Quantcast
Transports un loģistika

Lufthansa par interesi iegādāties airBaltic: Nevaram to komentēt

Egons Mudulis, 01.02.2018

Jaunākais izdevums

#Konsolidācija palīdz iegūt lielāku tirgus daļu vairākās valstīs, ļaujot mums nostiprināties tiešo pārvadājumu jomā.

Pārņem daļu no Air Berlin, vēlas pirkt Alitalia daļas, attīsta dažādas klases lidsabiedrības, diversificē floti un investē digitalizācijā

Tā sarunā ar Dienas Biznesu norāda Lufthansa grupas viceprezidents Dr. Štefans Kroicpaintners, kas ir atbildīgs par grupas pakalpojumu pārdošanu Eiropā, Vidējos Austrumos un Āfrikā, un grupas runasvīrs šajos reģionos Boriss Ogurskis.

Rīgā jums ir samērā maza tirgus daļa – 3,3% pērn. Kāda ir Lufthansa vieta pasaulē?

Esam lielākā aviācijas grupa pasaulē ar trīsdaļīgu stratēģiju. Pirmais pīlārs ir augstākās klases lidsabiedrības, otrs – aviolīnijas, kas veic tiešos savienojumus, un trešais – pakalpojumu kompānijas kā Lufthansa Technik, LSG, kas ir ēdināšanas kompānija, Lufthansa Cargo, kas veic kravu pārvadājumus.

Kādā ziņā esat lielākie pasaulē – apgrozījuma, pasažieru, kravu pārvadājumu vai visās jomās kopā?

B. Ogurskis: Pasažieru skaita ziņā kādas ASV lidsabiedrības varētu būt lielākas nekā mēs. Taču attiecībā uz starptautisko satiksmi esam vadošā aviācijas grupa. Eiropā esam pirmajā vietā arī pasažieru skaita ziņā.

Kur pasaulē, ja neskaita Eiropu, jūsu pozīcijas ir visstiprākās?

Protams, mums ir TOP10 valstu tirgi, kas ir nozīmīgākie pārdošanas ziņā. Taču veicam pasažieru pārvadājumus visā pasaulē. Mūsu mājas tirgi – Vācija, Šveice un Austrija ‒ ir mūsu mugurkauls, kam pamatā iekšējie pārvadājumi šajās valstīs. Eiropa kā mums ierastā vide ir būtiska – Itālija, Lielbritānija, Francija ir svarīgi tirgi pasažieru piesaistes ziņā. Tāpat būtiski ir starpkontinentālie tirgi ‒ Kanāda un ASV, kā arī Āzija ‒ Ķīna un Japāna, kur mums ir svarīgi partneri. Tādēļ nav tā, ka mēs fokusētos tikai uz dažiem tirgiem, bet mums ir globāla perspektīva.

Mums ir kopuzņēmumi lidojumiem pāri Atlantijas okeānam ar United Airlines un Air Canada, un Āzijā, kas, protams, ir tirgus ar vislielākās izaugsmes potenciālu starpkontinentālās satiksmes jomā. Japānā – ar All Nippon Airways (ANA), Ķīnā – ar Air China un Singapūrā – ar Singapore Airlines.

Ko varat atklāt par Lufthansa nākotnes plāniem?

Izaugsmes pamats grupā pērn bija un arī šogad būs tiešos savienojumus nodrošinošās lidsabiedrības. Izvirzījām ambiciozu mērķi, ka vēlamies būt trešā lielākā tiešo savienojumu lidsabiedrību grupa Eiropā, un tagad mēs tādi arī esam. Protams, tam pamatā ir arī nesen Vācijā notikusī konsolidācija ar Air Berlin. Tā ir lielāka nekā apvienošanās ar Swiss pirms vairāk nekā 10 gadiem. Ir daudz darba arī grupas iekšienē, uz ko pamatā koncentrējamies šobrīd. Tostarp attiecībā uz uzticamību un punktualitāti. Lai turpinātu izaugsmi tiešo savienojumu segmentā, šogad vēl jānotiek Brussels Airlines integrācijai Eurowings. Tādi ir mūsu plāni tuvākajai nākotnei.Lufthansa arī atklāti paziņojusi, ka ir izteikusi piedāvājumu jaunas, pilnībā restrukturizētas Alitalia iegādei. Itālija ir viens no mūsu svarīgākajiem tirgiem Eiropā. Lufthansa, protams, ir ieinteresēta ieņemt tās vietu un veikt konsolidāciju, un mums ir stratēģisks jaunas Al- italia redzējums.

Tas, šķiet, vēl nav izlemts, jo arī Air France-KLM ir ieinteresēts Alitalia iegādē?

Jā, tas vēl nav izlemts, viss ir procesā, tādēļ nevaram komentēt, kā tas beigsies. Taču esam izteikuši piedāvājumu, un sagaidām, ka lēmums tiks pieņemts nākamā mēneša laikā.

Vai esat apmierināti ar to, ko ieguvāt no Air Berlin, vai arī ne pārāk – neieguvāt visu, ko gribējāt?

Esam pilnībā apmierināti.

Bet jūs gribējāt vairāk.

Jā. Sākumā izteicām piedāvājumu arī attiecībā uz lidsabiedrību Niki.

Taču Laudas kungs (kura vārdā kompānija nosaukta) to atpirka.

Jā. Nikijs Lauda ir laimīgais uzvarētājs. Mums zuda par to interese pērnā gada beigās, jo mums radās pārliecība, ka Eiropas Komisija šo darījumu nepieļaus konkurences noteikumu dēļ.

