Jaunākais izdevums

Latvijas Mobilais Telefons (LMT) 2021. gada pirmajā pusē kāpinājis apgrozījumu līdz 119,5 miljoniem eiro, kas ir par 10,3% vairāk nekā 2020. gada pirmajos sešos mēnešos.

Strauji audzis LMT klientu interneta patēriņš, tāpēc uzņēmums pirmajā pusgadā turpināja investēt tīkla attīstībā – 11,8 miljonus eiro.

“Pandēmijas ietekmē strauji digitalizējot gan uzņēmumu darba procesu, gan mājsaimniecību ikdienu, ko nosaka nepieciešamība strādāt vai mācīties attālināti, interneta patēriņš ir ievērojami audzis. Vienlaikus tas radījis arī arvien pieaugošu pieprasījumu pēc mūsdienīgiem, inovatīviem biznesa risinājumiem efektīvākai uzņēmumu darba organizēšanai. LMT nodrošina tehnoloģijas un servisu, kas daļēji atslogo darbiniekus un ļauj pārvirzīt resursus sarežģītāku funkciju pildīšanai, tā atvieglojot ikdienā veicamos uzdevumus un palīdzot veicināt biznesa izaugsmi,” stāsta Juris Binde, LMT prezidents.

Rīgas starptautiskajā autoostā (RSA) uzstādīta LMT izstrādāta inovatīva reisu vadības sistēma, kas turpmāk ļaus lielāko daļu ar pasažieru pārvadājumiem saistītās informācijas apstrādāt digitālajā vidē. Līdz šim RSA reisu vadību nodrošināja dispečeru dienests, lielu daļu aktivitāšu veicot manuāli. Jaunā sistēma spēj automatizēt un modernizēt vairākus autoostas darbības procesus, būtiski atvieglojot autoostas darbinieku ikdienu. Tagad visu aktuālo informāciju no “Autotransporta direkcijas” (ATD) un pārvadātājiem sistēma apstrādā automātiski, visus autoostas teritorijā esošos autobusus atpazīstot un fiksējot ar mākslīgā intelekta un datorredzes palīdzību.

Biznesa risinājumu attīstībā būtisks pienesums varētu būt arī plānotā Baltijas datu pārraides tīklu un IT drošības risinājumu uzņēmumu grupas Santa Monica Networks (SMN) iegāde. 31. maijā LMT un SMN vadība parakstīja kapitāla daļu iegādes līgumu, kas paredz, ka LMT kļūst par 100% SMN īpašnieku. Darījums, kuru vēl vērtē Latvijas un Lietuvas konkurences uzraugi, abiem uzņēmumiem ļaus ātrāk un efektīvāk ieviest piektās paaudzes tīkla risinājumus.

“LMT sen jau vairs nav tikai sakaru operators, mēs izstrādājam sarežģītus biznesa transformācijas uzdevumus ar IT risinājumu palīdzību. Ar SMN mūs vieno inovatoru DNS. Apvienojot LMT pieredzi mobilo sakaru risinājumos ar jaudu, kas piemīt pieredzējušam datu pārraides tīklu un IT drošības risinājumu izstrādātajam, mēs kļūsim par digitālās transformācijas līderi un labāko partneri digitalizācijas procesos jebkurā publiskās pārvaldes institūcijā vai privātā uzņēmumā,” komentē J.Binde.

2021. gada pirmajos sešos mēnešos LMT mērķtiecīgi turpinājis nākamās paaudzes datu pārraides – 5G – ieviešanu Latvijā. Maijā pie pirmajiem klientiem nonākuši LMT un MikroTik sadarbībā radītie 5G interneta rūteri. “LMT mērķtiecīgais ieguldījums 5G tīkla attīstībā un risinājumu radīšanā turpinās ar jaunu tehnoloģiju produktu – Latvijā ražotie 5G rūteri aizsāk jaunu ēru Latvijas tehnoloģiju inovāciju nozarē un vēlreiz apliecina, ka Latvijas IKT nozare spēj radīt inovatīvus produktus, kuri nav jāiepērk no ārvalstīm, bet tieši otrādi – ir eksportējami,” uzsver J.Binde.

LMT apgrozījums 2021. gada pirmajos sešos mēnešos bija 119,5 miljoni eiro, par 10,3% pārsniedzot pagājušā gada pirmā pusgada rādītājus, savukārt rentabilitāte (EBITDA*) palielinājusies par 9,3% līdz 38,7 miljoniem eiro. LMT klientu pieslēgumu skaits pieaudzis līdz 1,34 miljoniem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz Covid-19 pandēmijas radītajiem izaicinājumiem, 2020. gads "LMT" darbībā bijis stabils, uzņēmuma apgrozījums sasniedza 228 miljonus eiro, bet klientu pieslēgumu skaits pieauga līdz 1,32 miljoniem, informē uzņēmums.

"LMT" turpinājis savu tehnoloģisko līderību, attīstot tīklu, kopā ar partneriem izstrādājot jaunus IT risinājumus 5G izmantošanai un iesaistoties ārkārtas situācijas spriedzes mazināšanā gan valstiskā līmenī, gan individuāli katram klientam.

