Transports un loģistika

Lufthansa par interesi iegādāties airBaltic: Nevaram to komentēt

Egons Mudulis, 01.02.2018

Jaunākais izdevums

#Konsolidācija palīdz iegūt lielāku tirgus daļu vairākās valstīs, ļaujot mums nostiprināties tiešo pārvadājumu jomā.

Pārņem daļu no Air Berlin, vēlas pirkt Alitalia daļas, attīsta dažādas klases lidsabiedrības, diversificē floti un investē digitalizācijā

Tā sarunā ar Dienas Biznesu norāda Lufthansa grupas viceprezidents Dr. Štefans Kroicpaintners, kas ir atbildīgs par grupas pakalpojumu pārdošanu Eiropā, Vidējos Austrumos un Āfrikā, un grupas runasvīrs šajos reģionos Boriss Ogurskis.

Rīgā jums ir samērā maza tirgus daļa – 3,3% pērn. Kāda ir Lufthansa vieta pasaulē?

Esam lielākā aviācijas grupa pasaulē ar trīsdaļīgu stratēģiju. Pirmais pīlārs ir augstākās klases lidsabiedrības, otrs – aviolīnijas, kas veic tiešos savienojumus, un trešais – pakalpojumu kompānijas kā Lufthansa Technik, LSG, kas ir ēdināšanas kompānija, Lufthansa Cargo, kas veic kravu pārvadājumus.

Kādā ziņā esat lielākie pasaulē – apgrozījuma, pasažieru, kravu pārvadājumu vai visās jomās kopā?

B. Ogurskis: Pasažieru skaita ziņā kādas ASV lidsabiedrības varētu būt lielākas nekā mēs. Taču attiecībā uz starptautisko satiksmi esam vadošā aviācijas grupa. Eiropā esam pirmajā vietā arī pasažieru skaita ziņā.

Kur pasaulē, ja neskaita Eiropu, jūsu pozīcijas ir visstiprākās?

Protams, mums ir TOP10 valstu tirgi, kas ir nozīmīgākie pārdošanas ziņā. Taču veicam pasažieru pārvadājumus visā pasaulē. Mūsu mājas tirgi – Vācija, Šveice un Austrija ‒ ir mūsu mugurkauls, kam pamatā iekšējie pārvadājumi šajās valstīs. Eiropa kā mums ierastā vide ir būtiska – Itālija, Lielbritānija, Francija ir svarīgi tirgi pasažieru piesaistes ziņā. Tāpat būtiski ir starpkontinentālie tirgi ‒ Kanāda un ASV, kā arī Āzija ‒ Ķīna un Japāna, kur mums ir svarīgi partneri. Tādēļ nav tā, ka mēs fokusētos tikai uz dažiem tirgiem, bet mums ir globāla perspektīva.

Mums ir kopuzņēmumi lidojumiem pāri Atlantijas okeānam ar United Airlines un Air Canada, un Āzijā, kas, protams, ir tirgus ar vislielākās izaugsmes potenciālu starpkontinentālās satiksmes jomā. Japānā – ar All Nippon Airways (ANA), Ķīnā – ar Air China un Singapūrā – ar Singapore Airlines.

Ko varat atklāt par Lufthansa nākotnes plāniem?

Izaugsmes pamats grupā pērn bija un arī šogad būs tiešos savienojumus nodrošinošās lidsabiedrības. Izvirzījām ambiciozu mērķi, ka vēlamies būt trešā lielākā tiešo savienojumu lidsabiedrību grupa Eiropā, un tagad mēs tādi arī esam. Protams, tam pamatā ir arī nesen Vācijā notikusī konsolidācija ar Air Berlin. Tā ir lielāka nekā apvienošanās ar Swiss pirms vairāk nekā 10 gadiem. Ir daudz darba arī grupas iekšienē, uz ko pamatā koncentrējamies šobrīd. Tostarp attiecībā uz uzticamību un punktualitāti. Lai turpinātu izaugsmi tiešo savienojumu segmentā, šogad vēl jānotiek Brussels Airlines integrācijai Eurowings. Tādi ir mūsu plāni tuvākajai nākotnei.Lufthansa arī atklāti paziņojusi, ka ir izteikusi piedāvājumu jaunas, pilnībā restrukturizētas Alitalia iegādei. Itālija ir viens no mūsu svarīgākajiem tirgiem Eiropā. Lufthansa, protams, ir ieinteresēta ieņemt tās vietu un veikt konsolidāciju, un mums ir stratēģisks jaunas Al- italia redzējums.

Tas, šķiet, vēl nav izlemts, jo arī Air France-KLM ir ieinteresēts Alitalia iegādē?

Jā, tas vēl nav izlemts, viss ir procesā, tādēļ nevaram komentēt, kā tas beigsies. Taču esam izteikuši piedāvājumu, un sagaidām, ka lēmums tiks pieņemts nākamā mēneša laikā.

Vai esat apmierināti ar to, ko ieguvāt no Air Berlin, vai arī ne pārāk – neieguvāt visu, ko gribējāt?

Esam pilnībā apmierināti.

Bet jūs gribējāt vairāk.

Jā. Sākumā izteicām piedāvājumu arī attiecībā uz lidsabiedrību Niki.

Taču Laudas kungs (kura vārdā kompānija nosaukta) to atpirka.

Jā. Nikijs Lauda ir laimīgais uzvarētājs. Mums zuda par to interese pērnā gada beigās, jo mums radās pārliecība, ka Eiropas Komisija šo darījumu nepieļaus konkurences noteikumu dēļ.