Vai visu šo Eiropas kompāniju bankrotu dēļ jums bija arī kādi zaudējumi? Piemēram, airBaltic sākumā bija grūtības sadarbības partnera Air Berlin darbības pārtraukšanas dēļ.

Konsolidācija palīdz mums iegūt lielāku tirgus daļu vairākās valstīs, ļaujot mums nostiprināties tiešo pārvadājumu jomā. Nevaru komentēt, kā šie procesi iespaidojuši citas lidsabiedrības, taču tie pilnībā atbilst mūsu stratēģijai būt trešajiem šajā segmentā.

Kāpēc gan jums neiegādāties airBaltic, kas tagad izlikts pārdošanā? Vai Lufthansa ir bijusi kāda interese un esat veikuši airBaltic izpēti?

B. Ogurskis: Nevaram to komentēt.

Vai varat komentēt, kā stratēģiskie investori parasti vērtē iegādājamās kompānijas?

Vispārīgi runājot, jautājums ir par stratēģisko atbilstību un priekšizpēti, kam jāiet roku rokā. Piemēram, kā jau minēju, Lufthansa pēdējos pāris mēnešos augstākā prioritāte bija nostiprināties mājas tirgū. Tiklīdz kā parādījās iespēja konsolidēt Air Berlin, tā, protams, Luft- hansa bija interese tajā iesaistīties, jo tas ir mūsu mājas tirgus. Itālija ir viens no mūsu svarīgākajiem tirgiem Eiropā. Ja Alitalia tiek pārdota, tad mums ir stratēģiska interese nevis kompānijā, kāda tā ir šobrīd, bet restrukturētas kompānijas daļās. Šādus jautājumus investīciju departamentos parasti uzdod – kā biznesa modelis, tirgus atbilst mūsu stratēģiskajām interesēm. Ļoti svarīgs jautājums ir klientu segments. Tāpat ir atšķirība starp kopuzņēmumiem un konsolidāciju.

LASI ARĪ:

airBaltic šogad stratēģiskā investora vēl nebūs

Jebkurā gadījumā būs nacionālā aviokompānija

Tiek vērtēti trīs potenciālie airBaltic investori

Visu interviju Lufthansa aktīvi iesaistās konsolidācijas procesos lasiet ceturtdienas, 1. februāra, laikrakstā Dienas Bizness!

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

airBaltic zīmola vēsture: no Saab 340 līdz Airbus

Laura Mazbērziņa, 10.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrībai airBaltic šis ir 23. jubilejas gads - uzņēmums tika dibināts 1995. gada 28. augustā, bet 1995. gada 1. oktobrī airBaltic ar Saab 340 lidmašīnu veica pirmo komerciālo lidojumu no Rīgas uz Stokholmu.

AirBaltic darbības pirmsākumos komandā bija 21 darbinieks - daļa uzņēmumā strādā vēl šodien. Pašlaik lidsabiedrības komanda ir izaugusi līdz 1 500 darbiniekiem no 30 pasaules valstīm.

Gluži kā pirms 23 gadiem, arī šodien airBaltic galvenais birojs atrodas starptautiskās lidostas Rīga teritorijā, kas ir arī lidsabiedrības galvenā bāze. 1995. gada oktobrī airBaltic uzsāka lidojumus no Rīgas uz četriem galamērķiem, bet šodien lidsabiedrības maršruta tīklu veido vairāk nekā 70 galamērķi.

Jau 1997. gadā airBaltic sāka paplašināt darbības spektru, uzsākot airBaltic Cargo kravas pārvadājumus. Papildus tam 2010. gadā lidsabiedrība lidostā Rīga atklāja aviācijas apmācību centru airBaltic Training. Pērn airBaltic spēra nākamo soli un atklāja airBaltic Pilotu akadēmiju, kurā iespējams apgūt pilota profesiju un kļūt par airBaltic pilotiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas lidsabiedrība "Lufthansa" pametīs Frankfurtes akciju biržas indeksu DAX 30, ņemot vērā uzņēmuma straujo akcijas cenas kritumu koronavīrusa pandēmijas dēļ, ceturtdien paziņoja Vācijas fondu tirgus operators "Deutsche Boerse".

Nekustamo īpašumu grupa "Deutsche Wohnen" no 22.jūnija aizstās "Lufthansa", norāda "Deutsche Boerse".

"Lufthansa" akcijas cena kritumu sāka piedzīvot krietni pirms pandēmijas, taču tā ievērojami samazinājās pandēmijas izraisītās krīzes dēļ, jo koronavīrusa izplatības ierobežošanai tika apturēti gandrīz visi grupas pasažieru lidojumi.

Aviokompānijas akcijas DAX 30 indeksā tikušas iekļautas kopš tā izveidošanas 1988.gadā.

Jau ziņots, ka "Lufthansa" tīrie zaudējumi šogad pirmajā ceturksnī pieauga līdz 2,1 miljardam eiro, salīdzinot ar 342 miljoniem eiro attiecīgajā laika periodā pērn.

Reaģējot uz šo krīzi un apjomīgajiem zaudējumiem, aviokompānija pavēstīja, ka īstenos vērienīgu restrukturizāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidsabiedrība vienīgā veic regulāros lidojumus starp trim galvaspilsētām, izvēršas Baltijas tirgū un negrasās automātiski maksāt neapmierinātajiem pasažieriem.

To sarunā ar Db.lv norādīja Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Kāda šobrīd ir situācija aviācijā – pasaulē, Eiropā, Baltijā?

