Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (LSDSP) šodien Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) iesniegtajā 4000 zīmju priekšvēlēšanu programmā sola ieviest progresīvu un taisnīgu sistēmu iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) aprēķināšanā, pēc kuras bagātie maksās vairāk.

LSDSP sola panākt Latvijas pāreju uz valsts regulētu, sociāli atbildīgu tirgus ekonomiku, netērējot vairāk, nekā nopelnīts, kā arī neļaut valsts budžeta konsolidācijai un taupībai atstāt graujošu ietekmi uz ekonomiku, iedzīvotājiem, sociālo jomu, vēlēšanos dzīvot, strādāt un investēt šajā valstī.

Tāpat partija savā programmā sola nepieļaut valsts uzņēmumu privatizēšanu, un, tieši otrādi, veidot uzņēmumus ar valsts atbalstu, tā radot darba vietas.

LSDSP iecerējusi sakārtot valsts pārvaldi, lai trūkstošā nauda valsts budžetā nebūtu jāmeklē pie starptautiskajiem aizdevējiem vai mehāniskā nodokļu palielināšanā, kā arī veicināt videi draudzīgu atjaunojamo vietējo energoresursu attīstīšanu.

Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (LSDSP) nosūtījusi Valsts prezidentam Valdim Zatleram vēstuli, kurā sociāldemokrāti ierosina valsts galvam par nākamā premjera kandidātu izraudzīt kādu ārpus partijām stāvošu cilvēku, informēja Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas birojs.

Vēstuli ar šo ierosinājumu partijas vadība nosūtījusi prezidentam šodien, tajā paužot viedokli, ka sabiedrības uzticība valsts varai un valdošajām politiskajām partijām šobrīd ir iedragāta, tāpēc Valsts prezidents, izmantojot savas tiesības izvēlēties premjera kandidatūru, varētu mainīt iedibināto kārtību un šajā krīzes brīdī kā kandidātu nosaukt bezpartejisku politiķi vai ekonomistu.

''Protams, mēs apzināmies, ka premjera kandidātam šādā gadījumā būs ļoti grūti saņemt parlamenta vairākuma atbalstu, taču atbildīgi politiķi tomēr varētu nonākt pie kopīga lēmuma,'' saka LSDSP priekšsēdētājs un Rīgas vicemērs Jānis Dinēvičs, uzsverot, ka šāds precedents Latvijā reiz jau bijis: ''Atceros, 7. Saeimas laikā, kad tika vēlēta iepriekšējā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, situācija ar valsts augstākās amatpersonas vēlēšanām bija līdzīga, tikai toreiz valdošās koalīcijas amatpersonas nevarēja vienoties par prezidenta kandidatūru,'' atceras Jānis Dinēvičs. Toreiz tieši LSDSP izvirzīja pie partijām nepiederošo un plašākai publikai maz zināmo Vairu Vīķi – Freibergu.

Sociāldemokrātu kongress šodien balsojumā nolēma 10. Saeimas vēlēšanās startēt kopā ar Agra Sūnas vadīto partiju Latvijas kustība Solidaritāte, kas izveidota uz policistu arodbiedrības pamatiem, un bijušā tēvzemieša Guntara Krasta apvienību Libertas.lv.

Tiks veidota sociāldemokrātiska partiju apvienība. Par šo Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) līdera Jāņas Dineviča priekšlikumu nobalsoja 121 kongresa delegāts, pret bija 24 starp kuriem arī Atis Lejiņš. Viens delegāts balsojumā atturējās.

Sestdienas kongresā bija asas debates un pretēji viedokļi par to, kādu ceļu tālāk iet sociāldemokrātiem. J. Dineviča vietnieks Atis Lejiņš, kurš bija LSDSP saraksta līderis Eiropas Parlamenta vēlēšanās, aicināja turpināt sadarbību ar partijas tradicionālajiem sabiedrotajiem arodbiedrībām, kā arī pieļāva sadarbību ar partiju apvienību Vienotība, sociāldemokrātiem tomēr paliekot pastāvīgiem. «Labāk startēt zem LSDSP karoga, nevis apvienojoties par katru cenu ar jebko tā pilnībā zaudējot sabiedrības uzticību, » uzskata A. Lejiņš.

Atis Lejiņš nedomā izstāties no Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) pēc tam, kad sestdienas kongresā vairums tā delegātu neatbalstīja viņa pozīciju par sarunu turpināšanu ar partiju apvienību Vienotība.

