Jaunākais izdevums

Marta sākumā Antverpenē AS «Latvijas kuģniecība» meitasuzņēmums «LSC» papildinājis savu pilnā tehniskajā pārraudzībā esošo floti ar kuģi «Asphalt Splendor», kas ir jau otrais bitumena tankeris LSC flotē.

Tā kopējais garums ir 175 m, platums – 30m, bet kravnesība – 37 000 t.

«Turpinām paplašināt savu tehniskajā pārraudzībā esošo floti, kas savukārt nozīmē jaunas iespējas, lai sniegtu plašāku pakalpojumu klāstu mūsu klientiem un ieinteresētu arvien jaunus sadarbības partnerus,» atzīmē AS «Latvijas kuģniecība» valdes priekšsēdētājs Roberts Kirkups (Robert Kirkup).

Tankeris «Asphalt Splendor» būvēts Ķīnā kuģu būves kompānijā «Avic Dingheng Shipbuilding Co» 2015. gada decembrī. . Šis ir jau divdesmit septītais kuģis LSC tehniskajā pārvaldībā. Iepriekšējais LSC flotes papildinājums notika šī gada 9. janvārī, kad LSC flotē tika pieņemts bitumena tankeris «Asphalt Synergy».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūnija vidū Hjūstonā, ASV SIA «LSC» papildināja savā tehniskajā pārvaldībā esošo floti ar kuģi Isola Blu.

Kuģis ir paredzēts naftas produktu pārvadājumiem. Tā kopējais garums ir 183 metri un kravnesība – 50,696 tonnas.

«Man prieks, ka mūsu flote aizvien papildinās ar vērtīgu pienesumu, kas nozīmē labāku sadarbību ar klientiem, paplašinātas servisa spējas atbilstoši augstākajiem kvalitātes standartiem, jaunas darbavietas un lielāku ieguldījumu kompānijas attīstībā,» atzīmē SIA «LSC» valdes priekšsēdētājs Roberts Kirkups.

Kuģu skaita palielināšana ir daļa no uzņēmuma attīstības virzieniem - līdz 2020.gadam flotes sastāvu plānots palielināt līdz 40 kuģiem. Pirms gada flote sastāvēja no 24 kuģiem, tad tagad tiem pievienojušies vēl četri kuģi, turklāt jau tuvākā mēneša laikā mūsu floti papildinās vēl viens šāda paša tipa kuģis Isola Corallo.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzsākot 11. Kontinentālās hokeja līgas (KHL) sezonu, hokeja klubs Dinamo Rīga ir noslēdzis sadarbības līgumu ar Latvijā bāzētu kuģu tehniskās pārvaldības uzņēmumu LSC, liecina medijiem sniegtā informācija.

Abas puses atzinīgi vērtē uzsākto sadarbību, paužot cerību, ka tā ļaus stiprināt komandas sniegumu šajā sezonā.

«Mūsu flotē uz kuģiem strādā vairāk nekā 1400 jūrnieki no dažādām valstīm, kas gan paši aktīvi splēlē hokeju, gan arī seko līdzi KHL spēlēm, līdz ar to esam gandarīti, ka varam veicināt sporta veidu, kas mūsu darbiniekiem ir nozīmīgs. Patiesi ceru, ka «Dinamo Rīga» šajā sezonā uzvarēs ne vienu vien spēli, lai radītu prieku saviem līdzjutējiem,» uzsver «LSC» valdes priekšsēdētājs Roberts Kirkups.

Kuģu tehniskās pārvaldības uzņēmums «LSC» pieņemto lēmumu uzsākt sadarbību ar «Dinamo Rīga» skaidro ar vēlmi audzēt uzņēmuma zīmola atpazīstamību potenciālo darba ņēmēju vidū, kas skatās KHL spēles dažādās valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada sākumā AS «Latvijas kuģniecība» meitas uzņēmums SIA «LSC Shipmanagement» (LSCSM) papildinājis savu pilnā tehniskajā pārraudzībā esošo floti ar jaunbūvi - kuģi «Asphalt Synergy», kas ir pirmais bitumena tankeris LSCSM flotē un viens no lielākajiem asfalta transportēšanas kuģiem pasaulē.

Tā kopējais garums ir 175 m, platums – 30 m, bet kravnesība - 37 000 t.