Globālā situācija mūs īpaši neietekmē, ja neskaita degvielas cenas, bet tās šobrīd ir vairāk vai mazāk normālas. Eiropā zemo cenu kompānijas ir ļoti palielinājušas kapacitāti. Nav skaidrs, kas notiks ar kompānijām Brexit dēļ. Taču, manuprāt, nekas būtisks. Eiropā krīzes vēl nav. Visi saka, ka tā tuvojas, bet mēs to vēl neredzam. Redzam, ka turpina samazināties biļešu cenas. Tas nozīmē, ka cilvēki lido vēl vairāk.

(Nozares) konsolidācija nenotiek tik ātri, kā tiek uzskatīts, jo kaut kā jau ikviens pamanās tikt galā. Ir tādas mazas kompānijas kā igauņu Nordica, kas pārtrauks lidojumus, bet Norwegian arvien lido. Alitalia aizvien lido. Eiropā turpina lidot ļoti daudzas kompānijas. Zemo cenu kompānijas Ryanair, Wizz Air, easyJet – spēcīgie (spēlētāji) ‒ joprojām nosaka toni, bet arī Brittish Airways uzrāda augstu peļņu. Eiropā aviācija ir labā stāvoklī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievija novembrī nosūtījusi tiesiskās palīdzības lūgumu Latvijai, prasot piedzīt vairāk nekā 20 miljonus eiro no nacionālās lidsabiedrības «airBaltic», liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Prasība saistīta ar bijušajam «Latvijas Krājbankas» lielākajam akcionāram Vladimiram Antonovam savulaik piederējušo, nu jau bankrotējušo Krievijas banku «Investbank», kas 2012.gada martā sāka trīs civillietas pret bijušo «airBaltic» akcionāri SIA «Baltijas aviācijas sistēmas» (BAS) un «airBaltic» kā līdzatbildētāju, prasot atmaksāt it kā izsniegto aizdevumu 18,4 miljonu apmērā, procentus un līgumsodu.

Latvijas Tieslietu ministrijā (TM) aģentūrai LETA apstiprināja, ka ministrijas lietvedībā ir saņemti tiesiskās palīdzības lūgumi no Krievijas Tieslietu ministrijas par spriedumu atzīšanu un izpildi Latvijas teritorijā. Lūgumi, kas attiecas uz parādu piedziņu no «airBaltic» un BAS, saņemti šī gada 21.novembrī, taču to saturu TM nevarot komentēt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īrijas zemo cenu aviokompānijas Ryanair vadītājs Maikls O’Līrijs trešdien pavēstīja, ka viņa vadītā lidsabiedrība neizteiks iegādes piedāvājumu grūtībās nonākušajai Vācijas otrajai lielākajai aviosabiedrībai Air Berlin.

Vienlaikus O’Līrijs izteicis kritiku Vācijas valdībai, kas, pēc viņa uzskatiem, dara visu iespējamo, lai labumu šajā situācijā gūtu nacionālā lidsabiedrība Lufthansa.

Vairākas aviokompānijas šobrīd veic pārrunas par iespējamu Air Berlin aktīvu iegādi pēc tam, kad lidsabiedrība šā mēneša sākumā tiesā iesniedza maksātnespējas pieteikumu.

Preses konferencē Berlīnē O’Līrijs norādīja, ka Ryanair šajā procesā piedalīsies vien tad, ja tas būs godīgs un atklāts.

Viņš uzskata, ka Vācijas valdība un vēl divas Vācijas aviokompānijas sadarbojas, lai ļautu Lufthansa pārņemt Air Berlin, tādējādi pārkāpjot konkurences noteikumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

airBaltic izglāba uz noguldītāju kauliem

Sandris Točs, speciāli DB, 07.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parādoties stratēģiskajam investoram, var no jauna rasties vecās prasības pret nacionālo aviokompāniju airBaltic To intervijā DB atzīst bijušais AS Latvijas Krājbanka (LKB) valdes priekšsēdētājs Ivars Priedītis un zvērināts advokāts Jānis Davidovičs.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Vai, raugoties no šodienas skatupunkta, bija pamats aizvērt Latvijas Krājbanku?

I. Priedītis: Nebija. Daļēji tas tika izdarīts uz nepārbaudītu dokumentu pamata - mans paraksts ir uz papīriem, kas ir parakstīti pusgadu pirms tam, kad es kļuvu par Latvijas Krājbankas valdes priekšsēdētāju, un turklāt ar nepareizu bankas adresi. Redziet, kad aiztaisīja ciet Krājbanku, FKTK izdeva rīkojumu visu naudu pārskaitīt uz norādīto kontu Deutsche Bank, kur lika akumulēt visu naudu. Varat iedomāties, ko tas nozīmēja Krievijas Investbankai, kurā stāvēja gandrīz 100 miljoni dolāru? Izpildīt šo FKTK rīkojumu Krievijas bankai faktiski nozīmēja tūlītēju maksātnespēju un bankrotu. Tāpēc šī banka atrada veidu, kā nemaksāt šo naudu, viltojot dokumentus, ko arī konstatēja Maskavas pilsētas arbitrāžas tiesa. Taču būtiskākais, kas apliecina, ka Krājbankas aizvēršana bija nepamatota, ir tas, ka bankā bija reāla nauda. Slēgšanas brīdī bankā bija vismaz vairāki simti miljonu latu. Tikai pirmajās nedēļās pēc bankas slēgšanas tika izmaksāti ap sešdesmit miljonu cilvēkiem, kurus akceptēja FKTK pilnvarotā persona. Es tolaik jau sēdēju Olaines cietumā, bet, kā man stāstīja bijušie kolēģi, darba diena Krājbankā sākās ar rindu no rīta pie FKTK pilnvarotās personas, lai vīzētu pārskaitījumus. Šos dokumentus iesniedzu izmeklētājam Ekonomikas policijā, bet tas netika ņemts vērā, un šīs epizodes lietā neeksistē. Taču ir vēl viena svarīga lieta, kas izskaidro Krājbankas aizvēršanu. Kad LKB mātes banka Snoras tika nacionalizēta, Latvijas Krājbanka faktiski kļuva par Lietuvas valsts banku. Ar visu lielo problēmu, ņemot vērā esošās 72 miljonu dolāru lielās saistības, par Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic kreditoru faktiski kļūst Lietuvas valsts – caur banku Snoras un Latvijas Krājbanku. Šie 72 miljoni bija airBaltic kredītsaistības – vai nu pa taisno, vai caur Baltijas Aviācijas Sistēmām un Taurus (bijušie airBaltic līdzīpašnieki – red.).