A. Lejiņš tomēr pieļauj iespēju startēt 10. Saeimas vēlēšanās no Vienotības saraksta, ja šāds oficiāls piedāvājums būs. “Es nopietni apsvērūs iespēju kandidēt no Vienotības, jo nepietiek tikai kliegt, ka esi sociāldemokrāts, bet neko nedari, lai realizētu sociāldemokrātu idejas. Jautājums tikai, vai LSDSP vadība ir gatava pieciest, ka es iefiltrējos Saeimā no cita saraksta un tur īstenoju šīs idejas,” Db teica A. Lejiņš. Starp šādām idejām viņš min progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieviešanu un vēršanos pret uzņēmumu reģistrēšanu ofšoros. A. Lejiņš arī atgādināja, ka nesenajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kur startēja ar pirmo numuru no LSDSP saraksta, spēja piesaistīt 40 000 vēlētāju balsu.

Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (LSDSP) atzinīgi novērtējusi uzsākto Latvijas politisko partiju konsolidācijas procesu un ir gatava tajā iesaistīties.

Par to Db.lv informēja LSDSP preses sekretārs Gatis Vanags. Mēs apzināmies Latvijas sarežģīto ekonomisko un politisko situāciju, kas prasa nekavējoties meklēt risinājumus, kuru realizācija var prasīt lielu uzdrīkstēšanos, teikts partijas paziņojumā.

LSDSP uzskata, ka šādai politisko partiju apvienībai noteikti jāveidojas kā centriskam politiskam spēkam, kurš ir gatavs meklēt labākos risinājumus Latvijai. Tādēļ labējām partijām jāsaprot, ka, lai mazinātu sociālo noslāņošanos un spriedzi sabiedrībā, kā arī uzlabotu valsts budžeta ienākumus, kā ļoti būtisks instruments var kalpot progresīvā nodokļu sistēma, kuru atbalsta gan LSDSP, gan Sabiedrība citai politikai (SCP). Tāpat ir gadījumi, kad ekonomikā nepieciešams palielināt valsts regulējošo lomu, piemēram, attiecībā uz banku sektoru. LSDSP apzinās, ka šodien ir nepieciešams spert arī labējai politikai raksturīgus soļus — maksimāli atbalstīt uzņēmējdarbību, piemēram, samazinot nodokļu slogu ražojošajiem uzņēmumiem.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis šodien vēl nenominēs jaunu premjera amata kandidātu, iespējams, atliekot gala lēmumu uz nākamo pirmdienu, 7.janvāri, kad viņam plānota tikšanās ar «Jaunās Vienotības» (JV) politiķi Krišjāni Kariņu, šodien pēc tikšanās ar prezidentu informēja partiju pārstāvji.

Sarunā ar Valsts prezidentu neesot apspriests jautājums, kāpēc premjera kandidāta iespējamā nominēšana varētu notikt pirmdien, nevis šodien. Reizē politiķi norādīja, ka tas loģiski, ka pirms lēmuma pieņemšanas par nominēšanu Vējonim ir paredzēta saruna ar premjera kandidātu.

Kariņš jau vairākas nedēļas ir konsultējies ar partijām par valdības izveidošanas iespējām. Viņam esot drošs 50 deputātu atbalsts, savukārt par partijas «KPV LV» atbalstu vēl ir visai daudz spekulāciju.

Piecu partiju pārstāvji Valsts prezidentam šodien prezidentam apliecināja, ka ir gatavi atbalstīt Kariņa kandidatūru Ministru prezidenta amatam, šodien žurnālistiem pēc tikšanās ar prezidentu pauda «Attīstībai/Par!» līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts. Viņš norādīja, ka Kariņa valdības apstiprināšanai redzams stabils vairākuma atbalsts Saeimā, reizē vēl ir veicams darbs pie deklarācijas un līdz galam jāatrisina arī daži citi jautājumi.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis premjera amatam nolēmis nominēt «Jaunās Vienotības» (JV) politiķi, Eiropas Parlamenta (EP) deputātu Krišjāni Kariņu.

Vējonis pēc sarunas ar Kariņu žurnālistiem skaidroja, ka pagājušajā nedēļā viņš ticies ar vairāku 13.Saeimā ievēlēto partiju frakciju pārstāvjiem, kuri Vējonim esot apliecinājuši gatavību strādāt Kariņa vadībā, kas nozīmējot, ka šādai valdībai būtu iespējams Saeimas vairākums.

Viņš teica, ka šodien ticies ar Kariņu, lai pārrunātu viņa redzējumu par valdības prioritātēm un to, kāds varētu būt atbildību sadalījums starp partijām.