Vai visu šo Eiropas kompāniju bankrotu dēļ jums bija arī kādi zaudējumi? Piemēram, airBaltic sākumā bija grūtības sadarbības partnera Air Berlin darbības pārtraukšanas dēļ.

Konsolidācija palīdz mums iegūt lielāku tirgus daļu vairākās valstīs, ļaujot mums nostiprināties tiešo pārvadājumu jomā. Nevaru komentēt, kā šie procesi iespaidojuši citas lidsabiedrības, taču tie pilnībā atbilst mūsu stratēģijai būt trešajiem šajā segmentā.

Kāpēc gan jums neiegādāties airBaltic, kas tagad izlikts pārdošanā? Vai Lufthansa ir bijusi kāda interese un esat veikuši airBaltic izpēti?

B. Ogurskis: Nevaram to komentēt.

Vai varat komentēt, kā stratēģiskie investori parasti vērtē iegādājamās kompānijas?

Vispārīgi runājot, jautājums ir par stratēģisko atbilstību un priekšizpēti, kam jāiet roku rokā. Piemēram, kā jau minēju, Lufthansa pēdējos pāris mēnešos augstākā prioritāte bija nostiprināties mājas tirgū. Tiklīdz kā parādījās iespēja konsolidēt Air Berlin, tā, protams, Luft- hansa bija interese tajā iesaistīties, jo tas ir mūsu mājas tirgus. Itālija ir viens no mūsu svarīgākajiem tirgiem Eiropā. Ja Alitalia tiek pārdota, tad mums ir stratēģiska interese nevis kompānijā, kāda tā ir šobrīd, bet restrukturētas kompānijas daļās. Šādus jautājumus investīciju departamentos parasti uzdod – kā biznesa modelis, tirgus atbilst mūsu stratēģiskajām interesēm. Ļoti svarīgs jautājums ir klientu segments. Tāpat ir atšķirība starp kopuzņēmumiem un konsolidāciju.

LASI ARĪ:

airBaltic šogad stratēģiskā investora vēl nebūs

Jebkurā gadījumā būs nacionālā aviokompānija

Tiek vērtēti trīs potenciālie airBaltic investori

Visu interviju Lufthansa aktīvi iesaistās konsolidācijas procesos lasiet ceturtdienas, 1. februāra, laikrakstā Dienas Bizness!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas lidsabiedrība "Lufthansa" un Latvijas lidsabiedrība "airBaltic" uzsāk sadarbības lidojumus, informē "airBaltic".

"Lufthansa" no 28. marta iekļaus savus lidojumu kodus "airBaltic" maršrutos starp Minheni un Rīgu, kā arī Minheni un Viļņu. "airBaltic" klienti varēs izmantot piekļuvi "Lufthansa" vispasaules maršrutu tīklam. Tajā pat laikā "Lufthansa" pasažieriem tiks nodrošinātas plašākas ceļošanas iespējas no Minhenes uz Baltijas valstīm.

""Lufthansa" ir nozīmīgs savienojamības nodrošinātājs pasaules līmenī, un mēs ar prieku stiprinām savu partnerību un gaisa satiksmes saites starp Baltiju, Vāciju un citām valstīm. Vācija ir viens no "airBaltic" lielākajiem tirgiem, un mēs ar prieku raugāmies uz šo partnerību un spēju ar to piedāvāt labākas ceļošanas iespējas pasažieriem visā pasaulē," norāda "airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss).

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

airBaltic zīmola vēsture: no Saab 340 līdz Airbus

Laura Mazbērziņa, 10.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrībai airBaltic šis ir 23. jubilejas gads - uzņēmums tika dibināts 1995. gada 28. augustā, bet 1995. gada 1. oktobrī airBaltic ar Saab 340 lidmašīnu veica pirmo komerciālo lidojumu no Rīgas uz Stokholmu.

AirBaltic darbības pirmsākumos komandā bija 21 darbinieks - daļa uzņēmumā strādā vēl šodien. Pašlaik lidsabiedrības komanda ir izaugusi līdz 1 500 darbiniekiem no 30 pasaules valstīm.

Gluži kā pirms 23 gadiem, arī šodien airBaltic galvenais birojs atrodas starptautiskās lidostas Rīga teritorijā, kas ir arī lidsabiedrības galvenā bāze. 1995. gada oktobrī airBaltic uzsāka lidojumus no Rīgas uz četriem galamērķiem, bet šodien lidsabiedrības maršruta tīklu veido vairāk nekā 70 galamērķi.

Jau 1997. gadā airBaltic sāka paplašināt darbības spektru, uzsākot airBaltic Cargo kravas pārvadājumus. Papildus tam 2010. gadā lidsabiedrība lidostā Rīga atklāja aviācijas apmācību centru airBaltic Training. Pērn airBaltic spēra nākamo soli un atklāja airBaltic Pilotu akadēmiju, kurā iespējams apgūt pilota profesiju un kļūt par airBaltic pilotiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas lidsabiedrība "Lufthansa" pametīs Frankfurtes akciju biržas indeksu DAX 30, ņemot vērā uzņēmuma straujo akcijas cenas kritumu koronavīrusa pandēmijas dēļ, ceturtdien paziņoja Vācijas fondu tirgus operators "Deutsche Boerse".

Nekustamo īpašumu grupa "Deutsche Wohnen" no 22.jūnija aizstās "Lufthansa", norāda "Deutsche Boerse".

