Francijas prezidents Emanuels Makrons ceturtdien publicētā intervijā solījis īstenot būtiskas reformas ekonomikas, imigrācijas un izglītības jomās.

Makrons intervijā žurnālam "Le Point" pavēstīja, ka nākamnedēļ tiksies ar valsts galvenajiem politiskajiem līderiem, lai runātu par problēmām, ar kurām saskaras Francija. Sarunu mērķis būs ierosināt jaunus likumprojektus un, iespējams, referendumus, atklāja prezidents.

Makrons pagājušajā gadā zaudēja vairākumu parlamenta apakšpalātā, un viņam nācies izmantot politiskos manevrus, lai pieņemtu jaunus likumus. Makrons intervijā atzinis, kas tas neesot nekas traks, norādot, ka kopš tā laika viņa valdībai ar centriski kreiso un centriski labējo deputātu atbalstu izdevies pieņemt vairākus jaunus likumus.

Makrons vēlas izvairīties no tādas lielas politiskās krīzes atkārtošanās kā pavasarī, kad parlaments nonāca strupceļā saistībā ar reformu, kuras mērķis bija samazināt izmaksas, palielinot pensionēšanās vecumu no 62 līdz 64 gadiem. Galu galā valdība nolēma īstenot Makrona virzīto pensiju reformu bez apstiprināšanas parlamenta apakšpalātā.

Lai ierobežotu jaunā koronavīrusa izplatīšanos, Francijā no piektdienas līdz vismaz 1.decembrim būs spēkā stingri ierobežojumi, īpašā uzrunā tautai trešdien paziņoja Francijas prezidents Emanuels Makrons.

Makrons brīdināja, ka jaunais koronavīruss izplatās ātrumā, kādu neparedzēja pat vispesimistiskākās prognozes.

Francijā otrdien tika reģistrēti vairāk nekā 500 ar Covid-19 saistīti nāves gadījumi 24 stundu laikā, kas ir jauns rekords.

Francijā kopš pandēmijas sākuma miruši vairāk nekā 35 000 Covid-19 pacientu un vairāk nekā pusi no intensīvās aprūpes nodaļu gultasvietām tagad aizņem Covid-19 pacienti.

Franciju, līdzīgi kā citas Eiropas valstis, skāris jaunā koronavīrusa otrais vilnis, kas, jau tagad skaidrs, būs daudz smagāks nekā pirmais, norādīja Makrons.

No piektdienas cilvēkiem Francijā būs ļauts pamest mājas tikai, lai dotos uz darbu, lai saņemtu medicīnisko palīdzību, lai iegādātos pārtiku un citas pamata nepieciešamības preces, kā arī lai sportotu. Cilvēkiem būs jāaizpilda speciāla forma, kurā pamatota dzīvesvietas atstāšana.

Starptautiskie pētījumi un pieredze rāda, ka ļoti daudzi uzņēmumi, ieviešot pārmaiņas, saskaras ar grūtībām, galvenokārt saistītām ar darbinieku neizpratni, nevēlēšanos pieņemt pārmaiņas un pat apzinātu pretošanos. Tas uzņēmumiem maksā gan laiku, gan naudu. Taču novērojumi arī rāda, ka vadītāji nereti pieļauj kļūdas pārmaiņu komunikācijā, kas arī noved pie neveiksmīga atrisinājuma – laba pārmaiņu ideja kļūst par mokām, izraisa konfliktus un tai ir zema produktivitāte.

Piedāvājam nelielu ieskatu četros priekšnoteikumos, kas nosaka veiksmīgu pārmaiņu komunikācijas vadību.