Kariņš Vējoni iepazīstinājis ar iespējamiem ārlietu un aizsardzības ministru kandidātiem, par kuriem Vējonim iebildumu nav. Prezidenta prasība par šo ministru kandidātu saskaņošanu ņemta vērā un iebildumu par konkrētajām personām viņam nav.

Latvijas sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) un bijušā Ventspils mēra Aivara Lemberga 1999. gadā noslēgtā vienošanās paredzējusi, ka partija saņems 70 000 latu, ziņo Latvijas Radio.

Līgumu 1999. gadā parakstīja Aivars Lembergs, Juris Bojārs un LSDSP bijušais Saeimas frakcijas vadītājs Egils Baldzēns, Latvijas televīzijas raidījumā 100. pants atklājis bijušais LSDSP priekšsēdētājs Juris Bojārs.

Bojārs neesot varējis atcerēties precīzu summu, kādu partija saņēmusi par līguma pildīšanu, taču piebildis, ka neviena partija nevarot pastāvēt bez sponsoriem.

Bojārs neuzskata, ka sakarā ar vienošanos ir notikusi politiskā korupcija.

Publiski pieejamais vienošanās teksts vietām esot aizkrāsots, un pilnībā nav identificējams. Taču tas liecina, ka līgums slēgts starp pusēm V, kas varētu būt kāds ar Ventspili saistīts uzņēmējs, un S, kas iespējams bija LSDSP, liecina vienošanās teksts, ziņo LNT.

Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partijas (LSDSP) valde, izvērtējot līdzšinējo valsts enerģētikas politiku, secinājusi, ka valsts enerģētiskās problēmas un energoresursu iespējamo krīzi var atrisināt nevis ar grandiozām gāzes vai ogļu elektrostacijām, bet gan izmantojot vietējos atjaunojamos energoresursus, kā arī realizējot nopietnu siltumenerģijas taupības politiku.

"Runājot par energoresursiem un enerģētiku kopumā, mēs vienmēr izmantojam dažādus terminus un tikai nozarē strādājošiem saprotamus skaidrojumus, tāpēc ļoti viegli aiz šiem svešvārdu savirknējumiem no sabiedrības paslēpt galveno – nespēju vai negribēšanu domāt un strādāt pie patiešām Latvijas interesēm atbilstoša problēmu risinājuma," uzskata LSDSP ģenerālsekretārs Ansis Dobelis, "un šāda nespēja vai negribēšana var itin viegli novest Latviju pilnīgā energoatkarībā no Krievijas."

Tādēļ LSDSP uzskata, ka valsts enerģētikas politikai jābūt balstītai uz vietējo energoresursu izmantošanu, to daudzveidību, videi draudzīgas un efektīvas enerģijas izmantošanu. "Aiz šiem politiskajiem uzstādījumiem ir skaidri saprotami enerģijas avoti," skaidro Ansis Dobelis. "Šie avoti ir vietējā biomasa, vēja enerģija, atkritumu pārstrāde un zemes siltums." LSDSP ģenerālsekretārs uzsver, ka mūsu ziemeļu kaimiņi igauņi jau šobrīd būvē biomasas koģenerācijas staciju pie Tallinas, bet Skandināvijas valstīs tiek veidots šādu staciju tīkls. "Nav saprotams," saka Ansis Dobelis, "kāpēc pie mums tik ļoti grūti ir panākt arī, piemēram, atkritumu pārstrādes un dedzināšanas rūpnīcas celtniecību, jo vairāk tāpēc, ka šādi mēs iegūsim ļoti nopietnu enerģijas avotu. Arī Eiropas Savienības politika pašreiz ir tieši tāda – pārstrādātajiem atkritumiem ir jādod siltumenerģija."

31.oktobra vakarā notika Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) Valdes sēde, kurā tika ievēlēts partijas ģenerālsekretārs, pārrunāta politiskā situācija valstī un sociāldemokrātu turpmākā rīcība, kā arī lemts par jaunu biedru uzņemšanu, informēja LSDSP preses sekretārs Gatis Vanags.

Partijas ģenerālsekretāra amatam tika izvirzīts līdzšinējais ģenerālsekretārs Ansis Dobelis. LSDSP Valdes locekļi A. Dobeļa kandidatūru vienbalsīgi atbalstīja. Pēc apstiprināšanas A. Dobelis norādīja, ka partijai konsekventi jāturpina piesaistīt jaunus un profesionālus cilvēkus, kuri būtu gatavi sabiedrībai piedāvāt mūsdienīgu sociāldemokrātiju, risināt ekonomiskas un sociālas problēmas. Kā tuvākos darāmos darbus A. Dobelis norādīja partijas organizatoriskā darba uzlabošanu, kā arī nopietnu gatavošanos Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanām, kurās sociāldemokrātiem varētu pievienoties sabiedrībā zināmi un sociāldemokrātiski domājoši cilvēki.