Telekomunikāciju nozarei, gluži tāpat kā daudzām citām nozarēm, 2020. gads bijis izaicinājumiem pilns. Pandēmijas radītie apstākļi veicinājuši izmaiņas gan biznesa, gan iedzīvotāju uzvedības modeļos: pieaugusi e-komercijas nozīme un digitālā transformācija. Covid-19 pandēmija mainījusi arī tehnoloģiju un mobilo pakalpojumu patēriņa paradumus Latvijā: lielākajai daļai iedzīvotāju, pārejot uz darbu un mācībām attālināti, ievērojami pieaudzis datu pārraides patēriņš. Pēdējo trīs gadu laikā mobilā tīkla lietošanas apjoms ir palielinājies trīs reizes, pandēmijas laikā – vēl par trešdaļu, norāda uzņēmums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai attīstītu 5G risinājumus industrijām un nodrošinātu klientiem kvalitatīvus pakalpojumus pieaugošā mobilo datu pārraides patēriņa apstākļos, tuvākajos gados LMT plāno būtiski paplašināt un attīstīt 5G tīklu, kā arī slēgt morāli un tehniski novecojušo 3G tehnoloģiju.

3G tehnoloģiju LMT iecerējis slēgt pakāpeniski līdz 2025. gadam paralēli klientu – 3G lietotāju – pārejai uz 4G un 5G tīkliem.

Šobrīd līdzās jaunākās paaudzes 4G un 5G datu pārraides tehnoloģijām LMT uztur arī novecojušo 3G tehnoloģiju, ko klienti izmantot arvien retāk. Ņemot vērā, ka 4G un 5G spēj pārraidīt ievērojami vairāk datu, nodrošināt augstāku pakalpojumu kvalitāti un daudz efektīvāk izmantot frekvenču resursus, LMT pieņēmis lēmumu slēgt 3G tehnoloģiju, lai atbrīvotu frekvences jaunajam augstas veiktspējas 5G tīklam un paplašinātu 4G tīklu.

Šāds tehnoloģiju nomaiņas process notiek visā pasaulē, un jau teju 150 mobilo sakaru operatoru slēguši vai tuvākajos gados plāno slēgt 3G tehnoloģiju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas mobilo sakaru operators un tehnoloģiju inovāciju uzņēmums LMT 2021.gadā strādājis ar 246,74 miljonu eiro lielu apgrozījumu, kas ir par 8,3% vairāk nekā 2020. gadā, informē uzņēmumā.

Savukārt LMT rentabilitāte jeb EBITDA sasniedza 80,38 miljonus eiro, kas ir par 9.7% vairāk nekā gadu iepriekš.

Uzņēmums pērn veicis pēdējos 10 gados lielākās investīcijas infrastruktūrā, tīkla un tehnoloģiju attīstībā. Tas ļāvis nodrošināt kvalitatīvus sakarus arvien pieaugoša interneta patēriņa apstākļos un veicinājis klientu pieslēgumu skaita un uzņēmuma apgrozījuma pieaugumu.

Apzinoties pandēmijas diktēto nepieciešamību pēc stabila interneta jebkurā Latvijas vietā, LMT infrastruktūras, tīkla un tehnoloģiju attīstībā ieguldījis 33,6 miljonus eiro.

Lielās investīcijas ļāvušas uzstādīt, paplašināt un modernizēt 479 bāzes stacijas. Tagad kopējais bāzes staciju skaits pārsniedz 1500.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Latvijas Mobilais Telefons (LMT) un Baltijas datu pārraides tīklu un IT drošības risinājumu uzņēmumu grupas Santa Monica Networks (SMN) īpašnieki parakstījuši kapitāla daļu iegādes līgumu, kura rezultātā LMT paredz kļūt par 100% SMN īpašnieku.

Darījuma pabeigšana ir atkarīga no tirgus uzraugu piekrišanas Latvijā un Lietuvā.

Darījums abiem uzņēmumiem ļaus ātrāk un efektīvāk ieviest piektās paaudzes tīkla risinājumus. “LMT sen jau vairs nav tikai sakaru operators, mēs risinām sarežģītus biznesa transformācijas uzdevumus ar IT risinājumu palīdzību. Ar Santa Monica Networks mūs vieno inovatoru DNS. Apvienojot LMT pieredzi mobilo sakaru risinājumos ar jaudu, kas piemīt pieredzējušam datu pārraides tīklu un IT drošības risinājumu izstrādātajam, mēs kļūsim par digitālās transformācijas līderi. Kopā mēs būsim labākais partneris digitalizācijas procesos jebkurā publiskās pārvaldes institūcijā vai privātā uzņēmumā,” norāda LMT prezidents Juris Binde.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veicinātu bezpilota gaisa kuģu jeb dronu atbildīgu lietošanu gan tautsaimniecības, gan izklaides nolūkos un turpinātu attīstīt dronu atbalsta infrastruktūru, LMT Mācību centrs saņēmis atļauju ne tikai apmācīt, bet arī eksaminēt dronu pilotus.

Tādējādi tas ir kļuvis par pirmo Civilās aviācijas aģentūras (CAA) atzīto privāto struktūru dronu pilotu apmācībā un eksāmenu pieņemšanā. Kopš aprīļa LMT visiem interesentiem piedāvā ne tikai vairāku kategoriju dronu pilotu apmācību, bet arī eksāmenus un sertifikāciju.