"Lufthansa" akcijas cena kritumu sāka piedzīvot krietni pirms pandēmijas, taču tā ievērojami samazinājās pandēmijas izraisītās krīzes dēļ, jo koronavīrusa izplatības ierobežošanai tika apturēti gandrīz visi grupas pasažieru lidojumi.

Aviokompānijas akcijas DAX 30 indeksā tikušas iekļautas kopš tā izveidošanas 1988.gadā.

Jau ziņots, ka "Lufthansa" tīrie zaudējumi šogad pirmajā ceturksnī pieauga līdz 2,1 miljardam eiro, salīdzinot ar 342 miljoniem eiro attiecīgajā laika periodā pērn.

Reaģējot uz šo krīzi un apjomīgajiem zaudējumiem, aviokompānija pavēstīja, ka īstenos vērienīgu restrukturizāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Lufthansa Cargo uzsāk kravu lidojumus uz Rīgas lidostu

Db.lv, 05.05.2024

Foto no pirmā regulārā Lufthansa Cargo kravu reisa Rīgas lidostā naktī no 4. uz 5. maiju.

Foto: Kārlis Dambrāns

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas aviokravu pārvadātājs “Lufthansa Cargo” 4. maijā ir uzsācis regulārus kravu lidojumus uz RIX Rīgas lidostu, kas līdz ar to kļūst par pirmo Baltijas lidostu, ar ko “Lufthansa Cargo” veido regulāru tiešo kravu savienojumu.

Regulāru kravu lidojumu atvēršana ļaus Latvijas ražotājiem labāk plānot un ātrāk sasniegt jaunus noieta tirgus “Lufthansa Cargo” kravu tīklā, kā arī vietējam uzņēmējiem ērtāk un ātrāk importēt preces no citām valstīm par konkurētspējīgām cenām.

Kravas lidojumu priekšrocība ir spēja vienlaikus transportēt lielāka apjoma kravas, nesadalot tās vairākos reisos, un iespēja pārvadāt lielgabarīta kravas, ko nevar uzņemt pasažieru gaisa kuģos, skaidro RIX Rīgas lidostas aviācijas kravu attīstības vadītājs Eligijus Jentkus un uzsver: “”Lufthansa Group” ir ilglaicīgs un stabils Rīgas lidostas sadarbības partneris, un mēs esam priecīgi, ka tieši Rīgas lidosta kļūst par pirmo Baltijas lidostu, kur “Lufthansa Cargo” uzsāk šādus regulāros aviokravu lidojumus.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidsabiedrība vienīgā veic regulāros lidojumus starp trim galvaspilsētām, izvēršas Baltijas tirgū un negrasās automātiski maksāt neapmierinātajiem pasažieriem.

To sarunā ar Db.lv norādīja Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Kāda šobrīd ir situācija aviācijā – pasaulē, Eiropā, Baltijā?

Globālā situācija mūs īpaši neietekmē, ja neskaita degvielas cenas, bet tās šobrīd ir vairāk vai mazāk normālas. Eiropā zemo cenu kompānijas ir ļoti palielinājušas kapacitāti. Nav skaidrs, kas notiks ar kompānijām Brexit dēļ. Taču, manuprāt, nekas būtisks. Eiropā krīzes vēl nav. Visi saka, ka tā tuvojas, bet mēs to vēl neredzam. Redzam, ka turpina samazināties biļešu cenas. Tas nozīmē, ka cilvēki lido vēl vairāk.

(Nozares) konsolidācija nenotiek tik ātri, kā tiek uzskatīts, jo kaut kā jau ikviens pamanās tikt galā. Ir tādas mazas kompānijas kā igauņu Nordica, kas pārtrauks lidojumus, bet Norwegian arvien lido. Alitalia aizvien lido. Eiropā turpina lidot ļoti daudzas kompānijas. Zemo cenu kompānijas Ryanair, Wizz Air, easyJet – spēcīgie (spēlētāji) ‒ joprojām nosaka toni, bet arī Brittish Airways uzrāda augstu peļņu. Eiropā aviācija ir labā stāvoklī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievija novembrī nosūtījusi tiesiskās palīdzības lūgumu Latvijai, prasot piedzīt vairāk nekā 20 miljonus eiro no nacionālās lidsabiedrības «airBaltic», liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Prasība saistīta ar bijušajam «Latvijas Krājbankas» lielākajam akcionāram Vladimiram Antonovam savulaik piederējušo, nu jau bankrotējušo Krievijas banku «Investbank», kas 2012.gada martā sāka trīs civillietas pret bijušo «airBaltic» akcionāri SIA «Baltijas aviācijas sistēmas» (BAS) un «airBaltic» kā līdzatbildētāju, prasot atmaksāt it kā izsniegto aizdevumu 18,4 miljonu apmērā, procentus un līgumsodu.

Latvijas Tieslietu ministrijā (TM) aģentūrai LETA apstiprināja, ka ministrijas lietvedībā ir saņemti tiesiskās palīdzības lūgumi no Krievijas Tieslietu ministrijas par spriedumu atzīšanu un izpildi Latvijas teritorijā. Lūgumi, kas attiecas uz parādu piedziņu no «airBaltic» un BAS, saņemti šī gada 21.novembrī, taču to saturu TM nevarot komentēt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas nacionālās aviokompānijas "Lufthansa" virszemes apkalpošanas darbinieki trešdien streikos, paziņojusi arodbiedrība "Verdi".