Pēdējos pāris gados aktivitāte valsts sektorā vadošu darbinieku, jo īpaši padomes locekļu, atlases procesos ir ievērojama. Nav šaubu - atlases process valsts un privātā sektorā būtiski atšķiras.

Atlasot kandidātus valsts iestādēm, jārēķinās ar pastiprinātu interesi no medijiem un visām ieinteresētajām pusēm, ir jābūt gataviem diezgan lielam birokrātiskam slogam, lai pamatotu katru darbību un lēmumu, pēc iespējas mazinot emocionālo un subjektīvo pieeju visa procesa gaitā. Procesam jābūt ne vien labi pārdomātam, bet arī detalizēti aprakstītam un caurspīdīgam, lai katram būtu iespēja rast pamatojumu, kāpēc kandidātu vērtējums ir tāds un ne citādāks, kāpēc viens kandidāts tiek virzīts tālāk, bet cits - paliek aiz strīpas.

Katram ir tiesības uz šīm atbildēm. Bieži dzirdam, ka procesam ir jāatbilst "korporatīvās pārvaldības labās prakses principiem". Ko tie sevī ietver? Gribētos izcelt trīs būtiskus aspektus - komunikāciju, konfidencialitāti un procesa caurspīdīgumu. Komunikācijai jābūt pārdomātai, ievērojot visstingrākos konfidencialitātes principus attiecībā uz kandidātiem, kas pieteikušies atlases konkursā.

Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (LSDSP) turpinās vākt parakstus, lai ierosinātu referendumu par bijušā LSDSP priekšsēdētāja Jura Bojāra izstrādāto Satversmes grozījumu projektu. Kā Db skaidroja LSDSP ģenerālsekretārs Jānis Dinēvičs, lai arī LSDSP pagaidām nav izdevies savākt 10 000 notariāli apstiprinātu vēlētāju parakstu, kas nepieciešami referenduma procedūras ierosināšanai, LSDSP parakstu vākšanas kampaņā ir ieguldījusi lielus līdzekļus, tādēļ parakstu vākšana būtu jāturpina. Lai ierosinātu referenduma procedūru, vēl nepieciešams savākt aptuveni 1000 parakstus, skaidroja LSDSP ģenerālsekretārs. Pēc J. Dinēviča domām, referendums par J. Bojāra sagatavotajiem Satversmes grozījumiem varētu notikt šī gada 20. septembrī, vienlaikus ar referendumu par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Db jau savulaik rakstīja, ka Satversmes grozījumu projekts paredz Latvijā ieviest visas tautas vēlēta Valsts prezidenta institūciju un jaukto parlamenta vēlēšanu sistēmu. Satversmes grozījumu projekts paredz arī citas izmaiņas, piemēram, konstitūcijā noteikt, ka Latvenergo ir neprivatizējams uzņēmums.

Lai palielinātu valsts budžeta ieņēmumus, kā arī mazinātu sociālo spriedzi, progresīvais iedzīvotāju ienākumu nodoklis būtu jāievieš jau no 2010. gada 1. janvāra, uzver LSDSP.

Pēc partijas domām, tas ir pirmais solis, kura realizēšana Latvijai ir nepieciešama jau sen. Kā norāda Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) ģenerālsekretārs Ansis Dobelis: «Diemžēl vienreiz šī valdība centās sabojāt progresīvā ienākuma nodokļa ideju, kad no Finanšu ministrijas nāca ierosinājums nodokļu slogu palielināt jau tiem cilvēkiem, kuru ienākumi ir tikai 300 lati mēnesī. Tādējādi tiek grauta progresīvā nodokļa būtība – solidāri sadalīt nodokļu slogu starp sabiedrības bagātāko un maznodrošinātāko daļu, kā arī veidot plašu vidusslāni. Un lai tas notiktu, pirmais nodokļu palielinājums var skart cilvēkus, kuru ienākumi pārsniedz vismaz 1000 latu ik mēnesi.»

Ekonomikas ministra pienākumu izpildītājs Gaidis Bērziņš jau ceturtdien Nilu Melngaili informējis, ka Lattelecom valdes priekšsēža amatu nāksies atstāt, šodien, 3.decembrī, vēsta laikraksts Diena.