Komunikācija izriet no pārmaiņu nolūka

Pārmaiņas sākas ar nolūku kaut ko mainīt. Uzņēmumu īpašnieki vai organizāciju vadītāji kaut kādu iemeslu dēļ pieņem lēmumu, ka ir jāmaina darbības pieeja, piemēram, jāuzlabo produktivitāte, jāsakārto procesi, jāmaina struktūra, birojs vai kultūra, jāsamazina darbinieku skaits, jāattīsta jauns darbības virziens, jāapvienojas ar citu uzņēmumu u.tml. Visas šīs situācijas ir saistītas ar pārmaiņām, tikai katra savā veidā atšķiras ar pārmaiņu vadības un komunikācijas pieeju. Tāpēc šis ir pirmais un svarīgākais punkts – saprast, kas ir mūsu pārmaiņas? Ko tieši gatavojamies mainīt? Šķiet ļoti elementārs jautājums, taču, kad vadītāji sāk iedziļināties savā pārmaiņu nolūkā, var atklāties dažādas nozīmīgas nianses, kas maina komunikācijas pieeju ar darbiniekiem un ļauj ieraudzīt riskus pārmaiņu vadības procesā.

Francijas prezidents Emanuels Makrons otrdien brīdināja iedzīvotājus, kas vēl nav vakcinējušies pret Covid-19, kas viņš radīs viņiem grūtības, ierobežojot pieeju svarīgiem dzīves aspektiem.

"Kas attiecas uz nevakcinētajiem, es tiešām gribu radīt viņiem grūtības. Un mēs turpināsim to darīt līdz galam. Šī ir stratēģija," Makrons sacīja intervijā laikrakstam "Le Parisien".

Prezidents piebilda, ka tas nozīmē "iespējami daudz ierobežot viņu pieeju aktivitātēm sociālajā dzīvē".

"Es negrasos likt viņus cietumā, es negrasos vakcinēt viņus ar spēku," sacīja Makrons.

"Tāpēc mums ir viņiem jāpasaka: no 15.janvāra jūs vairs nevarēsiet iet uz restorānu. Jūs vairs nevarēsiet iet uz kafejnīcu, jūs vairs nevarēsiet iet uz teātri. Jūs vairs nevarēsiet iet uz kino," teica Makrons.

Makrona pretinieki paziņoja, ka viņš aizgājis par tālu ar šiem izteikumiem.

Francijas pašreizējais prezidents Emanuels Makrons svētdien notikušajā prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā pārvēlēts amatā uz otru piecu gadu pilnvaru termiņu, pārliecinoši apsteidzot savu sāncensi, galēji labējo kandidāti Marinu Lepēnu.

Provizoriskie rezultāti pēc visu biļetenu saskaitīšanas liecina, ka Makrons ieguvis 58,5% balsu, bet Lepēna - 41,45% balsu.

Līdz ar to Makrona pārsvars ir būtiski mazāks nekā pirms pieciem gadiem, kad prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā viņš ieguva 66,1% balsu, bet Lepēna - 33,9% balsu.

Savukārt vēlēšanu pirmajā kārtā pirms divām nedēļām, kurā bija pavisam 12 kandidātu, Makrons saņēma 27,85% balsu, bet Lepēna - 23,15% balsu.

Svētdienas vakarā savā uzvaras runā Makrons atzina, ka daudzi vēlētāji par viņu balsojuši tāpēc, ka nav gribējuši, lai valsts galvas amatā nonāktu Lepēna.

Uzrunājot atbalstītājus pie Eifeļa torņa Parīzē, Makrons solīja apvienot sabiedrību, kurā ir "tik daudz šaubu, tik daudz šķelšanās".

Francijas prezidents Emanuels Makrons ceturtdien aicinājis izveidot "īstu drošības policiju", kas sargātu Šengenas zonas ārējās robežas.

Makrons, apmeklējot Spānijas robežu, arī paziņoja, ka policistu un karavīru skaits uz Francijas iekšējām robežām ar citām Šengenas zonas valstīm tiks palielināts no 2400 līdz 4800.

Prezidents ar šādu paziņojumu nācis klajā dažas dienas pēc tam, kad uzbrukumā baznīcā Nicā tika noslepkavoti trīs cilvēki.

Saskaņā ar Francijas un Itālijas amatpersonu sniegto informāciju galvenais aizdomās turamais ir Tunisijas pilsonis, kas nelegāli ieradies Itālijā, šķērsojot jūru, un uz Franciju devies neilgi pirms uzbrukuma.