Arodbiedrība pirmdien norādīja, ka šī streika dēļ tiks traucēta Frankfurtes, Minhenes, Hamburgas, Berlīnes un Diseldorfas lidostu darbība.

Streiks tiek rīkots saistībā ar "Lufthansa" grupas sarunām par atalgojumu aptuveni 25 000 darbinieku lidsabiedrībā "Lufthansa", kā arī citās struktūrvienībās, tostarp kravu pārvadājumu meitasuzņēmumā "Lufthansa Cargo" un lidmašīnu tehniskās apkopes struktūrvienībā "Lufthansa Technik".

Otrajā sarunu kārtā 23.janvārī darba devēju izteiktais algu palielināšanas piedāvājums tika noraidīts kā nepietiekams.

Sarunas paredzēts atsākt otrdien.

Vācijas lidostā pēdējās nedēļās norisinājušies vairāki streiki, būtiski traucējot to darbību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas nacionālās aviokompānijas "Lufthansa" virszemes apkalpošanas darbinieki piektdien turpina streiku, būtiski ietekmējot pasažieru pārvadājumus.

"Lufthansa" virszemes apkalpošanas darbinieki streiku sāka ceturtdien plkst.4 (plkst.5 pēc Latvijas laika), un tas ilgs līdz sestdienas plkst.7.10 (plkst.8.10 pēc Latvijas laika).

Aviokompānija norāda, ka piektdien tiks atcelti aptuveni 1000 reisu, galvenokārt Minhenes un Frankfurtes lidostās.

"Lufthansa" skaidro, ka streika dēļ spēj nodrošināt vien aptuveni 10-20% no ieplānotajiem reisiem.

Februārī "Lufthansa" virszemes apkalpošanas darbinieki rīkoja divus streikus, kuru dēļ tika atcelti reisi, bet pagājušajā nedēļā arī streikoja virszemes apkalpošanas darbinieki tehiskajās un kravu pārvadājumu struktūrvienībās, neietekmējot pasažieru pārvadājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īrijas zemo cenu aviokompānijas Ryanair vadītājs Maikls O’Līrijs trešdien pavēstīja, ka viņa vadītā lidsabiedrība neizteiks iegādes piedāvājumu grūtībās nonākušajai Vācijas otrajai lielākajai aviosabiedrībai Air Berlin.

Vienlaikus O’Līrijs izteicis kritiku Vācijas valdībai, kas, pēc viņa uzskatiem, dara visu iespējamo, lai labumu šajā situācijā gūtu nacionālā lidsabiedrība Lufthansa.

Vairākas aviokompānijas šobrīd veic pārrunas par iespējamu Air Berlin aktīvu iegādi pēc tam, kad lidsabiedrība šā mēneša sākumā tiesā iesniedza maksātnespējas pieteikumu.

Preses konferencē Berlīnē O’Līrijs norādīja, ka Ryanair šajā procesā piedalīsies vien tad, ja tas būs godīgs un atklāts.

Viņš uzskata, ka Vācijas valdība un vēl divas Vācijas aviokompānijas sadarbojas, lai ļautu Lufthansa pārņemt Air Berlin, tādējādi pārkāpjot konkurences noteikumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

airBaltic izglāba uz noguldītāju kauliem

Sandris Točs, speciāli DB, 07.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parādoties stratēģiskajam investoram, var no jauna rasties vecās prasības pret nacionālo aviokompāniju airBaltic To intervijā DB atzīst bijušais AS Latvijas Krājbanka (LKB) valdes priekšsēdētājs Ivars Priedītis un zvērināts advokāts Jānis Davidovičs.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Vai, raugoties no šodienas skatupunkta, bija pamats aizvērt Latvijas Krājbanku?

I. Priedītis: Nebija. Daļēji tas tika izdarīts uz nepārbaudītu dokumentu pamata - mans paraksts ir uz papīriem, kas ir parakstīti pusgadu pirms tam, kad es kļuvu par Latvijas Krājbankas valdes priekšsēdētāju, un turklāt ar nepareizu bankas adresi. Redziet, kad aiztaisīja ciet Krājbanku, FKTK izdeva rīkojumu visu naudu pārskaitīt uz norādīto kontu Deutsche Bank, kur lika akumulēt visu naudu. Varat iedomāties, ko tas nozīmēja Krievijas Investbankai, kurā stāvēja gandrīz 100 miljoni dolāru? Izpildīt šo FKTK rīkojumu Krievijas bankai faktiski nozīmēja tūlītēju maksātnespēju un bankrotu. Tāpēc šī banka atrada veidu, kā nemaksāt šo naudu, viltojot dokumentus, ko arī konstatēja Maskavas pilsētas arbitrāžas tiesa. Taču būtiskākais, kas apliecina, ka Krājbankas aizvēršana bija nepamatota, ir tas, ka bankā bija reāla nauda. Slēgšanas brīdī bankā bija vismaz vairāki simti miljonu latu. Tikai pirmajās nedēļās pēc bankas slēgšanas tika izmaksāti ap sešdesmit miljonu cilvēkiem, kurus akceptēja FKTK pilnvarotā persona. Es tolaik jau sēdēju Olaines cietumā, bet, kā man stāstīja bijušie kolēģi, darba diena Krājbankā sākās ar rindu no rīta pie FKTK pilnvarotās personas, lai vīzētu pārskaitījumus. Šos dokumentus iesniedzu izmeklētājam Ekonomikas policijā, bet tas netika ņemts vērā, un šīs epizodes lietā neeksistē. Taču ir vēl viena svarīga lieta, kas izskaidro Krājbankas aizvēršanu. Kad LKB mātes banka Snoras tika nacionalizēta, Latvijas Krājbanka faktiski kļuva par Lietuvas valsts banku. Ar visu lielo problēmu, ņemot vērā esošās 72 miljonu dolāru lielās saistības, par Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic kreditoru faktiski kļūst Lietuvas valsts – caur banku Snoras un Latvijas Krājbanku. Šie 72 miljoni bija airBaltic kredītsaistības – vai nu pa taisno, vai caur Baltijas Aviācijas Sistēmām un Taurus (bijušie airBaltic līdzīpašnieki – red.).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" piecu gadu obligāciju pārfinansēšanā galvenie izaicinājumi ir saistīti ar to, ka investori procentu likmēs pašlaik ieceno karu Ukrainā un ģeopolitiskos riskus, intervijā atzina "airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss.