"Uzdrīkstēšanās izteikt privatizācijas priekšlikumu bez stingra politiskā "jumta" Lattelecom (LT) valdes priekšsēdim Nilam Melngailim būs maksājusi amatu. Viņa pilnvaras LT valdes priekšsēža amatā, kas beidzas šopiektdien, visticamāk, netiks pagarinātas. Oficiāli šis jautājums tiks izšķirts šonedēļ, taču, noprotams, ka neoficiāli tas jau ir izlemts," skaidro laikraksts.

Kā liecina ziņas, kas esot Dienas rīcībā, jau pagājušajā ceturtdienā notikusi neformāla N.Melngaiļa un ekonomikas ministra pienākumu izpildītāja, tieslietu ministra Gaida Bērziņa (TB/LNNK) tikšanās. Tajā ministrs informējis N.Melngaili, ka viņa LT valdes priekšsēža pilnvaras netiks pagarinātas. Tā kā N.Melngailis vienlaikus ir arī LT izpilddirektors, ministrs viņam piedāvājis iesniegt atlūgumu un atkāpties no izpilddirektora amata. N.Melngailis piedāvājumam nav piekritis, tāpēc aktuāls esot jautājums, vai, zaudējot valdes priekšsēža amatu, viņš varēs būt LT izpilddirektors un šādā statusā sagaidīt atbildi no jaunās valdības par LT privatizāciju. N.Melngailis sarunu ar ministru Dienai apstiprinājis, taču saturu nevēlējies izklāstīt.

Drošības policija (DP) Jelgavā apstiprina, ka ir saņēmusi signālus par balsu pirkšanu pašvaldību vēlēšanu laikā – šobrīd tiek pārbaudīti fakti par, iespējams, divu partiju nelikumīgajām darbībām, uzpērkot vēlētājus.

Drošības policijas priekšnieks Jelgavā Rauls Kreicbergs pagaidām atturas nosaukt partijas, kas varētu būt iesaistītas nelikumīgajās darbībās. Viņš uzsver, ka šobrīd tiek pārbaudīti fakti un, ja tie apstiprināsies, tiks ierosināta krimināllieta. Zināms, ka drošības policijai ir informācija par balsu pirkšanu kā vēlēšanu dienā 6. jūnijā, tā arī pirmsvēlēšanu laikā. Cik ilgu laiku prasīs informācijas pārbaude, R.Kreicbergam esot grūti prognozēt.

Lai gan drošības policija pagaidām savos komentāros ir atturīga, no neoficiāliem avotiem jau kļuvis zināms, ka balsu pirkšanā tiek vainotas divas partijas – LPP/LC un LSDSP. Vēl vairāk – LPP/LC izcēlusies ar īpaši aktīvu pieeju – vēlēšanu dienā 6. jūnijā, visticamāk, partijas organizēti cilvēki apbraukājuši vairākus pilsētas kvartālus un pagalmos uzrunājuši jauniešus, kuriem piedāvājuši naudu par balsošanu. Shēma esot bijusi vienkārša – bariņam jauniešu klāt pienācis cilvēks un piedāvājis aizvest uz vēlēšanu iecirkni, kur par 3,50 līdz 5 latiem sava balss bija jāatdod par LPP/LC. Taču izrādās, ka tas nav bijis vienīgais nosacījums – katram, kurš šādi saņēmis atlīdzību par balsošanu, sarakstā «plusiņi» bija jāievelk konkrētiem kandidātiem – Nr. 1; Nr. 5, Nr. 11.

Zināmi visi jaunā Ministru kabineta amatu pretendenti, ziņo Latvijas Radio.

Nākamo valdību veidos šādas partijas - Tautas partija (TP), Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS), Latvijas Pirmā partija un "Latvijas ceļa" vēlēšanu apvienība (LPP/LC) un "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK Saeimā (TB/LNNK).

TB/LNNK - 3 ministri

LPP/LC- 4 ministri

ZZS - 5 ministri

TP- 6 ministri

Ekonomikas ministra amatam virzīs Juriju Strodu (TB/LNNK), kurš patlaban ir Jelgavas pašvaldības deputāts. Tieslietu ministra amats paredzēts advokātam Gaidim Bērziņam (TB/LNNK), bet iekšlietu ministra amats - Ivaram Godmanim (LPP/LC).

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra amatam virzīs Aigaru Štokenbergu (TP), bet īpašu uzdevumu ministra Eiropas Savienības līdzekļu apguvei amatam - pedagogu Normundu Broku (TB/LNNK).