«Šis ir divdesmit sestais kuģis mūsu tehniskajā pārvaldībā esošajā flotē, un līdz ar to esam paplašinājuši mūsu pakalpojumus, tagad spējot pārvadāt arī asfalta produktus un attiecīgi piesaistot jaunus klientus un sadarbības partnerus,» flotes papildinājumu komentē AS «Latvijas kuģniecība» valdes priekšsēdētājs Roberts Kirkups (Robert Kirkup).

Tankeris «Asphalt Synergy» būvēts Ķīnā kuģu būves kompānijā «Avic Dingheng Shipbuilding Co.». Iepriekšējais LSCSM flotes papildinājums notika pērnā gada jūnijā, kad tehniskajā pārvaldībā tika pieņemts tankkuģis «Elandra Falcon».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«LSC Shipmanagement», AS «Latvijas Kuģniecība» (LK) meitasuzņēmums, maina zīmolu un turpmāk tā nosaukums būs LSC. Ieviešot pārmaiņas, ir izstrādāta arī jauna uzņēmuma vizuālā identitāte – tā pietuvināta LK koncerna īpašnieka «Vitol Group» vizuālajām vadlīnijām.

Pārmaiņas saistītas ar uzņēmuma attīstības plāniem un nākotnes iecerēm. Šobrīd LSC vada kopumā 27 vidēja izmēra un handy tipa tankkuģus, taču tuvākajos gados floti plānots palielināt līdz 40 kuģiem.

Mainījusies arī LSC biroja atrašanās vieta. Uzņēmums pārcēlies uz jaunām biroja telpām, kas ierīkotas Place Eleven biroju ēkā Sporta ielā 11.

Šobrīd LSC nodrošina darba vietas aptuveni 1400 darbiniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmuma SIA «LSC» (iepriekš zināms kā SIA «LSC Shipmanagement») vienīgais īpašnieks Nīderlandē reģistrētā kompānija «Vitol Netherlands B.V.» palielinājusi uzņēmuma pamatkapitālu par diviem miljoniem eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

SIA «LSC» nodrošina AS «Latvijas kuģniecība» koncernam un ārējiem klientiem piederošo tankkuģu tehnisko uzraudzību.

Līdz šim SIA «LSC» pamatkapitāls bija 3 400 000 eiro, savukārt 12.oktobrī komercreģistrā ierakstītas izmaiņas, kuras liecina, ka uzņēmuma pamatkapitāls tagad ir 5 400 000 eiro. Uzņēmuma dalībnieki nav mainījušies, un tā vienīgais īpašnieks pēc pamatkapitāla palielināšanas joprojām ir «Vitol Netherlands B.V.», kam pieder arī visas AS «Latvijas kuģniecība» akcijas.

2017.gadā SIA «LSC» apgrozījums pieauga līdz 3,711 miljoniem eiro, un uzņēmuma peļņa pēc nodokļu nomaksas bija 159 tūkstoši eiro. Uzņēmums nodarbināja 32 darbiniekus, un tā kopējie maksājumi valsts kopbudžetā bija 1,178 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rietumāfrikas piekrastē pie Konakri Gvinejā pirmdien, 16.septembrī, pirāti uzbrukuši noenkurotam Latvijas tankkuģim «Ance», ziņo aģentūra «Maritime and Crimean Shipping News».

Kuģa īpašnieka, Latvijas uzņēmuma «Latvian Shipping Company» (LSC), pārstāvji norādīja, ka incidents notika 16.septembra rītā, kad četri bruņoti laupītāji nokļuva uz LSC pārvaldībā esošā tankkuģa «Ance» klāja.

Pēc kompānijā vēstītā, laupīšanas laikā noziedznieki lika apkalpes locekļiem pamest pienākumus un pulcēties vienā no kajītēm. Laupīšanas laikā noziedznieki atsavināja apkalpes locekļu personīgās mantas, naudu, kā arī citas uz kuģa esošas vērtības.

Vienlaikus LSC pārstāvji atzina, ka zādzības apmērs nav būtisks.

Par notikumu nekavējoties informēta krasta apsardze un tiesības aizsargājošās un apdrošināšanas iestādes.

Tankkuģa «Ance» sastāvā ir 21 apkalpes loceklis, no kuriem divi ir Gruzijas, viens Lietuvas un 18 Latvijas valstspiederīgie.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Piešķir 110 000 eiro pasaules hokeja čempionāta sagatavošanās darbiem

Laura Mazbērziņa, 16.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība apstiprinājusi Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto rīkojuma projektu par 110 000 eiro piešķiršanu Latvijas Hokeja federācijai, lai segtu izmaksas saistībā ar 2021. gada pasaules čempionāta hokejā vīriešiem sagatavošanu.