Makrons norādīja, ka visas uzbrukuma detaļas vēl nav noskaidrotas, bet ir skaidrs, ka teroraktus var veikt cilvēki, kas izmanto migrācijas plūsmas, lai apdraudētu Franciju.

Eiropas Savienība svētdien Strasbūrā atklāja bloka nākotnei veltītu konferenci, kurā plānots ar priekšlikumiem nākt klajā līdz 2022.gada pavasarim.

Atklājot konferenci, Francijas prezidents Emanuels Makrons uzsvēra, ka ES ir pierādījusi savu vērtību pandēmijas laikā.

Makrons arī pauda viedokli, ka ES ir sekmīgi darbojusies, organizējot cilvēku vakcinēšanos pret jauno koronavīrusu.

"Mums jābūt lepniem par to, tas nebija pašsaprotami. Eiropas sadarbība ir glābusi dzīvības," atzina Makrons.

Tagad pienācis laiks ES domāt par to, kāda tā izskatīsies pēc desmit gadiem, norādīja Francijas prezidents, aicinot izvēlēties modeli, kas aizsargās Eiropas vērtības un stiprinās investīcijas un pētniecību.

Taču Makrons kritizēja ilgo gaidīšanu uz palīdzību pandēmijas laikā.

Viņš sacīja, ka ASV var mācīties no Eiropas solidaritāti, bet Eiropai būtu jāaizgūst no Amerikas vēlme pēc pārmaiņām.

Francija ir apņēmusies gādāt par Lietuvas un visa Baltijas reģiona drošību, tikšanās laikā ar Lietuvas prezidentu Gitanu Nausēdu trešdien Parīzē paziņojis Rlizejas pils saimnieks Emanuels Makrons.

"Francija izjūt solidaritāti ar Lietuvu austrumu flangā, un es vēlētos atkārtoti apliecināt Francijas spēcīgo apņemšanos gādāt par Lietuvas un visa Baltijas reģiona drošību un stabilitāti," kopīgajā preses konferencē uzsvēra Makrons.

Francijas prezidents atgādināja, ka tikšanās ar Nausēdu notiek pirms jūlijā Viļņā gaidāmā NATO samita, kas ir īpaši nozīmīgs, turpinoties Krievijas karam pret Ukrainu.

Makrons arī pieminēja Francijas līdzdalību NATO patrulēšanas misijā Baltijas valstu gaisa telpā, norādot, ka Francijas "ieguldījums NATO austrumu flanga stiprināšanā ir liels".

Makrons piebilda, ka ar Nausēdu runājis arī par pretgaisa aizsardzību un palīdzību Ukrainai, kā arī par "spēcīgāku, energoneatkarīgu Eiropu", migrācijas problēmām un enerģētiku.

Francijas prezidents Emanuels Makrons ceturtdien aicināja savus līdzpilsoņus mazāk žēloties un sacīja, ka valstij klātos labāk, ja viņi mēģinātu līdzināties bijušajam Francijas vadītājam Šarlam de Gollam.

Makrons, apmeklējot Francijas ziemeļaustrumos esošo Kolombē ciemu, kas pazīstams kā de Golla bijusī dzīvesvieta un viņa nāves un apbedīšanas vieta, šādi izteicās pēc sarunas ar kādu pensionāru, kurš žēlojās par mazu pensiju.

«Ģenerāļa [Šarla de Golla] mazdēls man nesen teica, ka viņa vectēvam bija likums: »Jūs varat brīvi runāt, vienīgā lieta, ko mums nevajadzētu darīt, ir žēlošanās.« Es uzskatu, ka ģenerālim bija pareizā doma. Valsts būtu citāda, ja visi darītu to pašu,» sacīja Makrons.

«Mēs neiedomājamies to, kā mums ir paveicies. Mēs savā valstī redzam arvien vairāk gados vecu cilvēku ar labu veselību,» viņš piebilda.

Francijas galēji labējo līdere Marina Lepēna, tviterī reaģējot uz Makrona teikto, rakstīja: «Tie, kas žēlojas, to dara nevis prieka pēc, bet tāpēc, ka viņi ir nebeidzamu nodokļu paaugstināšanu un endēmiskas nedrošības upuri.»