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

FOTO: Liela interese par dalību airBaltic Pilotu akadēmijā

Db.lv/ LETA, 19.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrība «airBaltic» otrdien rīkoja pirmo «Atvērto durvju dienu» kandidātiem, kuri izrādījuši interesi pievienoties jaunajai «airBaltic Training» Pilotu akadēmijai. Kopumā pasākumu apmeklēja vairāk nekā 200 interesenti no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, informē A/S «Air Baltic Corporation» Korporatīvās komunikācijas vadītāja Alise Briede.

Papildināta ar 3.-6. rindkopu

«Mēs esam priecīgi redzēt tik lielu interesi no cilvēkiem jau pirmajā pieteikumu pieņemšanas nedēļā. Šī jaunā izglītības programma ir lieliska iespēja visiem, kuri vēlas veidot karjeru aviācijas nozarē, divu gadu laikā kļūstot par pilotiem. «airBaltic Training» Pilotu akadēmija ir unikāla izglītības programma, kas Baltijas valstīs līdz šim nav bijusi pieejama – mēs piedāvājam augsta līmeņa pilotu apmācības, kas nodrošinās darbu kā «airBaltic» pilotiem,» sacīja «airBaltic» izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss).

Aģentrūra LETA vēsta, ka «airBaltic» lidojumu vadības vecākais viceprezidents Pauls Cālītis «airBaltic» pasākumā informēja - nākamgad apmācībām, kas ilgs divus gadus, tiks uzņemti 24 cilvēki bez iepriekšējām zināšanām. Turpmākajos gados apmācāmo skaits pieaugs - 2019.gadā tas būs 55, 2020.gadā - 70, bet 2021.gadā - 100. Pirmā grupa mācības sāks 2018.gada martā, otra - nākamā gada rudenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrija (SM) patlaban izskata jau konkrētus piedāvājumus Latvijas nacionālās aviokompānijas «airBaltic» investora piesaistē un nav izslēgta arī uzņēmuma pilnīga privatizācija, pastāstīja ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš.

Viņš uzsvēra, ka investora piesaiste patlaban ir galvenais izaicinājums. «Mēs ļoti produktīvi šogad esam strādājuši, esam piesaistījuši starptautisku kompāniju «Lazard Freres», kas ir veikusi liela apmēra darbu, lai apzinātu, kuri potenciāli varēt būt stratēģiskie partneri «airBaltic», lai kompānija varētu attīsties. Šeit ir viena būtiska nianse - valstij esot lielākajam akcionāram, ir jārūpējas par kompānijas attīstību. Lai kompānija attīstītos, tieši akcionāri ir tie, kuri investē. Tomēr mums ir jāņem vērā Eiropas Savienības regulējums, kas paredz, ka valsts investīcijas ir valsts atbalsts. Attiecīgi valsts atbalsts nav saderīgs ar kompānijas attīstību, tāpēc mums jāmeklē stratēģiskais partneris, lai kompānija varētu attīstīties atbilstoši tirgus principiem. Faktiski valstij ir apgrūtinoši būt par efektīvu akcionāru, jo likumi nepieļauj tādas investīciju iespējas, kādas ir privātam akcionāram,» skaidroja Ozoliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Vācijas regulators kritizē Lufthansa par nepamatotiem biļešu cenu kāpumiem

LETA--AFP, 28.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas Federālais karteļu apkarošanas birojs «Bundeskartellamt» ceturtdien kritizēja nacionālās aviokompānijas «Lufthansa» apgalvojumus, ka nesenie cenu kāpumi lidojumiem iekšzemes maršrutos saistīti ar automatizētu biļešu reģistrēšanas programmatūru, norādot, ka uzņēmumiem nevajadzētu «slēpties aiz algoritmiem».

«Bundeskartellamt» izmeklē sūdzības, ka «Lufthansa» biļešu cenas atsevišķos maršrutos piedzīvojušas strauju kāpumu pēc tam, kad maksātnespējīgais konkurents «Air Berlin» oktobra nogalē pārtrauca veikt reisus.

«Lufthansa» noliegusi, ka tā veikusi izmaiņas cenu noteikšanas metodēs, skaidrojot, ka tās pilnībā automatizētā sistēma vienkārši reaģējusi uz pieprasījuma kāpumu pēc «Air Berlin» sabrukuma un tādējādi uzrādījusi augstākas vidējās cenas.

Taču intervijā laikrakstam «Sueddeutsche Zeitung» «Bundeskartellamt» prezidents Andreass Munds sacīja, ka šis apgalvojums neiztur kritiku.

Aviācijas nozares eksperti apgalvo, ka «Lufthansa» biļešu cenas atsevišķos maršrutos pieaugušas par 30%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Tūrisma aģentūra Kolumbs un Averoja pievienojas Lufthansa City Center tīklam

Db.lv, 23.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA «Tūrisma aģentūra Kolumbs» un SIA «Averoja» ir pievienojušās starptautiskajam Lufthansa City Center tūrisma aģentūru tīklam, kurš pasaules mērogā darbojas vairāk nekā 25 gadus.