2017. gada 19. maijā Starptautiskās Ledus hokeja federācijas (International Ice Hockey Federation, IIHF) gadskārtējā kongresa balsojumā tika nolemts, ka 2021. gadā pasaules čempionāts hokejā vīriešiem norisināsies Baltkrievijā (Minskā) un Latvijā (Rīgā). Čempionāta ietvaros Rīgā norisināsies grupu turnīrs un divas ceturtdaļfināla spēles.

Latvijas Hokeja federācija lūdza piešķirt papildus valsts budžeta līdzfinansējumu, lai kvalitatīvi sagatavotos čempionāta norisei. Ņemot vērā, ka ministrijas budžetā nav sporta pasākuma sagatavošanai nepieciešamais papildu finansējums, IZM lūdza finansējumu piešķirt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Šis jautājums tika skatīts un atbalstīts arī Rīcības komitejas 2021. gada pasaules čempionāta hokejā vīriešiem organizēšanas uzraudzībai sēdē, aicinot finansējumu piešķirt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AirBaltic un tās vadītājs gatavs dažādiem attīstības scenārijiem, to sarunā ar Dienas Biznesu norāda nacionālās aviokompānijas valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Nozares eksperti airBaltic ieceri iegādāties līdz pat 60 jaunām CS300 lidmašīnām vērtē kā loģisku, taču pilnīgai ainai būtu nepieciešams redzēt biznesa plānā Destination 2025 esošos skaitļus. DB jau rakstījis, ka pasūtījuma vērtība pēc kataloga cenām šādam pirkumam būtu 5,9 miljardi USD. Pēc M. Gausa teiktā, šī gada pirmā ceturkšņa rādītāji (+24% pasažieri, +22% ieņēmumi) ir vēl labāki nekā pērn, un tas ir ļoti labs pamats jaunajai biznesa stratēģijai.

Vaicāts, kā kompānija grasās savu ambiciozo mērķi sasniegt un kādi ir riski, M. Gauss norāda, ka 2012. g. tika parakstīta vienošanās par 10+10 lidmašīnām. Ja, CSeries programmai izgāžoties, pirmās 10 lidmašīnas netiktu uzbūvētas, airBaltic būtu iegādājies lietotus Airbus vai Boeing. Pēc viņa teiktā, risks, protams, bija, taču Bombardier programmas neveiksme nebūtu nāves spriedums nacionālajai lidsabiedrībai, jo beigu beigās lidmašīnas varētu arī iznomāt. Un tikpat labi būtu varējušas izgāzties arī Airbus un Boeing jaunās programmas. Kad bija skaidrs, ka progamma īstenojas, pasūtījumu skaits tika palielināts līdz 13 un tad līdz 20 saskaņā ar plānu Horizon 2021, kas paredzēja arī 14 Q400. Tad 2015. g. plāns tika mainīts uz 12 Q400 un divām CS300 un vēlāk uz 34 CS300 un/vai CS100 vēl pirms Destination 2025 izstrādes, atsakoties no Q400 pilnībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Papildināta - Ieguldot 6 miljonus eiro, mainīs Kontroles dienesta pārraudzību un palielinās tā kapacitāti

LETA, 25.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien vienojās par nepieciešamību Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestu (Kontroles dienesta) reorganizēt Ministru kabineta pārraudzībā ar Iekšlietu ministrijas (IeM) starpniecību, vienlaikus palielinot dienesta kapacitāti, preses pārstāvjiem otrdien sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā paredz, ka dienests savā darbībā ir neatkarīgs. Ministru kabinets institucionālo pārraudzību īstenos ar iekšlietu ministra starpniecību. Pārraudzība neattiecas uz dienestam noteikto uzdevumu un tiesību īstenošanu, kā arī dienesta iekšējās organizācijas jautājumiem, tostarp iekšējo normatīvo aktu izdošanu, uzziņas sagatavošanu un lēmumiem, kuri attiecas uz nodarbinātajiem.

Paredzēts, ka grozījumi stājas spēkā 2019.gada 1.janvārī. Tie vēl būs jāpieņem Saeimai.

Kopumā dienestā divu gadu laikā plānots papildus ieguldīt aptuveni sešus miljonus eiro, klāstīja ministre.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Binders asfaltbetona rūpnīcā jūlijā saražota miljonā tonna asfalta

Lelde Petrāne, 02.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu būves firmas SIA «Binders» Vangažu asfaltbetona rūpnīcā (ABR) jūlijā saražota miljonā tonna asfalta. Apjoms sasniegts 11 gadu laikā, kopš darbu sāka fundamentāli atjaunotā ražotne, ko 2007.gadā uzbūvēja vecās rūpnīcas vietā.