Francijas prezidents Emanuels Makrons otrdien paziņojis, ka pasaules politiskā sistēma ir «līdz šim nepieredzētā krīzē», aicinot veidot jauna veida alianses un sadarbības formas, lai atrisinātu pasaules problēmas.

«Mūsu starptautiskajā sistēmā mēs atrodamies līdz šim nepieredzētā krīzē,» Francijas prezidents norādīja, uzrunājot Parīzes Miera foruma dalībniekus.

Makrons, kurš kopš nākšanas pie varas 2017.gadā centies iegūt nozīmīgu vietu starptautiskajā politikā, uzsvēra, ka valstu un organizāciju starpā esot nepieciešami «jauni sadarbības veidi, jaunas alianses». Viņš sūkstījās, ka pat Apvienoto Nāciju Organizācija «ir iestrēgusi».

Elizejas pils saimnieks žēlojās, ka pasaules politiskās un finanšu sistēmas kopš Otrā pasaules kara beigām ir darbojušās labi, bet tagad nonākušas krīzē.

«Sistēma iedarbīgi strādāja 70 gadus, bet tā ļāva veidoties jaunām nevienlīdzībām,» paziņoja Makrons un piebilda, ka «mūsu demokrātijas krīze ļāva atdzimt vienpusīgumam».

Francijas prezidents Emanuels Makrons ceturtdien aicinājis uz Francijas atomenerģijas nozares renesansi, paziņojot, ka vēlas uzbūvēt vēl 14 jaunus kodolreaktorus, lai sekmētu atteikšanos no fosilā kurināmā.

"Es vēlos, lai tiek uzbūvēti seši EPR2s, un mēs sāksim pētījumus par papildu astoņu EPR2s uzbūvēšanu," turbīnu rūpnīcā Belforā paziņoja Makrons, runājot par jaunās paaudzes reaktoriem, kurus izstrādā valsts kontrolētais enerģētikas uzņēmums EDF.

Makrons atzina, ka pēc Fukušimas kodolkatastrofas Francija pēdējā desmitgadē nav pietiekami daudz investējusi atomenerģijas nozarē.

Prezidents norādīja, ka vairākas valstis izdarīja radikālas izvēles, uzgriežot muguru atomenerģijai, bet Francija šādu soli nespēra, taču šaubu dēļ neinvestēja.

Nodēvējot Francijas atomenerģijas regulatorus par nepārspējamiem savā stingrībā un profesionālismā, Makrons lēmumu būvēt jaunas atomelektrostacijas nosauca par "progresa izvēli, par uzticēšanos zinātnei un tehnoloģijām".

Pēc gandrīz visu balsu saskaitīšanas noskaidrots, ka svētdien notikušajā Francijas prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā visvairāk balsu saņēmis centrists Emanuels Makrons un galēji labējā Marina Lepēna, apstiprinot aptauju veicēju projekcijas.

Rezultāti pēc 97% balsu saskaitīšanas liecina, ka pirmajā kārtā Makrons saņēmis 23,9% balsu, Lepēna - 21,4%, konservatīvais Fransuā Fijons - 19,9% un kreisais ekstrēmists Žans Liks Melanšons - 19,6%, paziņojusi Francijas Iekšlietu ministrija.

Tas nozīmē, ka bijušajam ekonomikas ministram Makronam un Nacionālās frontes līderei Lepēnai būs jācīnās vēlēšanu otrajā kārtā 7.maijā.

Francijā svētdien notika prezidenta vēlēšanu pirmā kārta, kas tika rīkota pastiprinātos drošības apstākļos, reaģējot uz to priekšvakarā Parīzes centrā notikušo kārtējo islāma ekstrēmistu uzbrukumu.

Kopumā vēlēšanās startēja 11 kandidāti.

Zviedrijas parlamenta vēlēšanas iezīmējušas jaunu, krietni sarežģītāku politisko ainu. Pašlaik nav skaidrs, kuri cilvēki un politiskās idejas turpmāk valdīs Zviedrijā, norāda SEB analītiķi.