“Bezpilota gaisa kuģu attīstības perspektīvas ir ļoti augstas, un to izmantošana kļūs arvien biežāka gan saimnieciskajā darbībā, gan sabiedrības drošības veicināšanā. Tāpēc ir svarīgi, lai jau no pirmsākumiem dronu ieviešana vispārējā transporta infrastruktūrā notiktu atbildīgi un saskaņā ar normatīvajiem aktiem. Esam gandarīti, ka LMT pēc divu gadu veiksmīgas dronu pilotu apmācības ir saņēmis CAA atļauju pieņemt arī eksāmenus, tā kļūstot par pirmo privāto struktūru dronu pilotu eksāmenu pieņemšanā Latvijā un pirmo mobilo operatoru Eiropā ar šādu funkciju,” norāda LMT prezidents Juris Binde.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai sekmētu bezpilota gaisa kuģu (BGK) jeb dronu kontrolētu un drošu izmantošanu Latvijas gaisa telpā, aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējs VAS “Latvijas gaisa satiksme” (LGS) un pašmāju tehnoloģiju inovāciju uzņēmums SIA “Latvijas Mobilais Telefons “ (LMT) ir parakstījuši saprašanās memorandu par sadarbību izpētes un attīstības projektos.

Tā ietvaros LGS un LMT kopīgi izstrādās dažādus risinājumus drošas un ērtas bezpilotu gaisa kuģu satiksmes attīstībai.

“Mēs apzināmies, ka bezpilota gaisa kuģi jau ir mūsu ikdiena un to izmantošana kļūs aizvien plašāka. Tāpēc LGS vēlas laikus izstrādāt risinājumus, kas, no vienas puses, BGK izmantošanu padarīs daudz ērtāku, bet, no otras puses, arī drošāku, novēršot iespējamus traucēkļus un draudus lielajai aviācijai. Esmu gandarīts, ka mums šajā jautājumā ir līdzīga vīzija ar LMT un tagad esam vienojušies par kopīgu inovatīvu risinājumu izstrādi, kas nākotnē veicinās bezpilota gaisa kuģu izmantošanu,” uzskata LGS valdes priekšsēdētājs Dāvids Tauriņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sakaru tehnoloģijas

LMT un MikroTik radīto 5G rūteri sāk izmantot mājas internetam

Db.lv, 18.05.2021

LMT prezidents Juris Binde (no kreisās) un Džons Tallijs, tehnoloģiju uzņēmuma MikroTik līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maijā pie pirmajiem klientiem nonākuši Latvijas inovāciju tehnoloģiju uzņēmumu LMT un MikroTik sadarbībā radītie 5G interneta rūteri, un vairāki simti LMT klientu savās mājās un birojos uzsākuši lietot 5G internetu, informē uzņēmumā.

Līdz šim Latvijas iedzīvotājiem 5G internets bija pieejams tikai uzņēmumiem un augstskolām izpētes vajadzībām, kā arī mobilajās viedierīcēs, kas atbalsta 5G tehnoloģiju. LMT un MikroTik radītais risinājums ļauj pārcelt 5G no mobilajām ierīcēm uz mājas internetu, un tā būs pirmā šāda veida pieredze Latvijā.

"Sadarbībā ar pašmāju IKT nozares milzi MikroTik radīti pirmie Latvijā ražotie 5G rūteri, kas aizsāk jaunu ēru Latvijas tehnoloģiju inovāciju nozarē un paplašina eksporta iespējas. Tas vēlreiz apliecina, ka Latvijas IKT nozare spēj radīt inovatīvus produktus, kuri nav jāiepērk no ārvalstīm, bet tieši otrādi – ir eksportējami," uzsver LMT prezidents Juris Binde.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilo sakaru operators un tehnoloģiju inovāciju uzņēmums LMT līdz 2021. gada beigām plāno visā Latvijas teritorijā uzstādīt 100 5G bāzes staciju.

“Strauji augot datu patēriņam, tīkla kvalitāte arvien vairāk ietekmē sabiedrības funkciju nodrošināšanu un veselu tautsaimniecības nozaru spēju izdzīvot. Tāpēc visaptverošs, jaudīgs 5G datu pārraides tīkls, kas paver jaunas iespējas mākslīgā intelekta, lietu interneta (IoT), dronu un citu risinājumu izmantošanai ikdienā, ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem mūsu valsts un sabiedrības attīstībai ilgtermiņā,” norāda LMT prezidents Juris Binde.

Šobrīd vairāki desmiti 5G bāzes staciju jau uzstādītas Rīgā, Kuldīgā, Ventspilī, Ogrē, Ikšķilē, Siguldā, Skrīveros, kā arī daudzās citās Latvijas pilsētās un apdzīvotās vietās. Šajās vietās ar atbilstošu 5G tīkla pārklājumu un kapacitāti klienti savās mājās un birojos varēs izmantot visas tīkla priekšrocības, izmantojot 5G rūteri.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic un uzņēmums LMT parakstījuši nodomu protokolu sadarbībai bezpilota lidaparātu jomā. Protokols paredz kopīgi attīstīt LMT apmācību programmu dronu pilotiem, kā arī attīstīt dažādus risinājumus dronu un vispārējā aviācijas pārraudzībā. Abi uzņēmumi sadarbosies arī mobilā tīkla pārklājuma testēšanai gaisā un citos dronu attīstības virzienos.