Miljonā asfalta tonna ieklāta uz autoceļa A1 jeb uz Tallinas šosejas netālu no Svētciema, kur uzņēmums «Binders» šovasar veic ceļa seguma maiņu kopumā 33 km garā posmā no Duntes līdz Svētciemam.

Uzņēmuma speciālisti aprēķinājuši, ka ar miljons tonnām pietiek, lai noasfaltētu ceļu no Vangažiem līdz Romai ar nosacījumu, ka asfalta kārta ir 4 cm bieza, bet ceļa platums ir 4 m.

Vangažu ABR maksimālā jauda ir 320 t asfalta stundā. Vidējais ražošanas apjoms gadā ir 80 000 t asfalta. Saražotā daudzuma ziņā līdz šim nepārspēts ir 2013.gads, kad produkcijas apjoms sasniedza 145 867 t.

Asfaltbetona rūpnīca Vangažos ir vecākā ceļu būvmateriālu ražotne Latvijā, kas tika uzbūvēta 1956.gadā. Laika gaitā tā piedzīvojusi īpašnieku maiņas, kā arī vairākas pārveides un modernizācijas, līdz 2007.gadā tika pilnībā demontēta un tās vietā uzbūvēta jauna, ko pēc uzņēmuma «Binders» speciāla pasūtījuma izgatavoja Vācijas kompānija «AMMANN Asphalt GmbH».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekas nav beidzies. Vairāk nekā divi miljardi eiro ir pārāk gards kumoss, lai maksātnespējas administratoru mafija liktos mierā, atļaujot notikt ABLV Bank pašlikvidācijai FKTK uzraudzībā.

Man ir informācija, ka joprojām tiek mēģināts par katru cenu panākt ABLV likvidāciju, par ieganstiem izmantojot dažādas ASV prasības un viedokļu atšķirības starp FKTK un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu novēršanas dienestu (Kontroles dienestu).

Visticamāk, tiks mēģināts no amata atcelt FKTK priekšsēdētāju Pēteru Putniņu un atlaist FKTK padomi, tās vietā ieceļot tādu, kas likuma vietā pildītu no malas dotas pavēles.

Putniņam tikt klāt nav nemaz tik vienkārši, jo FKTK ir pilnībā neatkarīga iestāde, kuras vadītāju ieceļ un atceļ Saeima. Nevar tā vienkārši atlaist FKTK priekšsēdētāju un padomi. Lai to izdarītu, ir nepieciešams pamatīgi sagatavot sabiedrisko domu, situāciju iztēlojot maksimāli melnās krāsās, ko, manuprāt, visaktīvāk dara bijusī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un Kontroles dienesta vadītāja Ilze Znotiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic pārtrauks savā flotē esošo Boeing 737 lidmašīnu izmantošanu 2019. gada rudenī jeb gadu agrāk nekā tika sākotnēji plānots, informē uzņēmums.

Lidsabiedrības mērķis ir vienkāršot floti un izmantot papildu efektivitāti, ko sniedz Airbus A220-300 lidmašīnas, kas jau gada nogalē būs vienīgie reaktīvie lidaparāti airBaltic flotē.

airBaltic izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss) norāda: «Airbus A220-300 ir mūsu nākotnes lidmašīnas. Pārtraucot Boeing 737 izmantošanu, airBaltic būs jaunākā reaktīvo lidmašīnu flote Eiropā. Airbus A220-300 ieviešana bijusi ļoti veiksmīga un sniegusi papildu efektivitāti, kuru augstas konkurences apstākļos meklē ikviena lidsabiedrība. Pateicoties labai lidmašīnu veiktspējai, mēs esam pieņēmuši lēmumu līdz 2022. gadam ieviest viena tipa floti ar līdz pat 80 (50 lidmašīnas pasūtītas un saglabāta iespēja pasūtīt vēl 30) Airbus A220-300 lidmašīnām.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas privātā kapitāla fonds «Livonia Partners» ir iegādājies Igaunijas uzņēmuma «Fenestra» 60% kapitāldaļu, lai atbalstītu uzņēmuma straujo izaugsmi eksporta tirgos.