"Tas bija galvenais jautājums, kad mēs pirmo reizi gribējām obligācijas pārfinansēt. Retorika par karu ir tik negatīva, ka investori, īpaši no Rietumiem, šo risku vērtē ļoti augstu. Es nedomāju, ka mums kā NATO valstij šāds risks pastāv, jo mēs esam ļoti labi aizsargāti, bet finanšu institūcijas uz šo jautājumu raugās citādi," sacīja Gauss.

Vienlaikus viņš piebilda, ka "airBaltic" biznesa plānā ir paredzēts, ka par piecu gadu 200 miljonu eiro obligāciju, kuru termiņš beidzas jūlijā, pārfinansēšanu var nākties maksāt augstāku procentu likmi.

Tāpat aviokompānijas vadītājs minēja, ka ir iespējami arī citi risinājumi, piemēram, aizņēmums, kas gan nozīmētu augstāku procentu likmi, nekā iespējams iegūt, emitējot obligācijas. Tāpat ir iespējams, ka cits uzņēmums izpērk šīs obligācijas, vietā prasot "airBaltic" akcijas. Tomēr galvenais risinājums, pie kā "airBaltic" pašlaik strādā kopā ar konsultantiem, ir jauna obligāciju emisija par pieņemamu procentu likmi, ar kuru pārfinansēt tagadējās obligācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eksperti: airBaltic obligāciju likme šī brīža situācijā uzskatāma par izdevīgu

LETA, 09.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aviosabiedrības "airBaltic" emitēto obligāciju procentu likme ir salīdzinoši augsta, tomēr darījums uzskatāms par šī brīža situācijā izdevīgu un finansējuma piesaiste kompānijai bija kritiski nepieciešama, uzskata aptaujātie finanšu eksperti.

Investīciju baņķieris un "Prudentia" partneris Ģirts Rungainis sacīja, ka "airBaltic" obligāciju likme ir salīdzinoši augsta, tomēr, ņemot vērā lidsabiedrības un ģeopolitisko situāciju, tā būtu uzskatāma par izdevīgu. Rungainis gaidījis, ka procentu likme varētu būt bijusi vēl augstāka.

"Veiktā obligāciju emisija rāda, ka investori ir gatavi investēt un neuzskata, ka kompānijai būtu maksātnespējas risks. Vienlaikus šī likme norāda, ka riski ir augsti - gan pašas kompānijas riski, gan ģeopolitiskie reģiona riski, gan tūrisma nozares situācija reģionā," teica Rungainis.

Viņaprāt, obligāciju likme varēja būt vēl augstāka, taču valsts iesaiste to iegādē palīdzējusi likmi samazināt. Rungaiņa ieskatā "airBaltic" ir nevis emitējusi piecu gadu obligācijas, bet gan nopirkusi laiku, lai varētu sagaidīt procentu likmju samazināšanos tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

FOTO: Liela interese par dalību airBaltic Pilotu akadēmijā

Db.lv/ LETA, 19.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrība «airBaltic» otrdien rīkoja pirmo «Atvērto durvju dienu» kandidātiem, kuri izrādījuši interesi pievienoties jaunajai «airBaltic Training» Pilotu akadēmijai. Kopumā pasākumu apmeklēja vairāk nekā 200 interesenti no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, informē A/S «Air Baltic Corporation» Korporatīvās komunikācijas vadītāja Alise Briede.

Papildināta ar 3.-6. rindkopu

«Mēs esam priecīgi redzēt tik lielu interesi no cilvēkiem jau pirmajā pieteikumu pieņemšanas nedēļā. Šī jaunā izglītības programma ir lieliska iespēja visiem, kuri vēlas veidot karjeru aviācijas nozarē, divu gadu laikā kļūstot par pilotiem. «airBaltic Training» Pilotu akadēmija ir unikāla izglītības programma, kas Baltijas valstīs līdz šim nav bijusi pieejama – mēs piedāvājam augsta līmeņa pilotu apmācības, kas nodrošinās darbu kā «airBaltic» pilotiem,» sacīja «airBaltic» izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss).

Aģentrūra LETA vēsta, ka «airBaltic» lidojumu vadības vecākais viceprezidents Pauls Cālītis «airBaltic» pasākumā informēja - nākamgad apmācībām, kas ilgs divus gadus, tiks uzņemti 24 cilvēki bez iepriekšējām zināšanām. Turpmākajos gados apmācāmo skaits pieaugs - 2019.gadā tas būs 55, 2020.gadā - 70, bet 2021.gadā - 100. Pirmā grupa mācības sāks 2018.gada martā, otra - nākamā gada rudenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrija (SM) patlaban izskata jau konkrētus piedāvājumus Latvijas nacionālās aviokompānijas «airBaltic» investora piesaistē un nav izslēgta arī uzņēmuma pilnīga privatizācija, pastāstīja ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš.