Eksperti pieturas pie iepriekšējām prognozēm, ka politisko kompromisu rezultātā veidosies brīvāka fiskālā politika, durvis uz svarīgajām strukturālajām reformām vēl nav aizcirtušās, «Swexit» risks ir zems, un Zviedrijas finanšu aktīvi no papildus risku uzcenojumiem necietīs. Piedāvājam 15 jautājumus un atbildes par jauno politisko situāciju un tās ietekmi uz Zviedrijas ekonomiku.

1. Kurš uzvarēja Zviedrijas parlamenta vēlēšanās 2018. gadā?

Kā tika prognozēts iepriekš, vēlēšanu provizoriskie rezultāti iezīmē jaunu un sarežģītu politisko ainu. Vēlētāju līdzdalība bija augsta, apliecinot iedzīvotāju vēlmi ietekmēt politiskos procesus valstī. Labējā spārna populisti «Zviedrijas Demokrāti» (ZD) ieguvuši labākas pozīcijas, savukārt Sociāldemokrāti (S) un Moderātu partija (M), salīdzinājumā ar 2014. gada vēlēšanu iznākumu, ir lielākie zaudētāji. Visas astoņas parlamentā pārstāvētās partijas ir pārsniegušas 4% robežu un iekļuvušas arī jaunajā sasaukumā.

Francijas prezidents Emanuels Makrons otrdien paziņoja, ka valstī stingrais karantīnas režīms varētu tikt atcelts 15.decembrī, bet veikali, kas vairākas nedēļas bijuši slēgti, varēs darbu atsākt jau sestdien.

Daži ierobežojumi paliks spēkā, lai izvairītos no "trešā koronavīrusa viļņa" un vēl viena stingrā karantīnas režīma.

Patlabanējais stingrais karantīnas režīms, kas ir spēkā no oktobra vidus, tiks aizstāts ar valsts mēroga komandanta stundu, kas būs spēkā no plkst.21 līdz plkst.7, sākot ar 15.decembri, sacīja Makrons. Izņēmums būs vienīgi 24. un 31.decembrī - Ziemassvētku un Vecgada vakarā.

"Mēs varēsim ceļot bez pilnvarojuma saņemšanas, arī starp reģioniem, un pavadīt Ziemassvētkus ar mūsu ģimenēm," sacīja Makrons.

Francūžiem tomēr vajadzētu izvairīties no "bezjēdzīgas ceļošanas", viņš piebilda.

Makrons arī pauda cerību, ka pirmās Covid-19 vakcīnas būs pieejamas lietošanai jau decembra beigās vai janvāra sākumā.

Francijas prezidents Emanuels Makrons, lai rastu risinājumu dzelteno vestu protestiem, ir izsludinājis trīs mēnešu nacionālās debates, kuras sāksies nākamnedēļ un kurās solījis ar protestu dalībniekiem izrunāt visus tiem sāpīgos jautājumus, lai panāktu nacionālo izlīgumu.

Jāatgādina, ka nu jau deviņas nedēļas nogales pēc kārtas Parīze un citas lielās Francijas pilsētas piedzīvo protestus, kas saistīti arī ar tādām vardarbīgām izpausmēm kā mašīnu dedzināšana, ēku skatlogu dauzīšana un sadursmes ar policiju. E. Makrons no savas puses ir piedāvājis arī debašu jautājumus, piemēram: kuri nodokļi būtu vispirms jāsamazina; vai atsevišķi publiskie pakalpojumi, kuri ir novecojuši vai pārāk dārgi, būtu jāatceļ; vai biežāk būtu rīkojami referendumi? Tajā pašā laikā socioloģiskās aptaujas liecina, ka 70% franču iecerētās debates uzskata par bezjēdzīgām un protestētāju uzstādījums ir bezkompromisu – Makronam jāatkāpjas.

Viens no nacionālā izlīguma pamatiem būs spēja vienoties par to, kā attīstīties perifērajai Francijai

Francijai nav vajadzīga Krievijas gāze, un turpmāk tā mēģinās panākt sankciju noteikšanu Krievijas gāzes piegādei, telekanālā "France 5" paziņoja Francijas prezidents Emanuels Makrons.