Livonia Partners dibinātājs un partneris Rains Lehmuss (Rain Lõhmus) atzīst, ka Fenestra līdzšinējo īpašnieku un vadītāju Lauri Lāsta (Lauri Laast) un Riho Prass komandas sasniegumi ir iespaidīgi. «Fenestra ir profesionāls un labi pārvaldīts uzņēmums ar lielām izaugsmes iespējām, kas pilnībā atbilst mūsu investīciju stratēģijai. Logu tirgus kopumā ir stabils un pieaug tikai par 1-2% gadā, kamēr uzņēmumam Fenestra pašreizējās vadības komandas pārraudzībā, kurai arī turpmāk piederēs 40% akciju, pēdējos četros gados izdevies augt par 24% ik gadu,» Lehmuss paskaidroja.

«Livonia cieši sadarbosies ar uzņēmumu, lai īstenotu jau esošās iniciatīvas, kā arī attīstītu jaunus uzņēmējdarbības virzienus. Pastiprinātu uzmanību veltīsim stratēģijai, kā arī turpināsim atbalstīt uzņēmuma izaugsmi esošajos tirgos un meklēsim jaunus tirgus ārzemēs. Mēs redzam daudzus veidus, kā Livonia var sniegt pievienoto vērtību un veicināt uzņēmuma turpmāko izaugsmi, izmantojot mūsu komandas pieredzi dažādās ražošanas nozarēs un uz eksportu orientētos uzņēmumos,» saka Lehmuss.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Vitol grupas uzņēmumu vadītāju Latvijā kļuvis Vladimirs Egers, kurš iepriekš bijis rīkotājdirektors Maskavā bāzētajai Vitol CIS. V. Egers ir Amerikas Savienoto Valstu pilsonis ar vairāk nekā 30 gadu pieredzi enerģētikas biznesā. Vitol grupā Latvijā ietilpst tādi nozares spēlētāji kā kuģu pārvaldības sabiedrība SIA LSC, naftas terminālis SIA Ventspils naftas terminālis, cauruļvada īpašnieks SIA LatRosTrans un loģistikas operators SIA Vitol Baltics.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Klasika izteiksmīgā interjerā, nepazaudējot mājīgumu un funkcionalitāti - šādas vadlīnijas ieturētas, veidojot Vitol grupas uzņēmumu (Latvijas kuģniecība, LSC, LatrosTrans, Vitol Baltic) jauno mājvietu, kas iekārtota A klases biroja centra Place Eleven 8. stāvā.

Iepriekš visi grupas uzņēmumi 12 gadus atradās biroja ēkā Elizabetes ielā, kur darba vietas bija izkārtotas sešos stāvos. Biroja interjera izveide tika uzticēta arhitektu birojam OpenAD.

«Iepriekšējā birojā mums kļuva par šauru, jo līdz ar jaunu kuģu iegādi palielinās arī flotes un biroja darbinieku skaits. Patlaban kopumā mums ir 27 kuģi. Vadība nolēma nevis ieguldīt vecajā ēkā, bet gan jaunā, modernā birojā, esam apdzīvojuši nepilnus 1200 m2. Patlaban visos grupas uzņēmumos strādā 78 cilvēki, bet vēl ir vietas komandas skaitu par 20% palielināt. Darba vietas jau ir sagatavotas. Ja būs lielāka izaugsme, ir iespēja biroju arī pārplānot,» atklāj Vitol grupas uzņēmumu sabiedrisko attiecību un personāla vadītāja Ilze Stangaine.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SmartLynx Airlines ir saņēmis gaisa kuģu operatora (AOC) sertifikāciju, ko piešķir Maltas Transporta ministrijas Civilās aviācijas direktorāts.

Kā norāda SmartLynx izpilddirektors Žigimantas Surintas, saņemtais sertifikāts sniedz jaunas iespējas attīstīt uzņēmuma darbību un ieviest operācijas vēl neapgūtos tirgos.

«Šis ir nozīmīgs solis, kas pastiprināti veicinās stratēģisku jaunu tirgu apguvi, ko SmartLynx ir plānojis un praktizējis pēdējos gados. Malta jau šobrīd ir viens no mūsu stratēģiskajiem tirgiem, un līdz ar iegūto AOC sertifikātu, esam ieguvuši papildu konkurences priekšrocības,» skaidro Surintas.

