauniju un Lietuvu pati par sevi nebūs slēgta, tomēr arī uz tām nevar būt organizētu pārvadājumu. Uz to norādīja arī satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP), vēlreiz paskaidrojot, ka sauszemes robežas ar ES paliek atvērtas, izņemot starptautiskiem pasažieru pārvadājumiem, vienlaikus cilvēkiem ir jārēķinās, ka arī kaimiņvalstis nosaka dažādus ierobežojumus. Savukārt ārējās robežas tiks slēgtas, vēlreiz uzsvēra ministrs.

Tai pat laikā Kariņš skaidroja, ka Latvijas valstspiederīgajiem būs brīva iespēja atgriezties Latvijā, savukārt Latvijā esošajiem ārzemniekiem atgriezties dzimtenē. Arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) apliecinājis, ka valstspiederīgajiem un ārzemniekiem ar pastāvīgo dzīvesvietu Latvijā atļauts atgriezties, un ārzemniekiem atļauts izceļot no Latvijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc ASV Finanšu ministrijas lēmuma vērst sankcijas pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu ("Latvijai un Ventspilij") un četrām juridiskām personām, tostarp Ventspils Brīvostas pārvaldi, valdība otrdien lēma rīt, 11.decembrī, sasaukt ārkārtas sēdi, kurā izskatīs grozījumus likumā "Par ostām", paredzot valsts pārvaldībā pārņemt divas ostas - Ventspils un Rīgas.

Lai abas ostas nonāktu valsts pārvaldībā, Satiksmes ministrija patlaban gatavo attiecīgus likuma grozījumus, kas tiks skatīti valdības ārkārtas sēdē rīt, 11.decembrī.

Likuma izmaiņas nepieciešamas, lai pēc ASV Finanšu ministrijas lēmuma no Ventspils ostas darbības tiktu nodalīta persona, pret kuru vērstas sankcijas, otrdien žurnālistiem pavēstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

"Valstij pārņemot ostu, tiek pilnībā nogriezta jebkāda saistība ar sankcionēto personu," uzsvēra Kariņš, norādot, ka šādi valdība rīkojas, lai mazinātu ASV lēmuma negatīvo ietekmi uz Latvijas ekonomiku un iedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbu Latvijas Valsts radio un televīzijas centrā (LVRTC) nolēmis pamest tā valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta, kā arī abi valdes locekļi - Aldis Lukašinskis un Indulis Šķibelis, apliecināja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) un LVRTC pārstāve Vineta Sprugaine.

Linkaits sacīja, ka otrdien saņēmis ziņu, ka divi LVRTC valdes locekļi pametīs darbu uzņēmumā pēc pašu vēlēšanās. Ministrs vēl neesot lēmis, kad tiks meklēti jauni LVRTC valdes locekļi, tomēr tas tikšot darīts, izsludinot amata konkursu.

Linkaits atzina, ka viņš bija plānojis šonedēļ sasaukt LVRTC akcionāru sapulci, lai lemtu par uzņēmuma valdes nākotni, tomēr Bokta ar lēmumu atkāpties pats esot «pasteidzies pirmais». Ministrs norādīja, ka viņam un Boktam bijušas domstarpības jautājumā par lielo Eiropas Savienības līdzfinansēto projektu īstenošanu.

«LVRTC valdes darbības rezultātā valstij tiek nodarīti lieli zaudējumi. Vēl būs jāstrādā, lai vairāki projekti tiktu veiksmīgi pabeigti. Projektu vadība nebija Boktas kunga stiprā puse,» sacīja Linkaits.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu būvniecībā projektu sadārdzinājums varētu būt līdz 15%, otrdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (K).

"Protams, cenu svārstības kaut kādā mērā ietekmē darbus, taču pagaidām tīri virtuāli - sarunās ar būvniekiem runājam par to, kā kompensēt šīs cenu svārstības. Ir atrasts modelis jeb metodika, kādā veidā ierēķināt bitumena izmaksas, metālizstrādājumu izmaksas, arī pārējos sadārdzinājumus," sacīja Linkaits.

Viņš atzīmēja, ka sadārdzinājums varētu būt līdz 15% no sākotnēji plānotās gala summas, kas ir līdzīgi kā Lietuvā un Igaunijā, kur sadārdzinājums ir 12-15%.

Tāpat ministrs norādīja, ka autoceļu būvniecībai šogad ir iedalīti vairāk nekā 300 miljoni eiro, taču izmaksu sadārdzinājums neietekmēs plānoto būvdarbu apmēru. "Saistībā ar lielo konkurenci, bija ietaupījums. Tāpēc ar vairāk nekā 300 miljoniem eiro varēsim izdarīt to apmēru, kas bija iecerēts," sacīja Linkaits.

Komentāri

Pievienot komentāru