"Eiropa ir atkarīga no Krievijas gāzes, bet Francijai tā nav vajadzīga," paskaidroja Makrons, piebilstot, ka viņa valsts cenšas iepirkt gāzi citos tirgos.

Viņš atzīmēja, ka Francija turpmāk virzīs Eiropas Savienības (ES) sankciju noteikšanu Krievijas gāzes piegādei.

Makrons arī noliedza, ka jautājums par Krievijas naftas embargo pēc viņa iniciatīvas esot atlikts līdz Francijas prezidenta vēlēšanu beigām. Viņš sacīja, ka šī embargo noteikšanu bloķē cita valsts, bet nenosauca šo valsti. "Eiropas tirgus ir savstarpēji saistīts, bet Eiropa ir atkarīga no Krievijas gāzes," sacīja Makrons.

Viņš atzina, ka Eiropas valstīm ir jāpārtrauc naftas un gāzes pirkšana no Krievijas, lai "vājinātu Maskavas spēju" karot Ukrainā.

Parīzes Dievmātes katedrāles galvenā celtne ir izglābta pēc stundām ilgas postoša ugunsgrēka dzēšanas šajā slavenajā dievnamā, pirmdienas vakarā paziņoja Parīzes ugunsdzēsēju priekšnieks.

«Mēs varam uzskatīt, ka Dievmātes katedrāles galvenā celtne ir izglābta un saglabāta,» reportieriem pie katedrāles sacīja Parīzes ugunsdzēsēju brigādes priekšnieks Žans Klods Galē.

Viņš piebilda, ka ēkas abi galvenie torņi tagad ir izglābti no aizdegšanās.

Galē arī kā lielu ugunsdzēsēju sasniegumu pieminēja to, ka viņiem ir izdevies novērst liesmu izplatīšanos uz ziemeļu puses zvanu torni un tā katastrofālu sagrūšanu.

Viņš gan atzina, ka uguns ir nopostījusi divas trešdaļas katedrāles jumta seguma, un piebilda, ka ugunsgrēkā ir ievainots viens ugunsdzēsējs.

Šonedēļ ar uzrunu pie visiem eiropiešiem vērsās Francijas prezidents Emanuels Makrons, uzsverot «Eiropas renesanses nepieciešamību» un tādējādi cenšoties iezīmēt sevi kā nepārprotamu Eiropas līderi, vizionāru un pārveidotāju.

Nenoliedzami, ka tā ir arī Makrona un viņa partijas trumpja kārts gaidāmajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kur ļoti labi panākumi tiek prognozēti eiroskeptiskām populistu partijām. Makrons savā runā, kas vienlaikus ir arī viņa partijas manifests gaidāmajās vēlēšanās, orientējas uz demokrātisko vērtību un cilvēktiesību aizstāvību, vienotām ES ekonomiskajām un militārajām interesēm. Visai runai caurviju motīvs ir Eiropa ne tikai kā kopējs tirgus, bet Eiropa kā viena civilizācija ar vienotām vērtībām.

Viens no Makrona spilgtākajiem piedāvājumiem ir izveidot Eiropas Demokrātijas aizsardzības aģentūru, kas pasargātu valstis no kiberuzbrukumiem vēlēšanu laikā, aizliedzot Eiropas partiju finansēšanu no trešajām valstīm. Tāpat viņš vēlas izveidot kopēju robežu apsardzību un izveidot Eiropas patvēruma sniegšanas biroju, kā arī vienotu Eiropas iekšējās drošības biroju. Makrons runā arī pievērsās ekonomikai, vēstot gan par klimata pārmaiņu politiku, gan publiskajiem iepirkumiem, gan konkurences tiesībām, ļoti lielu uzsvaru veltot inovācijām un digitalizācijai.

Pagājušajā gadā EY veiktais uzņēmumu vadītāju pētījums atklāja, ka 82% uzņēmumu līderu atzīst, ka tirgus situācijas pārmaiņas un satricinājumi notiek arvien biežāk un tiem ir lielāka ietekme. Šo satricinājumu rezultātā, lai tiktu līdzi pārmaiņu tempam, uzņēmumi biežāk īsteno dažādus transformācijas projektus un iniciatīvas – gan pasaulē, gan pie mums Latvijā un Baltijā.