SmartLynx šobrīd vērtē biznesa iespējas visā pasaulē, un šis notikums ir ļāvis kompānijai iegūt pieeju jauniem tirgiem, tostarp tiem, kurus kontrolē Federālā aviācijas administrācija (FAA). Līdz ar iegūto sertifikāciju, SmartLynx Airlines uzsāks operācijas ar Airbus A320 lidmašīnu, kura lidos ar Maltas reģistrācijas kodu - 9H-SLA. Kā norāda uzņēmumā, AOC sertifikāta iegūšana ir notikusi īstajā brīdī. Ņemot vērā, ka kompānija šogad ir plānojusi apgūt jaunus tirgus, SmartLynx ir paplašinājis savu lidmašīnu floti līdz 23 vienībām. Kompānija ikdienā izmanto Airbus A320 un Airbus A321 lidmašīnas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

airBaltic pēc krīzes atsāks lidot ar piecām Airbus A220-300 lidmašīnām

Zane Atlāce - Bistere, 07.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krīzei un tās dēļ noteiktajiem ierobežojumiem beidzoties, Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" plāno atsākt savu darbību ar piecām "Airbus A220-300" lidmašīnām, pēcāk pakāpeniski pievienojot flotei pa vienai lidmašīnai nedēļā, informē kompānijas prezidents un izpilddirektors Martins Gauss.

"Jau iepriekš pieņēmām lēmumu vairs neveikt lidojumus ar "Boeing" un "Bombardier Q400" lidmašīnu floti. Līdz ar jauno realitāti mēs esam priekšplānā izvirzījuši lēmumu vienkāršot savu darbību un veikt lidojumus tikai ar "Airbus A220-300" floti, kas arī būs vienīgās lidmašīnās, ar kurām veiksim lidojumus, atsākot darbību," skaidro M.Gauss.

LASI ARĪ: Gauss atsakās no algas

Viņš norāda, ka "airBaltic" patur tiesības pasūtīt līdz pat 80 A220-300 lidmašīnām, un centīsies vienoties par optimālu piegādes grafiku, kas atbalstītu uzņēmuma izaugsmi.

"Pēkšņa "airBaltic" lidojumu pārtraukšanas ietekme ir uzreiz pamanāma. Lidojumu apturēšana radījusi vērtību ķēdes pārrāvumu. Baltijas lidostās nav pasažieru, transporta uzņēmumiem, automašīnu nomām un lidostās esošajiem veikaliem nav ienākumu. Pasta piegāde un kravu pārvadājumi notiek lēnāk nekā iepriekš, kad "airBaltic" lidojumos pārvadāja kravu, kas mērāma tonnās. Viesnīcas Baltijā ir tukšas, kā arī lielāko daļu no tām šī brīža apstākļos ir jāslēdz. Tāda pati situācija ir arī vietējiem restorāniem. Šobrīd cieš tūrisma nozare, un, kamēr mēs neveicam lidojumus, tikmēr nav tūristu," secina M.Gauss.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aviokompānija "SmartLynx Airlines" pērn uzlabojusi sniegumu visos galvenajos darbības aspektos, kopējo apkalpoto reisu skaitu palielinot par 2%, bet pārvadāto pasažieru skaitu palielinot par 20% jeb līdz 3,6 miljoniem cilvēku.

2019. gadā "SmartLynx Airlines" savas operācijas veica ar 24 gaisa kuģiem. Kompānijas floti veido 16 "Airbus A320" un 8 "Airbus A321" lidmašīnas.

Pērn ievērojami palielinājies kompānijas nolidoto stundu skaits – līdz 63 800 stundām. 2018. gadā nolidoti 54 tūkstoši stundu. Uzlabojies arī OTP rādītājs par 5%. Šis lielums aviācijas pasažieru pārvadājumos nosaka attiecību starp kavētajiem un laikā izpildītajiem lidojumiem. "SmartLynx Airlines" apgrozījums ir pieaudzis no 172 miljoniem eiro 2018. gadā līdz 215 miljoniem eiro pērn jeb par 25%.

""SmartLynx Airlines" 2019. gads bija nozīmīgs. Esam veiksmīgi īstenojuši vairākus attīstības projektus un nostiprinājuši savu pozīciju tirgū. Tas apliecina, ka mūsu izvēlētā stratēģija darbojas efektīvi un sasniedz plānoto rezultātu. 2020. gadā kompānija turpinās iesākto, īstenojot jaunus projektus un apgūstot jaunus tirgus," apgalvo "SmartLynx Airlines" izpilddirektors Žigimants Surints.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īrijas zemo cenu lidsabiedrība «Ryanair» otrdien paziņoja, ka iegādāsies Maltas jaunuzņēmumu «Malta Air», izveidojot jaunu struktūrvienību, kas veiks lidojumus uz Ziemeļāfrikas tirgiem.