Viņš uzsvēra, ka investora piesaiste patlaban ir galvenais izaicinājums. «Mēs ļoti produktīvi šogad esam strādājuši, esam piesaistījuši starptautisku kompāniju «Lazard Freres», kas ir veikusi liela apmēra darbu, lai apzinātu, kuri potenciāli varēt būt stratēģiskie partneri «airBaltic», lai kompānija varētu attīsties. Šeit ir viena būtiska nianse - valstij esot lielākajam akcionāram, ir jārūpējas par kompānijas attīstību. Lai kompānija attīstītos, tieši akcionāri ir tie, kuri investē. Tomēr mums ir jāņem vērā Eiropas Savienības regulējums, kas paredz, ka valsts investīcijas ir valsts atbalsts. Attiecīgi valsts atbalsts nav saderīgs ar kompānijas attīstību, tāpēc mums jāmeklē stratēģiskais partneris, lai kompānija varētu attīstīties atbilstoši tirgus principiem. Faktiski valstij ir apgrūtinoši būt par efektīvu akcionāru, jo likumi nepieļauj tādas investīciju iespējas, kādas ir privātam akcionāram,» skaidroja Ozoliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" pēc diviem gadiem varētu pārfinansēt 340 miljonu eiro vērtās obligācijas ar lētāku finanšu instrumentu, preses konferencē 8.maijā sacīja "airBaltic" finanšu direktors Vitolds Jakovļevs.

Komentējot obligāciju darījuma procentu likmi 14,5% apmērā, Jakovļevs norādīja, ka tie ir 49,3 miljoni eiro gadā, bet darījumā ir iestrādāta opcija, ka obligācijas var apmaksāt pēc diviem gadiem, pārfinansējot to ar lētāku instrumentu.

"Līdz ar to šie procentu maksājumi varētu aprobežoties ar diviem gadiem," papildināja Jakovļevs.

Viņš uzsvēra, ka "airBaltic" apzinās, ka tā ir augsta likme, bet vienīgā, kas patlaban aviokompānijai bija pieejama.

"Tas, protams, ir daudz vairāk nekā mēs maksājām līdz šim, kas atbilst reālajai tirgus situācijai, kad likmes un riska pakāpe ir augsta. "airBaltic" biznesa plāns paredz izaugsmi lidmašīnu flotes skaitā, kas var uzlabot rentabilitāti, tādēļ sagaidām, ka peļņas norma uzlabosies, lai apmaksātu šos procentus," sacīja Jakovļevs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

airBaltic koncerna peļņa - 33,652 miljoni eiro; plāno piesaistīt papildu 100 miljonus eiro

LETA, 05.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" koncerns pagājušajā gadā strādāja ar auditēto peļņu 33,652 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš, savukārt koncerna apgrozījums, salīdzinot ar 2022.gadu, palielinājās par 33,5%, sasniedzot 667,982 miljonus eiro, liecina kompānijas publiskotā informācija. Vēl "airBaltic" plāno piesaistīt papildu finansējumu 100 miljonu eiro apmērā, teikts kompānijas auditētajā 2023.gada pārskatā.

Gada pārskatā norādīts, ka 2024.gada jūlijā beidzas 200 miljonu eiro obligāciju dzēšanas termiņš, tādējādi aviokompānija meklēs ārējo finansējumu, lai refinansētu obligācijas, kā arī kompānija plāno piesaistīt papildu finansējumu apmēram 100 miljonu eiro apmērā.

"Aviokompānija plāno ne tikai refinansēt 200 miljonus eiro, bet arī piesaistīt papildu 100 miljonus eiro, lai tādējādi uzlabotu naudas līdzekļu atlikumu un sekmētu turpmāku kapitālieguldījumu finansēšanu, kas saistīti ar uzņēmuma kapacitātes palielināšanu," skaidrots gada pārskatā.

Tajā arī minēts, ka "airBaltic" ir nolīgusi starptautiskas investīciju bankas un finanšu konsultantus un paralēli strādā pie dažādām refinansēšanas iespējām, tostarp pie iespējām piesaistīt līdzekļus publiskā parāda tirgū un privātā parāda tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" akciju publisko piedāvājumu plāno izsludināt gada otrajā pusē, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja aviokompānijas izpilddirektors Martins Gauss.

Viņš norādīja, ka pirms akciju publiskā piedāvājuma aviokompānijai ir jāpārfinansē obligācijas, un šobrīd "airBaltic" ir šo obligāciju pārfinansēšanas procesā. "Sāksim ar to, ka pārfinansēsim obligācijas. Pēc tam, kad būsim to veiksmīgi izdarījuši, mēs izsludināsim šo akciju publisko piedāvājumu," sacīja Gauss.

Viņš arī atzīmēja, ka "airBaltic" akcijas plānots iekļaut akcijas biržā "Nasdaq Riga".

Tāpat Gauss pauda, ka tas būs lielākais akciju publiskais piedāvājums Baltijā.

Vienlaikus aviokompānijas vadītājs norādīja, ka "airBaltic" ar potenciālajiem investoriem runā arī par 100 miljonu eiro piesaisti.