Taču bieži iecerētās pārmaiņas nesasniedz savus mērķus. Mūsu dati liecina, ka 85% biznesa vadītāju pēdējo piecu gadu laikā ir bijuši iesaistīti vismaz divos būtisku pārmaiņu procesos un divas trešdaļas (67%) atzīst, ka vismaz viena no šīm biznesa transformācijām ir devusi sliktāku rezultātu kā bija iecerēts.

Lai pētītu biznesa pārmaiņu centienu izdošanās faktorus, EY kopā ar Oxford Saïd Business School veica plašu vadības un darbinieku pētījumu, aptaujājot vairāk kā divus tūkstošus respondentu 23 pasaules valstīs – gan vadītājus, gan darbiniekus. Pētījums atklāja, ka biznesa transformāciju veiksmi lielā mērā nosaka emocionāli, cilvēciski faktori.

Ja Lielbritānijas parlaments trešo reizi noraidīs premjerministres Terēzas Mejas un Eiropas Savienības (ES) panākto vienošanos par Apvienotās Karalistes izstāšanos no bloka, tas tiešā ceļā novedīs pie bezvienošanās «Breksita», ceturtdien brīdināja Francijas prezidents Emanuels Makrons.

«Mums tas ir jāpauž skaidri. Mēs varam diskutēt un vienoties par pagarinājumu, ja tas ir tehnisks pagarinājums, gadījumā, ja balsojums būs «jā»,» skaidroja Makrons, izsakoties par Mejas ieceri jaunnedēļ izstāšanās vienošanos atkal iesniegt balsošanai parlamentā.

«Ja balsojums būs «nē», tas tieši novedīs pie bezvienošanās varianta. Tā tas ir,» ceturtdien ierodoties ES samitā Briselē, sacīja Makrons.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) nav izstrādājusi kvalitatīvu rīcībpolitiku klimata pārmaiņu samazināšanai, informē VARAM.

Šim nolūkam pieejamie līdzekļi tiek tērēti citām vajadzībām, kā arī ieguldīti arvien neefektīvākos projektos, secināts Valsts kontroles (VK) revīzijā Vai klimata pārmaiņu samazināšanai paredzētie līdzekļi tiek plānoti un izlietoti efektīvi un atbilstoši normatīvo aktu prasībām?.

Cilvēku darbības dēļ atmosfērā nonāk siltumnīcefekta gāzes, kas izraisa globālo sasilšanu un var atstāt postošas sekas sabiedrībā, ekonomikā un vidē. Lai samazinātu gāzu emisijas, Latvija ir iesaistījusies divās gāzu emisijas tirdzniecības sistēmās, kurās tai ir iespēja pārdot liekās emisiju kvotas vai vienības. Starptautiski uzņemtās saistības un likumā noteiktā kārtība liek Latvijai šādi iegūtos līdzekļus novirzīt klimata pārmaiņu negatīvās ietekmes samazināšanai, un par to atbildīga ir VARAM.

Francijas prezidents Emanuels Makrons pirmdien paziņojis, ka daļa «dzelteno vestu» kustības aktīvistu saņem atbalstu no ārvalstīm.

Uzrunājot valdības locekļus, Makrons norādīja, ka daudzi «dzelteno vestu» protestu dalībnieki ir «godīgi cilvēki, kas norūpējušies par nākamās algas saņemšanu».

Tajā pašā laikā protestos ir iesaistījušies «graujoši, vardarbīgi un brutāli cilvēki, reizēm no labējo ekstrēmistu, reizēm no kreiso ekstrēmistu aprindām, no kuriem daži pat saņem atbalstu no ārvalstīm,» atzinis prezidents.

Valdības pārstāvis Benjamins Grivo kā piemēru minēja Krievijas valstij piederošo raidorganizāciju RT, kas ar simpātijām ziņo par protestētāju iknedēļas sadursmēm ar policiju.

RT un Krievijas valdības kontrolētā aģentūra «Sputnik», ko Makrons jau iepriekš nosaucis par Kremļa propagandas ruporiem, nedēļas nogalē, piemēram, izplatīja nepatiesas ziņas par sadursmju laikā nogalinātu «dzelteno vestu» aktīvistu.