Abi uzņēmumi ir kļuvuši par šī tīkla partneruzņēmumiem Latvijā. Pēc SIA «Tūrisma aģentūra Kolumbs» un SIA «Averoja» apvienošanās 2013. gada sākumā, tās ik gadu nostiprina savas tirgus pozīcijas.

Lufthansa City Center ir starptautisks tīkls ar partneruzņēmumiem vairāk nekā 92 valstīs visā pasaulē. Šim tīklam ir pievienojušās jau vairāk nekā 272 tūrisma aģentūras visā pasaulē.

Pievienošanās Lufthansa City Center tīklam, dod iespēju SIA «Tūrisma aģentūra Kolumbs» un SIA «Averoja» nodrošināt saviem korporatīvajiem klientiem jaunus, kvalitatīvus biznesa ceļojumu pakalpojumus, piedāvājot specifiskus risinājumus un ekskluzīvu piekļuvi īpaši izstrādātu produktu un pakalpojumu klāstam. Lufthansa City Center partneruzņēmuma statuss dod aģentūrām tiešu piekļuvi pasaules vadošo tūrisma pakalpojumu sniedzēju sistēmām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Lufthansa cenšas nodrošināt valstu finansiālu palīdzību

LETA--AFP, 24.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas nacionālā lidsabiedrība "Lufthansa" ceturtdien paziņoja, ka ar valdībām valstīs, kur bāzētas grupas aviokompānijas, veic intensīvas sarunas par finansiālu palīdzību, lai nodrošinātu tās maksātspēju.

Frankfurtē bāzētā grupa, kurā ietilpst arī aviokompānijas "Eurowings", "Austrian Airlines", "Swiss" un "Brussels Airlines", pauda pārliecību, ka šīs sarunas novedīs pie veiksmīga iznākuma.

"Biznesa perspektīvas, saistības vairāku miljardu eiro apmērā un kompensācijas par atceltajiem lidojumiem radīs nepieciešamību pēc valstu finanšu palīdzības," norāda "Lufthansa".

Sākotnējie rezultāti liecina, ka "Lufthansa" šīgada pirmajā ceturksnī cietusi pamatdarbības zaudējumus 1,2 miljardu eiro apmērā.

Lidsabiedrības tirdzniecības apjoms pirmajā ceturksnī veidoja 6,4 miljardus eiro, kas ir par 18% mazāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn.

"Lufthansa" vadītājs Kārstens Špors jau iepriekš norādīja, ka aviokompānija zaudē vienu miljonu eiro stundā, un grupa pašlaik dienā pārvadā mazāk nekā 3000 pasažieru, salīdzinot ar aptuveni 350 000 dienā pirms šīs krīzes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Air Berlin pārrunas par aviokompānijas daļu pārdošanu turpinās ar Lufthansa un EasyJet

LETA, 26.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grūtībās nonākušā Vācijas otra lielākā lidsabiedrība Air Berlin pirmdien apstiprināja, ka veic pārrunas ar Vācijas lielāko aviokompāniju Lufthansa un Lielbritānijas EasyJet, lai pārdotu daļas no sava biznesa.

Pārrunas ar Lufthansa un EasyJet tagad turpināsies līdz 12.oktobrim, pēc padomes sanāksmes norādīja Air Berlin.

Tehniskā informācija attiecībā uz lidsabiedrības likvidēšanu tiks izstrādāta tuvāko nedēļu laikā un jebkura gala vienošanās būs jāapstiprina Eiropas regulatoriem.

EasyJet ir izrādījusi interesi tikai saistībā ar pasažieru aviokompānijas daļu iegādi, bet Lufthansa izteiktais piedāvājums aptver struktūrvienību LGW un Austrijas lidsabiedrību Niki, kā arī daļas no Air Berlin.

Jau ziņots, ka Air Berlin augusta sākumā tiesā iesniedza maksātnespējas pieteikumu, jo tās lielākais akcionārs - Abū Dabī bāzētā lidsabiedrība Etihad Airways - vairs nenodrošina finansiālu atbalstu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īrijas zemo cenu aviokompānija "Ryanair" otrdien paziņoja, ka iesniegs sūdzību par Vācijas valdības īstenotu lidsabiedrības "Lufthansa" daļēju nacionalizāciju, jo tā ir nelikumīga valsts palīdzība.

"Lufthansa" un Vācijas valdība vienojušās par deviņu miljardu eiro glābšanas programmu, kuras ietvaros Berlīne iegūs 20% lidsabiedrības akciju.

"Vācijas valdība turpina ignorēt Eiropas Savienības (ES) noteikumus, kad tas ir izdevīgi, lai subsidētu lielas Vācijas kompānijas, taču tad pārmet citām ES valstīm par noteikumu neievērošanu," norāda "Ryanair" vadītājs Maikls O’Līrijs.

Viņš uzskata, ka "Lufthansa" sniegtā valsts palīdzība kropļos konkurenci aviācijas sektorā.

Tikmēr "Ryanair" šī mēneša sākumā saņēma 600 miljonu sterliņu mārciņu (675 miljonu eiro) aizdevumu no Lielbritānijas valdības fonda, kas izveidots palīdzības sniegšanai koronavīrusa skartajiem uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas nacionālā lidsabiedrība «Lufthansa» pērn strādāja ar 2,36 miljardu eiro tīro peļņu, tādējādi tai sasniedzot visu laiku augstāko līmeni uzņēmuma vēsturē, teikts ceturtdien publiskotajā aviokompānijas paziņojumā.