Jau vēstīts, ka "airBaltic" plāno piesaistīt arī papildu finansējumu 100 miljonu eiro apmērā. 2023.gada pārskatā norādīts, ka 2024.gada jūlijā beidzas 200 miljonu eiro obligāciju dzēšanas termiņš, tādējādi aviokompānija meklēs ārējo finansējumu, lai refinansētu obligācijas, kā arī kompānija plāno piesaistīt papildu finansējumu apmēram 100 miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Vācijas regulators kritizē Lufthansa par nepamatotiem biļešu cenu kāpumiem

LETA--AFP, 28.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas Federālais karteļu apkarošanas birojs «Bundeskartellamt» ceturtdien kritizēja nacionālās aviokompānijas «Lufthansa» apgalvojumus, ka nesenie cenu kāpumi lidojumiem iekšzemes maršrutos saistīti ar automatizētu biļešu reģistrēšanas programmatūru, norādot, ka uzņēmumiem nevajadzētu «slēpties aiz algoritmiem».

«Bundeskartellamt» izmeklē sūdzības, ka «Lufthansa» biļešu cenas atsevišķos maršrutos piedzīvojušas strauju kāpumu pēc tam, kad maksātnespējīgais konkurents «Air Berlin» oktobra nogalē pārtrauca veikt reisus.

«Lufthansa» noliegusi, ka tā veikusi izmaiņas cenu noteikšanas metodēs, skaidrojot, ka tās pilnībā automatizētā sistēma vienkārši reaģējusi uz pieprasījuma kāpumu pēc «Air Berlin» sabrukuma un tādējādi uzrādījusi augstākas vidējās cenas.

Taču intervijā laikrakstam «Sueddeutsche Zeitung» «Bundeskartellamt» prezidents Andreass Munds sacīja, ka šis apgalvojums neiztur kritiku.

Aviācijas nozares eksperti apgalvo, ka «Lufthansa» biļešu cenas atsevišķos maršrutos pieaugušas par 30%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Tūrisma aģentūra Kolumbs un Averoja pievienojas Lufthansa City Center tīklam

Db.lv, 23.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA «Tūrisma aģentūra Kolumbs» un SIA «Averoja» ir pievienojušās starptautiskajam Lufthansa City Center tūrisma aģentūru tīklam, kurš pasaules mērogā darbojas vairāk nekā 25 gadus.

Abi uzņēmumi ir kļuvuši par šī tīkla partneruzņēmumiem Latvijā. Pēc SIA «Tūrisma aģentūra Kolumbs» un SIA «Averoja» apvienošanās 2013. gada sākumā, tās ik gadu nostiprina savas tirgus pozīcijas.

Lufthansa City Center ir starptautisks tīkls ar partneruzņēmumiem vairāk nekā 92 valstīs visā pasaulē. Šim tīklam ir pievienojušās jau vairāk nekā 272 tūrisma aģentūras visā pasaulē.

Pievienošanās Lufthansa City Center tīklam, dod iespēju SIA «Tūrisma aģentūra Kolumbs» un SIA «Averoja» nodrošināt saviem korporatīvajiem klientiem jaunus, kvalitatīvus biznesa ceļojumu pakalpojumus, piedāvājot specifiskus risinājumus un ekskluzīvu piekļuvi īpaši izstrādātu produktu un pakalpojumu klāstam. Lufthansa City Center partneruzņēmuma statuss dod aģentūrām tiešu piekļuvi pasaules vadošo tūrisma pakalpojumu sniedzēju sistēmām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Air Berlin pārrunas par aviokompānijas daļu pārdošanu turpinās ar Lufthansa un EasyJet

LETA, 26.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grūtībās nonākušā Vācijas otra lielākā lidsabiedrība Air Berlin pirmdien apstiprināja, ka veic pārrunas ar Vācijas lielāko aviokompāniju Lufthansa un Lielbritānijas EasyJet, lai pārdotu daļas no sava biznesa.

Pārrunas ar Lufthansa un EasyJet tagad turpināsies līdz 12.oktobrim, pēc padomes sanāksmes norādīja Air Berlin.

Tehniskā informācija attiecībā uz lidsabiedrības likvidēšanu tiks izstrādāta tuvāko nedēļu laikā un jebkura gala vienošanās būs jāapstiprina Eiropas regulatoriem.

EasyJet ir izrādījusi interesi tikai saistībā ar pasažieru aviokompānijas daļu iegādi, bet Lufthansa izteiktais piedāvājums aptver struktūrvienību LGW un Austrijas lidsabiedrību Niki, kā arī daļas no Air Berlin.

Jau ziņots, ka Air Berlin augusta sākumā tiesā iesniedza maksātnespējas pieteikumu, jo tās lielākais akcionārs - Abū Dabī bāzētā lidsabiedrība Etihad Airways - vairs nenodrošina finansiālu atbalstu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas nacionālās aviokompānijas "Lufthansa" grupa brīdinājusi, ka koronavīrusa pandēmijas negatīvās ietekmes dēļ apdraudēti 30 000 darbavietu.

Lidsabiedrības valde darbiniekiem nosūtītā vēstulē norādījusi, ka šobrīd nekad nav bijis tik grūti paredzēt aviācijas nozares attīstību, jo nav skaidrības par to, cik ilgi tiks noteikti ceļošanas ierobežojumi vai cik ātri tiks piedzīvota atlabšana no šīs krīzes.

Vēstulē teikts, ka "Lufthansa" grupa centīsies saglabāt vismaz 100 000 no 130 000 darbavietu.