«Ryanair» norāda, ka pārvietos «Malta Air» sešu «Boeing 737» lidmašīnu floti uz jaunu struktūrvienību. Aviokompānija šīs struktūrvienības floti trīs gadu laikā plāno palielināt līdz desmit lidaparātiem, radot aptuveni 350 darbavietas.

Darījums, kura summa netiek izpausta, varētu tikt pabeigts jūnija beigās.

Šādas ziņas izskan laikā, kad «Ryanair» restrukturizē savu darbību, izveidojot nošķirtas struktūrvienības līdzīgi, kā to paveikusi Lielbritānijas nacionālās aviokompānijas «British Airways» un Spānijas nacionālās lidsabiedrības «Iberia» holdingkompānija «International Airlines Group» (IAG).

Tādējādi kopumā tiks izveidotas četras lidsabiedrības - Polijas «Buzz», Austrijas «Lauda», «Malta Air» un «Ryanair», kas pārvaldīs Īrijas grupas galvenās darbības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts vienā reizē ieguldīs 250 miljonus eiro Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" pamatkapitālā, līdzdalību uzņēmumā palielinot līdz 91%, nolēma Ministru kabinets.

Iepriekš valdība atbalstīja "airBaltic" pamatkapitāla palielināšanu līdz 250 miljoniem eiro un plānoja to darīt trīs etapos, atbilstoši vajadzībai. Tomēr, lai pielīdzinātu Ministru kabineta 8.maija rīkojumu "Par "airBaltic" pamatkapitāla palielināšanu" Eiropas Komisijas (EK) 3.jūlija lēmumam, kas atļāva šādu atbalstu lidsabiedrībai sniegt, Ministru kabineta rīkojumā bija nepieciešams veikt tehniskus grozījumus.

Vienlaikus Ministru kabinets atcēla 31.martā pieņemto valdības lēmumu "airBaltic" pamatkapitālā ieguldīt Valsts kases aizdevumu 36 140 944 eiro apmērā. Tas paredzēja atlikt "airBaltic" izsniegtā Valsts kases aizdevuma procentu maksājumus, tos uzkrājot. Valsts kases aizdevuma neatmaksātā daļa ir 36 140 944 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Tallink domā izvērsties arī viesnīcu un mazumtirdzniecības jomās

Egons Mudulis, 18.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tallink liek uzsvaru uz jaunu, efektīvu floti; pamatbiznesu – jūras pārvadājumus – saglabās, bet domā par izvēršanos arī viesnīcu un mazumtirdzniecības jomās.

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda AS Tallink Grupp valdes priekšsēdētājs Pāvo Nogene (Paavo Nõgene). Kompānija šogad atzīmē 30. jubileju, bet Rīgas‒Stokholmas līnijai paliek 13 gadi.

Fragments no intervijas

airBaltic tiek saukts par Latvijas nacionālo lidsabiedrību. Kā Tallink tiek uztverts Igaunijā, kā cilvēki to uzlūko?

Patiesībā Tallink ir lielākā Igaunijas kompānija ar 950 milj. eiro ieņēmumiem pērn. Esam lielākais darba devējs. Kompānijai ir 7500 darbinieku, esam labākais darba devējs privātajā sektorā, kā pērn atklāja (Kantar Emor) pētījums. Pirmo vietu kopumā ieņēma valstij piederošā enerģētikas kompānija Eesti Energia. Tallink ir sava veida nacionālais mantojums. Uzņēmums attīstījās ļoti strauji, 2006. gadā Tallink nopirka Silja Line – somu nacionālo mantojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Rasmusens izglābj PNB Banku. Kas glābs pārējās?

Sandris Točs, speciāli DB, 09.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušais NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens izglābj PNB Banku (bijušo Norvik Banku), kuras padomes loceklis viņš ir. Kas glābs pārējās? Šāds jautājums rodas, redzot valdības ieplānotās pārmaiņas banku uzraudzībā, kas faktiski nozīmē FKTK pakļaušanu politiskajam tirgum.

Vai nav skaidrs, kāpēc premjera padomnieks Imants Parādnieks, sēžot Saeimas komisijā, pēta vīriešu modi? Parādniekam līdz rudenim nav īsti ko darīt. Tikai rudenī sāksies īstais darbiņš, kad ir paredzēts «nomest» FKTK esošo vadību, lai varētu «ķerties pie lietas». Kādas lietas? Ne jau nu demogrāfijas jautājumiem, bet bankām! Oficiāli Parādnieks gan ir premjera padomnieks demogrāfijas jautājumos. Taču atcerēsimies, ka tieši deputāts Imants Parādnieks pagājušogad bija autors FKTK likuma grozījumiem, kas paredzēja, ka visus tās locekļus ieceļ Saeima.