LMT norāda, ka šobrīd pasaulē notiekošā straujā digitālā transformācija būtiski iezīmē jaunu produktu un risinājumu nepieciešamību, kas nākotnē ļautu pilnvērtīgi izmantot tehnoloģiju, to skaitā dronu un mobilo sakaru, sniegtās priekšrocības un iespējas. Sūtījumu piegāde ar dronu, grūti izstaigājamu teritoriju apsekošana un zāļu vai pat donora orgānu steidzama piegāde pacientiem ir nākotne, pie kuras īstenošanas šobrīd industrija strādā. Kaut arī attālināti dronu lidojumi šobrīd nav plaši izplatīti, jo normatīvie akti drošības nolūkos paredz, ka dronus var pilotēt tikai tiešā redzamībā, tiek lēsts, ka nākotnē ap 70% no visiem bezpilota gaisa kuģu komerciālajiem lidojumiem notiks ārpus pilota tiešas redzamības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas brīvostas pārvaldes telpās un pilsētas kanāla akvatorijā 9.jūnijā notika SIA “Rīgas Brīvostas flote” (RBF) jauniegādātā peldošā drona OTTER prezentācija.

Šis ir pirmais šāda tipa dziļummērījumu peldlīdzeklis Latvijā - drons jeb peldoša bezpilota autonoma platforma ar daudzstaru dziļuma uzmērīšanas sistēmu lietošanai ostu akvatorijās, piekrastes un Latvijas iekšējos ūdeņos.

Jauniegūtā tehniskā ierīce paver vēl nebijušas mobilitātes iespējas hidrogrāfijas pakalpojumu sniegšanā ne tikai ostā, bet arī citās ūdenstilpnēs.

“Izmantojot OTTER drona platformu kopā ar LMT testēsim gan 5G datu straumēšanas stabilitāti, gan kopā ar RTU zinātniekiem veidosim jaunus algoritmus ostu akvatorija testiem, kas nākotnē ļaus radīt un komercializēt jaunus mūsu radītus produktus. Vienlaikus šī bezpilota peldlīdzekļa galvenās priekšrocības ir jaunas un videi draudzīgas tehnoloģijas ieviešana RBF darbā, funkciju mobilitāte un resursu ietaupījums, tas viss rezultātā paaugstina produktivitāti Rīgas brīvostā, sekmējot visas ostas konkurētspēju,” norāda Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas un Lietuvas Konkurences padomes apstiprinājušas darījumu, kurā SIA Latvijas Mobilais Telefons (LMT) no Livonia Partners iegādājās Baltijas datu pārraides tīklu un IT drošības risinājumu uzņēmumu grupu Santa Monica Networks (SMN).

Tādējādi LMT kļuvis par SMN 100% daļu īpašnieku.

Uzņēmumi apvienos spēkus, lai ātrāk un efektīvāk ieviestu piektās paaudzes tīkla risinājumus. “Esam kļuvuši par spēcīgāko partneri digitalizācijas procesos jebkurā publiskās pārvaldes institūcijā vai privātā uzņēmumā. Jau labu laiku no sakaru operatora esam pārauguši par uzņēmumu, kas saviem klientiem risina sarežģītus biznesa transformācijas uzdevumus. Uzņemot savā komandā Santa Monica Networks, kļūsim par digitālās transformācijas līderi,” uzskata LMT prezidents Juris Binde.

“Kopā ar LMT nodrošināsim dažādu 5G biznesa risinājumu attīstību, paplašinot to klientu loku, kam būs pieejamas vismodernākās tehnoloģijas un korporatīvā līmeņa tehniskie risinājumi,” papildina SMN valdes priekšsēdētājs Uģis Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas mobilo sakaru operators un tehnoloģiju inovāciju uzņēmums LMT jau no septembra vidus nodrošina 5G internetu ne tikai rūteros, bet arī jaunākajos vairāku ražotāju viedtālruņos un viedierīcēs, kas atbalsta 5G.

“5G, kas vēl pirms dažiem gadiem bija pieejama galvenokārt izpētei un risinājumu radīšanai, nu kļuvusi par visaptverošu, jaudīgu realitāti, kas plašam klientu lokam viņu mobilajās ierīcēs pavērs jaunas iespējas un nebijušu datu pārraides ātrumu, būtiski uzlabojot gan profesionālās, gan izklaides un atpūtas iespējas,” uzsver LMT prezidents Juris Binde.

LMT jau informēja, ka līdz 2021. gada beigām plāno visā Latvijas teritorijā uzstādīt 100 5G bāzes stacijas. Šobrīd vairāki desmiti 5G bāzes staciju uzstādītas Rīgā, Kuldīgā, Ventspilī, Ogrē, Ikšķilē, Siguldā, Skrīveros, kā arī daudzās citās Latvijas pilsētās un apdzīvotās vietās.

LMT reģistrēta 1992.gada janvārī, un tās pamatkapitāls ir 817 000 eiro. Kompānijas kapitālā pa 24,5% akciju pieder "Sonera Holding" un "Telia Company", pa 23% akciju pieder "Tet" un Latvijas Valsts radio un televīzijas centram, bet 5% - valstij SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" personā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inovāciju tehnoloģiju uzņēmums LMT sadarbībā ar Ceļu satiksmes drošības direkciju (CSDD) Rīgā, Biķernieku trasē, izveidojis pirmo 5G testa vidi/trasi, kas turpmāk tiks izmantota dažādu inovatīvu risinājumu izpētei, attīstībai un testēšanai, tostarp autonomo un savienoto auto, satiksmes vadības, drošības un citu digitālo risinājumu testiem.