Aviokompānija jau septembrī paziņoja, ka plāno likvidēt vairāk par 22 000 darbavietu, par kuru likvidēšanu tika izziņots iepriekš, taču precīzāku informāciju tajā laika nesniedza.

Vienlaikus "Lufthansa" pavēstījusi, ka ziemas periodā vēl par 125 lidmašīnām samazinās lidojumiem izmantojamo lidaparātu skaitu, piedāvājot vien ceturtdaļu no lidojumiem, kas tika nodrošināti pagājušā gada ziemas periodā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Lufthansa cenšas nodrošināt valstu finansiālu palīdzību

LETA--AFP, 24.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas nacionālā lidsabiedrība "Lufthansa" ceturtdien paziņoja, ka ar valdībām valstīs, kur bāzētas grupas aviokompānijas, veic intensīvas sarunas par finansiālu palīdzību, lai nodrošinātu tās maksātspēju.

Frankfurtē bāzētā grupa, kurā ietilpst arī aviokompānijas "Eurowings", "Austrian Airlines", "Swiss" un "Brussels Airlines", pauda pārliecību, ka šīs sarunas novedīs pie veiksmīga iznākuma.

"Biznesa perspektīvas, saistības vairāku miljardu eiro apmērā un kompensācijas par atceltajiem lidojumiem radīs nepieciešamību pēc valstu finanšu palīdzības," norāda "Lufthansa".

Sākotnējie rezultāti liecina, ka "Lufthansa" šīgada pirmajā ceturksnī cietusi pamatdarbības zaudējumus 1,2 miljardu eiro apmērā.

Lidsabiedrības tirdzniecības apjoms pirmajā ceturksnī veidoja 6,4 miljardus eiro, kas ir par 18% mazāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn.

"Lufthansa" vadītājs Kārstens Špors jau iepriekš norādīja, ka aviokompānija zaudē vienu miljonu eiro stundā, un grupa pašlaik dienā pārvadā mazāk nekā 3000 pasažieru, salīdzinot ar aptuveni 350 000 dienā pirms šīs krīzes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īrijas zemo cenu aviokompānija "Ryanair" otrdien paziņoja, ka iesniegs sūdzību par Vācijas valdības īstenotu lidsabiedrības "Lufthansa" daļēju nacionalizāciju, jo tā ir nelikumīga valsts palīdzība.

"Lufthansa" un Vācijas valdība vienojušās par deviņu miljardu eiro glābšanas programmu, kuras ietvaros Berlīne iegūs 20% lidsabiedrības akciju.

"Vācijas valdība turpina ignorēt Eiropas Savienības (ES) noteikumus, kad tas ir izdevīgi, lai subsidētu lielas Vācijas kompānijas, taču tad pārmet citām ES valstīm par noteikumu neievērošanu," norāda "Ryanair" vadītājs Maikls O’Līrijs.

Viņš uzskata, ka "Lufthansa" sniegtā valsts palīdzība kropļos konkurenci aviācijas sektorā.

Tikmēr "Ryanair" šī mēneša sākumā saņēma 600 miljonu sterliņu mārciņu (675 miljonu eiro) aizdevumu no Lielbritānijas valdības fonda, kas izveidots palīdzības sniegšanai koronavīrusa skartajiem uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas nacionālās aviokompānijas "Lufthansa" grupa pērn strādājusi ar 1,67 miljardu eiro tīro peļņu, tai vairāk nekā dubultojoties salīdzinājumā ar 791 miljonu eiro gadu iepriekš, liecina ceturtdien publiskotais uzņēmuma pārskats.

Turklāt "Lufthansa" peļņu guvusi otro gadu pēc kārtas pēc divus gadus ciestajiem zaudējumiem, ko izraisīja koronavīrusa pandēmijas radītā krīze aviācijas nozarē.

Peļņas kāpumu galvenokārt veicinājusi pieprasījuma pēc ceļošanas palielināšanās.

"Lufthansa" ienākumi pērn pieauguši par 15% un pārsnieguši 35 miljardus eiro.

Aviokompānijas grupa 2023.gadā pārvadājusi 123 miljonus pasažieru, kas ir par 20% vairāk nekā iepriekšējā gadā.

"Lufthansa" grupā ietilpst arī Austrijas nacionālā lidsabiedrība "Austrian Airlines", Šveices nacionālā aviokompānija "Swiss", Beļģijas nacionālā lidsabiedrība "Brussels Airlines" un Vācijas zemo cenu aviokompānija "Eurowings".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas nacionālā lidsabiedrība «Lufthansa» pērn strādāja ar 2,36 miljardu eiro tīro peļņu, tādējādi tai sasniedzot visu laiku augstāko līmeni uzņēmuma vēsturē, teikts ceturtdien publiskotajā aviokompānijas paziņojumā.

Peļņa pagājušajā gadā palielinājusies par 33,1%, pārsniedzot arī analītiķu prognozētos 2,28 miljardus eiro.

Peļņas kāpumu galvenokārt veicinājusi izdevumu samazināšana un «Brussels Airlines» pilnvērtīga iekļaušana «Lufthansa» grupā pēc lidsabiedrības iegādes 2016.gada nogalē.

Tikmēr «Lufthansa» tirdzniecības apjoms pērn palielinājies par 12,4% un sasniedzis 35,6 miljardus eiro.

Kā ziņots, «Lufthansa» pērn arī panāca vienošanos par maksātnespējīgās Vācijas otras lielākās aviokompānijas «Air Berlin» aktīvu iegādi.

Komentāri

Pievienot komentāru