Peļņa pagājušajā gadā palielinājusies par 33,1%, pārsniedzot arī analītiķu prognozētos 2,28 miljardus eiro.

Peļņas kāpumu galvenokārt veicinājusi izdevumu samazināšana un «Brussels Airlines» pilnvērtīga iekļaušana «Lufthansa» grupā pēc lidsabiedrības iegādes 2016.gada nogalē.

Tikmēr «Lufthansa» tirdzniecības apjoms pērn palielinājies par 12,4% un sasniedzis 35,6 miljardus eiro.

Kā ziņots, «Lufthansa» pērn arī panāca vienošanos par maksātnespējīgās Vācijas otras lielākās aviokompānijas «Air Berlin» aktīvu iegādi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrības "airBaltic" padome apstiprinājusi jauno "airBaltic" vadības izstrādāto uzņēmuma biznesa plānu.

Jaunais biznesa plāns "Destination 2025 CLEAN" fokusēts uz koronavīrusa krīzes ietekmi un pielāgojumiem, kas bija jāveic esošajā piecu gadu stratēģijā.

airBaltic kapitālā ieguldīs Valsts kases aizdevumu 

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" kapitālā ieguldīs Valsts kases aizdevumu 36 140...

"airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss) norāda: "Jaunā vide aviācijas nozarē pieprasa nopietnus un skaidri saprotamus lēmumus pozitīvai biznesa attīstībai. Ar biznesa plānu "Destination 2025 CLEAN" mēs varēsim nodrošināt ļoti spēcīgu savienojamību Baltijas valstīm."

Jaunais plāns paredz samazināt lidmašīnu floti nākamajiem gadiem, sākotnēji atsākot lidojumus ar 22 "Airbus A220-300" lidmašīnām. Jaunajā plānā ir ņemta vērā samazinātā sēdvietu kapacitāte 2020. un 2021. gadam, vienlaikus paredzot atgriešanos pie izaugsmes ar 50 "Airbus A220-300" lidmašīnām līdz 2023. gada beigām.

Lufthansa cenšas nodrošināt valstu finansiālu palīdzību 

Vācijas nacionālā lidsabiedrība "Lufthansa" ceturtdien paziņoja, ka ar valdībām valstīs, kur...

Biznesa plāns "Destination 2025" sākotnēji tika prezentēts 2018. gada maijā, un tas balstās uz maršrutu paplašināšanu no visām trim Baltijas valstīm – Latvijas, Igaunijas un Lietuvas, aptverot galvenos Eiropas tranzītmezglus. Stratēģija arī paredz "airBaltic" sasniegt ievērojamu pasažieru skaita un ieņēmumu pieaugumu līdz 2025. gadam.

"airBaltic" (AIR BALTIC CORPORATION) ir akciju sabiedrība, kas dibināta 1995. gadā. Galvenais akcionārs ir Latvijas valsts ar aptuveni 80% akciju, bet Larsam Tūsenam ar viņam pilnībā piederošu SIA "Aircraft Leasing 1" pieder aptuveni 20%.

"airBaltic" flotē ir 38 lidmašīnas: 22 "Airbus A220-300", 4 "Boeing 737" un 12 "Bombardier Q400 NextGen".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" kapitālā ieguldīs Valsts kases aizdevumu 36 140 944 eiro apmērā, liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicētais Ministru kabineta rīkojums.

Lai nodrošinātu pēc iespējas lielāku "airBaltic" likviditāti ilgākā laika posmā, otrdien, 31.martā, ar Ministru kabineta rīkojumu nolemts atlikt "airBaltic" izsniegtā Valsts kases aizdevuma procentu maksājumus, tos uzkrājot. Valsts kases aizdevuma neatmaksātā daļa ir 36 140 944 eiro.

Vienlaikus, lai nodrošinātu ekonomiskās krīzes pārvarēšanu un ekonomiskās situācijas stabilizēšanu nozarē, nolemts atbalstīt "airBaltic" pamatkapitāla palielināšanu 36 140 944 eiro apmērā, lai atmaksātu kompānijai izsniegto valsts aizdevumu.

Finanšu ministrijai, pamatojoties uz likuma "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību", uzdots palielināt apropriāciju Satiksmes ministrijas programmā "Akciju sabiedrības "Air Baltic Corporation" pamatkapitāla palielināšana" 36 140 944 eiro apmērā resursiem no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem un paredzēt apropriāciju kategorijā "Akcijas un cita līdzdalība komersantu pašu kapitālā" aviokompānijas pamatkapitāla palielināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbības apmēriem būtiski sarūkot, par aizvien lielāka darbinieku skaita ataišanu ziņo Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic". “Varam apstiprināt, ka tā ir kolektīvā atlaišana, par kuru jau šobrīd esam ziņojuši Darba likumā noteiktajā kārtībā,” "Dienas Biznesam" apstiprināja uzņēmuma korporatīvās komunikācijas nodaļā.

Uzņēmums uzsācis konsultēšanos arī ar darbinieku pārstāvjiem. Kolektīvā atlaišana attiecas uz 400 darbiniekiem, kopējais darbinieku skaits uzņēmumā ir 1780.

Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) "Dienas Biznesam" apstiprināja, ka 13.martā ir iesniegts uzņēmuma "airBaltic" paziņojums par kolektīvo atlaišanu. NVA uztur kontaktu ar uzņēmuma vadības pārstāvjiem un ir gatava sniegt nepieciešamo atbalstu.

Savukārt finansiālos zaudējumus "airBaltic" atturas prognozēt, norādot: "Šobrīd neviena lidsabiedrība nespēj prognozēt krīzes ilgumu un tās ietekmi, līdz ar to nevar prognozēt arī kopējos zaudējumus".