Plānots, ka pirmajā 5G testa trasē Latvijā tiks īstenoti arī starptautiski Eiropas izpētes projekti. Pirmie savienoto pašbraucošo auto testi 5G tīklā Biķernieku trasē tiks aizvadīti jau 20. augustā, LMT diskusijas “5G loma satiksmes drošības uzlabošanā” laikā, kas notiks sarunu festivāla LAMPA ietvaros.

Tiek lēsts, ka satiksme un loģistika būs viena no pirmajām nozarēm, kur 5G sniegtās priekšrocības varēs novērtēt jau salīdzinoši drīz.

Nozares eksperti visā pasaulē jau tuvākajos gados prognozē bezpilota auto ienākšanu ikdienas satiksmes plūsmā, tāpat arī dronu veiktas piegādes loģistikā kļūs par daļu no mūsu ikdienas.

“Šobrīd starptautiskā līmenī tiek veikti pētījumi par autonomo auto pozitīvo pienesumu valstu ekonomikām, tāpat tiek pētītas potenciālās izmaiņas nozarēs, kas saistītas ar pasažieru pārvadājumiem. Lūkojoties uz apkārt notiekošo, ir skaidrs, ka Latvijai kā tehnoloģiski attīstītai valstij jāieņem aktīva pozīcija un mums pieejamie resursi ir jāiegulda nākotnes iespēju izpētē, jo tas būtiski var ietekmēt mūsu valsts labklājību ilgtermiņā,” norāda LMT prezidents Juris Binde.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai modernizētu reisu pārvaldību, Rīgas starptautiskajā autoostā (RSA) uzstādīta inovatīva reisu vadības sistēma, kas turpmāk ļaus lielāko daļu ar pasažieru pārvadājumiem saistītās informācijas apstrādāt digitālajā vidē.

Jaunajā reisu pārvaldības sistēmā investēti 300 000 eiro, no kuriem lielāko daļu veido "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") aizdevums.

Sistēmu izstrādājis tehnoloģiju uzņēmums LMT. Plānots, ka jau tuvākajā nākotnē sistēmu transporta plūsmas plānošanai un pārvaldībai varētu izmantot arī citu Latvijas pilsētu autoostas, piemēram, Jelgavas autoosta.

Rīgas starptautiskā autoosta (RSA) ir viens no centrālajiem pasažierpārvadājumu mezgliem Latvijā. Aizvadītā gada sākumā no tās diennaktī izbrauca 750 pasažieru autobusu, bet viena platforma apkalpoja pat 55 autobusus dienā. Līdz šim RSA reisu vadību nodrošināja dispečeru dienests, izmantojot 2003. gadā ieviesto sistēmu “Baltic Lines”, kurā liela daļa aktivitāšu jāveic manuāli, palielinot izpildes laiku un cilvēcisko kļūdu risku informācijas apmaiņas procesos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot vairāk nekā 100 000 eiro, informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmums Datakom sadarbībā ar Latvijas mobilais telefons (LMT) šogad turpina paplašināt “Tika-Taka Pay” tirgu un funkcionalitātes iespējas.

Attīstot sadarbību ar LMT, Datakom plaukstas lieluma mobilā kases sistēma “Tiki-Taka PAY” kļuvusi tehnoloģijām bagātāka un pieejamāka gan lielajam, gan mazajam tirgotājam.

Izstrādājot šo produktu galvenais mērķis bija nodrošināt produktu, kura funkcijas iepriekš bija pieejams tikai sarežģītās un dārgās sistēmās, ko mazie uzņēmumi reti kad var atļauties, uzsver LMT prezidents Juris Binde: "Tehnoloģijas ietekmē un maina mūsu dzīvesveidu – sākot ar savstarpējo saziņu un attālināto darbu, beidzot ar norēķiniem veikalā. Izstrādājot šo viedo kases iekārtas piedāvājumu, LMT mērķis bija nodrošināt Latvijas mazajiem uzņēmumiem vienkāršu produktu, kura iespējas līdz šim bija pieejamas tikai sarežģītās un dārgās sistēmās".

Komentāri

Pievienot komentāru
Sakaru tehnoloģijas

LMT pieaug klientu skaits un apgrozījums

Db.lv, 23.04.2021

Viens no jaunākajiem risinājumiem, ko, gatavojoties āra tirdzniecības aktivitātēm, arvien plašāk sāk izmantot tirdzniecības nozarē strādājošie, ir mobilās kases viedierīce Tiki-Taka PAY – Baltijā pirmais mobilā viedtālruņa izmēra kases aparāts ar veikalvedības sistēmu.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Interneta patēriņa pieaugums, viedtelevīzijas attīstība un aktīva uzņēmumu interese par biznesa risinājumiem ir ļāvusi LMT 2021. gada pirmajā ceturksnī palielināt klientu pieslēgumu skaitu un kāpināt apgrozījumu līdz 59,7 miljoniem eiro, kas ir par 5,6% vairāk nekā 2020. gada pirmajā ceturksnī.