«Mēģinājums uzlabot banku pārraudzību vai lobēt maksātnespējas administratoru intereses?» – šādu jautājumu toreiz uzdeva arī sabiedriskās televīzijas ziņu dienests. Premjers Kučinskis, atsaucoties uz ASV lūgumu, šo grozījumu virzību lūdza atlikt. Zīmīgi, ka tagad šādus pašus grozījumus virza Kariņa valdība, kurā Parādnieks ir premjera padomnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija iesniegusi valdībā ziņojumu par risinājumiem attiecībā uz turpmāku elektroenerģijas ražotāju atbalstu, informē EM.

Ministrija piedāvā īstenot vairākus pasākumus, lai trīs gadu laikā (ar 2022. gada 1. janvāri) atceltu esošo elektroenerģijas obligātā iepirkuma maksājumu sistēmu. Piedāvātie risinājumi esošās obligātā iepirkuma komponentes (OIK) sistēmas likvidēšanai ir izvērtēti gan no ekonomiskā aspekta, gan juridiskā, maksimāli novēršot tiesvedību riskus un riskus valsts budžetam. Ja rosinātie pasākumi tiks īstenoti pilnā apjomā, vidējā termiņā tie sabalansēs sabiedrības un tautsaimniecības intereses, vienlaikus nodrošinot valsts elektroapgādes drošumu un ļaujot sasniegt Latvijas enerģētikas politikas ilgtermiņa mērķus.

Piedāvātie rīcības pasākumi ietver: 2019. gadā novērst pārsubsidāciju visām OIK elektrostacijām; 2019. gadā samazināt atbalstu ekspluatācijā nenodotām elektrostacijām; 2022. gadā ieviest stingrākas prasības biogāzes staciju izejvielām; 2022. gadā pārtraukt elektroenerģijas gala lietotāju maksājumus dabasgāzes koģenerācijas stacijām, izņemot TEC 2 kā Latvijas enerģētiskai neatkarībai un energoapgādes drošībai stratēģiski nozīmīgai stacijai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kultūra, latviešu valoda, mediju brīvība, veselības aprūpes reforma, nesadarbošanās ar to vai citu partiju – ko tik valdību izveidot gribošie politiķi neizceļ kā sev būtiskus jautājumus! Taču ir viena sfēra, par kuru pagaidām nerunā.

Vai esat dzirdējuši, ka kāds būtu izsaucies: mūsu partija stāv un krīt par autoceļu fonda atjaunošanu, tranzīta noturēšanu, autopārvadātāju konkurences saglabāšanu starptautiskajā arēnā, kvalitatīvu ritošo sastāvu kā dzelzceļa, tā autobusu pārvadājumos, šādu vai tādu viena vai otra infrastruktūras projekta īstenošanu? Vai varētu būt, ka no 7. oktobra līdz pirmā sarunu raunda beigām ceturtdienas vakarā tas nemaz nav apspriests?

Lai kā arī būtu, te neliels atgādinājums, ar ko jaunajam satiksmes ministram būs jānodarbojas bez jebkādas 100 dienu iesildīšanās. Sāksim ar to sfēru, kur patlaban it kā maz bēdu. Latvijas nacionālā lidsabiedrība uzrāda labus rezultātus, papildina floti ar jaunām lidmašīnām, līdz ar to aug pasažieru skaits arī galvaspilsētas lidostā. Taču atklāts jautājums ir, vai airBaltic beidzot atradīsies ilgi meklētais stratēģiskais investors, vai ambiciozās ieceres ir ilgtspējīgas, jo pārāk ātra izaugsme bez naudasmaisu atbalsta asās konkurences apstākļos pa skuju taku aizlaidusi ne vienu vien Eiropas kompāniju. Izaicinājumu netrūkst arī pasažieru pārvadājumos tuvāk zemei. Jaunu vilcienu kā nav, tā nav, bet no to esamības būs atkarīgi nākamgad izsludināmā reģionālo autobusu pārvadājumu iepirkuma apjomi. Turpinās haoss taksometru biznesā. Tikai jūras pārvadājumos nav problēmu, jo šīs jomas kompāniju mums pašiem vienkārši nav.

Komentāri

Pievienot komentāru