Francijas prezidents Emanuels Makrons vēlas panākt, ka franču valoda atkal kļūst par galveno Eiropas Savienības (ES) lietvedības valodu, vēsta laikraksts «The Wall Street Journal».

Makrons pirmo reizi par šo ideju esot izteicies jau 20. martā Starptautiskajā frankofonijas dienā, kad tiek atzīmēta franciski runājošo valstu starptautiskās organizācijas izveidošana.

«Angļu valoda, šķiet, vēl nekad agrāk Briselē nav bijusi pārstāvēta tik paši kā laikos, kad mēs spriežam par «Breksitu». Tomēr šī dominēšana nav neizbēgama,» sacījis prezidents. Makrons uzskata, ka būtu jāatgriežas pie situācijas, kāda tā bija līdz 1973. gadam, kad tieši franču valoda bija ES lietvedības pamatvaloda.

ES, kur par oficiālām tiek uzskatītas 24 valodas, populārākā ir angļu. 80% ES skolu angļu valoda tiek mācīta kā pirmā svešvaloda, norāda laikraksts. Tiesa gan, oficiālās valodas statuss angļu valodai ir tikai Lielbritānijā, Īrijā un Maltā. Šobrīd angļu valoda tiek izmantota 81% ES dokumentu, franču - 5% bet vācu - 2%. ES aparātā Briselē tikai 2,8% darbinieku angļu valoda ir dzimtā.

Francijas prezidents Emanuels Makrons otrdien pavēstīja, ka Francija atsāks atomelektrostaciju būvniecību, lai apmierinātu augošās prasības pēc enerģijas un risinātu izaicinājumus vides jomā.

"Lai garantētu Francijas enerģētisko neatkarību un sasniegtu mūsu mērķus, konkrēti - oglekļa neitralitāti līdz 2050.gadam, mēs pirmo reizi vairākās desmitgadēs mūsu valstī atsāksim kodolreaktoru būvniecību," uzrunā valstij sacīja prezidents.

Runājot laikā, kad Glāzgovā turpinās klimata samits COP26, Makrons solīja, ka Francija turpinās attīstīt atjaunojamo enerģiju.

Francija lielāko daļu elektrības iegūst atomelektrostacijās, bet šobrīd būvē tikai vienu trešās paaudzes kodolreaktoru Flamanvilā, Normandijā.

Tomēr darbs šajā objektā, kas tika uzsākts 2007.gadā, vēl jāpabeidz.

Francijas enerģētikas uzņēmums EDF pavasarī valdībai iesniedza priekšizpētes ziņojumu par programmu, kas paredz sešu jaunu kodolreaktoru būvniecību.

Francijā šodien notiek prezidenta vēlēšanu pirmā kārta, kas tiek rīkota pastiprinātos drošības apstākļos, reaģējot uz to priekšvakarā Parīzes centrā notikušo kārtējo islāma ekstrēmistu uzbrukumu.

Kopumā vēlēšanās startē 11 kandidāti, un vismaz četriem no viņiem ir reālas izredzes iekļūt otrajā kārtā, kas paredzēta 7.maijā, un balsojuma iznākumu faktiski ir neiespējami prognozēt.

Saskaņā ar vienu no pēdējām aptaujām, kuras rezultāti tika publicēti pirms "mediju klusēšanas" perioda, kas stājās spēkā piektdien pusnaktī, savas vadošās pozīcijas nedaudz nostiprinājis centriski noskaņotais Emanuels Makrons, par kuru gatavojas balsot 24% aptaujāto. Viņa tuvāko sāncensi - galēji labējās Nacionālās frontes (FN) līderi Marinu Lepēnu - atbalsta 21,5% aptaujāto.

Taču abiem favorītiem uz pēdām min konservatīvās Republikāņu partijas izvirzītais Fransuā Fijons un komunistu atbalstītais kreisais ekstrēmists Žans Liks Melanšons, kas attiecīgi var cerēt uz 20 un 19,5% balsu.