Aktīvāk lobēs pārvadātāju intereses robežšķērsošanas, nodokļu politikas, sadarbības ar citām ES valstīm jautājumos.
To sarunā ar Dienas Biznesu norāda jaunais Latvijas auto (LA) ģenerālsekretārs un valdes priekšsēdētājs Andris Lubāns. Pēc valsts pārvaldē un ar transpotu saistītās valsts kapitālsabiedrībās nostrādātiem 25 gadiem (skat. DB 31.10.2017.), viņam izdevies paskatīties uz transporta jomu no malas. Taču viņš ir gandarīts, ka atkal atgriežas sev zināmā nozarē, jo sadarbība ar LA bijusi, esot Autotransporta direkcijas vai Satiksmes ministrijas Autosatiksmes departamenta vadītāja amatos. Pēc piedāvājuma saņemšanas viņam bijuši vairāki pārrunu raundi ar nozares cilvēkiem un aktīvistiem, jo «nav jau noslēpums, ka asociācijā ir t. s. pozīcija un opozīcija, dažādas intereses, kas reizēm saduras». Lai pieņemtu šo amatu, viņam bijušas svarīgas dažas lietas. Galvenais, ka LA ir jāattīstās, aktīvāk jāaizstāv savu biedru intereses, jāpaplašina biedru loks.
Nauda nav pazudusi
Vaicāts, vai iekšējie strīdi beigušies, A. Lubāns publiski izskanējušo šūmēšanos (skat DB 19.09.2018.) raksturo kā kādu laiku briedušu revolūciju no apakšas. Tai pašā laikā viņš atzīst, ka asociācijas biedriem zināmā mērā vienmēr ir bijušas pretrunīgas intereses, piemēram, virziens uz austrumiem vai rietumiem: «Vienmēr kādam šķitīs, ka viņa intereses nav pilnvērtīgi pārstāvētas.» Šai sarežģītajā situācijā eļļu ugunī ielējušas ziņas par Starptautiskās Autopārvadātāju savienības (IRU) atmaksātiem līdzekļiem, jo tobrīd aktīvisti nav sapratuši, kas tā par naudu un ko ar to drīkst darīt. Viņš gan varot saprast toreizējās LA vadības bažas šo jautājumu uz āru pilnīgi precīzi nekomunicēt, taču tieši tas iekustinājis sniega bumbu. Proti, biedriem bijušas daudzas dažādas cerības līdz pat tam, ka «sadalīsim šo naudu un dzīvosim visi laimīgi».
Taču ir skaidrs, ka IRU atgrieza līdzekļus par TIR karnetēm, kas tika iegādātas pirms vairāk nekā 10 gadiem. Ir vairāki aspekti, kādēļ šobrīd šo naudu nevar atgriezt komersantiem. Pirmkārt, nevar atjaunot vēsturisko taisnīgumu, jo daudzi no tiem uzņēmējiem, no kuriem nauda tika nepareizi paņemta, jau sen ir ārā no biznesa. Otrkārt, asociācijas kā bezpeļņas biedrības statuss neļauj kaut ko izmaksāt kā dividendes uzņēmumā. Treškārt un galvenokārt, naudas atgriešanas nosacījumi no IRU ir pilnīgi skaidri – «tā ir nauda asociācijas biedru attīstībai caur tās darbības uzlabošanu, iespējams, izmaksu samazināšanu, pakalpojumu iedibināšanu», nevis izmaksāšanai atsevišķiem biedriem. Viņš atzīst, ka LA vadība mēģināja atrast veidu, kā šai naudai patlaban atrast vislabāko izlietojumu visu asociācijas biedru vārdā. Viņaprāt, šis jautājums varētu būt izsmelts.
Jāmaina pieeja
Savukārt pārmetumi vadībai (Jānim Āboltiņam, kurš LA vairs nestrādā, un Valdim Trēziņam, kurš aizvien ir LA prezidents un tās valdē) par iespējamu LA ienākumu un izdevumu nesabalansēšanu, pārāk lieliem tēriņiem, viņaprāt, ir tehniskas dabas jautājumi, kas šobrīd tiek izskatīti, «kur ko var izdarīt». Pirms 10 gadiem LA bijusi ja ne gluži elitāra organizācija, tad veidojums, kurā neiekļūstot uzņēmumam nebija pilvērtīgas piekļuves tirgum, jo bez TIR karnetes braukt uz austrumiem īsti nevarēja. Šobrīd situācija būtiski mainījusies. TIR sistēmas loma pārvadājumos mazinājusies nevis par kādiem procentiem, bet vairākas reizes. Patlaban ir dažādi garantiju, nodrošinājumu mehānismi, kā aizbraukt uz NVS valstīm, neizmantojot TIR. Tikmēr braucieni pa Eiropu, ar ko nodarbojas liela daļa Latvijas komersantu, neprasa dalību TIR sistēmā.
Visu rakstu Lubāns pārslēgs ātrumus lasiet 29. janvāra laikrakstā Dienas Bizness.
Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!