“Pandēmijas ietekmē strauji digitalizējot gan uzņēmumu darba procesu, gan mājsaimniecību ikdienu, ko nosaka nepieciešamība strādāt vai mācīties attālināti, interneta patēriņš ir ievērojami audzis. Vienlaikus tas radījis arī arvien pieaugošu pieprasījumu pēc mūsdienīgiem, inovatīviem biznesa risinājumiem efektīvākai uzņēmumu darba organizēšanai,” uzsver Juris Binde, LMT prezidents.

Viens no LMT piedāvātajiem biznesa risinājumiem, kas gada laikā piedzīvojis strauju izaugsmi, ir Zvanu pārvaldnieks, kas ir īpaši noderīgs attālinātā darba apstākļos maziem un vidējiem uzņēmumiem. Tas pēc būtības ir kā virtuāls birojs, kas nodrošina zvanu maršrutēšanu, grupas zvanus, interaktīvu balss atbildi, zvanu statistiku utt. Pateicoties arī pieejamajam un atsaucīgajam servisam, klientu skaits, kuri izvēlējušies šo risinājumu, gada laikā pieaudzis par 42%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Mērķē kļūt par lielāko rēķinu pārvaldības platformu tiešsaistē Latvijā

Db.lv, 21.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmums "Bill.me" nule ir vienojies par sadarbību ar mobilo sakaru operatoru SIA "Latvijas Mobilais telefons" (LMT), tā sperot soli pretī mērķim kļūt par Latvijā lielāko uzņēmēju un iedzīvotāju rēķinu pārvaldības platformu tiešsaistē, informē "Bill.me" Latvijas filiāles vadītājs Jevgeņijs Loginovs.

Latvijā platformu jau pašlaik aktīvi izmanto 50 tūkstoši lietotāju. Uzņēmums plāno šo skaitu palielināt četras līdz sešas reizes līdz gada beigām sasniedzot 200 – 300 tūkstošus lietotāju.

"Bill.me" ir Latvijā izstrādāts, uz mākoņtehnoloģijās balstīts finanšu vadības rīks, ko lielie uzņēmumi var izmantot kā papildu rēķinu piegādes un norēķinu kanālu, bet maziem un vidējiem biznesiem tas var pilnībā automatizēt rēķinu piegādes, skaitītāju rādītāju apkopošanas, norēķinu un klientu saziņas funkcijas. Tikmēr iedzīvotājiem jeb lietotājiem tā būs vietne, kur pārvaldīt savus rēķinus vienkopus.

"LMT svarīga ir ne tikai pakalpojumu kvalitāte, bet arī ērti un droši norēķini par tiem. Tāpēc esam gandarīti pievienot savam partneru lokam uzņēmumu "Bill.me", kas piedāvā klientiem inovatīvu, uz tehnoloģijām balstītu rēķinu saņemšanas, apmaksas un pārvaldības veidu. Šāda sadarbība sniegs iespēju mūsu klientiem veikt vēl vienu soli digitālās transformācijas un apkārtējās vides saglabāšanas virzienā," teica LMT viceprezidents finanšu jautājumos Alfs Janevics.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izglītības un zinātnes ministrija, Ekonomikas ministrija, tehnoloģiju inovāciju uzņēmumi "Latvijas Mobilais telefons" (LMT), "Tet" un "MikroTik", Latvijas Darba devēju konfederācija, Rīgas Tehniskā universitāte, Latvijas Universitāte (LU), LU Matemātikas un informātikas institūts, LU Cietvielu fizikas institūts, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde un VAS "Elektroniskie sakari" parakstījuši memorandu par mikročipu ražošanu Latvijā, informē LMT pārstāvji.

Memorandā ir noteikta sadarbība, ko paredzēts īstenot trīs galvenajos virzienos - mikročipu ekosistēmas attīstība, izglītības un pētniecības iespēju attīstība, kā arī mikroshēmu izstrādes attīstība un ražošana Latvijā.

Elektronisko un optisko iekārtu ražošana kopš 2010.gada ir visstraujāk augošā apstrādes rūpniecības nozare Latvijā, saražotajam apjomam no 3,7% pirms 12 gadiem pieaugot līdz 7% šogad. Aptuveni 90% saražotās elektronikas tiek eksportēti. Latvija jau ir sevi pierādījusi kā spēcīgu elektronikas ražošanas centru, par ko liecina tādi uzņēmumi kā "MikroTik", "HansaMatrix", "Lightspace Technologies" un citi.

LMT prezidents Juris Binde norāda, ka "jebkurš ražošanas, inovācijas vai piegādes ķēdes elements, ko varam nodrošināt lokāli Latvijā, stiprina mūsu pozīcijas starptautisko novatoru kopienā un neatkarību no citu valstu iespējām vai vēlmes iesaistīties mūsu projektos. Vietējās mikročipu ražošanas ekosistēmas nostiprināšana un šī memoranda parakstīšana ir vēl viens solis ceļā uz tehnoloģiskā horizonta paplašināšanu, ko jau vairākus gadus veicina Eiropas nozīmīgākais forums "5G Techritory"".

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā Latvijai kļūt par medicīnas tehnoloģiju lielvalsti

Juris Binde Dr. oec., LMT prezidents, 03.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēs dzīvojam inovāciju ērā. Latvija ir viena no šobrīd nedaudzām jeb 18 pasaules valstīm, kur 5G tīkls ar tā ievērojamo ātrumu un citu funkcionalitāti būs pieejams komerciālām vajadzībām.