Savienības Latvijas ceļš (LC) valde trešdien vēlu vakarā nolēma nolikt savas pilnvaras LC ārkārtas kongresā, kas notiks 9. novembrī, Db informēja LC preses sekretāre Evija Ansonska.No LC priekšsēdētāja amata atkāpsies pašreizējais partijas vadītājs, Ministru prezidents Andris Bērziņš. Tādējādi LC vadība uzņemsies atbildību par LC sakāvi 8. Saeimas vēlēšanās, kurās partiju atbalstīja tikai 4. 88 % vēlētāju. Novembra beigās tiks sasaukts Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) kongress, kas arī lems par partijas vadības ārkārtas pārvēlēšanu. Proti, pērn LSDSP vadība tika ievelēta uz diviem gadiem, taču LSDSP uzskata, ka partijas vadībai ir jāuzņemas atbildība par neveiksmi 8. Saeimas vēlēšanās, kurās LSDSP atbalstīja tikai 4 5 vēlētāju. Db (07. 10.) jau ziņoja, ka 8. Saeimā nav iekļuvušas divas pašreizējā parlamentā pārstāvētas partijas — LC un LSDSP, kam neizdevās pārvarēt 5 % barjeru, kas nepieciešama iekļūšanai Saeimā.

Tuvāko mēnešu laikā varētu būtiski mainīties Rīgas domes (RD) valdošās koalīcijas modelis, paziņoja Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP)priekšsēdētājs Dainis Īvāns. Šādu viedokli D. Ivāns pauda pēc tikšanās ar apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (TB/LNNK) vadību, norādot, ka trešdienas vakarā LSDSP valde ir pieņēmusi lēmumu vairs nesadarboties ar Tatjanas Ždanokas vadīto Līdztiesību un Alfrēda Rubika vadīto Latvijas Sociālistisko partiju. Abas minētās partijas darbojas apvienībā Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā (PCTVL), kas kopā ar sociāldemokrātiem un RD pārstāvētajām mazajām partijām veido RD valdošo vairākumu. «Šī bija piespiedu sadarbība, taču politiskā situācija ir mainījusies tik tālu, ka mēs no šīs sadarbības varam atteikties,» uzsvēra D. Īvāns. TB/LNNK priekšsēdētājs Jānis Straume atzina, ka tēvzemieši ir ieinteresēti sadarboties ar LSDSP galvaspilsētas domē, taču TB/LNNK uzskata par neiespējamu darboties koalīcijā, kurā ir pārstāvēta kāda no PCTVL politiskajām partijām. Tomēr TB/LNNK priekšsēdētājs nenoliedz, ka būtu iespējamas diskusijas par tēvzemiešu līdzdalību koalīcijā, kurā darbotos arī sociāldemokrātiski orietētā politiskā partija, kuru jau tuvāko mēnešu laikā gatavojas izveidot patlaban PCTVL ietilpstošās Tautas Saskaņas partijas (TSP) līderis Jānis Jurkāns. Tiesa, šīs sadarbības iespējamība ir atkarīga no jaunizveidojamās partijas ideoloģiskajām nostādnēm. Arī Latvijas ceļa (LC) RD frakcijas vadītāja Aija Poča Db apliecināja, ka Latvijas ceļš uzskata par neiespējamu iekļauties RD koalīcijā, ja tajā darbosies Līdztiesība un Latvijas Sociālistiskā partija, taču būtu iespējama LC koalīcija ar LSDSP un J. Jurkāna jaunveidojamo politisko spēku. Tautas partijas priekšsēdis Atis Slakteris uzskata, ka arī Tautas partija varētu piekrist sadarbībai ar LSDSP galvaspilsētas domē, ja RD koalīcijā nebūs pārstāvētas A. Rubika un T. Ždanokas vadītās politiskās partijas, taču pagaidām par to vēl esot pāragri runāt.

"Pēc Valsts prezidenta Valda Zatlera teiktā LNT raidījumā 900 sekundes 5.novembrī par to, ka Latvijā nav kreisi orientētu un sociāldemokrātu piedāvājuma politiskajā arēnā kā tas ir citās Eiropas Savienības valstīs, Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (LSDSP) vēlas aicināt Valsts prezidentu uz diskusiju par iespējamiem ''piedāvājumiem'' Latvijas politiskajā spektrā, tostarp arī par kreisi orientētu partiju programmām," informēja partijas birojs.