Ņemot vērā koronavīrusa krīzes attīstību pasaulē un tās radīto ietekmi uz "airBaltic" maršrutu tīklu, uzņēmums pieņēmis lēmumu uz laiku no 2020. gada 29. marta līdz 31. maijam samazināt sēdvietu skaitu vēl par 30% un aktīvo floti līdz 22 lidmašīnām. .

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai nacionālās aviokompānijas «airBaltic» daļu pārdošanā Lietuvas valsts akcepts nav nepieciešams, aģentūrai LETA šodien sacīja Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš.

Viņš norādīja, ka vakar, 23.oktobrī, medijos izskanējušo informāciju pārrunājis ar «airBaltic» pārstāvjiem. «Saņēmām informāciju, ka Lietuvas valsts nav ne «airBaltic» akcionārs, ne »airBaltic« kreditors, tāpēc nekādi prasījumi no Latvijas Lietuvas valstij nav nepieciešami un paredzami,» pauda Ozoliņš.

Taujāts, vai tas pats attiecas uz banku «Snoras», SM vadītājs norādīja, ka «airBaltic» kreditori un ar tiem noslēgtie līgumi ir pašas aviokompānijas operacionālais jautājums.

Kučinskis atklāj informāciju par pretendentiem uz airBaltic

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālā aviokompānija «airBaltic» līdz 2020.gada beigām plāno pārtraukt izmantot «Boeing 737» lidmašīnas, pastāstīja lidsabiedrības Korporatīvās komunikācijas nodaļā.

Kompānijā minēja, ka «airBaltic» turpina flotes modernizācijas procesu, lai pārietu uz «Airbus A220-300» floti līdz 2023.gadam. «Līdz šā gada beigām «airBaltic» samazinās «Boeing 737» lidmašīnu skaitu flotē, un pašlaik plānots, ka visas «Boeing 737» lidmašīnas «airBaltic» flotē pārtrauks izmanot līdz 2020.gada beigām,» pauda kompānijā.

Atbilstoši «airBaltic» flotes modernizācijas plānam, septembra otrajā pusē lidsabiedrība saņēma divdesmito «Airbus A220-300» lidmašīnu, bet līdz gada beigām «airBaltic» saņems vēl divas «Airbus A220-300» lidmašīnas.

«airBaltic» Korporatīvās komunikācijas nodaļā arī norādīja, ka lidsabiedrība veikusi iepriekš paredzētas «Airbus A220-300» dzinēju maiņas. «Airbus A220-300» lidmašīnu ieviešanas plāns paredzēja papildu uzmanību un uzlabojumus sākotnējā lidmašīnu izmantošanas periodā. Lidsabiedrībā uzsvēra, ka tā cieši sadarbojas ar dzinēju ražotāju «Pratt&Whitney», kā arī ar lidmašīnu ražotāju «Airbus».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts vienā reizē ieguldīs 250 miljonus eiro Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" pamatkapitālā, līdzdalību uzņēmumā palielinot līdz 91%, nolēma Ministru kabinets.

Iepriekš valdība atbalstīja "airBaltic" pamatkapitāla palielināšanu līdz 250 miljoniem eiro un plānoja to darīt trīs etapos, atbilstoši vajadzībai. Tomēr, lai pielīdzinātu Ministru kabineta 8.maija rīkojumu "Par "airBaltic" pamatkapitāla palielināšanu" Eiropas Komisijas (EK) 3.jūlija lēmumam, kas atļāva šādu atbalstu lidsabiedrībai sniegt, Ministru kabineta rīkojumā bija nepieciešams veikt tehniskus grozījumus.

Vienlaikus Ministru kabinets atcēla 31.martā pieņemto valdības lēmumu "airBaltic" pamatkapitālā ieguldīt Valsts kases aizdevumu 36 140 944 eiro apmērā. Tas paredzēja atlikt "airBaltic" izsniegtā Valsts kases aizdevuma procentu maksājumus, tos uzkrājot. Valsts kases aizdevuma neatmaksātā daļa ir 36 140 944 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvāko gadu laikā nacionālās lidsabiedrības «airBaltic» akcijas varētu kotēt biržā, ja finanšu rādītāji būtu atbilstoši plānam un akcionāri pieņemtu šādu lēmumu, stāstīja «airBaltic» valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Viņš teica, ka par to ir runāts jau iepriekš, turklāt akcionāri to apspriež kā vienu no kapitāla piesaistes iespējām. Gauss uzsvēra, ka «airBaltic» pēdējos divos gados ir ļoti strauji attīstījies un starptautiski ir pazīstams kā spēcīgs zīmols.

«Tas ir saistīts arī ar mūsu aktivitātēm attiecībā uz jaunajiem lidaparātiem «Airbus A220-300», tostarp dalību aviācijas izstādēs, kā arī mūsu aktivitātēm dažādos sociālajos tīklos. Tāda izmēra kompānijai, kāda ir «airBaltic», tas nozīmē ļoti daudz sekotāju. Tā teikt, tiekam apspriesti visā pasaulē, vienlaikus tas uzreiz nenozīmē pārdotas biļetes. Mūsu jaunās lidmašīnas tiek labi novērtētas, jo tās ir videi draudzīgākas u.tml., līdz ar to mums ir daudz iespēju par tām runāt. Investīciju bankas mums saka, ka mēs būtu labs kandidāts dalībai akciju tirgū. Vienlaikus ar to nepietiek, mums ir jāuzrāda arī atbilstoši finanšu rādītāji, izaugsme un jābūt arī stāstam. Stāsts mums ir, augam atbilstoši biznesa plānam «Destination 2025», mums ir jāparāda, ka ilgtermiņā esam dzīvotspējīgi un finanšu pasaule mums tic. Tad varam startēt biržā, ja akcionāri izvēlēsies šo ceļu,» pauda Gauss.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Varbūtība, ka nacionālās lidsabiedrības «airBaltic» strīdā ar bankrotējušo Krievijas banku «Investbank» Krievijas pārstāvji parādu atgūšanai varētu, piemēram, arestēt «airBaltic» lidmašīnas, ir maza, atzīst «airBaltic» bijušā konsultanta «Prudentia» valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš un Civilās aviācijas aģentūras direktors Māris Gorodcovs.