Šis resurss ir informācijas pārraides vide, kas var būtiski paātrināt dažādus procesus, tostarp medicīnas un veselības aprūpes digitālo transformāciju. Latvijai ir visas iespējas īstenot savu potenciālu arī šajā jomā, bet tam mums jāstiprina inovāciju ekosistēma, jānovērtē 5G potenciāls veselības aprūpē un jāpanāk digitālā transformācija medicīnā, lai nākotnē izvairītos no pieprasījuma un pieejamības disbalansa, ko piedzīvojām Covid-19 ēnā.

Telekomunikāciju jomā pēdējos gados esam piedzīvojuši paradigmas maiņu, kuras rezultātā mūsu fokusā ir plaša spektra inovācijas ārpus ikdienas mobilo sakaru operatoru ierastajiem pakalpojumiem. Tās ir dronu tehnnoloģijas, lietu internets, gudro pilsētu, mobilitātes un satiksmes, kā arī drošības risinājumi. Pateicoties 5G tīkla attīstībai, nākotnes risinājumi, par ko pirms 25 gadiem varējām tikai fantazēt, ir šodienas realitāte un izvirza Latviju pasaules digitalizācijas līderos. Tomēr no tehnoloģiju viedokļa ir viena joma, kurā neesam ne tuvu sasnieguši to inovāciju potenciālu, kāds būtu iespējams, – tās ir medicīnas tehnoloģijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas mobilo tehnoloģiju un inovāciju uzņēmums LMT sadarbībā ar igauņu uzņēmumu Superhands Jelgavas novadā uzstādījis četras inovatīvas meteoroloģisko novērojumu stacijas, kuras ar sensoru palīdzību efektīvi var noteikt virkni dažādu meteoroloģisko raksturlielumu.

Risinājums, kas sastāv no vairākiem NB-IoT mobilo sakaru tīklā savienotiem sensoriem, Latvijas meteoroloģijas vēsturē tiek izmantots pirmo reizi.

Stacijas ar lietu interneta sensoru palīdzību spēj noteikt gaisa un augsnes temperatūru un mitrumu, kā arī vēja stiprumu, virzienu un nokrišņu daudzumu. Inovatīvās meteoroloģisko novērojumu stacijas galvenās priekšrocības ir četras reizes zemākas uzstādīšanas izmaksas nekā tradicionālajiem risinājumiem, kā arī tā uzstādīšanai nav nepieciešama īpašas infrastruktūras izbūve.

Sensori, kas darbojas ar baterijām, meteoroloģisko novērojumu veikšanai Jelgavas novadā uzstādīti MPS Pēterlauki, ZS Vilciņi, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) Staļģenes stacijā, kā arī ZS Mežcīruļi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trīs Latvijas mobilo sakaru operatori par 5G tīkla izvēršanai izmantojamo radiofrekvenču joslu 700 megahercu (MHz) diapazonā lietošanas tiesībām samaksās 13,273 miljoni eiro, informēja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK).

SPRK rīkotās frekvenču lietošanas tiesību izsoles ieņēmumi sešu mēnešu laikā nonāks valsts budžetā.

Visvairāk - 5,758 miljonus eiro - valsts budžetā ieskaitīs SIA "Latvijas Mobilais telefons" (LMT). SIA "Tele2" samaksās 4,655 miljonus eiro, bet SIA "Bite Latvija" - 2,860 miljonus eiro.

Izsoles pirmajā daļā 16.decembrī tika izsolītas trīs pamatjoslu lietošanas tiesības uz 20 gadiem - no 2022.gada 1.februāra līdz 2042.gada 31.janvārim. Katras pamatjoslas sākumcena bija 2,2 miljoni eiro, un katrs dalībnieks varēja iegūt vienu pamatjoslu.

Astoņās izsoles kārtās trīs pamatjoslu lietošanas tiesības kopsummā par 8,803 miljoniem eiro ieguva visi trīs Latvijas mobilo sakaru operatori.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Aizsardzības nozares, industrijas un pētnieku sadarbība ir noturības kodols

Jānis Goldbergs, 01.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsu valsts drošības stiprā puse ir IKT un inženiertehniskie risinājumi, kiberdrošība, bezpilotu sistēmas gan uz sauszemes, gan gaisā, 5G militārā testa vide, bet riski slēpjas apgādē reāla kara gadījumā.

Pārtikas un degvielas krājumi, decentralizēta apgāde, pat karavīru mēteļu uzšūšanai uzņēmumi jāmeklē ar īpašu degsmi, apliecināja Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas (DAIF Latvija) un Aizsardzības ministrijas (AM) rīkotās Industrijas dienas kopīgi Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS).

Ukrainas kara ēnā ar citu ātrumu

Lai arī parasti šādos pasākumos ministru uzrunas ir drīzāk formālas, nekā saturīgas, tad Industrijas dienās NBS Aizsardzības ministra Arta Pabrika izteikumi bija ne tikai saturīgi, bet arī ar skaidru redzējumu uzņēmējiem. Par ministra teiktā svaru pēc noklusējuma liecina arī aizsardzībai palielinātais budžets līdz 2,5% no IKP. Proti, nauda nozarē būs, un ir vērts papētīt aizsardzības iepirkumus gan šogad, gan turpmākajos gados.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Teiciens “politiskais tirgus” īpaši labi raksturo to situāciju, kura nu izveidojusies valdībā. Uzklausa iespējami daudzus viedokļus, tostarp tādus, kas balstīti emocijās, nevis pierādījumos. Tas viss, protams, aizņem ilgu laiku.

Vērotājiem veidojas iespaids, it kā būtu lielā tirgus placī ar milzīgu daudzumu piedāvājumu, un arī iesaistītajiem, kad jāpieņem lēmumi, bet kopējo nostāju vairs nevar savilkt, nekas cits neatliek, kā lemšanu atlikt uz vēlāku vai pieņemt kompromisa variantu, kas ir, tā teikt, ne šāds, ne tāds. Tā bija ar skolu atvēršanu jaunākajām klasēm, tā ar mazo veikalu atvēršanu. Nedēļas gaitā sprieda, ka varētu, bet tad pārdomāja. Nu nedēļu spriedelē par to, cik baiss varētu būt jaunais vīrusa paveids, kā ar to cīnīties. Un klāt vēl epidemiologu spožais rosinājums sākt šķirot ražotājus tajos, kas drīkstētu strādāt, un tajos, kas jāierobežo, gluži kā tagad veikalos pārdot atļautās un aizliegtās preces. Tā ir publikas, uz ko tas viss attiecas, tracināšana, nekas vairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Darbu uzsāk Latvijas inovāciju un tehnoloģiju pārstāvniecība Briselē

Db.lv, 31.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 1. aprīļa darbu uzsāks Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) inovāciju un tehnoloģiju pārstāvniecība Briselē, kura turpmāk kalpos kā tilts starp Latvijas uzņēmumiem, kuri vēlas investēt pētniecībā, un Eiropas institūcijām, kuras administrē dažādas atbalsta programmas.

Pārstāvniecību vadīs Egita Aizsilniece-Ibema, kura līdz šim pildīja LIAA ārējās pārstāvniecības vadītājas pienākumus Nīderlandē.

Latvijas līdzšinējie ieguldījumi pētniecībā un attīstībā ir tikai 0,64 procenti no IKP. Tas ir viens no zemākajiem rādītājiem ES, turklāt Latvijā lielāko daļu no šiem izdevumiem veido valsts vai ES fondu finansējums. Salīdzinājumam ES valstis vidēji pētniecībā un attīstībā iegulda 2,19 procentus no IKP.

"Lai panāktu strukturālas pārmaiņas ekonomikā un straujāk attīstītu tādas viedās specializācijas jomas kā bioekonomika, fotonika, viedie materiāli vai biomedicīna, nepieciešams vismaz trīskāršot ieguldījumus pētniecībā un attīstībā. Apzināmies, ka to nebūs iespējams panākt tikai ar iekšējiem resursiem, tādēļ vēlamies daudz mērķtiecīgāk strādāt ar ES pētniecības un inovāciju programmas “Apvārsnis” piedāvājumu, kā arī aicināt Latvijas uzņēmumus aktīvāk iesaistīties Eiropas Kosmosa aģentūras un Eiropas Kodolpētījumu organizācijas CERN realizētajās iniciatīvās," uzsver LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar epidemiologiem jākonsultējas par to, vai izvēlētie drošības līdzekļi ir pietiekami, nevis par to, ka viss ir jāslēdz. Jo epidemiologu pilnīgā laime būtu tad, ja viss būtu noslēgts, neviens nekur neietu, vīrusi nekur neizplatītos, bet tā nevar būt un tā nenotiek.

Tā Dienas Biznesa lielajā intervija pauž LMT prezidents, profesors Juris Binde.

Žurnāla centrālā tēma - kāda būs Latvija, tās ekonomika, izejot no krīzes. Ko valsts dara lietas labā un kā to vērtē uzņēmēji. Kā izejai no krīzes gatavojas citviet pasaulē.

Rubrikā Portrets - Lotte Tisenkopfa-Iltnere, kosmētikas ražotāja AS Madara Cosmetics līdzīpašniece un valdes priekšsēdētāja

Vēl uzņēmēju žurnāla #DienasBizness 2. marta numurā:

  • Statistika - Latvijas preču eksports Covid-19 laikā.
  • Spēles noteikumi - Eiropas Savienības jaunā tirdzniecības politika.
  • Tendences - gaidāmā pasaules ekonomikas atgūšanās un prognozes par inflācijas pieaugumu.
  • Darījumi - Baltijas uzņēmumu apvienošanas un iegādes tirgus.
  • Portrets - Lotte Tisenkopfa-Iltnere. Kosmētikas ražotāja Mádara Organic Skincare līdzīpašniece un valdes priekšsēdētāja.
  • Enerģētika - Andrejs Belijs (Andrei Belyi), Austrumsomijas Universitātes docents un Balesene OU valdes loceklis par enerģētiku klimata pārmaiņu kontekstā.
  • Finanšu tirgi - influenceru vēstījumu ietekme uz finanšu tirgiem.
  • Cilvēkresursi - kādas sekas var radīt ekonomiskā plaisa starp paaudzēm.
  • Brīvdienu ceļvedis - Toms Didrihsons, Orkla Latvija valdes priekšsēdētājs.
  • Uzņēmumu jaunumi.

Komentāri

Pievienot komentāru