Vēstuli ar uzaicinājumu Valsts prezidentam LSDSP nosūtījusi šodien. Vēstulē pausts gandarījums, ka valsts augstākā amatpersona pievērsusi uzmanību politiskās situācijas analīzei valstī, tostarp – ne tikai labējo, bet arī kreiso partiju piedāvātajām politiskajām platformām. ''Vispirms jau ir prieks, ka valsts politiskā elite atcerējusies, ka politiskajā arēnā eksistē ne tikai labējas partijas vien,'' uzsver LSDSP priekšsēdētājs un Rīgas vicemērs Jānis Dinevičs, ''un, esmu pārliecināts, mums ir ko piedāvāt gan vēlētājiem, gan valsts pārvaldei. Diemžēl labējās partijas ir pierādījušas, ka tā īsti ar valsts pārvaldi galā netiek, turklāt valdošā koalīcija jau vairs nenodarbojas ar valsts pārvaldi, bet risina tikai savas iekšējās problēmas.'' LSDSP priekšsēdis ir pārliecināts, ka Valsts prezidenta rūpes par kreisā politiskā spārna piedāvājumu ir saistītas tieši ar šo jautājumu: ''Tāpēc mēs vēlētos iepazīstināt Valsts prezidentu Valdi Zatleru ar sociāldemokrātu skatījumu uz notiekošo valstī, kā arī skaidrot savu politisko pozīciju.''

«KPV LV» valdes loceklis Artuss Kaimiņš apvienības «Jaunā Vienotība» (JV) politiķim Krišjānim Kariņam kā iespējamajam premjera amata kandidātam piedāvā neņemt iekšlietu ministra amatā «KPV LV» pārstāvi Aldi Gobzemu, bet vienlaicīgi atteikt ministru krēslus arī visām tām personām no «vecajām varas partijām», kas jau iepriekš ir bijušas valdībā vai augstos valsts amatos.

«Ierosinu Krišjānim Kariņam kā potenciālam šī brīža premjera amata kandidātam izsvītrot no iespējamā Ministru kabineta locekļu saraksta Aldi Gobzemu no partijas «KPV LV», bet no vecajām varas partijām - visas tās personas, kas ir jau bijuši ministri vai augstas valsts amatpersonas,» teikts Kaimiņa paziņojumā.

Saeimas deputāts tādējādi cerot «likvidēt veco, netīro politiku», lai tiktu galā ar obligātā iepirkuma komponentes radītajām problēmām, īstenotu administratīvi teritoriālo reformu, kā arī sakārtotu nodokļu sistēmu. «Šos darbus var īstenot tikai ar jaunu un tīru politiku, kā arī jaunu un godīgu Ministru kabineta locekļu sastāvu,» uzskata Kaimiņš.

Partijas «KPV LV» politiķiem Artusam Kaimiņam, Aldim Gobzemam un Atim Zakatistovam nav vienota viedokļa par valdības veidošanu, tāpēc nav skaidrs, ko «KPV LV» ir gatava piedāvāt, pauda partiju apvienības «Jaunā Vienotība» (JV) politiķis Arvils Ašeradens.

Kā ziņots, Kaimiņš JV politiķim Krišjānim Kariņam kā iespējamajam premjera amata kandidātam piedāvā neņemt iekšlietu ministra amatā Gobzemu, bet vienlaicīgi atteikt ministru krēslus arī visām tām personām no «vecajām varas partijām», kas jau iepriekš ir bijušas valdībā vai augstos valsts amatos.

Ašeradens pastāstīja, ka Kaimiņš ar šo vēstījumu vēl nav vērsies pie partijām, tāpēc ir grūti to komentēt. «Turklāt nav skaidrs, ko «KPV LV» piedāvā pretī. No vienas puses ir tas, ko saka Kaimiņa kungs, no otras puses - Gobzema kungs. Un pavisam atšķirīga komunikācija mums ir ar frakcijas vadītāju, un Zakatistova kungam ir pavisam atšķirīgs viedoklis no abiem iepriekšminētajiem,» pauda Ašeradens.

Vairākums partiju, kuras premjera amata kandidāts Krišjānis Kariņš (JV) aicinājis valdībā, piekrīt viņa piedāvājumam, savukārt atbilde no «KPV LV» vēl tiek gaidīta.

Kariņš pēc «Jaunās Vienotības» sanāksmes žurnālistiem sacīja, ka no «KPV LV» vēl gaida atbildi un partijas izvirzītos ministru amatu kandidātus. Tāpat arī Jaunajai konservatīvajai partijai (JKP) vēl jānosauc izglītības un zinātnes ministra amata kandidāts.

Iepriekš JKP līderis Jānis Bordāns pauda, ka uz satiksmes ministra amatu varētu pretendēt Tālis Linkaits (JKP), savukārt izglītības un zinātnes ministra amatam politiskajam spēkam esot četri iespējamie kandidāti - Dagmāra Beitnere-Le Galla, Anita Muižniece, Ilga Šuplinska un Gatis Eglītis. Pats Bordāns varētu būt tieslietu ministra amata kandidāts.

Pagaidām partijas neesot prasījušas veikt izmaiņas Kariņa piedāvātajā valdības modelī. Sagaidot visu partiju atbildes, būs arī skaidrs, vai Kariņa valdībai ir Saeimas vairākuma atbalsts. Ja visas partijas būs piekritušas Kariņa valdības modelim, Valsts prezidents Raimonds Vējonis tiks aicināts nominēt šo politiķi premjera amatam.

Pēc Satiksmes ministrijas (SM) bija izsludinātā VAS Latvijas gaisa satiksme (LGS) valdes priekšsēdētāja un divu valdes locekļu atlases konkursa nominācijas komiteja nolēmusi ieteikt kapitāla daļu turētāja pārstāvim izvirzīt Dāvidu Tauriņu LGS valdes priekšsēdētāja amatam, Elmāru Švēdi valdes locekļa amatam investīciju vadības jautājumos un Ivetu Virsi valdes locekļa amatam juridiskajos un finanšu jautājumos, informē SM.

Nominācijas komisijas lēmums par kandidāta atbilstību tika pieņemts saskaņā ar konkursa nolikumā apstiprinātajiem vērtēšanas kritērijiem, ņemot vērā pirmajā un otrajā kārtā iegūto punktu kopsummu un nominācijas komisijas locekļu individuāliem vērtējumiem.

Konkurss tika organizēts divās kārtās, pirmajā – dokumentu atlase (darba pieredze, izglītība un sabiedrības attīstības redzējums), saskaņā ar nolikumu, bet otrajā kārta notika strukturētas intervijas veidā, vērtējot kandidāta spējas sniegt kompetentas atbildes uz jomai specifiskiem jautājumiem, stratēģiskās plānošanas spējas, vadības spējas, spējas noteikt mērķus, pieņemt lēmumus un uzņemtie atbildību, komunikācijas prasme, svešvalodu zināšanas.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja amatam savu kandidatūru pieteikuši četri kandidāti KNAB priekšnieka vietniece Juta Strīķe, Rīgas reģiona Policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Īslaicīgās aizturēšanas biroja 1.nodaļas vecākais inspektors Aivars Tīrumnieks, Drošības policijas (DP) darbinieks Artūrs Zvejsalnieks un bijušais politiķis Jānis Ādamsons.

Aivars Tīrumnieks kopš 2008. gada strādā Rīgas reģiona Policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Īslaicīgās aizturēšanas birojā. Iepriekšējā darba pieredze saistīta ar darbu Valsts policijas Īslaicīgās aizturēšanas izolatorā un LR Valsts prezidenta un Saeimas Drošības dienestā.

Jānis Ādamsons: "Piesakos, lai būtu interesanti un vēlos paskatīties, vai mūsu politiķi reāli grib cīnīties ar korupciju," Dienai norādījis J. Ādamsons. Viņa pluss ir pieredze iekšlietu ministra amatā, bet mērķis būtu panākt, lai KNAB būtu neatkarīgs un tam neviens neko nevarētu diktēt. Pieredzes trūkumu vadītāja amatā viņš min kā lielāko mīnusu atlaistajam KNAB vadītājam Aleksejam Loskutovam. "Tas, ka man nav izredžu, nešaubos," piebilda J. Ādamsons. Tomēr par spīti tam viņš plāno pieteikties.

Apkopojot informāciju par 212 deputātu kandidātiem no vēlēšanās sevi pieteikušajām partijām, sešiem ar korupciju tieši vai netieši saistītiem kritērijiem atbilda 88 kandidāti, secinājusi Sabiedrība par atklātību – Delna, kas izveidojusi apšaubāmās reputācijas kandidātu topu jeb «antitopu».

Kandidāti tika vērtēti pēc sešiem ar korupciju tieši vai netieši saistītiem kritērijiem: apšaubāma reputācija saistībā ar neētisku rīcību, atrašanās interešu konfliktā, izvirzītas apsūdzības ar korupciju saistītos nodarījumos, lieli skaidras naudas uzkrājumi un neskaidri finanšu darījumi, bieža partiju maiņa un apšaubāma nonākšana valsts vai pašvaldību uzņēmumu padomēs un valdēs.

Kopumā no 212 kandidātiem, kuri iekļauti datu bāzē, šiem kritērijiem atbilda 88 kandidāti. Starp tiem 24 no Par Labu Latviju kandidātiem, 18 no Vienotība kandidātiem, 16 no VL-TB/LNNK un ZZS kandidātiem, pa 7 no SC un PCTVL sarakstiem.