Gorodcovs atzīmēja, ka starptautiskā prakse aviācijā pret ārvalstu aviokompānijām neliecina par saistību nokārtošanu ar lidmašīnu arestiem. «Prātā nenāk tādi gadījumi, par kuriem varētu teikt - jā, tā ir bijis, tā ir normāla prakse,» piebilda Gorodcovs.

Jautāts, vai var teikt, ka Krievijas puses iespējamie draudi arestēt «airBaltic» lidmašīnas un citu mantu, varētu būt drīzāk blefs, Gorodcovs atbildēja apstiprinoši.

«Izskatās, ka tā varētu teikt. Ja tādi draudi būtu izteikti, tad tas būtu darīts, lai pamudinātu un izdarītu spiedienu. Vērtējot teorētiski, tas izskatās pēc blefa,» teica Gorodcovs.

Krastiņš uzsvēra, ka, raugoties no starptautiskās aviācijas prakses, Krievijai neesot nekāda pamata izteikt šāda veida draudus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic 27. martā piedalījās 44. Air Transport World (ATW) Aviācijas nozares balvas pasniegšanas ceremonijā Dublinā, kurā airBaltic komanda saņēma ATW Aviācijas nozares sasniegumu balvu kā gada tirgus līderis, informē aviokompānijā.

ATW Aviācijas nozares sasniegumu balva ir augstākais pagodinājums, ko lidsabiedrība vai persona var saņemt par izcilību gaisa transporta nozarē.

«Esmu lepns par mūsu komandu, kas veic lielisku darbu – šis apbalvojums ir kārtējais apliecinājums tam. Pagājušais gads airBaltic bija rekorda gads. Mēs esam pagodināti, ka mūsu sasniegumus ir novērtējuši ATW redaktori globālā mērogā. airBaltic izaugsme ļāvusi mums palielināt tirgus daļu Baltijas reģionā un stiprināt pozīcijas kā tirgus līderim,» norāda airBaltic izpilddirektors Martins Gauss.

«AirBaltic ir ievērojami paplašinājusi un uzlabojusi komerciālos gaisa pārvadājumus Baltijā. Šī inovatīvā lidsabiedrība nodrošina kvalitatīvu klientu apkalpošanu ar modernajām Bombardier C Series lidmašīnām un augstiem darbības standartiem. Es apsveicu Martinu Gausu un airBaltic komandu ar šo pelnīto apbalvojumu,» teic ATW galvenā redaktore Kārena Volkere.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic saņēmusi devīto Bombardier CS300 lidmašīnu ar reģistrācijas numuru YL-CSI. Plānots, ka līdz šā gada beigām airBaltic flotē kopumā būs 14 CS300 lidmašīnas, informē aviokompānijā.

Kopumā airBaltic ar jaunajām Bombardier CS300 lidmašīnām ir pārvadājusi vairāk nekā 1 miljonu pasažieru. Šobrīd katrs ceturtais airBaltic pasažieris lido ar CS300 lidaparātu. Līdz šim Bombardier CS300 lidmašīnas veikušas vairāk nekā 11 319 lidojumu, nolidojot vairāk nekā 29 977 stundu.

airBaltic 2018. gada 28. maijā paziņoja, ka iegādāsies vēl 30 Bombardier CS300 lidmašīnas un saglabā iespēju pasūtīt vēl 30 tā paša tipa lidaparātus. Šis pasūtījums papildina jau esošo 20 CS300 lidmašīnu pasūtījumu, kā arī veido daļu no jaunā airBaltic biznesa plāna Destination 2025. Jaunais biznesa plāns sekmīgi turpina pašreizējo Horizon 2021 plānu, ar kuru tika likts pamats tālākai airBaltic attīstībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrības "airBaltic" padome, kuru deleģē gan Latvijas valsts, gan privātie investori, apstiprinājuši Paulu Cālīti par jauno airBaltic valdes locekli. Viņš šī amata pienākumus sāks pildīt no 2020. gada 1. marta.

"Padome ir lepna, ka vadības komandai kā jaunākais loceklis pievienojies viens no savējiem. Mēs ticam, ka Pauls Cālītis spēs saglabāt airBaltic pirmšķirīgos darbības rezultātus lidsabiedrības ilgtspējīgās izaugsmes laikā, kad īstenojam Destination 2025 biznesa plānu," teic airBaltic padomes priekšsēdētājs Niks Bulmanis.

Jaunieceltais airBaltic operatīvās vadības direktors un valdes loceklis Pauls Cālītis uzsver: "25 airBaltic nostrādāto gadu laikā man ir bijusi privilēģija veicināt uzņēmuma attīstību no tā pašiem pirmsākumiem. Es esmu priecīgs pievienoties Baltijā vadošās lidsabiedrības valdei, lai turpinātu airBaltic tālāku izaugsmi."

Kā operatīvās vadības direktors Pauls Cālītis būs atbildīgs par lidojumu vadību, tehniskajām un loģistikas nodaļām, lidostas pakalpojumu vadību, klientu atbalstu, drošību, kā arī lidsabiedrības kvalitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru